Naomi Novik – Uprooted

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jauniete Agņeška dzīvo maģiskā ielejā blakus baisam, ļaunam un konstanti draudīgam mežam, no kura pastāvīgajiem draudiem palīdz aizsargāt noslēpumos apvīts burvis saukts vienkārši par The Dragon. Lai arī Pūķis skaitās kā labais tēls, ielejas iemītnieki viņam ne pārāk uzticas. Galvenokārt par iemeslu ir Pūķa ārkārtīgi retie apmeklējumi apdzīvotās vietās, kuru kulminācija ir reizi 10 gados, kad Pūķis izvēlas jaunu palīdzi/kalponi. Lai arī iepriekšējai nekas netiek pāri darīts, pat tiek ļauts atgriezties dzimtajā vietā, meiteni reti, kad tā izvēlas darīt, kas vēl jo vairāk pastiprinā sliktās baumas par Pūķi.

Agņeškai nemaz nevajadzēja kļūt par Pūķa jauno palīdzi. Visi kā viens bija domājuši, ka par tādu kļūs draudzenai Kasia kurai par spīti tam pasakveidīgajā stāstā atvēlēta pietiekami svarīga loma. Tikmēr spontāna, neapdomāta rīcība liktenīgajā dienā nostāda Agņešķu Pūķa uzmanības centrā, padarot viņu par burvja jauno palīdzi un parādoties negaidītam talantam, it īpaši dziedniecības un ar veselību saistīto maģiju, arīdzan par burvja mācekli.

Raksturu neskaritības sadursmes, tuvējā karaļnama intrigas un pieaugošās melnās maģijas spēka apvītais mežs, kas izrāda vēlmi palielināt savu teritoriju. Viss kopā Uprooted un galvenās varones Agņeškas (sākotnēji maza, neizteiksmīga) stāstu padara patiesi pasakas cienīgu. Fakts, ka šķetami labajam burvim piešķirta iesauka un turklāt kā bīstams pārdabisks radījums, arī liek aizdomāties.

Interesanti apspēlēts (labi izvēlēts) grāmatas nosaukums Uprooted ap koku saknēm, ap domu, ka cilvēks kaut kur apmetoties uz dzīvi tā teikt iesakņojas. Mežu nomāc slimība, ļaunā tēla Wood Queen maldu ceļos nonākušais spēks, tas koruptīvais spēks, kas pārmāc cilvēka dabisko aizsardzību, kā kokam kājas kļūst par saknēm, vai kā ādas patoloģijas veidā tā sāk pārveidoties par koka mizu. Labā veidā, izmantojot šādu maģisko pieeju, var interpretēt, ka šādā viegli uzskatāmā veidā atklājas cilvēka patiesā daba.

Uprooted vienlaikus ir arī Agņeškas izaugsmes stāsts, kurai starp visu maģijas apgūšanu, aprašanu, ka viņa ir ragana un nenovecos tik ātri, kā citi radi, tuvinieki un mīļotie cilvēki, jāspēkojas ar meža Wood Queen un pie viena jāizlavierē dzīvai esam starp karaļnama pārmaiņu līkločiem cīņā par troni un varu.

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Profesore Reičela Džordana atšķirībā no lielākās daļas līdzdzīvotāju uz katra soļa uzdod jautājumus, mēģina izprast, kāpēc cilvēce joprojām pēc vairāk nekā trīs tūkstošiem gadu tik strikti seko tām pāšām ‘’Enģeļu’’ dogmām. Viņa nebūt negrib apstrīdēt, ka Eņģeļi nebūtu palīdzējuši cilvēcei pārdzīvot pēc citplanētiešu, saukti par Adversary’’, uzbrukuma. Turklāt ne tikai izdzīvot, bet uzplaukt ntajās zvaigžņu sistēmās uz neskaitāmām planētām un sasniegt cilvēku skaitu, kāds uz Ēdenes (a.k.a. Zeme) nebūtu iespējams.

Tomēr Reičelai nekādi neliek mieru fakts, ka viss, ko cilvēce zina par savu tālo pagātni un knapo izdzīvošanu pēc Adversary uzbrukuma nāk no Enģeļu teiktā. Un kāpēc gan šie Enģeļi, kuri paši varētu būt tehnoloģiski attīstītāki un spēcīgāki citplanētieši, teiktu tikai un vienīgu patiesību un nepaturētu neko pie sevis vai neieslīgtu puspatiesībās. Bet reliģiskā ticībā Enģeļiem, viņu absolūtajam godīgumam un nesamaitātībai nostāda Reičelu teju ķeceres statusā.

