Brandon Sanderson – Warbreaker (Warbreaker #1) (Audio book)

1268479

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Divas māsas, Siri un Vivenna, divas princeses no Idrianas mazītiņas Idrianas karalistes,  kura pretojas šķietami nenovēršamajam, lai netiktu iekļauta lielākas impērijas Hallandren sastāvā. Iekš Warbreaker dominē pretstati gan starp tēliem, gan lielākā mērogā starp iesaistītajām divām valstīm. Pārpratumi, aizspriedumi, meli un puspatiesības, kuras izplatās vienai valstij un kultūrai par otru tikai un vienīgi nostāda ierindas cilvēkus vienu pret otru, ko dažs labs pie varas esošs nekautrējas izmantot un virzīt pēc vajadzības savam labumam un varas vairošanai, jo nekad jau nevar būt par daudz.

Warbreaker maģijas sistēma, kas saistīta ar ‘’dzīvības elpu’’ katrā personā ar atšķirīgu kvalitāti, kura ne vienmēr ir visiem līdzvērtība viens pret viens. Kaut arī pēc būtības ideja balstīt maģiju uz katrā personā mītošo dzīvības enerģiju jeb elpu, bez kuras dzīvam palikt būtu tā pagrūti, ir savā veidā reizē ģeniāla, neizgudrojot neko nevajadzīgi komplicētu, bet vienlaikus arī gana vienkārša, kad atmiņu ataustot citās Sandersona sērijās esošajām maģijas sistēmām, šī neatstāj līdzvērtīgu iespaidu.

Hallandren valsti/impēriju un tās varas centru īpašu padara tajā mītošie dievi. No pirmā acu uzmetiena tos par dieviem acīmredzami padara fakts, ka reiz katrs no tiem bija parasts mirstīgais, kurš pēc nāves ir atgriezies (tādēļ tiek saukti par Returned) dzīvajo pasaulē ar daudzkārt spēcīgāku Elpu nekā vienkāršam pavalstniekam (aptuveni 5 tūkstošus vērta). Nedarīšu grāmatai negodu mēģinot šeit detalizētāk izskaidrot maģijas sistēmu un spēka līmeņus, kuri saistīti ar indīvīdā esošās elpas daudzumu. Tādēļ interesanti, kā Atgriezušos/Returned par dieviem vairāk padara to pielūdzēji un katram no viņiem piesaistītie priesteri, nekā pašu ‘’iedzimtais’’ spēks un vara. Dieva statuss vien pielūdzēju dēļ nevis kādu superspēju iemesla pēc. Lielā mērā nopelns ir priesteru pusē, kuriem rezultātā pieder pat lielāka (slēptā) vara, apzināti neatklājot un pat laupot saviem dieviem iespēju izmantot maģijas spēku viņos, aiz bailēm, kā tas ietekmētu viņu stāvokli. Šie dievi no to pielūdzēju/priesteru puses tiek tik ļoti apčubināti, informācijas un pat rīcības brīvības ierobežoti, ka visas sistēmas pastāvēšanas laikā labi ja daži ‘’dievi’’ par to ir aizdomājušies. Meistarīgi aspēlēta reliģijas būtības tematika un tās attiecības ar valsts pārvaldi, ar varu, paralēli ar fantāziju saistītajam grāmatas sižetam.

Pretstati ir arī abu māsu starpā, kamēr vadoties pēc aptuveni pirms 20 gadiem noslēgtā miera līguma visu savu dzīvi Vivenna tika gatavota, lai kļūtu par Dievu Karaļa sievu, kurai uzreiz un vēlams pēc iespējas ātrāk varētu dāvāt vīriešu kārtas mantinieku. Tā vietā tēvs pēdējā mirklī nesadūšojas un izvēlas mīļāko meitu pasargāt viņas vietā uz Hallendren nosūtot jaunāko meitu Siri. Abas grāmatas gaitā pieaug raksturā un iemācās atpazīt viltvārdi no drauga un sabiedrotā. Abām, lai to sasniegtu, jāpiedzīvo ne viena vien pārestība un sarežģītas dzīvību apdraudošas situācijas.

Spēku samēri ir nesalīdzināmi tādēļ lieti noder, kā māsu pusē darbojas arī kāds trešā puse. No malas vienkārši ģerbts, spēcīgs karotājs/algotnis Vasher/Vašers, kura labākais draugs un sabiedrotais ir īpašs artefakts, zobens Nightblood, ar maģijas ceļā tajā atmodinātu intelektu. Šāds iespaids ir ilgi un apzināti kultivēta fasāde. Līdz pat grāmatas lielajiem beigum pavērsieniem par Vašeru diži daudz netiek atklāts, vien pa kādai kripatai šur un tur, un lasītājam pašam atliek mēģināt visu salikt kopā, plus, ņemot vērā arī info drusmtalas attiecībā par maģijas sistēmu, saprast kā gan viņa īpašumā būtu varējis nonākt tik spēcīgs ierocis.

