Stephen King – The Dark Tower (The Dark Tower #7) (Audio book)

5091

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 5*/5

Manas pārdomas

Par septīto grāmatu un arī atskatoties uz visu sēriju kopumā grūti ko uzrakstīt, neatklājot kādu maitekli. Tāpēc, ja līdz šim vēl nav sākts sēriju lasīt vai klausīties, bet ir bijusi interese, tad droša rekomendācija no manas puses tu uzsākt! :) Jātiek pāri tik mazāk gludajai, interesantajai pirmajai grāmatai, un pēc tam jau aiziet rūkdams.

********Apzināto maitekļu zona********

Zvaigznītes (*) simbolu pie vērtējuma pieliku, jo grāmatas beigas, kad Rolands no jauna tiek nostādīts uz ceļa uz Tumšo torni aptuveni turpat, kur pirmās grāmatas sākumā, raisīja dalītas jūtas. Šķiet, man vairāk šāds pavērsiens nepatīk. Ja vien tiešām īstenojas piebilde, ka šajā reizē iznākums varētu būt atšķirīgs/labāks, tad vēl tā, bet, ja nē, tad gan prasītos ‘’pacepties’’ vairāk. Jo vai tad Rolands nav pietiekoši pārcietis, lai atkal liktu tam visam iet cauri. Lai vai cik grūti būtu iedomāties ikdienas dzīvē. Kaut arī attiecīgajā mirklī gribējās zināt, kas notiek ar Rolandu tālāk, zinot sērijas noslēgumu, būtu bijis priecīgāks, ja grāmata beigtos ar Suzannas, Edija un Džeika ainu nu jau citā pasaulē ar gaistošām atmiņām, kā sapni vai vieglu nojausmu, par notikušo.

Kā arī negribētos, lai Rolanda ka-tet biedri – Rolands, Suzanna, Oy un īpaši Džeiks – un arī citi, kuri ziedoja dzīvību (tai skaitā mācītājs Kalahans), lai Rolands nokļūtu Tumšajā tornī, būtu spiesti no jauna pieredzēt to pašu; šeit neieslīgšu prātojumā par laika ritējumu. :D Nebija viegli klausīties, kā vispirms Edijs, tad Džeiks un vēlāk Oy (iemīļoti tēli) piedzīvo galu, un mierināja apziņa sērijas kontekstā, ka pasauļu/dimensiju versijas ir neskaitāmas. Var arī saprast Suzannas pēdējo lēmumu, atstāt Rolandu vienu ar Oy un šajā romānā atrasto, izglābto un negaidīti izšķirošo faktoru – Patriku, kura talants ļauj glābt torni un līdz ar to visas pasaules.

Šādas beigas arī ir ideāls attaisnojums visām atšķirībām un izmaiņām topošajā filmā.

Gari neizplūstot un neskaitot iepriekš minēto, no atsevišķām epizodēm grāmatā pirmo gribas izcelt Rolanda, Suzanna un Oy sastapšanos ar vampīru, kurš barojas no savu upuru emocijām, un pieminētais Patriks tika turēts ieslodzīts pagrabā ilgstošai lietošanai. Un kā otra būtu šīs pašas trijotnes piedzīvotais zem Castle Discordia un tur sastaptais pazemes mošķis.

Viscaur sērijai Crimson King un viņa spēks tika piesaukts ne reizi vien, bet viņa paša uzstāšanās tāds čiks vien bija; nekas dižs. Neko labu kā tēliem nevar teikt arī nedz par Mordredu, kaut arī kā ļaundaris – super, ne lielāko daļu par beam brakers, kuriem pat diži nerūpēja ko un kāpēc viņi dara, pat ja tā rezultātā viņi nogalina arī paši sevi. Turpretim patīkams pārsteigums bija atkal sastapt ceturtajā grāmatā satikto Šimiju.

a5888a645c18026e690014e8326f9732

Episka mēroga ceļš nu ir galā, un jāietur kāds pārtraukums pirms ķerties klāt citiem Kinga darbiem, līdz tam šeit diezgan smieklīgs raksts par 19 pazīmēm, kas liecina, ka esi apsēsts ar Tumšā torņa sēriju. :D

Stephen King – Song of Susannah (The Dark Tower #6) (Audio book)

5093

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Mia

Izmantodama situāciju, kamēr visi atvieglojumā svin uzvaru pār vilkiem, Mia pārņem kontroli pār Suzannas ķermeni, un ar Black 13 palīdzību nokļūst 1999.gada Ņujorkā, lai realizētu savu kvēlāko vēlmi – kļūt par māti. Mia reizē ir agresīva, bravūrīga un nikni aizstāv jebkurus draudus (izdomātus vai reālus) gaidāmajam mazulim*, bet tajā pašā laikā viņa ir ļoti kautrīga, nedroša un atkarīga no citu atzinības. Un, iespējams, tieši tas spiedis viņai noticēt Valtera dotajiem solījumiem, izbaudīt mātes priekus 5 vai 7 gadus, vai citu termiņu, jo jebkurš laika sprīdis taču ir labāks par nulli/neko.

Kultūra, tehnoloģijas un viss kas cits jaunais 1999.gadā ir šokējošs arī Suzannai, kāpēc no jauna uzvirmo Detas personība, bet vēl jo vairāk tas biedē Mia. Šis apstāklis dod lielisku iespēju pamazām dot Miai citu skatījumu uz notiekošo un pārvilināt viņu mūsu ka-tet varoņu pusē.

Roze un karaļi

Negaidītais pavērsiens pārējiem ka-tet biedriem, ieskaitot mācītāju Kalahanu (vismaz uz šo brīdi), spiež sadalīties divās grupās. Laiks, kura ritējums salīdzinoši mūsu pasaulē ir straujāks, pat nepieminot tā dīvainības Rolanda pasaulē, nepielūdzami rit uz priekšu, un, pirms Rolands un Edijs var pievērsties Suzannai, viņiem jāpaveic kaut kas tikpat, ja ne vēl būtiskāks. Jānodrošina, ka zeme ar īpašo rozi uz tās nokļūst viņu, nevis naidnieka (pastarpināti Crimson King), īpašumā. Jāsaka, ka Kalvins Tornis ir viens īpatnējs tips, par spīti viņa apsēstībai ar grāmatām, konkrētāk retu grāmatu uzpirkšanā pat tad, kad viņam skaidri ir pateikts dzīvot klusi un nepievērst sev uzmanību, nepieļaut, ka var viegli atrast. Tā vietā viņš to pilnībā ignorē, tikpat labi varēja izlikt sludinājumu. ‘’Lūdzu, esmu šeit’’ :D

Pavērsiens, kad Rolands un Edijs sastopas ar pašu Stīvenu Kingu, man bija pavisam negaidīts. Kaut arī nav ko brīnīties, jo jau Tumšā torņa ideja sevī ietver visu pasauļu eksistenci, tai skaitā to, kurā eksistē Kings kā rakstnieks, kā tēls. Šāda trika izmantošana izvēršas veiksmīgi, kas lielai daļai rakstnieku, manuprāt, beigtos briesmīgi. Pirmā reakcija, ieraugot Rolandu, saprotama, domājams daudziem būtu līdzīgi. Attiecīgajā mirklī Kings vēl nemaz nav sarakstījis tālāk par pirmajā grāmatā notikušo, tāpēc viņu sarunas varbūt ir pat vēl interesantākas. Vairākkārt pavīd ideja (varbūt vēlāk autora dienasgrāmatas fragmentos) par tādu kā nekonkrētu spēku, kas pieliek daudz pūļu, lai atturētu/nepieļautu, ka Kings raksta par Tumšo torni; nevarēju neiedomāties par Crimson King.

Vēl šis tas

Nekur nepazūd arī mācītājs Kalahans, Džeiks un Oy. Arī viņiem, pieaugot spēles likmēm, piedzīvojumi rit karsti.

Gluži kā The Waste Lands, arī Suzannas dziesma noslēdzas uz karājoties pāri klintij, bez apmierinājumu sniedzošām beigām. Pavisam nemanot būšu sasniedzis pēdējo Tumšā torņa sērijas grāmatu. Vēl tik daudz neatbildētu jautājumu!, kāpēc arī noslēdzošais stāsts mērāms virs tūkstoš lpp. Būs interesanti! :)

Noskatījos gaidāmās filmas treileri, un nebūt neesmu sajūsmā. Protams, tas ir gluži cits formāts un viens pret viens grāmatu nevar pārlikt uz ekrāna, bet tomēr… Turklāt, ja pareizi saprotu, visa sērija būs iestūķēta vienā filmā.

********Apzināto maitekļu zona********

*Vienlaikus viņa tikai tad, kad jau ir par vēlu, ierauga reālo situāciju, ka Valtera teiktais visu laiku bija vien tukši solījumi.

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)

19336279

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Tas, ko Erenam nejauši izdevās paveikt iepriekšējā krājuma beigās ar parasto titānu uzvedības manipulāciju, kā arī spekulācijas par Erena spējām radīt super-cietu vielu, lai atjaunotu sienas, dod vaļu pāragri lielām cerībām ātriem soļiem, nekā līdz šim, ja ne dot triecienu titāniem, nevis tikai aizstāvēties, tad vismaz atgūt līdz galam zaudēto Marijas sienu. Jo civiliedzīvotāju piespiedu evakuācija pēc viltus trauksmes par Rozes sienas krišanu, pierāda, ka, pat pēc tik īsa laika sprīža, kā nedēļa, radītais papildu stress uz resursiem, nav nepieciešams daudz, lai cilvēks vērstos pret cilvēku.

Jau tagad netrūkst tādu, kuriem prioritāte ir ‘’jo vairāk varas, jo labāk’’, un, lai parastie mirstīgie tiek galā kā paši māk. Interesants pavērsiens saistīts ar Militāro policiju. Visi tik seko dotajām pavēlēm no augstāk stāvošajiem, bet, kurš tad īsti stāv aiz tām?* Politiskās intrigas dominē šajā krājumā, kas, iespējams, nav autora stiprākā sižetiskā līnijā. Jau kārtējo reizi jāatzīmē nepieklājīgi ilgā beast titāna prombūtne, un vispār sāk piemesties sajūta, ka notikumi tiek vilkti garumā. Erena tēva pagrabs tā vien šķiet ir aizmirsta lieta.

Nesūdzētos par mazāk atmiņu ainām, kas varbūt bija noderīgs vien saistībā ar Kristu jeb Historia (šajā ziņā šis tas jauns, interesants un jautājumu raisošs). Vai arī kaut drusku mazāk ilustrācijām, kur katrs tēla ģīmetnis attēlots, cik šokēts viņš/viņa jūtas.

Cits viedoklis šeit, kurš krietni detalizētākā analīzē ienirst titānu pasaulē. (:

********Apzināto maitekļu zona********

*Interesants pavērsiens beigās, kas liek domāt par kādu nebūt militāru apvērsumu! (: Nu tie ir tēli! – gan komandieris Ervins, gan kapteinis Levi!

Stephen King – The Wind Through the Keyhole (The Dark Tower #4.5)

12341557

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Scribner

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

The Wind Through the Keyhole, kuru hronoloģiski var ievietot starp ceturto un piekto The Dark Tower sērijas grāmatu, apvieno trīs stāstus. 2012.gada Goodreads Choice Awards Fantasy kategorijā.

Rolandu un viņa ka-tet sastopam neilgi pēc viņu tikšanas prom no viltus Ozas burvja. Pirms vēl viņi ir sasnieguši Kallu un vilkus, kas kā sērga reizi paaudzē tai uzklūp, ir ātri jāsameklē patvērums no postošas, mūsu realitāte neesošas (labi, ka tā), vētra – saukta par Starkblast. To raksturo neierasti silts/karsts laiks pirms vētras ar sekojoši ļoti strauja temperatūras pazemināšanās un ļoti spēcīgu vēju. Temperatūra nokrīt tik zemu, ka koki burtiski sasprāgst! Kas zin, nebūtu mūsu varoņiem līdzās Oy vai nesastaptu upes pārcēlāju Bix un viņa padomu, mums lasītājiem būtu stipri īsāka sērija.

wind_paperback

Kamēr Rolands, Džeiks, Edijs un Oy pārlaiž vētru drošā vietā, Rolands pie ugunskura siltās gaismas ‘’nosit’’ laiku ar stāstu no savas jaunības par to, kā viņš ar citu jaunu strēlnieku tika nosūtīts uz Debaria pilsētu ar sālsraktuvēm netālu, lai tiktu galā ar skinman jeb shapeshifter, kurš vainojams neskaitāmās slepkavībās, ieskaitot gan sievietes, gan bērnus. Stāsta darbība norit pat vēl pirms The Little Sisters of Eluria notikumiem, kuriem piešķirts #0.5 kārtas skaitlis. Lai cik jauns vai pieredzējis Rolands būtu, viņa tēla balsī jau var sajust to, kāds viņš būs. Tā izceļas uz pārējo fona, sajaukt ar citu ir neiespējami. :)

Par laimi, pēdējā no briesmoņa uzbrukumiem ir izdzīvojušais. Kaut arī Bils slēpjoties redzēja vien uzbrucēja kājas, ir cerība, ka pat tāds sīkums + Rolanda hipnotizētāja iemaņas spēs palīdzēt notvert vainīgo. Bilam, kurš vēl ir tikai mazs puika, pēc tēva zaudējuma nav viegli, un Rolands, kuram vecāka zaudējums nav svešs, mierina puika ar Mid-world pasaules stāstu/leģendu par drosmīgu puiku (Tims) līdzīgā vecumā. Pat tajā neiztikt bez Tumšā torņa, tomēr būtu paticies, ja tornis būtu bijis ar lielāku klātbūtni visā grāmatā, kura nav slikta, bet salīdzinoši ne tik laba. Arī ‘’izdomātajā’’ leģendā par Timu ir jūtama ietekme no mūsu pasaules, kā arī pagātnes paliekas no ‘Old People’ laika, kad vēl pasaule nebija sākusi virzīties tālāk.

9781501166228_p0_v2_s192x300

Lai gan aprakstītā pasaule – ainava, fauna (piemēram, pūķi un purva cilvēki) un flora – nešķita tā drošākā vide, tā spēj aizgrābt elpu un neatteiktos paviesoties. Bez tā vēl gribētos izcelt stāstu izkārtojumu, kur centrā titulstāsts The Wind Through the Keyhole, apkārt tam Rolanda stāsts par skinman un grāmatas sākumā un beigās jau iemīļotie varoņi līdz šim. Ja ne sīpols :D, tad gredzens gan. :)

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

6356190

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Rolanda no Gileadas stāsts no laika vēl pirms The Gunslinger grāmatā aprakstītā, kad viņa ceļš uz Tumšo torni vēl bija pirmsākumos. Tomēr arī ne tik seni, jo divi viņa amata biedri (plašāk pieminēti Wizard and Glass gr.) jau nav Rolandam līdzās. Lai lasītu The Little Sisters of Eluria nav nepieciešams būt lasījušam Strēlnieku, bet stāstā ir minēti vairāki personāži, kuri, nezinot viņu nozīmi, var palikt kā parasti vārdi.

Rolands ierodas Eluria pilsētā uz zirga, kas kuru katru brīdi draud izlaist garu un apkrist. Pilsētas ielas ir kā izslaucītas, ir redzams, ka jau labu laiku tā ir pamesta. Zirgs pa tiešām izdomā aiziet tai saulē, bet, par laimi, viņa izdotās skaņas laicīgi Rolandam ļauj pamanīt ar zombijveidīgām kustībām tuvojošos zaļu cilvēku bariņu. Rolanda meistarība vēl nav sasniegusi tādu līmenī, kāds tas redzams vēlāk sērijā, un jaunība un pieredzes trūkums kļūst par iemeslu tam, ka šķietami nevārīgo pretinieku spēki izrādās pārāki.

Apkārt viss ir gaišs, balts un pirmā doma, Rolandam pamostoties, ir, ka viņš ir miris un nu atrodas kaut kādā paradīzē. Patiesībā tā ir slimnīcas telts, kurā darbojas dīvaina rakstura mūķenes un arī ‘’ārsti’’ nav no ierastajiem, un drīz vien top skaidrāks, ka kaut kas nenotiek, kā tam pienāktos.

Labs īsais stāsts domājams gan jau sērijas faniem, gan jaunpienācējiem, kur Rolanda tēls ir pat patīkamāks, nekā Strēlniekā.

Stephen King – Wolves of the Calla (The Dark Tower #5) (Audio book)

4978

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Reizi paaudzē Kallas pilsētā ierodas vairāki desmiti jātnieku vilku maskās vienādi pelēkos zirgos, un aizved sev līdzi vienu bērnu no katra attiecīgajā periodā dzimušā dvīņu pāra. Pa lielam varētu nešķist nekas traks, jo bērni pēc 4-6 nedēļām tiek atgriezti, bet āķis tajā, ka tie, kas atgriežas, vairs nav cilvēki, bet gan čaulas. Ne viņi prot runāt, ne paši paēst vai nokārtoties u.c. Grāmata iesākas ar Kallas iedzīvotāju sapulci, kurā valda noskaņojums, ka pienācis pēdējais laiks pielikt šim ārprātam punktu un padzīt vilkus prom uz visiem laikiem! Par laimi, netālu, sekojot staram, ceļo vairāki strēlnieki, ar kuru palīdzību būtu iespējams to paveikt. Atliek tikai pārliecināt, ka ir vērts izmest līkumu.

Otrs grāmatas sižets saistīts ar mūsu pasaules Ņujorku un Kalvinu Torni (Calvin Tower), vīru, kurš Džeikam pārdeva grāmatu par vilcieniņu Charlie the Choo-Choo un mīklu grāmatu. Kāda sakritība, ja ne paša Ka pirksts, ka tieši viņam pieder zeme ar Rozi! Šī roze ir ļoti īpaša un unikāla, kas zin, varbūt tieši pateicoties tai, Tumšais tornis vēl nav sabrucis. Problēma vien tajā, ka ir arī cits ieinteresēts pircējs, kurš izmanto Enrico Balazar pakalpojumus, lai pārliecinātu pārdot zemesgabalu tieši viņiem. Ar Enriko mēs nesastopamies pirmoreiz. Šī varbūt ir cita dimensija un cita viņa versija, bet Rolands un Edijs var apliecināt, ka toreiz viņu sastapšanās nebeidzās veiksmīgi Enriko.

Piektajā Tumšā torņa sērijas grāmatā dominē noslēpumu tematika. Ja to pieļauj, to spēks varbūt tik liels, ka nav nepieciešams nekāds ārējais ienaidnieks, lai Rolanda ka-tet izjuktu. Viens no šiem noslēpumiem ir jaunas personības parādīšanās Sūzanā. Sevi viņa sauc par Mia, un visticamāk viņa ir Sūzanas spēkošanās ar dēmonu, Džeikam atgriežoties, gala rezultāts. Iespējams, arī tas būtu sīkums, ja ne Mias/Suzannas grūtniecības fakts. To, kādu postažu, šis dēmona bērns aizsāktu, nav iespējams prognozēt! Ap šo aspektu nedaudz autors pieskāries arī aborta tematikai.

Garais ceļš atstājis paliekošas sekas uz Rolanda veselības stāvokli. Viņu māc bažas, vai, veselībai pasliktinoties, viņš spēs sasniegt torni. Brīžiem sāpes locītavās kļūst neizturamas, bet Rolands nevēlās izrādīt to saviem biedri, noteikti ne pirms vilku ierašanās Kallā. To arī gribētos pieskaitīt pie grāmatas varoņu lielajiem noslēpumiem. Spriežot pēc nākošās grāmatas nosaukuma, tā šķiet paies novēršot par ilgu glabātā Mias/Suzannas noslēpuma sekas.

Visai liels pārsteigums bija dzirdēt atklāti varoņus pieminam Kinga romānu ‘Salem’s Lot; labi, ka biju jau to lasījis. :) Tas tādēļ, ka Kallā Rolanda ka-tet sastop mācītāju Kalahanu – stāsts par viņa nokļūšanu Kallā bija lielisks! Un atkal kārtējā ‘’sakritība’’ starp mācītāja vārdu un pilsētas nosaukumu! Viņš kļūst par Rolanda un pārējo uzticības personu.

Vienīgās bažas par grāmatas audio bija pašā sākumā, izdzirdot, ka nomainījies gan grāmatas ierunātājs, gan izdevniecība. Pagāja brīdis, kamēr pieradu pie izmainītām tēlu balsīm (visvairāk ‘Oy), bet, kad tas bija paveikts, tālāk jau atlika baudīt pašu darbu. Autora pēcvārdā tad arī seko pamatojums, kāpēc nācās veikt šādu maiņu.

Stephen King – Wizard and Glass (The Dark Tower #4) (Audio book)

5096

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Wizard and Glass turpinās no vietas, kur noslēdzās The Waste Lands, vien ar piebildi, ka pirms tam ir ierunāts arī apkopojums par visu to, kas līdz tam noticis trijās iepriekšējās grāmatās. Pat man, kad klausos visas pēc kārtas bez pārtraukumiem, bija lietderīgi vēlreiz dzirdēt īsu, koncentrētu kopsavilkumu, kur nu vēl, ja starp sērijas grāmatām bijušas garākas pauzes.

Bleinam tik garlaicīgā pasaulē apnicis dzīvot, tādēļ viņš nonācis savā gala stacijā plāno izdarīt pašnāvību, līdzi paraudams visus pasažierus. Bet par visu pasaulē Bleinu visvairāk neiepriecina nekas cits kā mīklas, gluži vai atkarības/narkotiku līmenī, kāpēc arī piekrīt Rolanda piedāvātajai mīklu spēlei ar viņu dzīvībām kā galveno balvai. Pilnīgi iederas iesaukties, ‘’Let’s get ready to riddle!’’. Bet ātri vien prāta asinošo mīklu spēlē ar Bleinu izvēršas par mokošu maratonu vairāku stundu garumā, un iestājas bezcerības sajūta, jo uz katru uzdoto mīklu, pat no Džeika grāmatas, Bleins atbild bez mazākās kavēšanās. Pārsteidzoši, bet (Edija) joku mīklas, kuras iepriekš Rolands noniecināja, saucot to par necieņu pret īstām mīklām, ir tieši tās, kuras paglābj mūsu varoņu dzīvības.

