Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.6: Alpha & Omega (Locke & Key #6)

16164271

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Izšķirošā gaismas un uguns cīņa starp ēnām un tumsas spēkiem! Kad jau sāk šķist, ka ļaunie tumsas spēki ir guvuši izšķirošo pārsvaru, cerība vēl ir dzīva, jo, vairākiem tēliem saņemot drosmi, palīdzība un varonība nāk no visai negaidītas puses. No dažiem, kuri iepriekš ar cēlu izturēšanos nav izcēlušies, bet citi pierāda gan sev, gan lasītājam, kāds spēks viņu sirdīs patiesi mīt.

Vairākus krājumus atpakaļ manījām, ka Lūkasa garam/spokam bija pieķēries klāt kaut kāds radījums. Piektajā krājumā Clockworks, uzzinājām, ka Lūkasa šī radība ir dēmons rīcību, kas tad arī kontrolē un diktē viņa rīcību. Kā arī redzējām Rendela 1988.gada neapdomību. Ceļš, bruģēts ar labiem nodomiem radīt jaunas atslēgas*, noved pie ellīgi slikta scenārija un upuriem. Gribēja kā labāk, bet sanāca makten slikti. Tomēr Tailers beigu galā spēj piedot (sev un tēvam), ka kā jau jebkurš vecāks arī viņa tēvs reiz bijis jauns, savtīgs un ar niķiem.

Patīkami, ka pēc sērijas pabeigšanas, gribas zināt, kas notiek tālāk ar Locke & Key sērijas varoņiem (gan ar galvenajiem, gan otrā plāna), kā arī turpmāko Keyhouse savrupmājas likteni. Nekādas sižeta līnijas nepaliek karājamies gaisā. Labāk, ka stāsts tiek jauki un smuki pabeigts, nekā ļaut stāstam vilkties mūžīgi garumā, kamēr radošais gars un iedvesma pazudusi, un kad lasītājs būtu bijis priecīgs, ja sērija būtu noslēgusies jau dažas grāmatas agrāk. :)

Ko gan lai vēl piebilst, lai nesabojātu pieredzi, ja vispār šī sērija vispār nav lasīta!? Pozitīvi un ar plus zīmi var vērtēt, ka labie tēli nav balti un pūkaini, katram ir arī savas problēmas un negatīvās īpašības. Bet tikai kopā kā ģimenei, viņiem ir iespējams pārvarēt viņu priekšā noliktās grūtības. Ja esat komisku/grafisko noveļu fans, tad ar šo sēriju, kur, apvienojumā ar pārdabisko un baiļu elementiem, ir reālas dzīves problēmas un tēli, būs grūti aizšaut garām! :)

****************

*tā teikt, FYI :D – Ja dēmons nonācis mūsu pasaulē nav paspējis pieķerties un kontaminēt kāda dvēseli, tad tādā gadījumā tas pārvēršas īpašā metāla (saukts par whispering metal), no kā izgatavotās atslēgas tad arī smeļ savu maģisko spēku darīt visas tās brīnumlietas.

Dona Hill – Adventures with Andy & Susie: A Stormy Weekend

31452285

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Noble Point

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Endijs no skolas uz nedēļas nogali atgriežas lauku mājās. Priecīgi ir ne tikai vecāki, bet arīdzan Endija kaķis vārdā Sjūzija (Susie), no kuras skatpunkta tad varam lasīt par nedēļas nogales piedzīvojumiem. Laiku, protams, nav ko lieki izšķiest mājasdarbos, ir jādodas spēlēties pie kaimiņu meitenes Keitijas! Viss jau būtu labi, bet Endijā mītošais pētnieka gars ir spēcīgāks par saprāta balsi pirms tuvojošās vētras un vecākiem dotā solījuma…

Šeit links uz autores mājaslapu, kur arī apskatāmas dažas no gleznotajām ilustrācijām. Kā šī, ilustrējot nakti un pāris no radībām, kuras pamostas vien nakts laikā, kad mēs guļam. Zīmējumos ietvertās sajūtas un emocijas, kuras var gūt no tām. Tomēr atšķiras tas gaišais, priecīgais siltums, īpaši šādās ilustrācijās, kur redzams, ka tas ir roku darbs, nevis paveikts ar datora palīdzību (bet nav arī trāpīts uz uncanny nots).

