Ursula K. Le Guin – Four Ways to Forgiveness (Hainish Cycle #7) UN Tad Williams – River of Blue Fire (Otherland #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Četri Hainish cikla pasaules itkā savstarpēji saistīti stāsti, kuri šķita vairāk domāti lieliem autores un šī cikla faniem. Personīgi nevienā no stāstiem nesaskatīju sižetisku jēgu, loģiku un apmierinošu stāsta noslēgumu. Ir dialogi un tēli veic darbības, bet katrā stāstā gribējās jautāt, kāda tam nozīme, ja stāsts beidzas bez vismaz neliela jūtama kulminācijas brīža.

No četriem šie divi kaut cik atmiņā palika vairāk par otriem diviem, bet ar visu to tas iespaids vairāk negatīvs un kopumā četru stāstu krājums atstāj sliktu pēcgaršu.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas


Sava veida mešanās vēl dziļāk truša alā un Rīni piedzīvojumu turpinājums. Lai gan galamērķis, atmodināt no pēkšņās komas savu jaunāko brāli un neskaitāmus citus jauniešus grāmatas gaitā drīzāk attālinās un kļūst grūtāk sasniedzams, tas nemazākajā mērā nesamazina Rīni un viņas kompanjonu apņemšanos.

Paralēli turpinās arī sižets ar un ap Polu. Kaut arī joprojām ne līdz galam skaidra šī sižeta nozīme un nolūks tad vismaz neskaidrību pakāpe pašā Pola sižeta, lai arī neizzuda pilnībā, tad bija salīdzinoši mazāka nekā pirmajā City of Golden Shadow grāmatā

To pašu nevar teikt par kopējo weird fantasy sajūtu sērijas otrajā River of Blue Fire grāmatā, kas noteikti savā apjomā drīzāk šķita palielināmies.

Ja Dan Simmons Hyperion Cantos sērijā viena upe caur portālu sistēmu savieno fiziskajā realitātē esošas planētas, tad Tad Williams Otherland sērijā to izmanto, lai savienotu un carvītu dažādās Virtuālās Realitātes simulāciju pasaules

VR vide, ar kuras palīdzību un dažiem nenozīmigiem vienkāršo mirstīgo upuriem ultra-bagātie cer iegūt dievu statusu (kontrolēt VR) un nemirstīgumu.

Iepalicēji #34

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Witness by Caroline Mitchell

Pirms desmit gadiem Rebeka bija iekļuvusi neapskaužamā situācijā – slazdā attiecībās un laulībā ar vardarbīgu manipulatoru un absolūtas kontroles frīku Solomon. Visa Witness grāmata ir no galvenās varones Rebekas skatpunkta, un, kā viņa to pasniedz, tad izkļūšanu no šī slazda jānosauc par brīnumaini traģisku, kad aiz greizsirdības tiek nogalināts Rebekas darba kolēģis un Solomons tiek piespriest ieslodzījums.

Kā atriebību par viņam nodarīto, par viņam atņemto mīlestību un laimi, nekas nespēs viņu atriebties Rebekai par katru no ieslodzījumā pavadītajiem 10 gadiem. Visa grāmatas būtība balstās uz to, ka Rebeka nevienā brīdī nesadūšojas ziņot policijai. Viens zvans un pagaistu tas niecīgais sižets, kas tiek piedavāts. Kas ir vēl jo pārsteidzošāk, ja ieskatās Caroline Mitchell Goodreads lapas biogrāfijā, kurā minēts, ka autore ir izbijusi policijas detektīve un ir strādājusi pie lietām ar vardabību ģimenē. Lieliski var saprast vēlmi pievērst uzmanību šim tematam, bet izpildījums ir tālu no pārliecinoša. Personīgi līdzjūtība galvenajai varonei mazinājās ar katru galvenā ļaundara Solomona pastrādāto atriebības noziegumu un ātri vien pagaisa pavisam. Nevar abus nolikt vienā līmenī, bet labāka Rebekas varone arī nav.

***

Rosemary and Rue (October Daye #1) by Seanan McGuire

October “Toby” Daye – pusfeja, puscilvēks. Spiesta atgriezties paranormālajā pasaulē, kad, visnežēlīgāk kā vien feju var nogalināt (ar dzelzi), mirusi tiek atrasta Countess Evening Winterrose. Notikums pats par sevi, lai cik bēdīgs un sērīgs nebūtu, nespētu piespiest Tobijai atkal spert kāju un bāzt degunu labi un ar patīkamu sirdamieru aizmirstajā paranormālajā pagātnē, bet pēdējai burvestībai/lāstam no Evening puses changeling Tobijai ir pārlieku spēcīgs, lai spētu iebilst.

