Jason Anspach, Nick Cole – Kill Team UN Attack of Shadows (Galaxy’s Edge #3-4)

Kill Team pamatā ir no leitnanta Chen skatpunkta viņam un viņa leğionāru kolēğiem cīnoties pret Mid-Core revolucionāriem (MCR), kuru bīstamība un apdraudējums nevien civilajam mieram, bet visas Republikas impērijas pastāvēšanai ar katru dienu(ilgums atkarībā no planētas, protams) pieaug arvien lielāks.

Fokuss mijas ar ainām no slepenā ağenta Toma(segvārds) skatpunkta, kuram lielāka labuma vārdā, kā noformulē viņa tiešais priekšnieks, nākas izpildīt tik nekrietnas lietas, kuras pārdzīvot ļauj sevi maldinošas atrunas, bet rezultātā Toms pazaudē savu patieso “es”, potenciāli uz neatgriešanos, jo pastrādātais būtu rakstāms ar tik lieliem burtiem un murgos uz atlikušo mūžu nerādītos, tikai tiem kuriem nevajadzētu izlikties un būtu tik ļoti samaitāti jau paši par sevi. Kā vienam no galvenajiem misijas mērķiem – noziedzīgas pasaules smagsvars Mr. Scarpia, kurš palīdz sagādāt nemierniekiem ieročus.

Diemžēl realitāte savā ziņă ir vēl bēdīgāka par dažiem nelegāliem ieroču tirgotājiem. Situācijus nopietnību vēl vairāk izceļ sērijas ceturtā grāmata Attack of Shadows, jo bez nodevējiem, kuri turpina darboties no Republikas iekšienes, lai palīdzētu gāzt impēriju, nemieri nespētu pāraugt atklātā karadarbībā/pilsoņkarā. Pat ja kāds arī cer šādi mainīt lietu kārtību un ieviest pārmaiņas uz labu, mazinot birokrātiju un korupcija, kura samaitā visas nozares un darba sfēras, tai skaitā lieki apdraud leģionārus, tad netrūkst to, kuri cer šādi paši pakāpties pa karjeras kāpnēm, ja ne pat nonākt pie varas dalīšanas.

Dažās GoodReads atsauksmēs manīju salīdzinājumu ar šo kā uzlabotu StarWars versiju. Ja vēl pirmajās trijās sērijas grāmatas to nemanīju, tad ar melnā tērpušos un +/- džedajam līdvērtīgu spēju apvēltītā MCR līdera Goth Sullus uznākšanas uz stāsta skatuves gan šāda līdzība būtu visai akurāta.

Pēc tik nopietnas un nedaudz padrūmas sci-fi, kur neviena no pusēm dienas beigās nevar būt 100% apmierināta par sasniegto, SpaceOperaSeptember ietvaros prasās kaut kaus ar lielāku humora devu.

Steve Perry – Net Force (Tom Clancy’s Net Force #1)

2331866

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Net Force, nesen izveidots amerikāņu specdienests, kas kaut gan vēl atrodas lielāku brāļu kā CIP paspārnē, uzrauga likumu virtuālajā pasaulē, kura šajā autora Steve Perry iztēlotajā nākotnes 2010.gadā (grāmata publicēta 1998.gadā) ir krietni attīstītākā un vispatverošāka un tādejādi sekas ļaunprātīgai darbībai uz ārpasauli ir ņemamas vērā pilnā nopietnībā.

Protams, kā jau tas gadās, tad vienlaikus grāmatā sastopamajai tehnoloģiskajai nākotnei ir atrodamas līdzības šīsdienas realitātē sastopamo, bet tikpat lielos apmēros un pat vairāk ir aprakstīts, kas tāds, ko diezin vai ir vērts sapņot piedzīvot tik drīz, kur nu vēl pirms desmit gadiem. Acīmredzami optimisms par jaunu tehnoloģiju attīstīšanās ātrumu ir bijis pārlieku liels, tomēr kas zin, varbūt kovida krīze būs kā grūdiens kādai ar internetu un virtuālo realitāti saistītam jauninājumam vai izgudrojumam.

Net Force Virtuālās Realitāte (VR) un ‘’sērfošana’’ internetā ir cieši saistīta viena ar otru, šeit tā ir gluži kā otra Zeme, kur katrs savu laiku var pavadīt kādā lokācijā un atmosfērā pašam tīk. Vari ceļot ar jebkādu transporta veidu gribas, vienalga uz ūdens, zemes vai gaisā, ja vien rocība to atļauj. Vien satiekoties ar kādu virtuāli vienam jāpielāgojas tai videi, kuru redz otrs, lai nesanāk negribēts error. Vienīgi rodas jautājums, kādēļ gan šajā virtuālajā realitātē viss tik ļoti atkarājas no ierastās fiziskās realitātes likumiem un programmētāju talants attiecībā uz jauniem variantiem izpaužas brīžos, kad sižetiski tas ir izdevīgi.