Citi tēli, to savstarpējās attiecības, mērķi utt., bet principā ļoti līdzīgas sākumsastāvdaļas nesen klausītajai Elantris (2005), kuru no Warbreaker šķir vien četri gadi, bet tas, par laimi tas nav uz ilgu. Viss autora rokās, lai stāsts aizietu pa citu taku un lai līdzību paralēles varētu savilkt vien pašā sākumā.

Brandon Sanderson – Elantris (Elantris #1) (Audio book)

68427._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Mistborn un The Stormlight Archive sērijas līdz šim bija vienīgās, kuras no šī autora daiļdarbiem biju klausījies, un abās bija sastopami labi izstrādāti tēli un pasaules uzbūve, un viena no otras gana atšķirīgas maģijas sistēmas, lai nenāktos saskatīt acīmredzamas līdzības. To pašu var teikt arī par Elantris, kas iznākusi pārsteidzoši pasen, 2006.g., bet labi zinot, cik apjomīgas ir viņa grāmatas, un pieļaujot, ka to izstrāde nav viena laiska vakara darbs, tad var arī to saprast.

Elantris pirms desmit gadiem bija šīs pasaules galveno notikumu, varas un maģiskā spēka epicentrs. Tās iemītniekiem pieeju maģijai Shaod un zināšanas par dažādas sarežģītības un komplicētības līmeņa simboliem. Kaut arī, cik saprotu, tad Shaod nav dzīvs organisms vai kāda infekcija, bet pārmaiņu process, kas piemeklē ‘’inficēto’’ personu; varbūt ne gluži kā tādas simbiotiskas attiecības, bet tālu no tā arī nebūtu. Viss bija labi un rožaini. Ap Elantris pilsētu tai apkārt gadsimtu gaidā izveidojās vairākas citas pilsētas, kuru pastāvēšana un resursu, piemēram, pārtikas apgāde varēja tikt nodrošināta ar elantriešiem piešķirtās maģijas palīdzību, kad viss pirms desmit gadiem vienā momentā mainījās. Pēkšņi no dzīviem dieviem elantrieši pārvērtās neizprotamas slimības graustos, bet pats šausmīgākais, ka Shaod tagad viņus un katru nākošo, tagad jau upuri, pārvērta dzīvos miroņos bez pulsa un ar neizmērojamu izsalkumu, kaut arī ēst vairs nav vajadzības. Pa virsu visam tam tagad katrs ievainojums un tā radītās sāpes nekur nepazūd un ievainojumu nepazūd, tie krājas un krājas tik ilgi līdz indivīds vairs nespēj izturēt un zaudē prātu. Neviens ne tad, ne šo desmit gadu laikā neizprot, kas varētu būt tā mainījies vai noticis, lai Shaod un maģiskie simboli pārstātu darboties un radītu tik drastisku pretefektu.

Lielākā daļa no grāmatas notiek vienā no reiz greznās Elantris piepilsētām Arelon (pārējās vairs resursu trūkuma dēļ vairs nespēja sevi uzturēt). Pārmaiņu rezultātā pie varas nākošais karalis Iadon ieviesis nestabilu titulu iegūšanas sistēmu, balstītu tīri uz ienākumiem un bagātības līmeņa. To labi apzinās Derethi baznīca, kura ir gatava izmantot pilnīgi jebkādas metodes, lai izplatītu savu ticību visā zināmajā pasaulē. Ar šo ‘’svēto’’ misiju saistās viens no lielajiem sižetiem, kuru īstenot nosūtīti divi radikāli atšķirīgi priesteri, Hrathen un Dilaf, vienu brīžiem māc šaubas par savu ticību un otrs ir izteikts fanāts, kas grāmatas laikā tiek risināts un kas ietekmē visus tā personāžus. Radās iespaids, ka šī baznīca vien izliekas par tādu, nevis atzīstas un sauc par sevi par teokrātisku valsti/impēriju, lai iesūtītu savus priesterus citu ticību pārstāvētās valstīs.

Par Elantris visgalvenākajiem tēliem būtu devējami karaļa dēls Raoden un Teod valsts princese Serene, kura grāmatas sākumā ierodas Arelonā, lai slēgtu laulību ar princi un tādējādi ar šo savienību pasargātu Teod no ārējiem draudiem. Tā vietā par šoku pašai, Serīna atrod sevi jau atraitnes statusā. Viņai tiek paziņots, ka Raoden negaidīti smagi saslimis un tā rezultātā miris, bet jautrākais, ka pirms tam noslēgtā laulību kontraktā ir punkts par gadījumu, ja otra puse nomirst pirms laulībām, ka tādā brīdī Serīna skaitās precējusies, viņai jāpaliek lojālai un nedrīkst precēties ne ar vienu citu.

