Ernest Cline – Ready Player One (Ready Player One #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ready Player One ir aizgājušo un pārsvarā 80.gadu videospēļu un citas popkultūras nostaļģijas pilns romāns. Reizē grāmata ir arī labs jaunieša piedzīvojumstāsts no graustiem līdz galvu reibinošai bagātībai, kurā paceļam tiek sastapti konkurenti gan kā alkatīgi naidnieki, gan tādi, kuri apstākļu rezultātā kļūst par draugiem un, kas zina, varbūt vēl vairāk kā draugi.

Ir 2044.gads un pasaule lielā mērā ir aizgājusi pa burbuli. Ne tikai klimata pārmaiņas ir kļuvušas nekontrolējamas, bet pa virsu tam enerģijas resursu krīze nav jau gadiem atrisināta, kuras galvenais katalizators ir fosilo resursu izsīkums. Par glābiņu gan pasaules ekonomikai, gan cilvēku masām, lai nebūtu jāskata sejā drūmā realitāte, jau vairākas desmitgades eksistē otra (virtuālās) realitātes Oasis pasaule ar tūkstošu tūkstošiem planētu. Grāmatas galvenais sižets risinās ap viena no Oasis radītāja James Donovan Halliday(nav neviena mantinieka)atstātā mantojuma +/-270 miljardu apjomā, kuru kā Easter egg balvu atstājis paslēptu kādā dikti noslēptā lokācijā iekš Oasis. Lai sasniegtu šo pašu galveno balvu, pirms tam jāatrisina trīs mīklas, kuras ļauj atrast pa atslēgai un pēc katras atslēgas atrašanas jāpārvar uzdevums, kuru Džems Donovans Halidejs atstājis censonim.

Lieldienolas atrašana sākotnēji kā drudzis pārņem visu pasauli, to skaitā grāmatas galveno varoni jaunieti Wade Owen Watts jeb Persevālu. Diemžēl Halidejs stingri nav nospraudis noteikumus balvas meklētājiem, kā rezultātā censoņiem no graustu rajoniem, ja vien tie nevēlas vienatnē sacensties pret milzu virtuālās realitātes korporāciju Innovative Online Industries ar simtiem, ja ne tūkstošiem darboņu, kā to dara Persevāls, tad vienīgā izvēle  ir pievienoties kādam no Lieldienolas meklētāju klaniem.

Lai arī Ready Player One varētu saukt par GameLit, bet ne LitRPG, tad daudz kas balstās uz atsaucēm. Labi ka vēl stāsts neprasa visas viņas zināt un atpazīt, lai izbaudītu grāmatu. Stāsta svars un smagums tiek izlīdzināts un balstīts ar labu antagonistu Nolan Sorrento, korporācijas head of operations, kura uzvaras gadījumā visu lielākas bailes būtu relatīvi lētās Oasis komercializēšana pie katras iespējāmās situācijas.

Uz atvadām, kā jau labā izaugšanas stāstā ir arīdzan pievienota morāle par vajadzību pēc reālās un ne tikai virtuālās pasaules, it īpaši, ja Oasis ir tik vilinoša alternatīva, par vajadzību sejā skatīt kādu citu personu, nevis pavadīt vienatnē dzīvi nošķirtam no citiem.

Justin Cronin – The Passage (The Passage #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vēlme radīt superkaravīru kādā ASV slepenas militāras bāzes nostūrī negaidīti noiet greizi. Laikam nebūs ne lasījuši, ne skatījušies kādu no daudzajiem piemēriem pirms tam, lai nojaustu, ka varbūtība starp veiksmīgu iznākumu un apokalipsi, kad teju visu pasaules populāciju īsa mirklī pāršalc un iznīcina viens vienīgs vīruss, nav diezko samērīga.

The Passage iedalāma divās daļās. Pirmā īsākā ir šis superkaravīra radīšanas process un viena no eksperimenta subjektu izlaušanās, kas aizsāk tālāko grāmatas pamata sižetu. Šī pirmā daļa, lai arī ir ar dažiem mistiskiem elementiem, tomēr atskatoties ir krietni sakarīgākā par tālāksekojošo. Viens no subjektiem, kuru aģentiem Brad Wolgast un Phil Doyle tiek pavēlēts nolaupīt ir vien sešus gadus veca meitene Eimija, bet gan jau prologā, gan vēlāk tiek doti mājieni, ka Eimija nav nekāds parastais bērns, ka viņā jau kopš dzimšanas sēž kaut kas uz paranormālām spējām velkošs. Viņas vara pār citiem tik agrīnā vecumā nav ar apzinātu spēku, bet tik un tā viņai labvēlīga ietekme, pamudinājums viņai palīdzēt izpaužas kā uz aģentiem, tā citiem. Šī palīdzība visnotaļ lieti noder, kad starp eksperimenta programmas vadītājiem ir gana šaubīgi un varaskāri tipi.