Lidojošs skolas autobuss ar burām, kuras vairāk ierasts redzēt pie kuģiem, dirižabļi ar propelleriem, ūdensdzirnavas un milzu zobrati vai ar tvaiku darbināms ratiņkrēsls. Būtu interesanti redzēt vairāk no autores iztēlotas pasaules, pat ja tā mājo vien Endij plašajā iztēlē. Pirmajā momentā no apraksta nesapratu, kādēļ grāmatas aprakstā minēts ‘’Victorian Sci-Fi inspired tale’’. Neskatoties uz ilustrācijām, kurās redzami iepriekš minētie brīnumi,  pat neiedomājos, ka šāda dzejoļu formā izklāstīta bērnu grāmata varētu tikt piedēvēta arī Steampunk žanram. Tādēļ vēl jo negaidītāk varu atzīmēt izpildītu Steampunk kategoriju savā bingo kartītē.

Grāmatiņa, kas patiks bērnam (īpaši dzīvniekmīļiem), arī ja vēl nemācēs angliski, kas varbūt būtu kā labs mudinājums iemācīties, lai uzzinātu arī to, ko bildes nepasaka. :)

Laimēju grāmatas eksemplāru Goodreads izlozē.

Jim Butcher – Grave Peril (The Dresden Files #3) (Audio book)

91476

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Garu pasaulē notiek viļņošanās. Arvien vairāk nemierīgu spoku uzrodas viscaur Čikāgai, un Harijs kopā ar Maiklu, Knight of the Cross, katru nakti dodas pilsētas ielās, lai novērstu uzmodināto garu postījumus. Robeža starp dzīvo un mirušo pasauli ar katru aizritējušo dienu kļūst arvien plānāka, ļaujot dzīvo pasaulē iekļūt visnotaļ destruktīviem gariem, kā arīdzan dažam labam, negaidītam un jau reiz pieveiktam Harija pretiniekam.

Maiklam, kurš sērijas pirmajā grāmatā Storm Front palīdzēja Harijam pieveikt tumšo burvi Kravosu, spējas dod viņa ticība Dievam. Nesavtība, pazemīgums, draudzīgums un pieticība to izteiktākajā formā ir vien dažas no īpašībām, kuras raksturo Maiklu. Protams, kas tad tas būtu bruņinieku bez zobena. Autors visai izteikti izvēlējies akcentēt maģisko spēku ticībai kristiešu Dievam, bet man patīk Harija atšķirība pret nostāja, un ka spēks viņa maģijai rodas no cita veida ticības.

Pēc otrās grāmatas uzdevu sev jautājumu, vai aiz tumšā burvja un vilkačiem stāv kāda uz Hariju noskaitusies persona/radījums, jo gan pašam Harijam, gan nu jau arī lasītājam tapis skaidrs, ka Harijam pat burvju ietvaros netrūkst tādu, kuri klusībā cer uz viņa vardarbīgu norietu un nemaz nemēģinātu palīdzēt.*

Vampīri. Tieši šīm paranormālajām radībām dota centrālā skatuve. Interesanti bija klausīties par dažādu vampīru veidu sadalījumu trijos galmos – Baltajā, Sarkanajā un Melnājā, par intrigām, nesaskaņām un konkurenci starp šīm trim grupām. Bjanku no Sarkanā galma, kura oficiāli vada bordeli, un viņas nepatiku pret Hariju iepazinām jau pirmajās divās sērijas grāmatās.*

Savukārt Harija lielākais spēks atklājas momentos, kad nāve klauvē jau ir turpat aiz durvīm un ir gatava viņu sev paraut līdzi. Tieši tādās reizēs vai nu pār Hariju nāk atklāsme un visi puzles gabaliņi sakrīt savās, vai arī ērtas sakritības pēc Harijas attopas ar tieši vajadzīgo ieroci rokās, vai, ja īstajā brīdi blakus uzrodas fejas krustmāte, ar kuru Harijs reiz noslēdza vienošanos, bet tagad spēlē riskantu spēli, lai noildzinātu solītās cenas maksāšanu. Šādi mirkļi paliek jau drusku paredzami un tāpēc kaitinoši.

