Jim Butcher – Turn Coat (The Dresden Files #11) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Vai tu palīdzētu kādam, kurš tevi ir apšaubījis un centies atraust kaut niecīgāko iemeslu, lai burtiski nocirstu tev galvu vienas vienīgas kļūdas dēļ jaunībā, kaut arī pašaizsardzības nolūkos? Vai tomēr aizcirstu durvis tādai personai un ietu atpakaļ gulēt? Tādu izvēli nākas pieņemt Harijam Drezdenam, kad ar neatlaidīgiem klauvējieniem un galvassāpēm viņš tiek pamodināts un jau no paša rīta nostādīts tādu pasaulīgu problēmu priekšā.

Šī konkrētā persona ir Donalds Morgans, Baltās padomes līdera burvja Merlina (ne tas no Artūra laikiem) tuvs padomnieks. Morgans tiek apsūdzēts cita burvja slepkavībā un Baltās padomes nodevībā, zinot kā darbojas taisnīguma piespriešana (arīdzan kā pats pagātnē ir rīkojies), viņš apzinās, ka vienīgā cerība, lai pierādītu nevainību un pie reizes paliktu dzīvam, ir bēgt. Un kur vēl labāk, ja ne meklēt palīdzību pie Harija Drezdena; ne viens uzreiz par to neiedomātos! Burvju pasaulē tas nav nekāds noslēpums, ka starp abiem pastāv visai naidīgas attiecības.

Tāpēc vēl jo vairāk kā Džona Markoni gadījumā un sērijas iepriekšējā grāmatā (šeit) būtu saprotams, ja Harijs atteiktos palīdzēt. Tomēr vienu Harijs gadu gaitā par Morganu ir sapratis, lai cik liela skabarga pakaļā Morgans nebūtu, viņš drīzāk nocirstu sev kādu no ekstremitātēm, nekā apzināti kaitētu Baltajai padomei. Tieši tādēļ Harijs notic viņa notikumu versijai, ka kāds cits, visticamāk no Melnās padomes, mēģina novelt vainu uz viņu. Vēl labāks ir iemesls, ka Harijs saprot, ka par nākamo grēkāzi var kļūt viņš pats.

Arī sekundārā sižeta līnija bija ne mazāk interesanta, kad Hariju par savu nākamo maltīti izvēlas sens indiāņu izcelsmes gars (Skin-walker) jeb naagloshi. Lai palielinātu savu jau tā no dieviem daudz neatpaliekošo spēku, šī radījums savā uzturā lieto dažnedažādas maģiskās būtnes, tai skaitā burvjus. Kaut arī naagloshi parādās vien pāris epizodēs, nešaubos, ka viņa un Harija sadursmju sekas tālāk sērijā varēs just vienlīdz stipri, kā patiesās slepkavas un nodevēja atmaskošana. Tomēr kā vienā, tā arī otrā ganījumā ģimenes un draudzības saišu spēks tiek pārbaudīts līdz galējam maksimumam!

Bernard Cornwell – The Burning Land (The Saxon Stories #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

The Saxon Stories sērijas piektā The Burning Land grāmata aptver 892.-893.gadu, kad Veseksu joprojām apdraud jauni dāņu karapulki, un neko nelīdz iepriekš uzvarētās kaujas (un pat šajā grāmatā izcīnītās), ja nevari uzvaras atkal un atkal atkārtot. Kopš iepriekšējās Sword Song grāmatas ir pagājuši pieci gari gadi, kuri Uhtredam šķiet pavadīti sargājot Londonu. Alfrēds jau agrāk bija diezgan slimīgs, bet pēdējā laikā veselība ir pasliktinājusies un aizvien izteiktāk jūtams, ka līdz viņa (dabiskajai) nāvei nav ilgi atlicis. Tieši to pašu sajūt arī uz salas esošie dāņu karavadoņi kā Harald Bloodhair vai Haestan, kuri labprāt pieliktu punktu Alfrēda sapnim par vienotu Angliju. Klīstošas runas par Alfrēda vājumu vai pat baumas par nāvi un Veseksas ievainojamība vilināt vilina jaunus laimes meklētājus.

