Benedict Jacka – Veiled (Alex Verus #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir noticis neticamais un diviner jeb vienkāršoti un drusku neprecīzi sakot pareģis Alekss Veruss ir pievienojes balto magu organizētajai valdei (White Council) kā Keepers vai citiem vārdiem sakot viņu policijai. Galvenais motivējošais faktors nav gan kādas iekšējas personīgas pārmaiņas, bet gan viens liels, baiss un šausmu drebuļus uzdzenošs drauds bijušā skolotāja tumšā maga Richard Drakh personā.

Jāsāk ir no pašas apakšas, lietas pārsvarā nav nez ko aizraujošas, bet vienlaikus jācīnās ar neuzticību no kolēģu un citu magu puses saistībā ar viņa pagātni. Vairs nevar tā riskēt metoties situācijās ar galvu pa priekšu, ir gan jāiemācās, kā pievienošanās White Council birokrātijai reizēm ierobežo rīcību, kas tā vien liekas nereti vairāk palīdz ļaundariem, gan iekļaušanās komandas darbā, ja neskaita paša draugus, Lunas un Annas un vēl dažu labu, kas Aleksam tik raiti nemaz nesokas.

Veiled sāk uzņemt apgriezienus, kad Aleksam tiek dots tas gods vismaz uzsākt izmeklēšanu bez citu palīdzības un bez savas tiešās priekšnieces Kalderas izpētīt potenciāla nozieguma lokāciju. Lai gan pats pirmais iespaids ir garlaicības kalngals, tad nav ilgi jāgaida, lai Alekss vien viņam raksturīgā stilā ieklumburētu situācijā, kas prasa cīņu uz dzīvību un nāvi. Uzmanības centrā neuzkrītošs datu nesējs, ar ārkārtīgi vērtīgu un sensitīvu informāciju, kas nepareizās rokās spētu izraisīt gadsimta skandālus gadsimta garumā.

Veiled vairāk ieskatās Aleksa iekšējās personības darbības principā, viņa motivējošajos faktoros, kas mudina pamest saucamo neitralitāti un neatkarību no jebkuras frakcijas, būtu tā laba vai ļauna. Pieminētie draugi ir kļuvusi par būtisku faktoru Aleksa dzīvē, kas arīdzan ietekmē lēmumu pieņemšanu, vairs nevar tā vienkārši, vien domājot par sevi, izšķirties, piemēram, par labu visa pamešanai, ja vien nav vēlēšanās draugus pamest likteņa varā. Jau pirms pievienošanās White Council Aleksam nebija ilūziju par viņu efektivitāti, īstenojot pašu izvirzītos mērķus un pastāvēšanas būtību, kas izpaužas viņam prātojot, ka paša maģijas preču veikaliņš ir viena no retajām vietām, kur kādam kas vēl ar maģiju ir uz Jūs griezties pēc padoma un palīdzības.

Hidden (Alex Verus #5) UN The Trespasser (Dublin Murder Squad #6)

Hidden (Alex Verus #5) by Benedict Jacka

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Sērijas piektās grāmatas Hidden notikumi pārbauda jaunākās Aleksa draudzības saišu spēku, kas jau tā ir izjutusi spiedienu pēc iepriekšējās Chosen, kad Anna, būdama life mage, nosoda Aleksu, jo viņš redz izvēlējās labāk palikt dzīvajos, kā rezultātā nākas uzbrucējus nogalināt. Tagad briesmās nokļuvusi Anna, un, neskatoties uz varbūtēju un pat attaisnojamu aizvainojumu, Alekss negrasās palikt malā un neko nedarīt.

Ideju sadursme kā sadzīvot ar savām sliktajām, nepatīkamajām rakstura iezīmēm, kā atrast balansu. Ka varbūt veselīgāk ļaut tām reizi pa reizei izpausties nekā censties apspiest un pēcāk ciest no vulkānam pielīdzināma izvirduma, kas būtu vēl ļaunāk. Ar ko Alekss tā kā būtu ticis skaidrībā, kas jau pa savai reizei ir bijis redzams darbībā, bet ar ko nākas tikt pie skaidrības Annai, lai maksimālie centieni kādu neapdraudēt nu ne par ko, neizvērstos nepiedomātā savtīgumā un egoismā, kad dzīvības atņemšana pašaizstāvības nolūkos nav nekas nosodāms, kad Anna neaizdomājas, ka viņai mirstot, citu varētu zaudēt labu draugu.

***

The Trespasser (Dublin Muder Squad #6) by Tana French

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirmais un vienīgais kaut cik tiešais turpinājums Dublin Murder Squad sērijas ietvaros ar tiem pašiem galvenajiem tēliem/detektīviem kā The Secret Place Stīvenu Moranu un Antoinette Conway, vien ar atšķirību, ka The Trespasser notikumi tiek attēloti no Antoniettes perspektīvas.

Iepriekšējās grāmatas laikā radās iespaids, ka Antoniettes darba stāžs ir krietni lielāks par Stīvena, ka par spīti mobingam no vīriešu kolēģu puses viņa ir spējusi izveidot ilgstošu karjeru. Neliels pārsteigums, ka slepkavību izmeklēšanas nodaļā, cik nopratu, Antoniettes strādā salīdzinoši nieka trešo gadu. Tomēr viņa ir tuvu pēdējam pilienam, lai pamestu, ja ne darbu policijā, tad vismaz šo policijas nodaļu. Vienīgais īstais draugs un uzticības persona ir nesen iegūtais pārinieks Stīvens, bet grāmatas gaitā pat par to nākas sākt šaubīties. The Trespasser izmeklēšana kļūst par īstu rakstura pārbaudījumu Antoniettei, kā arī prasa pavērt acis citā rakursā, lai saskatītu, ka varbūt nemaz nav tik šausmīgi, kā līdz tam šķitis.

