Aleron Kong – The Land: Founding (Chaos Seeds #1) (Klausāmgrāmata)

34234639

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tamori Publications LLC

Manas pārdomas

Vien no grāmatām, kura nāk atmiņā, kad runa ir par tēlu, kurš no vienmuļās ikdienas iekļūst video spēļu pasaulē, ir 2016.gada oktobrī izlasītā Bedlam, bet subžanra LitRPG ietvaros domājams nekļūdīšos, dodot Chaos Seeds sērijai būtu būt pirmajai manā lasītāja dzīvē.

Rihter ir liels video spēļu cienītājs, un, grāmatai sākoties, sastopam viņu pilnā darba dunā kopā ar citiem komandas biedriem, bet tikai Rihteram (vismaz pagaidām kā pirmais) ir lemts tikt ierautam fantāzijas pasaulē, jo kurš gan izlasa līdz galam, ja vispār, visus tos noteikumus, kuriem jāatķeksē, ka piekrīti. Liela izdoma fantāzijas pasaules nosaukuma izdomāšanā gan nav pielietota – vienkārši The Land, bet gan sastopamie mošķi un piedzīvojumi, gan viss cits ir ļoti labā līmenī. Protams, vien vēlāk varēs manīt, vai tā šķiet tikai tāpēc, ka neesmu lasījis vai klausījies neko citu no LitRPG.

Vismaz pirmās grāmatas garumā ļaunie The Land spēki, kuri atklājuši, ka Zemes cilvēkos mīt ļoti vērtīgā Haosa sēklā, liek Rihteram mieru, ļauj iegūt pieredzi, augstākus līmeņus un citādi kļūt spēcīgākam. Ja vien tas darīts ar nodomu un skatu uz nākošajām grāmatām sērijā, tad ok, bet pretējā gadījumā maziņš mīnuss. Nevarētu teikt, ka Rihters nebūtu pietiekoši grūti izaicinājumi (nebūs gluži beginner līmenis, bet arī nekas episks), aprašanas procesā ar jauno vidi, kas notiek visai ātri, un pirmais ‘’boss’’ ir drīzāk liekams pēdiņās vairākās nozīmēs.

Nedaudz vēl varētu piekasīties, ka katru reizi lielā mērā identiskais teksts, kas jānoklausās, kad galvenais varonis iegūst jaunu līmeni, uz pie trešās vai ceturtās reizes sāk kļūt nedaudz kaitinoši. Tomēr, ja saprot un pieņem audio grāmatas ierobežojumu, ka nevar tik vienkāršo izlaist attiecīgos fragmentus, tad bez mazākajām problēmām var tikt tam pāri un izbaudīt visu pārējo.

Advertisements

Audible Originals #1

Vairums no grāmatām/novelēm (var izvēlēties divas no tām), kuras ik mēnesi tiek piedāvātas bez maksas papildus ikmēneša 1 vai 2 credits, ir tik īsas, ka labāk izvēlos klausīties ko garāku, lai ikdienas darba piepildītajā grafikā nesakrātos tik daudz grāmatu, par kurām blogā nebūtu uzrakstīti vismaz daži teikumi. Tādēļ esmu izšķīries izveidot jaunu rakstu sēriju ar nenoteiktu publicēšanas plānu, un pirmais raksts top atvaļinājuma sākumā apkopojot 10 grāmatas, kur īsākā ir vien 27 minūtes garāka un ilgākā dažas minūtes virs 6 stundām.

Audio grāmatu augstākā klase

Gandrīz katram tēlam savs ierunātājs un atšķirīga balss, papildus dažādi skaņu efekti, lai bagātinātu baudu ausīm, kā arī viss uzvedums un production kopumā krasi atšķiras no vienkārši ierunātas grāmatas, kur, protams, arī ir liela variācija no prastas nolasīšanas līdz augstas kvalitātes performancei. Šo trīs grāmatu gadījumā Audible Studios pielikuši ķirsīti un citas dekorācijas. Ja vien ko tādu vēl varētu sastapt arī vairāku simtu lpp garās grāmatās – laime būtu pilnīga.

Ja ir redzēta kāda Alien filmām, tad +/- būs zināms arī šī abdridged filmu novelizācija. Labākais, ka ir vēl divi šādi turpinājumi.

Killer by Nature ir dramatizēts krimināromāns, kurā sērijveida slepkavai atrodoties ieslodzījumā, tiek atrasts jauns slepkavības upuris ar viņa ”paraksta metodi” – gareniski pāršķeltu mēli. Šis atklājums paver medijiem neskaitāmas spekulāciju iespējas, no kurām nepatīkamākā policijai būtu varbūtība, ka viņi cietumā iespundējuši un nepatiesi apsūdzējuši nevainīgu cilvēku, kamēr īstais slepkava visu šo laiku ir turpinājis atrasties brīvībā

Maziem un lieliem

Vienīgā grāmata, kuru vajadzēja iekļaut divās kategorijas bija Zero G – tai ir ne tikai visas tās vienreizējās un uzslavu pelnījušās kvalitātes īpašības, kā Alien un Killer by Nature, bet arī ir ideāli piemērots jaunajiem lasītājiem, lai tos iepazīstinātu ar audio grāmatām.

Gan jau pēc vāka var pateikt, ka arī Sovereign ietilpst zinātniskās fantastikas žanrā, kā par mērķauditoriju minētu esam drusku vecākus bērnus, un varētu gan šo, gan Zero G un Alien salikt kopā zem Sci-Fi birkas, bet tādā gadījumā acīmredzami liekā grāmata tematikas, atmosfēras, mērķauditorijas u.c. ziņā būtu Alien.

Vienlaikus savā ziņā arī The Christmas Hirelings ir drusku piekabināts līdzās Zero G un Sovereign, bet ne tik ļoti, lai neatbilstu manai kategorija, ka tā patiks visa vecuma grāmatmīļiem. Šajā vēsturiskajā stāstā turīga britu vecīša radi uz Ziemassvētku laiku iesaka viņam nolīgt/”izīrēt” pāris mazu bērneļu, lai viņa īpašumā svētku laikā nebūtu tāds drūmums, kā citus gadus. Āķis vien tajā, ka idejas autoram bez priecīgākas atmosfēras radīšanas Ziemassvētkos, ir arī dažs labs slēpts alternatīvs iemesls attiecībā uz večuku un vienu no bērniem.

Non-fiction

Īss dokumentāls stāsts, kā The Queen, kas apkopo mākslinieces Aretas Frenklinas dzīvi un karjeru pat būdams labs riskē atstāt paplašināta Vikipēdijas raksta sajūtas, un labākais, uz ko tas var cerēt, ir ieinteresēt klausītāju pēc tam sameklēt biezāku, plašāku biogrāfijas grāmatu.

Tikmēr Strong Ending: From Combat to Comedy interesantā veidā ar vairāku Afganistānas un Irākas karu veterānu (ASV) piemēriem par to, kā ASAP programma, izmantojot komēdiju un gala stāvizrādes uzstāšanos (pat ja tikai vienreiz un uz 5 vai 10 minūtēm) cenšas palīdzēt posttraumatiskā stresa upuriem, kuru iejušanās atpakaļ civilajā dzīvē, kad tevi diendienā nedraud ienaidnieka uzbrukums.

Noslēdzoši iekš The Last Days of August žurnālis Jon Ronson izmeklē porno aktrises August Ames 2017.gada decembrī izdarītās pašnāvības apstākļus un faktoru virkni, kas viņu līdz tai noved. No visām trim šī gan tematiski, gan personas ziņā vismaz pirms noklausīšanās interesēja vismazāk, bet gan Džona izmeklēšana (pēc Augustas vīra lūguma), gan nelielais ieskats biznesa neglītajās aizkulisēs, un visa stāsta pasniegšanas veids, bija pietiekami labs, lai noturētu interesi līdz pašām beigām.

***

 

Atlikušās divas nesanāca iegrupēt ne vienā no iepriekšējām kategorijām un arī savā starpā ir ļoti atšķirīgas. Harry Clarke lugā tās galvenais varonis Filips, dzimis un audzis ASV, un neviena nemudināts sāk runāt izteiktā britu akcentā. Tēvam, maigi izsakoties, nepatīk nedz šī nez no kurienes uzradusies dīvainā balss, nedz arī daža laba cita dēla savādās izturēšanās manieres. Tikai vēlāk jau būdams pieaudzis, nejaušu apstākļu sakritības rezultātā papildus britu akcenta balsij dzimst alternatīvā persona – Harijs Klārks. Nedaudz nepatika, ka bonus materiāls (tāda kā mini luga) lielā mērā bija Harry Clarke tematikas variācija par nejaušību ietekmi uz lieliem dzīves notikumiem.

Tikmēr Lullaby ir īss šausmu stāsts par spoku apsēstu māju un jaunu pāri ar mazu zīdaini, kuri iegādājas ”nocenotu” mājokli, par spīti zināšanai, kādēļ tā. Protams, kā jau racionāli domājoši pieaugšie, viņi tikai nosmejas par absurdo domu, ka spoki varētu reāli eksistēt, tomēr dienām un nedēļām aizritot, abi tiek piespiesti maksāt augstu cenu par savu alošanos.

 

Craig Alanson – Mavericks (Expeditionary Force #6) (Klausāmgrāmata)

40280648

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Ja Expeditionary Force sērijā tev rūp tikai Džo Bišopa, mākslīgā intelekta Skipija un pārējo ‘’pirātu’’ liktenis, tad Mavericks lielā mērā droši var izlaist un ķerties pie septītās, jo minētie tēli uz mirkli pavīd vien grāmatas sākumā un atgriežas krietni tuvāk tās beigām. Pamata fokuss pārsviežas uz tiem nelaimīgajiem, kuri palika iestrēguši uz kāmjiem līdzīgo Ruhar citplanētiešu kontrolētās Paradīzes planētas.

Jo ilgāks laiks paiet nošķirtiem no saziņas ar Zemi un cerību kādreiz atgriezties mājās, jo vairāk un vairāk kareivju izvēlas pamest militāros spēkus un pievērsties kam citam. Bet ir arī tādi, kuri vai nu neredz sevi civilā dzīvē vai arī ir apņēmušies pierādīt Ruhar, ka cilvēkiem var uzticēties, un cenšas soli pa solim mainīt uz labo lielākoties rasistiskos viedokļus un aizspriedumus. Viena no tādiem ir leitnante Perkinsa, kuras vadībā un kontrolē dažādu sakritību un dramatisku notikumu rezultātā nonāk smagi cietis kosmosa kuģis un izdzīvojušie Kāmju kadeti. Tieši Perkinsa un pārējie Mavericks komandā ietilpstošie cilvēki nezaudējā vēsu prātu izšķirošajos mirkļos pēc pēkšņa uzbrukuma, kad izšķiras izdzīvosi vai nē. Gan Džo, tagad Perkinsas gadījums šajā sērijā parāda, ka tā vien šķiet ka tikai cilvēks ir spējīgs vienlaikus izdomāt absurdu ideju, kas var gan nostrādāt, gan noiet šausmīgi greizi, un pēc tam arī attiecīgi rīkoties un nebaidīties riskēt, jo kādēļ baidīties izgāzties, ja alternatīva tāpat ir droša nāve.

Laiks tikai rādīs vai Perkinsas un pārējo Mavericks pūliņi nesīs cerētos augļus attiecībā uz cilvēku sociālo statusu citu citplanētiešu un Ruhar acīs, jo grāmatas ietvaros tiek gan paveiktas lielas lietas, gan mainītas daža laba iedomīga un augstprātīga Kāmja viedoklis. Un ja jau tas ir iespējams ar tādiem kā šie, tad kāpēc gan arī lai neizdotos plašākā mērogā. Grāmatas centrālā problēma, kuru par katru cenu nākas neitralizēt, ir Ķirzakām līdzīgo Kristang slepus un nelegāli izstrādātais bioloģiskais ierocis – paslēpts un iestrādāts Vīruss Keepers DNS. Vīrusa patiesie mērķi ir Ruhar populācija uz Paradīzes, bet kādēļ gan nenovelt vainu uz ‘’nejaušu’’ mutāciju cilvēkos un atriebt zaudēto kontroli pār tiem. Tikmēr par Keepers tiek saukti tie muļķi, kuri joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces patiesie sabiedrotie, pat ja patiesībā tādu cilvēcei vispār nav, izņemot protams Skipiju.

Gan autors, gan ierunātājs R.C. Bray ir paveikuši lielisku darbu, lai noturētu interesi, kad lielākā daļa vairāk vēlētos palikt pie Džo Bišopa un Skipija. Nešaubos, ka bija un būs tādu, kuriem nepatika lielais uzsvars uz šiem ‘’alternatīvajiem’’ galvenajiem tēliem un varbūt pat neizturēja līdz grāmatas beigām. Tiem, kuri sēriju līdz šim ir tikai lasījuši, varu vēlreiz droši rekomendēt audio versiju un kārtējo reizi izteikt uzlavās tās ierunātājam.

Rob Reid – Year Zero (Klausāmgrāmata)

12953520

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House Audio

Manas pārdomas

Ar pārveidotu Napster logo uz grāmatas vāka Year Zero skaidri norāda, ka lielā mērā tās tematika ir ap un par mūziku un autortiesībām. Ņemot to par pamatu grāmatas idejai, autors iztēlojas Visumu, kurā attīstītās citplanētiešu rases ir izveidojušas uz mieru bāzētu aliansi, kurā katra rase var nodoties mākslas, intelekta, kreatīvisma un visa cita veida jaunrades procesiem. Vienīgā jomā, kurā cilvēce visiem pārējiem ir priekšā ar uzviju, ir mūzika. Bet, ak vai! Neviens citplanētietis pirms tam nepārliecinās, vai ir legāli ASV pārkopēt dziesmas triljonu triljoniem reižu pirms nosūtīt tos tālāk, pirms tam nepaprasot atļauju.

Tagad dziesmu piratizējošie citplanētieši nonāk pie bēdīgas atklāsmes un ASV autortiesību likuma, kurā minēta kompensācija līdz pat 150 tūkstošiem dolāru par vienu nelegālu kopiju, un pareizinot ar ntajām kopijām, attopas pie problēmsituācijas, kurā gandrīz vai visu Visuma iemītnieku bagātība un iedzīve pieder Zemes iedzīvotājiem. Rezultātā pavisam necilu advokātu lielā firmā apciemo divi citplanētieši ar mērķi panākt saprātīgu vienošanos, kas dzēstu parādu, bet iemesls kādēļ izraudzīts tieši viņš ir viena no pirmajām norādēm uz grāmatas sliekšanos nenopienības un joku virzienā. Advokāta vārds, Nick Carter, sakrīt ar vienu no Backstreet Boys puišu grupas biedriem. Visa ideja par pamatu ņemot vienas valsts likumu tā kā sašķobās, ja gudrie un viedie citplanētieši izraudzīties valsti ar ‘’lētākiem’’ autortiesību likumiem vai vispār neliktos par kaut kādas Zemes likumiem.

Galu galā Niks Kārters tiek ierauts visā šajā afērā, un tagad tieši uz viņa pleciem gulst uzdevums paglābt cilvēci no asistētas pašiznīcināšanas, kuru labprāt vēlētos panākt gan karjeru zaudējuši citplanētiešu mūziķi, gan turīgas korporācijas, uzņēmēji u.c. personas. Visā šajā dažādo citplanētiešu burzmā pietrūka kaut cik nopietna rakstura rases. Tikpat kā visiem piešķirta kāda izteikti dīvaina ārēja izskata iezīme un īpašības. Varētu padomāt, ka tikai cilvēks būtu parasts.

Noslēdzoši vēl var piebilst, ka pēc Year Zero noklausīšanās paliek pēcgarša, ka autoram ir bijusi viena ideja, kā būtu ja… par citplanētiešiem un cilvēces radīto mūziku, bet pietrūcis to apaudzēt ar pienācīgu apjomu miesas. Citādā ziņā grāmata ir laba izklaide, kamēr to lasa vai klausās.

J.S. Morin – Galaxy Outlaws (The Black Ocean #1-16.5) (Audio book)

40089999

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Magical Scrivener Press

Manas pārdomas

Ar Black Ocean sešpadsimt grāmatu sēriju un vēl dažiem bonusa .5 stāstiem turpinu šogad aizsākto, ka dažas sērijas noklausos vienā piegājienā. Protams, tas ir iespējams vien pēc tam, kad visa sērija jau ir iznākusi, bet reizē tas arī izslēdz iespēju piemirst detaļas lielos vilcienos, kaut arī jāatzīst, ka dažs labs piedzīvojums noslēgumā ir visai piemirstams un nav atstājis paliekošāku iespaidu.

Sērijas galvenais varonis Carl Ramsey ir līderis kosmosa zagļu/pirātu komandai un kapteinis kuģim ‘’Mobius’’. Gan Karls, gan citi komandas biedri, kuru komplektē dažādu citplanētiešu rasu pārstāvji, par sevi kā kriminālās pasaules pārstāvjiem ir augstās domās. Tomēr gandrīz vienmēr viņu grandiozais plāns, kā beidzot pastrādāt veiksmīgu gadsimta zādzību, noiet greizāk par greizu. Labi vēl, ka Mobius komandai piemīt izcils improvizācijas talants, lai dienas beigās neparadzētie šķēršļi neizrādītos viņu dzīvības vērti. Papildus gandrīz simtprocentīgi drošajam likumam, ka kaut kas notiks ne tā, ja vien tas ir iespējams, lielā piķa iegūšanai reizēm arī patraucē nevietā balsi ieguvusi sirdsapziņa, rezultātā Karls var būt pateicīgs, ka visi vai lielākā daļa ir dzīvi un veseli, bet nākošajā rītā atkal nākas meklēt, lai būtu līdzekļi degvielai un pārtikai.

Black Ocean nav tikai viens piedzīvojums pēc otra, sērijai piemīt labs humors (vairāk gan uz bērnišķīguma pusi vēl izteiktāk par citām uz humoru un jokiem bāzētas, kas pēdējā laikā lasītas), papildus tam liels nopelns gulstas uz labi izveidotiem tēliem un to savstarpējām attiecībām. Kā arī patika veids, kā J.S. Morin apvieno zinātnisko fantastiku un fantāziju, dažādās nākotnes tehnoloģijas un maģiju. Bez Mobius komandā esošā burvja Morta jāšaubās vai kāds no viņiem, tai skaitā Karls, izdzīvotu tālāk par kādu trešo grāmatu un ne reizi vien tieši burvis Morts ir tas, kurš izvelk visus citus no bezcerīgas situācijas. Tajā pašā laikā Mobius nav ne tuvu pieskaitāms augstākās kvalitātes kuģiem, un, ja ne mehāniķa Roddy ntās darba stundas labojot vienu vai otru saplīsušu iekārtu vai cenšoties uz laiku pagarināt tā dzīvildzi līdz nākošajai noplīšanai, tad arī Black Ocean sērija (un arī tās varoņi) piedzīvotu ātrāku galu.

Neviena no misijām/grāmatām nebija piecu zvaigžņu līmenī, bet arī neviena arī nebija drausmīgi slikta, lai sabojātu iespaidu par gaidāmajām vai jau noklausītajām un no bonusa stāstiem visvairāk patika pats pēdējais, kas piešķīra sērijai ideālu noslēgumu, ko nevarētu teikt par dažām grāmatām atsevišķi.

Vairāk nekā astoņdesmit stundas nav nieka lieta un bez laba vai vismaz kompetenta un ciešama ierunātājā diez vai tālu tikt, tādēļ plusiņš jāpiešķir Mikael Naramore. Gan šī autora, gan ierunātāja daiļradē un Audible kolekcijā ir vēl viena apjomīga sērija Twinborn Chronicles, un abi ir veikuši pietiekami labu darbu, lai iedrošinātu vēlāk noklausīties arī to.

Craig Alanson – Zero Hour (Expeditionary Force #5) (Klausāmgrāmata)

36542226

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Pēc ilgāka pārtraukuma atgriežos pie Expeditionary Force sērijas ar tās piekto grāmatu Zero Hour. Jau pirmo nodaļu laikā varēju atkal pārliecināties un apstiprināt pārliecību, ka pagaidām R.C. Bray ir viens no labākajiem grāmatu ierunātājiem, kādu esmu dzirdējis. Zero Hour varbūt nepiedāvā diži daudz līdz šim sērijā neredzēta, bet sērijas fanam noteikti būs ne viens vien lasītprieku sagādājošs brīdis.

Lieliskais, vienreizējais un citādi ģeniālais mākslīgais intelekts Skipijs ir tik augstās domās par sevi (un reti kad to neslēpj), ka viņš nav guvis mācību ložņājot cita miruša MI konteinerī un knapi izsprūkot no tajā mītošā Elders rases laikā radīta vīrusa. Nultā stunda, ap kuru grozās šīs grāmatas lielā sižeta līnija, pienāk brīdī, kad šis Vīruss atkal uzbrūk Skipijam, un vienīgais Skipija pagaidu risinājums, lai tas nevarētu īstenot savu mērķi, ir tāda kā Uguns mūra izveidošana pašam savā konteinerī/’’alus bundžā’’. Kaut arī no pozitīvās puses Skipijs skaitās dzīvs, tas nemaina faktu, ka ātrāk vai vēlāk Uguns mūris neizturēs, kādēļ arī grāmatai tāds nosaukums. Vēl jo sliktāku to padara fakts, ka Uguns mūris Skipiju ‘’nogriež’’ no piekļuves citām eksistences dimensijām un daudzām spējām, kas padari Skipiju Lielisku.

Lielā mērā viss atkal gulstas uz Džo pleciem, jo neviena cita viņa ‘’pirātu’’ komandas prāts nestrādā tik ērmoti, lai konstanti izdomātu idejas, kā iziet no bezcerīgām situācijām. Šajā ziņā autoram jāuzmanās neizvilkt sēriju pārlieku garu, jo jau šajā ir pietiekami daudz momentu, kuri atkārtojas gan sērijas, gan pašas grāmatas ietvaros, lai daļai lasītāju tas paliktu pārāk kaitinoši un paredzami. Galvenais mērķis, protams, ir un paliek Vīrusa iznīcināšana, lai ne Skipijs, ne Džo un viņa komanda nepiedzīvotu pāragru dzīves galu, kā rezultātā tad zustu planētas Zeme drošības garants, ka kāda no agresīvajām citplanētiešu rasēm nesadomā kārtējo reizi apciemot Zemi cerībā izmantot tās resursus karā pret otru citplanētiešu ‘’aliansi’’. Tikmēr tiek arī turpināts sižets par mistēriju laikā, kad neviens izņemot Elders rasi teorētiski nebija attīstījušies tik tālu, lai kolonizētu citas planētas, bet vai nu Elders (kopā vai kāda to daļa) vai varbūt pat kāds cita rase ir atbildīga par vairākiem liela mēroga postošiem, vardarbīgiem notikumiem.

Diemžēl Zero Hour dāvā vairāk jaunu jautājumu un mīklu, nekā atbilžu. Zinot jau iepriekš lielā mērā attiecību dinamiku starp Džo un Skipiju, ko izbaudīju par 100% arī šoreiz un ņemot vērā, ka jau tagad šis tas atkārtojas, kā viena bezizejas situācija seko otrai, kas palielina pieminēto paredzamību, atliek cerēt uz autora Craig Alanson prasmi atpazīt risku un lieki nesabojāt sēriju, kaut arī šaubos, vai es tādēļ pātrauktu to klausīties.

Visi tēli, protams, nav tik draudzīgi noskaņoti pret Skipiju kā Džo, kura gadījums ir īpašs un visticamāk perfektāku partneri, kas spētu paciest Skipija personību, Skipijs nevarētu vēlēties. Pretsats ir no Apvienotajām Nācijām misijai/komandai pieliktais diplomāts iesaukts par, kurš biežāk ir kaitinošs traucēklis, bet apiet to nedrīkst, ja vien Džo vēl kādreiz vēlas apmeklēt Zemi un saņemt atļauju no pasaules lielvarām to atkal pamest kā kuģa kapteinis. Lai kā to gan Skipijam, gan Džo negribētos atzīst, gadās arī mirkļi, kad viņi ir visnotaļ priecīgi, ka diplomāts ir daļa no viņu komandas.

Craig Halloran – The Chronicles of the Dragon Collection (Chronicles of the Dragon #1-10) (Audio book)

26107600

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Būs pagājis aptuveni viens pilns kopš izmantoju Audible pakalpojumu, un ir sanācis arī atklāt vairākas sērijas kā Expeditionary Force, kuras citkārt iespējams nebūtu (tik ātri) pamanītas. Tagad ar jauna gada iesākšanos pienācis mirklis kam jaunam manā lasītāja dzīvē un izmantošu iespēju noklausīties visu sēriju vienā piegājienā. Ceru arī šajos gadījumos uz patīkamiem pārsteigumiem. Kaut arī būtu varējis tā darīt agrāk un bez Audible motivācijas, bet tas tomēr ir drusku citādāk, ja visa sērija tiek atskaņota no viena faila.

The Chronicles of Dragon ir pūķa Nath izaugsmes un pieaugšanas stāsts. Ņemot vērā pūķu mūža garumu salīdzinoši ar cilvēku vidējo dzīves ilgumu, Nath jau sērijas pirmajā grāmatā ir pieklājīgā vecumā, bet patiesībā Nath ir pavisam jauns puika, vēl nenobriedis ātras dabas karstgalvis. Viņam vēl jāmiecās kur un kad ir īstais moments, lai bāztu savu degunu citu darīšanās vai nelaimēs un neiekultos liekās nepatikšanās.

Nath kā pūķis ir unikāls gadījums, jo atšķirībā no pilnīgi visiem saviem ciltsbrāļiem viņš ir piedzimis cilvēka veidolā. Arī augot Nath vairāk asociējas ar ātrāko cilvēku dzīves ritmu. Prestatā pūķu tendecei darīt visu krietni ilgāk un lēnāk, tai skaitā gulēt reizēm nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem ilgi, Nath mēdz sasteigt lēmumus un izšķiršano par kādu rīcību. Ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Nath pārtaps par pienācīgu pūķi, bet jo ilgāks laiks paiet, jo lielāka kļūst nozīme tam, kā šis process noritēs.

Pūķu garajā vesturē visi atceras tikai vienu postošu karu, un vēljoprojām ir saglabājušies stereotipi un aizspriedumi pret attiecīgas zvīņu krāsas pūķiem (melnas), kuri bija atbildīgi par tā izraisīšanu. Starp pūķiem ir pieņemts, ka viņi nenogalina citas inteliģentas dzīvās radības, neskaitot dažus izņēmumus, piemēram, orkus. Tomēr pakļaujoties savam raksturam, kad Nath ierauga bezcerīgā situācijā nonākušu pūķi (pasaulē plaukst bizness ap to ķeršanu, tirdzniecību un cita veida sastāvadļu izmantošanu), viņam piemirstas gan savs spēks, gan minētais fakts. Viņa āda uz vienas rokas pārvēršas melnās zvīņās, un ar vienu šādu  bezapdomīgu rīcību Nath, sev vēl nezinot, aizsāk krāšņo piedzīvojumu sēriju desmit grāmatu garumā!

Nath tēvs, būdams viens no pūķu karaļiem, nevar pieļaut negodu un varbūtību, ka viņa melno zvīņu ieguvušais dēls varētu būt potenciāls iemesls, kurš aizsāktu jaunu karu starp pūķiem, tādēļ kopā ar ilggadīgo draugu rūķi Brenwar (arī kareivīgas dabas kā jau visi rūķi) tiek bargi izstumts bargajā pasaulē. Kopā šīs duets veido labu komandu, un rūķis Brenwar daudzkārt kalpo kā stabilizējošs faktors un padomdevējs pūķim. Ļauno spēku pārstāvji noteikti priecātos par viņa krišanu.

Sērijas sākumā vairāk ir mazi, nelieli piedzīvojumi, tiek glābti pūķi no dažādām likstām, tā cerot panākt Nath zvīņu izmainīšanos uz labo pusi, bet sērijai progresējot uzrodas arī lielais pretinieks un spēles likmes palielinās līdz pašu dzīvību cenai un zemju iemītnieku likteņiem. Tas arī netiek sasteigts, bet gan meistarīgi tiek ļaut ļaunajiem tēliem iznākt uz skatuves, pamazām sāk izbāzt galvas no dažādiem midzeņiem ar cerību pārvilināt Nath savā pusē, kamēr vēl ir tāda iespēja, vai tomēr gatavoties kulminācijas sadursmei starp labo un ļauno.

Mērķauditorija nepārprotami ir bērni, ko ļoti labi varēja just gan pašas sērijas tematikas un noskaņas ziņā, gan audiogrāmatas stilā, kā tapusi audiogrāmata. Ir pielietoti dažādi papildus skaņu efekti un arī ierunātājs ir pacenties, lai jaunajiem klausītājiem katrs brīdis būtu interesants, šajā versijā nesastapt pliku lasīšanu. Diezin vai iespēšu to jau janvāri vai februāri, bet zinu, ka klausīšos arī otro desmit grāmatu sēriju par pūķa Nath piedzīvojumiem.

George R.R. Martin (Editor) – Wild Cards (Wild Cards #1) (Audio book)

9714039

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Brilliance Audio

Manas pārdomas

Katru reizi dzirdot par jaunu Wild Cards stāstu krājumu vai redzot pieminam iepriekšējos esmu prātā tos piefiksējis, par cik tos rediģē vai vismaz ar lieliem burtiem uz vāka ir uzdrukāts Džordža R.R. Mārtina vārds, bet tā arī tas ilgu laiku bija palicis, jo atturēja tieši tas, ka stāstus sarakstījuši daudz dažādu autoru.

Par Wild Cards laika gaitā tiek nodēvēts uz Zemes atvests citplanētiešu vīruss, kas vairumu no inficētajiem nogalina, bet pavisam nelielam procentam no izdzīvojušajiem dāvā jaunus talantus superspēju līmenī, tos tad sāk saukt par Dūžiem. Vēl arī aptuveni līdzīgai daļai piemīt nepraktiskas, nelietderīgas spējas un attiecīgi tiem piešķirts divnieku kārts apzīmējums – Deuces. Viņu gadījumā spējas pārsvarā variē labu un izcilu burvju triku amplitūdā vien ar atšķirību, ka trika vietā ir patiess vīrusa dāvatas ‘’spējas’’.  Bet tad vēl ir Džokeri – pārliecinošs vairums izdzīvojušo ar lielāku vai mazāku skaudību skatās uz aizsaulē aizsauktajiem, jo džokeru gadījumā viņu ķermeņi bieži vien ir tik ļoti deformēti un izmainīti dažādās smaguma pakāpēs, ka sabiedrība ilgi nav jāmudina, lai šos nelaimīgos izstumtu no sava vidus, piespiežot izveidoties geto rajoniem.

Vairāk pirmie stāsti, bet arī viss krājums kā tāds, vairāk veltīts tam, kā sabiedrība un valsts iestādes reaģē uz tik krasu pavērsienu cilvēces vēsturē. Jau tā pieaug bailes no konkurējošās supervalsts Padomju Savienības un komunisma, un Wild Cards vīruss tam tikai pielej eļļu. Valda apjukums un pieaugošas bailes. Tā vietā, lai inficētajiem sniegtu palīdzību un mēģinātu palīdzēt, cietušie tiek nomelnoti par nez kādiem padomju spiegiem, kuru lielākais dzīves sapnis ir nodot savu dzimteni, un izveidoto komisiju veiktās pratināšanu un intervijas ir vien teātra pēc. To rezultātā cieš sabiedrībai un līdzpilsoņiem labu vēloši cilvēki, kā Wild Cards vīrusa inficiētie, tā arī gan pilnībā nevainīgi.
Kā vienmēr šādos apstākļos atrodas arī tādi, kuri, labi zinot patiesību, izmanto radušos atmosfēru un apsūdz kādu, lai pats kāptu augstāk pa karjeras kāpnēm vai citādi iegūtu finansiālu labumu, pasargāti nav arī radi un draugi tādēļ vien, ka pazīsti apsūdzēto.

Rezultātā pēc noklausīšanās var teikt, ka bažām nebija pamata un vismaz pirmais Wild Cards krājums atstāja pozitīvu iespaidu ar lielu plus zīmi. Varbūt bez pašas veiksmīgi izvēlētas autoru grupas labāku un vienotāku izjūtu no viena stāsta uz otru palīdzēja radīt arī ierunātāja Luke Daniels sniegums.

Daniel Suarez – Influx (Audio book)

22668803

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Influx pirmajā mirklī un nosacītā veidā, ka ‘’tagadne’’, kurā dzīvojam, patiesībā ir ‘’pagātne’ir pavisam neliela līdzība ar Matriksu. Galvenais Džons Greidijs un gandrīz visi pārējie uz planētas Zeme, pašiem to neapzinoties, patiesībā dzīvo mākslīgi kontrolētā tehnoloģiskās attīstības pagātnē, un tikai priviliģēts personu loks tiek pie iespējas ar tām paspēlēties. Vienīgais iemesls, kādēļ šī atklāsme ir kā auksta duša un pēkšņi nolīst par Džona galvu, ir Džona un viņa komandas ‘’gravitācijas spoguļa’’ izgudrojums, kas noveid Greidiju speciāli ģeniāliem prātiem izveidotā cietumā. Būs lemts paiet vairākiem moku un spīdzināšanas pilniem gadiem, pirms izdosies dot prettriecienu Bureau of Technological Control aģentūrai, kas reiz izveidota ar mērķi nepieļaut pārāk straujus tehnoloģiskās attīstības lēcienus un konrolēt, lai tas notiktu pakāpeniski, lai pasargātu sabiedrisko kārtību un mieru no destabilizācijas un nemiriem, lai nosargātu planētu no planētu no nevēlamiem un neparedzētiem blakusefektiem.

Ja BTC vadītājs Graham Hendrick vēl padoto priekšā izliekas, ka nekas nav mainījies, tad nav grūti aiz falšās fasādes saskatīt patieso viņa pasaules vīziju. Kvantu superdatori akciju tirgos, lēta enerģija, ģenētiskie atklājumi un cita veida izgudrojumi no zinātniskās fantastikas un to militārais pielietojums ļauj BTC un Hendriksam gan finansiāli, gan militāri un arī visos citos veidos ne tikai atklāti ignorēt pārējo pasauli, bet arī sākt sapņot par pasaules dominanci. Hendriksu var pieskaitīt pie tiem ļaunajiem tēliem, kuri sākotnēji sākuši darboties labu mērķu vadīti, bet vara un vēlmē pēc vēl lielākas kontroles tos ir korumpējusi līdz neatgriezeniskam stāvoklim.

Kas gan varētu stāties Hendriksa ceļā, kad viņa pusē ir visi trumpji un ieroči no nākotnes. Par laimi pasaulei un visiem izņemot Hendriksu, viss vēl nav zaudēts un par labu nāk pirmkārt fakts, ka Hendrikss sāk zaudēt ietekmi BTC un dzelzs dūres vadības stratēģija neatmaksāsjas gan lokāli, gan globāli – ne vien tuvāk padotie sekmīgi ir spējīgi domāt ar savu galvu un to noslēpt no visu redzošajiem Mākslīgajiem Intelektiem, bet ir arī atšķēlušās divas grupas no galvenā BTC biroja. Otrkārt lielais aizskatuves darbs no ieslodzīto puses pirms vēl Džons Greidijs tur nokļūst.

Protams, Influx vairāk piedāvā tehnoloģisko izgudrojumu idejas, nevis parāk neiedziļinās to tehniskajos parametros, kā un kādēļ tā varētu tiešām būt.  Taipat skaitā Influx arī neizceļas ar neko līdz šim neredzētu, bet svarīgi, ka nepieviļ veidā, ka no pirmās nodaļas tiek nokļūts galapunktā.

Agatha Christie – The Mysterious Affair at Styles (Hercule Poirot #1) (Audio book)

16343

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kaut arī detektīvu žanrā Agata Kristī ir viens no lielākajiem vārdiem līdz šim esmu viņas slavenākos detektīvus kā Erkilu Puaro un mis Mārplu saticis vien dažādās ekranizāciju versijās, bet ne grāmatu formātā. Tādēļ pirms vēl gads nav cauri mazs solis apņemšanās virzienā to labot.

Mistērija ap mistisko notikumu – sirmās un turīgās Emīlijas Ingltorpas nāve – tad arī ir notikums, ap kuru virpo viss pārējais šajā grāmata gan slaveno ūsu īpašnieka Puaro izmeklēšana un dedukcijas prasmju demonstrējumi, drusku asistējot viegli ietekmējamajam Artūram Heistingsam, gan visu pārējo potenciālo aizdomās turamo izturēšanās. Vieni, starp tiem arī vainīgie, nekavējas nāvi norakstīt uz vecumu un vājo sirdi, tomēr tajā pašā laikā dažiem šķiet aizdomīgi attiecīgās dienas notikumi, un ka tiem tik ātri seko Emīlijas nāve. Tādēļ talkā tiek saukts Erkils Puaro, lai saliktu visu pa plauktiņiem

Kā jau klasikai piederoša sērija, tad loģiski, ka grāmatā sastopamas tādas par žanra klasiku kļuvušas ainas kā visu sapulcināšana vienkopus, lai Erkils Puaro varētu gari un plaši izklāstīt, kas un kā tieši noticis, pirms starp citu atklāt vainīgo. Starp citu, jo nozīmīgāks ir veids kā līdz tam nonākt, nekā pati slepkavas identitāte. Lasītājam kopā ar Heistingsu tiek piedāvāts ne viens vien māneklis, kuru apsvērt attiecīgajai kandidatūrai.

To zinot jau laikus, nedaudz pazūd spriedze, kad Erkila Puaro vanaga acs tiek kādam pievērsta konkrēti. Vienlaikus nevar arī nesaskatīt meistara pieliktu roku, jo proza un ceļojums no vāka līdz vākam bija augstā līmenī, atliek tikai jaunajā gadā atlicināt laiku sērijas turpināšanai.