It kā jau būtu, kam pēc viņa pārņemt troni – Alfrēda vecākais dēls Edvards, neskaitot teorētiski vēl citus kandidātus ar pamatotiem iemesliem, bet Edvards vēl nav radījis savam vārdam spēcīgu reputāciju, un tieši Alfrēda bailes par to, ka pēc viņa nāves viss paveiktais var aiziet nebūtībā, un viņa vēlme ar zvērestu piesaistīt Uhtredu, kalpot Edvardam, kļūst par vienu no ieganstiem, kas liek Uhtredam pakārdināt sevi ar ideju pievienoties dāņiem, kas nebūt nebūtu pirmā un droši vien vēl ne pēdējā tāda iespēja Uhtreda dzīvē.

Nevar noliegt vienu faktu. Iespējamība, ka mūsdienās pastāvētu Lielbritānija, ja saksiešu pusē nebūtu cīnījies Uhtreds, būtu visai niecīga. Vēl jo vairāk, ja iedomājamies izdomāto Uhtredu cīnāmies dāņu pusē, vai arī, ja dāņi spētu labāk sadarboties un koordinēt stratēģiju, tad šodien visticamāk sala būtu viena liela Dāņu zeme. Iespējams, viņa vietu būtu ieņēmis kāds cits brašs karavīrs kā Steapa Snotor, kurš kā Tasmānijas velns var izbrāzties cauri naidniekiem, bet nosarks augstdzimušākas dāmas priekšā, vai Finan – īrs, kuru dažs labs nenovērtē viņa īsā auguma dēļ līdz ir par vēlu. Bet tā jau ir vieta citām spekulācijām vai vēsturiskajiem romāniem. :)

Tikmēr pats Uhtreds piekļūst rokas stiepiena attālumā no sava sapņa, atgūt Bebanburgas cietoksni, kuru, kā arī titulu, pēc viņa piesavinājās tēva brālis. Bet pagaidām nekas vairāk par sapni arī nevar būt, jo viss atduras pret nepietiekošiem resursiem (gan cilvēku, gan finansu), lai atkarotu gandrīz vai neiekarojamās mājas. Var jautri pasmaidīt par ainām no Uhtreda vecumdienām, kad viņu pārņem dusmas par to, ka uzvaras kaujās, izcīnītas galvenokārt viņa līdzdalības dēļ, tiek piedēvētas bezmaz jebkuram citam, bet ne viņam, kādēļ bez žēlastības sadedzina priesteru rūpīgi pārrakstītās vēstures annāles. Kas zin, varbūt saprastu, ja zinātu, ka ir izdomāts tēls. :D

Autors lieliski savij izdomāto un reāli notikušo, tas sanāk tik smalki, ka rodas pat vēlme izlasīt arī kādu non-fiction žanra grāmatu par attiecīgo laika periodu! :)

Jim Butcher – Proven Guilty (The Dresden Files #8) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Kopš Dead Beat Halovīna trauksmainajiem notikumiem pagājis gandrīz gads. Gads, kura laikā Harijs ir ne tikai pamazām iejuties jaunajā amatā kā burvju Baltās padomes Čikāgas reģiona komandieris, bet arī gads, kurā aiz bailēm, ka viņa draugs un Krusta Bruņinieks Maikls sajutīs viņā mītošā kritušā eņģeļa Lasciel garu/ēnu. Bet, kad Maikla meita Mollija lūdz pēc palīdzības, ilgāk izvairīties vairs nav lemts. It kā jau tā Harijam nebūtu darba pilnu roku!

Kārpenteru (Carpenter) ģimenes drama

Mollija, kura jau labu laiciņu vairs nedzīvo ar vecākiem, brāļiem un māsām, vairs nav tā mazā meitenīte, kuru sastapām vairākas grāmatas atpakaļ. Tagad Mollijai ir māti krāsā, kāda nešķistu droša esam pat, lai ēstu cukurvati, un pīrsingi vietās, par kurām Harijs nevēlētos pat domāt attiecībā pret drauga meitu. :D Un tieši Mollijas lūgums, vispirms samaksāt drošības naudu par draugu Nelsonu par vardarbīgu uzbrukumu un pēc tam izmeklēt, kas patiesībā notiek šausmu filmu fanu ‘’SplatterCon!!!’’ saietā, kļūst par iemeslu, lai Harijs atkal tiktu ierauts potenciāli nāvējošos piedzīvojumos, kā arī pārstātu izdomāt attaisnojumus, lai izvairītos no satikšanās ar Maiklu.*

Jau vairākkārt sērijas gaitā esam sastapuši arī Maikla sievu Charity, ar kuru Harijam, maigi sakot, nav tās draudzīgākās attiecības, jo allaž, ar Maiklu kaut kas atgadās, ja tuvumā ir Harijs, kas noteikti nepalīdz kopējās situācijas mierīgam, racionālam un saprātīgam risinājumam. Kā arī grandiozajiem jaunumiem šīs grāmatas gaitā.**

Melnā maģija un ‘’SplatterCon!!!’’