Diemžēl stāsta otrajā daļā, kas norisinās gandrīz simts gadus pēc liktenīgās dienas un ASV armijas, valdības un arīdzan pārējas pasaules nespējas nokontrolēt vampīrveidīgo vīrusu, krietni vairāk izpaužas misticisms un pašās beigās pat reliģiskums, kad autors atklāj The Passage nosaukuma domu, kā vīrusa upuru/staigājošo miroņu novēloto ceļu uz aizpausauli ar nu jau tīnes Eimijas palīdzību. Kura nez kādā veidā joprojām dzīva, vien izskaidrojums meklējams, ka arī viņa eksperimenta kārtā inficēta, bet spējusi noturēties pret sliktajām vīrusa īpašībām un tagad ir vienīgā pasaules atlikušās cilvēces cerība uz glābiņu.

Ideja alternatīvam vampīru paveidam, to izcelsmei un apokalipses stāsta neslikta, vien izpildījums un skatījums uz postapokalipses attīstību, pa vidu fokusējoties uz izdzīvojušo savstarpējām sociālajām attiecībām un garum gari izstieptiem tēlu pagātnes stāstiem, it īpaši šīs pirmās grāmatas noslēgums būtu prasījies labāks.

Iepalicēji #41

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Dust & Decay (Rot & Ruin #2) by Jonathan Maberry

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis aptuveni pusgads kopš Benijs, viņa vecākais brālis Toms un vēl daži sabiedrotie/draugi pieveica noziedznieka, kas sevi sauca par atlīdzību mednieku, Charlie Pink-eye bandu. Diemžēl ar to vien nav pieticis, lai pārējie līdzīgi domājoši un noskaņoti Toma kolēģi pārtrauktu savas darbības. Ne tikai tas, bet Čārlija atstāto vietu tikpat ātri cenšas ieņemt kāds vēl nežēlīgāks personāžs.

Noslēdzoties pirmajai grāmatai, Benijs un Niksa (viens no tiem draugiem) debesīs uz brīdi pamanīja lidmašīnu, bet tikpat ātri tā jau bija prom. Tomēr savu darbu tā padarīja un iesēja Benija un Niksas prātos domu, ka kaut kur eksistē pilsētas, kopienas, kuras spējušas saglabāt tāda veida tehnoloģijas. Ideja, ka jāpamet pašu mazā pilsēta un jādodas prom ir dzimusi. Diemžēl par to, ka Toms dosies līdzi ir padzirdējuši arī pieminētie bandīti un tie tik berzē rokas, gaidot brīdi, kad galvenais bieds pazudīs.

Tā nu izvēršas melnbalta, sīva un skarba cīņa starp labo un slikto, kurā Benijam nākas pieaugt vēl vairāk, kā Rot & Ruin ietvaros. Kamēr liela daļa pilsētnieku apzināti izvēlētā neziņā turpina dzīvot aiz šķietami drošajām sienām un nav neko darījuši, lai ņemtu vērā Toma padomus viņa slikto kolēģu izskaušanas nolūkos.

Loģisks, ticams notikumu turpinājums Rot & Ruin sērijā autora Jonathan Maberry izpildījumā. Pa ilgiem laikiem YA žanra pārstāvis, kam varētu pievērsties kā nākas.

***

City of Ashes (The Mortal Instruments #2) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Klarisas un Džeisa tēva Valentīna griba iegūt vēl lielāku spēku. Izmanto vēlēšanos ar spēku mainīt Shadowhunter padomes darbību, jo citas iespējas nesaskata, lai izskaustu nevajadzīgu iecietību pret pārdabiskām būtnēm kā vampīriem un vilkačiem un mobilizētu ēnu medniekus cīņai pret dēmoniem. Kaut arī nesaskata pretrunas, ja pats izmanto dēmonus mērķa panākšanai.

Mortal Cup Valentīnam kalpos ilgtermiņā, bet, lai gūtu ātrāku uzvaru nepieciešami papildspēki. Tādējādi kā nākamo instrumentu ļaundaris Valentīns noskatījis Soul Sword, kuru gan ar rituāla palīdzību vispirms no labo spēku ieroča jāpadara samaitātu, ko cer panākt upurējot tam četru dažādu radību (vilkatis, feja, vampīrs un burvis/warlock) bērnu asinis. Tas tā kā skaitītos pamata sižets, kam būtu jānodarbina visu iesaistīto prātus, bet tad City of Ashes nevarētu sevi saukt par kārtīgu YA fantāziju.

Attiecību mudžeklis starp Klarisu un Džeisu, pat pēc desmitgades pārsteiguma, ka abi ir brālis un māsa, neatvieglo faktu, ka jūtas vienam pret otru radās pirms šīs vēsts. Tam vēl pa vidu Klarisas agrās bērnības dienu draugs Saimons, kurš cer, ka nu beidzot lemts abu attiecībām kļūt par ko vairāk. Ja pienācīgai drāmai vēl ar to nepietiktu, tad atliek vēl Saimonam gandrīz nejauši pārtapt par vampīru, lai dramatisma līmenis būtu pārsātināts līdz malām.

Diemžēl sērijas turpinājumā neseko pienācīgs maģijas rūnu spēka avota izskaidrojums, arī to pielietojums uz tā lietotāju ķermeņiem šķietami atstāj vien labvēlīgu iespaidu. Ne miņas, no kā un kurienes tiek ņemti resursi, daža laba medicīniska rūna tiek lietota kā ibumetīns. Pašiem tēliem maģija ir pašsaprotama, bet lasītajam vien jāpieņem, ka tā notiek.

