Glynn James, Michael Stephen Fuchs – Arisen, Omnibus one – #1-3 (Audio book)

34553349

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Kad zombiju apokalipse ar plašu vēzienu noliek cilvēci uz ceļiem Britu salas, pateicoties ģeogrāfiskajiem faktoriem, paliek pēdējais dzīvo cilvēku izdzīvošanas bastions. Internets, lielākā daļa satelītu un cita veida plašsaziņas līdzekļi ir tikpat kā izgājuši pilnībā no ierindas, un, cik tas būtu zināms grāmatas varoņiem, tad, neņemot vēra izdzīvotāju grupiņas šur un tur, pēdējie aptuveni 50miljoni dzīvo cilvēku atrodas uz viņu salas. Protams, ja autors būtu dzimis citur, tad par galveno patvērumu droši vien kļūtu cita liela sala.

Vajadzēja man par iepriekšējo noklausīto R.C. Bray grāmatu ieminēties, ka diez vai tik ilgi mana veiksme izvilks, lai nesastaptu grāmatu, kuru viņa talants nespēs izvilkt līdz ļoti labam līmenim. Varbūt vaina un akmens arī ir vairāk atrodams manā pusē, jo, cik atmiņa ļauj atcerēties, tad pēdējās zombiju apokalipses grāmatas nav diez ko patikušas. Kā pats pirmais jautājums autoram un varoņu iespējai kaut kā izdzīvot tālāk, ir par to, kas notiek ar visām AES pasaulē un vai tik tiešām visas vai tik pat kā visas izdodas laicīgi un veiksmīgi izslēgt, lai viss pārējais aprakstītais maz būtu iespējams.

Skatpunkti un lokācijas ik pa brīdim bez īpaša brīdinājuma mainās, kam audio grāmatas sakarā nākas pievērst lielāku uzmanību. Bet attiecībā uz dažiem tēliem, vairākkārt kaitināja to absurdais idiotisma un stulbuma līmenis (cerams tāds bija mērķis), kas apvienojumā ar diezgan jūtamo reliģiozitāti viscaur grāmatai tos nepadarīja vieglāk izturamus.

Ja citkārt varasiestādes un armijas ir pirmās, kas krīt zombiju masu pārspēka priekšā, un par idzīvošanu cīnās vairāk vai mazāk ikdienas cilvēks, tad Arisen sērijā un vismaz galvenajā norises vietā armijai ir izdevies noturēties varas grožos. Kas vairāk pamudināja mani savā iedomu TBR listē cita autora Nick Stone sēriju pacelt uz augšu. Bet šo kaut kad nākotnē turpinātu klausīties vien pateicoties tās ierunātājam.

 

Advertisements

Iepalicēji #7

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

30763901

 

The Weight of this World by David Joy

Nejauša Tadeusa un Eidena ‘’drauga’’ un narkotiku dīlera pašnāvība (visi trīs ne pie pilnas saprašanas + apkārt mētājas ‘’itkā’’ nepielādēts ierocis) aizsāk abu galveno varoņu nožēlojamo dzīvju vēl krasāku lejupspirāli, kad abi izšķiras gūt materiālus labumus no tā, ko var atrast ‘’drauga’’ miteklī, nevis ziņot kaut vai anonīmi par notikušo, ņemot vērā narkotiku klātbūtni.

Abi galvenie tēli dzīvo kaut kur (laikam Atlanta nav diez ko tālu) ASV nekurienē, kur cilvēks var piedzimt un nodzīvot līdz sirmam vecumam, bet lielos vilcienos nekas nebūs mainījies un neviens no tēliem grāmatā nav tāds, kuram varētu vairāk vai mazāk just līdzi, īpaši jau abie galvenajiem, kuri lieto narkotikas, žēlo sevi, cik pasaule netaisnīga, un vaino savās nedienās un neveiksmēs jebkuru citu, bet ne sevi.

Aiden McCall no abiem vēl ir puslīdz ciešams – vēlas izkļūt no apburtā lauka, pārcelties uz lielāku pilsētu un kaut ko pasākt ar savu dzīvi, bet draudzība ar Thadeus ‘’Thad’’ Broom tur viņu atpakaļ, jo Tadeusu šķiet lielos vilcienos neapbēdinātu dzīve nekurienes vidū. Tikmēr Tadeuss ir nesen atgriezies no nosūtījuma Afganistānā – mugura sačakarēta un mentālā stabilitāte izjaukta no tā, ko nācies pastrādāt, kam nelīdz garās stundas izdomājot visdažādākos attaisnojumus. Pluss pa vidu tam visam jāņem vērā saspringtās attiecības starp Tadeusu un viņa māti April, un Eiprilas seksuālās attiecībās ar Eidenu.

16150369

***

Punktnieki by Milošs Kartovskis

Jauks, lineārs stāsts par pirmo mācību gadu Mihaila Součeka un Filipa Fialkas dzīvēs, un draudzību, kas izveidojas starp šķietami diezgan atšķirīgajiem puikām. Uzsākot skolas gaitas Mihails Součeks, mammas mudināts, nosēžas pirmajā solu rindā, bet viņa uzmanību piesaista puika no pašas pēdējās, tādēļ ziņkārības mudināts izprāto ieganstu, lai pārsestos viņam (Filips Fialka) blakus, kas vienlaikus aizsāk nešķiramu draudzību un blēņu un palaidnību pilnus piedzīvojumus.

Nedaudz izmantoti stereotipi un Součeks ar brillēm vairāk attēlots kā gudrākais no abiem, kamēr Fialka tas, kurš abus vairāk ievelk nepatikšanās, tomēr par to drīz jasāk šaubīties, kad Součeks divas nedēļas slimo pa māju, bet Fialka to laikā nenopelna pat vienu vienīgu piezīmi!

Pats traģiskākais skolas lielāko palaidnieku dzīvēs protams seko brīžiem, kad lielos podus nogāž kāds cits, bet skolotāji un citi vispirms ar vislielākajām aizdomām vērš skatu Součeka un Fialkas virzienā. Gan formāts, gan ilustrācijas dos iespaidu, ka grāmatiņa tiek izlasīta rekordtempā, kas varbūt jaunākam un negribīgākam lasītājam dos vajadzīgo padarīta darba sajūtu.

