Brandon Sanderson – The Well of Ascension (Mistborn #2) (Audio book)

68429

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Pēc gadsimtiem ilgi ar dzelzs dūri valdošā Lord Ruler nāves, Elend Venture kā spēcīgākā nama atvase (tēvs sacelšanās laikā pameta pilsētu) kā loģiskākā izvēle ir kļuvis par galvaspilsētas Luthadel karali. Viņa uzdevumos ietilpst vien tik tāds nieks kā neatsvešināt dižciltīgāko sabiedrības daļu, dodot līdz tam apspiestajiem Skaa lielākas tiesības visās dzīves jomās.

Elends ir ideālists un grib visiem kā labāk, kādēļ tiek izveidota konsultatīva Padome ar dažādu grupu pārstāvjiem, bet ne bez ievērojamām politiskajām ietekmes spējām. Elends nevēlas kļūt par cita veida Lord Ruler, bet līdera pieredzes trūkums, ārēji no Padomes biedriem tiek uztverts kā pārliecības trūkums un riskanta nedrošība tuvojošos briesmu un grūtību priekšā.

Ārpus Lutadeles starp bijušajiem imperatora vasaļiem un šobrīd pašdeklarētiem karaļiem notiek ietekmes pārdale uz pilnu klapi, bet trīs no viņiem, to starpā Elenda tēvs, ir spējušie savākt pietiekami lielas armijas, lai apdraudētu tagad Elenda pārvaldītas pilsētas drošību. Vienkāršu varaskāri papildina alkatība, kuru tikai vēl vairāk pastiprina baumas par lielam visvērtīgākā metāla krātuvēm Elenda rīcībā vai kaut kur paslēptām pilsētā.

Ne bez Vinas un citu mirušā Kelsier pulcētās komandas, kā Sazed, Spook un Breeze, Elends spētu tikt galā dienu no dienas. Uz katra iekšējiem pārdzīvojumiem un cīņu ar dažādām tiek pavērsta lasītāja uzmanība. Ja Elenda problēmu sarakstā ietilptu vien uz viņa troni aci uzmetušie trīs pretendenti, tad ar asiem prātiem un laiku būtu iespējams gandrīz vienkārši tikt galā.

Pavisam cita rakstura briesmas sagādā migla/mist, kura pēc Lord Ruler sākusi uzvesties gan ne kā līdz tam, tā arī laupīt dzīvības šķietami nejaušā ‘’izvēles’’ kārtībā. Risinājums izklausās pat vēl neiespējamāks par Kelsiera plānu gāzt neapgāžamo Lord Ruler – Vinai iešaujas prātā ideja atrast pareģojuma tekstos minēto well of ascension, kurai vajadzētu dod nepieciešamo spēku. Pati Vina otrās grāmatas laikā, kā jau liela daļa tēlu, paralēli izcīna iekšējo izaugsmes cīņu, lai sarastu ar savu jauno lomu karaļvalstī, ar savu pašvērtējumu un attiecībām ar nu jau karali Elendu, kā arī ar šaubām, vai tik tiešām viņa varētu būt jaunā Hero of Ages, kura iepriekšējo inkarnāciju Lord Ruler pie akas reiz sen, sen nogalināja.

Kaut arī Mistborn sērijas pirmās divas grāmatas kā tādas nešķiet notikumu darbības mērogā tik vērienīgas un episkas kā jau lasītās The Stormlight Archive grāmatas, tad bija sajūta, ka Sandersons laikā starp Final Empire un The Well of Ascension ir kļuvis meistarīgāks, un, kā novēroju pēc abām sērijas grāmatām, to vērtējums rakstīšanas procesā par tām tikai auga.

Advertisements

Brandon Sanderson – The Final Empire (Mistborn #1) (Audio book)

68428

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Gadsimtiem ilgi Final Empire ir pārvaldījis viens un tas pats valdnieks Lord Ruler, tik ilgi, ka lielākās daļas prātos viņš ir iemantojis teju nenogalināma dieva statusu. Ar viņa dzelzs dūri aristokrātija katru brīdi skaitā daudz lielākajai cilvēku masai, skaa tautai, viņiem pienācīgo vietu. Kaut arī grāmatas garumā var noprastu, ka starp šīm divām grupām nav dižu fizisku atšķirību, Lords Valdnieks ir sekmīgi izplatījis propagandu starp aristokrātiem, kas attaisno esošo kārtību.