Pēc būtības Net Force ir vidusmēra spraiga sižeta trilleris, gribētos teikt, ka pat drusku zem vidējā līmeņa kvalitātes, kas izpilda sava žanra minimumu un atķeksē vajadzīgās ailītes, bet galā nav tapis rezultāts, kas spētu paveikt ko vairāk. Ļaundari ir slikti un likumsargi ir tikpat nepārprotami labi, dzīve Net Force sērijas pirmajā grāmatā ir melnā un baltā krāsā. Proza nebūt nav nebaudāma, bet arī nerada ievērības cienīgus momentus vai dialogus, kuri izceltos.

Andy McNab – Crossfire (Nick Stone #10)

2800085

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Domājams, ja sērijā esi ticis jau līdz desmitajai grāmatai, tad visticamāk neradīsies situācija ar nepamatotām gaidām attiecībā uz to, ko sniegs grāmata, pretstatā tās saturam.

Jābrīdina gan, ka Crossfire no pagaidām lasītājām sērijā ir tas retais izņēmums, ar kuru nevarētu sākt intereses pēc un tikai pēc tam sameklēt pirmās, ja ir patikusi. Protams, tajā daļu vainas pamatoti būtu jāuzveļ autoram, ka gala rezultāts nav pievilcīgs reizē gan jaunpienācējam, gan tam, kas ir lasījis visu sēriju pēc kārtas.

Pats grāmatas sākums, kas sagatavo skatuvi galvenajam sižetam un iepazīstina ar sekundārajiem tēliem noris lielākas pasaules aizmirstā nomalē Basra, kur Niks Stouns ir nolīgts, lai nodrošinātu drošību diviem žurnālistiem. Viss iet raiti, gludi un ārpus letalitātes robežām līdz vienā jaukā vakarā abi žurnālisti sajūtas pārdroši, lai izietu ārpus nometnes vieni paši. Rezultātā dzīvajos paliek tikai viens, kas loģiski Nikam nozīmē darba un kontrakta beigas bez paša vainas tajā, bet interesantākais vien sākas atgriežoties mājās, kad ne aicināts, ne kā citādāk par sevi liek atgādināt vecais un ne īpaši iemīlēts priekšnieks no specdienestu dienām, kuram Niks devis iesauku Yes Man, jo ar ‘’Nē’’ uz viņa jautājumiem labāk būs neatbildēt. Tieši ar šo Yes Man saistās viens no faktoriem/sižetiem, kādēļ labāka konteksta vārdā, ko neizdara šī konkrēti šī grāmata pati, būtu iepazīties vismaz ar dažām no sērijas sākuma.

Iekš Crossfire nesastapt ģeniāli žilbinošu prozu vai galvu reibinoši komplicētu sižetu, bet gadījuma, ja ir vēlme no tādiem tieši atpūsties, tad Nick Stone sērija varētu būt īstā.

Iepalicēji #11

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

26031851._SY475_

Renegade (The Spiral Wars #1) by Joel Shepherd

Neilgi pēc negaidīta pārsteiguma paaugstinājuma Erik Debogande (turīgas un ietekmīgas ģimenes atvase) tiek pataisīts par grēkāzi un apsūdzēts sava kapteiņa slepkavībā.

Situācija, lai Ēriks tiktu pieķerts burtiski ar upura asinīm uz rokām un citi pierādījumi tiek sagatavoti tik profesionāli, ka Ērikam neatliek nekas cits kā bēgt labi apzinoties, ka slepkava ir kāds cits un ka diez vai patiesie slepkavības un apmelojuma pasūtītāji ļaus viņam pierādīt taisnību.

Meklējot neapšaubāmus un sevi attaisnojošus pierādījumus, Ēriks un viņa kuģa ‘’Fēniksa’’ komanda uzduras vēl lielākai konspirācijai, kurai nogalinātais kapteinis šķiet būs bijis par šķērsli. Renegade ir ne tik izteikti ar kaujām pārpildīta militārā zinātniskā fantastika, bet tieši vairāk uz politiskām intrigām ar Ēriku augstāko līmeņu konspirācijas vidū, ar to domājot arī cilvēku izveidotās impērijas līderus/ģenerāļus.

Grāmata īsi pieskaras arī detaļām par cilvēces pirmo saskarsmi ar citplanētiešiem, kura bija gandrīz fatāla gan planētai Zemei, gan pašai cilvēcei. Vien apžēlošanās no vienas citplanētiešu rases, kura ļāva citai ieņemt Saules sistēmu, ļāva cilvēkiem dot kādu prestparu un nokļūt tur, kur tā ir tagad.

