Kareem Abdul-Jabbar, Anna Waterhouse – Mycroft Holmes (Audio book)

24458231

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Neskaitot grāmatas prologu, Mycroft Holmes iesākas Maikroftam pielietojot pāris viltības un savas izcilās dedukcijas spējas (līdzīgi kā brālim Šerlokam), lai airēšanas laivu sacensībās starp Kembridžas un Oksfordas universitātēm palīdzētu uzvarēt viņa vēlamajai komandai, plus nekas nav tik labs papildus motivātors, kā totalizatorā uzlikta likme.

Maikrofts ir nesen pabeidzis universitāti, viņam ir vēl tikai 23gadi, bet var lepoties ar darbu valdības aparātā un saderināto Georgiana. Tikmēr Maikrofta draugs Cyrus Douglas no radiem Trinidadā saņem satraucošas ziņas par bezvēsts pazudušiem un varbūt pat nogalinātiem bērniem. Abi nolemj doties tālajā ceļā un noskaidrot kas un kā, par nelaimi, Maikroftam, viņam nākas doties uz Trinidadu ar pēkšņo ziņu, ka viņa attiecības ar topošo sievu Džordžiānu šķie ir pajukušas.

Ļaundari un viņu motivācija puslīdz ciešama, ja arī saprotama, tad tās samaitātība loģiski tik un tā rīcību – oficiālās verdzības noriets, vienlīdzīgas tiesības sievietēm. Vienlaikus Maikrofta Holmsa draudzība ar (melnādaino) Sairusu Duglasu savā veidā ļauj pacelt gaismā vēl joprojām aktuālas sociālās problēmas.

Kaut arī vēl nav sanācis pieķerties klāt kādam Artūra Konana Doila oriģinālajiem Šerloka Holmsa stāstiem, protams, esmu lielā mērā pazīstams ar ap viņu radīto folkloru. Šīs grāmatas gadījumā radās sajūta, ka autori pārāk strikti pieturējušies klāt klasiskajam detektīvu stāsta modelim un stilam (ja patīk kas tāds bez citiem piejaukumiem, tad uz priekšu), un nav spējuši pievienot neko jaunu no savas puses. Protams, nezinu kāda bijusi sadarbība starp abiem autoriem, bet varu teikt, ka to no plašā romānu klāsta noteikti izceļ atpazīstamā basketbolista vārds, kas pamudinās dažu labu, papildus Šerloka Holmsa slavai, izvēlēties šo romānu pār citiem.

Advertisements

Diana Gabaldon – Voyager (Outlander #3) (Audio book)

10987

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Uz neveiksmīgā skotu sacelšanās fona pret Anglijas troni un apzinoties, kādas bija sekas iepriekšējai Klēras grūtniecībai 18.gadsimta Skotijā, Klēra ar Džeimija Freizera svētību devās atpakaļ uz savu laiku, lai abu bērns varētu droši piedzimt un uzaugt. Tā 20 gadus Klēra ir nodzīvojusi pilnā pārliecībā, ka Džeimijs kopā ar citiem saviem laikabiedriem ticis notverts un nogalināts.

Tikai nesen vīra un vēsturnieka Frenka nāve ļāva viņai ar meitu Briannu (un viņas draugu Rodžeru, arī vēsturnieks) atgriezties britos, lai uzzinātu, kāds bija Džeimija liktenis pēc viņas aizbēgšanas. Par Briannas reakciju, uzzinot sava bioloģiskā tēva patieso identitāti, varējām jau lasīt sērijas otrajā grāmatā Dragonfly in Amber, ja tajā pat pēc mātes sirdi plosošā stāsta Brianna vēl visu grib strauji noliegt, tad tagad jūtu uzplūdu vilnis ir paspējis drusku nomierināties. Klēras izvēle par došanos atpakaļ pie Džeimija vai palikšanu, uzzinot viņa patieso situāciju, nav nekāds pārsteigums vai kas gaužām negaidīts, kā nekā, tad jau (visticamāk…) nevarētu iznākt 800+lpp garš romāns.

Un tā Voyager arī varētu iedalīt trijās lielākajās daļās – Klēra ‘’tagadnē’’ un došanos vēlreiz atpakaļ laikā, Klēras un Džeimija atkalsatikšanos, un, pēc Džeimija māsas dēla young Ian nolaupīšanas, abu došanās trakā ceļojumā/piedzīvojumā, lai radagabalu izglābtu no verdzības gūsta.