Kritiskāk gribas paskatīties arīdzan pret tēliem. Attiecībā uz jaunpienācējiem īpaši izceļas Inkvizatora amata tēls, kas robežojas ar parodijtēlu tās acīmredzami labajiem tēliem kavējošās, pat kaitējošās darbībās, aiz kurām slēpjas savtīgi motīvi, kas galu galā palīdz vien sērijas ļaundarim Valentīnam. Grūti pateikt, vai tas galvenokārt, ka Inkvizators ir pieaugušais, ka viņai tāda loma piešķirta, kas tīņus nesaprot, bet neizslēgtu tādu varbūtību.

***

The Story of a New Name (The Neapolitan Novels #2) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Story of a New Name turpina stāstu no galvenās varones Elenas perspektīvas gan par pašas, gan draudzenes Lila dzīvi. Turpinājums līdzīgā marienē, kā My Brilliant Friend, bet, zūdot novelitātei un jaunajai videi, tēliem, personīgi prasījās, kas vairāk kā teju gandrīz tas pats, kas pirms tam.

Protams, notikumi neatkārtojas, dzīve turpinās, bet skolas ikdienu drāmai aizejot vairāk fonā (drusku radās jautājumi par skolas sistēmu un konkrētiem galveno varoņu, viņu vienaudžu vecumiem), galveno lomu ieņem kaislības attiecību un mīlestības frontē, kurā Elena nemitīgi salīdzina sevi ar draudzeni, vai vismaz tā šķiet, un kurai jau no laulību dienas dzīve ar vīru nesagādā diži lielu prieku.

Būs jāizlasa, jānoklausās, kāds žanra pārstāvis, kas sirdij tuvāks, pirms turpināt ar sērijas trešo grāmatu Those Who Leave and Those Who Stay, it īpaši, ja arī tā sarakstīta līdzīgā manierē, par ko nekas neliecina, lai tā nebūtu.

Jonathan Maberry – Rot & Ruin (Rot & Ruin #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

15 gadīgā Bendžamina jeb Benija pieaugšanas stāsts zombiju post-apokalipses pasaulē. Pirms 14 gadiem pasauli dažās nedēļās pāršalca pēkšņi no mirušajiem augšāmcēlušies. Ne tad, ne tagad nevienam nav īsti skaidrs kā un kāpēc tas aizsākās, kas ļauj mirušajiem kustēties un nesatrūdēt. Vienīgi norobežotas pilsēteles un ciemati lielākoties palīdz atlikušajiem dzīvot kaut cik droši, kamēr atlīdzību mednieki, to skaitā Bendžamija vecākais brālisToms, medī zombijus ārpus pilsētas žoga robežām.

Attiecības starp brāļiem nekad nav bijušas tās labākās. Galvenokārt no Bendžamina puses, kam par iemeslu kalpojuši atmiņu fragmenti kā mazulim no liktenīgās nakts, kad viņš atceras kā Toms ar viņu kaut kur bēdzis, kamēr vecāki palikuši mājās nolemti nāvei. Līdz šim ar to spriedumam par brāļa raksturu ir pieticis, tomēr jaunās pasaules prasība no 15 gadu vecuma atrast kādu darbu, vai pretējā gadījumā tiks samazinātas pārtikas devu normas, pieejamo kuponu skaits, piespiež ar Tomu uzskāt nozīmīgāku vārdu apmaiņu, pēc tam kad citi darbi izbrāķēti.

Labi attēlots viens dzīvajos palicis kādreizējās ASV nostūris, kur pilsētnieki apzināti dzīvo ar galvu smiltīs, apzināti ignorē nepatīkamu informāciju, kas traucētu jaukajai ikdienai nosacītā drošībā, kas ļauj nežēlīgākiem un agresīvākiem atlīdzību medniekiem brīvu vaļu veidot savus likumus ārpus tās. Brutalitāte netiek vērsta tiek vien pret vēl lielā skaitā staigājošajiem miroņiem, par cik zombiju apokalipses rezultātē vairs neeksistē policija vai citi likumsargi, tad krimināli noskaņotiem prātiem ir brīva vaļa izpausties. Ja grāmatas sākumā Bendžamins aiz neziņas vēl apbrīno šos citus zombiju medniekus kā kārtīgākus večus par savu brāli, tad iepazīstot tuvāk un personīgāk reālo situāciju, Bendžaminam nākas krietni mainīt savas domas.

Gluži bez romantiskām jūtām Rot & Ruin neiztiek un grāmatas kulminācijas punkts saistīts ar Bendžamina (ar Toma lielu palīdzību) steigšanos glābt vienaudzi Nix, bet nekad šis YA tik raksturīgais aspekts nepārņem grāmatu savā varā. Mācekļa darbs, kas uz neatgriešanos izmaina ne tikai paša Bendžamina skatījumu uz esošo pasauli.

