T.W. Brown – Dead #1-12

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad tā pēkšņi un bez brīdinājuma mirušie augšāmceļas, bet ne, lai turpinātu iesākto dzīvi, bet gan, lai uzbruktu vēl dzīvajos esošajiem, ir skaidrs, ka nekas vairs nebūs tāpat, kā līdz šim. Kad rekordīsā laikā krīt jebkāda veida valsts pārvaldes un tikpat ātri par vienu no lielākajiem draudiem līdzās zombijiem kļūst dažs labs līdzcilvēks, kas izmanto izdevību norauties no ķēdes un vēl lielākā postā un nelaimē iegrūst kādu citu, lai pats sagrābtos vēl vairāk varas un varētu to žvadzināt pāri citiem, ir skaidrs, ka būs vajadzīgi spēcīgi labie tēli līderi, kas stāsies tādiem briesmoņiem pretim.

Pat tādiem turklāt kļūst personas, kā Stīvs Hobarts vai Kevins (‘’the geek’’), kuri atšķirībā no citiem piemēriem Dead sērijā izvēlās darīt labu un palīdzēt. Kas nebūt neklājas viegli, kad ir citi, kuri vēlas izmantot haosu un anarhiju savtīgiem nolūkiem. Bet par spīti grūtībām vispirms no zombiju puses un vēlāk no laikapstākļu un pienākošās ziemas puses (pārsteidzoši, ka netiek pieredzēta neviena viesuļvētra), it īpaši, ja atrodies teritorijā, kur ziema ir bagāta ar sniegu, gan Kevina, gan Stīva grupas mazpamazām no dažiem indivīdiem pieaug un izveidojas teju līdz pat mazu ciematu cienīgiem apmēriem. Katram ar mainīgiem panākumiem, par ko vienīgo majienu sniegšu, ka pat visi galvenie varoņi nav pasargāti no priekšlaicīgas nāves pirms sērijas beigām.

Pēc iniciālā šoka, kad vispirms vēl jānotic tādu staigājošo miroņu eksistencei, kā dēļ vien tiek zaudēti tūkstošu tūkstoši, jo tak pirmā reakcija uz kaut ko tādu, ir ka zombiji taču neeksistē, izdzīvojušie savācas, kā jau pieminēts savācas dažāda rakstura grupās un nosacītās koalīcijās. Viena grupa absorbē citu līdz brīdim, kad dažas grupas jau sāk atgādināt zudušo laiku mazpilsētas apmērus. Diemžēl jo tālākā pagātnē paliek zombiju apokalipses izcelšanās, jo izteiktāk pierādas, ka, lai kādi laiki nepienāktu, militāra rakstura konflikti bija, ir un būs starp cilvēku nometnēm, kas sērijai turpinotos un atklājoties, ka ir salīdzinoši gana liela cilvēku populācija, kuri pēc zombiju koduma vai skrāpējuma paši nepārtop par zombiju, bet kļūst par šīs slimības nēsātājiem. Kā rezultātā rodas gan tikai imūno grupas, gan tīri nezināmo grupas (līdz kādam kas neatgadās), kuras apņēmušās, lai tur vai kas, bet censties nogalināt līdz pēdējām indivīdam no pretējās grupas, un vien reta ir tāda saime, kurā gan imūnie, gan pārējie spēj sadzīvot.

Pamatā sērijas darbība notiek ASV, bet ar maziem fragmentiem autors nosacīti cenšas horizontu pavērt plašāku arīdzan uz pārējo pasauli. Nosacīti, jo vien uz brīdi ieskats tiek Ēģiptes teritorijā, kur kāds cenšas uzdoties par faraonu un atdzimušu seno dievu pārstāvi līdz mirklim, kad uzrodas kāds, kurš zina labāk un ierāda viņam patieso vietu, nevis akli pakļaujas. Ilgāk un biežāk autors paviesojas Lielbritānijā, kur izdzīvojušie saskaras ar līdzīgām problēmām kā ASV.

Interesants koncepts autoram sanācis attiecībā uz vēl bērnu vecumā pārvērstajiem par zombijiem. Kā viņu atšķirīgā smadzeņu darbības un attīstības saistītā fizioloģija vēl ļauj saglabāt niecīgas prāta spējas un atmiņas zibšņu fragmentus, kas radikāli izmaina viņu uzvedību, ļaujot pieņemt nosacītus lēmumus, izveidot slazdus un visādi citādi būt daudz bīstamākiem. Bēdīga ziņa sniedzama arī visiem kaķu mīļiem, jo kaķi šajā pasaulē nespēj kļūt par zombijiem, bet gan ir kā pārnēsātāji un pat ar vienu skrāpējienu var piespriest tev nāvessodu, kas loģiski viņus padara par ārkārtīgi nevēlamiem radījumiem. Par laimi, suņiem nav ticis tāds pats liktenis.

Diemžēl secinājums par sēriju, lai gan izklaidējoša, tad galu galā drusku pārāk izstiepta garumā, it īpaši tiekot līdz sērijas beigām, kad vairāk rodas, ka autoram vairs nav gribējies turpināt. Galvenajiem tēliem ir jau bērni, kāda mirušā līdera vietā stājušies citi tikpat godprātīgi un lieliski, bet tikpat labi sērija varētu būt bijusi kompaktāka ir lielākas pabeigtības sajūtu. Citādi arī tikpat labi sērija varētu turpināties vēl un vēl.

Mira Grant – Deadline (Newsflesh #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis aptuveni gads kopš Newsflesh triloģijas pirmās grāmatas Feed notikumiem. Smags gads Šonam Meisonam, kurš savu māsu Džordzu bija spiests nošaut pirms viņa pārvēršas zombijā, jo kāds mērglis bija viņai iešāvis šautriņu pilnu ar Kellis-Amberlee vīrusu. Tomēr, lai cik smagi neklātos, Šonu pie dzīvības tā teikt vēl uztur nepieciešamība sodīt vainīgos ne tikai viņa māsas nāvē, bet krietni lielākā konspirācijā un nāvju skaitā.

