Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2) (Audio book)

5364

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Priekš Svešzemnieces grāmatu sērijas (vai seriāla) superfaniem Dragonfly in Amber lasīšana var iesākties ar zināmu šoka devu (kā šeit), jo grāmatas ievadā Klēra 1968.gadā kopā ar 20 gadīgo meitu Briannu no ASV atgriežas Skotijā, lai noskaidrotu, ko vēsture stāsta par Džeimiju un viņa Lelibrokas ļaudīm, bet galvenokārt, lai meitai atklātu viņas bioloģiskā tēva patieso identitāti. Lai to paveiktu Klēra un Brianna dodas pie mācītāja audžudēla un vēsturnieka Rodžera Veikfīlda (ar patieso izcelsmi no MacKenzie klana), un kaut arī ‘’Svešzemniecē’’ nesastapt mīlestību no pirmā acu skatiena (un labi, ka tā), tomēr mājienus par neizbēgamo Rodžera un Briannas ceļu pa romantisko mīlas taku grūti palaist garām. Nebūt nevaru lepoties ar izmisuma pilnu reakciju uz romāna sākumu; pat nebūtu vilšanās, ja uz to būtu bijis fokuss šajā grāmatā.

Tomēr tā nebūt nenotiek, un romāns pamatā turpina no vietas, kur noslēdzās Outlander, kad Klēra un Džeimijs ir spiesti doties uz Franciju gan pašu drošības labad, gan, lai izmantotu nelielās Klēras priekšzināšanas par skotu klaniem postošo Culloden kauju un mēģinātu novērst neveiksmīgo sacelšanos pret Anglijas troni. Abiem nākas diendienā izmanīgi lavierēt izmanīgi pa aristokrātu aprindām un pie reizes atstāt iespaidu uz Francijas karali Luiju XV, lai pastāvētu pat nelielākā iespēja novērst katastrofu, un pie reizes netikt apsūdzētiem pretendenta prinča Čārlza Edvarda Stjuarta nodevībā. Interesantākais jaunais tēls šķita puika Fergus, kuru Džeimijs sākotnēji nolīgst, lai viņš uz laiku ‘’aizņemtos’’ Čārlza vēstules, bet maz pamazām kļūst sirdij tuvs gan Džeimijam, tā Klērai.

‘’Spāres dzintarā’’ vēsturiskās daļas kvalitāte nav cietusi gandrīz nekādus zaudējumus salīdzinoši ar sērijas atklājēju, un to pašu, neieslīgstot debatēs par dažu labu rīcību no Džeimija puses vai to, ka Klēra to pieņem, var teikt arī par romantisko pusi/Džeimija un Klēras attiecībām. Pat ja šis tas, kā Francijas karaļa iesaistīšanās romāna darbībā, ir tā patālāk no varbūtējo notikumu realitātes, tad Diānas Gabaldones valodas stils apvienojumā ar audio izpildījumu ātri vien ļauj to piemirst.

Šeit un šeit vēl arī citu lasītāju viedokļi. :)

Advertisements

Juli Berwald – Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone (Audio book)

34758417

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin RandomHouse audio

Manas pārdomas

Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone ir reizē autores Juli Berwald memuārs par viņas ceļu uz medūzu pasauli un pieaugošo fanātisko apsēstību ar tām, kad galu galā tiek pārvarēti dažnedažādākie šķēršļi un grūtības, lai pieliktu savu roku šo maģisko radību izpētē, kas, gan aplamu pieņēmumu dēļ, gan rezultējoša finansējuma trūkuma dēļ (kā arī no cilvēku skaita kā tāda, kas to darītu), nav noticis ar pārlieku lieliem apgriezieniem. Viens gan jāsaka, ka autorei ir kārtīgi noveicies ar saprotošu ģimeni, kura ar sapratni reizēm piecieš sajūsmu pilnas lekcijas un citādus ar medūzām saistītus izgājienus.