Nicholas Sansbury Smith – The Extinction Cycle #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Zinot par kādu globālo pandēmiju ir izvērsusies Covid-19 saslimšana, acīmredzami nomaskēts brīdinājums pasaulei! Jāsaka, ka pat pārāk labi Nicholas Sansbury Smith ir izdevies vainu uzvelt Ebolas vīrusa un izdomāta, bet mākslīga Hemorrhage vīrusa kombinācija (plus mistiskas super-karavīra zāles/narkotikas), kas izmūk no slepenas laboratorijas un acumirklī iegrūž civilizāciju apokalipses apskāvienos. Tur pat nav jābūt ģēnijam lai saskatītu likumsakarības! :D

Bet ja drusku nopietnāk, tad autoram izdevies salīdzinoši laba un aizraujoša apokalipses sērija. Protams, neiztikt bez zināmas acu pievēršanas notikumu ticamības jautājumā, kas galvenokārt attiecas uz vīrusu izraisītajām ‘’komplikācijām’’, kuras izvēršas cilvēku pārmutēšanā visdažādākajos briesmoņos, kādu +/- iedomājami, kā izskaidrojums diezgan ātri kļūst pavisam šķidrs un caurspīdīgs, ja tam pievērstu kritisku uzmanību.

Sērijai ir ir divi galvenie varoņi – viens militāra dabas (virsseržants Reed Beckham) un otrs zinātniskas (Dr. Kate Lovato), kā nekā, kamēr tiek izdomātas indes, lai masveidā nogalināt monstrus, ir nepieciešami ieroči un lodes, lai atvairītu draudus. Kā pierādīs sērijas notikumu gaita, tad vien apvienojot abus ir kāda cerība uz planētas atgūšanu cilvēku rokās.

Šāda tipa sērijai nav grūti iedomāties, kas sastāda lielu daļu asa sižeta ainu gan sērijas sākumā, gan salīdzinoši mazāk tai turpinoties un tās ir cīņas ar zombijiem/briesmoņiem un to dažādajiem mutāciju variantiem, tāpēc liela loma, cik laba izvēršas sērija, ir autora izpildījums. Kaut arī neizdodas pilnībā izvairīties no neveikliem cringe momentiem, piemēram, teatrāliem mazāk svarīgu tēlu atvadu vārdiem, tad lielākoties izklaidējošais faktors ir spēcīgāks par dažu labu negatīvu aspektu.

Būšu priecīgs, ja nepiepildīsies bažas, ka autors ir lieki iztiepis sēriju garumā, jo ar sesto grāmatu nekas nebūt nebeidzas. Cerības likšu uz tikpat labiem ļaundariem sērijas turpinājumā, jo mutanti nav vienīgie, no kuriem būtu jāuzmanās, bet vairāk par deviņām grāmatām sērijā gan kaut kā šobrīd šķiet būtu par daudz.

3 in 1: Grafiskās noveles/Manga

Windhaven by George R.R. Martin, Lisa Tuttle, Elsa Charretier

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Ūdens dominējoša pasaule, kuras cilvēku iemītnieki, zvaigžņu ceļotāju pēcnācēji, dzīvo uz lielākām un mazākām salām. Kuģu satiksme starp tām ir regulāra, bet ne pietiekami ātra efektīvai ziņu un resursu apmaiņai, tirdzniecībai, par ko rūpējas īpaša lidotāju grupa. Ar spārniem kā putniem tie ceļo starp salām izpildot neatsveramu ziņneša un kurjera funkciju, bet kopš pirmsākumiem sākotnēji kā tradīcija un vēlāk kā likums spārni tiek pārmantoti ģimenē vecākajam dēlam vai meitai, ja dēlu nav, neatkarīgi no šī mantinieka prasmēm vai citām profesionālām vēlmēm vai no tā, vai tēvs (parasti) vēl ir lidotspējīgs un neapdraud tādejādi ne sevi, ne spārnus.

Windhaven ir galvenā tēla un šīs pasaules leģendārās varones Maris dzīvesstāsts, kura ne bez grūtībām ar kāpumiem un  kritumiem maina iesīkstējošo tradīciju par labu jaunai sistēmai, kurā par lidotāju var kļūt jebkurš, arī pirms tam no “īstenu” lidotāju puses nicinātie ‘’zemes žurkas’’.

Windhaven ir grafiskajam noveles formātam adaptēts fantāzijas romāns, ko bieži vien varēja just ar strauju un saraustītu pārēju no viena notikuma uz nākošo. Lai cik labas nebūtu pašas ilustrācijas, nepameta sajūta, ka daudz kas prozas ziņā tiek atmests. Iespaids, aizverot grāmatas vāku, ne tas pozitīvākais, un secinājums, ka labāk būs izlasīt tīri paša Džordža R.R. Mārtina grāmatu.

Klasisks fantāzijas izaugsmes stāsts vien ar izņēmumu, ka stāsts neapstājas varoņa mīta rašanās zenītā pēc panākuma izcīnīšanas un lasītājs kļūst par liecinieku Maris tēlam līdz pat viņas sirmam vecumam un viņas sasniegtā mērķa iedzīvošanos pieņemtā realitē un tālāko attīstību arī pēc tā sasniegšanas.