Pavisam negaidīti šāda iespēja rodas, kad uz Šona un viņa žurnālistu/blogeru komandas durvju sliekšņa uzrodas CDC aģentūras pētniece Kellija, kura ar vecāka kolēģa palīdzību noviltojusi savu nāvi ar klona palīdzību un tagad bēguļo, jo pastāv visai lielas bažas, ka kāds iekš CDC apzināti apslāpē un liek šķēršļus pētījumiem zombij-vīrusa izārstēšanā/pieveikšanā. Vien Kellija joprojām saglabā naivu ticību, ka CDC lielā mērā tomēr vēl darbojas visas sabiedrības, ne dažu indivīdu interesēs.

Deadline lielā mērā ir uz Šonu fokusēta grāmata, kā viņš pēc māsas nāves tiek galā ar notiekošo pasaulē. Nebūtu Kellija un viņas nestās jaunās problēmas, kas zina, cik tālu neceļos aizietu Šona prāts. Jau tagad viņš dzird māsas balsi savā galvā un pat sarunājas ar viņu, kur nu vēl, ja nāktos tupēt ilgstoši dīkstāvē.

Ir pagājuši teju 30 gadu kopš iniciālās zombiju apokalipses izcelšanās, gandrīz 30 gadu, kuru laikā izveidojusies komfortabla sistēma, ar kuru kontrolēt tikpat kā jebkura veida cilvēku pārvietošanos. Pavisam noteikti ērta sistēma, kuras ietvaros lasītājam tik pašsaprotamas kustību brīvības ir tāltāla pagātne, kuru dažs labs tur arī vēlētos atstāt uz neatgriešanos. Kā vārdā būtu pat gatavs uz pašu pēdējo.

Deadline tikpat kā visas grāmatas garumā lieliski turpina Feed iesākto, diemžēl autorei kaut kā lieliski pašās beigās epilogā izdodas visam piegāzt treknu darvas/sūda karoti, lai sabojātu visu līdz tam brīdim lielisko iespaidu. Vien ceru, ka triloģijas noslēgums dos labus paskaidrojumus, lai atmiņā negatīvi nepaliktu visas trīs grāmatas.

Mira Grant – Feed (Newsflesh #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kādā paralēlā pasaulē 2014.gads ir bijis tas liktenīgais gads apokalipses pienākšanas ziņā, kad pasauli pāršalc spēcīga pandēmija. Nez kuram bija tā spožā ideja, ka gaisā izsmidzinātas zāles pret parastu saaukstēšanos un visa veida vēžiem ir laba ideja, bet, ko dīvainā kārtā nebija paredzējuši, ka pasaulē atradīsies fanāti, kuri tajā saskatīs konspirācijai cienīgas idejas, lai aiz nezināšanas radītu ideālu kombināciju patiesu dzīvo miroņu/zombiju ‘’dzimšanai’’.

Feed pamata sižets aizsākas 25gadus vēlāk ASV prezidenta pirmsvēlēšanu laikā, kad pasaule kopumā, vismaz cik zināms, ir spējusi sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem, bet lielā mērā uz personīgās brīvības rēķina. Par cik apokalipses izcelšanās brīdī tradicionālie ziņu avoti pie visām varītēm centās līdz pēdējam apstrīdēt tik absurdu ideju, kā reāli zombiji, tad par ziņu galvenajiem radītājiem pamatā kļuvuši blogeri. Šajā aspektā var acīmredzami just, ka grāmata publicēta 2010.gadā pirms Kovida pandēmijas, pirms Trampa ievēlēšanas par prezidentu. Kā piemēru tam var minēt galveno varoņu pausto viedokli, ka sabiedrība pārsvarā loģiski izvērtē ziņu avotus no vismaz 5-6 avotiem un neuzticas tikai vienam.

Galveno varoņu blogeru komandu veidu brālis un māsa Georiga un Shaun Mason un kolēģe IT speciāliste un dzejniece ar iesauku Bafija (žēl, ka grāmatā ne reizi neizskan frāze ‘’Bafija, zombiju slepkava’’, kas gan būtu pretrunā ar pašu tēlu). Trijotnei kā pirmajiem blogeriem ticis tas gods sekot līdzi potenciāli populārākajam prezidentūras kandidātam republikānim Peter Ryman. Darbiņš, kas viņu blogus no necilās ‘’B’’ kategorijas pavisam noteikti pacels skatījumu skaita un reklāmnaudu virsotnē.

Pirmais iespaids par Pīteru gan Džordžai, gan Šonam ir tikpat kā vienīgi pozitīvs, kas tikai liecina par politiķa šarmu un talantu apburt vēlētājus, kas postapokalipses pasaulē nemaz nav tik viegli. Bet kā jau tas sagaidāms, tad mūžīgi tik labu iespaidu, it īpašu aizkulisēs, nesanāk noturēt, tomēr pārsteidzošāk, ka patiesās konspirācijas, sazvērestības un citi draudi nāk no citu kandidātu un Pītera kolēģu puses.

Newsflesh triloģija kā tāda publicēta pirms Parasitology sērijas pirmās grāmatas un patīkami redzēt/dzirdēt, ka koncepts par zombiju izcelsmi un uzvedību atšķiras tik ļoti, ka pat neiedomājies salīdzināt vienu ar otru. Vienīgi optimiskais skatījums uz kopējo sabiedrības un indivīdu rīcību, kā jau minēju, ir tapis pasaulē, kura vēl nav pieredzējusi, to ko zinam tagad. Kur nu vēl, ja pasauli piemeklētu šajā grāmatā minētā vai cita veida krietni nopietnāka saslimšana.