Lasītājs zina šo to vairāk, kā Klēra vai Džeimijs viens par otru (šī romāna ‘’jaunums’’ tā teikt bija vairākas daļas no Džeimija skatpunkta, īpaši, kad Klēra, Rodžers un Brianna sijāja vēsturiskos avotus), tādēļ ir saprotams gan Klēras šoks, gan Džeimija lēmums ņemt aizgādībā Laoghaire MacKenzie, kura reiz mēģinājusi pielikt roku pie tā, lai panāktu Klēras nāvi.

Interesanti, kā autore stāsta no jauna iepin tēlus un piešķir tiem kaut cik ievērojamu lomu, pat ja pirmajā sastapšanās reizē viņš uz grāmatas skatuves bijis vien īsu. Tieši tā šoreiz ir ar lordu Džonu Greju, kura dzīvību Klēra izglāba par spīti viņa jaunības pārgalvīgajai drosmei glābt nelaimē nokļuvušu angļu lēdiju, tagad Džons, vēl nesen būdams cietuma pārvaldnieks (tas pats, kur mita Džeimijs) ir Jamaikas topošais gubernators. Tikmēr pavisam negaidīta gan tiešā, gan pārmestā nozīmē ir Geillis Duncan ‘’augšāmcelšanās’’ no aizkapa dzīves. Geilis ir kārtīgs ļaunais tēls, kurai acīmredzami viss pilnībā nav mājās, un atšķirībā no Klēras ir ieņēmusi galvā, ka, lai varētu ceļot laikā un aktivizēt akmens apli, ir nepieciešama buršanās, rituāli un asins upuri.

Nevar noliegt, ka šis tas Gabaldonei sadrukājies lieko, bez kā varētu mierīgi iztikt, neteiktu arī, ka daļas ar Klēru vienu pašu bez Džeimija būtu bijušas garlaicīgas. Atšķirībā no sērijas pirmajām divām grāmatām, šoreiz pēc izlasīšanas proporcionāli sanāca atrast vairāk negatīvu atsauksmju pretstatā nesakarīgai jūsmošanai.

John Scalzi – The Last Colony (Old Man’s War #3)

88071

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Džons Perijs, atvaļināts Colonial Defence Forces (CDF) kareivis, jau vairākus gadus kopā ar bijušo Special Forces kareivi Džeinu Seiganu un abu adoptēto meitu Zoe jau vairākus gadus, ka kolonijas administratori, dzīvo patīkamā atpūtā no militārās dzīves. Visādi citādi ikdienas sarežģījumi saistībā ar kolonijas pārvaldīšanu ir tīrie sīkumi.

Tomēr vienā jaukā dienā viss mainās, kad pār viņu slieksni pārkāpj CDF pārstāvis Colonial Union (CU) uzdevumā, lai informēti, ka abi, Džons un Džeina, izraudzīti par jaunas kolonijas līderiem. Pēc sava tipa un topošo iedzīvotāju sastāvā tā ir pirmā CU sastāvā, līdz šim CU ir visiem spēkiem bloķējusi koloniju vēlmi dibināt jaunas no pašu pilsoņiem, bet politiskā spiediena priekšā (un vēl pieminēšanas mazvērtīgu iemeslu dēļ) CU un CDF devusi zaļo gaismu. Atliek tikai pabrīnīties, kuram gudriniekam iešāvās prātā nosaukt jauno planētu un uz tās izveidoto pilsētu attiecīgi Roanoke un Croatoan, noteikti cerībās uz labas veiksmes piešķiršanu projektam.

Āķis vien tajā, ka nesen nodibinātais Konklāvs, kuru veido 412 citplanētiešu rasu alianse, kuru skaitā cilvēce neietilpst, vienojusies kopīgiem spēkiem kolonizēt tai sasniedzamās apdzīvojamās planētas un pie viena izsludinājusi aizliegumu aliansē neietilpstošajām rasēm veidot jaunas kolonijas. Pretējā gadījumā tās ar visiem iemītniekiem var sagaidīt totāla iznīcināšana.