***

Akira, Vol. 1 (Akira 6 Volumes #1) by Katsuhiro Otomo

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

Bija diezgan jāpameklē, lai grāmatas Goodreads lapā atrastu atsauksmi, kuras autors nav pirms tam skatījies uz šīs mangas bāzēto animi par Neo-Tokiju pēc Trešā pasaules kara, un arī tad vispirms atradu atsauksmi, kurā min, ka bez šīs animes noskatīšanās, pati manga lielu skaidrību no kopējā sižeta mikšļa neieviestu. Neesmu un neplānoju to skatīties, bet varu vienīgi piekrist

Sižeta centrā divi draugi jaunieši Tetsuo un Kaneda, baikeru bandu līderi, no kuriem vienam pēc negadījuma sāk parādīties superspējas. Draudzības saišu spēks, cik nu ciešas viņas ir bijušas ir jautājums, tiek pārbaudīts līdz to maksimālajai kapacitātei. Bet pats sižets īsti nekāds sakarīgais. It kā kaut kas notiek, ir nemitīga kustība, bet bez ticama pamatojuma vai pārdomātības, plus pārejas starp paneļiem no viena notikuma uz pavisam citu haotiska un grūti uztverama.

Zāles/kapsulas, lai mazinātu galvassāpes, kas rodas superspēju īpašniekam. Kāpēc valdības grupa un ģenerālis tā koncentrējas uz vienu vienīgu izzagtu kapsulu, ja pēc visas loģikas viņiem to nevajadzētu trūkt? Īpaši, ja viņu kontrolē ir citi līdzī subjekti.

Sprādziena epicentrs iekapsulēts dīvainā uzpariktē, angāra apvalkā ar uzrakstu uz durvīm AKIRA. Satraukums, ka kaut kas tur mostas, bet kas, netiek paskaidrots, un pēc krājuma izlasīšanas nerodas vēlēšanās sēriju turpināt.

***

Orange by Ichigo Takano

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Seven Seas Entertainment

Manas pārdomas

10 gadus pēc vidusskolas beigšanas, draugu grupa sanāk kopā, lai izraktu pašu izveidotu laika kapsulu ar lielākoties muļķīgām sev uzrakstītām vēstulēm. Viena īpaša vēstule no skolnieka Kakeru, kas klasei pievienojās tikai attiecīgajā gadā, uzjundī ne tikai sāpīgas atmiņas, bet atskatoties liek visu pārdomāt jaunā gaismā, jo, pēc vēstules spriežot, puiša negadījums ar velosipēdu un sadursmi ar auto visticamāk bijis ir nolūku.

Stāsta sākumā galvenā varone Naho saņem sev adresētu vēstuli no 10 gadus tālas nākotnes. Pirmā doma, kā jebkuram, protams, ir, ka kāds grib izspēlēt bezgaumīgu joku, bet ātri vien saprot, ka vēstule ir īsta, jo, to paredzot, vēstules sākumā iekļauti daži sīkumi, kas piepildās burts burtā. Naho varētu devēt par kautrīgu, klusu peli, kuru kāds tā varētu gribēt iznest cauri. Naho tik ļoti uztraucas par citu domām un viedokļiem, apšauba sevi nopietnu lēmumu brīžos, ka tādejādi visbiežāk izvēlas par labu bezdarbībai.

Glābšanas objekts jaunais klasesbiedrs Kakeru (16g). Jaunietis ar izteiktu noslieci uz depresiju.. Vēl pavisam mazs būdams stipri pārdzīvoja vecāku šķiršanos. Tagad mātes pašnāvība pirmajā skolas dienā jaunajā Kakeru nāk kā jauns un potenciāli iznīcinošs trieciens. Vēloties iejusties jaunajā klasē, Kakeru lauž solījumu mātei uzreiz bez kavēšanās doties mājās, kas pēc notikušā stipri gulstas uz jaunieša sirdsapziņu un tāpēc Kakeru vainu uzliek uz saviem pleciem. Arī vēlāk Kakeru visai līdzīgi Naho uz sava prieka rēķina nemitīgi uztraucas, ka tik nenodara pāri citiem, bet viņa gadījums ir vēl izteiktāks

Starp pārējiem tēliem ir raiba Naho un pēcāk arī Kakeru draugu kompānija, katrs ar savām īpatnībām un raksturu, bet visi kopā ir spēks un atbalsts viens otram, ka smagi brīži, kā mātes zaudējums nav jāpārcieš vienatnē. Neņemos spriest, cik labi vai slikti apspēlēts Kakeru depresijas jautājums , bet citādi jauks, viegli romantisks stāsts ar stipru morāli, kurā vēstules no nākotnes pamudina introverti vērstajai Naho būt drosmīgākai pat šķietami ikdienišķās situācijās

Wesley Chu – Time Salvager (Time Salvager #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

26.gs un Zeme ir kļuvusi par klimata katastrofas un ekoloģiska vīrusa distopijas realitāti. Kaut arī cilvēce lielu un nežēlīgu korporāciju sponsorēta vadīta ir kolonizējusi citas planētas un to pavadoņus, tad faktiski vienīgais, kas vēl notur cilvēci pie dzīvības ir ceļošana pagātnē un no tā iegūtie resursi. Nedaudz pārsteidz alkatības līmenis, ņemot vērā, ka ilgtermiņā izdevīgāk būtu vesela planēta, bet varbūt nevajadzētu būt izbrīnītam, ja to pašu var attiecināt uz šodienas attieksmi.