Pati slepkavības izmeklēšana sākotnēji šķiet ātri atrisināma un viegli norakstāma, kā mirkļa kaislību ķilda ar letālām sekām. Netrūkst pat kolēģu, kuri izrāda ieinteresētību iemeslos, kāpēc gan kaut kas tik vienkārši atrisināms, kad ir pat ideāls aizdomās turamais. Tomēr gan Atoniettei, gan Stīvenam kaut kas šķiet ne tā, kaut kas līdz galm īsta nesapas. Abiem un it īpaši Antoinettei nākas pašiem gandrīz kļūt par sliktajiem citu kolēģu acīs, lai nonāktu līdz patiesībai.

Dublin Murder Squad ir viena no retajāmsērijām, kurā varu ieteikt katru tās grāmatu (kriminālromānu lasītājiem), tā teikt nebūtu grūti atrast sliktākus piemērus. Nebūs vien pliks, varbūt pat uzspēlēta intriga ar kino cienīgām sakritībām. Papildus ļaundaru, slepkavu atrašanai/noķeršanai un viņu pastrādātā iemesliem, krietns laiks un uzmanība tiek veltīta arī upuriem, viņu rīcībai un motivācijai līdz liktenīgajai dienai.

Benedict Jacka – Chosen (Alex Verus #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagātne, lai kā Aleksa Verusam to negribētos, vienmēr spēj atrast veidu, kā par sevi atgādināt. Tieši tā caur tagadnes problēmsituāciju, kad jauniņi maģijas praktizētāji izdomājuši būt taisnības cīnītāji, Benedict Jacka ir izvēlējies gan lasītāju, gan Aleksa draugus ar to iepazīstināt.

Vēl pirms nieka 10-11gadiem Alekss bijamelnās maģijas maga Richard Drakh māceklis. Aiz mūžsenās attaisnojuma, ka sekojis vien pavēlēm, slēpjas daudzum daudz izdarītā, par ko, maigi sakot, Alekss nelepojas un labprātāk aizmirstu un nerunātu, bet acīmredzami, ne visi ir tādās pašās domās. Ne visi ir ar mieru saskatīt, ka Alekss pa šiem gadiem ir mainījies uz labo pusi un tāpēc vien piedot. Ja reiz esi bijis melnais mags, tad paliec uz mūžu un agri vai vēl kādam tev jāpiespriež sods.

Pēc trešās grāmatas Taken notikumiem Aleksa draugu grupai vismaz īslaicīgi pievienojušies divi jauni biedri, kuriem pašiem viņu pagātnes dēļ nākas saskarties ar problēmām un noraidošu attieksmi no lielākās daļas magu sabiedrības. Kā viens, tā otrs tiek iesaistīti attiecīgās grāmatas sižetā, bet var just, ka autors lielāku akcentu licis uz Aleksa un Annas attiecību dinamiku, kas, protams, sērijai attīstoties, var mainīties.

Vēlme atšķirties, būt pašam par sevi un izcīnīt taisnību, kura citiem nerūp, motivē pašdarbību tagadnes Aleksa ienaidniekiem, kuru līderim, kurš reizē ir galvenais pēc atriebības alkstošais, nekādi centieni pēc dialoga nesasniedz dzirdīgas ausis. Vien agresijas eskalācija līdz viena no pusēm ir mirusi ir risinājums, kāds Aleksam pieejams. Kādēļ nozīmīgs atbalsts, lai desmit gados sasniegtais netiktu ar vieglu roku aizslaucīts, ir tieši labo darbu dēļ iegūtajiem draugumiem, kuri spēj saprast, ka cilvēki mainās, un pieņemt Aleksu ar visu viņa pagātnes bagāžu.

Benedict Jacka – Taken (Alex Verus #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Diviner maģijas pielietotājam Alekss Veruss sērijas trešās grāmatas ievadā oficiāli par savu mācekli pieņem abās gan Fated, gan Cursed Lunu, kura lielā mērā jau tad saucama par Aleksa neatsveramu palīdzi, vien tagad abu attiecībām piešķirta arī formālā puse. Vien (gandrīz) var brīnīties, ka izdomātā urbānajā fantāzijā viens šāds notikums sakrīt ar konkrētās grāmatas piedzīvojumu, kad mistiski sāk pazust vairāku magu mācekļi.

Paņemti to iekšējās maģijas un dzīvības sulas (jaunības) dēļ, atņemta potenciālā neizdzīvotā dzīve, neņemot vērā, ka tuvākā vai tālākā nākotnē varētu būt saķeršanās ar kādu citu magu, kuru starp citu netrūkst un kuri aktīvi piestrādā, lai magu vidējais dzīves ilgums nebūtu pārāk augsts. Varētu pat teikt, ka ļaundari atņem Aleksa, Lunas un citu nolaupīto atrašanā iesaistīto laiku, kad citkārt varētu nodot citām aktivitātēm.

