Scott Sigler – Nocturnal (Klausāmgrāmata)

12099550

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Empty Set Entertainment

Manas pārdomas

Tiek atrasts brutāli sakropļots izbijis mācītājs, kura dzīve paša izvēļu dēļ veikusi krietnu lejupslīdi, ka sākotnēji starp izmeklētājiem dominē teorija par liela suņa vai cita agresīva dzīvnieka uzbrukumu. Tomēr aptuveni tajā pašā laikā ar slepkavības dienu sākušies detektīva Braiena dīvaina rakstura murgi, ko papildus pavada Braienam neraksturīga saslimšana – drudzis.

Būt Braiena pāriniekam viņa īpatnējā rakstura dēļ jau tā nav viegli, bet abu draudzība un koleģiālās attiecību izturība tiek pārbaudīta līdz maksimālajai kapacitātei, kad pēc viņa aprakstītā ‘’sapņa’’, Braiens ar Pūkiju (iesauka) patiešām atrod tieši tādā veidā noslepkavotu jaunieti. Pūkijam nākas pretoties pirmajam instinktam, ka visu šo laiku viņš ir strādājis kopā ar maniaku, un šo iekšējo dilemmu, kā rīkoties (ziņot priekšniecībai vai noticēt Braienam) neatvieglo fakts, ka Braiens jau piecas reizes darba ietvaros (visas pamatoti attaisnotas) ir kādu nogalinājis. Labi, ka vēl Pūkijs bija tik liels komiķis, jo bez viņa joku un humora piešprices, grāmatu būtu grūtāk izturēt līdz galam.

Grāmatas ļaundaris ar pēdiņās patiesi traģisku stāstu – 12gadīgs puika Rekss, kurš kļuvis par pamata upuri skolas huligāniem, četru jauniešu bandai. Nocturnal grāmatas ietvaros autors faktiski apvelta Reksu ar iespēju atriebties šiem četriem pāridarītajiem, kuru izdarības neaprobežojas vien ar verbālu apcelšanu vai dunkām, un ļauj realizēt dzīvē vēlēšanos ‘’kaut viņi nomirtu’’! Diemžēl veids, kā Reksam tika dota šāda iespēja, nedeva to efektu, uz kādu grāmatas sākums ļāva cerēt. Un, ja to atņem, nekā cita diži nepaliek, kā vien atziņa, ka nepalīdz pat sava skepses līmeņa pazemināšana, un ka kas tāds (ar visiem fantastiskajiem elementiem) varētu notikt vien grāmatā.* Reksa tēls ne mazākajā mērā neļāva nevienā brīdi, neskatoties uz Reksa rīcību un tā sekām, just viņa līdzi kā anti-varonim.

Par spīti asiņainajām slepkavībam iekš Nocturnal¸ radās iespaids, ka grāmata būtu piemērot Reksa vecuma auditorijai. Pietrūka sižeta daudzslāņainums/kompleksumsun labāk izstrādā tēlu motivācija. Tajā pašā laikā daudz pozitīvāk varu izteikties par klausāmgrāmatu kā tādu. Bija gan labi skaņas efekti, piemēram, telefonu sarunu laikā vai vienas nodaļas ietvaros, kad mainās POV, un vari pienācīgi sagatavoties, lai gala rezultātā neapjuktu par to, kas vispār notiek.

********Apzināto maitekļu zona********

*Vai tiešām cilvēki/monstri ar ekstra zeta hromosomu, kas tad piešķir dažādas superspējas, būtu koncentrējušies vienā pilsētā un nekur citur pasaulē.

Advertisements

Shirley Jackson – We Have Always Lived in the Castle (Audio book)

89724

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio

Manas pārdomas

Pirms sešiem gadiem daļa no Blackwood ģimenes nomira no saindēšanās ar arsēnu, kas bija sajaukts kopā ar cukuru, atstājot Mēriju Katrīnu (iesauka Merricat ), māsu Konstanci un saindēšanās dēļ ratiņkrēslā palikušo onkuli Džulianu vienus pašus. Šis laiks ticis pavadīts arvien vairāk izolējoties no ārpasaules un tuvumā dzīvojošajiem ciematniekiem, padarot viņus par upuri negantām baumām un izsmejošiem mazu bērnu skaitāmpantiņiem.