Serīnai, atšķirībā no Arelon pieņemtās sociālās kārtības par sieviešu lomu un vietu sabiedrībā, ir stipri vien neatkarīgāka domāšana un uzdrīkstēšanās rīkoties. Viņa nekavējas ne mirkli iesaistīties vietējā politikā un rīkoties, kā uzskata par labu pēc iespējas lielākai pavalstnieku daļai, un nedomā pirmkārt un/vai galvenokārt vien par sevi.

Tikmēr princis Raoden (tautā krietni populārāks un mīlētāks par tēvu) nevis guļ kādā kapa bedrē, bet patiesībā Shaod dēļ  ticis izraidīts uz Elantris. Kaut arī kopš krasajām pārmaiņām ir pagājuši vien desmit gadi, šī īsā laika periodā neizpratnes un baiļu dēļ kļūt par nākamo upuri ir izplatījušās viena par otru arvien trakākas baumas gan par slimību, gan stāvokli Elantris pilsētā un, kas tajā iespundētie dzīvie miroņi dara. Ne kāds ir centies aizdomāties, kāpēc kāds kļūst par Shaod upuri, un kā varētu palīdzēt, ne kā varētu atjaunot maģijas darbošanos, vai maz tas iespējams. Vieglāk ir izlikties, ka problēma neeksistē. Bet Raoden tik viegli nepadodas un viņa mūžīgais optimisms un ticība citu labajās īpašībās nemaz to neļauj izdarīt. Prinča sākums lielpilsētā, kuru grāmatas sākumā kontrolē vairākas bandas, nav viegls, ja ir vēlēšanās palikt pie skaidra prāta, bet, par laimi, ārkārtīgi veiksmīga sastapšanās ar neitrālu Elantris iemītnieku Galladon izveido neizmērojami veiksmīgu sadarbību un draudzību, bez kuras būtu stipri vien atšķirīgākas pirmās grāmatas beigas.

Tad nu starp šiem trim ceļo Elantris skatpunkts – princi Raoden un situāciju Elantris pilsētā, princesi Serīnu un viņas cīņu gan par savu vietu Arelon karaļnamā, gan pret Derethi baznīcas priesteriem un viņu nolūkiem arīdzan pret pašas dzimteni. Ne brīdi netiek dots gana garš atpūtas vai dīkstāves brīdis, ir gan politiskā intriga (pat pārpārēm), gan savs procents romantikas un ne mirkli neiestājas garlaicības moments.

 

Iepalicēji #12

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

18739426._SY475_

Bands of Mourning (Mistborn: The Alloy Era #6) by Brandon Sanderson

Baumas par mītisku ‘’metālprātu’’/aprocēm nākam no paša Lord Ruler laika, kurās uzkrāto enerģiju ne tikai varētu izmantot pat bez konkrētā metāla patērēšanas/sadedzināšanas apveltīta persona, bet pilnīgi jebkurš, pieņemas spēkā, un agrīni industriālājā Mistborn otrās ēras pasaulē netrūkst dažādu spēku (galvenokārt ar savtīgiem mērķiem), kuri labprāt iegūtu šo artefaktu savās rokās.

Mistborn The Alloy Era sērijā iepazītā likumsarga Vaksa, Veina un citu viņa draugu domas un plāni tik pat kā visām pārējām iesaistītajām pusēm kalpo vairāk vien kā kaitinošs traucēklis, kuru vēlams pēc iespējas ātrāk novākt no ceļa. Ja iepriekš no otrās kategorijas svarīguma tēliem izcelt varēja Vaksa draugu Veinu ar spējām, kuras ļauj paātrināti atkopties no ievainojumiem, tad Bands of Mourning prasa izcelt Vaksa topošo sievu Steris. Lai gan viņas spējas pašas acīs nav nekam derīgas un attiecības ar Vaksu ir vien formalitāšu un abpusējas nepieciešamības piespiedu rezultāts, tad kopā pārciestais un izdzīvotais abus maz pamazām satuvina tuvāk nekā līdz šim.

Bez Vaksa cīņas ar likumpārkāpējiem, kuru līderis viņa gadījumā diemžēl ir paša radinieks – onkulis, Sandersons piedāvā diezgan lielu pavērsienu, kas noteikti pavērs jaunu sižeta dzīslu vēl vismaz dažām grāmatām šajā pasaulē, kas vienlaikus arī paplašina šīs pasaules karti, kas vairs nav lielpilsēta Elendela un reģioni ap to.

Kaut arī parasti dodu priekšroku audio grāmatām, kurās katram varonim dots savs ierunātājs, tad tomēr gan Macmillan audio apstrāde un Michael Kramer ierunātāja darbiņš salīdzinot otro grāmatu Shadow of Self bija krietni vien pārāks.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kas piesaistīja aci pārskatot citus iespaidus no Goodreads lapas.

***

24909347

 

Obsidio (The Illuminae Files #3) by Amie Kaufman, Jay Kristoff

Young Adult triloģijas noslēdzošais romāns, kurš pirmkārt pamatā vēsta pat to nelaimīgo civiliedzīvotāju likteni, kuri pēc uzbrukuma Kerenza IV raktuvju kolonijai nepaspēja evakuēties uz kādu no draudzīgajiem kosmosa kuģiem. Protams, kā lasītājs var uzzināt, tad lielākajai daļai no tiem dzīves ilgums vien tika uz kādu brīdi paildzināts un tās beigas vairumā gadījumu nevarētu nodēvēt par nesāpīgām.

To, protams, nenojauš Asha Grant(māsīca pirmās sērijas grāmatas varonei Keidijai) un citi viņas bēdu brāļi un māsas, kuriem katru dienu ir jāmēģina nobalansēt centienus kaut ko mainīt lietas labā vienlaikus turpinot darbu pie ‘’zvaigžņu vārtu’’ salabošanas un darbiem raktuvēs, lai iegūtu nepieciešamo apjomu degvielas resursu, lai to iedarbinātu, kas ļautu kriminālās BeiTech korporācijas algotņiem aizbēgt uz drošu planētu.

No visas triloģijas kvalitatīvākā/labākā un visādā citā ziņā (arī sižeta līnijās) labākā šķita Gemina, bet ar visu to jārēķinās ar žanra klišejām un paredzamu notikumu iznākumu, lai nenāktos piedzīvot vilšanos. Šo to no tā visa notušē iepriekšējo divu sērijas grāmatu pārdomās minētais aspekts par neierastajām vizuālajām metodēm un teksta izkārtojumu, bet arī tas dažbrīd var krist uz nerviem, kad dažviet jāgriež grāmata uz riņķi, ja vēlies izlasīt pāris teikumu, bet tas tā… Kopumā ne tā sliktākā YA sērija, kas lasīta.

***

38608967._SY475_

 

The Land: Predators (Chaos Seeds #7) by Aleron Kong

Sērijas septītajai grāmatai pagaidām pārliecinoši esot pašai garākajai ar krietnu pārsvaru pār pārējām, manā skatījumā autors labi ir izdevies sabalansēt galvenā varoņa Rihtera dažādu prasmju un talantu līmeņošanu uz augšu gan ar prastiem pieredzes punktiem no dažādu mošķu galēšanas, gan ar visdažādāko citu punktu (un tajos ietverošos tālāk esošās sarežģītības pakāpes) pretstatā saprotamākam sižetam ar problēmsituācijām, kulminācijas brīžiem un to atrisinājumiem. Varbūt tā ir vairumam lasītāju, kas LitRPG apakš-žanru iepazīst novēloti salīdzinoši ar citiem,bet atzīšos, ka ne tuvu ar ‘’lupu’’ neklausos un nepiefiksēju vissīkākos attiecībā, piemērām, uz objektu svaru vai arī vai autors nenošmauc pats sevi un nepiemirst kādu sīkumu, kad runa ir par galvenā varoņa ‘’spēles’’ tēla spēka attīstīšanu. Tomēr nešaubos, ka ir daudz citu fanu, kuru liktu autoram par to manīt.

Vienīgais lielais mīnus, kas nav unikāls šai sērijai, būtu minams sakarā ar Rihteru un viņa izdzīvošanas spējām un veiksmi, lai cik bīstamā situācijā viņš nenokļūtu un lai cik tuvu nāvei (kaut arī pastāv liela varbūtība ‘’atdzimt’’). Vienmēr šādos mirkļos seko kāds brīnums, deus ex machina no autora puses, kas liegtu ļaunajiem tēliem triumfēt.

Bet pie plusiem, bez šīs sērijas sakarā jau vairākkārt slavētā ierunātāja Nick Podehl un kopējās kvalitātes, patīkami, ka pasaules uzbūve šajā grāmatā iegūst vairāk jūtamas aprises ne tikai jautājumā par vēl spēcīgākiem pretiniekiem Rihtera nākotnē, bet arī par iemesliem, kādēļ cilvēki no mūsu/Rihtera realitātes vispār nokļūst Chaos Seeds fantāzijas pasaulē.