Pēdiņās labākais ir tas, ka CDF un CU pilnībā to apzinās un pat rīkojas ar nolūku, un ir gatavi riskēt ar 2 500 dzīvībām tikai lai panāktu savu – Konklāva sašķelšanos un vēlams arī izjukšanu. Abu organizāciju vēlme kontrolēt informācijas plūsmu un manipulēt ar to, lai tik kāds neuzzinātu, ko lieku un nesatrauktos, neradītu problēmas. Par piemēru var minēt Zemi, uz kuras neviens pat lāgā nenojauš, kas Visumā norisinās, un daudzus Džonam Perijam līdzīgos, kuri brīvprātīgi piesakās dienēt CDF, īsti neapzinoties, uz ko parakstījušies. Viņi drīzāk dosies aklā, bezmērķīgā cīņā, nekā apsvērs iespēju pievienoties Konklāvam; pirmā doma sastopoties ar citu rasi gandrīz vienmēr pavada kareivji un lodes.

Ja par grāmatas mīnusiem, tad pie tiem varētu pieskaitīt samērā vājo pasaules uzbūvi. Kaut arī darbība ir plaša, aptver vairākas saules sistēmas un planētas, liela kosmosa mēroga politisko un militāro spēku ķīviņus, vērienīguma sajūta nebija vienlīdzīgi diža. Tajā pašā laikā autora valodas stilu, kā to pierādīja The Sagan Diary, ir prieks lasīt.

Arno Jundze – Sarkanais dzīvsudrabs (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #13)

36317039

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dienas Grāmata

Manas pārdomas

Turpinu lasīt ‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ sēriju un skatīt kas un kā katram autoram sanācis ar viņam/viņai uzticēto laika periodu. Arno Jundze ‘’Sarkanajā dzīvsudrabā’’ izvēlējies parādīt dzīvi 90.tajos gados, kur katram gadam ir sava nodaļa, no vairāku savā starpā saistītu, vai ne tik ļoti, tēlu skatpunkta. Ir gan tēli, kuri pazīst viens otru, gan paziņu paziņas vai vispār grāmatas ietvaros tēliem vienam ar otru nav nekādas daļas.

Desmitgades sākumā vēl īsti nav ticības, ka ilgi gaidītā brīvība tik tiešām pienāks un krievi vienkārši nespēlējas, lai vienā mirklī atkal to atņemtu un uzliktu vēl ciešāku ķepu. Stāsta formātam ir gan savas priekšrocības, gan mīnusi, pie kuriem galvenokārt pieskaitītu, ka īsti nejūtu nevienam no tēliem (ne viņu likstās, ne daža laba nāvē). Tai pašā laikā pa visiem kopā viņiem lieliski izdodas attēlot ne tik senās pagātnes dažādās šķautnes.

Izveidotie tēli pēc savām interesēm un dzīves situācijām ir visnotaļ atšķirīgi, katram savas rūpes un raizes. Bez vārdiem īsi raksturošu vien dažus – jauns puisis, kas neilgi pirms atjaunotās neatkarīgas piespiedu kārtā piekritis kļūt par VDK aģentu/ziņotāju, tagad aiz bailēm vēl joprojām ir viņu nagos, kur nu vēl, kad vēlāk iekļūst jaunajā Saeimā. Mežabrālis, kurš pamanījies slēpties un izdzīvot visu okupācijas laiku. Vientuļā pensionāre laukos ar vienu govi. Tirgotājs/veikalnieks, kurš izmanto situāciju un no ārzemēm ved lietotas preces, bet vēlāk saskaras ar reketu un bandītiem.

Tā vēl varētu uzskaitīt vēl vairākus, bet domājams ar to pietiek, lai parādītu tēlu dažādību. Diemžēl, cenšoties arī katram piešķirt dziļumu un savu stāstu, pazūd lielāks dramatiskais sižets, ko, protams, jāattiecina uz laiku, uz desmitgadi. Interesanti šķita apakšnodaļu sākumos ievietoti fragmenti par lielākajiem tā brīža notikumiem, kuri tad vairāk vai mazāk atstāju kādu iespaidu uz grāmatas varoņiem. Neiztikt bez ‘’Bankas Baltija’’ sabrukšanas, prāmja Estonia nogrimšanu, Talsu traģēdijas u.c. zīmīgiem notikumiem. Tas arī lika paprasīt mātei Google un tantei Vikipēdijai, kad notika spridzināšana universālveikalā ‘’Centrs’’ (17.08.2000), kas ar grāmatas palīdzību atausa atmiņā.