No labvēlīgi noskaņota burvja The Gatekeeper Harijs saņem kriptisku ziņu par tumšās maģijas klātbūtni Čikāgas teritorijā. Un tieši tad, kad Harijs ir gatavs izmēģināt savu jaunāko veikumu – Čikāgas pilsētas identisku modeli līdz pat konkrētu koku atrašanās vietai, tā teikt ‘’mini Čikāgu’’, lai ātrāk un efektīvāk varētu pārmeklēt vairāku miljonu apdzīvoto pilsētu, (uzparikte ar potenciālu uzlaist gaisā pusi kvartāla), zvana Mollija ar savu iepriekš minēto lūgumu. Jāatzīstas, ka ne gluži tādos vārdos, bet vēlamais rezultāts tiek panākts. :D

Par laimi, izmeklēšana drīz vien atklāj, ka vienai lietai ar otru ir visai cieša saistība. Šausmu filmu faniem un saieta rīkotājiem uzbrūk phobopages (pēc izskata kā reāli briesmoņi no šausmenēm), gari no Nevernever, kas barojas ar patiesām, pirmatnējām bailēm. Vien Hariju un lasītāju vēlāk sagaida labs pārsteigums par to, tieši kāda tā ir.**

Un vēl šis tas

No jauna tiek aktualizēta par ideja par kādu spēcīgu, ietekmīgu spēlētāju vai indivīdu grupu no aizkulisēm, kuru Harijs un viņa skolotājs un mentors Ebenezer McCoy draudoši nodēvē par Black Council kā pretstatu burvju pārstāvētajai Baltajai. Un vai tik arī aiz šajā grāmatā aprakstītā pa lielam nestāv, kāds izveicīgs manipulators. Jau šķita, ka šī stāsta līnija pēc pirmajām pāris grāmatām būs piemirsta un atstāta nebūtībai. Kas zin, varbūt viņi ir tik spēcīgi, ka pat ir atbildīgi ar par joprojām nerimstošā kara aizsākšanu starp vampīriem un burvjiem?

Interesanti bija arī klausīties par Hariju un Mērfiju. Par to, vai ir potenciāls darba attiecībām pārtapt par kaut ko vairāk? Un vai ir vērts riskēt to sabojāt? Kā arī, kāda gan būtu Harija rīcība, ja lielajā bildē atgrieztos Sjūzena?

********Apzināto maitekļu zona********

*Labākais, ka bailēm nebija pamata, jo Maikls toreiz redzēja, kā Harijs iejaucās un pieskārās monētai, lai to nejauši neizdarītu viņa dēls, un nojauta par tā sekām. Interesants ir arī ideja un Harija tūlītējā reakcija par to, ka, ja Harijs vēlas, lai Lasciel pazustu, viņam ir ‘’tikai’’ jāatsakās no maģijas izmantošanas.

** Izrādās, ka Mollija no mātes, kura no maģijas reiz atteikusies, par ko Maikls neko nezina, ir mantojusi burves talantu, turklāt visai iespaidīgu. Par laimi, Harija iejaukšanās ir laicīga, un Mollijas rīcības sekas neapzinātas, kaut arī motivēta ar labiem nodomiem, un viss kopā ar vēl šādiem tādiem faktoriem, palīdz pārliecināt White Council, ļaut Mollijai kļūt par Harija mācekli. Bet atbildība uz Molliju šķiet ir vēl lielāka, jo, ja viņa tomēr pakļaujas tumšās puses kārdinājumam, tad mirs abi. Būs interesanti, kā autors risinās sērijā tālāk Mollijas kā burvja Harija mācekles statusu, turpmākajās sērijas grāmatās.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.6: Alpha & Omega (Locke & Key #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Izšķirošā gaismas un uguns cīņa starp ēnām un tumsas spēkiem! Kad jau sāk šķist, ka ļaunie tumsas spēki ir guvuši izšķirošo pārsvaru, cerība vēl ir dzīva, jo, vairākiem tēliem saņemot drosmi, palīdzība un varonība nāk no visai negaidītas puses. No dažiem, kuri iepriekš ar cēlu izturēšanos nav izcēlušies, bet citi pierāda gan sev, gan lasītājam, kāds spēks viņu sirdīs patiesi mīt.