Brandon Sanderson – Shadows of Self (Mistborn: The Alloy Era #2) (Audio book)

16065004

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: GraphicAudio

Manas pārdomas

Vakss un Veins arī gadu pēc The Alloy of Law turpina aizsargāt Elendelas pilsētas iedzīvotājus vienlīdz no draudiem pašu vidū un varbūt pat no pilsētas vadības, tā arī no potenciāla apdraudējuma, kura izcelsme būtu ārpus tās. Spraigo un bieži vien dzīvībai bīstamo ļaundaru tvarstīšana un kārtības uzturēšanu Elendelā, Vaksam jāapvieno ar gatavošanos kāzām ar Mistborn The Alloy Era sērijas pirmajā grāmata iepazīto lēdiju Marasi. Būtu jau jauki, ja arī kāds ļaundaris to vispār ņemtu vērā…

Tā vien šķiet, ka ir pienācis mirklis, kad vēsture grib sevi atkārtot, un kopš Pēdējās Impērijas krišanas Elendela no jauna ir uz līdzīgu apmēru pārmaiņu sliekšņa. Āķis tik tajā, ka šoreiz to mēģina panākt Imperatora radījums (Kandra), kuram pēc šiem gadsimtiem pēc Impērijas krišanas vien tagad, esot tik ilgi bez mērķa un dzelzs bosa dūres, ir aizbraucis jumts. Viņas acīs jaunais dievs Harmony, par ko kļuva Vinas laika biedrs Sazed, pārlieku daudz izmanto savu spēku un ietekmi pār citiem to uzvedības un rīcības ietekmēšanai. Par atbildi, lai iedzīvotājus no šī apspiedēja ‘’atbrīvotu, viņa cer uzkurināt neapmierinātību Elendelas pilsētas iedzīvotājos, kuru izraisījusi ieilgusī ekonomiskā nestabilitāte un grūtības. Elendelas valdība nebūt nav no tām ideālākajām un nebūt viss tiek risināts ātri un operatīvi, arī korupcija starp politiķiem nav svešs jēdziens, bet, vai tas beigās attaisno ķeršanos pie haosa sēšanas un īpašumu postīšanas, kurā ciešs arī tie, kurus apgalvo aizstāvam, ir attaisnojams?

Asprātīgie dialogi un joki starp galvenajiem tēliem gan starp Vaksu un Veinu vai Vaksu un līgavu Marasi, gan visiem trijiem esot kopā piedeva saistošu aspektu, bez kā grāmatas galvenajai problēmsituācijai attiecībā uz lielajiem draudiem sociālājai kārtībai nebūtu tik labi izdevies. Iespējams Mistborn otrā ‘’nākotnes’’ sērija mani vienkārši tik ļoti neuzrunā, jo atskatoties uz pirmo grāmatu arī tai kvantitatīvi esmu devis vien 3 no 5 zvaigznēm. Atliek vien cerēt, ka ar The Bands of Mourning un citām Sandersona grāmatām ārpus The Stormlight Archive būs citādāk.

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1) (Audio book)

10803121

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Ceturtā grāmata atgriežas Mistborn pasaulē aptuveni 300 gadus pēc The Hero of Ages noslēguma, kur iepriekš iemīlētie varoņi tagad ir daļa no vēstures leģendām. The Alloy of Law galvenais varonis ir Ladrian nama galva Waxillian ‘’Wax’’ Ladrian, kurš par spīti no ģimenes un sabiedrības gaidām izvēlējās iet savu ceļu un pēdējos gadus pavadīja mežonīgajās Roughs teritorijās, lai apkarotu noziedzību un aizstāvētu neaizsargātos civiliedzīvotājus.

Lai kāds būtu patiesais mērķis – atpūsties no nebeidzamās cīņas ar noziedziniekiem un/vai pārņemt ģimenes nama vadības grožus – Vakss par pārsteigumu sev pamazām vien atklāj, ka modernā Elendel pilsēta (atšķirībā no visu pieņemtā) varētu būt pat savā ziņā vēl bīstamāka nekā Roughs teritorijas. Vaksam dažādu iemeslu dēļ nav izveidojusies tā pati labākā reputācija augstajā sabiedrībā, kā arī Ladrian nama kase ir visai patukša, un, lai to labotu, Vakss pārsteidzošā kārtā ir spējis vienoties ar citu namu par precībām ar viņu atvasi.

Diemžēl pasaulei ir sava kārtība un lielais ritenis turpina griezties par spīti taviem plāniem – arvien lielāku bēdīgu slavu gūst presē nodēvētie Vanishers zagļi, kuri pamanās nevienam nemanot nozagt veselus vilcienu vagonus, bet arī nolaupīt dažu labu jaunu dāmu. Momentā ieslēdzas Vaksa ietrenētais likumsarga prāts, plus kopā ar bijušo kolēģi Wayne, kurš kalpo par vienu no galvenajiem joku un humora avotiem, ķeras klāt pie ragiem un atrastu pastrādātajās neģēlībās vainīgo vērsi.