Šī ir sabiedrība, kurā skaidri eksistē divu kastu sistēma, kuras varbūt tikpat labi varētu pārdēvēt bagātajos un nabagajos. Skaa ir neskaitāmas reizes mēģinājusi sacelties pret valdošo netaisnību, bet katrs mēģinājums, visi kā viens, ir tikuši sagrauts. Psiholoģiski skaa ir tik tālu cietuši, ka vairums par dumpi pat vairs neuzdrošinās domāt un ir priecīgi par to pašu, bet, ja arī ir kāds uzplaiksnījums, tad brutālu sakāvi, kur ir izdevies nogalināt vērā ņemamu daļu no Lorda Valdnieka armijas, uzskata par panākumu.

Kelsier līdz šim dzīvē ir organizējis skaa zagļu bandas, turklāt diezgan veiksmīgi. Tomēr veiksme mūžīgi nav viņa sabiedrotā, un liktenīgs projekta fiasko, bet pēc tam sekojošais ieslodzījums un tuvā saskaršanās ar nāvi, likusi viņam pārorientēt dzīves mērķus no parastas eksistēšanas nosacītā luksusā (noteikti salīdzinot ar citiem skaa), un pievērsties kaut kam tik vērienīgam kā imperatora gāšana no troņa.

Kā jau katrā pienācīgā fantāzijas pasaulē, arī šajā eksistē maģijas sistēma, kura pamatā saistīta ar desmit metāliem un šo metālu dāvātajām spējam, piemēram, iegūstot ekstra spēku vai spēju ietekmēt cita emocijas, tos patērējot/sadedzinot.* Loģiski ne visi, arī starp aristokrātiem ne, ir uz ko tādu spējīgi. Biežāk sastopami ir cilvēki saukti par mistlings, kuri spēj patērēt tikai vienu no metāliem. Rezultātā vairums ir diezgan prasmīgi savā jomā, bet tik un tā viņu spēku ne tuvu nevar salīdzināt ar Mistborn, kuri spēj patērēt pilnīgi visus metālus, un tāds ir arī Kelsiers un viens no viņa rekrutētajiem zagļiem šajā cīņā – jauniete Vin, kura jau ir paguvusi uz savas ādas izjust rūgto un skarbo skaa dzīvi. Eksistē vēl otra ar maģijas spējām apveltītu cilvēku grupa (nedaudz atšķirīgs spēju klāsts), kura metālus izmanto nevis tos sadedzinot, bet gan tajos uzkrājot spējas, par piemēru, lai uzkrātu spēku, pirms tam kādu laiku jābūt vājam. Ārkārtīgi retas ir personas ar gan viena, gan otra maģijas veida iemaņām.

Interesants ir veids, kā Sandersons ir izvēlējies atklāt Kelsiera rīkoto apvērsumu – caur necilās Vinas acīm, kura sākotnēji ir paranojas pilna, kādēļ gan viņa ir tikusi izvēlētā būt par daļu šajā trakajā plānā. Viņa tiek iemesta politisko intrigu dziļajā baseina galā. Ja sākumā Vina nejūtas komfortabli, tad ar katru reizi viņa pārsteidzoši ātri kļūst ievērojami labāka (to pašu var teikt par viņas mistborn spēju apguvi). Pēdējās Impērijas sašķelšanas nolūkos, viņai ir uzdots apmeklēt aristokrātu regulāri rīkotās balles, kamēr skaa dzīvo dziļā nabadzībā. Nejauši sastapts aristokrātu puisis** no paša ievērojamākā aristokrātu nama, aizsāk galvu reibinošus notikumus.

****************

*Mistborn pasaulei vajadzētu būt pat ļoti bagātai ar dažādiem metāliem, lai šādi bāzēta maģijas sistēma varētu darboties ilgtermiņā.

**Elend Venture nav apmierināts ar to, kā Lord Ruler pārvalda impēriju, šaubās vai pret skaa tik tiešām būtu jāattiecas tik nežēlīgi, tomēr viņa rīcība aprobežojas ar diskusijām un cerībām mainīt sistēmu pa solītim no iekšpuses kaut kad tālākā nākotnē, bet ne ar Kelsiera iecerēto metodi.

Brandon Sanderson – Oathbringer (The Stormlight Archive #3)

34002132

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan

Manas pārdomas

Trešās Stormlight Archive grāmatas Oathbringer fokuss vērsts Dalinar Kholin virzienā. Izņemot pašu pirmo, kurā redzam vēl nesamaitātus Parshendi ļaudis, tad visi pārējie atmiņu uzliesmojumi vēsta par Dalinaru. Par to kā viņš kopā ar brāli Gavilaru kopīgiem spēkiem un zobeniem rokās izveidoja vienotu Alethi valsti, atstājot uz kaujas lauka guļam ikvienu, kurš uzdrošinājās stāties pretim.

Ja Gavilars, gadiem ritot, vairāk sāka parādīt, ka viņam piemīt arī diplomātijas un politiķa talants, tad Dalinara asinskāre tikai aug augumā, un pilnīgi nekas nespēj mēroties spēkiem sajūtām uz kaujas lauka. Autors arī sniedz atbildes uz mistēriju ap Dalinara sievu, kas gan tik traģisks notika, ka Dalinars izvēlējās griezties pēc palīdzības pie Vecās Maģijas piekopējiem. Dalinara tēls ne tik ļoti izaug grāmatas ‘’tagadnē’’, kā vairāk rodas skaidrībā par to, kādi notikumi ir izveidojuši viņa pašreizējo stāvokli.

Tikmēr ‘’tagadnē’’, bāzējoties noslēpumiem pārbagātajā Urithiru torņa pilsētā, Dalinars mēģina atjaunot Oathgate vārtu sistēmu, kas ļauj vien pāris mirkļos nokļūt no viena Roshar planētas gala līdz otram, un tādejādi ar to palīdzību apvienot visu pasauli vienotai cīņai pret Odium. Šoreiz gan Dalinara karā iegūtā slava un reputācija nāk par sliktu, jo citi monarhi aiz viņa vārdiem saskata slepenus nodomus viņus iekarot. Papildus tam nebūt nepalīdz Dalinara secinājumu no viņa vīzijām, ka daudzu pielūgtais Almighty nav bijis nekas vairāk par ļoti spēcīgu garu/spren, kurš miris pēdējā Desolation notikumā/cīņā ar Odium un viņa padotajiem, gan precības ar Navani, nogalinātā brāļa Gavilara sievu.

Shallan tik labi (kaut arī pat ne tuvu to maksimumam) spēj maskēties un izveidot tik labas ilūzijas (arī skaņas), ka rodas problēmas ar savu patieso identitāti, kura no visām ir tad viņas īstā un patiesībā personība, vai varbūt katrā slēpjas daļa no patiesības graudā. Tā teikt, nav tālu pilnvērtīgas personības sadalīšanās. Apvienojumā ar otrajā grāmatā Words of Radiance uzzināto par Shallan un viņas bērnību, nav jābrīnās, ka viņai ir šaubas par gatavību stāties pretī Odium un viņa radītajai Everstorm.

To pašu varētu teikt par katru no galvenākajiem varoņiem šajā grāmatā. Katrs no viņiem izcīna iekšējo cīņu ar sevi, šauboties par saviem spēkiem, tāpat neviens nejūtas to vārdu cienīgs, ar kādiem viņus daudzina laika biedri vai tuvākie biedri un radi; rodas jautājumi pašiem sev, vai lielās atbildības sloga priekšā nesalūzīs, tādejādi pieveļot un pakļaujot briesmām gan sev dārgus cilvēkus, gan vienkāršos pavalstniekus.*

Adolin līdz šim ar savām duelista prasmēm varēja justies pārāks uz pārējo fona, bet tagad tās vairs nešķiet tik iespadīgas, kad uzrodas arvien jauni Mirdzošie Bruņinieki vai pilnvērtīga Bruņinieka tuvums ļauj (šķiet) ierobežotam skaitam sekotāju izpausties vismaz daļai no viņa spējām, un Adolins jūtas nedaudz palicis ārpus grupas. Tas nepāraug iracionālā naidā, vai, attiecībā uz Shallan un Kaladina draudzību, greizsirdībā, bet tomēr tam katru dienu ir jāpievērš uzmanība, lai tas tajā nepāraugtu.