Stāsta “tagadnes” galvenais varonis James Griffin-Mars – chronmen, kurš savā pēdējā oficiālajā misijā uz 2097.gadu un pēc oficiālās vēstures itkā slepenu militāru bāzi okeāna nekurienes vidū, tomēr instinktīvi jūt, ka kaut kas īsti neatbilst pareizajai pagātnes versijai. Chronmen aģentūra it kā svētā godā tur pagātnes notikumu suveneritāti un to neizmainīšu, lai kā negribētos, piemēram, novērst kādu traģēdiju vai ko citu. Likumi, no kuriem pats galvenais ir nespēlēties ar potenciāli bīstamiem tauriņefekta sekām un nākotnes izmainīšanu, no kuriem Džeims pārkāpj pašu galvenāko likumu – nepaņemt no pagātnes dzīvu cilvēku. Tomēr šāds fakts notiek, kas palīdz atklāt Chronmen, (ļauno) korporāciju un šīs pēdējās misijas saistību ar planētas Zeme likteni un korporāciju patieso varu un ietekmi.

Galvenā varone no pagātnes Elise Kim, kuru varētu arī saukt par Džeimsa romantisko interesi. Zinātniece un bioloģe, kuras uzdevums viņas pašas laikā bija palīdzēt glābt Zemi no ļoti bīstama vīrusa – kaut arī vēl pašos pirmsākumos, tad pasaules lielvaras paspējušas brīnumainā kārtā atpazīt, ka ir jādara kaut kas laikus, lai nebūtu par vēlu, kad vīruss jau būtu nekontrolējams, un atvēl nozīmīgus resursus cīņai ar to. Notikumu pavērsiens un traģēdija, kas vairākus gadsimtus vēlāk, pastarpināti un zinot, kas notiks, liek Džeimsam kļūt par pašu meklētāko personu.

Labs ekoloģisku un klimata pārmaiņu problēmsituācijas temata SFF romāns, kuram vienlaikus netrūkst trūkumu gan attiecība uz ceļošanas laikā konceptu, gan pirmās grāmatas beigu notikumiem, kad šķiet sliktajiem tēliem nekas neaizšķērso ceļu, lai tie varētu īstenot savus mērķus. Kas būtu drusku loģiskāk pretstatā autora sarakstītajam, bet tad, protams, neeksistētu sērijas turpinājums.

Max Brooks – World War Z: An Oral History of the Zombie War UN Anthony Marra – A Constellation of Vital Phenomena

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pavisam nesen, iepriekšējā 2020.gada oktobrī, lasīju vienu no loģiskākajām un inteliģentākajām zombiju grāmatām, kādu ir nācies lasīt – gidu kā izdzīvot zombiju apokalipses gadījumā, ko labāk nedarīt un ko darīt labāk, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas.

Šīs World War Z grāmatas gadījumā autors pats iejūtas žurnālista lomā, lai intervētu apokalipsē izdzīvojušos no dažādākajiem dzīves gājumiem sākot pat ar bērnu un vienkāršu civiliedz. un beidzot ar armijas specvienības pārstāvi. Emocijām pilnas pieredzes stāsti, kurus oficiālā pētījumā un dokumentā žurnālista priekšnieki nav atļāvuši iekļaut

Tos pašus pozitīvos vārdus, ko varu veltīt The Zombie Survival Guide, varētu dod kā uzslavas arī zombiju apokalipses orālās vēstures grāmatai. Autors neieslīgst klišejās, bet +/- realistiski iztēlojas cilvēku un valstu reakcijas un krīzes menedžmenta soļus. Grāmata publicēta 2006.g, krietni pirms pašreizējās C-19 pasaules pandēmijas, tā kā varbūt iztēlotās reakcijas uz pēkšņo krīzi būtu pat drīzāk saucamas par optimistikām, redzot, kas ir noticis un notiek pasaulē attiecībā uz kovidu.


Vienīgais teorētiskais mīnuss, ka bija stipri par īsu, būtu varējis klausīties vēl un vēl.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Galvenais sižets 2004.gada Čečenijā ar iestarpinātiem atmiņu ainu fragmentiem gan īsi pirms un pēc PSRS sabrukuma un klusām neatkarības cerībām, gan nozīmīgāki notikumi gadu gaitā līdz grāmatas sižeta tagadnei.

Sonja – ātriem soļiem kļūst par pieredzējušāko speciālisti vietējā slimnīcā gandrīz vai apstākļu un kolēģu trūkuma spiesta.  Tas gan nenotiek tik ļoti aiz brīvas prāta un pašas apņemšanās, kā nerimstošās cīņa starp nemierniekiem, brīvības cīnītājiem u.c. pušu dēļ, kuri nodrošina konstantu pacientu plūsmu dažādākajos nopietnības stāvokļos. Bieži vien jāsaskaras ar absurdāko situāciju, kad ieroči un narkotikas ir lētākas un vieglāk pieejamas nekā tik ļoti nepieciešamās medicīnas preces.