Vairākus krājumus atpakaļ manījām, ka Lūkasa garam/spokam bija pieķēries klāt kaut kāds radījums. Piektajā krājumā Clockworks, uzzinājām, ka Lūkasa šī radība ir dēmons rīcību, kas tad arī kontrolē un diktē viņa rīcību. Kā arī redzējām Rendela 1988.gada neapdomību. Ceļš, bruģēts ar labiem nodomiem radīt jaunas atslēgas*, noved pie ellīgi slikta scenārija un upuriem. Gribēja kā labāk, bet sanāca makten slikti. Tomēr Tailers beigu galā spēj piedot (sev un tēvam), ka kā jau jebkurš vecāks arī viņa tēvs reiz bijis jauns, savtīgs un ar niķiem.

Patīkami, ka pēc sērijas pabeigšanas, gribas zināt, kas notiek tālāk ar Locke & Key sērijas varoņiem (gan ar galvenajiem, gan otrā plāna), kā arī turpmāko Keyhouse savrupmājas likteni. Nekādas sižeta līnijas nepaliek karājamies gaisā. Labāk, ka stāsts tiek jauki un smuki pabeigts, nekā ļaut stāstam vilkties mūžīgi garumā, kamēr radošais gars un iedvesma pazudusi, un kad lasītājs būtu bijis priecīgs, ja sērija būtu noslēgusies jau dažas grāmatas agrāk. :)

Ko gan lai vēl piebilst, lai nesabojātu pieredzi, ja vispār šī sērija vispār nav lasīta!? Pozitīvi un ar plus zīmi var vērtēt, ka labie tēli nav balti un pūkaini, katram ir arī savas problēmas un negatīvās īpašības. Bet tikai kopā kā ģimenei, viņiem ir iespējams pārvarēt viņu priekšā noliktās grūtības. Ja esat komisku/grafisko noveļu fans, tad ar šo sēriju, kur, apvienojumā ar pārdabisko un baiļu elementiem, ir reālas dzīves problēmas un tēli, būs grūti aizšaut garām! :)

****************

*tā teikt, FYI :D – Ja dēmons nonācis mūsu pasaulē nav paspējis pieķerties un kontaminēt kāda dvēseli, tad tādā gadījumā tas pārvēršas īpašā metāla (saukts par whispering metal), no kā izgatavotās atslēgas tad arī smeļ savu maģisko spēku darīt visas tās brīnumlietas.

Dona Hill – Adventures with Andy & Susie: A Stormy Weekend

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Noble Point

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Endijs no skolas uz nedēļas nogali atgriežas lauku mājās. Priecīgi ir ne tikai vecāki, bet arīdzan Endija kaķis vārdā Sjūzija (Susie), no kuras skatpunkta tad varam lasīt par nedēļas nogales piedzīvojumiem. Laiku, protams, nav ko lieki izšķiest mājasdarbos, ir jādodas spēlēties pie kaimiņu meitenes Keitijas! Viss jau būtu labi, bet Endijā mītošais pētnieka gars ir spēcīgāks par saprāta balsi pirms tuvojošās vētras un vecākiem dotā solījuma…

Šeit links uz autores mājaslapu, kur arī apskatāmas dažas no gleznotajām ilustrācijām. Kā šī, ilustrējot nakti un pāris no radībām, kuras pamostas vien nakts laikā, kad mēs guļam. Zīmējumos ietvertās sajūtas un emocijas, kuras var gūt no tām. Tomēr atšķiras tas gaišais, priecīgais siltums, īpaši šādās ilustrācijās, kur redzams, ka tas ir roku darbs, nevis paveikts ar datora palīdzību (bet nav arī trāpīts uz uncanny nots).

Lidojošs skolas autobuss ar burām, kuras vairāk ierasts redzēt pie kuģiem, dirižabļi ar propelleriem, ūdensdzirnavas un milzu zobrati vai ar tvaiku darbināms ratiņkrēsls. Būtu interesanti redzēt vairāk no autores iztēlotas pasaules, pat ja tā mājo vien Endij plašajā iztēlē. Pirmajā momentā no apraksta nesapratu, kādēļ grāmatas aprakstā minēts ‘’Victorian Sci-Fi inspired tale’’. Neskatoties uz ilustrācijām, kurās redzami iepriekš minētie brīnumi,  pat neiedomājos, ka šāda dzejoļu formā izklāstīta bērnu grāmata varētu tikt piedēvēta arī Steampunk žanram. Tādēļ vēl jo negaidītāk varu atzīmēt izpildītu Steampunk kategoriju savā bingo kartītē.