23395680._SY475_

***

Illuminae (The Illuminae Files #1) by Amie Kaufman, Jay Kristoff

Nelegālai derīgo izrakteņu kolonijai Kerenza VII uzbrūk konkurējošas megakorporācijas BeiTech kosmosa kuģi, tā vietā, lai ziņotu atbildīgajām instacēm, jo paši labprāt iegūtu tās piedāvātos resursus. Kolonijas stresa SOS signālam atsaucas tikai viens WUC militāro kuģu komanda. No četriem uzbrūkošajiem iznīcināti tiek trīs kuģi, glabējiem izdodas daļu civiliedzīvotāju izglābt, bet bojājumi ir tik lieli, ka tas vairs nespēj pats izveidot tārpeju – Alexander ir komandkuģis no trim, un tā vietā reāllaikā jābēg uz tuvāko staciju, kas tālāk viņus varētu nogādāt drošībā

Tajā pašā laikā ceturtais BeiTech kuģis Lincoln nevar atļauties atstāt lieciniekus par viņu pastrādāto (turklāt par uzbrukumu WUC militārajam kuģim gaidāmas milzu nepatikšanas, ja kāds uzzinātu), tādēļ aizsākas pakaļdzīšanās. Uzbrukuma laikā tiek pielietotas bioloģiskais ierocis, kas padara inficētos hiper-agresīvus (tādi kā zombiji) ar tieksmi citus nogalināt, kas vēl jo vairāk mudina notvert un iznīcināt gan Alexander, gan pārējos bēgošos kuģus.

Galvenie varoņi ir tīņu puisis Ezra Mason un meitene Kady Grant (pāris). Liktenīgajā dienā abi sastrīdas tik ļoti, ka izšķiras, turklāt evakuācijas procesā nonāk katrs savā kuģī. Bet kā jau YA romānam pienākas, ir zināms romantiskā romāna piesitiens, bet abu attiecības kaut arī spēlē būtisku lomu sižetā, tomēr par laimi to nozīmība netiek pārspīlēta. Kā arī iekļaujoties žanra klasiskajos rāmjos, gan Ezram, gan Keidijai piemīt tādi talanti, kas viņiem ļauj būtiski palīdzēt briestošās un milztošās krīzes priekšā.

Kaut arī koncepts un veids, kā stāsts tiek pasniegts ir interesants, tomēr brīžiem autori pārlieku paļaujas uz šo triku efektiem, cerot ka tie paši par sevi panāks kādu iespaidu uz lasītāju; kaut arī nesūdzos par drusku mākslīgi uzpūsto lpp skaitu. Mērķauditorija noteikti ir galveno varoņu un jaunāka vecuma lasītāji.

34040263._SX318_

***

The Land: Raiders (Chaos Seeds #6) by Aleron Kong

Sērija, kuru droši varu vainot par manis ‘’ievilkšanu’’ LitRPG žanra un kuru pavisam noteikti jābauda kā izklaides un atslodzes literatūra, nevis kā kaut ko šausmīgi nopietnu.

Rihtera Mist ciemats turpina augt un attīstīties, kas piesaista aizvien spēcīgāku un augstāku līmeņu briesmoņus un cita veida ļaunuma pārstāvjus. Aizstāvēt ciemata robežas ir viens, bet sestā sērijas grāmata pierāda pārbaudītu stratēģiju, ka reizēm labākā aizsardzība ir uzbrukums.

Nedaudz bažas rada, vai autors spēj paturēt prātā un nepiemirst dažādos spēju, iemaņu un talantu attīstības virzienus, kas pieejami Rihtera, kuri varbūt tiek iepriekšējās grāmatās iepazīstināti, bet piemēram šajā Raiders grāmatā neparādās. Varbūt tieši tāpēc septītā Predators grāmata ir tik ievērojami garāka par iepriekšējām, un cik dzirdēts, ka 2020.gada sākumā plānotā astotā grāmata būs ne mazāk īsa.

9484096.jpg

***

Death Note: Black Edition Vol.2 by Tsugumi Ohba

Izcilā detektīva L un viņa nokomplektētās komandas izmeklēšanas cilpa palēnām kļūst arvien ciešākā. Kaut arī L nevar klaji paust spriedumu, ka ļoti gudrais un priekšzīmīgais students un policijas šefa~ dēls Light Yagami ir skandalozais slepkava (sevi dēvē par Kira), dzīve brīvībā tomēr paliek no dienas jo saspringtākā.

Gan L, gan Light apzinoties kutelīgo situāciju dejo bīstamu riņķa danci viens ap otru. Kamēr L cenšas iegūt neapšaubāmus pierādījumus, lai noskaidrotu Kiras identitāti, tikmēr Light reizē prāto gan veidu, kā atbrīvoties ja ne no paša L. Tad vismaz no pat pašām niecīgākajām aizdomas kripatām.

Ja ar to visu nepietiktu, tad par to, lai garlaicīgi nebūtu ne tēliem, nedz lasītājam, parūpējas otras Death Note un otra Shinigami (nāves dievs) uzrašanās cilvēku pasaulē…

9889765

***

Fullmetal Alchemist, Vol.4-6 (Fullmetal Alchemist 3in1 Edition #2) by Hiromu Arakawa

Pēc īsiem un savas nodaļas ietvaros ietilpstošiem piedzīvojumiem un pēc pamattēlu vispārīgas iepazīstināšanas pirmajos trīs krājumos, nākošo trīs krājumu temps ir salīdzinoši mierīgāks. Vairāk laika tiek veltīts divu galveno tēlu brāļu Edvarda un Alphonse detalizētākam pagātnes stāstam, kļūstot par alķīmiķiem, un liktenīgajam lēmumam izmantot savu talantu aizliegtai burvestībai ar mērķi atgriezt no mirušo pasaules māti.