Iepalicēji #41

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Dust & Decay (Rot & Ruin #2) by Jonathan Maberry

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis aptuveni pusgads kopš Benijs, viņa vecākais brālis Toms un vēl daži sabiedrotie/draugi pieveica noziedznieka, kas sevi sauca par atlīdzību mednieku, Charlie Pink-eye bandu. Diemžēl ar to vien nav pieticis, lai pārējie līdzīgi domājoši un noskaņoti Toma kolēģi pārtrauktu savas darbības. Ne tikai tas, bet Čārlija atstāto vietu tikpat ātri cenšas ieņemt kāds vēl nežēlīgāks personāžs.

Noslēdzoties pirmajai grāmatai, Benijs un Niksa (viens no tiem draugiem) debesīs uz brīdi pamanīja lidmašīnu, bet tikpat ātri tā jau bija prom. Tomēr savu darbu tā padarīja un iesēja Benija un Niksas prātos domu, ka kaut kur eksistē pilsētas, kopienas, kuras spējušas saglabāt tāda veida tehnoloģijas. Ideja, ka jāpamet pašu mazā pilsēta un jādodas prom ir dzimusi. Diemžēl par to, ka Toms dosies līdzi ir padzirdējuši arī pieminētie bandīti un tie tik berzē rokas, gaidot brīdi, kad galvenais bieds pazudīs.

Tā nu izvēršas melnbalta, sīva un skarba cīņa starp labo un slikto, kurā Benijam nākas pieaugt vēl vairāk, kā Rot & Ruin ietvaros. Kamēr liela daļa pilsētnieku apzināti izvēlētā neziņā turpina dzīvot aiz šķietami drošajām sienām un nav neko darījuši, lai ņemtu vērā Toma padomus viņa slikto kolēģu izskaušanas nolūkos.

Loģisks, ticams notikumu turpinājums Rot & Ruin sērijā autora Jonathan Maberry izpildījumā. Pa ilgiem laikiem YA žanra pārstāvis, kam varētu pievērsties kā nākas.

***

City of Ashes (The Mortal Instruments #2) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Klarisas un Džeisa tēva Valentīna griba iegūt vēl lielāku spēku. Izmanto vēlēšanos ar spēku mainīt Shadowhunter padomes darbību, jo citas iespējas nesaskata, lai izskaustu nevajadzīgu iecietību pret pārdabiskām būtnēm kā vampīriem un vilkačiem un mobilizētu ēnu medniekus cīņai pret dēmoniem. Kaut arī nesaskata pretrunas, ja pats izmanto dēmonus mērķa panākšanai.

Mortal Cup Valentīnam kalpos ilgtermiņā, bet, lai gūtu ātrāku uzvaru nepieciešami papildspēki. Tādējādi kā nākamo instrumentu ļaundaris Valentīns noskatījis Soul Sword, kuru gan ar rituāla palīdzību vispirms no labo spēku ieroča jāpadara samaitātu, ko cer panākt upurējot tam četru dažādu radību (vilkatis, feja, vampīrs un burvis/warlock) bērnu asinis. Tas tā kā skaitītos pamata sižets, kam būtu jānodarbina visu iesaistīto prātus, bet tad City of Ashes nevarētu sevi saukt par kārtīgu YA fantāziju.

Attiecību mudžeklis starp Klarisu un Džeisu, pat pēc desmitgades pārsteiguma, ka abi ir brālis un māsa, neatvieglo faktu, ka jūtas vienam pret otru radās pirms šīs vēsts. Tam vēl pa vidu Klarisas agrās bērnības dienu draugs Saimons, kurš cer, ka nu beidzot lemts abu attiecībām kļūt par ko vairāk. Ja pienācīgai drāmai vēl ar to nepietiktu, tad atliek vēl Saimonam gandrīz nejauši pārtapt par vampīru, lai dramatisma līmenis būtu pārsātināts līdz malām.

Diemžēl sērijas turpinājumā neseko pienācīgs maģijas rūnu spēka avota izskaidrojums, arī to pielietojums uz tā lietotāju ķermeņiem šķietami atstāj vien labvēlīgu iespaidu. Ne miņas, no kā un kurienes tiek ņemti resursi, daža laba medicīniska rūna tiek lietota kā ibumetīns. Pašiem tēliem maģija ir pašsaprotama, bet lasītajam vien jāpieņem, ka tā notiek.

Kritiskāk gribas paskatīties arīdzan pret tēliem. Attiecībā uz jaunpienācējiem īpaši izceļas Inkvizatora amata tēls, kas robežojas ar parodijtēlu tās acīmredzami labajiem tēliem kavējošās, pat kaitējošās darbībās, aiz kurām slēpjas savtīgi motīvi, kas galu galā palīdz vien sērijas ļaundarim Valentīnam. Grūti pateikt, vai tas galvenokārt, ka Inkvizators ir pieaugušais, ka viņai tāda loma piešķirta, kas tīņus nesaprot, bet neizslēgtu tādu varbūtību.

***

The Story of a New Name (The Neapolitan Novels #2) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Story of a New Name turpina stāstu no galvenās varones Elenas perspektīvas gan par pašas, gan draudzenes Lila dzīvi. Turpinājums līdzīgā marienē, kā My Brilliant Friend, bet, zūdot novelitātei un jaunajai videi, tēliem, personīgi prasījās, kas vairāk kā teju gandrīz tas pats, kas pirms tam.

Protams, notikumi neatkārtojas, dzīve turpinās, bet skolas ikdienu drāmai aizejot vairāk fonā (drusku radās jautājumi par skolas sistēmu un konkrētiem galveno varoņu, viņu vienaudžu vecumiem), galveno lomu ieņem kaislības attiecību un mīlestības frontē, kurā Elena nemitīgi salīdzina sevi ar draudzeni, vai vismaz tā šķiet, un kurai jau no laulību dienas dzīve ar vīru nesagādā diži lielu prieku.