Tā vien šķiet Džulians nav spējis aizmirst liktenīgo dienu, kad visi mājokļa iemītnieki vēl dzīvi esam bija un pats vēl spēja pārvietoties uz savām kājām. Aizbildinoties ar ieganstu, ka raksta grāmatu par ģimeni un tās dienas notikumiem, Džulians nemitīgi gremdējas atmiņās. Ir cietis un noveco ne tikai viņa ķermenis, bet arī prāts un saprašana par notiekošo; ne reizi vien viņš sāk runāt ar Mēriju vai Konstanci, uzrunājot viņas kā vienu no nu jau mirušiem radiniekiem.

Astoņpadsmitgadīgā Mērija no visiem trim ir tā, kura uzņemas to drosmi reizi nedēļā pamest drošos mājas un teritorijas mūrus, lai reizi nedēļā iegādātos nepieciešamos pārtikas produktus un paņemtu šo to no bibliotēkas. Kaut arī ir mājieni par Blekvudu ģimenes turīgumu un pārticību, bet tieši cik liela tā ir paliek visai neskaidrs. Vēl jo vairāk rodas jautājumi, vai diži vēl pēc sešiem gadiem maz kas ir palicis, jo ne vārda nav par kādiem stabiliem un regulāriem ienākumiem, turklāt atlikušie trīs Blekvudi ir vienīgie, kas apdzīvo lielo ēku; nav neviena strādnieka, kas palīdzētu mājas solī un/vai teritorijas uzkopšanā.

Mērija ir ārkārtīgi māņticīga; katram sīkumam un priekšmetam viņa piešķir nozīmi un maģisku spēku, kas var vai nu aizsargāt vai tieši pretēji, vēstīt par neveiksmju pilnas dienas sākšanos. Jo vairāk noklausījos, jo vairāk šķita, ka arī ne Konstance, nedz Mērija nav pie pilna prāta, ka arī viņām abām ‘’bēniņi’’ ir tādi sašķobījušies. Īpaši Mērijas, kuru nenosauksi par uzticamāko tēlu, par kādu ir lasīts, dēļ emocionāli gribētos pavilkt grāmatas kvantitatīvo vērtējumu uz leju, bet vienlaikus saproti, ka tāda ir tēla būtība, nevis pašas grāmatas vaina.

Visu kājām gaisā apgriež negaidīts ciemiņš – brālēns Čārlzs, kurš pēc tēva un Džuliana brāļa nāves (abu ģimenes savstarpēji nesatika) bez bažām var apciemot ilgi neredzētos draugus. Kaut arī ir pamatoti iemesli, kādēļ Čārlzu nevar nosaukt par pašu jaukāko cilvēku pasaulē, Mērija ir pati pirmā, kas viņā saskata nelieti un briesmoni, kas vēl tikai ļaunu. Tādēļ pabeidzot grāmatu, paliku ar vēl vienu jautājumu, vai viss tik tiešām ir bijis tik melns kā Mērija to stāsta, vai viņas atšķirīgā pasaules uztvere ir tam par galveno iemeslu.

Scott Snyder, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 5 and Vol. 6 (American Vampire #5-6)

18373304

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Amerikāņu vampīru piektā krājuma pirmajā stāstā Lord of Nightmares pie pavisam īsa un nosacīta uznāciena tiek pats slavenākais no vampīriem – Drakula, Carpathian sugas radītājs. Viņa vara pār saviem subjektiem ir tik spēcīga, ka visu šo laiku Drakula ir ticis turēts VMS gūstā tādā kā ‘’aizmigušā’’ stāvoklī, bet viens fanātiķa uzbrukums VMS galvenajai mītnei Londona paver draudus ne tikai cilvēcei, bet arī jebkuras citas sugas vampīriem. Vēl jo vairāk Drakulas spēks manāms uz parastajiem cilvēkiem, iedvešot tajos ļaunas un vardarbīgas domas un dziņas.

Ar The Blacklist turpinās bijušo aktrišu un draudzeņu Pērles Džounsas un Hattie Hargrove duelis, kam kārtējo reizi par pirmo mērķi krīt Pērles vīrs Henrijs. Šoreiz Pērlei nav jācīnās vienatnē, palīgā nāk ne tikai drošākā aizdomās turamā VMS organizācija, bet arīdzan viņu kontrolē esošais Skinner Sweet, kurš šķiet uz šo brīdi ir nolēmis spēlēt abās nometnes pusēs.

Varbūt noslēdzošais pavisam mazais stāsts The Gray Trader ir bijis domāts, kā sagatave kādam vēlākam krājumam, bet pats par sevi diži aizraujošs nešķita.

21555976

Kaut arī sestā krājuma pirmajā stāstā The Long Road to Hell galvenais varonis un vampīrslepkava Travis Kidd ir viens no interesantākajiem labajiem tēliem līdzās Pērlei Džounsai, bet kopumā salīdzinoši nelielais krājums sagādāja vilšanos. Sižets ir par jaunu un zaglīgu pāri, kuri pret savu gribu tiek pārvērsti vampīros. Par laimi, abi apzinās, ka nevēlas kļūt par asinsūcēju briesmoņiem…

Lielāku sarūgtinājumu sagādāja krājuma noslēdzošie astoņi īsie stāsti. Varbūt pie vainas fakts, ka katram ir savs autors un ilustrators, vai arī viņu atšķirīgais prozas un ilustrāciju stils no ierastā, bet rezultātā paliku ar +/- neizpratni, pat ja kāds no tiem deva puslīdz interesantu fonu dažam labām sērijas tēlam.

Scott Snyder, Jordi Bernet, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 4 (American Vampire #4)

13532244

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Ceturto American Vampire sērijas krājumu, tāpat kā iepriekšējo, sastāda divi garāki stāsti un trešais tāds īsiņš, kas  šoreiz atstāts kā pēdējais.

Pirmais The Beast in the Cave norisinās ap 1871.gadu, kad Skinner Sweet un viņa (step-brother) Jim Book, kurš vēlāk kļūs par šerifu, ir kopā vienā armijas vienībā un vēsta par pēdējo reizi, kad abi vēl cīnījās vienā likuma pusē. Neliels pārsteigums bija saistībā ar iepītu sižetisko līniju par indiānieti, kur, cik var saprast, ir tā, kura kļūst par pašu pirmo amerikāņu vampīrieni, nevis bedīgi slavenais Skiners.

Ar Death Race lasītājs pirmoreiz iepazīstas ar vampīru amatierslepkavu Travis Kidd, kurš pēc traģiskas ģimenes zaudēšanas, ir nodevies atriebties vampīru rasei, tos noslaktējot pa vienam vien. Treviss, par cik viņš pamanās būt visai veiksmīgs, mazpamazām piesaista nopietnu spēlētāju uzmanību, bet vismaz pagaidām atsākās iesaistīties VMS organizācijā. Kaut arī Skiners pats personīgi nepiežmiedza Trevisa ģimeni, bet pat jauns būdams viņš atceras vainīgos vampīrus pieminam Skinera Svīta vārdu, kādēļ tad arī Death Race ir par abu kārtējo dueli.

Un noslēdoši trešais krājums ‘’nobeidzas’’ :D ar īsu stāstu The Nocutrnes, kas vēsta par jaunu amerikāņu vampīru, kura iekšējais dēmons tiek ~channelled~ into cīņā par labo un pret ļauno, kad pie vietas jānoliek daži vampīri seniori.

Scott Snyder, Sean Murphy, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 3 (American Vampire #3)

13532178

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Amerikāņu Vampīru sērijas trešo krājumu ievada tāds kā prologa veida īsstāsts The Strange Frontier, kurā Skinner Sweet kā skatītājs no malas, bet ne tikai, vēro kaut ko līdzīgu izklaides šovam, kurā dalību ņem arī viņa leģendām apvītais tēls.

Pēc tā seko divi pamata stāsti, no kuriem pirmais Ghost War vēsta par vampīrslepkavu organizāijcas Vassalsof the Morning Stars jeb saīsināti V.M.S. slepenu misiju plašākas ASV militārās kampaņas aizsegā. VMS nosūta grupiņu cilvēku, starp kuriem brīvprātīgi piespiedu kārtā ir arī Pērles Džounsas vīrs Henrijs, bet kas tad tas būtu par Amerikāņu Vampīru stāstu, ja arī Skinner Sweet kaut kā nebūtu uzodis par šo pasākumu. VMS pats augstākais mērķis kopš tās pastāvēšanas ir bijusi pilnīgi visu vampīru iznīcināšana, bet nekad tā nav kautrējusies vispirms izmantot un bieži vien piespiest citus vampīrus, kā Pērli, palīdzēt šī mērķa sasniegšanai. Tikmēr ar Henriju lieta tāda, ka kaut gan skaļi to viņš nevēlas atzīt, bet par spīti laimīgajiem mirkļiem dzīve nostāk klusā lauku vidē ir bijis pārāk liels slogs un pasaulē virmojošais karš sauktin sauc darīt šo to lielāka mērķa vārdā.

VMS misijas uzdevums sākotnēji diezgan vienkārš – iznīcināt vampīru midzeni un pasargāt pārējo nezinošo ASV armiju no lieka riska, bet atklātais* ierobežotās informācijas dēļ ne tuvu nav no gaidītā.

Otrs stāsts Survival of the Fittest arīdzan norisinās Otrā pasaules kara noskaņās un turklāt arī paralēli ‘’Spoku karam’’. Lai izdzīvotu stiprie (un labie) VMS nosūta divus savus aģentus Felicia Book un Cashiel McCogan, ar kuriem lasītāji jau ir  iepazīstināti iepriekš, dziļi ienaidnieka teritorijā, jo ir izskanējušas baumas, ka doktors vārda Erik Pavel ir izgudrojis līdzekli pret vampīrismu, un, gluži kā ar iepriekšējo stāstu, arī šajā klātienē atklātais ir daudzkārt vairāk un varenāk!

********Apzināto maitekļu zona********

*Jāpānas plāns radīt superinfekciozu vampīru sugu, kuras kodiens pārvērš cilvēku pilnīgā zvērā bez jebkāda iepriekšēja ‘’es’’.

Warren Ellis, Declan Shalvey, Jordie Bellaire – Injection, Vol.1 and Vol.2 (Injection #1-2)

25787656.jpg29584610

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Piecu (dažādi pēc etniskās izcelsmes un ar atšķirīgu kultūru) cilvēku grupai, kur katrs ir apveltīts ar neparastu talantu, nosauktai par Cultural Cross-Contamination Unit jeb vienkārši CCCU reiz tika dots uzdevums ieslīgt prāta vētrā un padomāt par nākotni un tehnoloģiju attīstību. Beigu beigās viņi nonāk pie secinājuma, ka ne visai tālā nākotnē iestāsies garlaicīga stabilitāte ar ļoti lēnu vai vispār nekādu izaugsmi. Risinājums – dot mākslīgajam intelektam nelielu piešprici un apvienot to ar reāla cilvēka garu/spoku, cerot uz to labāko, ka kontrole pār to netiks izlaista no rokām! Uh, kā jau vienmēr, gribot to labāko, sanāk makten liela šmuce, kuru nu tagad gan kopīgiem spēkiem, gan katrs individuāli CCCU cenšas tikt galā.

No sākuma bija nedaudz neskaidri, kad ‘’tagadne’’ mijas ar atmiņu, jo atverot pirmā krājuma vāku, lasītājs uzreiz tiek iemests stāstā, un krājums pa lielam paiet reizē, lai iepazītos ar pasauli un tās varoņiem, un vienlaikus tas neļauj noplakt interesei par dīvaini intriģējošo un arīdzan drusku baiso Injection pasauli. Kā uz to šajā video norāda autors Warren Ellis, kam var piekrist, ka mēs faktiski dzīvojam zinātniskajā fantastikā, kur nopietni ziņu portāli publicē rakstus par zombiju zvaigznēm, un talantīgiem valodas meistariem atliek vien smelties ideju. : ) Zinātne apvienojumā ar pārdabisko visā tā krāšņumā arī mākslinieku

Otrais krājums principā seko līdzi detektīvam Vivek Headland (tā kā Šerloka Holmsa stilā, kurš saskata vissīkākās detaļas un likumsakarības), kuram dienā, kad klients ierodas sakarā ar pazudušu dēlu, no ierastā piegādātāja atsūta dēļa gaļas gabalu (bicepss, un starp citu pēc Viveka vārdiem ideāli sagatavots) ;traģiskāk, ka sieva mirusi nelaimes gadījumā vien sešas nedēļas pirms tam. Un sekojot pavedieniem pa pēdām, nav diži ko brīnīties, kad atklājas Injection pieliktais pirksts!

Cik var spriest pēc trešā krājuma vāka, tad sekojoši fokuss pāries uz Brigid Roth – guru visā, kas saistīts ar datoriem un elektroniku. Vēl no CCCU jāpiemin profesore Maria Kilbride, slepenā aģenta iemiesojums Simon Winters un ar burvju spējām sajaucamu Robin Morel, kura aspektā būtu interesanti uzzināt vairāk par The Otherworld un nešaubos redzēsim vairāk arī par viņa jauno darba vietu The Breaker’s Yard, kur līdz letālam notikumam strādājuši gan Robina māsa un māte, gan arī senči iepriekšējās paaudzēs. Šādu tradīciju Robins nedomā turpināt!

Stephen King – Under the Dome

6320534

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.

Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.

Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.

Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.

Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.

Allan Moore and Jacen Burrows – Providence Act 1 (Providence #1-4) un Neonomicon (Moore’s Cthulhu Mythos)

33163150.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Avatar Press

Manas pārdomas

Laikraksta The Herald komandai steidzami ir jāizdomā pietiekami sakarīga raksta ideja, lai aizpildītu negaidīti izņemtas reklāmas atstāto tukšo vietu. Rezultātā žurnālists (ar cerībām kļūt par rakstnieku) Robert Black tiek nosūtīts apciemot doktoru Alvarezu, kurš reiz publicējis eseju par Souls le Monde, pēc kuras pabeigšanas vairāki savstarpēji nepazīstami lasītāji salīdzinoši īsā laikā izdarījis pašnāvības.

Lai bez galvas lauzīšanas, kā nesamaitekļoties par krājumu un varētu drusku vairāk uzrakstīt, kā allaž paskatījos, ko saka citi lasītāji, un no šī video uzzināju par vienu no iedvesmas avotiem, kas pa ķēdītei ir ietekmējis radošus prātus – Robert W. Chambers īso stāstu kolekcija The Kings in Yellow. Tātad, pirmās nodaļas/izdevuma virsraksts ‘’The Yellow Sign’’ un The Herald sekretāre sajauc, domājot ka grāmatu sauc The Yellow Thing, nevis The Yellow King. Pats no Lovecraft daiļrades esmu lasījis tikai divus īsos stāstus ‘’The Statement of Randolph Carter’’ un ‘’The Picture in the House’’ (+ neko glaimojošu nav nācies par viņu dzirdēt), bet to, ka autors ir smēlies viņā idejas un mākslinieks, radot šausmu žanram cienīgu atmosfēru, to lieliski spējis pārnest uz attēliem, var skaidri pamanīt. Viss kopā Robertu iedvesmo ar galvu pa priekšu mesties truša alā, ķerties vērsim pie ragiem un pamest darbu, lai sāktu izpēti savai debijas grāmatai tagad un nevis kaut kad tālā nākotnē.

Interesants aspekts papildus komiksam bija ieraksti no galvenā varoņa dienasgrāmatas/piezīmēm, kur ierakstīt ašu ideju stāstam, lai nepiemirstas. Reizē kalpoja kā īss nodaļas kopsavilkums, gan arī sniedza papildus ieskatu, kad tēls atskatās un analizē dienā pieredzēto, kas varbūt nav attiecīgajā mirklī iekritis acīs. Papildus pluss, ka tas ticis izcelts šī izdevuma vākā, kā arī nosacītā atsaucē uz rakstniekiem, kas ir izmantojuši šādu Commonplace book variantu ideju piefiksēšanai.

**

11036352

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Avatar Press

Manas pārdomas

Pirms Neonomicon(2010) četrām nodaļām, kura beigas likās prasāmies pēc turpinājuma, bet vismaz Goodreads neatradu, ka būtu gaidāms kaut kas, ir 2003.gadā izdotais The Courtyard. Par cik notikumi risinās pirms Neonomicon (bet pēc Providence), tad visai patīkami, ka ir pievienots klāt arī prīkvels.

The Courtyard galvenais varonis FIB detektīvs Aldo Sax izmeklē saistību starp trim dažādām un viens otram nepazīstamiem slepkavām, kuru pastrādāto slepkavību veids ir identisks. Aldo šķiet daudz pieredzējis profesionālis, bet pat Aldo bagātā prakse nespēj viņu pasargāt no vainīgo ietekmes varas. Šis divu nodaļu stāsts izteikti izceļ sava žanra priekšrocības, kad jāpiekrīt teicienam, ka reizēm attēls ir vairāk kā tūkstoš vārdu vērts. Lielas uzslavas māksliniekam Jacen Burrows, jo grūti iedomāties, kā to pašu varētu pateikt vārdiem.

Tālāk Neonomicon kādu gadu vēlāk divi citi FIB aģenti Gordon Lamper un Merril Brears izmeklē, kas tad īsti notika ar Aldo un sekojoši iepriekš pastrādātajām slepkavībām. Cerams šajā video redzamais pirmās nodaļas pārskats pārliecinās, ka šis komikss ir tā vērts, bet var piekrist, ka kaut ko tik dīvainu (labā nozīmē) ilgi nav nācies redzēt. Šeit cits lasītājs dalās sajūsmā gan par Courtyard un Neonomicon, gan arī par Providence.

Jonathan Maberry – Patient Zero (Joe Ledger #1) (Audio book)

3993839

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džo Ledžers tiek iemests baseina dziļajā galā, viņam kā ar bomi tiek iebelzts pa galvu, kad līdz šim nedzirdēta DMS(Department of Military Science) aģentūra ar ļoti noslēpumaino Mr. Church priekšgalā rekrutē Džo bīstamākajam uzdevuma viņa karjerā – pasaules glābšana no potenciālas zombiju apokalipses. Bet tieši veids, kā DMS izvēlas atlasīt sev derīgos aģentus no, tā teikt, pelavām, ir tas brutālākais. Bez jebkādiem brīdinājumiem vai paskaidrojumiem Džo Ledžers nokļūst vienā telpā ar cilvēku(teroristu), kuru mazāk kā pirms 48stundam viņš jau vienreiz kā nogalināja. Acīmredzami ar pasauli kaut kas nav īsti riktīgi, ja tev nākas veikt kaut ko tādu atkārtoti…

Patient Zero pārsvarā norisinās no Džo skatpunkta un tikai īsi un fragmentāri dod ieskatu ļaundaru/teroristu nometnē. Varbūt lasot fizisku grāmatas eksemplāru būtu citādāk, bet šajā konkrētajā audio grāmatas ziņā labi, ka tā, jo ierunātājam, kuram citādi par visu romānu kopumā var novēlēt uzslavas, liels mīnuss bija identiskās balsis un intonācijas gan galvenajam labajam tēlam Džo, gan zombiju apokalipses finansētājam un vienkārši superbagātajam Sebastian Gault. Šeit skatāms video, kur autors pats raksturo savu varoni Džo Ledžeru. :)

Sebastians – multimiljonārs (ja ne pat miljardieris) un reizē arī plaši pazīstams labdarības projektu atbalstītājs tik ļoti pielūdz alkatīgo $ dievu, ka maz pamazām ir izperinājis. La realizētu mērķi nedaudz pabiedēt Amerikas Savienotās Valstis, izkaisīt pietiekoši daudz informācijas vakcīnas izveidi, lai tā pārsviestu savus milzu tēriņus no militārās nozares uz farmāciju. Atliek vien uzvest pietiekami draudīgu izrādi ar augstu ticamības pakāpi, bet tā, lai nepāršautu pār strīpu, un nauda varēs sākt ripot. Tomēr, kā par nelaimi, lai plāni kustētos uz priekšu, nākas piesaistīt reliģiskāk noskaņotus partnerus, kuriem ideoloģija ir spēcīgāka par materiālajām dziņām.

Ja neskaita Džo vadīto Echo komandu, tad no otrā plāna tēliem visintriģējošākais būtu jau pieminētais misters Church, kas, starp citu, nav pat viņa īstais uzvārds. Lai kam Džo vaicātu neviens īsti nezin, kas viņš ir, un kopā salasās vien leģendām līdzīgi stāsti un baumas, kā arī viņa spēja ietekmē augstos amatos esošas personas, ieskaitot valsts prezidentu, ir vērā ņemamas, kas noteikti prasa, lai azotē atrastos neviens viens paslēpts ‘’netīrs’’ vai vienkārši vērtīgs noslēpums.

Patient Zero ir spriedzes pilna! Grāmata, kurā katra nākamā sadursme ar zombijiem ir dramatiskāka par nākošo, un tā vien šķiet, ka nākamo nemaz nav lemts piedzīvot!

Aaron Mahnke – The World of Lore, Volume 1: Monstrous Creatures

35534639

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Wildfire

Manas pārdomas

Monstrous Creatures ir tās autora Aaron Mahnke radītā podkāsta Lore fizisks epizožu apkopojums par dažādiem tumsā ložņājošiem briesmoņiem un mošķiem, kuriem, kā par brīnumu, liela daļa cilvēku tic vēl joprojām Laikam jau nevajadzētu justies tik pārsteigtam, ka cilvēku vēlme ticēt kaut kā pārdabiska eksistencei arī 21.gadsimtā nav mazinājusies, ja pašam atliek tikai paskatīties pa dzīvokļa logu, lai ieraudzītu baznīcu.

Pirmais krājums sevī ietver vēlā vakarā ap nometnes ugunskuru stāstāmus stāstu par apsēstām lellēm, radībām ar milzu spārniem un sarkani spīdošām acīm, nolādētiem kuģiem un mājokļiem, kā arī par elfiem, gremliniem, leprikoniem, vendigo un vēl visu ko. Patiesi reāli stāsti, kuri noteikti ir iedvesmojuši ne vienu vien autoru un režisoru, kā nekā filmas ‘’balstītas uz patiesiem notikumiem’’ domājams netrūkst.

No vienas puses prieks, par cik katru podkāsta epizodi esmu klausījies tikai vienu reizi, kas ļauj atsaukt atmiņā piemirstus īsākus vai ne tik spilgtus stāstus, bet vienlaikus ir arīdzan neliela vilšanās, jo grāmatā neatrast oriģināla materiāla, kas jau nebūtu izskanējis audio formāta pirms tam. Tas tomēr nenozīmē ka es nožēlotu grāmatas iegādi vai negaidītu otro krājumu, ja jau ir numerācija. Monstrous Creatures var kalpot kā lielisks papildus materiāls gan tiem, kas jau zina par podkāsta eksistenci, gan, cerams, ar burvīgo vāku un arī ilustrācijām spēs piesaistīt uzmanību un radīt jaunus fanus.

Zemāk gandrīz visu apakšnodaļu saraksts ar linkiem uz attiecīgajām epizodēm: