Jamie Delano, John Ridgway, Alfredo Alcalá, Rick Veitch, Tom Mandrake – Hellblazer, Volume 1: Original Sins (Hellblazer, New Editions, #1)

9041662

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Džons Konstantīns ir klasisks raupjais detektīvs ar kārtīgu personīgu problēmu nastu un saviem personīgiem principiem, kas ne vienmēr iekļaujas likuma robežās. Turklāt Konstantīns nav arī nekāds parastais detektīvs, bet gan tāds, kurš labi pārzina pārdabisko un paranormālo būšanu. Sāksim jau ar daudzajiem cilvēku gariem jeb spokiem, kuru nāvē šķiet viņš vaino sevi un kuri ik pa brīdim liek viņam izskatīties kā pamuļķim, kurš sarunās ar sevi. Tā teikt, cilvēki var nesaprast. :) Arī krājuma pirmajā iekļautajā komiksā Hunger, kur Konstantīns dodas uz Ameriku, lai tiktu galā ar nāvīga izsalkuma raisošu dēmonu, nerodas tas pats jaukākais iespaids. Kā arī no krājuma vāka pirmais iespaids par Konstantīnu bija, ka viņš ir kaut kāds kritušais eņģelis.

Lasītājs jau ar pirmajām lapaspusēm tiek iemests baseina dziļajā galā, informāciju par to, kas ir Konstantīns un kur kas vispār notiek, ir jāapgūst lasīšanas gaitā, ja tas nav izdarīts vispirms. Gan no ilustrāciju stila, gan izmantotā papīra materiāla (nav tur nekāds glancētais), pat neapskatoties uz komiksu iznākšanas gadu, var just, ka tas nevar būt nekas īpaši svaigs. Kā neliels piemērs, iekrita acīs aina, kurā kā vien var piesegti plikumi, ko tagad neviens nekautrējas attēlot. Plusiņš par to, ka nav mēģinājuši modernizēt. Līdz šim šāds stils bija redzēts tikai elektroniskā veidā. Savā ziņā patīkama pārmaiņa. Un par darbības vietu liecina gan tā laika politisko notikumu atspoguļojums, gan angļu sarunvalodas pielietojums.

Par garlaicību sūdzēties nevar un nav pat īsti tam laika, jo ik pa brīdim Džons krusto ceļus ar fanātisku kristiešu grupu ar militāru ievirzi The Resurrection Crusade, kā arī ar dēmonu Nergal un viņa savādo un ļoti vardarbīgu grupu, kuru humora pēc nosaucis par The Damnation Army. Savu laiku paņem arī romantiskā stāsta līnijas ievirze. Kā arī tiek skarti tādi nopietni temati kā narkotiku atkarība un Vjetnamas karš.

Nedaudz samulsināja krājuma pēdējie divi Swamp Thing komiksi, bet tā diezgan laba grafiskā novele. Pēc Vikipēdijas noprotu, ka tieši Swamp Thing komiksā Džona Konstantīna tēls pirmoreiz tika iepazīstināts ar lasītāju. Noteikti bija urbānās fantāzijas vibrācijas/sajūtas. Iespējams tādēļ, ka jau labu laiku klausos The Dresden Files sēriju, kādēļ Konstantīns pavisam nedaudz šķita līdzīgs Harijam Drezdenam.

Jim Butcher – Summer Knight (The Dresden Files #4) (Audio book)

91478

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Harija Drezdena pārmaiņas

Kopš trešās grāmatas Grave Peril trauksmainajām beigām pagājuši ir deviņi mēneši. Visu šo laiku Drezdens sevi ir pilnībā nodevis brīnumainu zāļu līdzekļa vai jebkāda cita eksistējoša risinājuma meklējumos, kas ļautu Sjūzenu izdziedēt par simtprocentīgu cilvēku. Katra diena ir kā lieks risks, kad viņa mīļotā var neizturēt spiedienu un nogalināt pirmo upuri, tādejādi neatgriezeniski kļūdama par vampīru. Vismaz zinām, ka viss ir puslīdz kārtībā, ja žurnālā The Midwestern Arcane joprojām parādās Sjūzenas iesūtītie raksti.