Lai arī autora Benedict Jacka radītā fantāzijas pasaule, kurā apgrozās tās galvenais varonis Alekss Veruss, ir visai interesanta, tad sāk piezagties risks, ka novelitātei zūdot, apjoms, kas katrā grāmatā nāk klāt nav gana, lai ar pliku piedzīvojumu nepietiktu. Turklāt otrās grāmatas ietvaros no nekurienes uzradies pūķis, kas burtiski izglābj gan Aleksu, gan pārējos labos varoņus, ne ar vārdu iekš Taken netiek pieminēts.

Pati nolaupīto mācekļu mistērija ar ‘’kas, kur, kad un kāpēc’’ jautājumiem ir nenoliedzami saistoša līdz pat grāmatas beigām. Personīgi pat ir cerība, ka esam manījuši potenciāli pirmo lielo ienaidnieku Aleksam un viņa draugiem, kurš gan šīs grāmatas ietvaros it kā ir vien teorētiski labi vēlošs informācijas sniedzējs, bet galu galā atklājās citi viņa rīcības motīvi un mērķi, kuri noslēgumā paliek neapmierināti un nesasniegti.

Iepalicēji #40

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Pīters Džeimss – Mirušajiem pa Pēdām (Roy Grace #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kāds vēl labāks veids, kā pilnībā pazust un uzsākt (gandrīz) jaunu dzīvi, kā izmantot negaidītu liela mēroga traģēdiju ar tūkstošiem upuru un neskaitāmiem bezvēsts pazudušajiem. Tieši tā nodomā Ronijs Vilsons 2001.gada 11.septembrī, kad viņam paredzēta biznesa tikšanās vienā no Dvīņu torņiem, bet teroristi tieši pirms tam izdomā ar lidmašīnām tajās ietriekties.

Gandrīz vārdiņs pieslēdzas galvenokārt, jo Ronijs nekad dzīvē nav spējis atrast legālu veidu, lai nopelnītu, un pat tad starp amata brāļiem izceļas ar to, ka nauda pie viņa ilgi nemēdz turēties. Kas sagādā problēmas, kad viņa pirmās sievas mirstīgās atliekas nejauši atrod būvlaukumā, kādā no caurulēm, kas saistīta ar notekūdeņiem un kanalizāciju. Upuris ar manāmām pazīmēm par vardarbīgu nāvi, kas pamudina policiju sīki izpētīt upura pagātni un nāves apstākļus, kas nebūt nevar nākt par labu Ronijam un viņa pašreizējai identitātei.

Paralēli kanalizācijā atrastā līķa izmeklēšanas sižetam, norit trīs mazākas nozīmes sižetu līnijas. Salīdzinoši mazsvarīgāks saistīts ar Ronija otrās sievas līķa atrašanu noslīcinātā auto Austrālijā. Drusku interesantāks sižets par un ap Ronija rīcību pēc 11.septembra traģēdijas dienas un sekojošajām nedēļām pēc tās. Nozīmīgākais, interesantākais sižets izvēršas ar Ebiju, kura no kāda bēguļo un slēpjas, bet, lai lasītājam būtu saistošāk grāmatu lasīt, tad viņai tas izdodas ne pārāk labi. Lai arī viņa min citus vārdus kā Deivijs, tad zinot, ka Ronijs ir starp dzīvajiem, tad var noprast viņa patieso identitāti, un ka šis nelaimīgo meiteni izmantojis kādā ‘’darbiņā’’, par ko meitenei tagad nākas ciest.

Dead Man’s Footsteps jeb Mirušajiem pa pēdām būtiskāka loma atvēlēta vainīgā slepkavas pasaules apkārtējo sfēru pasaulēm Ebijai un arīdzan ir no viņas un Ronija/Deivija apkrāptā un apzagtā, vien pašās beigās lasītājam lemts sastāpt šīs grāmatas slepkavu vien uz mirkli, un arī ar to ir pietiekami.

***

One Foot in the Grave (Night Huntress #2) by Jeaniene Frost

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Četri gadi pagājuši kopš sērijas pirmās grāmatas Halfway to the Grave notikumiem. Ne Katrīna ‘’Kate’’ Crawfield-Russell, ne Master klases vampīrs Bones ir spējis aizmirst jūtas vienam pret otru un abu karstasinīgos (arī vampīra gadījumā) un elpu aizraujošos (pat ja Kaulam nav vajadzības elpot) piedzīvojumus gan cīņas, gan mīlas frontē.

Tiek turpināta Katrīnas tēla un viņas pagātnes dziļāka izpēte un autorei labi sanāk apaudzēt viņu ar interesantu stāstu, bet šis tas no tā pazūd, kad tik daudz uzmanības un enerģijas tiek paterēts romantiskajai grāmatas pusei ar noslieci uz vieglu erotisko pusi. Vai arī vienkārši neesmu gana daudz lasījis no šī subžanra un tas nekas tāds nemaz neskaitās.

Dinamiskā saspēle starp Katrīnu un Bones spēcīga, laba, kas kompensē salīdzinoši ne tik pārliecinošus sliktos tēlus, kas saistīti gan ar Katrīnas nākotni kā pus-cilvēkam un pus-vampīram, gan atriebības kāri pret tēvu vampīru, kas pirmākārtām pamudināja Katrīnu vispār medīt un nogalināt vampīrus. Ja pie galvenajiem sērijas tēliem ir piestrādāts, tad citi labie vai puslīdz neitrālie tēli kā Katrīnas kolēģi no FIB četru gadu garumā ieskicēti lielos vilcienos viņu galvenājās raksturojošās īpašībās.