Grāmatiņa, kas patiks bērnam (īpaši dzīvniekmīļiem), arī ja vēl nemācēs angliski, kas varbūt būtu kā labs mudinājums iemācīties, lai uzzinātu arī to, ko bildes nepasaka. :)

Laimēju grāmatas eksemplāru Goodreads izlozē.

Jim Butcher – Grave Peril (The Dresden Files #3) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Garu pasaulē notiek viļņošanās. Arvien vairāk nemierīgu spoku uzrodas viscaur Čikāgai, un Harijs kopā ar Maiklu, Knight of the Cross, katru nakti dodas pilsētas ielās, lai novērstu uzmodināto garu postījumus. Robeža starp dzīvo un mirušo pasauli ar katru aizritējušo dienu kļūst arvien plānāka, ļaujot dzīvo pasaulē iekļūt visnotaļ destruktīviem gariem, kā arīdzan dažam labam, negaidītam un jau reiz pieveiktam Harija pretiniekam.

Maiklam, kurš sērijas pirmajā grāmatā Storm Front palīdzēja Harijam pieveikt tumšo burvi Kravosu, spējas dod viņa ticība Dievam. Nesavtība, pazemīgums, draudzīgums un pieticība to izteiktākajā formā ir vien dažas no īpašībām, kuras raksturo Maiklu. Protams, kas tad tas būtu bruņinieku bez zobena. Autors visai izteikti izvēlējies akcentēt maģisko spēku ticībai kristiešu Dievam, bet man patīk Harija atšķirība pret nostāja, un ka spēks viņa maģijai rodas no cita veida ticības.

Pēc otrās grāmatas uzdevu sev jautājumu, vai aiz tumšā burvja un vilkačiem stāv kāda uz Hariju noskaitusies persona/radījums, jo gan pašam Harijam, gan nu jau arī lasītājam tapis skaidrs, ka Harijam pat burvju ietvaros netrūkst tādu, kuri klusībā cer uz viņa vardarbīgu norietu un nemaz nemēģinātu palīdzēt.*

Vampīri. Tieši šīm paranormālajām radībām dota centrālā skatuve. Interesanti bija klausīties par dažādu vampīru veidu sadalījumu trijos galmos – Baltajā, Sarkanajā un Melnājā, par intrigām, nesaskaņām un konkurenci starp šīm trim grupām. Bjanku no Sarkanā galma, kura oficiāli vada bordeli, un viņas nepatiku pret Hariju iepazinām jau pirmajās divās sērijas grāmatās.*

Savukārt Harija lielākais spēks atklājas momentos, kad nāve klauvē jau ir turpat aiz durvīm un ir gatava viņu sev paraut līdzi. Tieši tādās reizēs vai nu pār Hariju nāk atklāsme un visi puzles gabaliņi sakrīt savās, vai arī ērtas sakritības pēc Harijas attopas ar tieši vajadzīgo ieroci rokās, vai, ja īstajā brīdi blakus uzrodas fejas krustmāte, ar kuru Harijs reiz noslēdza vienošanos, bet tagad spēlē riskantu spēli, lai noildzinātu solītās cenas maksāšanu. Šādi mirkļi paliek jau drusku paredzami un tāpēc kaitinoši.

Patika attiecību attīstības virziens starp Hariju un reportieri Sjūzenu, tādēļ notikumu pavērsieni ir vēl sāpīgāki. Tikmēr Mērfijai vien ar dažām epizodēm grāmatas sākumā un beigās tika dota atpūta. No citiem otrā plāna tēliem (un Harija sabiedrotajiem) patika, lielākoties galvaskausā mītošais, intelekta gars – Bobs. Nepārspējams ir gan viņa humors un sarkastiskās atbildes, gan Harija maksātā alga apmaiņā pret palīdzību. Kaut arī Bobs atrunājas, ka tas ir tikai un vienīgi pētnieciskos nolūkos, sliecos domāt, ka aiz viņa kāres pēc sierīgām romantikas grāmatām slēpjas kaut kas vairāk par vienkāršu aizraušanos :D Cerams, sērijas turpinājumos dzirdēsim viņu vēl biežāk. :) Gaidu vairāk uzzināt arī par Nevernever dimensiju/pasauli.