Būs jāizlasa, jānoklausās, kāds žanra pārstāvis, kas sirdij tuvāks, pirms turpināt ar sērijas trešo grāmatu Those Who Leave and Those Who Stay, it īpaši, ja arī tā sarakstīta līdzīgā manierē, par ko nekas neliecina, lai tā nebūtu.

Jonathan Maberry – Rot & Ruin (Rot & Ruin #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

15 gadīgā Bendžamina jeb Benija pieaugšanas stāsts zombiju post-apokalipses pasaulē. Pirms 14 gadiem pasauli dažās nedēļās pāršalca pēkšņi no mirušajiem augšāmcēlušies. Ne tad, ne tagad nevienam nav īsti skaidrs kā un kāpēc tas aizsākās, kas ļauj mirušajiem kustēties un nesatrūdēt. Vienīgi norobežotas pilsēteles un ciemati lielākoties palīdz atlikušajiem dzīvot kaut cik droši, kamēr atlīdzību mednieki, to skaitā Bendžamija vecākais brālisToms, medī zombijus ārpus pilsētas žoga robežām.

Attiecības starp brāļiem nekad nav bijušas tās labākās. Galvenokārt no Bendžamina puses, kam par iemeslu kalpojuši atmiņu fragmenti kā mazulim no liktenīgās nakts, kad viņš atceras kā Toms ar viņu kaut kur bēdzis, kamēr vecāki palikuši mājās nolemti nāvei. Līdz šim ar to spriedumam par brāļa raksturu ir pieticis, tomēr jaunās pasaules prasība no 15 gadu vecuma atrast kādu darbu, vai pretējā gadījumā tiks samazinātas pārtikas devu normas, pieejamo kuponu skaits, piespiež ar Tomu uzskāt nozīmīgāku vārdu apmaiņu, pēc tam kad citi darbi izbrāķēti.

Labi attēlots viens dzīvajos palicis kādreizējās ASV nostūris, kur pilsētnieki apzināti dzīvo ar galvu smiltīs, apzināti ignorē nepatīkamu informāciju, kas traucētu jaukajai ikdienai nosacītā drošībā, kas ļauj nežēlīgākiem un agresīvākiem atlīdzību medniekiem brīvu vaļu veidot savus likumus ārpus tās. Brutalitāte netiek vērsta tiek vien pret vēl lielā skaitā staigājošajiem miroņiem, par cik zombiju apokalipses rezultātē vairs neeksistē policija vai citi likumsargi, tad krimināli noskaņotiem prātiem ir brīva vaļa izpausties. Ja grāmatas sākumā Bendžamins aiz neziņas vēl apbrīno šos citus zombiju medniekus kā kārtīgākus večus par savu brāli, tad iepazīstot tuvāk un personīgāk reālo situāciju, Bendžaminam nākas krietni mainīt savas domas.

Gluži bez romantiskām jūtām Rot & Ruin neiztiek un grāmatas kulminācijas punkts saistīts ar Bendžamina (ar Toma lielu palīdzību) steigšanos glābt vienaudzi Nix, bet nekad šis YA tik raksturīgais aspekts nepārņem grāmatu savā varā. Mācekļa darbs, kas uz neatgriešanos izmaina ne tikai paša Bendžamina skatījumu uz esošo pasauli.

Max Brooks – World War Z: An Oral History of the Zombie War UN Anthony Marra – A Constellation of Vital Phenomena

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pavisam nesen, iepriekšējā 2020.gada oktobrī, lasīju vienu no loģiskākajām un inteliģentākajām zombiju grāmatām, kādu ir nācies lasīt – gidu kā izdzīvot zombiju apokalipses gadījumā, ko labāk nedarīt un ko darīt labāk, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas.

Šīs World War Z grāmatas gadījumā autors pats iejūtas žurnālista lomā, lai intervētu apokalipsē izdzīvojušos no dažādākajiem dzīves gājumiem sākot pat ar bērnu un vienkāršu civiliedz. un beidzot ar armijas specvienības pārstāvi. Emocijām pilnas pieredzes stāsti, kurus oficiālā pētījumā un dokumentā žurnālista priekšnieki nav atļāvuši iekļaut

Tos pašus pozitīvos vārdus, ko varu veltīt The Zombie Survival Guide, varētu dod kā uzslavas arī zombiju apokalipses orālās vēstures grāmatai. Autors neieslīgst klišejās, bet +/- realistiski iztēlojas cilvēku un valstu reakcijas un krīzes menedžmenta soļus. Grāmata publicēta 2006.g, krietni pirms pašreizējās C-19 pasaules pandēmijas, tā kā varbūt iztēlotās reakcijas uz pēkšņo krīzi būtu pat drīzāk saucamas par optimistikām, redzot, kas ir noticis un notiek pasaulē attiecībā uz kovidu.

Vienīgais teorētiskais mīnuss, ka bija stipri par īsu, būtu varējis klausīties vēl un vēl.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Galvenais sižets 2004.gada Čečenijā ar iestarpinātiem atmiņu ainu fragmentiem gan īsi pirms un pēc PSRS sabrukuma un klusām neatkarības cerībām, gan nozīmīgāki notikumi gadu gaitā līdz grāmatas sižeta tagadnei.

Sonja – ātriem soļiem kļūst par pieredzējušāko speciālisti vietējā slimnīcā gandrīz vai apstākļu un kolēģu trūkuma spiesta.  Tas gan nenotiek tik ļoti aiz brīvas prāta un pašas apņemšanās, kā nerimstošās cīņa starp nemierniekiem, brīvības cīnītājiem u.c. pušu dēļ, kuri nodrošina konstantu pacientu plūsmu dažādākajos nopietnības stāvokļos. Bieži vien jāsaskaras ar absurdāko situāciju, kad ieroči un narkotikas ir lētākas un vieglāk pieejamas nekā tik ļoti nepieciešamās medicīnas preces.