Neatzīmēts nedrīkstētu palikt fakts, ka, lai arī cik liela pārliecība nebūtu Reičelā, ka kaut kas jāmaina, bez citu palīdzības nekur tālu viņa netiktu, un pirmais un galvenais palīgs ir pavisam nejauši atrasts algots slepkava ar superspējām pielīdzināmiem talaniem vārdā Knight. Vēl loģiskāk, lai kādā brīdī nepaliktu garlaicīgi, ir sižetā iesaistīt Reičelas izbijušu romantisko interesi. Kopā gana samudžināts sakritību kamols, kam uz sērijas beigām nāk klāt vēl pa kādam neatbildētam jautājumam, kāpēc tā, kas paliek neatbildēts.

Sins of Angels sērija ir negaidīti nopietna sci-fi sērija it īpaši autora J.S. Morin izpildījumā, no kura puses līdz šim visas grāmatas no Black Ocean Visuma bijušas ar izteiktu piedzīvojuma un humora garu. Sastapšanās ar autoru Matt Larkin jeb M.A. Larkin nav pirmā, bet arī tā saistīta ar Melno Okeānu. Protams, jāatzīmē, ka Sins of Angels ar šo visumu un tajā mītošajiem varoņiem nekādīgi nav saistīts. To sakot, šķiet, ka autoru un minēšu ar uzsvaru uz J.S. Morin, spēcīgā puse būs tieši nenopietnāka rakstura SFF.

Nenoliedzami ar visu Eņģeļu būšanu šī sērija un Reičelas dzīves misijas uzdevums atbrīvot cilvēci no tik sen radītajām dogmu važām ir bāzēts gana spēcīgā reliģiskā mērcē. Labi, ka autori ar šo aspektu nav pārāk pārcentušies un Reičelas cīņu var interpretēt arī kā cīņu pret autoritātēm, pret režīmu, kas it kā apgalvo, ka cīnās un strādā visu kopējās, lielās bildes interesēs, bet nezkāpēc tev māc šaubas, par šo apgalvojumu pareizumu, aiz kā gana ticami slēpjas kas krietni briesmīgāks un šausminošāks par birokrātu piebāztām kabatām un portfeļiem.

Sara Clancy – Banshee #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kopš desmit gadu vecuma Bentons Bertrands ar pieaugošu regularitāti ir sapņojis īpatnēji realistiskus murgus no sērijveida slepkavu perspektīvas. Vēl baisminošāks fakts, ka ātrāk vai vēlāk, bet Bentona sapņi piepildās realitātē. Diemžēl Bentona vecāki ir no kategorijas, kuriem vairāk rūp apkārtējo viedoklis un iespaids par viņiem nekā dēla fiziskā un psiholoģiskā veselība, kā rezultātā ar tikpat lielu regularitāti Bentons ar vecākiem ir pārcēlies no vienas Kanādas lielpislētas uz otru. Sērijas darbība notiek pirmajā mazpilsētā, kuru Bentona vecāki izvēlējušies, Fort Wayward. Laikam cerot, ka nošķirtība no cilvēku masām šoreiz varētu nākt par labu.

Par laimi Bentonam, jo viņa vecāku problēmsituāciju risināšanas taktika paliek nemainīga, viņi kā pirmo un vienīgo ‘’viesmīlības komitējas’’ un Fort Wayward pārstāvi sastop izteikti runātīgu, ziņkārīgu un visādi citādi laipnu tīni Nikolu. Bertrandu ģimenes izvēlētā mazpilsētā kā tāda ir ar dziļām iezemiešu indiāņu saknēm un ar to saistīto folkloru, bet Nikola ir vēl īpašāks gadījums un viņu nu nekādi neizdosies pārsteigt un pārbiedēt ar pārdabisko, pat cenšoties no visas sirds un citām iekšām, ko Banshee sērijā sastaptie briesmoņi arī cenšas darīt.

Būtu Banshee sērija YA pārstāve, tad abu draudzība jau pirmajā grāmatā būtu pārtapusi par ko vairāk. Acīmredzami labāko draugu draudzība brīžiem mēro soļus tuvāk kam romantiskākam, bet ne reizi neizplūstot pāri draugu būšanai, ka pat man radās vēlme, lai šī attiecību fronte pavirzīties attiecīgajā virzienā. No citas puses, labi ka tā, jo pretējā gadījumā katra sērijas grāmata būtu divtik gara ar liekiem vizuālā izskata cildinājumu aprakstiem, kādi izpaužas, piemēram, The Infernal Devices jauniešu fantāzijas sērijā.