34234731._SX318_

***

The Land: Catacombs (Chaos Seeds #4) by Aleron Kong

Izteiktāk nekā par sērijas otro vai trešo grāmatu, par šo var teikt, ka tā jau vairāk tendēta uz sērijas fanu, un lasot to, nezinot neko citu par tēliem, Catacombs sniegs stipri vien mazāk lasītprieka.

Vēl vairāk Catacombs vairāk ir par galvenā tēla Richter prasmju un talantu attīstību, pieredzes gūšanu no uzdevumiem un kvestiem, un viņa dibinātā Mist Village un tā iedzīvotāju izaugsmi. Tas viss tik labi salikts kopā un nepieciešamā piepūle rezultātu sasniegšanai no Rihtera ir pietiekama, lai neprasītos tāltālajās aizkulisēs esošo ļauno tēlu uznāciens, un tā vien šķiet drīzāk par sērijas pēdējo grāmatu to arī nesagaidīt.

46802329._SY475_.jpg

***

Rizon 325 (BARON – The Chronicles of The Red Rage #1) by Georg Bruckmann

Traģiski slikts grāmatas vāks, kam burtiski uz pieres būtu uzraksīts – self published. Personīgi man, pamanot to interneta plašumos, skaidrs pa visiem 100 procentiem būtu tikai tas, ka stāsts ieliekams zinātniskas fantastikas žanrā un varbūt vēl ka Rizon 325 visticamāk ir tā nosaukums.

Ja par pašu stāstu, pēc kā noklausīšanās rodas jautājums, kādēļ autors izšķīries to publicēt kā atsevišķas nodaļas, nevis visu uzreiz kā vienotu grāmatu. Nebūtu tā, ka nerastos vēlme uzzināt, kas notiek tālāk, bet šaubos, vai vēlamais rezultāts šādā veidā ir iespējams tikpat labs.

Grāmatas ierunātājs, kurš šajā gadījumā ir pats autors, veic pietiekami labu sniegumu un skaņas efekti ir mērenā apjomā gana veiksmīgi izmantoti , lai audio grāmatas sniegtā pieredze būtu par papildus iemeslu, kādēļ turpināt šo sēriju.

28165439

***

The Long Walk by Stephen King

Katru gadu pirmajā maijā deviņos no rīta aizsākas sacensība ar 100 dalībniekiem, no kuriem uzvarēs un izdzīvos tikai viens, citu variantu nav – galvenajā balvā jebkuras vēlēšanās un iegribas piepildīšana uz atlikušo mūžu.

Par spīti tam, ka beigu beigās 99 no 100 jauniešiem vairs nebūs starp dzīvajiem, izveidojas gan draugu grupiņas, gan atlasās vienpaši, kā arī tādi, kuri neslēpj gandarījumu, kad procentuālā iespējamība kļūst lielāka. Grāmata kā sākas ar dalībnieku ierašanos uz starta līnijas, tā arī noslēdzas līdz ar uzvarētāja noskaidrošanos, un, ja vēl izskaidrojums, kādēļ ir izveidojusies šāda brutāla sacensība puikām (šķiet) ar vecumu no 12 līdz 18 gadiem, obligāti neprasītos, tad pēkšņās un aprautās beigas gan būtu liekamas grāmatas vājo punktu sadaļā. Tā vien šķiet Kingam vienā brīdī apnicis turpināt stāstu, un arī uzvarētāja noskaidrošana, kad palikuši vien divi dalībnieki, likās velkam uz sasteigto pusi.

Ja tā padomā, tad ikdienā lielākā daļa nostaigā ne mazums kilometru, bet, lai spētu nostaigāt simtus vairākas dienas pēc kārtas, pat paturot prātā galveno balvu+dzīvība, katrs no tēliem starta sākumā neapzinās, uz ko īsti tad ir parakstījušies.

***

Un noslēdzoši vēl pavisam īsāk par pieciem stāstiem no Bibliomysteries pirmā krājuma.

An Acceptable Sacrifice by Jeffery Deaver – 4/5

ASV un Meksikas slepeno dienestu veiksmīga operācija, lai likvidētu vienu nto karteļu galvām. Kaut arī gala rezultātā tiek nocirsta galva, kuras vietā visai īsā laikā izaugs jauna, tad galvenais laikam ir cēlais mērķis, kura sasniegšanai šoreiz tiek izmantota karteļa vadītāja grāmatu kolekcionēšanas kaisle un atkarība.

Proghorns of the Third Reich by C.J. Box – 3/5

Kāda advokāta pagātne un uzvarēta tiesas prāva liek par sevi atgādināt, kad daudzus gadus vēlāk neapmierinātā zaudētāju puses pārstāvis viņu nolaupa, jo pie advokāta joprojām glabājas atslēgas. Atslēgas uz tagad pamestu īpašumu, kas tomēr joprojām sevī glabā ārkārtīgi vērtīgu grāmatu kolekciju. Šis lielā mērā neizsteiksmīgais stāsts palīdzēja pavilkt uz augšu vērtējumu iepriekšējam.

The Book of Virtue by Ken Bruen – 2/5

Puisis, kurš nokļuvis uz organizētās noziedzības takas jau bērnības gados, pēc tēva nāves manto neko vairāk kā vienu štruntīgu grāmatu – viņa dienasgrāmatu ar dažādiem citātiem un atziņām. Šokējošākais nav vis mantojuma niecīgums, bet gan, ka dēls nekad mūžā neatceras tēvu izlasām vairāk par avīzes sporta sadaļu, kur nu vēl lasām izslavētus, populārus filozofus un citus lielus domātājus. Stāsts pārāk izteikti cenšas izbraukt uz atšķirīgo prozas izkārtojumu un ietverto dialektu/akcentu, kuru varbūt varētu vairāk novērtēt tā zinātāji, bet citādā ziņā nav attaisnojums.