Sevi kā par interesantu un uz savām kājām stabili stāvošu tēli pierāda mākslīgo metāla protēžu mehāniķe Winry Rockbell. Uzaugot kopā ar brāļiem vēl pirms ‘’negadījuma’’, Vinrija kā ne viens cits reizēm spēj just līdzi Edvardam un viņa vainas apziņai un atbildības sajūtai attiecībā pret jaunāko brāli. Nedaudz var pasmiet par humora brīžiem, kad kāds tēls pavelk uz zoba Edvardu par Vinriju kā par Draudzeni, ne tikai par vienkārši labu draugu un mehāniķi, kā arī par vienu no jūtīgākajiem tematiem attiecībā uz Edvardu – viņa īso augumu.

Ja vajadzētu dot priekšroku vai nu Death Note vai FMA ilustrāciju stilam, tad izvēle šobrīd kristu par labu Death Note, kur uzmanība detaļām šķiet pievērsta vairāk.

 

Iepalicēji #10

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

38735121._SX318_

Galaxy’s Edge #1-2 by Jason Anspach, Nick Cole

‘’Galaktikas mala’’ lai kurā Republikas impērijas pusē neatrastos ir skarba pasaulē, un sērijas pirmās grāmatas The Legionnaire ietvaros galvenais tēls seržants Chhun ir vienas leģionāru grupas līderis uz Kublar planētas, kur tiem jānodrošina Republikas impērijas intereses.

Par galvas/zobu sāpem gan Čanam, gan citiem viņa leģionāru cīņas biedriem, par pašu galveno komandu devēju vienmēr tiek norīkots kaut kāds birokrātijas klerkls, kurš vienmēr iedomājas daudz no sevis un skatās uz citiem no augšas, kādēļ (gandrīz) vienmēr ir īstu leģionāru ienīsts, jo domā pirmkārt par savām karjeras kāpnēm un pēc tam par padoto drošību un dzīvību.

Viens no tādiem (kapteinis Davenports) spītīgi nesaskata brīdinošās zīmes par kublariešu slazdu iznīcināt uz planētas esošos Republikas spēkus -> tās jāizstrebj Čanam, un nemaz nedomā, ka viņš saņems kādu pateicību no Republikas varas gaiteņiem, jo notikušais uz Kublar pavisam noteikti neizskatītos labi viņu u.c. prestižam un neiedvesmotu nevienu brīvprātīgi pieteiktis Republikas gaļas mašīnai leģionāru spēkos.

Skarba realitāte/pasaule, kurā vien retais dzīvo pārsvarā priecīgā noskaņojumā, kur katru dienu kāds grib tevi ‘’*@&$!’’ utml

**

35485403._SY475_.jpg

Tikmēr otrajā sērijas grāmatā Galactic Outlaws vai nu laicīgi jārēķinās ar pavisam citiem tēliem un diezgan manāmi atšķirīgu, bet ne sliktā ziņā, tempu, manieri un noskaņojumu, vai arī nāksies vilties nepamatotu gaidu, nevis grāmatas dēļ.

Jauniņa meitene Prisma Maydoon ir nolēmusi par katru cenu nolīgt kādu, vēlams godājamu atlīdzību mednieku, lai atriebtu viņas tēva slepkavību viņas bērnībā (šķiet stāsta ‘’tagadnē’’ varētu būt kādi 18/19). Par laimi viņas dzīvībai u.c. veselības stāvoklim, Prizmas sastop izbijušu leģionāru Tyrus Rex. Reiz bijis tik labs un izcils, ka vēl joprojām viņa vārds tiek godāts starp leģionāriem, tagad ir daļa no kriminālās pasaules, kaut arī ar cēlu un bezcerīgu mērķi – nogalināt tikai neliešus un patiesus noziedziniekus.

Vēl fonā tiek virpināts sižets saistībā ar nemiernieku kustību pret Republiku – Ja Core planētas varētu piesaistīt esam pie Republikas vadības vai vismaz tuvu tai esam, bet leģionārus cīnāmies uz Republikas izstiepto taustekļu robežām, tad vismaz daļa no ‘’vidējā centra’’ ir pietiekami neapmirināta ar dzīves apstākļiem, lai mēģinātu darīt ko lietas labā.

Bet gan pašam sižets ar un ap pirmās grāmatas epilogā sastapto Reksu šķita stipri interesantāks, gan varbūt minēšu, ka līdzīgi varētu būt bijis pat autoram, varēja just atšķirību.

15999018

***

On the Steel Breeze (Poseidon’s Children #2) by Alastair Reynolds

Kaut arī On the Steel Breeze pavisam noteikti var lasīt kā vienpati/standalone grāmatu, tad tomēr gribas atzīmēt, ka sērijas otrās grāmatas premise un sekojošie notikumi lielā mērā ir iespējami pateicoties fikcionālajiem tehnoloģiskajiem atklājumiem un sasniegumiem Blue Remembered Earth ietvaros, kā arī vietām būs vieglāk saprast, uz ko tēli atsaucas. Pieļauju, ka līdzīgi varētu arī būt ar sērijas noslēdzošo grāmatu.