Oatbringer ietvaros Kaladin ‘’Stormblessed’’ atšķirībā no pirmajām divām un īpaši sērijas pirmās grāmatas vairs nav tik lielas uzmanības centrā, lielākoties viņš vairs tas ap kuru grozās galvenā sižeta līnija. Tas, protams, nemaina Kaladina personību, viņš joprojām pārdzīvo katru, kura nāvi kaut mazākajā mērā viņš būtu vārējis novērst. Lai brūcei tēlaini piebērtu vēl vairāk sāls, Kaladins iepazīst konfliktu arī no vienkāršo Parshendi puses (piemēram, tādu, kuri līdz šim bijuši cilvēku vergi), kuri nevēlas neko vairāk, kā dzīvot brīvībā un ne viena netraucēti, bet tā vietā ir kļuvuši par upuri Odium grandiozajiem iznīcības plāniem.

Mazāk kā cerēts bija nodaļas un fragmenti no Diagrammas izveidotāja karaļa Taravangian skatpunkta vai Lift (krietni palīdzēja #2.5 grāmata Edgedancer), bet patīkami pārsteidza vairāki Bridge Four biedri. Pat varoņi, kuru loma lielajā shēmā ir krietni mazāka par jau pieminētajiem (Dalinars, Shallan, Adolins un Kaladins) vai citiem tēliem, ir apveltīti ar saviem mērķiem, sapņiem, vājībām u.c.; neviens nav tapis tikai, lai viegli un ērti palīdzētu virzīt sižetu uz priekšu. Bet par starpnodaļām jeb Interludes jāsaka vien tas, ka šoreiz tās šķita salīdzinoši vājākas un vieglāk piemirstamas.

********Apzināto maitekļu zona********

*Patiess pārsteigums bija pavērsiens ar jauno info, ka patiesi Voidbringer ir cilvēki, kuri gadu tūkstošiem atpakaļ, nemākulīgi un bezatbildīgi apejoties ar Knights Radiant līdzīgām spējām, iznīcināja savu pasauli, bet tad, līdzi atvedot arī Odium, saņēma patvērumu no Parshendi senčiem.

Brandon Sanderson – Edgedancer (The Stormlight Archive #2.5) (Klausāmgrāmata)

34703445

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Lai nejauktu prātu turpmākajās sērijas grāmatās vai varbūt jau trešajā (neesmu vēl lasījis), kad Lifta jau ir puslīdz kārtīga Mirdzošā Bruņiniece, Sandersons dod ieskatu 10 gadīga meitēna, kura tāda jau ir trīs gadus, Lift un viņas gara/spren Wyndle izcelsmes stāsta. Pavisam īsi Liftu manījām Words of Radiance mazajās starpnodaļās, bet ja minētā grāmata ir jau lasīta pirms krietnāka laika un šis tas piemirsies, tad nav ko skumt, jo prologs šai novelei ir tieši tā pati starpnodaļa.

Cik nejauši kā Liftai izdevās ‘’iecelt’’ amatā jauno Azish imperatortu, tā tikpat impulsīvs un sporādisks ir viņas raksturs, un reti kurš, ja vispār kāds, var viņai ko darīt. Sava vecuma dēļ Lifta īsti neapzinās ko un kāpēc ir spējīga darīt – savu garu Wyndle viņa dēvē par Voidbringer, bet Stormlight izmantošanas spēju par Awesomeness. Tomēr ar vienu faktoru gan viņa ir izcili īpaša (kas zin varbūt ar laiku iepazīsim vēl kādu), kurš Stormlight nevis vienkārši izsūc no ‘’uzlādētiem’’ dārgakmeņiem, bet, kuras ķermenis apēsto ēdienu, spēj to tajā pārvērst.