Nevaru dalīties līdzīgā domās ar viedokli, ka tieši ar trešo grāmatu Grave Peril ‘’The Dresden Files’’ sāk uzņemt apgriezienu un kļūst labāka, kas lasāms daudzās citu lasītāju recenzijās un pat izskanēja audio grāmatas versijā, jo tikpat labs kā trešais stāsts Drezdena failos, tā arī pirmās divas grāmatas bija baudāmas. :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Tagad interesanti būs uzzināt, vai Bjanka/Bianca būs bijusi vainīgā arīdzan par tumšo burvi un vilkašiem, vai tikai par spokiem. Tai skaitā, cik drīz un vai vispār par dzīvu realitāti kļūs Bjankas piesolītais karš starp vampīriem un burvjiem.

Jim Butcher – Fool Moon (The Dresden Files #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Dēļ tā, kā atrisinājās pirmās grāmatas aprakstītie notikumi, uz Mērfiju tiek izdarīts papildus spiediens ar skaidru mērķi, izēst viņu laukā no darbavietas. Bet arī Harijs, tā teikt, nav ticis sveikā cauri, jo, ļaudams cirkulēt baumām, ka Čikāgas mafiozo Džons Markoni bija viņu nolīdzis, lai tiktu galā ar tumšo burvi, likumu pārstāvošie policisti ir vēl jo aizdomīgāki pret Hariju. Tas viss kopā negatīvi atsaucas gan uz Harija ienākumiem, gan viņa un Mērfijas draudzību un uzticēšanos viens otram.

Bet kad pēc vairākas pilnmēness naktīm nākamajā rītā ir atrodami brutāli noslepkavoti cilvēki, un starp upuriem atkal ir kāds no Markoni nodarbinātajiem. Burvim, bet ne parastiem policistiem, slepkavas nozieguma vietā atstājušas pietiekami daudz norāžu. Saprotot, ka darīšana nav ar ierastiem trakajiem, bet iespējams ar vilkačiem, Mērfija met lepnumu pie malas un lūdz Harijam palīdzēt.

Harijs darbojas pēc saviem noteiktiem principiem un ne vienmēr tie iekļaujas likumu robežās, tāds kā anti-varonis, bet visu cieņu, kad Harijs pieturas pie sev nospraustajiem principiem, jo šoreiz Markoni pilnā nopietnībā, ņemot vērā potenciālos draudus, piedāvā Harijam kļūt par viņa formālu drošības/apsardzes konsultantu, tā atrisinot visas finansiālās grūtības. Daudzi, domājams, tomēr izvēlētos vieglāko risinājumu.

Priekš tik spēcīgā burvja, kādam Harijam vajadzētu būt, arī otrajā grāmatā paiet salīdzinoši ilgs laiks, kamēr viņam pielec kas ir kas. Daļēji to, protams, var attiecināt uz to, lai būtu ko lasīt :), bet nevar arī ignorēt šķietamās sakritības un to, ka tik īsā laika sprīdī šis jau ir otrais incidents, kam bijusi nepieciešama ārējā palīdzība, lai kas tāds vispār būtu iespējams, kā arī aizdomīgu un neatrisinātu lietu īpatsvars Čikāgā pēdējā laikā ir pieaudzis. Vai tiešām Harijam ir pamats uztraukties par kādu noslēpumainu spēlēju? Varbūt pat kāds, kurš pret Hariju tur kādu pagātnes aizvainojumu? Vai arī tā ir tikai viņa paša paranoja? Būs interesanti redzēt nākamajās grāmatās, kā tad tur īsti ir. :)

Patika arī vairāk iepazīt Sjūzenu Rodrigezu, žurnāla The Midwestern Arcane reportiere, kurai ir kārais zobs uz stāstiem ar paranormālu ievirzienu, un reizēm starp reportāžām par marsiešiem vai Elvisu Presliju kaut kur atpūšamiem gadās arī pa tādām, kas nav tālu no patiesības. Deja starp Hariju un Sjūzenu balansē starp viņas vēlmi tikai iegūt stāstu karjeras celšanai un patiesām simpātijām vienam pret otru. Kopā ar Bobu un Mērfiju, Harijam ir pietiekami spēcīgs atbalsts, lai nebūtu tikai jāpaļaujas uz saviem spēkiem vai jāriskē iztukšot iekšējos resursus līdz pēdējai pilei.

Var droši teikt, ka esmu norijis Drezdena failu ēsmu ar visu āķi! :)

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Six

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Pēc sajūtas un laikam arī reāli lapaspušu ziņā līdz šim visīsākā Fables sērijas Deluxe Edition grāmata. Savā ziņā tā pat labāk, nebija nekā pārāk lieka.