Brīžiem pa labam jokam, smieklīgam momentam, kas tēliem dod zināmu atslābumu, atelpu pēc saspringtas epizodes. Citādi nekas tāds, kas pārliecinātu turpināt ar At Grave’s End par labu kam citam.

***

T. Džefersons Pārkers – Zilā Stunda

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kontinents

Manas pārdomas

Nozieguma vieta bez līķa, vien zem liela koka palikusi asinspeļķe un citas liecības, ka tajā vietā norisinājies kas šausmu filmām cienīgs. Kad pazūd jau kārtējais upuris (sieviete), priekšnieki pieņem lēmumu darbā atsaukt Timu Hesu, lai viņš palīdzētu ambiciozajai Mērsijai Reibornei beidzot vainīgo notvert.

Neviens no diviem galvenajiem tēliem, izmeklētājiem nav atveidots ne kā patīkams tēls, ne detektīvs, par kuru gribētos lasīt sērijas turpinājumos. Ja ir bijusi vēlme atveidot kaut ko no reālās dzīves, kurā detektīviem visas metodes attaisnojamas, piem., liecinieku fiziska ietekmēšana, kuru varētu pat saukt par spīdzināšanu, ja vien gala rezultātā slepkava tiek noķerts, vai pat atklāta un vairrākkārtēja izteikšanās par vēlmi, lai aresta laikā rastos izdevība slepkavu nogalināt pirms tiesas prāvas. Tāda ir sērijas nosaukuma varone detektīve Mērsija Reiborne, tikmēr gados vecākais un ar vēzi sirgstošais pārinieks Tims Hess, ir vien par centu labāks, jo, lai gan pats neveic iepriekš minēto, tad attiecīgajos mirkļos skatās pretējā virzienā, klusē un pieļauj, ka tā notiek.

Maķenīt interesantāku sižetu ik pa brīdim padara labi izskaisīti personību raksturojoši fragmenti par Mērsiju (reti vien kāda kripata no žēlastības) un vēl jo vairāk par Timu, kurš, apzinoties, ka vēža dēļ pat ar visu ārstēšanu nav daudz atlicis dzīvot, atskatās uz nozīmīgākiem dzīves lēmumiem, brīžiem. Ir gan ko nožēlot, kā bērnu neesamība vairākās laulībās, gan par ko būt priecīgām, to skaitā garā, salīdzinoši veiksmīgā karjera. The Blue Hour savu darbu tā teikt padara un vainīgais savu sodu saņem, bet tās varoņi, dienas beigās, uz varonību neiedvesmos.

Benedict Jacka – Cursed (Alex Verus #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lāsts kādam objektam, piem., ‘’veiksmi’’ nesošai pērtiķa/zaķa pēdai, kura (it kā) piepilda vēlēšanās. Vai varbūt lāsts tam, kuram ir tā laime šo objektu atrast un (it kā) pēc paša vēlēšanās izmantot. Vēl, protams, ar lāstu grāmatas ietvaros jācīnās sērijas pirmajā grāmatā Fated iepazīta Diviner Aleksa Verusa kompanjone/mācekle Luna, kuru viņas lāsts, kas liedz pieskarties citam, ja vien nav vēlēšanās letāli nodarīt pāri, atstāj diezgan vientuļu. Cenšoties no tā paglābties, atrodas citi, kuri viņu tādejādi vēlēsies izmantot, lai piekļūtu vietām un lietām, kuras citkārt būtu liegtas.

Ir pagājis vien aptuveni pusgads kopš galvu reibinošā Aleksa Verusa pirmā piedzīvojuma, kad izdevās sakaut nevienu vien spēcīgu melnās maģijas praktizētāju, paglābt sevi un citus no sena maģijas artefakta, kam piemīt individuāla griba un būtu priecīgs, ja kāds to cerētu izmantot savtīgos nolūkos. Aleksa maģisko preču veikaliņš piedzīvo sava veida palielinātu satiksmi, galvenokārt no tā saucamajiem vientiešiem, par kuriem dažās epizodēs grāmatas sākumā ļauts pasmaidīt.

Tālāk gan lietas kļūst nopietnākas, kad neviļus Alekss paglābj kādu no slepkavības mēģinājuma, bet drīz vien pašam jāliek lietā spējas ieskatīties tuvāko notikumu nākotņu versijās, lai paliktu dzīvajos pats. Saprotams, ka šādi pēkšņi atentātu mēģinājumi nevar palikt bez atbildes, ir jānoskaidro, kurš ir to pasūtītājs, lai varētu piestādīt tiem pienācīgu sodu un ne jau nu naudā.

Patīkami, ka autors neatstāj novārtā Aleksa pasaules uzbūves paplašināšanu un dod papildus ieskatus tajā, bet klāt nāk gana daudz jauna, kam šīs grāmatas ietvaros netiek dods paskaidrojuma. Jācer, ka pēc laba sērijas iesākuma nesekos turpinājumi, kuros kaut kas tāds, kā pazemē mītošs pūķis, tiks piemirsts vai paliks bez sakarīgi ticama paskaidrojuma, leģendas. Jāpiebilst, ka dažā labā spraiga sižeta cīņu ainā starp Aleksu un viņa šīs grāmatas pretiniekiem prātā nāca citas urbānās fantāzijas burvis Harijs Drezdens un viņa ‘’Fuego!’’ uguns burvestība. Krietni ietaupītos cīņā pavadītais laiks.