Bieži vien mediji, lai savāktu vairāk klikšķu, ar skaļiem virsrakstiem pievēršoties sensacionālākām detaļām, palaižot garām kopainu. Ja biežāk novēro medūzu ‘’saziedēšanu’’(blooming), jau tiek celta trauksme par ļaunuma iemiesojumiem, kas ar dzelošajiem taustekļiem bez maz vai pārņems pasaules varu. Interesanti bija klausīties par medūzu un klimata pārmaiņu savstarpējo mijiedarbību, kā neilgtspējīgo zivju pārzvejošanas vai kuģu balasta ūdeņu un invazīvo sugu ietekmi uz okeānos un jūrās sastopamo dzīvnieku dažādību, koraļļu stāvokli u.c. Personīgi zināju par to, ka kukaiņi būs ‘’nākotnes ēdiens’’, bet grāmatā sastopamās kulinārijas detaļas pārliecināja neatteikties no iespējas, ja tāda rastos, nobaudīt kādu medūzu. :D

Gluži kā šajos nelielajos video (te, šeit un šiten), tā arī Spineless pasniegtā informācija būs viegli saprotama arī nepārzinot tematiku. : ) Diemžēl par pārsteidzošo un resursus prasošo mugurkaula evolucionāro rašanos pasaulē, kuru lielākoties klāj ūdens, gan bija mazāk kā cerēts.

Ja nu gadījumā temats šķiet vismaz kaut cik saistošs un non-fiction žanrs nebaida, tad šeit ir iespējams noklausīties 10 minūšu paraugu.

Warren Ellis, Declan Shalvey, Jordie Bellaire – Injection, Vol.1 and Vol.2 (Injection #1-2)

25787656.jpg29584610

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Piecu (dažādi pēc etniskās izcelsmes un ar atšķirīgu kultūru) cilvēku grupai, kur katrs ir apveltīts ar neparastu talantu, nosauktai par Cultural Cross-Contamination Unit jeb vienkārši CCCU reiz tika dots uzdevums ieslīgt prāta vētrā un padomāt par nākotni un tehnoloģiju attīstību. Beigu beigās viņi nonāk pie secinājuma, ka ne visai tālā nākotnē iestāsies garlaicīga stabilitāte ar ļoti lēnu vai vispār nekādu izaugsmi. Risinājums – dot mākslīgajam intelektam nelielu piešprici un apvienot to ar reāla cilvēka garu/spoku, cerot uz to labāko, ka kontrole pār to netiks izlaista no rokām! Uh, kā jau vienmēr, gribot to labāko, sanāk makten liela šmuce, kuru nu tagad gan kopīgiem spēkiem, gan katrs individuāli CCCU cenšas tikt galā.

No sākuma bija nedaudz neskaidri, kad ‘’tagadne’’ mijas ar atmiņu, jo atverot pirmā krājuma vāku, lasītājs uzreiz tiek iemests stāstā, un krājums pa lielam paiet reizē, lai iepazītos ar pasauli un tās varoņiem, un vienlaikus tas neļauj noplakt interesei par dīvaini intriģējošo un arīdzan drusku baiso Injection pasauli. Kā uz to šajā video norāda autors Warren Ellis, kam var piekrist, ka mēs faktiski dzīvojam zinātniskajā fantastikā, kur nopietni ziņu portāli publicē rakstus par zombiju zvaigznēm, un talantīgiem valodas meistariem atliek vien smelties ideju. : ) Zinātne apvienojumā ar pārdabisko visā tā krāšņumā arī mākslinieku

Otrais krājums principā seko līdzi detektīvam Vivek Headland (tā kā Šerloka Holmsa stilā, kurš saskata vissīkākās detaļas un likumsakarības), kuram dienā, kad klients ierodas sakarā ar pazudušu dēlu, no ierastā piegādātāja atsūta dēļa gaļas gabalu (bicepss, un starp citu pēc Viveka vārdiem ideāli sagatavots) ;traģiskāk, ka sieva mirusi nelaimes gadījumā vien sešas nedēļas pirms tam. Un sekojot pavedieniem pa pēdām, nav diži ko brīnīties, kad atklājas Injection pieliktais pirksts!

Cik var spriest pēc trešā krājuma vāka, tad sekojoši fokuss pāries uz Brigid Roth – guru visā, kas saistīts ar datoriem un elektroniku. Vēl no CCCU jāpiemin profesore Maria Kilbride, slepenā aģenta iemiesojums Simon Winters un ar burvju spējām sajaucamu Robin Morel, kura aspektā būtu interesanti uzzināt vairāk par The Otherworld un nešaubos redzēsim vairāk arī par viņa jauno darba vietu The Breaker’s Yard, kur līdz letālam notikumam strādājuši gan Robina māsa un māte, gan arī senči iepriekšējās paaudzēs. Šādu tradīciju Robins nedomā turpināt!

Stephen King – Under the Dome

6320534

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.

Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.

Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.

Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.

Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.

Pirmdienas teikums #177

7235533

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

He reached for his pouch and the spheres it contained, but then hesitated when he saw more of the blue lights ahead: a pair of Stormlight lamps hanging on the wall, brilliant sapphires glowing at their hearts.

Brandon Sanderson – The Way of Kings (The Stormlight Archive #1)

Izlasīju, lasu, lasīšu #104 (20.11- 03.12)

Nedaudz iemetot aci Goodreads izaicinājuma progresā, tika pieņemts lēmums izlasīt divus H.P. Lovecraft stilā iedvesmotus Alan Moore komiksus ar pārdabiskā un šausmu pieskaņām. Izbaudīju gan vienu, gan otru. :) Visticamāk vismaz šobrīd no iknedēļas kopsavilkuma pāriešu uz ik pa divām, ja jau šādi sanāk otro reizi.

Vakar sanāca pabeigt arī Stīvena Kinga ”Zem kupola”. Jāsaka, ka esmu redzējis visas TV seriāla sērijas un pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Tagad kā nākošo e-grāmatu uzsāku The Way of Kings; salīdzinoši neliels progress ar Judas Unchained, bet līdz nākošajam kopsavilkumam Dragonfly in Amber noteikti būs pabeigts.

Šomenēs izšķīros izmantot Audible audio grāmatu pakalpojumus (divas pa mēnesi), kādēļ esmu uzsācis klausīties dokumentālo grāmatu un vienlaikus Juli Berwald memuāru par medūzām, par kuru labus vārdus (vismaz to saņemot) dzirdēju no Steve Donoghue.

Izlasīju:

3316315011036352

Allan Moore, William Christensen, Jacen Burrows – Providence Act 1 (Providence #1-4)

Allan Moore, Anthony Johnston, Jacen Burrows – Neonomicon (Moore’s Cthulhu Mythos)

6320534

Stephen King – Under the Dome

Noklausījos:

Lasu:

341308

Peter F. Hamilton – Judas Unchained (Commonwealth Saga #2)

7235533

Brandon Sanderson – The Way of Kings (The Stormlight Archive #1)

Klausos:

5364

Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2)

34758417.jpg

Juli Berwald – Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone

Lasīšu:

935308

Hennig Mankell – Faceless Killers (Kurt Wallander #1)

Klausīšos:

9539

Robert Jordan – The Shadow Rising (The Wheel of Time #4)

Allan Moore and Jacen Burrows – Providence Act 1 (Providence #1-4) un Neonomicon (Moore’s Cthulhu Mythos)

33163150.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Avatar Press

Manas pārdomas

Laikraksta The Herald komandai steidzami ir jāizdomā pietiekami sakarīga raksta ideja, lai aizpildītu negaidīti izņemtas reklāmas atstāto tukšo vietu. Rezultātā žurnālists (ar cerībām kļūt par rakstnieku) Robert Black tiek nosūtīts apciemot doktoru Alvarezu, kurš reiz publicējis eseju par Souls le Monde, pēc kuras pabeigšanas vairāki savstarpēji nepazīstami lasītāji salīdzinoši īsā laikā izdarījis pašnāvības.

Lai bez galvas lauzīšanas, kā nesamaitekļoties par krājumu un varētu drusku vairāk uzrakstīt, kā allaž paskatījos, ko saka citi lasītāji, un no šī video uzzināju par vienu no iedvesmas avotiem, kas pa ķēdītei ir ietekmējis radošus prātus – Robert W. Chambers īso stāstu kolekcija The Kings in Yellow. Tātad, pirmās nodaļas/izdevuma virsraksts ‘’The Yellow Sign’’ un The Herald sekretāre sajauc, domājot ka grāmatu sauc The Yellow Thing, nevis The Yellow King. Pats no Lovecraft daiļrades esmu lasījis tikai divus īsos stāstus ‘’The Statement of Randolph Carter’’ un ‘’The Picture in the House’’ (+ neko glaimojošu nav nācies par viņu dzirdēt), bet to, ka autors ir smēlies viņā idejas un mākslinieks, radot šausmu žanram cienīgu atmosfēru, to lieliski spējis pārnest uz attēliem, var skaidri pamanīt. Viss kopā Robertu iedvesmo ar galvu pa priekšu mesties truša alā, ķerties vērsim pie ragiem un pamest darbu, lai sāktu izpēti savai debijas grāmatai tagad un nevis kaut kad tālā nākotnē.

Interesants aspekts papildus komiksam bija ieraksti no galvenā varoņa dienasgrāmatas/piezīmēm, kur ierakstīt ašu ideju stāstam, lai nepiemirstas. Reizē kalpoja kā īss nodaļas kopsavilkums, gan arī sniedza papildus ieskatu, kad tēls atskatās un analizē dienā pieredzēto, kas varbūt nav attiecīgajā mirklī iekritis acīs. Papildus pluss, ka tas ticis izcelts šī izdevuma vākā, kā arī nosacītā atsaucē uz rakstniekiem, kas ir izmantojuši šādu Commonplace book variantu ideju piefiksēšanai.

**

11036352

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Avatar Press

Manas pārdomas

Pirms Neonomicon(2010) četrām nodaļām, kura beigas likās prasāmies pēc turpinājuma, bet vismaz Goodreads neatradu, ka būtu gaidāms kaut kas, ir 2003.gadā izdotais The Courtyard. Par cik notikumi risinās pirms Neonomicon (bet pēc Providence), tad visai patīkami, ka ir pievienots klāt arī prīkvels.

The Courtyard galvenais varonis FIB detektīvs Aldo Sax izmeklē saistību starp trim dažādām un viens otram nepazīstamiem slepkavām, kuru pastrādāto slepkavību veids ir identisks. Aldo šķiet daudz pieredzējis profesionālis, bet pat Aldo bagātā prakse nespēj viņu pasargāt no vainīgo ietekmes varas. Šis divu nodaļu stāsts izteikti izceļ sava žanra priekšrocības, kad jāpiekrīt teicienam, ka reizēm attēls ir vairāk kā tūkstoš vārdu vērts. Lielas uzslavas māksliniekam Jacen Burrows, jo grūti iedomāties, kā to pašu varētu pateikt vārdiem.

Tālāk Neonomicon kādu gadu vēlāk divi citi FIB aģenti Gordon Lamper un Merril Brears izmeklē, kas tad īsti notika ar Aldo un sekojoši iepriekš pastrādātajām slepkavībām. Cerams šajā video redzamais pirmās nodaļas pārskats pārliecinās, ka šis komikss ir tā vērts, bet var piekrist, ka kaut ko tik dīvainu (labā nozīmē) ilgi nav nācies redzēt. Šeit cits lasītājs dalās sajūsmā gan par Courtyard un Neonomicon, gan arī par Providence.