Grāmatu iesāk Rodnija un Džūnas (mīlas) balāde. Rodnijs ir uzticams koka karavīrs imperatora armijā, tāpat kā viņa koka brāļiem, viņam nav nepieciešams gulēt vai ēst. Tā vietā, lai nogulētu trešo daļu no dienas, viņš var maršēt bez apstājas, cik tas ir nepieciešams. Rodnijs ir ar mieru no tā visa un vēl vairāk atvadīties, lai kļūtu par īstu cilvēku un saņemtu pretī visus trūkumus, jo viņš ir iemīlējis citu koka dāmu. Maģijai nav robežu, bet visam loģiski ir sava cena. Īpaši jau kam tādam. Lai arī stāsts nav slikts, interesants ieskats arī koka kareivju dzīvē, tad salīdzinoši no grāmatā iekļautajiem, patika vismazāk.

Boy Blue nebija vienīgais, kurš izvēlējās doties prom no Fablestown pēc vēlēšanām. Arī Bigbijs, lai gan citu motīvu vadīts, izšķīrās par līdzīgu soli. Bet lietas ir mainījušās, Daļais princis, Briesmonis un Skaistule pagājušo gadu laikā ir paguvuši gūt pieredzi un kļūt kompetentāki, un Bigbijs būtu ļoti noderīgs plānā Adversary/Džepeto impērijai dot atbildes triecienu. Tādēļ Mauglis ticis nosūtīts uzdevumā atrast un pierunāt viņu atgriezties, un par atlīdzību Bagira tiks atbrīvots no krātiņa. Un pirmā Bigijam paredzētā misija jau ir gatava, ar vēl kārdinošāku atalgojumu par Mauglim piedāvāto. Otrs tikpat interesants Happily Ever After stāsta sižets saistīts ar Bigbija un Sniegbaltītes attiecībām un viņu bērniem.

Un noslēdzošais Big and Small stāsts vēsta par Pelnrušķīti un viņas diplomātisko misiju, lai nodrošinātu Fablestown ievērojamu sabiedroto – Cloud Kingdom. Tikai ar burvju pupu sasniedzamo Mākoņu karalisti, kaut arī tā eksistē pati savā dimensijā, īpašu padara fakts, ka tā atrodas virs pilnīgu visu pasauļu debesīm, kas nenovērtējams atbalsts pozitīva rezultāta sasniegšanai.

Viens no retajiem grāmatas mīnusiem sekoja mirklī, kad Bigbijs ne no šā, ne no tā ar dīvainu analoģiju sāka paust atbalstu Izraēlai, vairāk bija sajūta, ka tas ir cita viedoklis, un ne viņa. Tomēr kopumā katrā stāstā bija vairāk patīkamu, pozitīvi vērtējamu aspektu. :)

Teren Hanz – Maya: Thirty-Five Years and Three Continents in the Remarkable Life of Maya Sian

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

1977.gada 26.septembrī deviņpadsmit gadu vecumā Maja kļuva par sievu pilnīgam svešiniekam, pat nepārmijot kārtīgu sarunu ar topošo vīru Bali. Kaut arī pati vēlāk vairākkārt piemin, ka diži tam nepretojās un neiebilda, un atzīst, ka pakļāvusies stingri patriarhālajai sabiedrības normai, tomēr var teikt, ka Maja kļuva par upuri sarunāto laulību praksei, kas šķiet nav izzudusi pat šodien, kur nu vēl tad.

Maju glābj viņas neizmērojamais optimisma gars, jo attieksme, ar kādu Bali gandrīz pastāvīgi izturas pret sievu, ir zem katras kritikas pat tik atšķirīgā kultūrā kā šī. Domājams, ar diviem piemēriem lieliski pietiek, lai to ilustrētu. Neilgi pēc kāzām Bali devās atpakaļ uz Tanzāniju un pusgadu Maja no viņa nesaņēma nekādu vēstuli, un tad, kad beidzot viņa dodas pie vīra un nolaižas lidostā, neviens viņu tur nesagaida. Tiec līdz attiecīgajai adresei, kā nu pats proti! Tas un viss pārējais grāmatā minētais noteikti, ir tikai aisberga redzamā daļa, kur pārējo vārdos ietērpt nav iespējams. Tad arī nav nekāds brīnums, kad papildus liekais stress vēlāk liek par sevi manīt slimības formā.