Benedict Jacka – Fated (Alex Verus #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Urbānā fantāzija Londonas lokācijā. Galvenais varonis Alekss Veruss, apveltīts ar spēju redzēt tuvāko nākotņu versijas pēc atšķirīgi pieņemtām, veiktām rīcības izvēlēm, kas lieliski noder bēgot vai kā citādi saķeroties ar naidīgi noskaņotiem pretinikiem, starp kuru prioritātēm Aleksa dzīvība, atšķirībā no viņa paša, nav tā augstākā prioritāte.

Interesanti, ka grāmatas gaitā, kura jāatzīmē ir izteikti īsa, bet piedzīvojums kompakts un aizraujošs, netiek iztirzāta vai pat diži pieminēts paralēlo dimensiju koncepts. Man patiktos, ja šajā gadījumā katra veiktā izvēle pēc būtības iznīcina citas iespējamās varbūtības, pirms attiecīgā izvēle veikta un tā paralēli miljardiem izvēļu rezultātā attopamies tur, kur esam.

Spēcīgs, daudzu aizmirsts maģisks artefakts, kas nesen ‘’uzpeldējis’’ un piesaistījis daudzu frakciju  uzmanību, to skaitā tumšo un labo burvju, kas gan būtu sakāms nosacīti, jo arī starp kā vienā, tā otrā nometnē ir gana liela pelēkā toņu gradācija. Artefakts spēj tā izmantotājam piešķirt dievam pielīdzināmu spēku, palielina spēju efektivitāti n-tajā pakāpē, bet cena būtu pārāk liela, lai to ilgtermiņā pieņemtu. Jābūt gana gudram un viedam, lai laicīgi veiktu pareizo izvēli

Tāds kā Aleksa side-kick/pāriniece šīs sērijas pirmajā Luna, kuras senču sencim pirms vairākām paaudzēm bijusi tā laime tikt nolādētam, kas diemžēl pārmantojas, un Lunas gadījumā lāsts kā postošs vairogs iedarbojas letāli uz jebkuru, kurš mēģina viņai pieskarties. Vien uz grāmatas beigām sāk pieņemt faktu, kāds tas nu ir, sāk apjaust, ka viņai nav vienkārši ar to nolemti jāsamierinās, ka viņas spēkos ir spējas to iegrožot un apzināt pat kontrolēt, izmantot savā labā.

Par cik grāmata ir tik īsa, vien gandrīz 300lpp, tad parālēli galvenajam sižetam, turpinājumos atstāta gana daudz rūmes gan pasaules uzbūves, maģisjas sistēmas papildināšanai, gan Aleksa vietai tajā un viņa attiecībām ar draugiem, paziņām, kurus ir ap sevi laika gaitā savācis, par spīti vecākakolēģa padomam tā nedarīt, lai nepieciešamības gadījumā varētu visu pamest un bēgt no letālām briesmām.

Iepalicēji #39

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Halfway to the Grave (Night Huntress Universe #1) by Jeaniene Frost

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Catherine “Cat” Crawfield – amatier-vampīru medniece, kuru motivē mātes atriebšana, kuras izvarošanas rezultāts ir viņa. Pus-cilvēks, pus-vampīrs Katei ir zināms lielāks fiziskais spēks un labākas maņas kā parastam mirstīgajam, bet tas ne tuvu nepalīdz, kad viņa savos azartiskajos piedzīvojumos pirmoreiz sastop vecāku Master klases vampīru, kurš sevi sauc par Bones.

Viņai vēl paveicas, ka Bones nav no slikto vampīru tipāžiem, bet tāds, kurš savas slāpes veldzē, nenogalinot pārtikas avotu. Turklāt par pārsteigumu Katei Bones arī pats medī sliktos uz slepkavošanu noskaņotus vampīrus, lai neļautu nevajadzīgi sliktai slavai lieki izplatīties. Tā jau diži laba tā nevar būt, ja runa ir par tik liela izmēra asinssūcējiem.

Papildus Bones labajai dabai, viņš piedāvā personīgi apmācīt Kati, lai viņa kļūtu vēl spēcīgāka un veiksmīgāka vampīru medniece, un teiksim tā, apmācības un treniņi noris arīdzan horizontāli starp palagiem, ar ko arī sapratu, ka esmu iesācis paranormālu urbānās fantāzijas romantiku. Pavisam noteikti ar šo sēriju izkāpju ārpus ierastās lasāmvielas, bet pamata sižets, kas ietver arīdzan politiķu apzinātu vienošanos savstarpēja labuma gūšanai, bija gana interesants un spēcīgs, lai ieinteresētu turpināt ar One Foot in the Grave.

Laikam nebūs tā vieta, kur uzdot loģikas tipa jautājumus par vampīru fizioloģiju, ja viņi pēc folkloras skaitās miruši, bet asiņo tik un tā u.c.

Pāreja no visu vampīru nīšanas uz Bones iemīlēšanu nav sasteigta, bet neievelkas arī diži gari.