Ahmeds – mūk no viena reģiona uz citu (Sonjas slimnīcu) līdzi paņemdams nolaupīta un nogalināta kolēģa 8 gadīgo meitu. Tiek pieņemts darbā slimnīcā vien darbinieku trūkuma dēļ, un, kā drīz vien atklājas, tad Ahmeds ātri nokļūst ārpus savas ērtās komforta zonas un noskaidrojas, ka viņa patiesais talants slēpjas mākslā nevis medicīnā. Abu personāžu dzīves apstākļi un skarbie šķēršļi, kuriem jātiek pāri, piešķir papildus nianses stāstam, kad tēli par spīti visam tomēr cenšas saskatīt arī pozitīvo, cik nu tas iespējams.

Labs, interesants turklāt debijas romāns lokācijā, par kuru reti personīgi ir nācies lasīt kādu stāstu, ja vispār. Būtu viegli iztēloties putnu biedēkļa pretargumentu negatīvai kritikai, ja grāmata būtu neizdevusies – “bet tā taču patiesībā arī līdzīgi notika” -, kas šoreiz nav jāsaka.

Iepalicēji #28

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Moving In #1-6 by Ron Ripley

Braiens Rojs ar sievu, ievācoties nesen iegādātajā mājā, cer patīkami iedzīvoties gan jaunajā dzīvesvietā, gan mazpilsētā kā tādā. Par nelaimi abiem diviem, ātri vien top skaidrs, ka viņi varbūt ir vienīgie dzīvie ēkas iemītnieki, bet tas nenozīmē, ka tajā nemājotu citi, no kuriem dažs labs, kā spocīgais puisēns Pols, nebūt nav sajūsmā par jaunajiem īpašniekiem, un ir gatavs uz visnežēlīgāko, lai to pierādītu.

Ja vairums saskaroties ar ko tādu daudz nedomātu un laistos prom ko kājas nes, tad Braiens nav tik viegli iebiedējams, un arī sieva nav nekāda tur zaķpastala.

Sērijai turpinoties Braienu turpina uzmeklēt saķeršanās ar naidīgi noskaņotiem spokiem. Vēl mazāks skaits, kā to, kuri paliktu nesen nopirktā spoku mājā, būtu to, kuri pēc tam necenstos no tā izvairīties visu savu atlikušo dzīvi. Par centrālajām spoku apsēstajām lokācijām sērijā kļūst tādi ierastie aizdomās turamie kā kapsētas un trako nams.

Viens paliels mīnuss, kuru nevar neatzīmēt attiecībā uz šo sēriju, ir visai anti-kulminācijas beigas pirmajai grāmatai; pēc tam pieminētās puikas Pola pilnīga aizmiršana pēc otrās grāmatas, kaut arī vairākkārt tiek atkārtots, cik liels ir šī spoka naids pret Braienu. Kā arī brīžiem nekonsekventums attiecībā uz izvēlēto spoku mitoloğiju, piemēram, kā tos iznīdēt, kas drusku nesakrita ar citu iepriekš klausītu šī autora sēriju Berkley Street, kaut arī galvenais varonis no tās ņem dalību arī šajā.

Katru sērijas nelielo grāmatiņu var lasīt atsevišķi un tas neko nesaboja, jo jūtams vispārējais stāsts no pirmās grāmatas līdz sērijas noslēgumam nebija, bet tāpēc nevarētu teikt, ka tādēļ tās nebūtu laba izklaide. Moving In sērija nepretendē būt augsto plauktu literatūra, bet būs ideāla tumšiem vakariem Oktobra mēnesim Halovīna noskaņai.

***

Odd Thomas (Odd Thomas #1) by Dean Koontz

Jau kopš bērnības Odd Thomas ir bijis savāds puika un ne tikai vārda dēļ, pie kura neparastuma jau sen pierasts, bet galvenokārt tāpēc, ka Ods spēj saskatīt spokus. Atšķirībā no Ron Ripley vardarbīgajiem spokiem, Dean Koontz versijā tie ir daudzkārt miermīlīgāki un nespēj mijiedarboties tik ļoti ar dzīvajo pasauli, un no tiem var atlekt pat savs labums, ja vien spēj tos tā teikt precīzi nolasīt.

Odam bez “spoku redzes” ir arīdzan labi attīstīta intuīcija un čujs, lai laicīgi nojaustu potenciāli tuvojošamies nelaimi, kā notiek grāmatas sākumā, kad ēdnīcā vienā jaukā dienā iesoļo svešinieks vairāku ~bodaku pavadībā. Tā Ods ir nosaucis garus, kuri uzkavējas uz Zemes un kurus piesaista vardarbība, asinis, cilvēki, kuri to veicina utml, bet jāpiezīmē, ka ne visi spoki ir bodaki un otrādi.

Ods arī uztver priekšvēstnešus, ka nelaime sekos 15.augustā (grāmatai sākoties ir 14.), kādēļ, lai novērstu ļaundaru nodomus ir jārikojas ātri un izlēmīgi. Par grāmatu kopumā gribētos teikt, ka tās centrālais tēls pavisam noteikti ir tās galvenais varonis Ods Tomass un viņa personība un ka sižets vairāk ir kā pavadošā persona, kas to visu papildina.

***

The End (Zombie Fallout #3) by Mark Tufo

Sērijas ietvaros The End pagaidām ir labākā grāmata un tai var dot kvantitatīvi 3no5, bet tik un tā tas neko dižu nepasaka, ja gribētu prozu, tēlus un sižetu (principā visu grāmatu kā tādu) salīdzināt ar kaut ko citu.

Ja arī mana auss šoreiz nesaklausīja tik daudz zemas kvalitātes un stila jokus, tad pilnībā bez tiem autors nespēj iztikt.
Papildus tam uz mirkli trešajā Zombie Fallout sērijas grāmatā galvenie varoņi nokļūst armijas bāzē, kura šķiet ir spējusi saglabāt savu struktūru un organizētību par spīti visam haosam, bet tas vairāk kalpo par iespēju tēliem un lasītājam uzzināt informācijas izgāztuvi par apokalipses rašanās iemesliem, kā arī drusku par situāciju citviet gan valsts ietvaros, gan pasaulē. Bet tikpat ātri tas tiek nonullēts un esam atpakaļ pie galvenā varoņa un glābējā Maikla Talbota. Un potenciāli jautājumi, kas tādā gadījumā ir noticis citviet valstī ar militārām bāzēm nemaz netiek apspriests.