Papildus tam slepkavības izmeklēšanas mistērijas elements lieliski sader ar March Mystery Madness lasīšanas pasākumu, atlikušajā pusotrā nedēļā noteikti vēl var iespēt kādu mistēriju. Gribētos pat teikt, ka ceļš no punkta A uz punktu B, pasaules uzbūves un tēlu iepazīšana bija pat interesantāka par kulminācijas brīdi – slepkavas identitātes atklāšanu.

***

Long Time Coming by Robert Goddard

Teju visu dzīvi Stīvena vecāki viņam apgalvojuši, ka tēva brālis Eldrithc miris Otrā pasaules kara laikā, Vācijai bombardējot Londonu. Tādēļ pārsteigums ir liels, kad vienā jaukā dienā onkulis atgriežas no mirušajiem. Visu šo laikua (36 gadi) Eldričs ir bijis ieslodzīts Īrijas cietumā, bet par ko liedzas atbildēt, jo apcietinājuma iemesla neizpauša esot bijis viens no galvenajiem atbrīvošanas nosacījumiem.

Eldričam pēc tik ilga laika nebrīvē ārpasaulē vairs nav neviena cita, pie kā griezties, kā vien mirušā brāļa sievas un dēla un varētu jautāt, kur gan tur var izvērsties vēsturisks trilleris un mistērija, bet grūdiens lielākas spriedzes sižeta virzienā nāk no anonīma avota, kurš nolīgst Eldriču un viņš pastarpināti brāļa dēlu, lai abi no pagātnes putkļenaijiem nostūriem atklātu Pikaso gleznu patieso īpašnieku vēsturi, kura samudžinājusies Otrā pasaules kara sākumā un kuru izmantojuši daži labi, lai paši nopelnītu miljonus un vienlaicīgi apšmauktu citus.

Darbība mijas ar stāsta ‘’tagadni’’ 1976.gadā Stīvenam, Eldričam un sižeta gaitā arī gleznu oriģinālā īpašnieka mazmeitai Reičelai, kura visu dzīvi bez panākumiem centusies panākt taisnību, un ar 1940.gadu, kad pēc lainera nogrimšanas un gleznu īpašnieka noslīkšanas, Eldriču pierunā iesaistīties nelegālajā shēmā, bet papildus tam neapzināti un nejauši tiek ierauts cita mēroga konspirācijā, kas galu galā par cenu prasa 36 viņa dzīves gadus.

Ben Aaronvitch – Rivers of London jeb Midnight Riot (Rivers of London #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Konstebls Peter Grant vēl tikai apgūst vajadzīgās iemaņas un prasmes, lai būtu labs likumsargs. Viņa ambīcijas varbūt nesniedzas mākoņos un iespējams Pītera uzmanību ir vieglāk novērst nekā mācību partneres Lezlijas Mejas, bet gluži sēdēt aiz galda pie papīriem Pīteram arī nekārojas. Tomēr tā vien šķiet, ka tāds liktens no priekšniecības tiek viņam gatavots un iecerēts, kamēr Lezlija jau uzreiz piedrosies slepkavību izmeklēšanas nodaļai, ja vien drīzākajā laikā nenotiktu kas tāds, kas mainītu iespaidu un domas par Pīteru.

Bet spoka sastapšana gaišā dienas laikā izrādās ir tieši tas, kas labākām Pītera karjeras prospektīvām ir nepieciešams, un ievieš jaunas vēsmas un pat ļoti iespējami daudz proaktīvākas karjeras iespējas. Lai ko nevarētu par Pīteru teikt, tad garīgu vājumu vai mentālo nenoturību viņam noteikti nevar piedēvēt. Ne kurš katrs paliktu ar vēsu un racionālu prātu pirmoreiz dzīvē sastapdams spoku, un arī kolēģi trako nama virzienā nemēģina viņu šķūrēt. Kā izrādās Londonas Metropolitena policijā, lai arī līdz šim viena cilvēka sastāvā (inspektora Thomas Nightingale veidolā), eksistē kāds, kurš nodarbojas ar paranormālu lietu izmeklēšanu. Bet tas nenozīmē, ka ar Naitingeilu saistītās izmeklēšanas un ziņojumi netiktu pēcāk sanitizēti priekš oficiālajiem ierakstiem.

Midnight Riot/Rivers of London darbība kūsā ik brīdi un atslābt nav laika, arī informācijas gūzma, ko lasītājs apgūst reizē ar galveno tēlu, par pasaules uzbūvi, tajā esošo maģiju un paranormālajām radībām, ir iestrādāta plūstoši un nerodas acīmredzami neveikli ekspozīcijas un nogurdinoši informācijas izgāztuves brīži. Nereti urbānās fantāzijas subžanrā gadās sastapt darbus, kuriem jūtami iedvesmas avots ir bijis Drezdena Failu sērija, bet Rivers of London pārliecinoši ir ar savu unikālu balsi un vēlme salīdzināt ar ko citu nemaz nerodas.

Jim Butcher – Battle Ground (The Dresden Files #17) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pienācis laiks aizstāvēt Čikāgas pilsētu un mirstīgo cilvēku pasauli kā vēl nekad iepriekš. Vieniem iesaistīšanās konfliktā starp mitoloğiskiem milžiem ir tīri aiz savtīgām interesēm saglabāt cilvēku populāciju kā potenciālu laupījumu sev, tikmēr citiem tas ir daudzkārt saprotamāks – aizstāvēt savas mājas un savus draugus, mīļotos u.c. Bet vēl, kā pavisam ekstraordinārs ir mazo Harijam Drezdenam uzticīgo laumiņu iemesls –  Pica!

Ierasto pasaules kārtību, kurā parastie mirstīgie cilvēki lielākoties ignorē visa veida pārdabiskās būtnes, grib izjaukt pēdējais dzīvais titāns jeb titāne Ethniu, kura nepriecātos ne par ko citu tik ļoti, kā mūžīgās bailēs un terorā trīcošu cilvēci ar regulārām asinspirtīm profilakses pēc. Ir vēl dažs labs ļauno tēlu pārstāvis, kas cer gūt labumu no šā visa, bet, kuri izmanto titāni, kā ļoti labu un grūti neievērojamu uzmanības novērsēju no pašiem, un dara savu ārpus visu uzmanības loka.

Battle Ground ir nemitīgs notikumu virpulis ar neskaitām kāpumien un kritumiem kā vienai tā otrai konfliktā iesaistītajai pusei. Protams, zinot, ka sērija nebeidzas ar šo grāmatu, gala iznākums kā tāds nav grūti paredzams, bet ceļš līdz tam tāpēc nav mazāk interesants.

Lai gan autora video sarunā man radās iespaids no autora teiktā, ka viņš izmanto šo kauju, lai kārtīgi paretinātu tēlu rindas, tad varbūt pārpratu domāto mērogu, jo vairāk ciest dabū anonīmie tēli. To pašu gan nevar teikt par pavērsiniem un jaunumiem, ko burvja Harija Drezdena dzīvē ievieš šīs cīņas notikumi, gan to norises laikā, gan vēlāk sekojošā iznākuma un tā panākšanas veida sekās.

Visnotaļ aizraujošs turpinājums ļoti labā sērijā, kurā Harija dzīve pēc visa viņa padarītā un pārciestā nesolas kļūt tāpēc vieglāka, itin nemaz. Pēkšņi starp kolēģiem burvjiem neatveras fanu klubs. Joprojām atradīsies tādu, kuri sameklēs vienu mazu negatīvo melnuma krikumu Harija raksturā un rīcībā, lai pavērstu to sev vēlamā gaismā un pasludinātu Hariju vienlīdz samaitātu simtprocentīgā apjomā.

Jim Butcher – Peace Talks (The Dresden Files #16)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dažādas pārdabisko būtņu rases, kuru pārstāvji visi ir parakstījušies zem Unseelie Accords noteikumiem/līguma, ir izvēlējušās burvja Harija Drezdena Čikāgu kā vietu, kur uzrīkot miera pārrunas pēc iepriekšējo grāmatu trauksmainajiem notikumiem. Šī pasākuma norises vietas namatēvs ir neviens cits, kā Čikāgas lielākais gangsteris Džons Markons, ar kuru Harijam jau ir bijušas dažas saķeršanās un kurš pēdējā laikā ir izlauzis sev vietu arīdzan pārdabiskās pasaules varas spēlē.

Harijam brīvprātīgi piespiedu kārta tiek piešķirts apsardzes (kopā ar dažiem kolēğiem) pienākums, bet tā jau nebūtu Harija Drezdena dzīve, ja kāds to necenstos izmantot pret viņu, lai beidzot par kaut ko atriebtos, vēlams ar letālu atmaksas veidu. Šo kādu acīs Harijs kā White Council burvis un Ziemas feju Bruņinieks iemājo ne tikai pārlieku daudz spēka, bet potenciāli no feju puses var tikt tik ļoti korumpēts un samaitāts, lai kļūtu par draudu paša sabiedrotajiem. Bet viņi nepazīst Hariju tik labi, kā to jau tik tālu sērijā vajadzētu, jo tāds nebūt nav Harija raksturs, lai ļautos tumšās pasaules dziņai un varas kārei. Lai cik varens Harija spēks nekļūtu, viņš neļausies aizmirst par draugiem un svarīgākām vērtībām.