Edgeancer gaitā Lifta knapi pamanoties palikt dzīvai pēc saķeršanās ar Darkness – tēls, kas nolēmis nogalināt katru indivīdu, kuram sāk parādīties ar Knights Radiance saistītas spējas, lai tā mēģinātu novērst jauna Desolation notikuma aizsākšanos un patieso Voidbringer atgriešanos. Kā uz to pēc grāmatas autors norāda, tad arī ar šo tēlu (tāpat kā Lift gadījumā) saistītas būtiskas pārmaiņas, kuras neparādot šajā novelē, paliktu aizkadrā.

Šeit vēl gribu ielikt linku uz interesantu diskusiju gan par šo, gan par sēriju līdz šim (un bik arī par Cosmere) kopumā.

Brandon Sanderson – Words of Radiance (The Stormlight Archive #2)

17332218

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Words of Radiance darbība šķiet tik grandioza un ar tik daudz svarīgiem tēliem pārpildīta (nav viens vienīgs galvenais varonis), ka brīžiem, uz mirkli ievelkot elpu, iedomājies, kā viens cilvēks to visu savā galvā var izdomāt!

Reizēm ir redzēti darbi, kuros visi tēli, kuri pozicionēti kā ‘’labie’’ neatkarīgu no viņu sociālā statusa un cietiem varbūtējiem traucēkļiem, apvieno spēkus kopējai cīņai, palīdz viens otram jebkurā situācijā. Šeit tā gluži nav, plus katrs savā skatījumā rīkojas pareizi un atbilstoši viņa(s) uzskatiem par lietu kārtību pasaulē. Tāpat sliktie tēli/ļaundari nav tādi pašmērķa pēc, lai tādi būtu, un nemēģina sēt iznīcību un postu, jo nekas cits viņus nedefinē. Varētu protams iedziļināties gaišacu, tumšacu un vēl Paršendi kalpu/vergu sociālo struktūru*. Patika viens no YouTube atrodams video, kurā pieminēts, ka Kaladins ir tā ieciklējies uz gaišacu pārestībām pret tumšačiem, ka viņš nevis palīdz risināt problēmu, bet tikai palielina plaisu starp abām grupām.

Dalinar KholinDalinars ir tieši tas, kurš daudzu acīs (pat ja skaļi to neatzīstot) ir daudzkārt piemērotāks Alethi karaļa pozīcijai uz vājā un nekompetentā karaļa Elokhar fona (par spīti tam, ja viņš no visas sirds cenšas darīt labu); grūti noliegt, ka Dalinars ir Alethi patiesais līderis. Viņa līdera īpašības noteikti nāk par labu, lai sapurinātu visus Augsprinčus un liktu tiem pārtrauk bezmērķīgo nīkšanu Sasistajos laukos, iegūstot chasmfiend dārgakmeņu sirdis, un gala rezultātu nedodošām sadursmēm ar Parshendi (labs punkts grāmatas daudzajās lapaspusēs par to, cik ilgi vēl ir iespējams tādā tempā medījot šo dzīvnieku, pirms tas izmirtu) beidzot pārietu izšķirošajā triecienā, un īstenotu atriebes vienošanos par Elokhar tēva nogalināšanu.

Vienlaikus Dalinaram netrūkst ienaidnieku starp Alethi Augstprinčiem ar Sadeas priekšgalā, kuriem nav pa prātam jaunās politiskās vēsmas un pārmaiņas, kuras Dalinars vēlas ieviest. Viņš un viņa līdzskrējēji nevilcinās izmantot visu ko vien var, piemēram, milzu vētru laikā uznākošās vīzijas (kas zin, varbūt no paša dieva/Almighty), lai grautu Dalinara un viņa nama (vienlaikus arīdzan karaļa) reputāciju. Lai nu kāda Dalinara domās izskatās vienota Alethi karaļvalsts, pēc Sadeas nodevības pirmās grāmatas beigās, Sadeasam un Dalinaram vietas tajā būs par maz; kur nu vēl abu atšķirīgās idejas par atbilstošāko valsts attīstības ceļu.