The Book of Ghousts by Reed Farrel Coleman – 5/5

Šķietami vienkāršs stāsts par Nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometņu izdzīvotāju un viņa atmiņas (tagadne -2011.gads) par meliem, kuri sākotnēji palīdz viņam nokļūt kārotajā iespēju zemē, bet kuri daudzu dažādu iemeslu un sakritību dēļ, pašam pat īsti negribot, iziet ārpus kontroles un vēlamajiem rāmjiem.

The Final Testament by Peter Blauner – 2/5

Galvenais varonis ir neviens cits kā slavenais un plaši atpazīstamais Zigmunds Freids, kurš stāsta norises laikā, 1938.gadā, ir veiksmīgi aizbēdzis pie britiem, bet kuru tomēr nacistiskie funkcionāri neliek mierā. Stāsta autors nedaudz spekulē kā, kas un kāpēc ļāva Freidam un dažiem viņa tuviniekiem izbēgt, bet lielos vilcienos tas neko citu vairāk par to arī diemžēl nesniedz.

Iepalicēji #5

36396302

Manas Pārdomas

Look for Me (D.D. Warren #9) by Lisa Gardner

Jau no pirmajām lapaspusēm nojaušams, ka atrodies autora rokās, kurš zina ko dara, un pašam atliek vien atlaisties un sekot līdzi spriedzei, kas apņem gandrīz visas vienas ģimenes slepkavību.

Šīs sērijas grāmatas lielā mēra nav nepieciešams lasīt to iznākšanas secībā, tomēr izcilās detektīves jaunākā informatore un vigilante~ Flora Dane vispirms sērijā tiek iepazīstināta iepriekšējā grāmatā,bet atkal varu dot uzslavas autorei, jo jauns lasītājs vai kāds kurš šo to vai lielāko daļu paspējis piemirst tiek meistarīgi apgādāts ar nepieciešamo informāciju atmiņas atsvaidzināšanai, nav ne par maz, ne pārlieku daudz.

Grāmata sadalās divās lielās daļās un nerodas mirklis, kad gribētos vairāk vienu un otru mazāk, nedz brīžos, kad POV seko Vorenai, nedz, kad uzmanība pievērsta Floras izdarībām; ne tikai, kā viņa palīdz tikt skaidrībā par slepkavas identitāti, bet arī veidos, kā Flora joprojām cīnās ar sevi un pārdzīvoto traģēdiju, par kuru, lai uzzinātu, jāķeras vien klāt astotajai sērijas grāmatai Find Her. Papildus saistošai izmeklēšanai, ilgstošāks sērijas fans tiek attalgots ar nelielu ieskatu Vorenas ģimenes dzīvē.

To visu vēl papildina tādas kā starpnodaļas jeb skolas esejas, kuras ”sarakstījusi” vienīgā izdzīvojusī no visas ģimenes – Roksija par tematu ”Kas ir perfekta ģimene?”, un, ņemot vērā Roksijas īsajā mūža pieredzēto, jautājums ir visai ironisks.

**

149267

 

The Stand by Stephen King

Sākums un aptuveni pirmā trešdaļa The Stand ir kā postapokalipses grāmatai sākot ar pirmo nulles pacientu un tālāk nenokontrēlēto vispasaules epidēmijas uzliesmojumu koncentrējoties uz notikumiem ASV. Pietiek ar vienu negadījumu militārā bāzē un vienu panikā nokļuvušu darbinieku, lai stingrie protokoli potenciāla negadījuma tālāku seku novēršanai būtu pilnībā lieki.

Sākums vēl ir visai interesants un saistošs, skatpunktam lēkājot starp vairākiem Bet pēc minētās trešdaļas pēkšņi un bez iepriekšējiem mājieniem stāstam pievienojas paranormālais aspekts, kas pārsviež The Stand uz pilnīgi citu žanru ar citiem ierastajiem standartiem. Rezultāta iznākušais šķiet neizdevies variants un kaut kas pa vidu. Vēl vairāk iespaidu pabojā pārlieku izteiktā reliģiozitāte un Dieva piesaukšana.

Kā arī ne kādus komplimentus neizpelnās garā romāna neizprotamās beigās, tā vien šķiet pietrūka izdomas, kā to paveikt loģiski, ņemot vērā aprakstītos notikumus līdz tam, un izvēlēte kritusi uz vienkāršāko. Varbūt pie vainas arī fakts, ka vispirms nelasīju editor-u saīsināto versiju.

*Līdz galam arī nespēju noticēt ASV varasiestāžu reakcijai, izteikti agresīvajām (ieroči un lodes…) slimības izplatīšanās ierobežošanas izvēlēm un informācijas apspiešanu, kas ņemot vērā pirmizdošanas datumu (1978.gada 1.oktobris) vairāk atbilstu Padomju savienībai.

Savā ziņā varu pievienoties šim https://clsiewert.wordpress.com/2013/03/16/the-stand-by-stephen-king-or-dear-stephen-its-not-working-out/ Goodreads portālā visprirms atrastajam iespaidam par grāmatu.

Iepalicēji #4

34142287

Manas pārdomas

The Zimmah Chronciles #1-3 by Scott King

Kad vecāki nepārtraukti strīdas, Karims ilgi nedomājot izmanto nejauši atrasto džinu Zimmah, lai izteiktu vēlēšanos un vērstu krīzi par labu. Bet, ak vai! Vēlēšanās tik noformulēta tik vispārīgi, ka tā burtiski pati aicina uz nepatikšanām, labi apzinoties, ka džini izmantos katru iespēju, lai nepieturētos pie vēlēšanās izteicēja iedomātā rezultāta un izspēlētu paši savus jociņus, spociņus.

Otrās un vēl vairāk trešās grāmatas laikā nonācu pie atziņas, ka vairāk par divu cilvēkbērnu izaugsmes stāstu (otrajā grāmatā Karimam pievienojas Vitnija, kura grib novērst mātes piekāpšanos cīņā ar vēzi), šis ir džina Zimmah pieaugšanas stāsts un stāšanās pretī varaskārajam tēvam, kurš pagātnē ir pierādījis, ka ies pāri līķiem, lai tikai to iegūtu.