Mežonīgi lielu pilsētas izmēru kosmosa kuģu karavāna un vēl citi tai sekojoši tikpat lieli kuģi par galamērķi ir izvēlējušies Crucible planētu uz tās caur teleskopiem atklātās lielas, mākslīgas struktūras dēļ, kas kalpo par katalizatoru, lai cilvēce patiesi mestos Visuma plašumos ārpus Saules sistēmas. Tomēr ne viss tāltālajā galamērķi ir tik rožaini, kā gribētos iztēloties, ko vēl vairāk samudžina augošā neapmirinātība no daža laba mākslīgā intelekta/artilekta puses. Savstarpēja neuzticēšanās, bailes no artilekta puses tikt nogalinātai no savu radītāju(cilvēku) rokas.

Interesants paņēmiens, kā vienam tēlam vienlaicīgi atrasties vairākās vietās uzreiz, un vismaz neatceros, ka līdz šim būtu lasījis ko līdzīgu – galvenā varone Chiku Akinya pēc pašas izvēles jau labu laiciņu atpakaļ (vien retais vairs mirst vienkārši no slimībām un/vai vecuma) klonējusi sevi trīs personās un padarījusi atšķiršanu, kura ir oriģinālā, neiespējamu pat sev. Viena paliek uz Zemes pārstāvēt Akinya ģimenes intereses, otra ir uz viena no kuģiem ceļā uz Crucible planētu, bet trešai lemts noskaidrot, kas gan galu galā notika ar slavenās radiniecēs Eunice mirstīgo ķermeni.

3437328

***

The Temporal Void (The Void Trilogy #2) by Peter F. Hamilton

Cīņa starp frakcijām ar konfilktējošiem mērķiem un ideoloģijām turpinās. Vieni par katru cenu ne tikai vēlas pievienoties Void veidojumam, bet arī labprāt panāktu tā izplešanos, bet citi grib panākt tieši pretējo un aizstāvēt esošo realitāti, jo enerģija, ko Void patērē gan lai izplestos apjomā, gan nodrošinātu dzīvi un dažādās superspējas uz Makkathran planētas mītošajiem, tiek iegūta ‘’aprijot’’ ceļā sastaptās planētas un zvaigznes. Tieši sižets saistībā ar galveno tēlu Edeard ‘’the Waterwalker’’ un politiskajām intrigām uz Makkathran.

 

77565._SY475_

***

The Fall of Hyperion (Hyperion Cantos #2) by Dan Simmons

Hyperion Cantos sērija, kopš pirmās grāmatas noklausīšanās pirms četriem gadiem, visu šo laiku bijusi no tām, kuru it kā ļoti gribētos turpināt, bet dienas beigās tomēr tiek atlikta uz kaut kādu vēlāku brīdi. Beidzot, nedaudz Space Opera September pamudināts, esmu saņēmies un izlasījis The Fall of Hyperion. Cerams nevajadzēs gaidīt tikpat ilgi, lai izlasītu trešo un ceturto.

Viena no tematikām grāmatā pavisam noteikti ir pārlieku liela paļaušanās uz tehnoloģijām. Kamēr cilvēces izveidotā impērija Hegemony of Man paļaujoties uz mākslīgo intelektu prognozēm, kuri mitinās nevienam nezināmā vietā/dimensijā/plaknē sauktu par TechnoCore, tikmēr svētceļnieki, katrs ar savu mērķi, turpina Time Tombs u.c. izpēti un cerību sastapt bēdīgi slaveno dievību/briesmoni Shrike ar cerību, ka tieši viņa ‘’vēlēšanās’’ tiks piepildīta.

Brīžiem manai gaumei bija pārlieku liels reliģiskais piesitiens, un varbūt drusku lasītpriekam kaitēja garais starplaiks kopš noklausījos Hyperion, bet tas nepavisam nekaitēja tomēr izbaudīt šo diezgan dīvaino un neparasto grāmatu. Labs ‘’garšas kārpiņu’’ attīrītājs, kad lasīts diezgan daudz zinātniskās fantastikas pēc kārtas, šai piemīt gana daudz individualitātes.

Mark Wandrey – Cartwright’s Cavaliers (The Revelations Cycle #1) (Audio book)

33538984._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Seventh Seal Press

Manas pārdomas

Nākotnes pasaulē, kurā algotņu armijas ceļo pa Visumu, lai izpildītu līgumus un karotu citu miermīlīgāku citplanētiešu rasu vārdā, Džima apkārtmēri neiedvēš pārliecību par viņa lietderīgumu un spējām šajā jomā. Bet kas gan cits atliek, ja dažādu un ne pārāk pozitīvu iemeslu dēļ tavās rokās nonāk vienas no četru oriģinālo algotņu vienību (tās kuras izdzīvoja) vadības groži. Cilvēki nav vienīgā agresīvā rase, kura gūst peļņu šāda veida profesijā, bet noteikti ietilpst kategorijā starp veiksmīgājiem.