Patika attiecību attīstības virziens starp Hariju un reportieri Sjūzenu, tādēļ notikumu pavērsieni ir vēl sāpīgāki. Tikmēr Mērfijai vien ar dažām epizodēm grāmatas sākumā un beigās tika dota atpūta. No citiem otrā plāna tēliem (un Harija sabiedrotajiem) patika, lielākoties galvaskausā mītošais, intelekta gars – Bobs. Nepārspējams ir gan viņa humors un sarkastiskās atbildes, gan Harija maksātā alga apmaiņā pret palīdzību. Kaut arī Bobs atrunājas, ka tas ir tikai un vienīgi pētnieciskos nolūkos, sliecos domāt, ka aiz viņa kāres pēc sierīgām romantikas grāmatām slēpjas kaut kas vairāk par vienkāršu aizraušanos :D Cerams, sērijas turpinājumos dzirdēsim viņu vēl biežāk. :) Gaidu vairāk uzzināt arī par Nevernever dimensiju/pasauli.

Nevaru dalīties līdzīgā domās ar viedokli, ka tieši ar trešo grāmatu Grave Peril ‘The Dresden Files’sāk uzņemt apgriezienu un kļūst labāka, kas lasāms daudzās citu lasītāju recenzijās un pat izskanēja audio grāmatas versijā, jo tikpat labs kā trešais stāsts Drezdena failos, tā arī pirmās divas grāmatas bija baudāmas. :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Tagad interesanti būs uzzināt, vai Bjanka/Bianca būs bijusi vainīgā arīdzan par tumšo burvi un vilkašiem, vai tikai par spokiem. Tai skaitā, cik drīz un vai vispār par dzīvu realitāti kļūs Bjankas piesolītais karš starp vampīriem un burvjiem.

Jim Butcher – Fool Moon (The Dresden Files #2) (Audio book)

91477

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Dēļ tā, kā atrisinājās pirmās grāmatas aprakstītie notikumi, uz Mērfiju tiek izdarīts papildus spiediens ar skaidru mērķi, izēst viņu laukā no darbavietas. Bet arī Harijs, tā teikt, nav ticis sveikā cauri, jo, ļaudams cirkulēt baumām, ka Čikāgas mafiozo Džons Markoni bija viņu nolīdzis, lai tiktu galā ar tumšo burvi, likumu pārstāvošie policisti ir vēl jo aizdomīgāki pret Hariju. Tas viss kopā negatīvi atsaucas gan uz Harija ienākumiem, gan viņa un Mērfijas draudzību un uzticēšanos viens otram.

Bet kad pēc vairākas pilnmēness naktīm nākamajā rītā ir atrodami brutāli noslepkavoti cilvēki, un starp upuriem atkal ir kāds no Markoni nodarbinātajiem. Burvim, bet ne parastiem policistiem, slepkavas nozieguma vietā atstājušas pietiekami daudz norāžu. Saprotot, ka darīšana nav ar ierastiem trakajiem, bet iespējams ar vilkačiem, Mērfija met lepnumu pie malas un lūdz Harijam palīdzēt.

Harijs darbojas pēc saviem noteiktiem principiem un ne vienmēr tie iekļaujas likumu robežās, tāds kā anti-varonis, bet visu cieņu, kad Harijs pieturas pie sev nospraustajiem principiem, jo šoreiz Markoni pilnā nopietnībā, ņemot vērā potenciālos draudus, piedāvā Harijam kļūt par viņa formālu drošības/apsardzes konsultantu, tā atrisinot visas finansiālās grūtības. Daudzi, domājams, tomēr izvēlētos vieglāko risinājumu.