Gan pēc stāstu komplicētības, gan varoņu vecuma un attiecīgajām problēmām, ar kurām šajā gadījumā Karims un Vitnija cenšas tikt galā (vecāku šķiršanās vai krasa veselības pasliktināšanās vienam no vecākiem ar lielu varbūtību viņu zaudēt) Šo tematu apspēlēšana labi izdodas, izmantojot fantāzijas elementus ne tikai džinu un maģiju, bet arī fantastisku saldumu zemi un pārdabiskas būtnes kā vienradžus un nāras, kaut arī atmiņā nav palikuši cita veida radības.

18271498

***

New Year Island by Paul Draker

Desmit svešinieki sacenšas līdz šim vēl nebijušā realitātes šovā. Ne tikai neviens no dalībniekiem nav personīgi pieteicies dalībai šovā, kas kļūst par vienu no mīklām, pēc kādiem gan kritērijiem viņi tikuši atlasīti, bet arī neviens no viņiem klātienē nav sastapis kādu no realitātes šova pārstāvjiem. Vienīgais garantētais labums no ierašanās uz ‘’tikšanos’’ uz salas ir garantētais piecu tūkstošu dolāru čeks un galvenā balva piecu miljonu apmērā ar jau atrēķinātiem nodokļiem. Bet visiem desmit šova dalībniekiem ātri vien top skaidrs, cik ļoti šis realitātes šovs atšķirsies no pārējiem, kad tā organizatori pat speciāli izstrādā uzdevumus, lai sarīdītu dalībniekus vienu pret otru, un neiejaucas, kad fiziska vardarbība kļūst par ko reālu un dzīvību apdraudošu.

Katram ir savi noslēpumi un darvas pikuči pagātnē, kurus viens nožēlo un cenšas neatkārtots, bet cits pieņem ar atplestām rokām un ļaujas plašākā sabiedrībā stingri aizliegtām dziņām. Tā vien šķiet svarīgs faktors atlasē ir bijis gan fiziska un mentāla izturība reiz dzīvē izdzīvojot situācijās ar statistiski ļoti mazu iespējamību, bet arī lai izveidotos tāda tipa cilvēku grupa, kurus nebūtu grūti pamudināt pat uz vienam otra slepkavību.

Kaut arī grāmata nav no tām īsākajām, tad ne mirkli neradās izteikti ‘’tukšuma’’ vaia garlaicības brīži, kad liktos, ka autors speciāli velk gumiju, lai tiktu pie kaut kā interesantāka. Bija laiks, kad skatījos Izdzīvotāju vairākas sezonas pēc kārtas, kā gadījumā šis būs tā izteikti ekstrēmais variants ar mērķauditoriju no DarkWeb dzīlēm.

Iepalicēji #3

24675861

AlterWorld (Play to Live #1) by D.Rus

Galvenais varonis Max (pēc Inta atsauksmes spriežot tulkotājs izšķīries Gļebu pārdēvēt uz labāk izrunājamu versiju) pēkšņi saņem sliktas ziņas par savu veselības stāvokli – vēzis tik vēlīnā fāzē, ka ārstēšana tikai minimāli paildzinātu laiku un tāpāt piespiestu sagaidīt nenovēršamo nāvi sāpēs un mokās tā vai tā. Tādēļ uzreiz Makss sāk apdomāt iespējamās metodes, kā tomēr varētu apmānīt nāvi, un pirmā ideja ir par kriogēnu sasaldēšanu, bet Maksa kabatas nav pietiekoši dziļas, lai sasaldētu galvu, kur nu vēl visu ķermeni. Tomēr laimīgā kārtā labsirdīgs cilvēks pievērš viņa uzmanību iespējai ‘’iesprūst’’ virtuālās realitātes spēlē AlterWorld.

Diemžēl AlterWorld vairāk izceļas ar viegli aizmirstamiem tēliem un neizteiksmīgu sižetu. Ja no LitRPG stāsta pietiek, ka galvenais varonis iet cauri kvestiem, ceļ līmeņus un visādi citādi iet pa ceļu, lai sasniegtu neuzveicamības statusu, tad šī grāmata problēmas nesagādās. Pa virsu tam grāmatas ierunātājam Graham Halstead nav izdevies gana labs sniegums, lai piesegtu grāmatas vājās puses, kādēļ vēl jo vairāk pietrūka skaņu efekti un papildus darbs pie audio grāmatas apstrādes.

Nedaudz ieslīgšu maitekļu zonā, bet iespaids vēl vairāk pasliktinājās, kad galvenais varonis Makss pirmais izgudro virtuālu cigarešu alternatīvu, un visi kā traki bezmaz pārvēršas skursteņos. Tuvumā neatrodas neviens nesmēķētājs, nedz arī kāds, kurš pa to laiku, kamēr atradies AlterWorld pasaulē būtu no šī ieraduma atradinājies. Varbūt citam tas beigās ir vien sīkums, kas man kā nesmēķētājam vienkārši vairāk krita uz ausīm.

33357877

The Crystal Sphere (The Neuro #1) by Andrei Livadny

Ar šo grāmatu uz laiku noslēdzu savu pirmo plašāku iepazīšanos ar LitRPG žanru, pēc kura vispirms pabeigšu Chaos Seeds sēriju un no pārējām iepatikās Dungeon Lord un The Reborn, lai pēc tam turpinātu attiecīgās sērijas pirms citām no šī žanra.

Ja nedaudz par pašu grāmatu, tad, mēģinot vilkt paralēles, The Crystal Sphere ir līdzīga tipa AlterWorld versija, bet krietni vien labāka un ar mazāk acīmredzami vājām vietām, ka pat pieminētie papildus audio efekti šajā gadījumā neprasījās tik izteikti kā pie AlterWorld. Ir vairākas līdzības starp abām – galvenais varonis kļūst par Virtuālas Realitātes patstāvīgu iemītnieku brīvprātīgā piespiedu kārtā, dominē paša varoņu statu, spēju un līmeņu audzēšana, notiek mijiedarbība ar citiem spēlētājiem jau no paša sākuma u.c., bet gan proza, gan kopējais izpildījums liek šim dot priekšroku, ja būtu jāizvēlas.