Cepuri nost Majas izturībai par spīti visām grūtībām un netaisnībām, jo diemžēl arī no vecākiem un ģimenes praktiski, kuriem svarīgākas ir kaimiņu domas, nekādu morālu atbalstu nesaņem

Ja pirmais kontinents ir Āzija un otrais Āfrika, tad trešais būtu Eiropa (Londona). Kaut arī uzskatu, ka non-fiction žanrā nevar būt maitekļu, tad tomēr negribas visu tā priekšā izklāstīt. Ja lasāt memuārus un ir iespēja tikt pie šī, tad droši! :)

Maja savu pieredzi pauž pirmajā personā, tāpēc šķiet, ka viņa lasītājam personīgi klātienē to stāstītu. Pozitīvisms un gaišais skats uz dzīvi un cilvēkiem caurstrāvo grāmatu no sākuma līdz beigām. Pirms sāku lasīt bija zināms skepticisms, bet man prieks, ka piekritu izlasīt! Paldies par e-grāmatas eksemplāru.

Grāmata izpilda By an author of a different culture kategoriju manā bingo kartītē.

Dace Vīgante – Ledus apelsīns

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Pēc daudzsološajām citu blogeru recenzijā, kā šeit un šeit, kā arī pēc lieliskās grāmatas atvēršanas šī gada Latvijas Grāmatu izstādē, nenoturējos un nopirku grāmatu, lai pārbaudītu pats, vai un kas tajā tik labs. Droši varu teikt, ka nenožēloju! Plus, tiku pie autores autogrāfa, kas nodrošina grāmatai ilgu palikšanu manos plauktos. :)

Kaut arī autore apgalvoja, ka viņai stāsts ir pabeigts/noslēgts, var piekrist izstādē izskanējušajai domai, ka pirmajam (gar)stāstam Ledus okeāns ir potenciāls apaugt ar vēl vairāk miesu un tapt par pilnvērtīgu, atsevišķu grāmatu, un man pat gribētos teikt, ka varētu atrasties vieta vairāk kā vienai, ar to domājot sēriju, kārtīgu vēsturisku sāgu. :) Pēc vecāku izvešanas uz Sibīriju, Māru ar četrus gadus vecāko brāli Kasparu praktiski uzaicināja Opis. Un tādēļ ir vēl jo vairāk dīvaini, jo nezini kas un kā būs, ko teikt, kad māte Irma atgriežas dzimtajā pusē. No abiem bērniem tikai Kasparam ir atmiņas par māti pirms izsūtīšanas, kas plaisu starp Irmu un Māru. Par labu nenāk arī fakts, ka Māra drusku par nopietnu ņēmusi Opja brāļa Oskara izteikumus.

Citreiz, lasot stāstu krājumus, pats garākais krājuma stāstu drošības pēc atstāts kā pats pēdējais, lai nenobaidītu lasītāju, kurš, iespējams, lasa konkrēto autoru pirmoreiz, kā tas bija man. Pēc tāda atklājēja dažs stāsts labā nozīmē beidzās dikti par ātru un gribējās vēl.

Krājumā kopumā ietverti 11 stāsti, un, lasot visus no tiem, bija viegli iztēloties tekstā iestrādātās emocijas, aprakstītie tēli ir spilgti, gandrīz vai gatavi jau paši lēkt laukā no lapaspusēm reālā dzīvē, kā talantīgā, ar raksturiņu apveltītā šuvēja no Nekādu ķep-ļep vai dzīvē pazudusī Marija no Mēness parhēlija. Vienīgais Virtuves dievs nākamajā rītā jau +/- bija piemirsts, bet varbūt vairāk pie vainas, ka lasīts nelielā nogurumā pirms gulētiešanas nekā pašam stāstam kas slikts. Kaut arī grāmatas stāstos skaitlisks pārsvars ir sievietēm, kādēļ Diptihs, kur sieva viltīgi uz bez liela skandāla un trokšņa notur vīru mājās, jau vien patika vairāk :D,  stāstu krājums ir iesākums visiem labu stāstu cienītājiem. Kā beidzamo, lai nesanāk, ka pieminēti visi stāsti, neatstājot vietu pārsteigumam, pieminēšu Apelsīnu un meiteni Ellu, kurai zupas šķiet ir pats briesmīgākais ēdiens un pieaugošo teikto reizēm uztver pārāk burtiski. Bet ko var darīt, ja neviens arī diži necenšas teikto izskaidrot bērnam saprotami. :)

Un noslēgumā nekādīgi nedrīkst piemirst izcili izdevušos grāmatas vāka un iekšlapu noformējumu. Prieks skatīties!