Par cik neviens vismaz nesenākajā vēsturē neatceras par veiksmīgi atgriezenisku gadījumu atpakaļ par neinficētu cilvēku, šāda bezkompromisa nodošanās vienam šķietami bezcerīgam mērķim uz Hariju ir smagi atsaukusies un novedusi tik zemu, kādu mēs viņu vēl neesam redzējuši. Nekopta āriene, kas jebkuram dotu vēlēšanos pāriet pāri ielai, būtu pat vēl maza bēda. Harijam steidzami jādomā par detektīvaģentūru un klientiem, lai netaptu izlikts uz ielas.

Mērfija šajā grāmatā parādās vēl mazāk, bet arīdzan uz viņu rudenī notikušais atstājis paliekošas sekas.

Fejas

Tuvojas vasaras saulgriežu laiks. Brīdis, kad vasaras spēks sāk iet mazumā, bet attiecīgi ziemas spēks sāk pieaugt. Tagad ar Vasaras bruņinieka slepkavību un spēcīga maģiska priekšmeta pazušanu, feju pasaules varas balanss ticis pilnībā izjaukts. Draud ne vien vasaras un ziemas cikla beigas, bet briest arī karš starp abām pusēm ar potenciāli ļoti postošām sekām mirstīgo pasaulei.

Varētu domāt, kāda gan daļa gar šo visu ir Harijam? Kāda velna pēc, lai viņš bāztu savu kaklu tieši rīklē pār viņu spēcīgāku spēku sadursmē. Tad lūk, atcerēsimies par feju krustmāti un Harija parādu viņai. Diena, kad līst vardes jau tā nesola neko labu, bet tik lielu pavērsienu uz greizo pusi nebūtu bijis viegli paredzēt, kad Harija detektīvaģentūras ‘’asistents’’ vilkatis Billijs sarunā Harijam tikšanos ar potenciālu klienti viņa ofisā. Izrādās šī brīnumskaistā sieviete ir feja, un arī nekāda parastā feja, bet pati Ziemas karaliene. Viņa ir pārpirkusi Harija parādu un izsaka visnotaļ vilinošu piedāvājumu*. Harijam pēc paša izvēles jāizpilda trīs viņas lūgumi, sākot ar šo, un viņa parāds būs pilnībā atmaksāts. Tas izklausās tik labi, ka tur nu noteikti jābūt kaut kādam zemūdens akmenim! Tas, tā teikt, būtu fejām asinīs; šīs nebūt nav tās jaukās fejas no bērnu multenēm.

*papildu bonuss. Ja Harijam izdosies atrisināt šo samilzušo problēmu, viņš, gaidāmajā karā starp burvjiem un vampīriem, nodrošinās drošu un ātru pārvietošanos uz Zemes caur Nevernever dimensiju un noskaņos sev par labu burvju Balto Padomi/White Council, kur pacietība pret Hariju iet mazumā un katrs viņa atbalstītājs ir zelta vērtē.

Un zvans no pagātnes

Katrā no līdzšinējām grāmatām ir bijis mazāks vai lielāks atgādinājums par Harija vecākiem, audžutēva slepkavību, kuru savā varā pārņēma tumšās zintis. Par to, ka Harijs pārkāpa vienu no būtiskajiem maģijas likumiem – nenogalināt!, par ko pienākas nāves sods, un ka viņu no tā paglāba tikai veiksmīga apstākļu sakritība, par spīti pašaizsardzības faktam.

Kopš tās dienas visu šo laiku Harijs ticēja, ka pirmā mīlestība un audžu tēva otrā mācekle Elain Mallory, viņu nodeva no brīva prāta un todien mira tāpat kā audžutēvs. Un tavu pārsteigumu, kad viņa vienā labā dienā klauvē pie Harija ‘’alas’’ durvīm! Situāciju vēl jautrāku padara fakts, ka arī viņa atlīdzina parādu, viņas gadījumā parāds ir pret Vasaras fejām, risinot šo slepkavību un maģiskā priekšmeta pazušanu.