***

A Passion for Nature: The Life of John Muir by Donald Worster

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Personīgs izpētes izgājiens dokumentālajā non-fiction žanrā, it īpaši pirkstu iemērkšana biogrāfijās, kas dod ieskatu personībās, par kurām ne vēstures stundu klasēs, ne kaut kur citur neesmu neko dzirdējis, zinājis. Kaisle pret Dabu ir par John Muir, dzimušu 1838.gada 21.aprīlī, kurš savas dzīves laikā deva lielu pienesumu dabas aizsardzībā kā tādā.

Galvenais, ko no Donald Worster sarakstītās biogrāfijas sapratu, ka Džons, viņa uzskati un skatījums uz pasauli ir bijis krietni pirms sava laika gan attiecībā pret dabu, ka tās resursi nav pašsaprotami, neizsmeļami un domāti cilvēka izmantošanai un maka piepildīšanai, gan pret līdzcilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu. Vienīgais, ka pretinieku ar atšķirīgām idejām bija un ir krietni vairāk. Jau tad kā biogrāfijas subjekts, tā citi līdzīgi domājošie uztraukušies par cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz floru un faunu, diemžēl atliek vien atcerēties par Song for the Blue Ocean grāmatu, lai saprastu, ka naudaskārei nereti ir lielāks spēks.

Audiogrāmatas versijā, protams, neiekļausi fotogrāfijas, tādēļ lieliski tam noder kā Vikipēdijas lapa par Džonu, tā arī citi interneta resursi. Dabas aktīvisma darbs, kas licis ceļiem mīties ar tādu personību kā ASV prezidents Teodors Rūzvelts, bet pat tāda mēroga kontakti biežāk likuši mērot kompromisa ceļus paslēptus aiz nacionālās izaugsmes ideāliem.

***

A Local Habitation (October Daye #2) by Seanan McGuire

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Salīdzinoši ar Night Huntress Universe urbāno fantāziju October Daye sērija patīk labāk. Mazāk uz lapas redzamu gultas prieku, vairāk mistērijas un slepkavību izmeklēšanas, kas laikam atbildīs vairāk manai gaumei, ja runa ir par urbāno fantāziju.

Labs turpinājums pēc sērijas pirmās grāmatas Rosemary and Rue, kas lasīta gandrīz pirms gada, kurā labi sabalansēts gan aktuālās grāmatas sižets, gan atgādinājumi par faktiem no pirmās.

October ‘’Toby’’ Daye, fejas un cilvēka vecāku meita, ir profesionāla detektīve, kuras liege lords Silvestrs, the Duke of Shadow Hills, uzdevis viņai kā bruņinieces titula īpašniecei izmeklēt mīklainas nāves, varbūt pat slepkavības, kuras saucamas par īpatnējām pat paranormālās pasaules pārstāvjiem, jo, ja parasti feju mirstīgās atliekas savāc teju profesionāls serviss, jo feju līķi netrūd, tad šoreiz tās atstātas turpat. Papildus tam Tobija, kuras paranormālā vecāku puse davājusi talantu no asinīm ‘’nolasīt’’ atmiņas, palīdzot detektīves darbā, atklāj, ka visu līķu asinis ir atstātas pilnībā bez atmiņām. Viņa pati (un domājams arī lasītājs) uzreiz to neapjauš, ka iemesls, kāpēc ķermeņi nav savākti un kāpēc viņa tos nespēj tā teikt nolasīt varētu būt viens ar otru saistīti.

Labi izstrādāta savstarpējā feju un citu radību hierarhija un tam pakārtotās attiecību dinamikas, kurām Tobijai jājaucas pa vidu, lai atrisinātu viņai uzdoto, ko tikai vēl interesantāku padara aspekts, kad dažādas paranormālās radības līdz galam neizprot, cik svarīgi neiejaukties tikko atrastā slepkavības vietā, ka viņu darbības var neviļus vainīgajam pat tikt cauri sveikā.

***

Outlaws by Tim Green

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Varbūt pēc grāmatas apraksta, kā arī tās noformējuma biju gaidījis vismaz aizraujošāka tipa trilleri ar saspringtības pilniem momentiem, ja ne arī kriminālromāna piejaukumu, bet Outlaws jeb Ārpus Likuma gala iznākums ir tālu no lasītprieku sniedzoša.

Kodijs, profesionāls amerikāņu futbola NFL līgas spēlētājs, kura karjera viņa devītās sezonas priekšvakarā ir uz finiša taisnes ne tāpēc, ka pašam būtu apnicis spēlēt, bet galvenokārt jo paša veselība un it īpaši viena no ceļa locītavām vairs nespēj izturēt milzu slodzi, kas ik dienu no tā tiek prasīta. Tikmēr mājas dzīvi šikā stilā piekopj pēdiņās vīru atbalstošā sieviņa Dženija, kurai sekluma ziņā romāna ietvaros ir pa kādam konkurentam, bet līdz galam konkurenci šajā aspektā sastādīt neviens nespēj.

Paralēli Kodija profesionālās un laulātās dzīves drāmu sižetiem, autors mēģina paralēli risināt un vēlāk, kā jau izdomātā romānā, kopā sasaistīt vēl vairākus sižetus. Jauna veiksmīga advokāte Medisone ne gluži spiestā kārtā, bet tomēr ar lielu pierunāšanu uzņemas gandrīz vai bezcerīgu aizstāvības lietu, kurā šķietami acīmredzami alkohola un narkotisko vielu ietekmē jaunietis nogalinājis divus draugus. Tomēr paša puiša liecība, ja vien kāds tai noticētu, drusku nesaskan ar oficiālo versiju, jo pēc viņa vārdiem noziegumu pastrādājis kaut kāds vīrs ģērbies melnā apģērbā. Protams, par cik viņš nav bijis skaidrā, tad sīkākas detaļas nespēja pateikt.