Ne visai pārliecinošs šķiet papildus sērijai piedotais pārdabiskums bez zombijiem, kur vairākiem tēliem piemīt telepātijas talants, kuru autors izmanto, kad  cits viegls sižetiskais risinājums vairs nav pieejams, un ko varētu teikt par citām līdzīgām situācijām.

Iepalicēji #27

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Limetown by Cote Smith

Studente-žurnāliste Lia Haddock, padzirdot par pēkšņo Limetown pētniecības centra pilsētiņas iedzīcotāju pazušanu, paralēli virspusējam izpētes rakstam internistes darba ietvaros nolemj parakt dziļāk, lai noskaidrotu, kur īsti visi palikuši, jo mūsdienas vairs nav Roanoke kolonijas laiki, kad cilvēku masa tā vienkārši varētu izgaist, kā arīdzan, lai atrastu onkuli Emīlu – viens no iesaistītajiem darbiniekiem.

Romāns sadalīts divās daļās uz diviem galvenajiem varoņiem. 1)Stāsta tagadne Lia, kur jaunajai meitenei jāuzmanas neuzdot neērtu jautājumu nepareizajai personai. Nevalda gluži paranojas atmosfēra ar vīriem melnā slapstoties pa ēnām, bet atslābt arī nav ļauts, jo to, ka kāds grib, lai patiesība par Limetown nekļūtu plašākai sabiedrībai zināms, ir neapšaubāms. 2)Nesenā pagātnē no Emīla skatpunkta, sākot vispirms ar skolas gadiem kopā ar vecāko brāli, kuros viņa vienaudži, līdz galam neapzinoties tieši kāpēc, jūt, ka Emīls ir atšķirīgs no citiem ar lielo burtu. Varētu teikt, ka Emīlam piemīt superspēja – ne gluži 100% , bet viņš spēj sajust citu emocijas un nolasīt domas, ja nepiesargājas un nemēğina koncentrēties uz ko citu. Šo viņa “talantu” pamana dažs labs, kuram netrūkst finansiālu līdzekļu, lai varētu eksperimentēt un teiksim mēğinātu uzburt utopisku pasauli, kurā Limetown pilsētiņa būtu pirmā, kas acīmredzami vēlāk noiet pavisam greizi.

Romāns ir kā prīkvels īsam divās sezonās sadalītam 11(+dažas mini ep.) epizožu podkāstam. Limetown īsti neapburs podkāsta fanu (kaut kas līdz galam tomēr pietrūkst, ne arī nebūst domāts pilnīgam jaunpienācējam, jo bez podkāsta konteksta māc šaubas, vai stāsts pats par sevi spēj visu loğiski izskaidrot, lai nerastos pārpratumi un neskaidrības.

***

The Last Emperox (Interdependency #3) by John Scalzi

Kamēr imperatore cenšas rast plānus, lai Flow straumju (ļauj ceļot starp zvaigžņu sistēmām) sabrukšanas gaitā varētu izglābt pēc iespējas vairāk cilvēku, citi pie varas esošie domā vispirms par sevi un savu mantu, un pat pārējiem nospļauties.

Lai gan The Last Emperox, zūdot sērijas sākuma tēlu un pasaules novelitātei, nešķita tā pati labākā no visas triloğijas, tad tik un tā to, ka grāmatas nāk no kompetenta autora puses ar pieredzi, kurš zina, ko dara, arī nevar noliegt. Laba izklaide ar sakarīgu pievienoto lielās idejas domu graudu garantēta.

Ja arī varētu dot kādu mīnusu, tad būtu paticies redzēt alternatīvu plānam pēc iespējas vairāk evakuēt uz vienu planētu. Piem., planētu paātrināta pārveidošana jaunajai realitātei, lai tās spētu izdzīvot neatkarīgi, bet tam laikam tad prasītos garākas gr nekā tas dots šīs sērijas gadījumā.

***

A Plague Upon Your Family (Zombie Fallout #2) by Mark Tufo

Ikdienišķa vidusmēra zombiju apokalipses grāmata, kurā neķer un negrābj pēc tualetes papīra, tātad var secināt, ka pavisam un galīgi nerealistiski.

Starp sērijas pirmās grāmatas noklausīšanos ir pagājuši teju divi gadi, kas nemaz nav tik pārsteidzoši, jo Mark Tufo piedāvātā zombiju apokalipses versija ne tuvu negāja pie sirds, trūkumus un vietas, kur piekasīties, nebija grūti atrast. Nevar teikt, ka diži daudz kas atšķirtos sērijas turpinājumā, bet, zinot ar ko rēķināties, šoreiz gāja vieglāk. Nedomāju, ka iepauzēšu pirms trešās The End grāmatas tikpat ilgi.

Diemžēl autors joprojām nav piešķīris ne galvenajam tēlam, ne pārējiem pienācīgu intelektu, kaur arī, ja domāti ir vidusmēra amerikāņi, tad varbūt nebūs tālu no patiesības. Joprojām joku un humora ziņā autors sniedzas pēc augļiem pašos zemākajos zaros, kas jau sāk palikt nogurdinoši, bērnišķīgi. Viens no piemēriem – vienam no tēliem ir bezizmēra saldumu krājumi brokastīs, pusdienās un vakariņās. Kā arī nevar nejust seksisma un homofobisma pazīmes jokos(piem, galvenais varonis ir pārsteigts, ka lesbiete spēj ātri skriet).