Priekš tik spēcīgā burvja, kādam Harijam vajadzētu būt, arī otrajā grāmatā paiet salīdzinoši ilgs laiks, kamēr viņam pielec kas ir kas. Daļēji to, protams, var attiecināt uz to, lai būtu ko lasīt :), bet nevar arī ignorēt šķietamās sakritības un to, ka tik īsā laika sprīdī šis jau ir otrais incidents, kam bijusi nepieciešama ārējā palīdzība, lai kas tāds vispār būtu iespējams, kā arī aizdomīgu un neatrisinātu lietu īpatsvars Čikāgā pēdējā laikā ir pieaudzis. Vai tiešām Harijam ir pamats uztraukties par kādu noslēpumainu spēlēju? Varbūt pat kāds, kurš pret Hariju tur kādu pagātnes aizvainojumu? Vai arī tā ir tikai viņa paša paranoja? Būs interesanti redzēt nākamajās grāmatās, kā tad tur īsti ir. :)

Patika arī vairāk iepazīt Sjūzenu Rodrigezu, žurnāla The Midwestern Arcane reportiere, kurai ir kārais zobs uz stāstiem ar paranormālu ievirzienu, un reizēm starp reportāžām par marsiešiem vai Elvisu Presliju kaut kur atpūšamiem gadās arī pa tādām, kas nav tālu no patiesības. Deja starp Hariju un Sjūzenu balansē starp viņas vēlmi tikai iegūt stāstu karjeras celšanai un patiesām simpātijām vienam pret otru. Kopā ar Bobu un Mērfiju, Harijam ir pietiekami spēcīgs atbalsts, lai nebūtu tikai jāpaļaujas uz saviem spēkiem vai jāriskē iztukšot iekšējos resursus līdz pēdējai pilei.

Var droši teikt, ka esmu norijis Drezdena failu ēsmu ar visu āķi! :)

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Six

13536830

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Pēc sajūtas un laikam arī reāli lapaspušu ziņā līdz šim visīsākā Fables sērijas Deluxe Edition grāmata. Savā ziņā tā pat labāk, nebija nekā pārāk lieka.

Grāmatu iesāk Rodnija un Džūnas (mīlas) balāde. Rodnijs ir uzticams koka karavīrs imperatora armijā, tāpat kā viņa koka brāļiem, viņam nav nepieciešams gulēt vai ēst. Tā vietā, lai nogulētu trešo daļu no dienas, viņš var maršēt bez apstājas, cik tas ir nepieciešams. Rodnijs ir ar mieru no tā visa un vēl vairāk atvadīties, lai kļūtu par īstu cilvēku un saņemtu pretī visus trūkumus, jo viņš ir iemīlējis citu koka dāmu. Maģijai nav robežu, bet visam loģiski ir sava cena. Īpaši jau kam tādam. Lai arī stāsts nav slikts, interesants ieskats arī koka kareivju dzīvē, tad salīdzinoši no grāmatā iekļautajiem, patika vismazāk.

Boy Blue nebija vienīgais, kurš izvēlējās doties prom no Fablestown pēc vēlēšanām. Arī Bigbijs, lai gan citu motīvu vadīts, izšķīrās par līdzīgu soli. Bet lietas ir mainījušās, Daļais princis, Briesmonis un Skaistule pagājušo gadu laikā ir paguvuši gūt pieredzi un kļūt kompetentāki, un Bigbijs būtu ļoti noderīgs plānā Adversary/Džepeto impērijai dot atbildes triecienu. Tādēļ Mauglis ticis nosūtīts uzdevumā atrast un pierunāt viņu atgriezties, un par atlīdzību Bagira tiks atbrīvots no krātiņa. Un pirmā Bigijam paredzētā misija jau ir gatava, ar vēl kārdinošāku atalgojumu par Mauglim piedāvāto. Otrs tikpat interesants Happily Ever After stāsta sižets saistīts ar Bigbija un Sniegbaltītes attiecībām un viņu bērniem.

Un noslēdzošais Big and Small stāsts vēsta par Pelnrušķīti un viņas diplomātisko misiju, lai nodrošinātu Fablestown ievērojamu sabiedroto – Cloud Kingdom. Tikai ar burvju pupu sasniedzamo Mākoņu karalisti, kaut arī tā eksistē pati savā dimensijā, īpašu padara fakts, ka tā atrodas virs pilnīgu visu pasauļu debesīm, kas nenovērtējams atbalsts pozitīva rezultāta sasniegšanai.