Ahmeds – mūk no viena reģiona uz citu (Sonjas slimnīcu) līdzi paņemdams nolaupīta un nogalināta kolēģa 8 gadīgo meitu. Tiek pieņemts darbā slimnīcā vien darbinieku trūkuma dēļ, un, kā drīz vien atklājas, tad Ahmeds ātri nokļūst ārpus savas ērtās komforta zonas un noskaidrojas, ka viņa patiesais talants slēpjas mākslā nevis medicīnā. Abu personāžu dzīves apstākļi un skarbie šķēršļi, kuriem jātiek pāri, piešķir papildus nianses stāstam, kad tēli par spīti visam tomēr cenšas saskatīt arī pozitīvo, cik nu tas iespējams.

Labs, interesants turklāt debijas romāns lokācijā, par kuru reti personīgi ir nācies lasīt kādu stāstu, ja vispār. Būtu viegli iztēloties putnu biedēkļa pretargumentu negatīvai kritikai, ja grāmata būtu neizdevusies – “bet tā taču patiesībā arī līdzīgi notika” -, kas šoreiz nav jāsaka.

Trīs vienā #4

Iepalicēju tipa raksts, kurā pavisam īsi pieminu katru izlasīto vai noklausīto grāmatu pirms turpinu kādu citu.

***

Kiss the Girls (Alex Cross #2) by James Patterson

Otrā sērijas grāmata Kiss the Girls ir daudz personīgāka detektīvam Aleksam Krosam, jo bezvēsts ir pazudusi Aleksa radiniece, kuras tips atbilst aktuālai plaša mēroga FIB pazudušu jaunu, skaistu studentu izmeklēšanā. Tā vien šķiet nolaupītāji pastrādā ideālus noziegumus, pierādījumu, pēc kuriem tālāk vadīties, tikpat kā nav, bet vēlme izrādīties un neaizskaramības sajūta, kas sāk veidoties, jo neviens gadu gaitā nav ticis pat tuvumā, ir tikai pirmā kļūda. Protams, izdomāta romāna ietvaros FIB Aleksam Krosam ir ļauts bāzt savu degunu izmeklēšanā, neviens nav dusmīgs uz viņu par jaukšanos citam piederošā zonā/iecirkņa teritorijā~. Tas Aleksam dod rīcības brīvību, neauztraucoties par to, kā tas varētu izskatīties oficiālā izmeklēšānā, ja viņš būtu daļa no tādas.

Džeimsa Patersona Alex Cross sērija turpina pārsteigt ar kvalitāti virs žanra vidējā, ar ko personīgi līdz šim neasociēju, ieraugot Patersona vārdu uz grāmatas vāka. Iespējams tas tāpēc, ka autors šajā laikā vēl nav kļuvis par autoru, kuram nav diži jāpiepūlas, lai viņa grāmatas tiktu pirktas vien popularitātes dēļ. Personīgi, kā lasītājs, ceru, ka tas šajā sērijā tik drīz neiestājas, lai izklaide būtu garantēta.

***

Metro 2034 (Metro #2) by Dmitry Glukhovsky

Lai arī darbība noris tajā pašā drūmajā postapokalipses Maskavas metro tuneļu pasaulē, kurā, cik tas zināms to iemītniekiem, atlikusī cilvēce ir paglābusies pēc postoša kodolkara, un formāli ir kā sērijas turpinājums, tad pašu grāmatu, Metro 2034, var lasīt neatkarīgi un priekšzināšas par Metro 2033, lai varētu izbaudīto šo, nav nepieciešamas. Noteikti grāmatas pluss, ja gadās lasīt šo ārpus kārtas, nebūs diži daudz tāpēc zaudēts.

Nebija gluži tā pati atmosfēra, kā Metro 2033, daļēji inovativitātes trūkuma dēļ, kad tēli un vide vairs nav kaut kas jauns, daļēji audiogrāmatas veidotāju dēļ, ko pirmajā grāmatā palīdzēja piešķirt metro skaņu celiņš starp nodaļām bez citiem fona trokšņiem. Tā teikt labāk vispār necensties pārlieku salīdzināt, lai mākslīgi un lieki neliktu sev pašam vilties.