Un kā noslēdzoši (apraksta galvenais sižets tā šķiet) teju valsts nodevības mēroga kodolieroču izstrādāšanai derīga plutonija izzagšana un pārdošana tālāk, kur vainīgajiem svarīgāka ir personīgā maka piepildīšana ar tik kāroto dolāru, ka maz rūp kas ar pārdoto preci tiks iesākts tālāk.

Gala secinājums, ka autors centies vienlaikus žonglēt ar pārāk daudz sižetiem, no katra pēc idejas varētu izveidot aizraujošu notikumu gaitu, bet to kombinācija un arīdzan prozas stils nepavisam nešķita izdevies. Lielākoties vilšanās.

Monster Hunter International #5-6

#5 – Monster Hunter Nemesis

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Padziļināts stāsts un pilnībā Monster Control Bereau (MCB)īpašajam aģentam Frenkam veltīta grāmata ar pievienotu izcelsmes stāstu, kas atdala Frankenšteina un ap to apaugušās popkultūras lieko un mānīgo folkloru; arī starp autora izdomātajiem otrā un trešā plāna tēliem atrodas ne viens vien, kurš jauc Frankenšteina kā doktora un Frankenšteina radījuma terminus.

Noteikti der uzzināt laikus, ka līdz šim sērijas galvenais tēls un briesmoņu mednieks Ovens Zastava Pits šīs grāmatas ietvaros parādās tikai vienā epizodē, lai ne grāmatas vainas pēc rastos vilšanās. Pirmā nodaļa kā prologs, kas priekšlaikus ieskicē momentu, kurā Frenks atrodas nopratināšanas intervijā un liek lasītājam nojaust, ka autors nodomājis viņam sagādāt kaut kādu nelāgu pārsteigumu.

Slepens un aizliegts projekts Nemesis, iemeslus kam zina vien Frenks un izmeklēti mirstīgie cilvēki. Par spīti visiem brīdinājumiem, protams, atrodas kāds kā Stricken tēls ar egomaniaka varas tieksmēm un pasaules glabēja varoņa nosliecēm no STFU aģentūras (konkurē ar otru oficiālo grupu MCB), kuru savā prātā neoficiāli atšifrēju kā ‘’Shut The Fuck Up’’, ko gan neviens no tēliem neiedomājās pielietot, kas šķiet kā neizmantota iespēja, ņemot vērā, ka nevienā vien brīdī autors cenšas pavilkt lasītāju uz smieklu vai vismaz smaidu.

Bet, lai Strikens varētu palaist Nemesis projektu uz pilnu jaudu, ir nepieciešams novākt Frenku no ceļa uz neatgriešanos, jo sensenos laikos viens no ASV dibinātājiem Bendžamina Frenklina personā parakstījis beztermiņa vienošanos ar Frenku, kas paredz, ka viņš cīnīsies ASV labā pret visa veida ienaidniekiem, bet līdzko kāds izdomās radīt citas viņa kā radījuma eksemplārus, tā jebkāda vienošanas atceļas un Frenks darīs visu, lai vainīgie samaksātu pēc pilnas programmas.

Salīdzinoši daudz laika veltīts arī otrā plāna tēlam vilkacei Heather (attiecībās ar MHI līderi Earl), kura tā teikt izcieš divu gadu dienestu STFU aģentūrā zem Strikena vadības, lai termiņa beigās iegūtu PUFF izņēmuma statusu, kas pasargātu viņu no valsts vai privātā sektora briesmoņu medniekiem.

Meistara cienīgs sižets ar pārliecinošu stāsta kulmināciju un epilogu, kas liek ziņkārībā gaidīt, kas notiks tālāk.

***

#6 – Monster Hunter Siege

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atpakaļ pie pie sērijas pamatvaroņiem ar Ovenu Zastavu Pitu priekšgalā. Bija interesanti uzzināt par Frenka pagātni, viņa motivācijām, bet tomēr sērija ir par Ovenu un viņa kolēģu piedzīvojumiem briesmoņu mēdīšanā uz aizvien augstākām likmēm sērijai turpinoties.

Monster Hunter Nemesis kā intermēdijs, kuras laikā Frenka uzzinātās informācijas grauds, ka ne visi Nightmare dimensijā iesprūdušie mednieki (Monster Hunter Legion notikumi) ir miruši, it īpaši divi no Monster Hunter International (MHI) biedriem, iedvesmo Ovenu misijas priekšlikumam ar mērķi viņus izglābt.

Portāls, kas uz noteiktu laiku atveras uz šo Murgu dimensiju atrodas Krievijā. Pirmo grāmatas daļu aizņem gan Ovena un vilkata Ērla vadītā MHI sagatavošanās process apjomīgajam uzdevumam, kopā ar citu kolēģu mednieku iesaistīšanos no visas pasaules, gan sadarbības izveidošana ar Krievijas monstru medniekiem, kuri nekautrējas papildus ienākumus gūt ar organizētās noziedzības palīdzību. Tā teikt bez valsts vienīgā alternatīva privātajam sektoram briesmoņu un mošķu medīšanā.