Viens no retajiem grāmatas mīnusiem sekoja mirklī, kad Bigbijs ne no šā, ne no tā ar dīvainu analoģiju sāka paust atbalstu Izraēlai, vairāk bija sajūta, ka tas ir cita viedoklis, un ne viņa. Tomēr kopumā katrā stāstā bija vairāk patīkamu, pozitīvi vērtējamu aspektu. :)

Teren Hanz – Maya: Thirty-Five Years and Three Continents in the Remarkable Life of Maya Sian

Hanz_Cover_Web-186x300

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

1977.gada 26.septembrī deviņpadsmit gadu vecumā Maja kļuva par sievu pilnīgam svešiniekam, pat nepārmijot kārtīgu sarunu ar topošo vīru Bali. Kaut arī pati vēlāk vairākkārt piemin, ka diži tam nepretojās un neiebilda, un atzīst, ka pakļāvusies stingri patriarhālajai sabiedrības normai, tomēr var teikt, ka Maja kļuva par upuri sarunāto laulību praksei, kas šķiet nav izzudusi pat šodien, kur nu vēl tad.

Maju glābj viņas neizmērojamais optimisma gars, jo attieksme, ar kādu Bali gandrīz pastāvīgi izturas pret sievu, ir zem katras kritikas pat tik atšķirīgā kultūrā kā šī. Domājams, ar diviem piemēriem lieliski pietiek, lai to ilustrētu. Neilgi pēc kāzām Bali devās atpakaļ uz Tanzāniju un pusgadu Maja no viņa nesaņēma nekādu vēstuli, un tad, kad beidzot viņa dodas pie vīra un nolaižas lidostā, neviens viņu tur nesagaida. Tiec līdz attiecīgajai adresei, kā nu pats proti! Tas un viss pārējais grāmatā minētais noteikti, ir tikai aisberga redzamā daļa, kur pārējo vārdos ietērpt nav iespējams. Tad arī nav nekāds brīnums, kad papildus liekais stress vēlāk liek par sevi manīt slimības formā.

Cepuri nost Majas izturībai par spīti visām grūtībām un netaisnībām, jo diemžēl arī no vecākiem un ģimenes praktiski, kuriem svarīgākas ir kaimiņu domas, nekādu morālu atbalstu nesaņem

Ja pirmais kontinents ir Āzija un otrais Āfrika, tad trešais būtu Eiropa (Londona). Kaut arī uzskatu, ka non-fiction žanrā nevar būt maitekļu, tad tomēr negribas visu tā priekšā izklāstīt. Ja lasāt memuārus un ir iespēja tikt pie šī, tad droši! :)

Maja savu pieredzi pauž pirmajā personā, tāpēc šķiet, ka viņa lasītājam personīgi klātienē to stāstītu. Pozitīvisms un gaišais skats uz dzīvi un cilvēkiem caurstrāvo grāmatu no sākuma līdz beigām. Pirms sāku lasīt bija zināms skepticisms, bet man prieks, ka piekritu izlasīt! Paldies par e-grāmatas eksemplāru.

Grāmata izpilda By an author of a different culture kategoriju manā bingo kartītē.

Dace Vīgante – Ledus apelsīns

32311829

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Pēc daudzsološajām citu blogeru recenzijā, kā šeit un šeit, kā arī pēc lieliskās grāmatas atvēršanas šī gada Latvijas Grāmatu izstādē, nenoturējos un nopirku grāmatu, lai pārbaudītu pats, vai un kas tajā tik labs. Droši varu teikt, ka nenožēloju! Plus, tiku pie autores autogrāfa, kas nodrošina grāmatai ilgu palikšanu manos plauktos. :)

Kaut arī autore apgalvoja, ka viņai stāsts ir pabeigts/noslēgts, var piekrist izstādē izskanējušajai domai, ka pirmajam (gar)stāstam Ledus okeāns ir potenciāls apaugt ar vēl vairāk miesu un tapt par pilnvērtīgu, atsevišķu grāmatu, un man pat gribētos teikt, ka varētu atrasties vieta vairāk kā vienai, ar to domājot sēriju, kārtīgu vēsturisku sāgu. :) Pēc vecāku izvešanas uz Sibīriju, Māru ar četrus gadus vecāko brāli Kasparu praktiski uzaicināja Opis. Un tādēļ ir vēl jo vairāk dīvaini, jo nezini kas un kā būs, ko teikt, kad māte Irma atgriežas dzimtajā pusē. No abiem bērniem tikai Kasparam ir atmiņas par māti pirms izsūtīšanas, kas plaisu starp Irmu un Māru. Par labu nenāk arī fakts, ka Māra drusku par nopietnu ņēmusi Opja brāļa Oskara izteikumus.