***

Shroud for a Nightingale (Adam Dalgliesh #4) by P.D. James

Nightingale/Lakstīgalas (internāt)skolas tipa namā vispirms viena māsiņa mirst mācību laikā šķietami pēc kāda no topošo kolēģu neuzmanības kļūdas, vēlāk citu agrā rītā atrod gultā bez dzīvības pazīmēm, ko tikpat labi varētu uzskatīt par dabisku nāvi, ja izmeklētājs vairāk uztrauktos par pēc iespējas ātrāku izmeklēšanas pabeigšanu

Kārtējais vien detektīvam Adam Dalgliesh un viņa kolēģim paveicamais uzdevums, lai nokļūtu pie patiesības grauda. Aizdomās turamo skaits ir ierobežots, kas visnotaļ atvieglo detektīva darbu, bet vienlaikus arī nepadara nemaz tik vieglu, kad visi svēti apgalvo, ka ne viņai, ne citai būtu bijuši iemesli nogalināt mirušo, ja nu vienīgi par motivāciju varētu uzskatīt kaitinošu vai reizēm neciešamu raksturu, tad teju uz katru šāda veida motivāciju būtu iespējams attiecināt

Adam Dalgliesh sēriju nevar saukt cozy mystery romānu, jo slepkavība un tās izmeklēšana nav kaut kas gandrīz mazsvarīgs vai otršķirīgs, bet grāmatas notikumu gaitā ne mirkli nerodas augstas spriedzes sajūta. Pati slepkavība ir kas tāds, kas notiek aizkulisēs, un varbūt ar to gribas teikt, ka sērijai pietrūkst drusku asuma. Tā vietā lēnā garā detektīvs nonāk pie nekļūdīgā atrisinājuma, bet šāda tipa “trūkums” nav tik daudz grāmatas vaina, kā visticamāk manas ekspetācijas no (modernāka) detektīva, kriminālromāna.

Takaya Kagami, Yamato Yamamoto, Daisuke Furuya – Seraph of the End: Vampire Reign Vol. #1-6

Linki uz vairākām grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Pasauli pēkšņi savā varā pārņem nepazīstams vīruss, kas dzīvajos lielākoties atstāj tikai bērnus jaunākus par 13 gadiem. Par vīrusa izcelšanos, izplatību un izcelsmi, īpaši tagad Covid-19 pandēmijas laikām, negribās pārlieku uzklupt, jo šķiet vīrusa izraisītā apokalipse kalpo vien kā mehānisms, kas ļauj vampīriem pārņemt varu pār pasauli (vol.1 publicēts 2014.gadā), bet vīrusa epidemioloģija u.c., kas ar to saistīts, tiek piekoriģēts mangas krājumu tapšanas laikā.

Lai arī vampīri ir septiņreiz spēcīgāki par vidusmēra cilvēku, nemaz nerunājot par dižciltīgajiem vampīriem un pārliecinošs procentuālais atlikušās cilvēces skaits tiek turēt ieslodzījumos kā mājlopi vampīru vajadzībai pēc ēdiena=asinīm, tad viss tomēr nav nolemts lēnai un bezcerīgai iznīkšanai. Eksistē pretošanās kustība/pārstrukturējusies un militāra Imperiālā Japāna, kuras galvenais mērķis ar vampīru iznīcināšanas vienībām priekšgalā ir vispirms visas Japānas atbrīvošana no nīstajiem asinssūcējiem un pēcāk palīdzības sniegšana pārējai pasaulei pret nieka atlīdzību, ka Imperiālā Japāna pati pārņem varu un dominanci pār pasauli. Tik vien tāds mazs sapnītis valdošajai Hiragi ģimenei.

Bet, ja parasts vampīrs ir tik ievērojami spēcīgāks par vienkāršu mirstīgo cilvēku, tad kā gan var maz būt cerība uz pozitīvu iznākumu? Tur talkā nāk dēmoni un to davātais spēks, kas nāk līdzi Cursed-Gear ieročiem. Spēks, ko dēmons dāvā ieroča nesējam nenāk par pliku cenu vien, un katru dienu, pēc kontrakta noslēgšanas, ieroča īpašniekam jācīnās pret risku un dēmona centieniem izmantot cilvēciskās vājības, kāds tos varētu saukt par grēkiem, lai nesalūztu un neļautu dēmonam pārņemt kontroli pār prātu un ķermeni.

Pirmajos sešos krājumos tas netiek pārlieku fokusēts un uzsvērts, bet tie nebūtu cilvēku puses pārstāvji, ja paralēli cīņai pret galveno ienaidnieku, vampīriem, nevirmotu politiskās intrigas, kā jau pieminētie sapņi par Japānas impēriju kā pasaules lielvaru, un ja pulkvežleitnantam Gurenam būtu kāda teikšana, tad Hiragi ģimenes vietā pavisam droši viņš būtu labāks sistēmas pārvaldītājs.

Tikmēr sērijas galvenais varonis Yuichiro drusku vēl uz izredzētā tēla pusi, kad četrus gadus pēc apokalipses viņam vienīgajam no visiem draugiem izdodas izmukt no vampīru gūsta, to skaitā labākais draugs Mikaela Hyakuya, lai nonāktu Lieutant Colonel Guren Ichinose paspārnē. Pirmie sērijas krājumi vairāk attiecināmi uz lasītāja iepazīstināšanu ar autoru radīto fantāzijas, distopijas pasauli un maģiju un paranormālajiem aspektiem, kuri tajā eksistē, lai ātri apmācot Yuichiro un pavadošo tēlu sastāvu (galvenā tēla draugus), no kuriem visiem pašsaprotami ir izteikts talants un dotības visu apgūt, lai pēc tam varētu iesaistīties pašos bīstamākajos uzdevumos, kur noris centrālā sižeta kodols.