********

714569

Diemžēl brīžiem ar visu tā feju būšana, ņigu ņegu noņemšanās un daudzie tēli bija vienkārši par daudz, bet pa lielam joprojām neslikti. :)

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.6: Alpha & Omega (Locke & Key #6)

16164271

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Izšķirošā gaismas un uguns cīņa starp ēnām un tumsas spēkiem! Kad jau sāk šķist, ka ļaunie tumsas spēki ir guvuši izšķirošo pārsvaru, cerība vēl ir dzīva, jo, vairākiem tēliem saņemot drosmi, palīdzība un varonība nāk no visai negaidītas puses. No dažiem, kuri iepriekš ar cēlu izturēšanos nav izcēlušies, bet citi pierāda gan sev, gan lasītājam, kāds spēks viņu sirdīs patiesi mīt.

Vairākus krājumus atpakaļ manījām, ka Lūkasa garam/spokam bija pieķēries klāt kaut kāds radījums. Piektajā krājumā Clockworks, uzzinājām, ka Lūkasa šī radība ir dēmons rīcību, kas tad arī kontrolē un diktē viņa rīcību. Kā arī redzējām Rendela 1988.gada neapdomību. Ceļš, bruģēts ar labiem nodomiem radīt jaunas atslēgas*, noved pie ellīgi slikta scenārija un upuriem. Gribēja kā labāk, bet sanāca makten slikti. Tomēr Tailers beigu galā spēj piedot (sev un tēvam), ka kā jau jebkurš vecāks arī viņa tēvs reiz bijis jauns, savtīgs un ar niķiem.

Patīkami, ka pēc sērijas pabeigšanas, gribas zināt, kas notiek tālāk ar Locke & Key sērijas varoņiem (gan ar galvenajiem, gan otrā plāna), kā arī turpmāko Keyhouse savrupmājas likteni. Nekādas sižeta līnijas nepaliek karājamies gaisā. Labāk, ka stāsts tiek jauki un smuki pabeigts, nekā ļaut stāstam vilkties mūžīgi garumā, kamēr radošais gars un iedvesma pazudusi, un kad lasītājs būtu bijis priecīgs, ja sērija būtu noslēgusies jau dažas grāmatas agrāk. :)

Ko gan lai vēl piebilst, lai nesabojātu pieredzi, ja vispār šī sērija vispār nav lasīta!? Pozitīvi un ar plus zīmi var vērtēt, ka labie tēli nav balti un pūkaini, katram ir arī savas problēmas un negatīvās īpašības. Bet tikai kopā kā ģimenei, viņiem ir iespējams pārvarēt viņu priekšā noliktās grūtības. Ja esat komisku/grafisko noveļu fans, tad ar šo sēriju, kur, apvienojumā ar pārdabisko un baiļu elementiem, ir reālas dzīves problēmas un tēli, būs grūti aizšaut garām! :)

****************

*tā teikt, FYI :D – Ja dēmons nonācis mūsu pasaulē nav paspējis pieķerties un kontaminēt kāda dvēseli, tad tādā gadījumā tas pārvēršas īpašā metāla (saukts par whispering metal), no kā izgatavotās atslēgas tad arī smeļ savu maģisko spēku darīt visas tās brīnumlietas.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.5: Clockworks (Locke & Key #5)

13490570

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Locke &Key priekšpēdējai piektais krājums Clockworks darbojas ap Tailera un Kinzijas atklāto Timeshift atslēgu. Nav gluži kā ierastā laika mašīna. Atslēga ļauj atgriezties pagātnē, bet var tikai mācīties no tās un redzēt notikumus iestatītajā laikā ap Keyhouse māju, bet ne fiziski kaut ko izmainīt. Ai, ja vien šī atslēga būtu atrasta ātrāk, lai nepieļautu kļūdas, apgūstot ko katra atslēga dara!

15010334._SY540_

Abiem šķiet nedaudz aizdomīgi un neierasti, ka Bode vairs nav atradis nevienu jaunu atslēgu. Diemžēl viņi ir ierobežoti otrajā gadu tūkstoti un nevar ielūkoties nesenākajā pagātnē, lai tādā veidā atkostu, kāpēc Bode uzvedas tik dīvaini, vai arī ielūkoties nākotnē.

Savā ziņā Timeshift atslēga ļauj ērti, bez traucēkļiem vai informācijas izgāztuves sajūtas, lasītājam uzzināt to, kā gan šī visa jezga aizsākās. Ne tikai par to, kā un kāpēc tieši Lūkass kļuva par ļaundari šajā sērijā, bet arī ieraudzīt savu tēvu Rendelu un pārējiem draugiem/klasesbiedriem pēc 1988.gada izrādes.. Kaut arī Locke bērnu tēvs Rendels tiek nogalināts pirmajam sērijas krājumam pat gluži neiesākoties, tad viņa jaunības versija dižu līdzjūtības sajūtu neiedvesa.

Papildus tam, Tailers un Kinsey atslēdz arī noslēpumus par atslēgu rašanos un ieskatās vēl tālāk pagātnē (18.gs). Tā teikt, viesojoties pie atslēgu tēva (Benjamin Pierce Locke), kura dienasgrāmatu fragmentus varējām lasīt jau iepriekšējos divos krājumos. +/- Clockworks ir viens liels zibsnis pagātnē(s).

Bija patīkam beidzot rast atbildes uz iepriekš iekrātajiem jautājumiem. To skaitā – no kāda materiāla sastāv visas maģiskās atslēgas? Kādu spēku sevī slēpj Alpha & Omega atslēgu? Kā arī to, kas gan mājo aiz durvīm, kuras var atslēgt ar šo visspēcīgāko atslēgu no visām! Bet nešaubos, ka labākais ir pietaupīts noslēguma šovā!

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.4: Keys to the Kingdom (Locke & Key #4)

9674335

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Ceturtajā Locke & Keys krājumā Keys to the Kingdom nāk klāt plejāde jaunu atslēgu, katra ar noderīgu spēju, kuras pielietojums var būt vienlīdz labs vai ļauns, atšķirība vien tajā, pie kura attiecīgā atslēgā atrodas. Atšķirībā no atslēgām, kuru, lasītājam zināmais, skaits šķiet nav pat tuvu pusei, tad sērija gan jau ir pāri pusei un tuvojas aizraujošam noslēgumam.

 

14885915._SY540_

Nedaudz īpatnējs, atšķirīgs ir pašas pirmās nodaļas ilustrāciju stils. Pa lielam nav ne vainas, bet labi, ka tas tikai vienas nodaļas ietvaros. Attēlā redzama viena no jaunajām atslēgām – Animal Key. Izejot caur durvis, kuras tikušas atslēgtas ar šo atslēgu, tu tiec pārvērsts savā iekšējā dzīvniekā. Bode prognoze par sevi loģiski vairāk aizvirzās dzīvnieku gaļēdāju virzienā. Nepatīkams pārsteigums viņam, bet man diezgan jautrs moments bija brīdī, kad jaunākais no Locke bērniem uzzina, kāds dzīvnieks viņā mīt. :D

 

 

 

 

Skin Key ļauj izmainīt ādas krāsu un rasi. Lieti noder, ja vajadzīgs ielavīties slimnīcā pie kāda pacienta, lai vēlāk tevi nevarētu atrast. Autori eleganti mācējuši pieskarties arīdzan sociālai tēmai, kaut vai ar piemēru, kad Kinsey un Bode spēj noķert taksi vien tad, ka nomaina ādas krāsu atpakaļ uz savējo. Tā par katru varētu turpināt, bet kaut kas jau arī jāatstāj noslēpumā uz lasīšanas laiku. :)

Nedaudz tracināja, ka Zaka/Lūkasa patieso būtību un nolūkus vēl joprojām neviens neuzķer*. Pirmkārt jau Kinsey, kurai ir uzkritušas kārtīgas rozā brillēm. Lūk, sekas otrajā krājumā izņemtajām bailēm, kuras vairs neatgūt. Gatava pilnībā uzticēties ar katru jaunumu par atslēgām, neapdomā līdz galam potenciālas rīcības sekas uz citiem, kad ir jau par vēlu. No visiem trijiem Locke ģimenes bērniem viņa kaitina visvairāk. Tomēr nevajag domāt, ka tikai Kinsey pieņem stulbus, neapdomīgus lēmumus, tādi gadās arī Taileram. Un trešā nodaļa vispār diezgan ļoti pievēršas draudzības un attiecību tēmai.

Neskaitot jau pieminēto pirmo nodaļu, ilustrāciju kvalitāte un sērija kopumā turpina būt augstā līmenī, ko vēl vairāk uzslavēsi. :D Domājams, tas, ka vienā nedēļā esmu izrāvis cauri četrus krājumus daudz ko liecina par labu tam, cik laba ir šī sērija! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Bet momentā, kad krājuma noslēdzošajā Detectives nodaļā beidzot Lūkass tiek atkosts, noris (negaidīts) pavērsiens, apgriežot visu kājām gaisā. Pat rodas jautājums, vai ‘’labajiem’’ tēliem vispār ir cerības uz pozitīvām beigām.

Interesants moments, savā ziņā atklājot Lūkasa iesaukas ‘’Dodge’’ rašanos, bija paukošanas turnīra epizode.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.3: Crown of Shadows (Locke & Key #3)

7202841

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Ar katru krājumu Džo Hila dialogi un Gabriela ilustrācijas ievelk sevī vairāk un vairāk. Piekritīšu Brian K. Vaughan ievadvārdos izteiktajai domai, ka arī atsevišķi katram no autoriem padodas  saistošs un intriģējošs stāsts. Lielos lapaspušu izmēra paneļus (vairāk uz krājuma beigām) varētu pētīt dikti ilgi.* :) Bet apvienojumā viņiem ir izdevies kaut kas īpašs!

No akas mājas izkļuvušais Zaks/Lūkass turpina uzglūnēt no ēnām un izmantot Tailera, Kinsey un Bode iekaroto uzticību. Pārdomās par otro krājumu minēju, ka vēl nezinām par viņa nāves apstākļiem. Šajā ziņa noris neliels progress uz priekšu, bet atstājot joprojām zināmu daļu noslēpuma sērijas turpinājumiem. Nākošais neatbildētais jautājums, kas mani urdina, saistīts ar to, kāda tad ir Lūkasa motivācija visai šai rīcībai, bez vēlmēs iegūt visas atslēgas un tajās ieslēgtos spēkus. Kas ir viņa gala mērķis?

14860512

 

Tikmēr māte Nina turpina slīgt aizvien dziļāk alkoholā. Kontrole pār sevi un rūpes par apkārtējiem zūd, līdz ar to sekas izjūt arī bērni. Kinsey personība zaudēto baiļu dēļ ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Viņa vairs nespēj adekvāti reaģēt uz dzīvību apdraudošu situāciju, tādejādi pakļaudama riskam ne tikai sevi. Labi, ka vēl ir arī draudzene, kurai viņa rūp.

 

It kā sīkums, bet patika, ka nodaļām doti savi nosaukumi, tas tomēr dod drusku vairāk priekšstata par autoru iecerēto domu. Plusiņš arī par grāmatas beigās pievienotajiem deviņu atslēgu īsiem aprakstiem no Benjamin Pierce Locke 18.gadsimta dienasgrāmatas. *Milžu atslēga rullē! :D Nežēlotos arī par Mending Key.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.2: Head Games (Locke & Key #2)

6120349

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Vai tas nebūtu ideāli, ja reāli eksistētu atslēga, ar kuru varētu atslēgt galvu, lai burtiski iekrāmētu prātā vajadzīgo informāciju un/vai mācību vielu, apgūstot to perfekti vienā mirklī!? Vai arī izņemt no tās kādu nepatīkamu atmiņu vai bailes par kaut ko, lai vairs to neatcerētos? Kādas varētu būt sekas, ja šāda atslēga nonāktu ļaunprātīgās rokās, teiksim pie puiša, kurš jau aptuveni 20 gadus skaitās miris? Atmiņas ir viltīga padarīšana, jo tikpat labi, kā ir iespējams kaut ko izņemt un likt aizmirst, var arī radīt viltus atmiņas par to, kas nekad nemaz nav noticis.

Tāda lūk ir pamata premise otrajam Head Games krājumam Locke & Key grafisko noveļu sērijā, kad Bode nejauši atrod atslēgu ar šādām spējām. Vienā no ilustrācijām lasītājs var redzēt vēl vienu atslēgu, kuru mazais puika nepamana, un tā vien niezēja roka piebakstīt un dot norādi cauri lapaspusei. :D Diemžēl Bode nevietā vai vienkārši par ātru uztic savu atklājumu brālim un māsai, kuri savukārt tālāk atkal pieņem neapdomātu lēmumu kādam uzticēties un ne vairs ģimenes ietvaros. Ceru uz kaut cik laimīgām beigām, un ka šo uzticēšanās soļu sekas nebūs tik traģiskas, kā notikumi pirmajā Welcome to Lovecraft krājumā.

Pilsētā ierodas jauns skolnieks vārds Zaks, bet, kad viens no skolotājiem ar stāžu viņā atpazīst Lūkasu, skolnieku, kurš jau labu laiku skaitās miris, jautājumu skaits un mistērija ap šo garu tikai palielinās. Vēl jo vairāk, jo nekas vēl netiek atklāts par viņa nāves apstākļiem, to kā Lūkass toreiz uzzinājis par dažādo atslēgu spējām.

Bet stāsts nenorit pilnībā tikai ap Locke ģimenes locekļiem, atslēgām vai Key House savrupmājā. Uzzinām šo to vairāk gan par citiem otrā plāna tēlu pagātni, gan Lovecraft pilsētas vēsturi, kas sērijai piešķir papildus dimensijas/vērtību/dziļumu.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.1: Welcome to Lovecraft (Locke & Key #1)

3217221

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Pēc tēva Rendela bezjēdzīgās slepkavības kaut kādu tur atslēgu dēļ Locke ģimene, māte Nina ar diviem dēliem un meitu, pārceļas uz lielu, ne to pievilcīgāko, savrupmāju Jaunaglijā ar zīmīgu nosaukumu Key House, lai pāršķirtu dzīvē jaunu lapu. Tomēr ilgi aizmirsties un relaksēties nav lemts, jo slepkava ir apņēmības pilns pabeigt iesākto.

Stāsta centrā ir ģimene, kura cenšas tikt pāri traģiskajam zaudējumam. Iespējams, tieši tāpēc visi mazā puikas Bode dīvainos izteikumus par durvīm, kuras, atslēdzot un izejot tām cauri, tu uz mirkli nomirti un kļūsti par spoku, noraksta uz izteiktu fantāziju un sērām. Bode neliekas traucēties, viņa bērnišķā, neiegrožotā ziņkārība neļauj citu noraidošajai attieksme atturēt viņu no mājas un apkārtnes izpētes. Bet mājai ir savi tumšie noslēpumi un gari, kuriem labāk būtu palikt neatklātiem!

Tikmēr pārējo Locke ģimenes locekļu veids, kā tikt pāri sērām, nav tas veselīgākais. Vecākais dēls Tailers, vainodams sevi notikušajā, pēc skolas noslogo sevi ar visvisādiem darbiem ap māju, māsa Kinsey skolā cenšas neizcelties un būt zemāka par zāli, lai nevienam neienāktu prātā uzdot jauniņajai jautājumus par pagātni, bet māte reizēm pārāk dziļi ieskatās pudelē.

Šis smagais stāsts, tad nu tiek apaudzēts ar šausmu un fantāzijas elementiem, un jau tā pārbaudījumus izcietušajai ģimenei uzglūn gars ar sliktiem nodomiem. Jārēķinās ar zināmu devu vardarbības, bet tā nav pārspīlēta vai tieši sejā, lai tikai nošokētu. Tāpat kā mājai, tā arī apdzīvotajai vietai, kur ģimene pārcēlusies, ir zīmīgs nosaukums Lovecraft. Vispārīgi zinot par šausmu žanrā pazīstamu autoru ar tādu pašu uzvārdu, nav jābrīnās, ka viss nenorit tik gludi un mierīgi, kā Locke ģimenei to gribētos. Arī vāka noformējums un ilustrācijās pielietotās krāsas un toņi piešķir šausmu stāsta noskaņu.

Džo Hila jeb Džozefa Hilstroma Kinga stāsts un Gabriela Rodrigeza (cerams nekļūdos) ilustrācijas lieliski papildina viens otru. Var just, kurš ir Džozefa tēvs, zināju to pirms lasīšanas, bet tas noteikti neaizēno vai kā citādi nemazina šīs grafiskas noveles kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Key House turpinās vēl pārsteigt, un ar katru jaunu atslēgu atklāt aizvien vairāk noslēpumu. Tēls pats pār sevi!

Stephen King – The Dark Tower (The Dark Tower #7) (Audio book)

5091

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 5*/5

Manas pārdomas

Par septīto grāmatu un arī atskatoties uz visu sēriju kopumā grūti ko uzrakstīt, neatklājot kādu maitekli. Tāpēc, ja līdz šim vēl nav sākts sēriju lasīt vai klausīties, bet ir bijusi interese, tad droša rekomendācija no manas puses tu uzsākt! :) Jātiek pāri tik mazāk gludajai, interesantajai pirmajai grāmatai, un pēc tam jau aiziet rūkdams.

********Apzināto maitekļu zona********

Zvaigznītes (*) simbolu pie vērtējuma pieliku, jo grāmatas beigas, kad Rolands no jauna tiek nostādīts uz ceļa uz Tumšo torni aptuveni turpat, kur pirmās grāmatas sākumā, raisīja dalītas jūtas. Šķiet, man vairāk šāds pavērsiens nepatīk. Ja vien tiešām īstenojas piebilde, ka šajā reizē iznākums varētu būt atšķirīgs/labāks, tad vēl tā, bet, ja nē, tad gan prasītos ‘’pacepties’’ vairāk. Jo vai tad Rolands nav pietiekoši pārcietis, lai atkal liktu tam visam iet cauri. Lai vai cik grūti būtu iedomāties ikdienas dzīvē. Kaut arī attiecīgajā mirklī gribējās zināt, kas notiek ar Rolandu tālāk, zinot sērijas noslēgumu, būtu bijis priecīgāks, ja grāmata beigtos ar Suzannas, Edija un Džeika ainu nu jau citā pasaulē ar gaistošām atmiņām, kā sapni vai vieglu nojausmu, par notikušo.

Kā arī negribētos, lai Rolanda ka-tet biedri – Rolands, Suzanna, Oy un īpaši Džeiks – un arī citi, kuri ziedoja dzīvību (tai skaitā mācītājs Kalahans), lai Rolands nokļūtu Tumšajā tornī, būtu spiesti no jauna pieredzēt to pašu; šeit neieslīgšu prātojumā par laika ritējumu. :D Nebija viegli klausīties, kā vispirms Edijs, tad Džeiks un vēlāk Oy (iemīļoti tēli) piedzīvo galu, un mierināja apziņa sērijas kontekstā, ka pasauļu/dimensiju versijas ir neskaitāmas. Var arī saprast Suzannas pēdējo lēmumu, atstāt Rolandu vienu ar Oy un šajā romānā atrasto, izglābto un negaidīti izšķirošo faktoru – Patriku, kura talants ļauj glābt torni un līdz ar to visas pasaules.

Šādas beigas arī ir ideāls attaisnojums visām atšķirībām un izmaiņām topošajā filmā.

Gari neizplūstot un neskaitot iepriekš minēto, no atsevišķām epizodēm grāmatā pirmo gribas izcelt Rolanda, Suzanna un Oy sastapšanos ar vampīru, kurš barojas no savu upuru emocijām, un pieminētais Patriks tika turēts ieslodzīts pagrabā ilgstošai lietošanai. Un kā otra būtu šīs pašas trijotnes piedzīvotais zem Castle Discordia un tur sastaptais pazemes mošķis.

Viscaur sērijai Crimson King un viņa spēks tika piesaukts ne reizi vien, bet viņa paša uzstāšanās tāds čiks vien bija; nekas dižs. Neko labu kā tēliem nevar teikt arī nedz par Mordredu, kaut arī kā ļaundaris – super, ne lielāko daļu par beam brakers, kuriem pat diži nerūpēja ko un kāpēc viņi dara, pat ja tā rezultātā viņi nogalina arī paši sevi. Turpretim patīkams pārsteigums bija atkal sastapt ceturtajā grāmatā satikto Šimiju.

a5888a645c18026e690014e8326f9732

Episka mēroga ceļš nu ir galā, un jāietur kāds pārtraukums pirms ķerties klāt citiem Kinga darbiem, līdz tam šeit diezgan smieklīgs raksts par 19 pazīmēm, kas liecina, ka esi apsēsts ar Tumšā torņa sēriju. :D

Stephen King – Song of Susannah (The Dark Tower #6) (Audio book)

5093

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Mia

Izmantodama situāciju, kamēr visi atvieglojumā svin uzvaru pār vilkiem, Mia pārņem kontroli pār Suzannas ķermeni, un ar Black 13 palīdzību nokļūst 1999.gada Ņujorkā, lai realizētu savu kvēlāko vēlmi – kļūt par māti. Mia reizē ir agresīva, bravūrīga un nikni aizstāv jebkurus draudus (izdomātus vai reālus) gaidāmajam mazulim*, bet tajā pašā laikā viņa ir ļoti kautrīga, nedroša un atkarīga no citu atzinības. Un, iespējams, tieši tas spiedis viņai noticēt Valtera dotajiem solījumiem, izbaudīt mātes priekus 5 vai 7 gadus, vai citu termiņu, jo jebkurš laika sprīdis taču ir labāks par nulli/neko.

Kultūra, tehnoloģijas un viss kas cits jaunais 1999.gadā ir šokējošs arī Suzannai, kāpēc no jauna uzvirmo Detas personība, bet vēl jo vairāk tas biedē Mia. Šis apstāklis dod lielisku iespēju pamazām dot Miai citu skatījumu uz notiekošo un pārvilināt viņu mūsu ka-tet varoņu pusē.

Roze un karaļi

Negaidītais pavērsiens pārējiem ka-tet biedriem, ieskaitot mācītāju Kalahanu (vismaz uz šo brīdi), spiež sadalīties divās grupās. Laiks, kura ritējums salīdzinoši mūsu pasaulē ir straujāks, pat nepieminot tā dīvainības Rolanda pasaulē, nepielūdzami rit uz priekšu, un, pirms Rolands un Edijs var pievērsties Suzannai, viņiem jāpaveic kaut kas tikpat, ja ne vēl būtiskāks. Jānodrošina, ka zeme ar īpašo rozi uz tās nokļūst viņu, nevis naidnieka (pastarpināti Crimson King), īpašumā. Jāsaka, ka Kalvins Tornis ir viens īpatnējs tips, par spīti viņa apsēstībai ar grāmatām, konkrētāk retu grāmatu uzpirkšanā pat tad, kad viņam skaidri ir pateikts dzīvot klusi un nepievērst sev uzmanību, nepieļaut, ka var viegli atrast. Tā vietā viņš to pilnībā ignorē, tikpat labi varēja izlikt sludinājumu. ‘’Lūdzu, esmu šeit’’ :D

Pavērsiens, kad Rolands un Edijs sastopas ar pašu Stīvenu Kingu, man bija pavisam negaidīts. Kaut arī nav ko brīnīties, jo jau Tumšā torņa ideja sevī ietver visu pasauļu eksistenci, tai skaitā to, kurā eksistē Kings kā rakstnieks, kā tēls. Šāda trika izmantošana izvēršas veiksmīgi, kas lielai daļai rakstnieku, manuprāt, beigtos briesmīgi. Pirmā reakcija, ieraugot Rolandu, saprotama, domājams daudziem būtu līdzīgi. Attiecīgajā mirklī Kings vēl nemaz nav sarakstījis tālāk par pirmajā grāmatā notikušo, tāpēc viņu sarunas varbūt ir pat vēl interesantākas. Vairākkārt pavīd ideja (varbūt vēlāk autora dienasgrāmatas fragmentos) par tādu kā nekonkrētu spēku, kas pieliek daudz pūļu, lai atturētu/nepieļautu, ka Kings raksta par Tumšo torni; nevarēju neiedomāties par Crimson King.

Vēl šis tas

Nekur nepazūd arī mācītājs Kalahans, Džeiks un Oy. Arī viņiem, pieaugot spēles likmēm, piedzīvojumi rit karsti.

Gluži kā The Waste Lands, arī Suzannas dziesma noslēdzas uz karājoties pāri klintij, bez apmierinājumu sniedzošām beigām. Pavisam nemanot būšu sasniedzis pēdējo Tumšā torņa sērijas grāmatu. Vēl tik daudz neatbildētu jautājumu!, kāpēc arī noslēdzošais stāsts mērāms virs tūkstoš lpp. Būs interesanti! :)

Noskatījos gaidāmās filmas treileri, un nebūt neesmu sajūsmā. Protams, tas ir gluži cits formāts un viens pret viens grāmatu nevar pārlikt uz ekrāna, bet tomēr… Turklāt, ja pareizi saprotu, visa sērija būs iestūķēta vienā filmā.

********Apzināto maitekļu zona********

*Vienlaikus viņa tikai tad, kad jau ir par vēlu, ierauga reālo situāciju, ka Valtera teiktais visu laiku bija vien tukši solījumi.