Citreiz, lasot stāstu krājumus, pats garākais krājuma stāstu drošības pēc atstāts kā pats pēdējais, lai nenobaidītu lasītāju, kurš, iespējams, lasa konkrēto autoru pirmoreiz, kā tas bija man. Pēc tāda atklājēja dažs stāsts labā nozīmē beidzās dikti par ātru un gribējās vēl.

Krājumā kopumā ietverti 11 stāsti, un, lasot visus no tiem, bija viegli iztēloties tekstā iestrādātās emocijas, aprakstītie tēli ir spilgti, gandrīz vai gatavi jau paši lēkt laukā no lapaspusēm reālā dzīvē, kā talantīgā, ar raksturiņu apveltītā šuvēja no Nekādu ķep-ļep vai dzīvē pazudusī Marija no Mēness parhēlija. Vienīgais Virtuves dievs nākamajā rītā jau +/- bija piemirsts, bet varbūt vairāk pie vainas, ka lasīts nelielā nogurumā pirms gulētiešanas nekā pašam stāstam kas slikts. Kaut arī grāmatas stāstos skaitlisks pārsvars ir sievietēm, kādēļ Diptihs, kur sieva viltīgi uz bez liela skandāla un trokšņa notur vīru mājās, jau vien patika vairāk :D,  stāstu krājums ir iesākums visiem labu stāstu cienītājiem. Kā beidzamo, lai nesanāk, ka pieminēti visi stāsti, neatstājot vietu pārsteigumam, pieminēšu Apelsīnu un meiteni Ellu, kurai zupas šķiet ir pats briesmīgākais ēdiens un pieaugošo teikto reizēm uztver pārāk burtiski. Bet ko var darīt, ja neviens arī diži necenšas teikto izskaidrot bērnam saprotami. :)

Un noslēgumā nekādīgi nedrīkst piemirst izcili izdevušos grāmatas vāka un iekšlapu noformējumu. Prieks skatīties!

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

6356190

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Rolanda no Gileadas stāsts no laika vēl pirms The Gunslinger grāmatā aprakstītā, kad viņa ceļš uz Tumšo torni vēl bija pirmsākumos. Tomēr arī ne tik seni, jo divi viņa amata biedri (plašāk pieminēti Wizard and Glass gr.) jau nav Rolandam līdzās. Lai lasītu The Little Sisters of Eluria nav nepieciešams būt lasījušam Strēlnieku, bet stāstā ir minēti vairāki personāži, kuri, nezinot viņu nozīmi, var palikt kā parasti vārdi.

Rolands ierodas Eluria pilsētā uz zirga, kas kuru katru brīdi draud izlaist garu un apkrist. Pilsētas ielas ir kā izslaucītas, ir redzams, ka jau labu laiku tā ir pamesta. Zirgs pa tiešām izdomā aiziet tai saulē, bet, par laimi, viņa izdotās skaņas laicīgi Rolandam ļauj pamanīt ar zombijveidīgām kustībām tuvojošos zaļu cilvēku bariņu. Rolanda meistarība vēl nav sasniegusi tādu līmenī, kāds tas redzams vēlāk sērijā, un jaunība un pieredzes trūkums kļūst par iemeslu tam, ka šķietami nevārīgo pretinieku spēki izrādās pārāki.

Apkārt viss ir gaišs, balts un pirmā doma, Rolandam pamostoties, ir, ka viņš ir miris un nu atrodas kaut kādā paradīzē. Patiesībā tā ir slimnīcas telts, kurā darbojas dīvaina rakstura mūķenes un arī ‘’ārsti’’ nav no ierastajiem, un drīz vien top skaidrāks, ka kaut kas nenotiek, kā tam pienāktos.