Lieti noder gan Vaksa, gan Veina dažādās metālu maģijas spējas, un kaut arī neviens vairs nav tik spēcīgs kā Vina vai Elends pirms trim gadsimtiem, tad joprojām var atrast indivīdus, kuriem piemīt vērā ņemams spēju spēks un talants, tai skaitā divus pieminētos likumsargus. Vēl jāpiemin Vaksa topošās sievas māsīca lēdija Marasi, kurai pašai šķiet, ka viņai piemīt nekur nederīgas spējas. Kopā šai trijotnei izveidojas laba attiecību ķīmija, no kuras bailēs jātrīc katram ļaundarim.

The Alloy of Law lielais, sliktais ļaundaris ir cits Vaksa izbijis amata brālis no Roughs teritorijām, kuram apriebās bez redzama gala rezultāta dienu no dienas tvarstīt zagļus, slepkavas un citus noziedzniekus, kamēr Elendel pilsēta, no kuras vairums tādu uzrodas, neko lietas labā neuzsāk. Tādēļ viņš ir izsecinājis, ka jārisina problēma tās saknē, bet tā vien šķiet līdz galam neapzinās, ka viņa operāciju sponsoram (dēvē sevi par Mr. Suit) ir drusku citādāki mērķi un motivācija.

Tā pati pasaule, bet citi varoņi; vienkāršāks un ne tik pārdabisks ļaunais tēls vai vēl citi faktori, bet kopumā jaunās sērijas sākums kopējā Mistborn sērijā nešķita tik spožs.

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3) (Audio book)

2767793

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Negribot Vinas izlaistais spēks no Well of Ascension, saukts par The Ruin, plosās pa Sandersona radīto Mistborn sērijas pasauli ar nolūku iznīcināt. Tas netiek darīts ar ļaunu, tāda vien ir šīs entītijas būtība, kura beidzot ņem tam apsolīto. Ruin pretstats ir Preservation, tieši šis pretspēks bija tas, kas vēl pirms Lord Ruler laika ieslodzīja savu kolēģi Akas atrašanās vietā, tādējādi cerot dot (gan ar dažādajām maģijām, gan vienkārši novilcinot izšķirošo konfrontāciju) tā radītajiem cilvēkiem iespēju nākotnē sevi paglābt no apsolītās iespējās Ruin/Iznīcības spēkam tos iznīcināt.

No debesīm aizvien vairāk krītošie pelni pārtikas audzēšanu padara ar dienu jo grūtāku, arī citi uz iznīcību vērstās dabas katastrofas kā zemestrīces noris jo biežāk un spēcīgāk. Tā pat optimists, kur nu vēl regulāras pacilātības cilvēks, var iegrimt nelielā bezspēcīgas depresijā, kad šķiet, ka nekas vairs nespēj apturēt Run loloto plānu par pasaules galu. Labi pasaulei un cilvēcei, ka tajā šajā grūtajā brīdi Iznīcībai pretī stājas Vina un viņas vīrs, Jaunās Impērijas valdienieks, Elends. Lai cik grūts un bedrains bija viņa sākums pārņemot varas grožus, tik pārliecinošs un jau ar neatsveramu situāciju un pieredzes bagāts Elends spēj pieņemt lēmumus, kuri iepriekš viņu būtu apgrūtinājuši un lieki apstulbinājuši. Tiek rasts balanss starp stingru valdīšanu, savas pārvaldāmās teritorijas paplašināšanu, tā lai nepazaudētu savas personības rakstura iezīmes un nekļūtu par jauna veida tirānu.

Patika, ka salīdzinoši liela uzmanība tiek veltīta arī citiem oriģinālās Kelsiera sapulcētas komandas biedriem, kā Spook vai kā Sazed, kurš izcīna cīņu ar sevi, apšauba vai viņa pirms tam ilgā nodošanās dažādo Lord Ruler apspiesto un iznīcināto reliģiju pētīšanai ir maz bijusi jēga. Nākas iziet cauri daudz kam, lai atgūtu dzīvotprieku, par spīti tam, ka, lai kā viņš gribētu pretējo, katrā ticībā var atrast acīmredzamus loģikas robus. Caur šo tēlu Sandersons drusku iebrien reliģiskās tematikas filozofēšanā; pluss, ka tas nešķita izrauts ārpus konteksta un bija iederīgs kopējā stāstā.