Asag – Haosa dievs – liels hype par un ap viņu, par konfrontāciju starp viņu un Ovenu, kurš šo sērijas sākumā pamudinājis. Vairāk kā build up sērijas turpinājumam, bet pašas Monster Hunter Siege ir noslēgums ar nelielu deus ex machina palīdzību Ovenam no autora puses, kas drusku samazina pēcgaršas labsajūtu.

Rivers of London #2-3

#2Moon Over Soho

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Otrais jaunā pārdabisko lietu izmeklētāja Pītera Granta piedzīvojums aizsākas ar pataloganatoma izsaukumu uz morgu, jo viens no līķiem, ja labi ieklausās, izdod īpatnējas džezam līdzīgas skaņas. Nekas nav sajaukts vai kā citādi kļūda pieļauta un attiecīgā persona (brīvajā laikā bijis džeza muziķis) patiesi ir mirusi, kas vien liecina, ka nāves apstākļi ir saistīti ar maģiju un varētu nebūt tik dabiski, kā kāds to varētu vēlēties likt domāt. Kas vien nozīmē, ka Pīteram un viņa priekšniekam un vienīgajam Metropolitan policijas Folly aģentūras kolēģim Thomas Nightingale ir jauna lieta, ko atrisināt.

Pavedieni Pīteru nevien reālajā laikā aizved uz Soho, bet arīdzan atklāj šo to no tēva pagātnes, kura diezgan cieši saistīta ar džeza muziku, kas varbūt nav devusi pasaules mēroga slavu, bet vietējās britu un londoniešu aprindās kaut ko tomēr nozīmē.

Autoram labi izdodas stāstā gludi iepīt vietu un to vēstures aprakstus, kas citam izvērstos klasiskā un neveiklā info gūzmā, vienlaikus neizmirstot par labu izklaidi sniedzošo stāstu. Bet vēl labāks ir humors un komiskais Pītera tēls, kas nešķiet ar mocībām izspiests. Noteikti pašam Pīteram un arīdzan priekšniekam Nightingale nebūtu iebildumu, ja viņam kaut reizi izdotos izvairīties no plašākiem sabiedriskā un privātā īpašuma bojājumiem. Bet ko padarīsi, ka tāds darbs! Atliek vien paciest citu Metropolitan policijas kolēģu un augstākstāvošo nosodījumus, kuriem ar maģiju nav ikdienišķa saskare. Lai kāds cits pamēģina bez tādiem iztikt, ja jātiek galā ar “džeza” vampīriem (mhm, nepārklausījāties), vai kādi citu pārdabisku mošķi.

Moon Over Soho nav eksluzīvi viena nozieguma/ļaundara grāmata, paralēli tiek meklēts melnās maģijas praktizētājs, kas savus upurus pārvērš dažādu dzīvnieku himerās un neaprobežojas tikai ar to vien. Fakts, kas pats par sevi jau ir drusku pārsteidzoši, jo pēc Otrā pasaules kara Tomasam Nightingale šķita, ka viņš palicis kā pēdējais dzīvais britu burvis. Iezīmējas pirmais sērijas galveno tēlu lielais arch nemesis ar intriģējošu pagātnes bagāžu, kuru pa gabaliņam vien lasītājam atklāt.

#3 – Whispers Under Ground

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešās Rivers of London sērijas grāmatas Whispers Under Ground un tās galvenā varoņa Peter Grant piedzīvojumi saistīti ar Londonas pazemes telpām. Būtu tie metro tuneļi, kanalizācija vai vēl kas cits, bet telpas ir tik daudz, ja nezinātu labāk, varētu vēl padomāt, ka tuneļos slepus varētu dzīvot vesela komūna.

Upuris ir mākslas students James Gallagher no ASV, turklāt vēl senatora dēls. Tāpēc lietai tīri konsultatīvi tiek norīkota FIB aģentē Kimberley Reynolds, bet citādi “bez spiediena” vai citiem uztraukumiem. Pīteru un viņa priekšnieku Nightingale piesaista vienīgi, ja parastajiem detektīviem ir aizdomas, ka slepkavība saistīta ar maģiju un tās elementiem. Džeimsa gadījumā puisim “paveicies”, ka ticis nogalināts ar īpašu keramikas trauka lausku, jo pretējā gadījumā māc šaubas, vai bez Pītera un Nightingale, kā arī potenciāli jaunās kolēģes Lesley May (Moon Over Soho vien dažos fragmentos pārādās) pārējiem izdotos atrast vainīgo.

No jaunajiem un potenciāli jaunajiem tēliem ir Lezlija Meja, kurai pirmajā sērijas grāmatā bija tā laime būt vēl tobrīd “parastā” policista Pītera pāriniecei un fiziski ciest no maģiju praktizējošajiem noziedzniekiem. Ar pieaugošu lomu no otrās uz trešo grāmatu Lezlijai ir visas iespējas kļūt par neatsverumu galveno tēlu un šībrīža duetu pārveidot par trio.

Paralēli izmeklēšanai Folly aģentūra turpina meklēt melnā burvja identitāti, kuru nodēvējuši par Faceless Man aiz tā, ka viens no viņa maģijas efektiem izvēršas viegli aizmirstamā sejā, kad pat minūti pēc sarunas neatceries pilnīgi nevienu nozīmīgu detaļu, lai varētu viņu vēlāk identificēt.