Labs īsais stāsts domājams gan jau sērijas faniem, gan jaunpienācējiem, kur Rolanda tēls ir pat patīkamāks, nekā Strēlniekā.

Stephen King – Wolves of the Calla (The Dark Tower #5) (Audio book)

4978

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Reizi paaudzē Kallas pilsētā ierodas vairāki desmiti jātnieku vilku maskās vienādi pelēkos zirgos, un aizved sev līdzi vienu bērnu no katra attiecīgajā periodā dzimušā dvīņu pāra. Pa lielam varētu nešķist nekas traks, jo bērni pēc 4-6 nedēļām tiek atgriezti, bet āķis tajā, ka tie, kas atgriežas, vairs nav cilvēki, bet gan čaulas. Ne viņi prot runāt, ne paši paēst vai nokārtoties u.c. Grāmata iesākas ar Kallas iedzīvotāju sapulci, kurā valda noskaņojums, ka pienācis pēdējais laiks pielikt šim ārprātam punktu un padzīt vilkus prom uz visiem laikiem! Par laimi, netālu, sekojot staram, ceļo vairāki strēlnieki, ar kuru palīdzību būtu iespējams to paveikt. Atliek tikai pārliecināt, ka ir vērts izmest līkumu.

Otrs grāmatas sižets saistīts ar mūsu pasaules Ņujorku un Kalvinu Torni (Calvin Tower), vīru, kurš Džeikam pārdeva grāmatu par vilcieniņu Charlie the Choo-Choo un mīklu grāmatu. Kāda sakritība, ja ne paša Ka pirksts, ka tieši viņam pieder zeme ar Rozi! Šī roze ir ļoti īpaša un unikāla, kas zin, varbūt tieši pateicoties tai, Tumšais tornis vēl nav sabrucis. Problēma vien tajā, ka ir arī cits ieinteresēts pircējs, kurš izmanto Enrico Balazar pakalpojumus, lai pārliecinātu pārdot zemesgabalu tieši viņiem. Ar Enriko mēs nesastopamies pirmoreiz. Šī varbūt ir cita dimensija un cita viņa versija, bet Rolands un Edijs var apliecināt, ka toreiz viņu sastapšanās nebeidzās veiksmīgi Enriko.

Piektajā Tumšā torņa sērijas grāmatā dominē noslēpumu tematika. Ja to pieļauj, to spēks varbūt tik liels, ka nav nepieciešams nekāds ārējais ienaidnieks, lai Rolanda ka-tet izjuktu. Viens no šiem noslēpumiem ir jaunas personības parādīšanās Sūzanā. Sevi viņa sauc par Mia, un visticamāk viņa ir Sūzanas spēkošanās ar dēmonu, Džeikam atgriežoties, gala rezultāts. Iespējams, arī tas būtu sīkums, ja ne Mias/Suzannas grūtniecības fakts. To, kādu postažu, šis dēmona bērns aizsāktu, nav iespējams prognozēt! Ap šo aspektu nedaudz autors pieskāries arī aborta tematikai.

Garais ceļš atstājis paliekošas sekas uz Rolanda veselības stāvokli. Viņu māc bažas, vai, veselībai pasliktinoties, viņš spēs sasniegt torni. Brīžiem sāpes locītavās kļūst neizturamas, bet Rolands nevēlās izrādīt to saviem biedri, noteikti ne pirms vilku ierašanās Kallā. To arī gribētos pieskaitīt pie grāmatas varoņu lielajiem noslēpumiem. Spriežot pēc nākošās grāmatas nosaukuma, tā šķiet paies novēršot par ilgu glabātā Mias/Suzannas noslēpuma sekas.

Visai liels pārsteigums bija dzirdēt atklāti varoņus pieminam Kinga romānu ‘Salem’s Lot; labi, ka biju jau to lasījis. :) Tas tādēļ, ka Kallā Rolanda ka-tet sastop mācītāju Kalahanu – stāsts par viņa nokļūšanu Kallā bija lielisks! Un atkal kārtējā ‘’sakritība’’ starp mācītāja vārdu un pilsētas nosaukumu! Viņš kļūst par Rolanda un pārējo uzticības personu.

Vienīgās bažas par grāmatas audio bija pašā sākumā, izdzirdot, ka nomainījies gan grāmatas ierunātājs, gan izdevniecība. Pagāja brīdis, kamēr pieradu pie izmainītām tēlu balsīm (visvairāk ‘Oy), bet, kad tas bija paveikts, tālāk jau atlika baudīt pašu darbu. Autora pēcvārdā tad arī seko pamatojums, kāpēc nācās veikt šādu maiņu.

Laima Kota – Istaba (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #12)

33302952

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dienas Grāmata

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies izdevniecībai par grāmatas eksemplāru!

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Komunālajā dzīvoklī uz Revolūcijas un Stučkas ielas stūra ir samitināta salīdzinoši raiba un dažāda kompānija, kur neviens pilsonis pat pie labākās gribas nevar sajusties vientuļi un īpaši klusi. Īpaši, ja viens no kaimiņiem ir mūziķis, pie kura šad tad ierodas pa kādam domubiedra. Tomēr, lai nu ko katrs pie sevis reizēm nepadomātu, dienas beigās visi saprot, ka patiesībā viņiem ar kaimiņiem ir paveicies.

Visa ierastā lietu kārtība apmet kūleni, kad biedra Nikolaja paņem pie dziesmas tikai par to vien, ka viņs bijis gana gudrs un labs, lai brāķa preci spētu lietderīgi pārvērst tautai derīgā mantā. Nu labi, varbūt kaut kas vairāk iekrita paša kabatā, bet apbalvojuma vietā par tik lielām rūpēm par līdzpilsoņiem, še tev pateicība! Tukšā platība, protams, ilgi tāda nepaliek, un ar un ap to faktiski turpinās galvenais sižets*

Kaut arī (un par laimi) neesmu piedzīvojis grāmatā aprakstītos laikus, kādēļ vairākas epizodes droši vien tika palaistas garām, var vien pasmaidīt par epizodi, kur viena no kaimiņienēm slavē parastā telefona ievilkšanu kā milzu tehnoloģiju un valsts progresa pierādījumu, un bažas par senioru spējām tik līdzi izraisa smieklus. Netrūka arī citu humoristisku epizožu. (: Bet par dzīvošanu komunālā dzīvoklī un preču deficītu, kad tagad tik aizej un spēj samaksāt, atliek tikai pašausmināties.

Ir noprotams, ka darbība noris 80.tajos gados, bet konkrētu gadskaitļu minēti netiek. Ir vien tādu lielu notikumu atskaites, kā Brežņeva bēru pārraide un Černobiļas katastrofa, kura tieši skar dzīvokļa iemītnieku Romānu. Valsts bezatbildība, nevienam īsti neko nesakot,

No tām grāmatām, kuras no ‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ ir lasītas, šī ierindojama starp labākajām un noteikti rekomendējama gan lieliem, gan ne tik maziem. Grāmata, kur nevienu tēlu negribētos virzīt kā galveno, drīzāk tas ir viņu visu kopums un laika periods un vieta, kas jebkuros laikos ietekmē cilvēka dzīvi un personību.

Noslēdzot gribas pieminēt pārfrāzētu citātu no vairākus gadus sena raksta par Kubu kāda žurnālā. ‘’Viņi izliekas, ka mums maksā, un mēs izliekamies, ka strādājām.’’ Tas, manuprāt, precīzi atbilst daudziem tajā laikā (kas zin varbūt ne tikai).

Šeit Bārbalas viedoklis un skatījums.

********Apzināto maitekļu zona********

*Kaimiņa Nikolaja vietā ierodas Afganistānas kara nomocīts cilvēks. Viņš nezin kur miera dzīvē dēties un ar sevi iesākt, meklē glābiņu alkoholā. Liek sevi saukt par Afgāni, nevis pēc vārda, kas arī jau norāda uz tēla raksturu un īpašībām, un pret pārējiem kaimiņiem ir tik neciešams, ka tas ierosina viņos vēlmi pēc atsevišķiem dzīvokļiem. Un par izdomas un mērķtiecības trūkumu sūdzēties šeit neviens nevar. Tomēr šķiet beigās viņu ietekme bija spēcīgāka un spējīga izmainīt cilvēku uz labo pusi. (: