Jonathan Maberry – Patient Zero (Joe Ledger #1) (Audio book)

3993839

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džo Ledžers tiek iemests baseina dziļajā galā, viņam kā ar bomi tiek iebelzts pa galvu, kad līdz šim nedzirdēta DMS(Department of Military Science) aģentūra ar ļoti noslēpumaino Mr. Church priekšgalā rekrutē Džo bīstamākajam uzdevuma viņa karjerā – pasaules glābšana no potenciālas zombiju apokalipses. Bet tieši veids, kā DMS izvēlas atlasīt sev derīgos aģentus no, tā teikt, pelavām, ir tas brutālākais. Bez jebkādiem brīdinājumiem vai paskaidrojumiem Džo Ledžers nokļūst vienā telpā ar cilvēku(teroristu), kuru mazāk kā pirms 48stundam viņš jau vienreiz kā nogalināja. Acīmredzami ar pasauli kaut kas nav īsti riktīgi, ja tev nākas veikt kaut ko tādu atkārtoti…

Patient Zero pārsvarā norisinās no Džo skatpunkta un tikai īsi un fragmentāri dod ieskatu ļaundaru/teroristu nometnē. Varbūt lasot fizisku grāmatas eksemplāru būtu citādāk, bet šajā konkrētajā audio grāmatas ziņā labi, ka tā, jo ierunātājam, kuram citādi par visu romānu kopumā var novēlēt uzslavas, liels mīnuss bija identiskās balsis un intonācijas gan galvenajam labajam tēlam Džo, gan zombiju apokalipses finansētājam un vienkārši superbagātajam Sebastian Gault. Šeit skatāms video, kur autors pats raksturo savu varoni Džo Ledžeru. :)

Sebastians – multimiljonārs (ja ne pat miljardieris) un reizē arī plaši pazīstams labdarības projektu atbalstītājs tik ļoti pielūdz alkatīgo $ dievu, ka maz pamazām ir izperinājis. La realizētu mērķi nedaudz pabiedēt Amerikas Savienotās Valstis, izkaisīt pietiekoši daudz informācijas vakcīnas izveidi, lai tā pārsviestu savus milzu tēriņus no militārās nozares uz farmāciju. Atliek vien uzvest pietiekami draudīgu izrādi ar augstu ticamības pakāpi, bet tā, lai nepāršautu pār strīpu, un nauda varēs sākt ripot. Tomēr, kā par nelaimi, lai plāni kustētos uz priekšu, nākas piesaistīt reliģiskāk noskaņotus partnerus, kuriem ideoloģija ir spēcīgāka par materiālajām dziņām.

Ja neskaita Džo vadīto Echo komandu, tad no otrā plāna tēliem visintriģējošākais būtu jau pieminētais misters Church, kas, starp citu, nav pat viņa īstais uzvārds. Lai kam Džo vaicātu neviens īsti nezin, kas viņš ir, un kopā salasās vien leģendām līdzīgi stāsti un baumas, kā arī viņa spēja ietekmē augstos amatos esošas personas, ieskaitot valsts prezidentu, ir vērā ņemamas, kas noteikti prasa, lai azotē atrastos neviens viens paslēpts ‘’netīrs’’ vai vienkārši vērtīgs noslēpums.

Patient Zero ir spriedzes pilna! Grāmata, kurā katra nākamā sadursme ar zombijiem ir dramatiskāka par nākošo, un tā vien šķiet, ka nākamo nemaz nav lemts piedzīvot!

Advertisements

Aaron Mahnke – The World of Lore, Volume 1: Monstrous Creatures

35534639

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Wildfire

Manas pārdomas

Monstrous Creatures ir tās autora Aaron Mahnke radītā podkāsta Lore fizisks epizožu apkopojums par dažādiem tumsā ložņājošiem briesmoņiem un mošķiem, kuriem, kā par brīnumu, liela daļa cilvēku tic vēl joprojām Laikam jau nevajadzētu justies tik pārsteigtam, ka cilvēku vēlme ticēt kaut kā pārdabiska eksistencei arī 21.gadsimtā nav mazinājusies, ja pašam atliek tikai paskatīties pa dzīvokļa logu, lai ieraudzītu baznīcu.