Un tas tikai grāmatas ievadā. :) Pirms Rolands, Džeiks, Edijs, Sūzanna un arīdzan ‘Oy var turpināt ceļu uz Tumšo torni, ir pienācis laiks Rolandam izstāstīt gan mums, lasītājam, gan viņa ka-tet biedriem izstāstīt stāstu par Sjūzenu Delgado. Tas ir stāsts ne tikai par pirmo lielo mīlestību, kur nelīdz nekāda saprāta balss, jo Ka kā vējš pārņēmis visu savā varā un iemetis kārtīgu dzirksteli kaisles ugunī, bet arī par Rolanda Torņa kvesta aizsākšanos, netiešu sastapšanos ar vīru melnā.

Rolands (jāpacenšas, lai iedomātos viņu jaunībā) 14 gados ir jaunākais Strēlnieks, kāds jelkad ir bijis, un kopā ar draugiem Alain un Cuthbert par sodu tiek nosūtīti uz Hambrey, lai pārskaitītu Aliansei piederošo inventāru. Bet! Divas sižeta līnijas sarežģī it kā vienkāršo rutīna uzdevumu. Pirmkārt, Rolanda nejauši sastaptā meitene, kura tikusi apsolīta pilsētas mēram, bet kā gan to pateikt sirdij (-īm)? Un otrkārt, Rolands ar kompanjoniem uzduras Labā vīra/The Good Man plānam un krājumiem (neredzēti daudz veselu zirgu un mucām neapstrādātas naftas). Šis Labais vīrs, pie kura tā teikt strādā vīrs melnā, grāmatā sevi neatrāda, paliek vien kā noslēpumaina figūra*. Vieglāk nekļūst, ja, skatoties sejā, daļa vietējo smaida un ir viesmīlības pārpilni, bet, tiklīdz uzgriez tiem muguru, patiesībā perina pavisam atšķirīgus plānus, kurus nebūtu vēlams atklāt. Bet vai tad kāds ņem par pilnu tik jaunus puikas kā Rolands un viņa draugi!

Wizard and Glass ļauj aplūkot maigāku Rolandu pirms vēl viņš ticis norūdīts garajos gados un ilgajā ceļā pretim Tumšajam torni, atšķirīgāku no ierastā strēlnieka skarbuma.

********Apzināto maitekļu zona********

Pašiem to nemaz nejūtot, Bleins viņus ieveda zonā/’’thinny’’, kur robeža starp dažādām pasaulēm ir gandrīz vai izzudusi. Un aina, kuru viņi ierauga nav tā saulainākā. Ja mana versija par Rolanda pasaules apokalipses mēroga notikumu bija kodolkarš, tad šajā zonā viņi atrod šermuļus uzdzenošu avīzi datētu ar 1987.gadu , kas vēsta par ārpus kontroles izgājušu epidēmiju.

*Gribētos teikt, ka vēl lielāku nospiedumu atstāja ļaunā ragana Rhea (tas gan ir viens nešpetns un (ārējas ietekmes) samaitāts tēls) un viņas atriebība, kādēļ Rolands, jau būdams drošībā atpakaļ mājās, šaujot it kā uz viņu, patiesībā nogalināja savu māti. Šāda emocionāli sāpīgas pagātnes atklāšana nevar būt viegla, un tas, ka arī tik spēcīga figūra kā Rolands izplūst asarās, ir tikai normāli, cilvēcīgi; neviens nav robots.

15928216-_sx540_

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 12 (Attack on Titan #12)

21895563

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Divpadsmitā krājuma pamatā ir Erena glābšanas misija, jo bez viņa cilvēcei atgūties iespējams nav izredžu un nevar zināt, kādiem nolūkiem Bertolts un Reiners viņu nolaupījis.* Bet vai viena persona, pat būdama titāns, tiešām ir visu to nenovēršamo upuru vērta?

Nolaupīta tika arī Imira, bet tas, kurā pusē viņa nostājas, top skaidrs visnotaļ ātri. Kas paliek nezināms ir šī otra puse, cilvēces naidnieki – inteliģentie titāni. Kaut kā neticas, ka Bertolts un Reiners ir tie ģēniji, kas stāv aiz plāna pielikt cilvēcei treknu punktu. Vēl jo mazāka ticība pēc tā, kā abi aizmirsuši par savu cīņu biedreni Anniju.

Beast titan prombūtne tāda drusku par ilgu, prasās kāda virzībā šajā stāsta līnijā.

********Apzināto maitekļu zona********

*Varbūtējais iemesls atklājās noslēguma cīņu epizodēs, kad Erens tā vien šķiet ar pieskārienu un domu spēku vien padara abus nodevējus par mērķi parastajiem titāniem. Šāds pavērsiens nāk kā pārsteigums ikvienam, kas liek jautāt, kādus vēl apslēptus pārsteigumus Erens, pats sev nezinot, slēpj.

Stephen King – The Waste Lands (The Dark Tower #3) (Audio book)

34084

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

’I will show you fear in a handful of dust.’’ Rindiņa no T. S. Eliota dzejoļa ar gandrīz identisku nosaukumu, kuru Rolands nereti izmanto, raksturodams, cik ļoti viņa pasaule ir pavirzījusies tālāk kopš pasaules mēroga katastrofas, kas aizsāka visu postažu, kuru Tumšajā tornī cerams iespējams vēl vērst par labu.

Vēl pirms ir sasniegts Tumšais tornis ir svarīgi, ka Edijs un Suzanna jeb Odetas un Detas apvienotā persona apgūst visu, ko Rolands, dižākais no strēlniekiem, spēj viņiem sniegt. Tas, protams, nenozīmē, ka arī pašu Rolandu nenomāc dažādas problēmas. Kā zināms Rolands pirmās grāmatas beigās ļāva Džeikam krist un aiziet bojā, bet otrajā grāmatā par spīti saprāta balsij (ka tas varētu izraisīt neparedzētas sekas) izglāba puiku no nāves, nespēdams nogalināt otrreiz. Bet šāda rīcība nu atspēlējas radot haosu gan paša galvā, gan Džeikā, kurš palika dzīvs mūsu pasaulē. Džeika stāsta daļa bija no visa pati interesantākā, neskaitot vēl vilcienu, Bleinu un neparasto sunim līdzīgo, bet stipri inteliģentāko kustoni (B)oy.*

The world has moved on, and that is the truth. Nedaudz pārfrāzējot, šķiet, Džeika eksāmena eseju. Šie vārdi pilnībā atbilst reiz plaukstošajai pilsētai – Lud. Pilsēta un arīdzan tuvākā apkārtne, visai līdzīga mūsu pasaulē sastopamajām, iespējams pēc kodolkara, pēc gadsimtiem ilgas pakļaušanas visiem vējiem un stihijām, nu skatāma tuvu pilnīgai sabrukšanai un nogrimšanai laika griežu aizmirstībā. Pilsēta vēl joprojām dzīvo tūkstošiem cilvēku, kuri regresējuši tik tālu, ka gribās novērsties, tik ļoti, ka kādreiz pašu cilvēku radītu viensliežu dzelzceļa mākslīgo intelektu, zināma kā Blaine the Mono, tagad tur Dieva vietā. Bleins laika gaitā aizmirsis, kādam mērķim ticis radīts, un ir pieņēmis to lomu, kura viņam tikusi uzlikta; raksturiņš nav tas patīkamākais. Kings prototipu Bleinam ņēmis no reālas bērnu grāmatas, un jāpiekrīt Džeikam, ka arī šis vilciens un tas smaids drīzāk uzdzen šermuļus.

Viņi četri un varbūt, ka pat arī ‘Oy, ir likteņa jeb ka-tet saistīti, un tā ir taisnība. To nevienam neizmainīt, atliek vien ar domu aprast un pieņemt pareizu turpmāko rīcību. Uz apvāršņa parādās jauns jauns Rolanda un tādēļ arī pārējo ienaidnieks – The Ageless Stranger, par kuru vīrs melnā jau ir brīdinājis. Interesanti, kā šī kārts tiks izspēlēta.

Šeit lasāms Inta viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Džeika un Rolanda atkaltikšanās bija aizkustinoša un vārdiem neaprakstāma. Diemžēl Rolands pats sev nevar 100% apgalvot, ka situācijas un lielā kvesta spiests, vēlreiz neupurēs Džeiku, lai sasniegtu Tumšo torni. Un tas, ka šoreiz viņš tur savu vārdu, vēl neko nepierāda.

Rolands, salīdzinoši ar Džeika īstajiem vecākiem, ir spēcīgāka tēva figūra un nepieciešamāks aizbildnis, un var tikai saprast Džeiku, kuram nav divu domu par to, kuru pasauli saukt par savām mājām. Viņa paša dēļ, cerams apbrīns un uzticība nav nevietā.

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

24800

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt!

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Džonijs Truants pat nevarēja iedomāties, kā, līdz nepazīšanai, viens nakts vidū pacelts drauga zvans izmainīs viņa dzīvi un veselību*. Varbūt tāpēc, ka pats ir dzīvokļa meklējumos. Varbūt, jo pēc paša vārdiem Lude ir labs draugs, bet tā vietā, lai pasūtītu pāris mājās tālāk, viņš ļaujas sevi pierunāt apskatīt miruša večuka (Zampano) dzīvokli. Iespējams ar to vēl viss arī beigtos, bet sazin kāda impulsa mudināts Džonijs paņem līdzi Zampano sarakstītu, bet nepublicētu manuskriptu par filmu The Navidson Record.