Kaladina dzīve pēc lēmuma kopā ar ceturto bridgeman kompāniju doties palīgā un no drošas nāves izglābt Dalinaru un viņa dēlu Adolinu vienkāršoti sakot vairs nav tāda pati kā iepriekš. Ja pirms tam viņi bija pat vēl zemāki par kalpiem parshmen, tad tagad Kaladins ieguvis uzdevumu Dalinara armijas ietvaros apmācīt pārējos tiltu stiepējus par ciešamiem kareivjiem, un piedevām vēl arī gādāt par karaļa drošību. Secinot, ka Dalinara nāves gadījumā visa jauniegūtā brīvība vienā mirklī var izčākstēt, Kaladins pielieto visus iespējamos un neiespējamos spēkus un resursus, lai nodrošinātu, ka nekas tāds nenotiek. Grūtāk gan ir attiecībā uz citu karalisku personu drošību, un šeit Kaladina tēla izaugsmē vērā ņemama ir goda un dotā vārda/solījuma tematika (arīdzan doing the right thing). Kaladin ‘’Stormblessed’’ turpina savu spēju un to limitu izpētes procesu, ko vēl jo interesantāku padara garu/spren loma tajā visā.**

Shallan Davar – pirmās grāmatas ietvaros (vismaz sākumā) viņas mērķis bija iemantot akadēmiķes un karaļa māsas Jasnah Kholin, lai pēcāk varētu nozagt īpaši spēcīgu maģisku artefaktu un izvilktu savu ģimeni no parādu bedres (un nenovēršamas iznīcības). Ja The Way of Kings ietvaros tika iepīts Kaladina pagātnes stāsts, tad šajā grāmatā tas vienlīdz meistarīgi tiek izdarīts ar Shallan.*** Piedevām vēl visas prātu reibinošās atklāsmes par Knights Radiant/Mirdzošajiem Bruņiniekiem, Desolation notikumu, Voidbringeriem u.c. izpētes laikā uzzinātais piespiež uz visu paskatīties jaunā gaismā…

Interesanti neparasts bija Šalanas spren Pattern un viņa ievērojamais atšķirīgums no Syl (Kaladina) vai dažās no Interludes minētajiem spren, kas vēl jo fascinējošāku un plašāku padara Roshar un šo garu Shadesmar pasauli. Kaut arī dažās atsauksmēs dzirdēts, ka Interludes starpnodaļas izrāva viņus no grāmatas ritma, tieši ieskats citur notiekošajā un lielās bildes iespaida radīšanas dēļ tikšanu līdz šīm nodaļām gaidīju ar interesi – nebiju gaidījis skatpunktu no Parshendi puses, kas nu liedz viņus skatīt kā vienotu un anonīmu organismu, kuri ir tikai ļauni un kuri nav pelnījuši neko citu, kā vien tikt sakauti.

********Apzināto maitekļu zona********

*Nemaz nerunājot par ģeniālo plānu izmantot parshmen, lai izspiegotu Alethi, vai kā vēl tagad, ar visu Everstorm padarīšanu, – efektīvu kareivju iesūtīšanu aiz ienaidnieka līnijām.

**Kaladina kļūšana par Knights Radiant, viņa gandrīz vai tagad neaizskaramības statuss vai Supermenam pielīdzināmais iespaids un citu tēlu aizēnošana, piemēram metoties arēnā palīgā Adolinam, kaut kā netraucēja.

***Visu šo laiku lasītājam bija ļauts domāt, ka Šalanas tēvs alkatības pēc sataisījis parādus un vēlāk miris no nebūt kaut kādas slimības, atstādams bērnus izstrēbt putru. Pavērsiens ar visu atmiņu nospiešanu prāta dziļākajos nostūros, paver potenciālu ‘’trakā’’ tēla novirzes taku.

****Par dažu tēlu nāvēm un jautājumi, vēl pirms trešās grāmatas lasīšanas- 1) Jasnah atriegšanās epilogā – Vai autors baidās nogalināt svarīgus tēlus un vai tas nerada briesmu sajūtas pazušanu? Viena lieta ir nogalināt simtiem un tūkstošiem anonīmus kareivjus un Parshendi, cita lieta vienu no galvenajiem tēliem. 2) Sadeas – Vai Adolins gana uzticas tēvam, lai izstāstītu par pastrādāto?

Brandon Sanderson – The Way of Kings (The Stormlight Archive #1)

7235533

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Jau vairāk kā sešus gadus kopš karaļa Gavilara atentāta Alethi karaļvalsts Sasistajos laukos (Shattered plains) tā kā karo atriebības karu pret cilvēkveidīgu rasi Parshendi, kuri pēc karaļa slepkavības uzņēmās vainu par to.