Virzoties miera sarunu pasākuma norises kulminācijas punkta virzienā, Harijam nenākas viegli žonglēt tik daudz labi tēmētus uzmanības novērsējus, bet nekas cits jau neatliek un nebūtu pirmā reize, kad Harijs stājas pretī par sevi lielākam izaicinājumam, neskatoties uz to, ka viņa spējas aug līdz ar katru sērijas grāmatu. Turklāt kopā ar labiem draugiem, kā ex-policisti Kārenu vai Krusta Bruņinieku Waldo Butters (un vēl dažiem) ne tik tas vien ir iespējams.

Ļoti labs turpinājums pagaidām plānotā 25 gr sērijā (The Dresden Files sērijas ierunātāja James Marsters intervija ar autoru), bet kā varētu likt noprast nākamās grāmatas nosaukums un vispār Peace Talks grāmatas beigas, tad ne vienmēr miera sarunas noslēdzas ar miera panākšanu…

Larry Correia – Monster Hunter Legion (Monster Hunter International #4)

13051355

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dažādu mošķu un briesmoņu profesionāla medīšanas profesija nav no tādām, kurā tās profesionāļi var atklāti rīkot pieredzes apmaiņas konferences, lai viens no otra uzzinātu, kā labāk un efektīvāk nogalināt paranormālos monstrus, vēlams pēc tam paliekot dzīvajos. Viens ievērojams šķērslis ir nostāja no valsts pārvaldes sistēmu puses, vismaz no tiem, kuri par to zina, MCB aģentūras ziņā, kura netaupīs resursus, lai iznīcinātu jebkuru, ja tas sadomātu izmuldēties, ka kaut kas tāds kā vampīri, vilkači vai kas cits nav vis bagātas fantāzijas augļi, bet gan reāli eksistējošas briesmas. Otrs un salīdzinoši nenozīmīgāks iemesls būtu uzticības trūkums citiem, ne savas mednieku grupas biedriem.

Bet tam visam ir lemts mainīties, kad ar MCB aģentūras akceptu kāds anonīms sponsors ir gatavs noorganizēt pirmo internacionālo Monstru Mednieku konferenci savā gandrīz pabeigtajā, bet vēl neatklātajā viesnīcā/kazino. Ideāla lokācija Lasvegasā, lai slepenībā un bez liekiem trokšņiem varētu apspriest neko nenojaujošā sabiedrībā neapsriežamas lietas un uzlabotu internacionālu mednieku sabiedrību. Vēl jo labāk turpat netālu noris dažnedažādu ieroču izstāde, kas lieliski noņemtu jebkādas aizdomas, ja turpat blakus būtu simtiem līdz zobiem bruņotu indivīdu.

Sērijas galvenais varonis Ovens Zastava Pits, kurš pavisam nesen bija parasts ofisa klerks, bet tagad ir viens no respektētākajiem vismaz starp tuvākajiem kolēģiem, ja arī vēl netrūkst skeptiķu, kuriem grūti noticēt, ka parasts mirstīgais spētu nogalināt Old Ones dievu, beidzot var cerēt uz pelnītu atpūtu blakus sievai un MHI firmas īpašnieka mazmeitai Džūlijai. Jo kurš gan būtu tik dulls uzbruktu, kad apkārt čum un mudž pieredzes bagātākie mednieki pasaulē! Bet, protams, konfereci uzraudzoši ‘’vīri melnā’’ jeb MCB tur kārtis sev cieši klāt, pat ja tādejādi tiek lieki apdraudētas citu dzīvības, kā rezultātā Monster Hunter Legion iegūst vērienīgu sižetu, kas viegli ieskicē, ka dzīve arī turpmāk nekļūs vieglāka izredzētajam Ovenam un ar lāstu/dāvanu nolādētajai Džūlijai un no citiem Old Ones vai pat kaut kā vēl šausminošāka nebūs miera.

Ar ceturto grāmatu Monster Hunter International sērijā autors joprojām spēj ieviest spriedzi un noturēt interesi par MHI organizāciju, Ovenu un viņa lomu tajā, kā arī ne tiem pašiem godīgākajiem un tīrākajiem personāžiem valsts oficiāli slepeno monstru mednieku aģentūrās un, protams, draudu no sensenu vispārspēcīgu dievu puses no cilvēka prātam neaptveramām un pat prātu iznīcinošām dimensijām. Ne sižets, tēli vai dialogi neieslīgst pārspīlētība un galējībās, lai piedāvātu ko jaunu. Tā vien paredzu, ka likmes sērijai turpinoties paaugstinās, un nojaušams ir vēl šis un tas, bet katrai grāmatai nav vajadzības pārsteigt lasītāju uz katra stūra, ja vien izpildījums ir labs, kas Larry Correia gadījumā šajā sērijā noteikti tāds ir.