Pretstatā Elendam vai tam pašam Sazed Vina ērtāk jūtas darbojoties tiešā veidā ar attiecīgo problēmu personīgi, nevis pirms tam studējot pieejamos tekstus un cita veida materiālus, bet arī viņas dienaskārtību nodarbina domas par veidiem kā uzveikt Ruin. Ir noiets tāls ceļš kopš viņa bija neievērojama ielu zagle, kas pat nav ne tuvu salīdzināms ar pašreizējo (dzīves) stāvokli. Papildus tam Vinai katru dienu ir jāsaskaras ar Kelsiera radīto reliģisko mantojumu un faktu, ka simtiem tūkstošu viņa ir pielūgšanas vērta.

Burvīga triloģija ar beigās meistarīgi atrisinātiem jautājumiem, dažs labs pārsteidzoši drosmīgi, jo ne katrs pat triloģijas noslēdzošajā grāmatā par to izšķirtos.

Brandon Sanderson – The Well of Ascension (Mistborn #2) (Audio book)

68429

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Pēc gadsimtiem ilgi ar dzelzs dūri valdošā Lord Ruler nāves, Elend Venture kā spēcīgākā nama atvase (tēvs sacelšanās laikā pameta pilsētu) kā loģiskākā izvēle ir kļuvis par galvaspilsētas Luthadel karali. Viņa uzdevumos ietilpst vien tik tāds nieks kā neatsvešināt dižciltīgāko sabiedrības daļu, dodot līdz tam apspiestajiem Skaa lielākas tiesības visās dzīves jomās.

Elends ir ideālists un grib visiem kā labāk, kādēļ tiek izveidota konsultatīva Padome ar dažādu grupu pārstāvjiem, bet ne bez ievērojamām politiskajām ietekmes spējām. Elends nevēlas kļūt par cita veida Lord Ruler, bet līdera pieredzes trūkums, ārēji no Padomes biedriem tiek uztverts kā pārliecības trūkums un riskanta nedrošība tuvojošos briesmu un grūtību priekšā.

Ārpus Lutadeles starp bijušajiem imperatora vasaļiem un šobrīd pašdeklarētiem karaļiem notiek ietekmes pārdale uz pilnu klapi, bet trīs no viņiem, to starpā Elenda tēvs, ir spējušie savākt pietiekami lielas armijas, lai apdraudētu tagad Elenda pārvaldītas pilsētas drošību. Vienkāršu varaskāri papildina alkatība, kuru tikai vēl vairāk pastiprina baumas par lielam visvērtīgākā metāla krātuvēm Elenda rīcībā vai kaut kur paslēptām pilsētā.

Ne bez Vinas un citu mirušā Kelsier pulcētās komandas, kā Sazed, Spook un Breeze, Elends spētu tikt galā dienu no dienas. Uz katra iekšējiem pārdzīvojumiem un cīņu ar dažādām tiek pavērsta lasītāja uzmanība. Ja Elenda problēmu sarakstā ietilptu vien uz viņa troni aci uzmetušie trīs pretendenti, tad ar asiem prātiem un laiku būtu iespējams gandrīz vienkārši tikt galā.

Pavisam cita rakstura briesmas sagādā migla/mist, kura pēc Lord Ruler sākusi uzvesties gan ne kā līdz tam, tā arī laupīt dzīvības šķietami nejaušā ‘’izvēles’’ kārtībā. Risinājums izklausās pat vēl neiespējamāks par Kelsiera plānu gāzt neapgāžamo Lord Ruler – Vinai iešaujas prātā ideja atrast pareģojuma tekstos minēto well of ascension, kurai vajadzētu dod nepieciešamo spēku. Pati Vina otrās grāmatas laikā, kā jau liela daļa tēlu, paralēli izcīna iekšējo izaugsmes cīņu, lai sarastu ar savu jauno lomu karaļvalstī, ar savu pašvērtējumu un attiecībām ar nu jau karali Elendu, kā arī ar šaubām, vai tik tiešām viņa varētu būt jaunā Hero of Ages, kura iepriekšējo inkarnāciju Lord Ruler pie akas reiz sen, sen nogalināja.

Kaut arī Mistborn sērijas pirmās divas grāmatas kā tādas nešķiet notikumu darbības mērogā tik vērienīgas un episkas kā jau lasītās The Stormlight Archive grāmatas, tad bija sajūta, ka Sandersons laikā starp Final Empire un The Well of Ascension ir kļuvis meistarīgāks, un, kā novēroju pēc abām sērijas grāmatām, to vērtējums rakstīšanas procesā par tām tikai auga.

Brandon Sanderson – The Final Empire (Mistborn #1) (Audio book)

68428

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Gadsimtiem ilgi Final Empire ir pārvaldījis viens un tas pats valdnieks Lord Ruler, tik ilgi, ka lielākās daļas prātos viņš ir iemantojis teju nenogalināma dieva statusu. Ar viņa dzelzs dūri aristokrātija katru brīdi skaitā daudz lielākajai cilvēku masai, skaa tautai, viņiem pienācīgo vietu. Kaut arī grāmatas garumā var noprastu, ka starp šīm divām grupām nav dižu fizisku atšķirību, Lords Valdnieks ir sekmīgi izplatījis propagandu starp aristokrātiem, kas attaisno esošo kārtību.

Šī ir sabiedrība, kurā skaidri eksistē divu kastu sistēma, kuras varbūt tikpat labi varētu pārdēvēt bagātajos un nabagajos. Skaa ir neskaitāmas reizes mēģinājusi sacelties pret valdošo netaisnību, bet katrs mēģinājums, visi kā viens, ir tikuši sagrauts. Psiholoģiski skaa ir tik tālu cietuši, ka vairums par dumpi pat vairs neuzdrošinās domāt un ir priecīgi par to pašu, bet, ja arī ir kāds uzplaiksnījums, tad brutālu sakāvi, kur ir izdevies nogalināt vērā ņemamu daļu no Lorda Valdnieka armijas, uzskata par panākumu.

Kelsier līdz šim dzīvē ir organizējis skaa zagļu bandas, turklāt diezgan veiksmīgi. Tomēr veiksme mūžīgi nav viņa sabiedrotā, un liktenīgs projekta fiasko, bet pēc tam sekojošais ieslodzījums un tuvā saskaršanās ar nāvi, likusi viņam pārorientēt dzīves mērķus no parastas eksistēšanas nosacītā luksusā (noteikti salīdzinot ar citiem skaa), un pievērsties kaut kam tik vērienīgam kā imperatora gāšana no troņa.

Kā jau katrā pienācīgā fantāzijas pasaulē, arī šajā eksistē maģijas sistēma, kura pamatā saistīta ar desmit metāliem un šo metālu dāvātajām spējam, piemēram, iegūstot ekstra spēku vai spēju ietekmēt cita emocijas, tos patērējot/sadedzinot.* Loģiski ne visi, arī starp aristokrātiem ne, ir uz ko tādu spējīgi. Biežāk sastopami ir cilvēki saukti par mistlings, kuri spēj patērēt tikai vienu no metāliem. Rezultātā vairums ir diezgan prasmīgi savā jomā, bet tik un tā viņu spēku ne tuvu nevar salīdzināt ar Mistborn, kuri spēj patērēt pilnīgi visus metālus, un tāds ir arī Kelsiers un viens no viņa rekrutētajiem zagļiem šajā cīņā – jauniete Vin, kura jau ir paguvusi uz savas ādas izjust rūgto un skarbo skaa dzīvi. Eksistē vēl otra ar maģijas spējām apveltītu cilvēku grupa (nedaudz atšķirīgs spēju klāsts), kura metālus izmanto nevis tos sadedzinot, bet gan tajos uzkrājot spējas, par piemēru, lai uzkrātu spēku, pirms tam kādu laiku jābūt vājam. Ārkārtīgi retas ir personas ar gan viena, gan otra maģijas veida iemaņām.

Interesants ir veids, kā Sandersons ir izvēlējies atklāt Kelsiera rīkoto apvērsumu – caur necilās Vinas acīm, kura sākotnēji ir paranojas pilna, kādēļ gan viņa ir tikusi izvēlētā būt par daļu šajā trakajā plānā. Viņa tiek iemesta politisko intrigu dziļajā baseina galā. Ja sākumā Vina nejūtas komfortabli, tad ar katru reizi viņa pārsteidzoši ātri kļūst ievērojami labāka (to pašu var teikt par viņas mistborn spēju apguvi). Pēdējās Impērijas sašķelšanas nolūkos, viņai ir uzdots apmeklēt aristokrātu regulāri rīkotās balles, kamēr skaa dzīvo dziļā nabadzībā. Nejauši sastapts aristokrātu puisis** no paša ievērojamākā aristokrātu nama, aizsāk galvu reibinošus notikumus.

****************

*Mistborn pasaulei vajadzētu būt pat ļoti bagātai ar dažādiem metāliem, lai šādi bāzēta maģijas sistēma varētu darboties ilgtermiņā.

**Elend Venture nav apmierināts ar to, kā Lord Ruler pārvalda impēriju, šaubās vai pret skaa tik tiešām būtu jāattiecas tik nežēlīgi, tomēr viņa rīcība aprobežojas ar diskusijām un cerībām mainīt sistēmu pa solītim no iekšpuses kaut kad tālākā nākotnē, bet ne ar Kelsiera iecerēto metodi.