41d6gQMUpML._SL500_

Berkley Street Series #1-9 (Haunted House and Ghost Stories Collection) by Ron Ripley

Viegli nenācās izšķirties un neveltīt šai sērijai atsevišķu rakstu, bet reizē nosacīts kopsavilkuma raksta svētdienas ‘’deadline’’ un baile piemirst iepriekš minētās divas LitRPG grāmatas, tomēr rezultējas, ka ielieku Berkley Street novērtējumu šajā rakstā.

Pirmās piecas, sešas grāmatas Berkley Street sērija ir vienkāršs stāsts ar vēlāk viegli paredzamām beigām. Galvenais varonis Šeins, kuram bijusi tā laime uzaugt spoku apsēstā mājā un izdzīvot, gribot vai negribot nokļūst situācijā, kad vienīgais veids, kā palikt dzīvam, ir aizsūtīt aizsaulē slepkavnieciski noskaņotu spoku. Ir viens vai divi gadījumi, kad teorētiski un prakstiski Šeins būtu varējis izglābt pats savu ādu un aizlaisties mājup, pametot situāciju neatrisinātu un nolemjot nāvei nākotnē nelaimīgus upurus, bet Šeina raksturs to neatļauj un labāk viņu nesakaitināt un nestāties viņa ceļā. Pa visu sēriju, šķiet varētu būt piektā, kurai beidzoties bija vilšanās sajūta, kad neesi dzirdējis neko vairāk par formulizētu spoku stāstu.

Par laimi un par prieku sērijas otro daļu sižetu pārņem stāsts par un ap slepenu biedrību, kura vairāk nekā simts gadus ir izraudzījusies un kulitvējusi spoku apsēstas vietas, pat speciāli ‘’barojot’’ spokus, lai tie kļūtu spēcīgāki, ar cerību atrast to īpašo un pašu spēcīgāko, kas spētu dāvāt pretī nemirstību. Bet pat pašos ļaunākajos murgos viņiem nebija rādījies Šeins un viņa draugi un sabiedrotie, kā starp dzīvajiem, tā arī jau labu laiku mirušiem.

Kaut arī šausmu ziņā Berkley Street nelika drebināties bailēs kas nu notiks, bet kopējais iespaids un rezultāts ir pat ļoti labs, lai pārliecinātu mani ar laiku ķerties klāt gan Moving In, gan Haunted Collection sērijai.

Tim Waggoner – The Nekropolis Archives (Matt Richter #1-3)

13810041

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Angry Robot

Manas pārdomas

Nonākt Nekropoles pilsētā nesagatavotam nebūtu vēlams pat pašiem spēcīgākajiem un drosmīgākajiem. Pilsētā, kuras iedzīvotāju skaitu tikpat kā sastāda briesmoņi un mošķi no ļaunākajiem murgiem, izdzīvot kaut dažas dienas parastam cilvēkam nav no tiem vienkāršājiem uzdevumiem. Tas par laimi vai nē, nez cik ilgi neizdevās arī sērijas galvenajam varonim Čikāgas policistam Matt Richter…

Lai cik depresīvi tas varētu nebūt, galvenais varonis teorētiski jau no paša sākuma ir miris, bet par laimi dīvainā veidā Rihtera mirstīgā dzīve nebeidzas ar tukšu neko. Tā vietā viņš kļūst par unikālitāti visā plašajā briesmoņu metropolē, ko nav viegli paveikt, jo starp visiem zombijiem neatradīsi nevienu citu sevi apzināties spējīgu zombiju, kura vienīgais dzīves mērķis nebūtu – smadzenes. Stāsts par to, kā gan parasts mirstīgais no Čikāgas nokļūst briesmoņu Nekropoles pilsētā pats par sevi ir interesants, bet vēl jo aizraujošāki pavērsieni seko galvenā varoņa pēcnāves dzīvē kā privātdetektīvam.

Gan izmeklētāja talants (un īpašais atpazīstamības stāvoklis), gan fakts, ka Nekropolē policijai līdzīgas institūcijas neeksistē, katrs vairāk vai mazāk cīnās par sevi un pilsētu pārvaldošie pieci Dark Lords iejaucas vien izteiktos krīzes brīžos, tad Rihteram darba ir pilnas rokas, un galvenais tās vai citas ķermeņa daļas, darba pienākumus pildot, nepazaudēt. Ne Rihteram, ne jebkuram citam pilsētas iemītniekam atslābt nav ļauts ne uz mirkli, ja vēlies palikt starp dzīvajiem vai vienkārši nekļūt par kāda maltīti un turpināt paša spēkiem pārvietoties, jo tikpat labi mednieks nākošajā brīdī var kļūt par upuri un otrādi. Pat ja kaut kas izskatās mazs, jauks un nekaitīgs (īpaši tādā gadījumā), visdrošāk ir mest līkumu vai citādi mainīt ieplānoto maršrutu.

Matt Richter sērijā autors lieki laiku netērē ar ntām mazsvarīgām, nelielām izmeklēšanām zombij-privātdetektīva praksē, bet gan katru reizi piešķir viņam krīzes novērsēja godu. Pat ja pats sākums nemaz nešķiet, ka tik traki viss varētu izvērsites, tad jau pirmājā grāmatā likmes ir pašas augstākās un izmisušas lēdijas lūgums (vārdā Devona) atgūt objektu no viņas sargātās maģisko priekšmetu kolekcijas nemaz nebūs tik vienkārši, kā varētu šķist. Atziņa, kuru Rihteram ne reizi vien nāksies pie sevis piesaukt. Nebūs izpildīti nekādi prāta mežģi, paredzot romantisku jūtu rašanos starp šiem diviem tēliem, bet tas ne mirkli neiegūst centrālo lomu un netiek piemirsts sērijas/grāmatas pamatbūtība.

Ja sērijā ietilpstošās grāmatas lasa ar lieliem intervāliem starp vienu un otru vai ārpus secības, tad par sīkumu aizmiršanu var neuztraukties un autors parūpējas, lai lasītājs (pat pilnīgs sērijas jaunatklājējs) tiktu informēts par visu nepieciešamo. Diemžēl tas katru reizi tiek darīts gandrīz vai vārds vārdā un, lasot sēriju vienā piegājienā, pie trešās vai vēlākais ceturtās reizes copy+paste teikumi jau paliek nedaudz kaitinoši, par ko mīnusiņš, ka tiek piemirsts par tiem, kuriem minētais nebūs kaut kas pilnībā nedzirdēts.

Peter Clines – Dead Moon (Threshold Universe #3) (Audio book)

43542011

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Ir 2243.gads un Zemes pavadonis Mēness jau ilgstoši ir kļuvis par populāru mirstīgo atlieku apbedīšanas vietu. Arī kremēšana īsti vairs neder, jo lielais cilvēku apjoms un sadedzināšanā radītais gaisa piesārņojums liedz šai iespējai gūt dominanci, bet šķietami parasta meteorīta ietriekšanās Mēness virsmā (kaut arī izmēros lielāks kā ierasts) sagriež visu kājām gaisā. Ja citkārt kapsētu kopējiem lielāks meteorīts nozīmē vienkārši lielāku darba apjomu, pārapbedījot izvandītās mīrstīgās atliekas, tad šoreiz dzīvie negaidīti nokļūst pārliecinošā mazākumā!

Kaut arī tas neietekmētu katru no sērijas grāmatām tīri individuāli, tas tomēr dotu zināmu perspektīvu, ja būtu zināms arī pirmo divu grāmatu norises gadi. Vai šīs superizsalkušais Radījums mēģina nokļūt mūsu dimensijā un pie Zemes miljardu cilvēku un citu dzīvnieku populācijām īsā laikā periodā vienu reizi pēc otras, vai tomēr ar zināmu pauzi starp?

Ar katru sērijas grāmatu (bloga rakstā autors sola šovasar ceturto sērijas grāmatu) pieaug uzliktais darbs, kas jāpaveic stāstam, lai noturētu lasītāju līdz nu jau izteikti paredzamajām beigām, kad tēliem izdodas atvairīt Radījuma centienus nokļūt pie tik ilgi gaidītās nākošās maltītes. Negribētos pilnībā teikt, ka tas grauj kopējo iespaidu pēc grāmatas pabeigšanas, bet arī pretējo nevar apgalvot. Tāpēc pat pie tā, ka stāsta kvalitāte +/- tiek noturēta vienlīdz labā līmenī gan 14 un The Fold, Dead Moon zombiju apokaliptiskais stāsts šķiet kā vismaz neliels kritums uz leju. Grūti ko pārmest ierunātājam Ray Porter, kurš savu darba daļu padara lieliski.

Ja vēl drusku par šī stāsta zombijem, tad šoreiz tie nebūt nav nekādi bezsmadzeņu briesmoņi, kas dzenas pakaļ jebkam kas kustas. To rīcība pat ir tik mērķtiecīga, ka tas liek iešauties prātā idejai, ka to rīcību kontrolē kāds cits. Viss jau būtu labi un jauki tīri vienas grāmatas ietvaros, bet zinot, ka Radījums (vienalga kādā secībā) ir vairākkārt mēģinājis nokļūt līdz Zemei, tad kādēļ gan neizmantot visas iespējamās metodes vienā piegājienā, bet tā vietā tikt reizi no reizes atvairītam? Protams, tādā gadījumā neiznāktu grāmatu sērija, bet tomēr…

Iepalicēji #1

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gluži kā pirms divām nedēļām, pirms gatavot lasāmo un klausāmo grāmatu plānus, gribas vispirms pilnībā pabeigt izlasīto, ‘’nolikt’’ to Goodreads izlasīto grāmatu plauktā un uzrakstīt vismaz dažus teikumus par katru no tām pirms to izdaru. Šoreiz šķietamā sajūta, ka šis varētu kļūt par regulāru (jaunu) paradumu ir vēl spēcīgāka. Dažiem blogiem ir nosaukumu variācijas par īso atsauksmju rakstiem; tā uzreiz nenāk prātā kas labs un pietiekami atšķirīgs, bet būs vien jāpadomā. Pirmā ideja – Iepalicēji. Komentāros droši var minēt ko labāku. :D

26245853

**

The Last Mile (Amos Decker #2) by David Baldacci

Vispirms ķeršos klāt Amos Decker sērijas otrajai grāmatai The Last Mile, kurā jau 20gadus cietumā pavadījušo Melvinu Marsu no letālas injekcijas un nāves soda pašos pēdējos mirkļos paglābj, kādas citas personas atzīšanās viņa vecāku slepkavībā. Kaut arī Melvins pašsaprotami ir priecīgs par iespēju piedzīvot jaunu dienu, atvieglojums par to ir vājš mierinājums apzinoties, ka nepatiesā apsūdzība laupīja viņam karjeru NFL un miljoniem dolāru.

Sērijas galvenais varonis Amos Decker pats to atklāti neatzīst, ka līdzības starp abiem attiecībā uz talantu amerikāņu futbolā vai negaidītajā faktā, ka kāds cits pēkšņi atzīstas slepkavībās, kurās ticis apsūdzēts, būtu galvenais iemesls, kas piesaista Dekeru un pamudina viņu pierunāt savu jaunās specvienības grupas vadītāju iekš FIB izraudzīties Melvina lietu, kā šīs grupas pašu pirmo.

Klasiski labs trilleris, kur vairāk uzsvars vairāk ir nevis uz vainīgo identitātes noskaidrošanu, bet gan attiecībā uz procesu, kurā Dekera un viņa komanda līdz tam nonāk, patstāvīgi izvairoties un pieaugoša apdraudējuma no ļaundariem. Vien ar to mazāk raksturīgo īpašību, kas lieti noder, lai atklātu patiesību – Dekera nevainojamā atmiņa.