Larry Correia – Monster Hunters Vendetta (Monster Hunter International #2)

7683254

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ovens Zastava Pits kā briesmoņu mednieks skaitās vēl pavisam jauniņš, bet sērijas pirmās grāmatas ietvaros paveiktais, kā arīdzan saderināšanas ar Monster Hunter International (MHI) vadītāja meitu Džūliji, viņu svarīguma rangā pamatoti ir pacēlis paātrinātā kārtībā uz augšu.

Kaut arī supervampīrs Mačado tika novākts no trases un viņa konkrētais plāns ielaist mūsu pasaulē/realitātē monstru dievus Old Ones veikmsīgi izjaukts, tad tas nebūt nav vienīgais veids, kā viņu iznīcinošai ietekmei nokļūt pie tik gardās Zemes ar visu tās dzīvo dabu. Viens no tiem, kurš par savu numur viens ienaidnieku ir pasludinājis kaut kādu tur niecīgu cilvēku vārdā Ovens, kas pats par sevi ir vērā ņemams sasniegums, jo tieši viņu šis Old One vaino, kad, pirmajai grāmatas kulminācijas punktam beidzoties, viņš caur maģisku portālu saņēma kodolraķetes triecienu. Tas bez mazākajām šaubu paliekām uz Ovena muguras ir uzlicis milzu mērķi, kā sekas vērojamas Monster Hunter Vendetta.

Grāmata tad arī iesākas Ovenam un viņa komandai ar panākumu noslēdzot kārtējo misiji, šoreiz Meksikā, kad viens no Old Ones pakalpiņiem uz Zemes Shadow Man cerībā pielīst un izpelnīties attalgojumu, par kuru cena tiek maksāta jau kopš izvēles brīža iet pa tumšo ceļu, uzbrūk Ovenam ar apņemšanos viņu notvert, vēlams dzīvu, bet ne obligāti. Ēnu vīra pagātne ir cieši saistīta ar MHI, kur arī atriebībai ir zināma loma.

Brīžiem pavīd autora Dieva pirksts, kas galvenajiem labajiem tēliem nāk talkā tieši pašā vajadzīgākajā brīdī, bet pasaules uzbūve, spraigo asa sižeta ainu sekvences un tēli to spēj atsvērt. Un runājot par fona tēliem, perifēri, bet ne bez ietekmes uz lielo sižetu, par sevi liek manīt Džūlijas vampīru kārtas vampīri. Viņu alkas pēc varas tā vien mudina līst, kur nevajag, un izmantot maģiski spēcīgus artefaktus. Par cik radi un mīļotie cilvēki vienmēr labi kalpo par veidu, kā ievilnāt kādu lamatās, ja nu ir radusies tāda nepieciešamība, tad sērijas otrajā grāmatā drusku iepazīstam arī Ovena pasaulslaveno brāli ģitāristu, kā arī viņu vecākus, un uzzinām drusku no tā, kas mudinājis Ovena tēva tā nomocīt viņus abus ar prāli gatavojot nez kādai varbūtējai apokalipsei, kas galu galā izrādās nav nekādi jukuši murgojumi.

Lai cik kaitinoši tas nebūtu, pat MHI neiztikt bez valdības aģentu/mednieku palīdzības un akcepta, īpaši tiek liela drauda priekšā, kādu pasniedz Old Ones. Vēl jo vairāk, ja no viņu puses nāk atlīdzības nauda (PUFF) par katru nogalināto briesmoni. Tāpēc Ovenam ‘’viņa paša drošības labā tiek nozīmēti četri aģenti, kuru uzdevums ir viņu sargāt, ja nu kāds kā Shadow Man viņam uzbrūk, kaut arī primārais uzdevums tad būtu notvert uzbrucēju, nevis dzīvajos nosargāt Ovenu. Šīs četrotnes vadītājs ir aģents Frenks, kurš ar sevi jau iepazīstināja pirmajā grāmatā, bet kura pagātne joprojām ir noslēpumos ievīta un tikai nedaudz tiek atklāta šīs grāmatas ietvaros.

Spēles likmes turpina būt augstas, uz cenas likts visas Zemes liktenis! Lai gan Old Ones frakcijas ir vairākas un šīs grāmatas gadījumā darīšana ir tikai ar vienu, tas tikai vēl vairāk pastiprina, cik svarīgi ir, lai Ovens un viņa draugi un sabiedrotie briesmoņu mednieki nepadotos nekādu grūtību priekšā.

Iepalicēji #15

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

37819082

War of the Wolf (The Saxon Stories #11) by Bernard Cornwell

Beidzot sērijas desmitajā Flame Bearer grāmatā Uhtredam aptuveni 60 gadu vecumā, pēc gadu desmitiem ilgas karošanas kristiešu labā, tika ļauts atgūt dzimto un brālēna uzurpēto Bebanburgas cietoksni, bet par skādi Uhtredam viņa stāsts nebeidzas ar laimīgi līdz mūža galam un idilles vietā viņam joprojām nākas reizēm cīnīties pienaglotā dieva pusē.

Blakus Uhtredam parasti varēs atrast viņa uzticamo palīgu un labo roku īru Finan, bet bez viņa būtiska loma jau vienpadsmitajā sērijas turpinājumā ir viņa vecākās meitas vīrs Sigtryggr. Diemžēl iemesls tam ir traģisks, un manifestējas kārtējā vikingu iekarotāja veidolā. Šoreiz vārdā Sköll, kurš tika padzīts no Īrijas salas, bet par spīti tam, lielākoties ar iebaidīšanas taktiku, ir spējis noturēt padoto uzticību, lai mēģinātu izkarot vietu uz blakus esošās lielākās salas. Tieši ap Sköll lielā mērā vijas grāmatas pamatsižets un Uhtreda uzmanība ir piesaistīta viņam, lai atriebtu zaudēto meitu.

Bet grāmata, protams, nav tikai un vienīgi par un ap to, bet arīdzan kā abi, Uhtreds un Sigtryggr, ir palikuši kā pēdējie pagānu valdnieki, un cik gan ilgi vēl viņiem tādiem izdosies palikt, vai pēc viņiem mazs vēl kāds būs, kas pielūgs Toru, Odinu u.c., un vienlaikus kontrastu starp abiem, kuri nevajā kristiešus savā pārvaldītajā zemē, ko nevar teikt par kristiešu karali Edvardu. Nevar noliegt, ka Edvards tēva Alfrēda sapni par vienotu salu zem viena karoga savā valdīšanas laikā ir pietuvinājis tuvāk realitātei. Tomēr vienlaikus no labas dzīvošanas brašais un spēcīgais jauneklis ir kļuvis par apresnējušu un slimīgu vīru, kura vietu iekāro dažs labs sabiedrotais. Ja ne gluži sev, tad noteikti radiniekam, kurš tikai pēc pielabināšanās baznīcai tiek atzīts, kā leģitīms pirmais kandidāts rindā uz troni.

War of the Wolf tās sērijas faniem domāju, ka neliks vilties, un kaut arī Bebanburgas Uhtredam priekš viņa laika būt ne tikai dzīvam, bet arī vēl piedalīties kaujās, šķiet ir retums, tas neliedz viņam veikt brīnumus, vairāk paļaujoties jau uz stratēģiju.

***

35018916

Crimson Lake (Crimson Lake #1) by Candice Fox

Teds Konkafi no lielpilsētas Sidnejas pārceļas uz Crimson Lake mazpilsētu ar cerību atsākt mierīgu un rāmu dzīvi, īpaši neizcelties un būt vienkāršam ierindas iedzīvotājam. Vienīgi iemesls tik krasai dzīves maiņai ir bēdīgi īpašs – apsūdzība mazgadīgas meitenes nolaupīšanā un izvarošana, kas nenonāk līdz tiesai pierādījumu trūkumu dēļ.

Darbs policijā zaudēts, kur vien dodies ne tikai Tedu atpazīst (nepalīdz arī neierastais uzvārds), bet vēl ir labi, ja tikai nosodoši uz viņu noraugās. Jau no pirmās nodaļas, Crimson Lake ir no Teda skatpunkta, Teds pastāv uz to, ka apsūdzība ir nepatiesa un policija (bijušie kolēģi) ir iefokusējušies uz nepareizo mērķi, kamēr patiesais ļaundaris ir brīvībā. Sākumā vēl šķiet, ka grāmtas būtība būs izkost, vai Tedam var uzticēties, vai arī viņš tikai cenšas aizmālēt acis. Tomēr tas ir tikai viens no grāmatas aspektiem. Apsūdzības nenonākšana līdz tiesas zālei neliedz visai pasaulei ar mediju skaļajiem virsrakstiem priekšgalā uzvesties tā it kā Tedam būtu jāpierāda nevainīgums noziegumā, nevis apsūdzībai bez šaubām pierādīt, ka tieši Teds ir tas nelietis.