Pirmais krājums sevī ietver vēlā vakarā ap nometnes ugunskuru stāstāmus stāstu par apsēstām lellēm, radībām ar milzu spārniem un sarkani spīdošām acīm, nolādētiem kuģiem un mājokļiem, kā arī par elfiem, gremliniem, leprikoniem, vendigo un vēl visu ko. Patiesi reāli stāsti, kuri noteikti ir iedvesmojuši ne vienu vien autoru un režisoru, kā nekā filmas ‘’balstītas uz patiesiem notikumiem’’ domājams netrūkst.

No vienas puses prieks, par cik katru podkāsta epizodi esmu klausījies tikai vienu reizi, kas ļauj atsaukt atmiņā piemirstus īsākus vai ne tik spilgtus stāstus, bet vienlaikus ir arīdzan neliela vilšanās, jo grāmatā neatrast oriģināla materiāla, kas jau nebūtu izskanējis audio formāta pirms tam. Tas tomēr nenozīmē ka es nožēlotu grāmatas iegādi vai negaidītu otro krājumu, ja jau ir numerācija. Monstrous Creatures var kalpot kā lielisks papildus materiāls gan tiem, kas jau zina par podkāsta eksistenci, gan, cerams, ar burvīgo vāku un arī ilustrācijām spēs piesaistīt uzmanību un radīt jaunus fanus.

Zemāk gandrīz visu apakšnodaļu saraksts ar linkiem uz attiecīgajām epizodēm:

Joseph Fink, Jeffrey Cranor – It Devours! (Welcome to Night Vale novels #2)

34523006.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Perennial

Manas pārdomas

Night Vale ir visai neievērojama ASV mazpilsēta, kurā viss dīvainais, ko vien varam iedomāties un jebkura konspirācijas teorija var būt un ir daļa no tās neparasto iedzīvotāju ikdienas, kuru grāmatas formātā jau varējām nedaudz iepazīt gadu iepriekš ar Welcome to Night Vale. Pārliecināt kādu, kurš ir palicis dzīvs pēc bibliotēkas apmeklējuma, bez brīvas izvēles atzīst visu varenā Glow Cloud (all hail) spēku vai katru dienu ir spējīgs sadzīvot ar bezsejaino, veco kundzīti ( kura dzīvo katrā no mūsu mājām, bet nespēj sadūšoties, lai varam viņu skatīt pilnā apjomā, velns parāvis!), par tik acīmredzami neiespējama izdomājuma eksistenci kā kalni nav pat vērts. Labu veiksmi, ja nu kas…

Tieši mūsu (lasītāju) ‘’normālā’’ pasaule Night Vale iemītniekos varētu ieviest vislielākās bailes un šausmas. Starp tiem jau labu laiku ir Karloss – pats labākais, burvīgākais un skaistākais zinātnieks visā plašajā pasaulē. Jābrīdina gan, ka viņam jau ir dzīves biedrs – neviens cits, kā pilsētas radio moderators Sesils Pālmers. Kopš mirkļa, kad Karloss atgriezās pēc gada piespiedu prombūtnes (lai cik neticami tas izklausītos, jo pamest pilsētu ar jebkādu transportu ir praktiski neiespējami), viņš nav spējis aizmirst citpasaulē/otherworld pavadītos desmit gadus bez ūdens un pārtikas. (Kā to apliecinās Karlosa šībrīža galvenā asistente Nilanjana Sikdar, tad laika ritējums nav tik lineārs, kādu vairums no mums to piedzīvo.) Tādēļ kopīgiem spēkiem, bet lielākoties katrs pa savai metodei un par spīti pilsētas domes un noslēpumainās, bet vienlaikus draudīgās aģentūras pretestībai, viņi ķeras klāt mājas izpētei, kura izskatās, ka eksistē, jo ir taču pat ļoti loģiski, ja starp divām vienādām mājām eksistētu vēl viena, bet patiesībā tur nemaz neatrodas, lai noskaidrotu, kas no Citpasaules apdraud Night Vale eksistenci!

Nilanjanas, kura pilsētā ir nodzīvojusi tikai četrus gadus (vismaz viņai tā šķiet), un joprojām jūtas kā jaunpienācēja (nevainosim šeit draudzīgos un labu vēlošos ‘’Interloper!’’ izsaucienus), pieeja problēmsituācijas risinājuma meklējumos brīžiem visai tālu novirzās no striktajiem zinātnes principiem, kad reliģiskā kustība Joyous Congregation un tās Smaidošais Dievs (burtiski milzu daudzkājis no citpasaules) kļūst par galvenajiem aizdomās turamajiem.

Personīgi nebūtu ne mazāko iebildumu, ja papildus lieliskajam podkāstam (pa radio šonedēļ saklausīju drausmīgo latviskojumu aplāde) reizi gadā iznāktu arī grāmata. Pats labākais, ka gan pirms pirmās, gan šīs grāmatas lasīšanas vari nemaz nebūt dzirdējis, kas tā tāda Night Vale vispār ir, tomēr zināms konteksts, protams, nenāk par ļaunu. Kā arī It Devours!  un Welcome to Night Vale nav savā starpā saistītas, izņemot ar vietu un tēliem, tomēr gribētos teikt, ka mazāk pievēršoties pasaules uzbūvei un noteikumiem, ir vēl vairāk domāta podkāsta faniem.

Neliels video un audio ieskats grāmatā šeit un šeit.

The Home by Chris Stoesen un Mutation Z: The Ebola Zombies (Mutation Z #1) by Marilyn Peak

26176179

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Tā vien šķiet, ka lielākā daļa (post)apokaliptisko darbu aizmirst parādīt, kas notiek ar cilvēkiem, kuriem, piem., kā ar diabēta slimniekiem ir nepieciešams regulāri saņemt zāles vai ar vecāka gada gājuma ļaudīm sociālajos aprūpes namos, kuru ikdiena ir atkarība no citu aprūpes. Iespējams, viņi uzreiz tiek norakstīti pie upuriem, kurus nav pat vērts pieminēt.

Tikmēr The Home dod balsi un iespēju atspoguļot vienu no daudzajiem varbūtējiem notikumu scenārijiem, un visai nelielajā apjomā sniedz lasītājam bagātīgu gammu emociju.

***

23247491

Kad Emma Džonsone, brīvprātīgā no ASV, vēlas izdarīt labu, kādam palīdzot un pie reizes izraujoties no garlaicīgās ikdienas, viņa pat trakākajos murgos nebūtu varējusi iedomāties, kādas šausmas cēlā mērķa vārdā nāksies piedzīvot.

Otrs stāsts zombiju tematikai pieiet klāt krasi atšķirīgāk. Kā jau liecina darba apakšvirsrakstā iekļautās Ebolas slimības nosaukums, tad dzīvo miroņu izcelsme saistīta ar tās uzliesmojumu vairākās Āfrikas kontinenta valstīs, nu gluži kā mūsu realitātē, vienīgi vēl pavirpinot jautājumu – ja nu… Mutation Z atkal apspēlē domu, ka zombiju apokalipse nāk kā sods par visiem iedomājamiem un neiedomājamiem cilvēces grēkiem.

Kaut arī šis stāsts ir par kādām 20 lapaspusēm garāks, kopējais iespaids un sajūta, kas radās izlasot darbu, bija sliktāka nekā to iespēja The Home. Vai nu tas valodas stila dēļ, vai tādēļ, ka The Home vairāk parūpējās par atmosfēru un nepieskārās nemaz zombiju izcelsmes izskaidrošanai.

Jeremy Laszlo, Carlos Cara – Left Alive #1

22847458

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Charlie Duwain vienatnē ceļo pāri ASV vai vismaz pāri tam, kas no tās ir vēl atlicis. Vienīgais, kas Čārliju dienu no dienas vēl motivē vispār kaut ko darīt, ir cerība vēlreiz sastapt abas Floridā mācību dēļ mītošās meitas – Lexi un Val. Pārtikas un ūdens ir maz, briesmu no citiem, kuri to pašu mazumu ir gatavi atņemt ar spēku, uzglūn no katra tumšāka stūra, turklāt par kronis visam sāk vēl klīst baumas par zombijiem!

Viss sākās kā jau vienmēr, ar labiem nodomiem. Zinātnieku cerībām ar ģenētiski uzlabotu super-mēslojumu paātrināt augu un labības augšanas ātrumus, palielināt ražu skaitu un tādējādi atrisināt badu pasaulē bija pamatotas cerības. Diemžēl, labu gribot, ar labajiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli šajā gadījumā tiek pabeigts un sasniegts pilnā krāšņumā. Salīdzinoši ātri visā pasaulē izzūd jebkādi augi, augsne kļūst toksiska un neizmantojama, rezultātā aizsākas griezties nāvējošs un neapturams ritenis, atstājot katru cīnāmies par sevi.

Apstākļi kļūst tik traģiski, ka visniecīgākā varasiestāžu kontrole pār notiekošo pēc Lielās Panikas pazūd kā ar vieglu rokas mājienu, un ar to jau sākas zināmas ticamības problēmas. Pat ja arī pieņemam, ka tāda apstākļu kombinācija tik ātri liktu pagaist pat visniecīgākajai valsts ietekmei, tad vēl jocīgāk ir fakts, ka mūsu galvenais varonis, cilvēks parastais, ar simtprocentīgu pārliecību ir spējīgs pavēstīt pat par tik attāliem notikumiem kā Indija vai vēl sazin kur, kaut arī plašsaziņas līdzekļi kā tādi vairs neeksistē.

Pie Left Alive augošās mīnusu kaudzes vēl var pieskaitīt pašu Čārliju. Viņš nav varonis, kurš metīsies kādu glābt un uz krīzes fona pacelsies pāri citiem, lai tādējādi varētu viņam just līdzi, un pat ne sakarīgs un pat bik ļauns, bet šarmants antivaronis viņš nav. Čārlijs drīzāk aiz bailēm apdraudēt sevi noskatīsies, kā kādu nosit līdz nāvei vai slēpsies, kamēr norimst palīgā kliedzieni. Lai cik objektīvi būtu attaisnojumi, jo varbūt tiešām Čārlijs pats kļūtu par upuri, tas tomēr kaut kā viņu nepadara lapaspusēm pievilcīgu un neizmaina faktu, ka es no Čārlija drīzāk censtos turēties pa gabalu un neizvēlētos viņu par savu kompanjonu. Situāciju vēl sliktāku padara tas, ka Left Alive ir pilnībā no Čārlija skatpunkta.

Ar visu to rodas pārliecība, ka Čārlijs nejūtas nemaz tik diži sarūgtināts vai sagrauts, ceļojot vienatnē pa postapokaliptisko pasauli, kaut gan pats apgalvo pretējo.

Michael John Grist – The Last (Zombie Ocean #1)

25517872

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vairāku mēnešu garumā, vēl pirms pasauli nakts laikā pārņēma zombiju apokalipse, izmainot pasauli, kādu to pazinām līdz šim, Amo bija ārstu acuraugs un intereses objekts. Tik cik interesants bija Amo veselības stāvoklis un tā maiņas komas laikā, tikpat īpatnēji ir ārsta dotie norādījumi, kad ir atgūta samaņa, lai izvairītos no atkārtotas epizodes vai pat vēl ļaunāk. No tiem uzacis liek saraukt ieteikums atturēties no seksa, ja pašapmierināties, tad arī pēc iespējas klīniskāk un bez stimulācijām.

Fizioloģiski neparasts ir viņa izmainītais metabolisms, kas vairs neprasa tik daudz barības vielu, bet fiziski nav jūtamas nekādas bada sajūtas. Bet no cita aspekta, kas vairāk sit pa kabatu ir Amo alerģija pret mākslu, visu radošo un fantāziju karinošo, jo Amo ir komiksu mākslinieks. Varbūt liktenis vai kā, bet Amo tieši pirms liktenīgā notikuma strādāja pie savas grafiskās noveles par zombijiem. Vismaz Amo ir paveicies atrast monotonu dienas darbu preču noliktavā, kā arī paša izveidotā Deepcraft spēles modā, kas imitē pieminēto darbu, atrast draugu un domubiedru Cerulean, kuru arī skārusi tā pati slimība, kas viņu.

Un visticamāk pateicoties šai slimībai, Amo no rīta pēc vētrainās nakts vēl ir pie veselā saprāta, kamēr pārējā cilvēce ar baltām, tukšumā pavērstām acīm un asinīm notraipīti bezmērķīgi klaiņo pa ielām. Kaut arī negribu teikt diži daudz par autora radīto zombiju dabu, jo tas ir visai nozīmīgs pavērsiens, bet vienu gan, Amo stereotipiskais pieņēmums no filmām ir visai tālu no patiesības.

Tādam postam neviens (prāts) nespētu pienācīgi un adekvāti sagatavoties! Vienīgais, kas var palīdzēt Amo tikt galā ar prātam neaptveramo ir humors, un to viņš, par laimi, pieprot. Kas nedaudz nokaitināja, bija viņa īslaicīgā iekrišana depresīvā domāšanā un sevis žēlošanā. The Last nav izteikti gara grāmata, bet līdz ar to viss būtiskākais ir kompakti sakārtots. Noteikti paturēšu sēriju prātā, lai vēlāk turpinātu. : )

Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

12091495

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.

Neil Gaiman – The Sandman, Vol.6: Fables & Reflections (The Sandman #6)

188181

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Nīla Geimena sestais The Sandman sērijas krājums Fables &Reflections ir deviņu dažādu un atsevišķi nesaistītu stāstiņu apkopojums, kaut arī ja nedaudz pacenšas, tad bez paša Sapņa var saskatīt vēl vienu kopīgu īpašību. Lielākā daļa no stāstiem norit pirms ‘’mūsdienām’’, t.i. pirms komiksu publicēšanas laika.

Un iespējams tieši tādēļ pēc izlasīšanās neradās iespaids, ka kopumā šis krājums būtu saucams par izdevušos. Kaut arī bija daži, kas patika vairāk par citiem, bija arī ne tik labi un arī tādi pa vidam.

Starp favorītiem ieskaitītu pirmos divus krājuma stāstu. Pirmo krietni par īsu esošo Fear of Falling par izmisumā kritušu (lugu) rakstnieku, un Three Septembers and a January, kas atklāj alternatīvas vēstures faktus par Amerikas Savienoto Valstu pirmo un vienīgo imperatoru 19.gadsimta vidū.

Savdabīgi tik drīz pēc vēstures grāmatas par Seno Romu ‘’S.P.Q.R’’ bija lasīt komiksu August, kurā Senās Romas pirmais imperators redzēta sapņa dēļ reizi gadā iziet cilvēkos maskējies kā ubags, kas šķita visai mazticami un vairāk filmu scenārijs, ja vien tas nebija domāts tik burtiski.

Neiztikt arī bez stāstiem, kuri pilnībā aizšāva mērķim garām, un šajā krājumā tie bija Ramadan un The Song of Orpheus. Nepatiku šķiet vairāk varētu izskaidrotu abu komiksu lielā reliģiskās tematikas ievirze. Ceru vien, ka sākot jau ar septīto krājumu, vairāk ir lielo stāsta arku, nekā šādi īsie stāsti, kāds bija arī trešais krājums Dream Country.

Neil Gaiman, Kelley Jones, Shawn McManus, Colleen Doran, Dick Giordano, George Pratt, Bryan Talbot, Stan Woch, Samuel R. Delany – The Sandman, Vol.5: A Game of You (The Sandman #5)

471899

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Pirms diviem gadiem Barbaras jeb Bārbijas sapņi sekoja katru nakti viens otram kā sērijas aizraujošā fantāzijas seriālā, kurā pašai bija atvēlēta princeses loma, līdzās darbojās bērnības rotaļlietu dzīvās versijas un arī pārējo (sapņu) pasauli apdzīvoja dažādi fantastiski un pārdabiski radījumi.

Tomēr pēdējos divus gadus Barbaras naktsmiers ir ticis pavadīts, tā teikt, pilnīgā sapņu badā, jo pa šo laiku nav bijis ne viena paša, kas nenozīmē, ka Barbaras radītā sapņu pasaule ir palikusi karājamies kaut kur gaisā vai vienkārši izkūpējusi nebūtībā. Tieši pretēji, princese Barbaras prombūtne ir ļāvusi pārņemt varu daudz vardarbīgākam grupējumam ar tā līderi sauktu par The Cuckoo priekšgalā. Šajā sakarā ne reizi vien tiek pavirpināta doma par dzeguzes un vēlāk svešajā ligzdā izšķīlušos mazuļa dabu, un kā tas sasaucas ar ļaunajiem pretiniekiem.

Mūsu reālajā pasaulē Barbara dzīvo vienkāršā daudzdzīvokļu nama ēkā ar visai savdabīgiem un raibiem kaimiņiem, no kuriem daļa tieši savu neikdienišķo raksturu dēļ ir kļuvuši par labiem draugiem un ilgi nedomā, kad ir nepieciešams riskēt, lai dotos nezināmajā un palīdzētu Barbarai, kad The Cuckoo ķetna apdraud ne vien (bet galvenokārt) Barbaras dzīvību, bet sniedzas arī pēc kontroles pār citām pasaulēm/realitātēm. Patika vairākkārt piesauktā ideja par n-tajām pasaulēm katras personas prātā, vienalga cik bagāta vai nabadzīga būtu katras personas iztēle.