Alethi šajā brīdī ir visai īpatnēja valsts. Lai gan tai ir pār visiem valdošs karalis, viņa valdīšana tomēr ir lielā mērā atkarīga gan no Augstprinču(Highprince) atbalsta, gan no viņu spējas neielaisties liela mēroga karos vienam ar otru un tā vietā sadarboties vismaz lielajos jautājumos. Kā uz kaujas lauka, tā arī iekšpolitikā lielākajai daļai dienas beigās pār visu svarīgāks ir paša labums, gods un reputācija (katrs vairāk ir par sevi), par ko arī vienotas valsts pastāvēšanas cena var neizrādīties par augstu.

Unikālu aspektu ieilgušajam kara, kas iespējams tieši tāpēc dažam labam Augstprincim ir materiāli pat izdevīgs, ir Sasistajos laukos mītošie monstri/chasmfiend ar dārgakmeņu sirdīm. Starp citu arī vienīgās sadursmes ar Parshendi notiek reizēs, kad šie radījumi ir vismazāk aizsargāti un uz kādas no Sasisto lauku plato virsotnēm izdomā iekūņoties. Šīs dārgakmeņu sirdis reizē piepilda gan Augstprinču makus, gan arī kā apburtais loks turpina finansēt karadarbību pret Parshendi.

To visu un vēl vairāk cer izmainīt mirušā Gavilara brālis un pašreizējā karaļa Elothar onkulis Dalinar Kholin. Ja vēl pirms sešiem gadiem Dalinars vēl bijā tāds, kādi citi vēl ir šobrīd, tad tagad viņa vīzija ir panākt patiesi vienotu Alethi valsti. Tajā pašā laikā arvien vairāk pastiprinās baumas par Dalinara veselo saprātu, jo ļoti stipru vētru laikā, kamēr viņš pats redz ainas no ‘’tagadnē’’ leģendām un mītiem apvītiem notikumiem, ārēji pārējiem ir viņš jāpietur, lai Dalinars sev vai citiem nenodara pāri, un jāklausās nesakarīgā murmināšanā. Papildus tam Dalinara imidžam par labu nenāk ne viņa stingrā pieturēšanās senajiem kodiem vai šķietamā izvairīšanās pēdējā laikā no cīnīšanās ar Parshendi, nedz arī līdzīgā aizraušanās, kā dzīves beigās bija ar Galivaru, ar vienīgo aizvēsturisko grāmatu The Way of Kings, kuras teksts +/- ir saglabājies pilnā apjomā. Vismaz Dalinars var droši paļauties uz savu dēlu, īpaši vecākā dēla Adolina, atbalstu, lai izlavierētu neskarts no savu draugu un sabiedroto lamatām.

Tālāk laiks pievērsties jaunam puisim Kaladinam, kurš jau savā neilgajā mūžā ir paspējis piedzīvot ne mazums netaisnības no augstākstāvošiem cilvēkiem, tādejādi pilnībā iznīcinot ilūziju, ka kāds no tās klases (personas ar gaišām acīm, vismaz iekš Alethi) varētu būt godīgs un taisnīgs un kuru vēl vara nav korumpējusi. Romāna prologā redzam, ka Kaladins ir armijas brigādes līderis. Kaut arī kaujas ir nieka robežkauju ķīviņi un nokļūšana Sasistajos laukos pie ‘’īstiem karavīriem’’ vēl ir tikai Kaladina sapnis, tas nav bijis par šķērsli, lai Kaladins neiemantotu veiksminieka slavu un savas vienības neizmērojamu uzticību un respektu. Stāsta ‘’tagadnē’’(~8 mēnešus vēlāk) Kaladins ar verga zīmi uz pieres ir starp tiem nelaimīgajiem, kuriem Sasistajos laukos ir jāpārnēsā drausmīgi smagi pārvietojamie tilti, lai Augstprinču armijas varētu tikt no viena plato uz otru. Vēl baismāk ir augstā mirstība šajās tiltu vienībās, jo vergiem praktiski nav nekādas iespējas aizsargāties no Parshendi lokšāvēju bultām pirms pēdējā plato, turklāt Augstprinči to lieliski apzinās un izmanto viņus kā ēsmu, lai pašu armija ciestu mazākus zaudējumus. Ar vairāku atmiņu uzliesmojumiem lasītājam tiek dota iespēja uzzināt par Kaladina bērnību un paredzēto iešanu tēva pēdās, kļūstot par ķirurgu, gan par notikumu apstākļiem, kas noveda pie viņa kļūšanas vispirms par karavīru un pēcāk par vergu. Savā ziņā, bet tajā pašā brīdi radikāli atšķirīgi no Dalinara, arī Kaladins ir uz takas, lai pa solim vien paveiktu vērienīgus darbus.