Neesmu liels zombiju romānu fans, bet minēšu, ka unikālais piesitiens, ko autors ir centies pielikt, ir ne vien zombiju evolūcija no lēniem bezsmadzeņu radījumiem, bet piešķirdams dažiem spriestpēju plus paranormālas spējas kā telepātija.

***

The Zombie Survival Guide by Max Brooks

Turpretim šī grāmata Max Brooks izpildījumā ir kas pilnīgi pretējs. Šo varētu nosauktu par izcilu izdomāto dokumentālo/non-fiction romānu, kurā tās autors kā gids sīki un smalki instruē tā lasītāju (domāts vidusmēra iedzīvotājs), ko darīt un nedarīt, ja ir saskaršanās ar dzīvajiem miroņiem jeb zombijiem visa veida situācijās. Šāda tipa intelektuālu, pārdomātu un gudru zombiju romānu lasīt nebūtu iebildumu. Noteikti pēc kāda laika izmēģināšu World War Z.

Keith C. Blackmore – Mountain Man #1-3 (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Ar Mountain Man sēriju pirmoreiz saskāros 2018.gada augustā, kad tās prīkvela stāsts The Hospital bija pieejams bez maksas (neesmu skatījies, varbūt arī šodien nekas nav mainījies), un atmiņa tas nav palicis ar sliktu iespaidu. Tomēr kā esmu novērojis pāris pēdējās reizes klausoties vai lasot zombiju apokalipses grāmatas, tad man pietrūkst ticamības sajūta un visas grāmatas garumā ir jāatgadinā diži neiedziļināties, lai kaut cik izbaudītu pārējo stāstu. Dienas/grāmatas beigās ir daudz vairāk dažāda veida jautājumi, uz kuriem netiek sniegtas atbildes vai gana labi izskaidrojumi, kādeļ kaut kas notiek tieši tā, kur nu vēl kāpēc ‘’tas vai tas’’ vispār būtu iespējams. Tagad vēl drusku ieslēdzas mini profesionālais kretinīsms attiecībā uz medicīniskajām problēmam, ar kurām saskaras tēli, bet galu galā pārdzīvo/izveseļojas bez sarežģījumiem un komplikācijām.

Mountain Man trīs grāmatas (Mountain Man, Safari un Hellifax) ciešamu padarīja tās ierunātājs R.C. Bray, bez kura centieniem būtu bijis mokošāk tikt līdz beigām. 90%+ sižets sastāv sākumā nogalvenā tēla Augustus Berry, kuram sērijai turpinoties pievienojas vēl daži varoņu skatpunkti, zombiju apšaušanas un cīņas ar un pret tiem, lai izdzīvotu skarbajā pasaulē, vai arī ar ļauno tēlu, tie kuri izdzīvošanai izvēlējušies kanibāla ceļu, par spīti tam, ka tādejādi viņu darbība samazina cilvēces izdzīvošanas iespējas ilgtermiņā. Diži lielas variācijas starp šiem diviem sižetiem nav sastopamas.

Radās priekšstats, ka Mountain Man pasaulē izdzīvojušie nedomā par nākotni. Kamēr vien viņiem ir pieejami vecās/zudušās pasaules labumi, kurus savākt un meklēt, kad rodas iespēja, tikmēr viss būs jauki un puslīdz rožaini, bet līdzko tā teikt konservi būs beigušies, varēs kost pirkstos. Šur un tur ir pa kripatai iestarpināts, kur daži aizdomājas, ka vajadzēs pašiem audzēt pārtiku un kļūt par zemniekiem, bet šķiet tas nav tik aizraujoši, kā zombiju šķaidīšana, lai uz to fokusētos. Līdzīgi par vēl ejošām tehnoloģijām, kurām neviens vairs neražo rezerves detaļas vai jaunus modeļus,  un rodas jautājums, cik tāla būtu tehnoloģiskā regresija, jo tikai retajam, ja vispār, no sērijā sastaptajiem tēliem bija novērojama kāda eksperta līmeņa zināšanas, neskaitot no +/- ierindas vidējā darbinieka/strādnieka/iedzīvotāja.

Būtībā jau ar pirmo grāmatu ir atgriešanās pie vācēju un mednieku laika, kur par medniekiem ir kļuvuši monstri un psihopāti, kuri beidzot var realizēt savas iekšējās fantāzijas vai citādi nebaidīties no neeksistējošiem likumsargiem, un ir kļuvuši par kanibāliem. Šie indivīdi nešķiro, kas ir viņu upuri (bērni, sievietes vai vīrieši), galvenais, ka uz kauliem ir kāda gaļa. Beigās tas būtu vien laika jautājums, ja nu vienīgi labie tēli kļūst par supervaroņiem, līdz cilvēce uz Zemes izzustu pavisam.

Interesanta šīs sērijas zombiju variācija ir infekcijas pārnese uz žurkām, kuras piedevām savā dzīvo miroņu statusā joprojām spēj vairoties, un pamazām savairojušās miljonu miljonos, ja ne vēl vairāk, un kļūstot ar dienu jo drosmīgākām daudzskaitlīgā pārspēka dēļ vien, sērijas turpinājumos (ir izdotas uz šo dienu vēl divas) pieļauju ir vērā ņemams pretinieks, neskaitot dažādās cilvēku grupas. Vien šaubos, cik drīz būtu iedvesma iegādāties un ķerties klāt ceturtajai un piektajai Mountain Man sērijas grāmatai.

Hiromu Arakawa – Fullmetal Alchemist: 3in1 Edition #3; Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition, Vol.3 UN Tsukasa Saimura – Hour of the Zombie Vol.1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

 

Hiromu Arakawa – Full Metal Alchemist #3

Trešajā 3in1 omnibusa ietvertajos krājumos alķīmijas piepratēju brāļu Alfonso un Edvarda Elriku piedzīvojumi vairs nav tikai prastas cīņas ar kādu ļaundari, kuru iemesls un atrisinājums lielā mērā arī noslēgtos līdz ar krājuma beigām. Viscaur grāmatai no paša sākuma līdz beigām vijas gan iesāktas tēmas, gan papildinoša informācija arī par citiem tēliem, kuru uzvārdi nebūtu Elriks. Tādēļ tālāk par pirmajiem sešiem individuālajiem krājumiem bez iepriekšējām zināšanām laikam labāk diži tālu neieteiktu neaizklīst, un sākot ar šo trešo jau noderētu priekšzināšanas.