Pirmās grāmatas ietvaros lasītājs galvenokārt tiek iepazīstināts ar tēliem un pasaules uzbūvi un noteikumiem, kamēr uzdevumi, kuros piedalās Džima kompānija, lai paceltos no pelniem, kuros to iegrūda viņa mātes naudas kāre un parādi, vairāk kalpo par veidu kā to pasniegt un ne tik ļoti komplicēti, lai paši par sevi iznestu sižeta un grāmatas svaru.

Cartwright Cavaliers laikā noris arī ievērojama Džima tēla izaugsme no nevarīga un sevis žēlojoša 19gadīga bagātnieku puišeļa līdz bruņotu vīru komandierim, kurš pats pirmais būs tas, kurš metīsies pretim ienaidniekam. Par laimi, romantiskais piesitiens, ko autori ielikuši grāmatā, un Džima pirmās nopietnās attiecības nepārmāca pārējo grāmatas sižetu un nepārņēma galveno lomu pār visu citu.

Varbūt kādam traucēs fakts kā tālā nākotnē Džims Cartwright vēl joprojām ir mīksto rotaļlietu (kā My Little Pony) fans un kolekcionārs un nespēs tam tik pāri, lai izbaudītu pārējo grāmatu, bet kopumā, ja grāmatu un domājams gan šo, gan citas saistītās sērijas neuztver kā super nopietnu militāro zinātnisko fantastiku, tad nevajadzētu būt dižām problēmām. Turklāt grāmatas ierunātājs Craig Good  veic pietiekami labu darbu, lai negrautu grāmatas sniegto uz leju; plus šķiet pavisam minimālās dozās ir pielietoti daži skaņu efekti, jo šaubos vai cilvēka balss to spētu paveikt – domājot šeit citplanētiešu /tāda kā mājdzīvnieka rases (dažs tēls nosauc par feju) parstāvi Splunk, ar kuru Džims sadraudzējas (talants uz tehniskām lietām un to salabošan) un kura kalpo kā diezgan nozīmīgs instruments, lai izkļūtu no bīstamām situācijām.

Šeit vēl cita lasītāja labs un vēl garāks viedoklis par grāmatu! :)

Michael Mammay – Planetside (Planetside #1) (Klausāmgrāmata)

35657891

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperAudio

Manas pārdomas

Jau no pašiem pirmajiem mirkļiem gandrīz jau atviļinātajam pulkvedim Carl Butler ir pamats apšaubīt viņam sniegtos iemeslus, kādēļ tieši viņš tiek izraudzīts, lai tiktu ekpresātruma nosūtīts uz Cappa bāzi un noskaidrotu, kas noticis ar High Councilor dēlēnu pēc sadursmes ar attiecīgās planetās inteliģentajiem pamatiedzīvotājiem (Cappans). Kā lai atsaka, ja lūgumu uz šķietami tiešu un vieglu uzdevumu, izsaka politiski ļoti spēcīgs bērnības draugs.

Bet, vai dieniņ! Nonākot uz Cappa planētas tikpat kā nekas Karlam nesokas gludi bez aizķeršanās un nebūt ne paša vainas dēļ. Kur vien tu griezies reti kurais vēlas, ka Karls tiktu pie patiesām un skaidrām atbildēm. Bet Karls nebūs no tiem, kas tik viegli padosies, un raks vēl dziļāk un ar lielāku sparu, jo lielāku pretestību sajutīs. Turklāt atklātais ir šokējošs uz pavisam grandiozākas skalas ar potenciālu iesviest cilvēces izveidoto impēriju vēl nebijušā konfliktā (neatminos, ka grāmatā tas būtu ticis definēts, un pat ja dažviet ir minēts, tad spraigā sižeta pārbagātībā atņema tam visu slavu).

Planetside nav pati garākā šogad lasītā/klausītā grāmata, bet neesot truliem, garlaicīgiem brīžiem nedaudz pārņēma vēlme kaut tā tāda būtu, protams, ar nosacījumu, ka nezūd kvalitāte. To turpinot savā ziņā neliels prieks par to, ka šī ir duoloģija nevis triloģija un ka tiek izslēgts risks izvilkt sēriju garumā ar tukšu un nevajadzīgi lieku pildījumu starp kulmināciju sērijas noslēgumā.

Planetside nebūs zinātniskā fantastika ar kosmosa kuģu cīņām, bet gan lieliska mistērija uz pret cilvēkiem naidīgas citplanētiešu planētas, ko vēl labāku padara tās ierunātājs R.C. Bray. Pagaidām zombiju apokalipse Arisen ir vienīgais negatīvais izņēmums, kas dzirdēts.

Graham McNeill – False Gods (Horus Heresy #2)

381817

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Black Library

Manas pārdomas

Ar otro Horus Heresy sērijas grāmatu lasītājs var turpināt vērot nenovēršamo apstākļu domino krišanu, kas novedīs Warmaster un Imperatora labo roku līdz Imperatora un Imperium of Man nodevībai. Neskatoties uz to, ka ir zināms gan pirmais lielais sižeta pieturpunkts (nodevība) un vēlāk seskojošā Horusa sacelšanās sakāve, tad vismaz pirmo divu grāmatu autori pierāda, ka ar visu to ir iespējams interesants stāsts.

Savā ziņā nevarētu rādīt ar pirkstu tikai uz Horusu un apsūdzēt nodevībā tikai viņu. Varētu pat argumentēt, ka Horuss kļūst par upuri gan shēmotājiem un varbūt jau pirms viņa Haosa un Warp dimensijas korumpētiem cīņu biedriem, gan ka dažādu apstākļu summa un sakritība predisponē dažu dievam pielīdzināto varoni. Starp Krusta Karu 63.flotes Astartes un cita veida kareivjiem sāk pieaugt neapmirinātība ne tikai attiecībā uz augošo civilo personu skaitu uz viņu kuģiem, bet arī uz parastajiem mirstīgajiem viņu atklātajās, iekarotajās un citādi Impērijai pievienotajās planētās. Tā vietā, lai viņi tiktu apbērti ar pateicībām par paveikto, lielākoties seko pārmetumi un sodu prasībās par viņu agresivitāti un agresiju ārpus kaujas lauka. Ne viens vien sāk apjaust, ka vairāk nekā divsimt gadu ilgušais Krusta Karš tuvojas beigām, un lielai daļai, kuriem piezogas šī doma, nepatīk varbūtējā nākotne, kuru viņi saskata.

Par pēdējo domino kauliņu, par izrauto tapu, kas paver slūžas un dod vaļu sacelšanās plūdiem, kļūst Horusa lēmums personīgi doties līdzi uz Davin planētas virsmu, lai sodītu nepaklausīgu Impērijas un savas flotes pārstāvi, kas tiku tur atstāt ar ievērojamu skaitu kareivju, lai pārvaldītu tās populāciju. Kurš gan varētu iedomāties, ka šī varenā būtne, Horuss, ar visu uzlabotu un pat pār Astartes pārāko ģenētiku, varētu kļūt par upuri tik nopietnam ievainojumam, ka Viņš tiktu novests uz sliekšņa starp dzīvību un nāvi. Daudzos Horusa padotajos tas izsauc tik lielu izmisumu un paniku, ka viņi ir gatavi uz jebko, pat vērsties pie asi nosodāmo burvestību piekopējiem, lai tikai būtu izmantotas jebkura varbūtība noturēt Horusu dzīvajo pasaulē.

Diemžēl viens no pirmās grāmatas galvenajiem varoņiem, kurš tāds arī ir šajā un šķiet vēl nākošajā arī, XVI leģiona desmitās kompānijas kapteinis Garviel Loken nav starp tiem (viņš tāds nav vienīgais, bet tādu ir retums). Šī atturība gan Lokenu, gan citus viņam līdzīgos padara par mērķiem un liekiem, kaitinošiem traucēkļiem jaunā Horusa režīmam un piekritējiem.

Bet par izšķirošo iemeslu un izšķirošo pēdējo pielienu, kas ļauj aizsākties Horusa nodevībai, varētu minēt pieaugošo skaitu gan civilo, gan arī militāro personu skaitu, kuri sāk pielūgt Imperatoru kā dievu, neskatoties uz to, ka viņš skaidri un gaiši ir izteicies, ka to nevēlas un ka Krusta Karu pamatmērķis no paša gala ir bijis apgaismot cilvēku apdzīvotās planētas par reliģijas kaitīgumu un apvienot tās zem vienas varas. To tad arī izmanto Haosa spēki, lai ar viltu dabūtu Horusu savā pusē.

Pārsteidzoši labi arī Graham McNeill ir sanācis ieturēt līdzīgu stilu, toni un vispārējo militāro garu, ko varbūt pat atvieglo, ja nav jāuztraucas, kā loģiskā veidā izskaidro absurdo Impērijas dažādo paveidu kareivju  (tai skaitā ienaidnieku) skaitu, loģistiku ar visa cita veida resursiem, vai to, kādu iespaidu tas viss atstāj uz neskaitāmo planētu iedzīvotājiem.

Thomas L. Muldoon – An Execution of Honor

8635638

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc tam, kad ASV atbalstīts San Tomas diktators nesodīts par daudzajām slepkavībām, ieskaitot divus elites Force Recon kareivjus, rod patvērumu Amerikā un papildus tam visam turpina gūt peļņu no narkotiku, ieroču tirgošanas u.c. nelegāla biznesa, atlikušajiem septiņiem Force Recon kareivjiem neatliek nekas cits, kā ņemt lietu savās rokās un atriebties personīgi, lai nepamestu nogalināto biedru atmiņu aizmirstības mēslainē.