Crimson Lake miests izceļas ar neparastu privātdetektīvu firmu, kuras dibinātāja Amanda pati ir ar kriminālu pagātni, kura vienīgā Tedam pēc visas neslavas vēl dod darbu un iespēju pierādīt sevi, turklāt vēl jomā, kurā lieti noder policijā iegūtās iemaņas. Paralēli dinamiskai attīstībai Teda un arīdzan Amandas lietās, abu pirmā kopīgā izmeklēšana saistīta ar pazudušu populāru rakstnieku. Pavērsieni abās galvenajās sižeta līnijās liks šķirt nākamo lapaspuses minūti bez pauzes.

***

19435422

Wild Cards III: Jokers Wild edited by George R.R. Martin

Ar trešo Wilds Cards stāstu krājumu šoreiz piedzīvoju dziļu vilšanos. Lielākā kļūda šoreiz bija dažādu autoru sarakstītos stāstus miksēt kopā un rotēt pēc kāda Mārtina izvēlēta principa. Viens ir vienotas tematikas un pasaules stāsti, kuri beigās kopā labi veido vienu lielu bildi, bet kas cits, ja ik pa brīdim viens tiek aprauts, lai turpinātu citu arī iepauzētu noveli/stāstu. Arīdzan atšķirībā no pirmajiem diviem krājumiem, kurus ierunāja viens cilvēks, šoreiz bija vesels ansamblis, kas citreiz ir tieši tas kas vajadzīgs, bet ar Jokers Wild audio producentiem šoreiz sanāca nošaut greizi, tā kā pat ierunātāji (dažs labs, protams, izcēlās uz citu fona) nespēja pacelt vispārējo iespaidu.

Craig Halloran -The Darkslayer: Bish and Bone: Sword and Sorcery Masterpieces – #1-10 UN The Supernatural Bounty Hunter Files #1-10 (Audio books)

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Two-Ten Book Press, Inc.

Manas pārdomas

38452120._SY475_

The Darkslayer: Bish and Bone: Sword and Sorcery Masterpieces

‘’Die of Fight’’ kļūst par šīs sērijas saukli, kad cilvēku pārstāvētie karaļnami miera labad, lai nebūtu jāturpina šķietami neuzvaramais karš pret underlings rasi, ir noslēguši tādu kā mieru vai savienību, kas patiesībā nekrietnajām un ļaunuma pilnajām radībām dod brīvu vaļu sēt iznīcību viscaur virszemei. Tikai Venir jeb ‘’Darkslayer’’ kopā ar šādiem tādiem draugiem un sabiedrotajiem var palīdzēt un reizi pār visām reizēm padzīt underlingus no Bish and Bone pasaules.

Diemžēl šī otrā desmit grāmatu sērija lielā mērā turpina to pašu, ko varēja lasīt pirmajās sešās The Darkslayer sērijas grāmatās. Cīņas ar pieminētajiem underlings notiek un varoņi tiek virzīti šurpu turpu, bet ne brīdi nepamet sajūta, ka šīs kopā pa abām sērijām gandrīz 5 000 lpp varētu reducēt uz pusi un vēl drusku pavisam droši, un nekas dramatisks netiktu zaudēts. Ja nu vienīgi patīk autora piedāvātais ceļojums no punkta A līdz sērijas beigām, tad gan Bish and Bone piedāvā stundu stundām ilgus piedzīvojumus. Šīs otrās sērijas laikā sižets tiek sadalīts vēl starp Venīra dēlu Brak, kurš ne pa matu neatpaliek no tēva un pat pārspēj viņu dažos fiziskajos rādītājos.

Par audio kvalitāti gan atrodami maz labu vārdu. Ja ierunātājs veic gluži labu darbu, tad skaņu efekti un mūzika gan tika pielietota vietā un nevietā. Varētu saprast, ja The Darkslayer un Bish and Bone būtu domāta pavisam jauniem lasītājiem, tomēr salīdzinoši ar citu tikpat iespaidīgu divu sēriju (vienots stāsts) Chronicles of Dragon un Tail of the Dragon par pūķa Nath un viņa drauga rūķa piedzīvojumiem, kur tas pat tā kā prasās, šīs konkrētās divas ierindotu vismaz vienu vai divu vecuma kategorijas augstāk, tādēļ nedaudz izbrīna veiktās izvēlēs, kas vairāk liek sliekties vismaz šajā gadījumā mest līkumu audio versijai.

35054354._SY475_

***

The Supernatural Bounty Hunter Files

Cīnīties un nepadoties ne par ko un neskatoties pilnībā uz nevienu šķērsli, lai cik lieli, spēcīgi un baiļu iedvesmojoši būtu ļauno un tumšo spēku ienaidnieki, kļūst par Sidney Shaw (sērijas sākumā FIB aģente) un John Smoke (izbijis kareivis ar īpašiem talantiem un spējām, kurš dažādu iemeslu dēļ nonācis ieslodzījumā), kad tieši viņiem tiek uzticēta ar pārdabiskiem elementiem saistīta izmeklēšana.

Sākums šim duetam nav no tiem gludākajiem, bet abu raksturi un tieksme gan meklēt asinsriti pāatrinošus piedzīvojumus, gan reizē izbaudīt tos un palikt dzīviem pēc tiem satuvina Sidniju un Džonu līdz pašai tuvākajai iespējamai savienībai. Sērijas aprakstā tiek piesaukts salīdzinājums ar populāru urbānās fantāzijas sēriju The Dresden Files, un kaut arī neteikšu, ka šo vajadzētu uztvert vairāk vai mazāk nopietni, tad vienlīdzīgā rangā gan šo sēriju gan neierindotu.

Kādas pirmās trīs vai četras sērijas grāmatas ir ar tajā ietverošu vienkāršu Sidnijas un Džona izmeklēšanu/piedzīvojumu, kurā abi tiek galā ar kādu pārdabisku radījumu kā minotaurs, bet pēc tam visai labi nojaušamā veidā centrālo lomu pārņem lielāks sižets par slepenu, kriminālu organizāciju, kurai pieder lielāka finansiālā un politiskā vara nekā jebkurš varētu domāt, ja vien par ko tādu zinātu. Sidnija un Džons nav pirmie no mirstīgo cilvēku vidus, kuri uzņēmušies cīnīties par tumsas slēpto ļaunumu, bet līdz šim vai nu nevienam nav bijis tās veiksmes un spēka to pieveikt pār visām reizēm, vai arī bagātību un varas vilinājums ir bijis pietiekami liels, lai tie izbeigtu šķietami nebeidzamo cīņu ar vējdzirnavām.

Vienīgā kritika audio formātam, kas pie reizes neļauj dod sērijai pilnas piecas zvaigznes, ir muļķīgie mēģinājumi ierunātājai atdarināt ieroču skaņas kā blam!, ka-boom! utml. Saprotu, ka audio grāmata skaitās unabridged, bet tomēr nekas no stāsta netiktu zaudēts arī bez tā, kam, protams, lasot pašam var mierīgi pārlekt pāri.

Henry Taba – When Death Is Calling

46023437.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Autora Henry Taba izveidotajā When Death is Calling pasaulē eksistē vismaz viens ļoti spēcīgs dēmons Herocus, kurš iezīmē savu nākošo iecerēto upuri ar apdeguma ‘’rētu’’ uz attiecīgās personas rokas. Detektīvam Westcliffe Patel tādu radījumu eksistence nenāk kā šokējošs pārsteigums, jo reiz jau ir mēģinājis cīnīties un nogalināt Herocus, bet acīmredzami bez ilgtermiņa panākumiem. Sarūgtinājums šoreiz ir vēl jo lielāks, par cik par savu jauno upuri dēmons, ar savā vārdā ietverto duālo nozīmi Hero un Cuss, ir izraudzījies Vestklifa draudzeni un kolēģi Adel.

Diemžēl pārāk bieži, lai to netraucēti varētu izbaudīt, no stāsta izrāva gan pat man acīmredzamās gramatikas kļūdas (gan kad domu tāpat vari izlobīt, gan brīži, kad tas nākas grūtāk), gan arī problemātiska pasaules uzbūve, kas izteiktāka paliek pēc tēlu nonākšanas dēmona personīgi izveidotajā pasaulē/dimensijā, kurai šķiet neeksistē strikti noteikumi, bet dominē autora mirkļa idejas un izdomātais.

To pašu bieži var attiecināt uz loģisku notikumu secības attīstību. Par piemēriem var vien minēt situācijas, kad Vestklifs, pēc iekrišanas upē un it kā slīkstot, kliedz pēc palīdzības un tomēr neaizrijas, vai vēl kaitinošāk, kad viena pēc otras (vai nu paragrāfs vai teikums) seko pretējas un viena otru izslēdzošas tēlu emocijas, norādes u.c., un rodas jautājums, kā tad īsti ir. Kas protams iznāk retorisks jautājums, jo darbība turpina savu gaitu.

Var just, ka angļu valoda (visticamāk) nav autora dzimtā valoda, un var just, ka grāmata ir pašpublicēta, jo šaubos vai kāds redaktors izlaistu cauri ko tik manāmu. When Death is Calling vairāk atgādināja kāda pirmos mēģinājumus uzrakstīt lielāka apjoma romānu, kas pirms Amazones un citiem pašpublicēšanās iespējām citkārt iespējams paliktu atstātas lādē. Lai vai kā, tad šī grāmata par spīti visam minētajam tomēr neierindojas līdz šim sliktāko lasīto grāmatu topa augšgalā.