Kamēr brāļi Elriki meklē veidus, kā atgriezt Alfonso viņa paša ķermeni, piemēram, ar Filozofu Akmens palīdzību, tikmēr ļaunie tēli nekautrējas ne mirkli, lai ar to pašu artefaktu mēģinātu iegūt mūžīgu dzīvi/nemirstību. Bet tie jau nebūs ļaundari, kuri tā vietā, lai paši censtos sasniegt iecerēto, izvēlēsies pašā pēdējā brīdī labāk apzagt brāļus. Gan Alfonso, gan īpaši Edvardam nākas saprast, cik lielās briesmās var nokļūt jebkurš draugs vai paziņa, kuri cīnīsies viņu pusē un jauši vai nejauši nokļūs pretinieku ceļā.

***

Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition #3

Kā vēl labāk novērst dižā detektīva L aizdomas no sevis, ja ne gan pašam, gan jauniegūtajai līdzzinātājai modelei Misa Amane pilnībā droša selektīvās amnēzijas ceļā aizmirst par pastrādāto. Tieši tādu plānu lielos vilcienos izstrādā talantīgais students Light Yagami. Labprātīgi un pēc pašu brīvas izvēles nododot Death Note cita rokās viņiem nav vienkārši jāizliekas, ka neko neatceras, jo jebkādas atmiņas vai asociācijas, ka nāvējošā piezīmju grāmatiņa būtu bijusi viņu rīcībā līdz ar šādu rīcību pagaist. Kas attiecīgi ļauj pārliecinošāk par pārliecinošu iesaistīties izmeklēšanā, lai atrastu ‘’īsto’’ masu slepkavu Kira.

Plāns pavisam noteikti paļaujas uz labvēlīgu notikumu secību, kas ļautu ar laiku atgūt Death Note, jo ne jau pēc brīva prāta jaunais īpašnieks no tās tik vēlīgi atbrīvosies. Toties no pozitīvās un ļoti vēlamās puses, Light ar šo triku būtu novērsis pilnīgi jebkādas aizdomas no sevis, ja ne arī no Amanes.

Visa krājuma garumā, neskatoties uz apkārtējiem notikumiem, noris nepārtraukta spēkošanās starp diviem diženiem prātiem. Starp izslavēto izmeklētāju L, kuram tik un tā nekur tālu netikt bez policijas resursiem un citu fiziskas palīdzības izmeklēšanā, un starp Light, mēģinot turēties soli priekšā un ar dažādiem māņiem un idejām vērst uzmanību citā virzienā, jo būsim atklāti Misa Amane nebūs superliels palīgs šajā ziņā, un kaut arī viņa nav muļķe, tad arī ģēnija talantus neatrast.

***

Tsukasa Saimura – Hour of the Zombie Vol. 1-3

Vienā jaukā un saulainā dienā pēkšņi un šķietami ne no kā daži skolēni šur un tur skolā zaudē jebkādu sajēgu un pārvēršas trakojošos, nekontrolējamos monstros, kuru agresija un asinskāre nav nevienam apturama. Par pašu galvenāko varoni kļūst Akira, kura centienus tikt skaidrībā kas gan īsti notiek un pa vidu visam palikt dzīvam, kamēr citi mirst vai kļust par upuri zombijiem pa labi un pa kreisi, apgrūtina centieni palīdzēt meitenei Kurumi, kurā viņš jau labu laiciņu ir ieskatījies (nav draudzene), un ilgstošam draugam un stipri vien labākam bokserim Umezawa, kam vēl mazāk palīdz fakts, ka abi ir inficēti.

Viens no retajiem pirmo trīs krājumu pozitīvajiem punktiem, kurus īpaši daudz neatrast, ir variācija attiecībā uz zombiju īpašībām. Tie nebūs lēni bezsmadzeņu radījumi, kurus būtu viegli apvest ap stūri, ievest slazdā vai citādi no tiem izvairīties. Varbūt precizāks sērijas nosaukums būtu Half-hour of the Zombie, jo vīrusa cikls, kas pārverš tā upurus agresīvos briesmoņos ir +/- 30 minūtes ilgs, kam seko aptuveni tikpat ilgst miera periods, kad cilvēks apjēdz ko ir izdarījis, bet nespēj neko darīt lietas labā, kad cikls jau atkal atkārtojas.

Ja vēl pirmajā krājumā necerēju sagaidīt kaut vai kaut ko attālu no skaidrojuma, kas tieši varētu būt par iemeslu pēkšņajai zombiju apokalipsei (daži tēli no twitter noskaidro, ka tas notiek arī citur pasaulē), tad otrais un trešais krājums jau lika vilties. Vilšanās bija ne tikai attiecībā uz to, kas šo visu ir izraisījis, bet arī uz jebkāda cita veida saturīgāku sižetu ar jūtamu ‘’gaļu uz kauliem’’. Ilustrācijas ar grafiski vardarbīgām ainām seko viens pēc otra tā vien šķiet, lai sacenstos savā starpā, kurš būtu tas šokējošākais panelis, kas galu galā nenoved ne pie kā jēdzīga. Un bēdīgākais vēl, ka pat minētas pusstudnas brīdī, kad inficētie tēli atgūst sajēgu, vairums skolēni ir zaudējuši jebkādu cilvēciskumu un turpina veikt vardarbīgus aktus kā atriebību pret veselajiem.

Pirmie trīs krājumi nebūt neiedvesmo pasūtīt nākošos un turpināt sēriju.