Protams, kur tad bez paša Sapņa, ja runa iet par un ap viņa pārvaldīto sfēru – sapņiem. Bez viņa The Sandman krājums vienkārši zaudētu daļu no sava īpatnējā šarma, bet jāsaka arī, ka centrālā skatuve šoreiz viņš nedarbojas, atvēlot to vairāk citiem. Kopumā A Game of You vienlaicīgi piedāvā gan jaunu rakursu iekš The Sandman sērijas, gan saglabā jau iepazīto manieri, un savā nelielajā apjomā spēj attīrīt lasīšanas kārpiņas starp lielākiem, biezākiem darbiem.

James Rollins, Rebecca Cantrell – The Blood Gospel (The Order of the Sanguines #1)

15818164

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Arheoloģe Erina kopā ar studentiem mierīgi, nevienam netraucējot, netālu no Masadas veic izrakumus, kad pēkšņa zemestrīce, gruvešos pārvēršot gandrīz visu Masadas nocietinājumu teritoriju. Bet zemestrīces ‘’pastrādātais’’ nebija tikai viens liels posts, šī kataklizma arī no zemes dzīlēm atbrīvoja gadsimtiem glabātus noslēpumus un ar jaunu sparu uzšķīla dzirksteli katoļu baznīcas un tās paspārnē esošo (labo) vampīru jeb Sangviniķu (pārtiek tikai no īpaši svētīta vīna) meklējumus, lai viņi būtu pirmie, kuri atrod reiz zudušo Jēzus Kristus sarakstīto evaņģēliju, par tinti izmantojot paša asinis, un apsteigto ļaunumā kritušos ciltsbrāļus sauktus arī par strigoi.

Tā nu Erina vienā jaukā mirklī tiek ierauta gadsimtiem ilgušajā cīņā starp labo un ļauno, gaismu un tumsu. Labi, ka vēl netiek atstāta pilnībā viena, bet ar mirstīgu profesionālu kareivju komandu, no kuriem pēc pirmās sadursmes ar sliktajiem vampīriem, kā arī vēl vairākiem šermuļu uzdzenošiem mošķiem, izdzīvo viens (vārdā Džordans). Tādēļ vēl jo mazāka ir ticamība, ka abiem pietiek knapi ar divām dienām, lai būtu iemīlējušos viens otrā un būtu gatavi darīt jebko ne tikai viena otra labā, bet arī, lai izmantotu šo ‘’spēku’’, pasauli glābjot.

Teorētiski jau ir viss kas vajadzīgs labam trillerim, varbūt vienīgi pieļautas kļūdas ar sastāvdaļu proporcijām. Neticību un sekojošu aizkaitinājumu radīja arī fakts, ka nedz Erinai, nedz Džordanam nevajadzēja vairāk par pāris minūtēm, lai pieņemtu domu par vampīriem u.c., kaut arī tāpat kā visa pārējā pasaule līdz tam dzīvojošu ar domu, ka nekas tāds neeksistē. Vēl piedevām atmiņu fragmenti un fakti no Erinas bērnības, ka viņa uzaugusi fanātiskā reliģijas komūnā, kamit kā  būtu jāliek just viņai līdzi, bet tagad kā zinātniece visam pieiet ar racionālu prātu, nelīmējās kopā un arī zaudēja spēku, kad tas vairākkārt bez papildus informācijas tika atkārtots.

The Order of the Sanguines sērijas pirmā grāmatā The Blood Gospel autori apskata vampīru izcelšanās mītu jaunā rakursā. Šajā video James Rollins atklāj, ka iedvesmu stāstam guvis no Rembranta gleznas, kurā attēlots Lācars augšāmceļamies, bet apkārtējos ir pārņēmušas šausmas, nevis prieks par tādu brīnumu. Diemžēl saruna par grāmatu šķita daudzkārt interesantāka par pašu grāmatu. Pie tā vainoju pārāk lielo fokusēšanos gan uz reliģisko mitoloģiju, gan uz pavisam lieko romantiku starp Erinu un Džordanu, tādējādi sabojājot to, ko sniedz trillera, mistērijas un paranormālo žanru aspekti.