Tālāk grāmata aiziet divās būtiskās sižeta līnijās – Zampano manuskripts un Džonija zemsvītras piezīmēm papildus jau esošajām. Galvenokārt uzmanība veltīta Zampano šīs filmas analīzei, kurā Will Navidson, foto žurnālists, kopā ar sievu Kārenu un diviem bērniem (arī suns, kaķis) nesen pārvākušies uz jaunu māju Virdžīnijā. Sākuma kadros viņš redzams laiski atpūšamies veranda, bet, kad ģimene atgriežas no Sietlas ceļojuma, viņi mājā ne no kurienes uzradušās durvis. Iespējams, Navidsoni līdz šim tās bija vienkārši palaidušās garām, bet, pārbaudot mājas plānus, sakritības nav. Kā arī, pārbaudot attiecīgās sienas garumu no iekšpuses un no ārpuses, rodas neatbilstība.

Navidsons kā nevar tā nevar tikt skaidrībā, kur rodas kļūda, lien vai no ādas laukā!, tāpēc Vils iesaista papildspēkus sava dvīņubrāļa Toma personā, bet arī tā gudrāks neviens nepaliek, un, kas sākas pavisam nevainīgi, pāraug par pavisam citu mošķi/briesmoni. Mājas visatļautība nebeidzas vien ar durvīm!** Atsauca atmiņā izcilu mini TV seriālu Rose Red ar citu māju ar mainīgu izkārtojumu, kur arī šausmu elementa pavairāk.

House of Leaves ieintriģēja jau ar pašu sākumu, Džonija ievadvārdiem, tāpēc, kad ar pirmo nodaļu tas mainījās, gribējās ātrāk tikt atpakaļ pie Džonija balss, uzzināt ko vairāk. Par laimi, Zampano, The Navidson Record un māja visai ātri lika mainīt domas. :)

Grāmatas formāts un lielais lpp apjoms nešķita piemērots mīksto vāku formātam. Tādēļ neklausīju dažām zemsvītras piezīmēm skatīt pievienoto materiālu grāmatas beigās. Varbūt tā kaut ko palaidu garām, bet nešķita tā vērts, lai saraustītu lasīšanu. Ar visu to stāsts šķita pabeigts. Interesants šķita neparastais teksta izvietojums grāmatā, kur vietām atvērumā ir vien daži teikumi un vai pat pāris vārdu, kas piešķīra jaunu, savādāku dinamiku, un vietām pat nākas grāmatu grozīt riņķī otrādi, lai varētu izlasīt, kas rakstīts. Labi, ka nenācās lasīt transportā vai kur citur. :D

Sižets nepavisam nav lineārs un raiti, secīgi pasniegts, un arī jau pieminētās teksta formas īpatnību dēļ var gadīties, ka sanāk nepatīkama vilšanās. Bet, ja patīk palauzīt galvu un labā nozīmē blīvi teksta/sižeta džungļi, kuriem nākas lēnām brist cauri, tad var droši ņemt rokā. Paldies tām pustukšajām lapaspusēm, jo lasīšanas temps sākumā nebija diži ātrs. :D

Šeit paša Inta, kā arī Mairitas viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Varbūt daļu vainas jāuzņemas pašam, nevis jāvaino manuskripts, jo diezin vai narkotiku lietošana nāk par labu veselībai un psihei.

**Aiz tām tālāk turpinās piķa tumsā ieslēpts koridors ar neskaitāmiem gaiteņiem, gluži kā Mīnotaura labirints. Arī šeit loģika neiet kopā ar kaut ko tik apjomīgu, kam pat ar nedēļu nepietiek, lai visu izpētītu, kur kāpnes brīžiem pārsniedz Zemes diametru!, tāpēc jāiesaista profesionāla ekspedīcija. Bet, vai maz to ir iespējams paveikt, ja nepārtraukti draud jau esošo telpu, gaiteņu un kāpņu izmēru pārmaiņas, un jaunu rašanās.

It kā ar briesmām jau tā nepietiktu, bet ekspeditoriem virzoties aizvien dziļāk mājā, viņi sadzird tādus kā rūcienus. Vai līdzīgi kā Mīnotaura labirintā arī šajā mīt monstrs, vai arī skaņa rodas mājas pārvērtību laikā? Varbūt izskaidrojums drīzāk meklējams ārēju maņu stimulu trūkumā. Patika ideja, ka durvis/gaiteņi ieved kādā citā dimensijā, ar ko varētu skaidrot īpatnējos apstākļus.