Ar Nikolas palīdzību Bentons beidzot var sākt izprast, kas viņš tāds par putnu vai precīzāk paranormālo radību ir. Kaut arī Banšijas parasti ir sieviešu kārtas un mitinās Īrijā, acīmredzami Bentona gadījumā notikuši vairāki izņēmuma gadījumi. Būtiskākais, ka Bentons nav mentāli slims, nejūk prātā, kas gan debatējams un saprotami risināms jautājums no dienas uz dienu. Vēl jo vairāk Bentona pieaugošais ‘’talants’’ un māka ar to apieties, kā arī ar Nikolu kopīgā cīņā pret Fort Wayward pilsētā mītošajiem mošķiem, piesaista jaunus un bīstamākus pretiniekus, kuri tā vien vēlas kā pieveikt un nogalināt Bentonu.

Nebūtu bijis slikti, ja pārdabiskie briesmoņi būtu vienīgais ar ko Bentonam un Nikolai vajadzētu saskarties. Paralēli nākas pārliecināt ‘’parastos’’ mirstīgos, ka Bentons ir labais, ka viņš nav vainīgs pie traģēdijām un nāvēm, kuras tā vien šķiet noris paaugstinātā skaitā viņa klātbūtnē. Šajā ziņā Benotam atkal paveicas ar Nikolas mātes profesiju, kura strādā vietējā policijā, kas lieti noder arīdzan citkārt nepieejamu informācijas resursu piekļuvei un ātrākai ļaundari pieveikšanai.

Interesanta paranormālu šausmu romānu sērija, kuras viens no lielākajiem plusiem ir caurvijošais draudzības spēks starp raksturos tik atšķirīgajiem Bentonu un Nikolu.

A.I. Nasser – The Sin #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nomirt ar neatlaistiem, nepiedotiem grēkiem daudziem reliģiju ticības piekopējiem atrodas augstu baiļu rangā. Lieli pāridarījumi vai mazi grēki, bet ir vēlēšanās pēcnāves dzīvē un aizsaulē doties ar attīrītu sirdsapziņu. Tāda ir viena no centrālajām tēmām The Sin šausmu žanra triloģijā.

Uz savas ādas, ko nozīmē uz Zemes vēl esošu garu dusmas, kuri vai nu aiz kāda pāridarījuma, kādēļ nespēj virzīties tālāk, bet grib atriebties, tiek dota iespēja izbaudīt populāram autoram Patrick Lahm, kuru pēdējā laikā (daži gadi kopš dižpārdokļa iznākšanas) piemeklējusi radošā krīze, kurš ir ceļā uz tikšanos ar lasītājiem kādā grāmatnīcā, bet auto nekurienes vidū beidzas degviela, turklāt vēl pamatīga negaisa laikā. Attiecīgajā brīdī, kad garām brauc šķietami laipns priesteris, Patrika dēļ gribas teikt ‘’par laimi’’, bet kā rādīs turpmākie notikumi, tad tas būs tālu no realitātes.

Kopā ar priesteri Patriks nokļūst tādā kā vienmuļā šosejas piemalē esošā motelī, par kuru vēl jābrīnās, ka tas spēj vilkt dzīvību, ka atrodas gana viesu, kas šo iestādījumu padarītu rentablu. Šajā reizē motelim acīmredzami jāpasaka liels paldies vētrai, jo reizē ar abiem iepazītajiem viesiem moteli par glābiņu no laikapstākļiem izvēlējušies gana raibs tēlu mistrojums. Diemžēl spoku dusmas nevienu neglābs, katram ir kāds grēks, kuru tie par jebkādu cenu gribēs izvilināt kāroto grēksūdzi.

‘’Confess!’’, ko spoki šajā sērijā ik pēc brīža bļauj mocāmā subjekta virzienā pie sērijas pēdējās grāmatas jau tuvojās bīstami tuvu kaitinošajai robežai, kad jau koncepts pārspēlēts drusku par daudz. Interesantāks gan būtu fakts, ka motivators vai pat drīzāk kūdītāja spēks spoku izdarībām ir kāds lielāks pārdabisks spēks, kura izmantotais ķermeņa dzīvesilguma, tā teikt, derīguma termiņš iet uz beigām un derētu atrast jaunu saimnieka ķermeni, kurā iemiesoties. Un vai zini? Viens no moteļa viesiem ir tam kā uzmērīts!

Ja vēl triloģijas sākums ir spēcīgs un interesants, tā turpinājums gana interesants, tad noslēguma kulminācija un atrisinājums gan šķita tāds pliekans un neizteiksmīgs. Sērija ar lejupslīdošu kvalitāti vai vismaz interesantuma faktoru, bet visu triloģiju kopumā ņemot laba izklaide tumšā rudens, ziemas vakarā.

T.W. Brown – Dead #1-12

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad tā pēkšņi un bez brīdinājuma mirušie augšāmceļas, bet ne, lai turpinātu iesākto dzīvi, bet gan, lai uzbruktu vēl dzīvajos esošajiem, ir skaidrs, ka nekas vairs nebūs tāpat, kā līdz šim. Kad rekordīsā laikā krīt jebkāda veida valsts pārvaldes un tikpat ātri par vienu no lielākajiem draudiem līdzās zombijiem kļūst dažs labs līdzcilvēks, kas izmanto izdevību norauties no ķēdes un vēl lielākā postā un nelaimē iegrūst kādu citu, lai pats sagrābtos vēl vairāk varas un varētu to žvadzināt pāri citiem, ir skaidrs, ka būs vajadzīgi spēcīgi labie tēli līderi, kas stāsies tādiem briesmoņiem pretim.

Pat tādiem turklāt kļūst personas, kā Stīvs Hobarts vai Kevins (‘’the geek’’), kuri atšķirībā no citiem piemēriem Dead sērijā izvēlās darīt labu un palīdzēt. Kas nebūt neklājas viegli, kad ir citi, kuri vēlas izmantot haosu un anarhiju savtīgiem nolūkiem. Bet par spīti grūtībām vispirms no zombiju puses un vēlāk no laikapstākļu un pienākošās ziemas puses (pārsteidzoši, ka netiek pieredzēta neviena viesuļvētra), it īpaši, ja atrodies teritorijā, kur ziema ir bagāta ar sniegu, gan Kevina, gan Stīva grupas mazpamazām no dažiem indivīdiem pieaug un izveidojas teju līdz pat mazu ciematu cienīgiem apmēriem. Katram ar mainīgiem panākumiem, par ko vienīgo majienu sniegšu, ka pat visi galvenie varoņi nav pasargāti no priekšlaicīgas nāves pirms sērijas beigām.

Pēc iniciālā šoka, kad vispirms vēl jānotic tādu staigājošo miroņu eksistencei, kā dēļ vien tiek zaudēti tūkstošu tūkstoši, jo tak pirmā reakcija uz kaut ko tādu, ir ka zombiji taču neeksistē, izdzīvojušie savācas, kā jau pieminēts savācas dažāda rakstura grupās un nosacītās koalīcijās. Viena grupa absorbē citu līdz brīdim, kad dažas grupas jau sāk atgādināt zudušo laiku mazpilsētas apmērus. Diemžēl jo tālākā pagātnē paliek zombiju apokalipses izcelšanās, jo izteiktāk pierādas, ka, lai kādi laiki nepienāktu, militāra rakstura konflikti bija, ir un būs starp cilvēku nometnēm, kas sērijai turpinotos un atklājoties, ka ir salīdzinoši gana liela cilvēku populācija, kuri pēc zombiju koduma vai skrāpējuma paši nepārtop par zombiju, bet kļūst par šīs slimības nēsātājiem. Kā rezultātā rodas gan tikai imūno grupas, gan tīri nezināmo grupas (līdz kādam kas neatgadās), kuras apņēmušās, lai tur vai kas, bet censties nogalināt līdz pēdējām indivīdam no pretējās grupas, un vien reta ir tāda saime, kurā gan imūnie, gan pārējie spēj sadzīvot.

Pamatā sērijas darbība notiek ASV, bet ar maziem fragmentiem autors nosacīti cenšas horizontu pavērt plašāku arīdzan uz pārējo pasauli. Nosacīti, jo vien uz brīdi ieskats tiek Ēģiptes teritorijā, kur kāds cenšas uzdoties par faraonu un atdzimušu seno dievu pārstāvi līdz mirklim, kad uzrodas kāds, kurš zina labāk un ierāda viņam patieso vietu, nevis akli pakļaujas. Ilgāk un biežāk autors paviesojas Lielbritānijā, kur izdzīvojušie saskaras ar līdzīgām problēmām kā ASV.

Interesants koncepts autoram sanācis attiecībā uz vēl bērnu vecumā pārvērstajiem par zombijiem. Kā viņu atšķirīgā smadzeņu darbības un attīstības saistītā fizioloģija vēl ļauj saglabāt niecīgas prāta spējas un atmiņas zibšņu fragmentus, kas radikāli izmaina viņu uzvedību, ļaujot pieņemt nosacītus lēmumus, izveidot slazdus un visādi citādi būt daudz bīstamākiem. Bēdīga ziņa sniedzama arī visiem kaķu mīļiem, jo kaķi šajā pasaulē nespēj kļūt par zombijiem, bet gan ir kā pārnēsātāji un pat ar vienu skrāpējienu var piespriest tev nāvessodu, kas loģiski viņus padara par ārkārtīgi nevēlamiem radījumiem. Par laimi, suņiem nav ticis tāds pats liktenis.

Diemžēl secinājums par sēriju, lai gan izklaidējoša, tad galu galā drusku pārāk izstiepta garumā, it īpaši tiekot līdz sērijas beigām, kad vairāk rodas, ka autoram vairs nav gribējies turpināt. Galvenajiem tēliem ir jau bērni, kāda mirušā līdera vietā stājušies citi tikpat godprātīgi un lieliski, bet tikpat labi sērija varētu būt bijusi kompaktāka ir lielākas pabeigtības sajūtu. Citādi arī tikpat labi sērija varētu turpināties vēl un vēl.

Scott Baron – Space Assassins #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gadu simtiem Wampah Ghalian vampīru rase ir bijusi viena no spēcīgākajām, ja ne pati spēcīgākā maģijas spēju pielietošanas pratēju rase Visumā. Tā nu izveidojies, ka Vampeji nu pazīstami, kā paši labākie algotie slepkavas, kādus vien vari atrast, ja vēlies, lai darbiņš tiktu padarīts un iecerētais mērķis novākts no ceļa. Kā rezultātā tieši Vampeji ir tie, kuri lielā mērā ietekmē politiskos notikumus un planētu darbību viscaur Visumam.

Kādam acīmredzami šāds spēku samēru attiecības neiet pie sirds, it īpaši tādai gandrīz tikpat spēcīgai maģijas pielietotājiem, kā Vislas rasei ar pašiem ar savu izslavētu padomi Council of Twenty. Pirmie potenciālie pārmaiņu viļņi, baumu druskas par varbūtēju spēku samēru maiņu vislu vidūnāk ar viena no vampeju piecu algoto slepkavu Meistaru slepkavību, kas attiecīgi piespiež sērijas vienu no galvenajiem varoņiem vampeju meistaru Hozarku lūgt izgatavot vienu no spēcīgākajiem maģiskajiem zobeniem, kāds plašajā Visumā atrodams.

Parasti vampeji jebkuru uzdevumu izpilda vienatnē, bet tad sanāktu viens garš viena tēla izpētes ceļojums, kas varbūt nemaz nebūtu bijis tik slikti. Tā vieta autors Scott Baron lasītājam piedāvā dažādu gana krasi atšķirīgu varoņu bariņu, caur kuru prizmu izklāt savu iecerēto vīziju par algotiem slepkavām vampīriem ar maģijas spējām.

Pārsvarā sērijas pirmā grāmata, šīs sērijas gadījumā The Interstellar Slayer, ar visu jauno informāciju par autora jaunradīto pasauli un tās varoņiem spēj apburt lasītāju vairāk nekā turpinājumi. Diemžēl Space Assassins gadījumā pirmās grāmatas pēcgarsā, ja klausītos to tīri individuāli, ne visu sēriju vienā piegājienā, un konkrētāk tieši nsolēgums neiedvesmotu ķerties pie otrās grāmatas The Vespus Blade, pieminētā superspēcīgā maģiskā zobena.

Pat pašam Hozarkam ir gana liela skepse, cik labi izdosies sastrādāties ar kompanjoniem, kuri sērijas gaitā kļūst par labiem draugiem, ja līdz šim tik veiksmīgi un profesionāli izdevies darboties vienam. Tomēr vislas un viņu Council of Twenty iekšējie ķīviņi par varu, kuri to apjoma dēļ nenovēršami un pat ar nolūku izplūst un ietekmē citas (cit-)planētiešu rases, liek Hozarkam no sirds novērtēt tauties Demelza palīdzību, kura sākotnēji šķiet pat uzpiesta, kā arī sena drauga un pilota Uzabud, ar visu viņa augstprātīgo palīgu Laskar.

Ļoti viegli, kā alternatīvu, būtu iztēlojami dažādi galveno varoņu piedzīvojumi no planētas uz planētu, izpildot pasūtījumus. Bet tā vietā Space Assasins sēriju Skots Barons izvēlās izvērst vienā lielā konfrontācijā starp vislas varas maiņu, cīņu par to un Vampeju pārstāvjiem Hozarku un Demelzu.

Joel Shepherd – Kantovan Vault (The Spiral Wars #3) UN Jason Anspach, Nick Cole – Retribution (Galaxy’s Edge #9)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atraduši jaunu sabiedroto Mākslīgā Intelekta Styx veidolā, kurai gan visi līdz galam neuzticas, ka viņa/tas nedarbojas tikai un vienīgi savās interesēs, UFS kosmoskuģa Phoenix komanda Ērika Debogandes virsvadībā turpina smagu ceļu Visuma dzīlēs, lai censtos atrast sen zudušas informācijas druskas no laikiem, kad Mākslīgo intelektu karš starp Drysine, kuriem Stiksa pieder, un Deepynines bija pilnā plaukumā.

Salīdzinoši ar iepriekšējām The Spiral Wars grāmatām Kantovan Vault gan lielo ideju, kuras tiek turpinātas no iepriekšējām grāmatām, gan pamata lielā sižeta ziņā šķita pliekans un bez tās enerģijas un dukas, kuru varēja manīt iepriekšējās divās.

Viens, ko var turpināt uzslavēt, ir dažādu citplanētiešu rasu attēlojums, to dažādo dzīves uzskatu un filozofijas, Katovan Vault ietvaros fokusējoties uz Tavalai rasi.  Un kā tas viss rezultējas, kad notiek saskare ar reizēm tik atšķirīgajiem cilvēkiem,kuri, neskatoties uz īso laiku, kuru pavadījuši izplešoties Visumā, tomēr ir vieni no galvenajiem notikumu virzītājspēkiem. Kā arī kā angļu valoda dominē pāri visām citām un kā citām rasēm jāāpgūst šī valoda, nevis cilvēkiem kāda cita.

Varbūt Katovan Vault jāuztver kā sagatave turpinājiemiem, bet citādi jūtams, ka jāaietur zināma pauzīte pirms ceturtās Defiance grāmatas, lai zināma vilšanās šajā, neietekmētu vērtējumu par nākošo.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Apetīte rodas ar ēšanu un ar varas spēka kārdinājums sagrābt vēl un vēl Goth Sullus iznācis līdzīgi. Imperatora tituls, kādā viņš nosaukts, un arīdzan iekarotajā imidžs, kādā Gots pats sevi redz, novedis pie situācijas, kad atbrīvotājā Gots kļuvis par kārtējo tirānu Republikas un tagad Imperiālistiskās Republikas vēsturē.

Tikmēr līdz šim iepazītajiem leģionāriem nekas ar Gota oficālu un redzamāku nākšanu pie varas nekas nav mainījies. 19.panta izpilde un parlamenta House of Reason biedru sodīšana par noziegumiem pret Republiku un leģioniem tiek turpināta, lai ar cik lielu pretestību nebūtu jāsaskaras.

Kā trešais paralēlais sižets, kas tika iesākts un nedaudz apspēlēts iepriekšējās grāmatās, saistīts ar jaunu sievieti vārdā Prizma, kurai šķiet ir līdzīga saikne ar spēka avotu, kas dod Gotam Sallusam viņa spējas. Bet atšķirībā no Gota, kurš ļāvies spēka avota ‘’balsīm’’ pārņemt varu pār sevi, novirzīt no ideālu pilnā mērķa, tad Prizma vismaz šobrīd šķiet ir apveltīta ar lielāku gribasspēku. Lai arī uz Retribution beigām un arī epilogā jauniete vairs netiek pieminēta, drusku piemirsta, tad minētu, ka Prizmai sērijā varētu tikt piešķirta visai svarīga loma, lai haoss, kas iestājas grāmatas beigās, neizpostītu teju visu Republikas un cilvēku apdzīvoto planētu teritoriju.

Galaxy’s Edge sērijā kopumā var manīt un nojaust dažādu citu popkultūras slavenu darbu ietekmi uz autoriem, tāpat arīdzan uz līdzšinējo ļaundari Gotu Sallusu, kas nemaz nav viņa patiesais vai pirmais izvēlētais vārds dzīves mūžā, kas stiepies krietni ilgāk par vidēji ierasto. Vien fonā un garām ejot tiek pieminēts pats sākums, kad Gots/Kaspers pirmoreiz saskāries ar ‘’spēka avotu’’, kas galu galā novedis viņu pašu līdz korupcijai.

Biju jau drusku nobažījies, cik ilgi gan 19.punkta izpilde ievilksies, šī jau trešā grāmata pēc kārtas, kurā tas ir galvenais sižets, bet noteikti interese par turpinājumu virzienu, kādu autori izvēlēsies, personīgi ir augsta.

Craig Alanson – Armageddon (Expeditionary Force #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad jau sāk šķist, ka pēc Džo Bišopa pēdējās ģeniālās idejas un plāna realizācijas, kā pasargāt Zemi uz ilgstošāku laiku no citplanētiešu ‘’vizītes’’ un kā viņam, gan viņam, gan  (mākslīgajam intelektam) Skipijam būtu iestājušies mierīgāki laiki, kad vien ik pa laikam jāapciemo citplanētiešu datu pārneses stacijas, lai būtu lietas kursā, kas Visumā notiek, tā viena tāda stacija kājām gaisā sagriež viņu ekspetācijas par vienu no divu lielvaru citplanētiešu reakciju un rīcības loģiku.

Pieminētie citplanētieši (‘’latviskošu’’ kā) Maksholti nevēlas izrādīt pat teorētiskas vājuma pazīmes viņiem pakļautajām ‘’klientu’’ sugām, kur nu vēl pretējai citplanētiešu spēka koalīcijai, tādēļ iecerētā izlūkošanas misija uz Zemi un uz tai tuvāko tārpeju, kas nesen uzvedusies drusku dīvaini, tiek ne vien turpināta, bet kuģu skaita ziņā vēl vairāk pastiprināta.

It kā jau tā nepietiktu ar lielajām galvassāpēm, lai varētu atkal kārtējo reizi izdomāt ideju, kura nav acīmredzama un nepieciešams cilvēka prāts Džo Bišopa veidolā, kuram nav problēmu uzdot stulbus jautājumus un risinājumus, lai Skipijs varētu izvērtēt, vai tas nostrādās un dos vēlamo rezultātu. Papildus tam problēmas var sagādāt uz Paradīzes planētaskāmjveidīgo Ruhar kontrolē iestrēgušie cilvēki, kuri, nezinādami, ka Džo ir ne tikai dzīvs, bet ntās reizes izglābis Zemi, uztraucas tieši par to un neviļus var sagraut tik grūti un sūri panākto.

Jau sērijas piektajā grāmatā izteicu bažas, ka sērija sāk atkārtoties, un astotajā Armageddon grāmatā varētu minēt to pašu. Kā sērijas fanam man nesagādā to zināmā mērā pieciest, lai varētu izbaudīt gan dinamisko duo Bišopu un Skipiju, gan atbalstošos tēlus, bez kuru pienesuma un nestajiem upuriem, kuri šajā grāmatā sastāda vēl nebijušus apmērus, nekas neizdotos. Atliek vien izteikt cerības, redzot, ka uz šo brīdi sērija jau sasniegusi 14.tās grāmatas garumu, ka neiestāsies vēl paredzamāks riņķa dancis.

J.S. Morin – Black Ocean: Mirth & Mayhem #1-8

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kad burvis Morts (pilnā vārdā Mortakaisers Brūnais) paklausa uz nāves gultas esošā vectēva pēdējām lūgumam izlasīt bīstamu burvju grāmatu, kura tiek glabāta maksimālā drošībā aiz atslēgas, Morts nespēj iedomāties kādos bīstamos piedzīvojumos tas iegrūdīs viņa dzīvi, kad nāksies sākt bēguļot prom no Zemes.

Tikmēr vidusmēra komiķis un brīvā laikā mahinēts un rūdīts krāpnieks Čaks uz Zemes uzstājas dažādos šovos, shēmo šo un to, cerot kļūt vismaz turīgāks nekā jau ir, lai uzturētu sievu un vairākus bērnus. Nejauša sastapšanās ar jau briesmās un karstos ūdeņos nokļuvušo Mortu uz neatgriešanos izmaina gan Čaka, gan viņa ģimenes dzīvi.

Paralēli galvenajam sižetam, kas lielākoties ir tīri indivudāls katrai konkrētai sērijas grāmatai un kopā ar galveno iemeslu, kāpēc vispār Mortam nākas bēgt sasaistās vien uz beigām, rit sižets, kuru pārsvarā aizpilda Čaka tīņa vecuma dēls Breds. Domas un interese par pretējo dzimumu ir pašā sākuma uzplaukumā, centieni ieinteresēt uz skūpstu un varbūt pat uz ko vairāk reizēm nobīda malā jebkāda cita veida domas.

Mirth & Mayhem gaitā jau pašiem esot raibiem tēliem, nākas sastapt citus tikpat raibus un dažādus varoņus, nonākt ļaunprātīgu un alkatīgu pirātu krustugunīs, ceļot kopā ar labu gribošiem, bet naiviem misionāriem. Vai pārmaiņas pēc izklaidēties Viva Las Vega kazino pasaulē vai plašākajā un vienā no lielākajiem Ventura tirgiem, vai censties pašam uzsākt jaunu un strauju dzīvi kā pirātam vai sacīkšu braucējam ja esi Breds Remzijs.

Lai arī citas Black Ocean Visuma sērijas kā Galaxy Outlaws, Mercy for Hire un Astral Prime  publicētas agrāk par Mirth & Mayhem grāmatām, tad tomēr šis vairāk izklausījās pēc burjva Morta izcelsmes stāsta vēl pirms viņš mērojis tik plašus ceļus ārpus Zemes robežām, pirms vēl saticis tādus diženus tēlus kā Karlu Remziju. Tomēr tas protams neliedz sākt ar Čaku kura uzvārds sakritība vai ne, bet arīdzam ir Remzijs.

Zinot, ko sagaidīt no J.S. Morin daiļrades, nebūs vilšanās, ja Mirth & Mayhem nešķitīs pieskaitām augstākās kvalitātes zinātniskajai fantastikai, bet kā viegla, nenopietna izklaide atpūtai no kā smagāka būs tieši laikā.

Joel Shepherd – Drysine Legacy (The Spiral Wars #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Erik Debogande, UFS kosmoskuģa Pheonix līderis un leitnants komandieris, un viņa padotā Majore Trace Thakur kopā ar pārējo Fīniksa komandu ir bēgļu gaitās pēc The Spiral Wars sērijas pirmās grāmatas Renegade notikumiem. Piena Ceļa galaktika ir pilna ar dažādu rasu citplanētiešiem, kuri cilvēcei nav sveši, bet katram no tiem ir arīdzan savi mērķi, kuri ne vienmēr saskanēs ar Ērika un Treisas, kur nu vēl vispārējās cilvēces mērķiem.

Bet ļoti iespējams uz Fīniksa un tieši cilvēku rokās slēpjas reizē potenciāls cēlonis jauniem pārmaiņu un haosa vējiem galaktikā, reizē glābiņa atbildei, ja tā spēks atrodas tavā pusē. Pirms aptuveni 25 000 gadu pilnā sparā ritēja plaša mēroga karš starp divām galvenājām Mākslīgo Intelektu ‘’nometnēm’’ sauktām par Deepynines (saīsināšu uz DP-9) un Drysine. Visi līdz šim domājuši, ka briesmas un uztraukumi, kuras šīs abas frakcijas radīja visām bioloģiskajām radībām ir tāltālā pagātnē, bet Fīnikss ir tiešajā frontes līnijā, kas liecina par pretējo.

Par laimi Ērika kontrolē, vismaz uz pašreizējo sērijas otrās grāmatas brīdi, ir (tik tiešām) pēdējā Drysine karaliene (domāts kaut kas uz skudru vai bišu karalienes pusi), kura ir ar mieru palīdzēt pret DP-9 – Mākslīgo Intelektu un tā radītājām robotu konstrukcijām, salīdzinoši krietni nežēlīgākām pret bioloģiskajiem indivīdiem nekā Drysine. Tā vien šķiet galaktikai un tās daudzajiem iemītniekiem atkal lemts tikt ierautiem konfliktā par dominanci.

Pavisam aizmirsta netiek arī nesenā un salīdzinoši ar citām citplanētiešu rasēm neilgā cilvēku kosmosa apgušānas laika posms, kurā jau paspēts gana daudz un uzvarēta smaga un postoša cīņa ar Krim rasi. Bet vienlaikus uzvaras augļiem, panākumi nes arī savus negatīvos augļus, kurus nu steidz izmantot Sard rase, viena no vistuvāk cilvēkiem esošajām rasēm. Tā itkā jau nepietiktu raižu no DP-9 puses, problēmas vēl sāk sagādāt šitie, kuri pie viena kaut kādā veidā veikuši tehnoloģisku izrāvienu, kas ļoti iespējams paveikts ne ar tām ‘’tīrākajām’’ un galaktiski visu citplanētiešu rasu pieņemtākajām metodēm.