Neskatoties uz saviem trūkumiem, ‘’Sarkanais dzīvsudrabs’’ nepavisam nav tas sliktākais darbs šajā sērijā.

Izlasīju, lasu, lasīšu #119 (25.06-08.07)

Ja neskaita ”Sarkano dzīvsudrabu”, par kuru plašāk uzrakstīšu rīt vai parīt, tad abas pārējas izlasīju saistībā ar City Book Review. Viena no otras visai atšķirīgi kriminālromāni/trilleri, katrs izceļas ar savu, bet abi vienlīdz labi sagādāja lasītprieku.

Audio grāmatu frontē noklausījos divas no sērijām, kuras atklāju pateicoties Audible akcijai; prieks, ka latiņa nenolaidās ne vienai, ne otrai. Svešzemnieces trešo grāmatu domājams pabeigšu nākošo divu nedēļu laikā, ja ne pirmajā, pēc kuras izmēģinājuši daudz dzirdētu The Fifth Season.

Pēc Sarkanā dzīvsudraba turpināšu ielūkoties Old Man’s War Visumā, kā arī iesākušu Džonatanu Streindžu un misteru Norelu, kuru gan neceru pabeigt līdz nākošajam divu nedēļu kopsavilkumam.

Izlasīju:

38118042

E.C. Frey – Entangled Moon

36632316

Nathan Ripley – Find You In The Dark

36317039

Arno Jundze – Sarkanais dzīvsudrabs (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #13)

Noklausījos:

30342581

Craig Alanson – SpecOps (Expeditionary Forces #2)

34356717

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Curse (Unhuman #2)

Lasu:

88071

John Scalzi – The Last Colony (Old Man’s War #3)

Klausos:

10987

Diana Gabaldon – Voyager (Outlander #3)

24458231

Kareem Abdul-Jabbar, Anna Waterhouse – Mycroft Holmes

Lasīšu:

15725164

Susanna Klārka – Džonatans Streindžs un misters Norels

2102600

John Scalzi – Zoe’s Tale (Old Man’s War #4)

Klausīšos:

28220642

Robert Charles Wilson – Last Year

19161852.jpg

N.K. Jemisin – The Fifth Season (The Broken Earth #1)

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Curse (Unhuman #2) (Klausāmgrāmata)

34356717

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Kopš pirmās grāmatas noslēguma Endija dzīve nav baigi mainījusies. Joprojām viņš dzīvo pie inspektora Hobsa un ar viņu kopā dzīvojošo nekaitīgi draudzīgo, ja nu nedaudz labā ziņā īpatnēju, večiņu Mrs. Goodfello, tāpat nav pārāk sekmējies ar jauna darba atrašanu, neskaitot izpalīdzēšanu Hobsam kādā nebūt izmeklēšanā. Varbūt Endija dzīve vienkārši nespiež viņu straujāk vai nu atjaunot nodegušo dzīvokli, vai atrast jaunu mitekli, bet varbūt īstais iemesls ir tāds, ka Hobss un Mrs. Goodfellow Endija dzīvē ir vienīgie paziņas, kurus viņš var arī uzskatīt par labiem draugiem.

To radikāli pamaina nejauša sastapšanās ar miljonāra Fēliksa māsu Violetu Kingu. Pat Endijs pats apzinās, ka abi gandrīz nevarētu būt vēl neatbilstošāki viens otram, īpaši ņemot, ka Endijam ir labi ja pāris monētu pie dvēseles. Neskatoties uz to un pat par spīti tam, ka abu kopības brīžos Endijs pamanās būt vēl neveiklāks kā parasti, Violeta turpina izrādīt interesi satikties. Vai tiešām Endijam ir nospīdējusi tā laime iekrist viņas sirdī vai tomēr aiz tā slēpjas kas ļaunāks. Pa virsu tam brālis Fēliks nekautrējas Endijam uzreiz atklāt savas patiesās domas, ka viņš nav nekas vairāk par liekēdi, kurš cer ieprecēties turībā.