41014420

**

New York Dead (Stone Barrington #1) by Stuart Woods

Tīrākā nejaušībā un sagadīšanās rezultātā detektīva Stone Barrington rokās iekrīt pienākums izmeklēt slavenības Sasha Nijinsky pazušanu un visticamāko slepkavību pēc krietina no 12.stāva. Līdz pat pašām beigām par slepkavību tiek mēģināts radīt šaubu mākonis, jo vienmēr tuvumā esošie mediji paspēja uzfilmēt Sašu izrādām dzīvības pazīmes pirms mediķi viņu iecēla savā auto, bet jaunu dīvainuma pakāpi lietai piešķir, ka vēl kāds cits (bez tā kurš nelaimīgo nogrūda no balkona) nolaupa Sašas ķermeni, pēc tam kad saduras ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības auto.

Diemžēl pats noziegums un attiecīgi tā izmeklēšana, vainīgo notveršana, nešķita stāsta un grāmatas prioritāte, bet vairāk gan lasītāja iepazīstināšana ar Stounu pirms no detektīva viņš pārtop par advokātu, jo darbā gūtās traumas dēļ vairs nespēj aktīvi pildīt tiešos darba pienākumus, bet sirdsapziņa un veids, kā vadība attiecības pret slavenības Sašas lietu, neļauj arī turpināt kādu nebūt darbu aiz rakstāmgalda

Papildus pie mīnusa, ka pietrūka stabila galvenā sižeta un mērķtiecīguma, pieskaitīšu ticamības trūkumu veidā, cik ātri izveidojās gan romantiska, gan intīma rakstura attiecības starp tajā brīdī vēl detektīvu Stounu un dāmu, kuru savā veidā varētu uzskatīt pat par potenciālu aizdomās turamo. Kaut gan ir nesen lasītas sērijas, kuru pirmā grāmata ir atstājusi švakāku iespaidu, tad New York Dead arī nepamudina uzreiz ķerties pie nākošās.

20763098

**

Wool (Silo #1) by Hugh Howey

Nebiju gaidījis, ka iznāks šo grāmatu ‘’nomarinēt’’ tik ilgi, bet ja par tās sākumu un galveno ideju par postapokaliptisku pasauli, kurā pēdējie cilvēki patvērumu raduši noslēgtā pazemes ‘’augstceltnē’’, var teikt labus vārdus, tad tiekot pāri un jo tuvāk beigām vairāk un vairāk acīs iekrita lielāki un mazāki sižeta caurumi. Kā arī pārņēma YA žanriskas izjūtas, kaut arī galveno varoņu vecumi jau krietnu laiku tai kategorijai vairs neatbilst; reizēm tā teikt nebija pārliecība, ka varoņi rīkojas atbilstoši vecumam, kādu tiem autors piešķīris.

**

34234687

The Land: Alliances (Chaos Seeds #3) by Aleron Kong

Joprojām neesmu iemērcis kāju tālāk LitRPG žanrā tālāk par šo sēriju un ceru saglabāt domu, ka varbūtība, ka no visa klāsta, neviena cita sērija/grāmata nevarētu patikt, ir ārkārtīgi niecīga.

Vienlaikus tam, ka Rihters iegūst tūkstošiem pieredzes punktus, prasmju procentus un arvien audzē visvisādus līmeņus, pieaug arī pretinieku spēks un viņa ceļā mesto izaicinājuma grūtības pakāpe. Var tikai priecāties, ka atšķirībā no savas šajā pasaulē pat ja Rihters tiek nogalināts, tas nebūs par šķērsli ‘’atdzimt’. Pat ja tas nozīmē zaudēt daļu no nesaglabātās attīstības, tas tomēr atsver neatgriezeniskas nāves alternatīvu.

Ne mrikli nepārņem sajūta, ka šī sērija būtu jāuztver pārlieku nopietni, bet spēles cena un likmes noteikti ar katru sērijas grāmatu līdz šim ir kāpušas un domājams ilgi nav jāgaida līdz tiešākā veidā par sevi liks manīt Rihtera patiesi The Land zemes ienaidnieki.

23164927

**

The Fold (Threshold Universe #2) by Peter Clines

Gada skaitļu un laika līniju ziņā grūti spriest, vai The Fold notikumi norit pirms, pēc vai +/- vienlaikus 14 aprakstītajiem par neparasto daudzīvokļu namu. Kaur arī tēlu ziņā grāmatas viena ar otru nekādī nepārklājas un nav saistītas un var tikt lasītas kā standalone, tad tomēr apdraudējuma avots dzīvībai uz Zemes un cilvēces turpmākai eksistencei ir viens un tas pats. Tikai trešās grāmatas Dead Moon aprakstā minēts 2243.gada skaitlis, kā arī pagaidām šķiet īstākais zombiju romāns un būs interesanti, kā gan tas tiks sasaistīts ar pārdabiskajām Cthulhu līdzīgajiem briesmoņiem no citām dimensijām.

Veids kā iekš The Fold tas tiek panākts ir ar izmisīgu zinātnieku ķeršanos pie pēdējā salmiņa, lai viņu pētījumiem turpinātu piešķirt finansējumu. Tā vietā, lai atzītu sakāvi, ka nav izdevies radīt strādājošu teleportācijas iekārtu, viņi izmanto ‘’traka’’ zinātnieka un pētnieka dienasgrāmatu piezīmes, kurām paši netic, bet tavu brīnumu nostrādā. Kaut gan iegūtais rezultāts nav pielīdzināms teleportācijai, tomēr panākums ir pietiekami vērā ņemams, lai panāktu vēlamo – netiktu zaudēts valsts finansējums. Tas nekas, ka pašiem pat pēc gadiem ilgas testēšanas, arīdzan uz pašu ādas, nav tapis skaidrāks, kā gan tas darbojas un vispār ir iespējams.

Kas zin, kā gan pasaules liktenis būtu izvērties, ja ne naudas maki DARPAs organizācija un sens Mike Erikson draugs un paziņa nepieņemtu lēmumu nosūtīt mazpilsētā noslēpušos Maiku ar nevainojamu atmiņu (līdzīgi kā raksta sākuma pirmajā grāmatā pieminētais Dekers, vien atšķirība, ka Maika gadījumā šāds stāvoklis ir no dzimšanas) nenosūtītu viņu izpētīt situāciju klātienē, lai iegūst pārliecinošākus pierādījumus, ka ir vērts turpināt piešķirt pētījumiem jaunus finansiālos līdzekļus.