Pirms noslēgt rakstu ar trešo lielo sižeta līniju, kas sakrīt ar skatpunktiem, gribas pieminēt šo to no tā, kas Alethi iedzīvotājiem ir, ja ne ikdiena, tad vismaz daļēji zināms. 1)Gandrīz katru objektu vai emociju, piemēram, uguns, vējš vai triumfa sajūta, piesaista tādi kā gari/spren. Un atkal Kaladina gadījums ir īpašs, jo viņš ir piesaistījis ārkārtīgi savdabīga gara, vārdā Syl, uzmanību. Ja gandrīz visi citi gari eksistē savā nodabā, tad saikne un draudzība, kas izveidojas starp abiem, būtiski izmaina kā vienu, tā otru, un bez šīs simbiozes viens jau būtu pie mirušajiem, bet otrs kā visi citi. 2) Soulcasting – maģija un īpaši ar Stormlight bagāti dārgakmeņi, kas ļauj pārvērst matērijas (akmeni par pārtiku vai izveidot vienkāršāku dārgakmeņu depozītus u.c.) 3) Shardplates un Shardblades – relikvijas no aizvēstures un leģendu laika, kuras neizmērojami palielina tā nēsātāja spēku, padarot viņu gandrīz vai neuzveicamu. Šie vērtīgie priekšmeti ir vien Augstprinču īpašums, bet arī jebkuram (tai skaitā tumšacim) nav liegts izaicināt kādu uz dueli un izcīnīt tos sev; automātiski paceļoties sabiedriskās hierarhijas rangā. 4)Alethi pretinieku Parshendi savādā anatomija, vismaz kuru kareivju bruņas ir izaugušas un ir daļa no viņu ķermeņa, nevis veidotas no metāla un uzvelkamas. Tajā pašā laikā visi, kuri var atļauties, izmanto līdzīgu humanoīdu rasi parshmen kā kalpus, jo viņi izpilda visu ko tiem liek un tikpat kā nerunā, bez dižas aizdomāšanās par varbūtēju saistību starp Parshendi un parshmen. 5) Lasītprasme ir prasme, kuras praktizētājas ir gandrīz tikai un vienīgi sievietes, un ar šķību aci tiek uzlūkots katrs pretējā dzimuma pārstāvis.

Tā varētu vēl, bet tad jau šķiet būtu par traku. :D Tad nu visbeidzot uzmanības fokusā jāiebīda šķietami mazsvarīga aristokrāte Shallan, kura dedzīgi vēlas kļūt par pašreizējā karaļa māsas Jasnah mācekli, bet patiesais mērķis slēpjas aiz fakta, ka no plašākas sabiedrības tiek slēpts ģimenes galvas (tēva) nāve. Tādēļ Shallan deleģēta, lai realizētu pārdrošu plānu un viņas nams no kreditoriem aizņemto līdzekļu dēļ nenoietu pa burbuli.

Fantastiska pasaule un tā vien gribētos mesties pa taisno sērijas otrajā grāmatā!, kas diemžēl jāatliek uz vēlāku, bet noteikti šogad. : ) Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kā arī grāmatas kopsavilkums, ja gribas atsaukt notikumus atmiņā pirms lasīt otro vai trešo grāmatu.

Pirmdienas teikums #177

7235533

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

He reached for his pouch and the spheres it contained, but then hesitated when he saw more of the blue lights ahead: a pair of Stormlight lamps hanging on the wall, brilliant sapphires glowing at their hearts.

Brandon Sanderson – The Way of Kings (The Stormlight Archive #1)