An Execution of Honor ietilpst vienā kategorijā, kā Nick Stone sērija un tām līdzīgas grāmatas. Šajā nedominē viens vienīgs superkareivis, bet gan specializēti augstākā līmeņa profesionāļi, pār kuriem ASV varasiestādēm vairs nav kontroles. Ir pienācis laiks sākt baidīties, ka viņu taisnības cīnītāju fasāde varētu sabrukt. Papildus tam un par spīti viņu elites līmeņa prasmēm, neviens no viņiem nav šķietami nenogalināms. Asa sižeta cīņas ainas ar potenciālu letalitāti turpat aiz stūra seko lielāko daļu grāmatas. Gan pēc izvēlētā grāmatas vāka (vismaz šim izdevumam), gan apraksta nav iemesla sagaidīt kompleksu un daudzslāņainu sižetu vai tēlus, un An Execution of Honor uz to arī nepretendē.

Mērķis ir viens – taisnīgums nogalināto biedru vārdā. Daudzreiz arī no neviena tēla vien izskan spriedums, ka tādu ASV specdienestu un politiķu izšķiršanos par labu nežēlīgam diktatoram tāpēc vien, ka viņš būtu vienīgā alternatīva komunistu režīmam mazajā valstiņā, nebūtu pieņemams nevienam un neviens vairs neuzticētos, ka katra karavīra dzīvība ir svarīgāka par izvirzīto mērķi. Tieši tādēļ viņus ir nepieciešams apstādināt par katru cenu, lai kaut kas tāds nenonāktu atklātībā

Darbība noris 1989.gadā, PSRS vēl ir visai aktīva politiskajās spēlēs un kopā ar Kubas specdienestu cer pirmie notvert ne tikai no paklausības ķēdes norāvušos ex-Force Recon kareivjus, galvenokārt aci metot uz elektronikas ekspertu – augstākā līmeņa eksperts, kuram nekāda drošības sistēma nav par šķērsli, bet arī no stingri apsargātas bāzes nozagtie slepenie ieroči, uz ko attiecīgi reizēm jāpiever acis, bet tas tā.

Varētu piekasīties, ka brīžiem tiek izmantota viena un tā pati metode, lai turpinātu sižeta virzību uz nākošo lokāciju, kur atkārtojas +/- līdzīgs scenārijs, vai reizēm tā vien šķiet, ka pāris frāzes, termini vai abreviatūras tiek atkārtotas vairāk aiz tā, lai palielinātu vārdu kopskaitu. Ja An Execution of Honor nesāk lasīt ar ekspektācijām sagaidīt pasaules mēroga meistardarbu, tad grāmata nesagādās vilšanos un izpildīs savu funkciju – vienkārši izklaidēt uz lasīšanas laiku.

Martin Roy Hill – Polar Melt

42204008

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Grāmata, kuru izvēlējos lasīt no City Book Review piedāvājuma daļēji tās apraksta dēļ, bet galvenokārt aiz tā, ka tai nebija neviens vērtējums Goodreads portālā un arī tagad ir visai maz. Noteikti pienāktos vairāk nekā šobrīd un papildus uzmanība, lai cik neliels būtu lasītājs, būtu pelnīta.

Polar Melt savā ziņā jāpateicas globālajai sasilšanai, bez kuras nesanāktu nedz amerikāņu, ne arī krievu iedomātās darbības kūstošajos ledāju ūdeņos. Vienā jaukā rītā arktiskā okeāna zinātniskās izpētes zemūdene uzpeld slēgta, bet bez nevienas dzīvas dvēseles uz tās. Tas šķiet kaut kas neticams un loģiskai domāšanai neaptverams, nesākot spekulēt pārdabisku scenāriju virzienā. Lai tieši nekristu šādās absurdās un liekās teorijās, tiek norīkota komanda, kura specializējas dīvainu notikumu izmeklēšanā, lai noskaidrotu, kur palikusi zemūdens un vēl viena cita kuģa apkalpe. Šīs komandas vadītājs, pašam īsti negribot, nesen ir iemantojis baumu slavu, kā cilvēks, kurš spēj saredzēt paranormālo. Jau iepriekš vismaz reizi viņš ir uzklausījis brīdinājumu no ‘’Klīstošā holandieša’’.

Spraigas spriedzes ainas šajā grāmatā nav uz katra stūra, vairāk dominē militāri tehnisks stils. Pēc visai ātri sekojošā un pilnībā racionālā izskaidrojuma par pazudušo komandu, nav ilgi uz to jāgaida (grāmata kā tāda nav mežonīgi gara), galveno intrigu tieši piedod nezināmais, pārdabiskais – zemūdens NLO versija, kuru krievi tik neatlaidīgi sargā un cer iegūt savā kontrolē. Reizēm šķiet, ka par dažādiem attāliem objektiem Visumā ir zināms vairāk nekā ir izpētīts un zināms par pašu okeāniem uz planētas Zeme. Vai atklātais objekts ir kas dzīvs un līdz šim neatklāts, neizpētīts vai tomēr dziļajos okeāna ūdeņos patvērumu radis citplanētietis, bet varbūt vispār tas nav nekas organisks.

Nedaudz žēl, ka Polar Melt ir tikai kā īss vienpatis, nevis sērijas pirmā grāmata.Nelaistu garām iespēju, ja sekotu kas tālāk ar citu tēlu komandu vai pat ar tiem pašiem. Labā ziņā palika neliela mazuma piegarša.