Peter Clines – 14 (Threshold Universe #1) (Audio book)

15062217

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

‘’Nejauša’’ saruna kārtējā darba rīkotās viesībās, kur lielākoties tu nevienu nepazīsti un laiku pavadi tukši muldot, Nate Tucker tiek pie iespējas izīrēt dzīvokli par nedzirdēti zemu mēneša maksu. Tik zemu, ka viņa plānajam makam ir grūti atteikties, bet tikai pēc ievākšanās Neits var pārliecināties, ka reizēm aiz piedāvājuma/iespējas, kura izklausās pārlieku laba, lai atbilstu patiesībai, atrodas noslēpts āķis.

Kavach ēka un grāmata 14 (viens no dzīvokļiem) ir vairāku žanru apvienojums un mikslis. Ja sākumā, kad Neits nespēj pretoties aicinājumam izpētīt mistiskos dzīvokļus, ēku un kāpēc tās pārvaldnieks Oskars vai tikpat kā jebkurš cits izturas tik dīvaini un izvairīgi attiecībā par ēku un tās pagātni, 14 vairāk ir mistērijas piedzīvojums, tad tuvāk beigām virsroku pārņem šausmu un H.P. Lovecraft un Cthulhu pastiche stils.

Ja vēl grāmatas sākumā šķita, ka ideja varētu tikpat labi būt standalone grāmata, tad uz beigām varēja manīt sērijas potenciālu, un tā teikt liek vēlēties turpināt sekot iepazītajiem varoņiem, kas tikai ir uz labu. Tomēr otrās grāmatas sinopsē runa iet par pavisam ko citu – cits galvenais tēls, cita dīvainības koncepcija un lokalizācija. Tur gan laikam vaina, ka Goodreads portālā sērijai ir vienkārši Threshold nosaukums, bet pie Audible tai ir Threshold Universe nosaukums. Nedaudz ieskatījos sērijas trešās grāmatas novērtējumos, kur iekrita acīs daži vienas vai divu zvaigžņu novērtējumi tikai un tieši tā iemesla dēļ, ka tēli u.c. neatkārtojas, un pliks Threshold rada maldīgi pretējas gaidas.

Vienmēr bažas par to, cik labi grāmata ar laiku novecos un būs lasāma pēc gadu gadiem rada atsauces uz vairāk vai mazāk nesenu pop-kultūru, kad tās nezinātājam tāda tipa atsauces vienkārši neko neizsaka. 14 gadījumā tas ir ‘’Skubijs Dū’’ un tēli kā Šagijs un Velma, kā arī Neita un bariņa viņa kaimiņu salīdzinājumi ar Meddling Kids’’.  Kopumā Threshold Universe ir meistarīgs mikslis, tai skaitā nedaudz arī no romantiskā. Tieši tik daudz un pārsvarā vairāk fonā, lai nekļūtu kaitinoši.

Nicholas Sansbury Smith – Ghosts (Hell Divers #2) (Klausāmgrāmata)

31434700

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš Strops pameta Havjēru Rodrigezu par nolādētu nodevētā pilsētā, vienā no ITC korporācijas industriālajiem centriem, kura ir atbidlīga gan par kuģu un postošo ieroču saražošanu, gan, kā to uzzinās gan daļa tēlu, gan lasītājs, par daudz nopietnākiem pārkāpumiem pret visu cilvēci.

Šo desmit gadu laikā vienlaikus ir noritējušas kā ievērojams pārmaiņas – jauns kapteinis Leon Jordan, mazais puika Tin jeb tagad jau Maikls Everhārts ir kļuvis par tās pašas Elles Lecēju grupas līderi, kur par tādu bija Havjērs u.c., tad reizē arī lielos vilcienos dzīvu uz Stropa ir tā pati ikdienas ellīgā cīņa par izdzīvošanu, ko gan diemžēl dažs labs tēls, jāskatās pavisam stingri uz jauno kapteini, ir piemirsuši par labu domām par paša posteni.

Pagaidām kapteinis Džordans droši kvalificējas šajā sērijā, kā pats kaitinošākais (pirmās klases pakaļa/asshole). Viņam bezierunu pakļaušanās, iedomāta lojalitāte pāri visam, sava domas pareizības pierādīšana ir tik svarīgaka pār jebko citu, ka, lai to saglabātu, pilnīgi viss ir pieļaujams. Pat ja Džordans to ne sev, ne citem skaļi nevēlētos atzīt, šķiet viņš labprāt būtu Stropa diktators.

Pārsteigumu izsauca grāmatas sākums, kurā uzzinam, ka atšķirībā no pirmās grāmatas Elles Lecējiem tagad jātur noslēpumi no pārējiem uz kuģa, piemēram, par Sirēnām un citiem uz zemes sastaptiem mošķiem, ar attaisnojumu, lai lieki un nevajadzīgi to nesatrauktu. Tajā pašā laikā kapteinis Džordans nesaskata tajā neko nepareizu, turot slepenībā gan kuģa uztvertās audio ziņas no Havjēra par viņa progresu ceļā no Nolādētās pilsētas uz Austrumkrastu, labi apzinoties savu trauslo autoritāti un ego attiecībā pret Havjēra, gan iepriekšējas kapteines plānus par potenciālu patvēruma vietas meklēšanu uz zemes vai kādā no ITC izveidotajiem pazemes tuneļu bunkuriem.

Jau atkal grāmata tiek noslēgta uz lieliska klifhengera, un šoreiz paskatījos laicīgi nākamās grāmatas sižeta premisi ar cerību, ka atkal darbība atsāksies pēc vairākiem gaidiem, lai nebūtu jādzird kapteinis Džordans, bet ne kā. Kaut arī labi apzinos, ka viņa plāniem galu galā panākumu nebūs (pretējā gadījumā ceturtā un piektā grāmata būtu izteikit depresīva vai dusmu izraisoša), tad tik un tā viņa tēls prieku nerada.