Papildus šai amizantajai sižeta līnijai grāmata, vismaz sākumā nesaistītu, ritina vēl citu. Apkārtnes zemniekus apsēdusi pamatīga nelaime. Kāds nogalina aizvien vairāk mājlopus, bet par iespējamajiem vainīgajiem klīst vien nepārspējamas baumas, ka tie ir lieli plēsīgie kaķi, iespējams, panteras. Bet, kurš tad uzreiz ticēs tādām muļķībām ierastajā Anglijas lauku vidē. Ja nu vienīgi dzīvnieks no kaut kurienes izbēdzis…

Inspector Hobbes and the Curse var lepoties ar tikpat labā līmenī esošu humoru, par kuru lielākoties gādā Endijs. Viņa neviltotais neveiklums apvienojumā ar patiesi neveiksmīgām atgadījumiem ir avots, no kura smelt un smelt. Papildus tam Endijs ir lielisks sabiedrotais inspektoram Hobsam, kārtīgām spēka mitriķim, (Endijs vēl nav izsmadzeņojis, kas viņš ir, bet cilvēks noteikti ne). Viņa neordinārās idejas, kuras policijas darba norūdītam personāžam tik ātri prātā neiešautos, lieti noder, lai izmeklēšana varētu virzīties uz priekšu.

Esmu pat priecīgs palikt neziņā, kāda šķistu sērija, ja to būtu uzgājis rakstiskā veidā.

Nathan Ripley – Find You in The Dark

36632316

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Canada

Manas pārdomas

Martin Reese par dzīvi sūdzēties nevar. Datoru un kodēšanas pašos pirmsākumos izveidojis pietiekami veiksmīgu firmu, lai sev piederošo daļu vēlāk pārdodot, varētu dzīvot cepuri kuldams, bet neiegūtu diži lielu, ja vispār, atpazīstamību, piedevām ir mīloša sieva un meita. Tomēr Mārtina ne visai legālais hobijs, kas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, visu to maina…

No vidusskolas dienu izsekošanas un apsēstības ar dažām meitenēm, par ko, ielaužoties viņu mājās pēc kāda suvenīriņa, pieķerts un notiesāts (sieva nezina), tagad aizrāvies ar līdz šim neatrastu sērijveida slepkavu upuru mirstīgo atlieku atrakšanu, pēc tam par to izaicinošā veidā, bet anonīmi, ziņojot policijai, kur šos zvanus uzticēts izmeklēt detektīvei Sandrai Whittal un viņas partnerim Krisam.

Gan Martina dzīve, gan Sandras un Krisa darba ikdiena uzņem apgriezienus, kad Martina aktivitātes piesaista ēnā palikuša sērijveida slepkavas partnera uzmanību! Pasargāta nav vairs ne ģimene, nedz ilgi sargātie noslēpumi. Martins, kuram šajā grāmatā piestāv antivaroņa apzīmējums, ir spiests sevī rast izdomu un spēka rezerves, lai ne tikai stātos pretī, bet arī apspēlētu, pretinieku (dēvē sevi par The Ragman) viņa paša elementā, kad vērsties pēc palīdzības pie policijas būtu neprāts. Varētu piekrist Goodreads apraksta pirmajam teikumam, kurā grāmata pielīdzināta Deksteram (par otru nezinu), turklāt Find You In The Dark ietvaros, varbūt pateicoties tieši The Ragman mestajam izaicinājumam, Martina tēls piedzīvo ievērojamu izaugsmi.

Gods, kam gods jau pirmajā tikšanās reizē detektīvei Sandrai rodas aizdomas par Martinu, ka viņa uzvedībā kaut kas nav riktīgi, kaut arī labi apzinās, ka nav nekādu pierādījumu, tikai viņas aizdomas un instinkts, par Martina lielāku vai mazāku vainu visā notiekošajā, un viņa neļaujas skepsei no Krisa puses, lai zaudētu fokusu.

Labs kriminālromāns ar vēl labāku antivaroņa dueli ar rūdītu slepkvavu!

Craig Alanson – SpecOps (Expeditionary Forces #2) (Klausāmgrāmata)

30342581

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Pēc veiksmīgas Zemes izglābšanas no Kristang vai potenciāli citu citplanētiešu verdzības jūga, Džo Bišops tur mākslīgajam intelektam Skipijam doto vārdu doties atpakaļ Visuma plašumos, lai palīdzētu atrast citus MI un viņu transendējušos radītājus – Elders rasi. Neviena valsts tā vienkārši nepalaistu Džo gandrīz vienu pašu tāda veida uzdevumā, tāpēc viņam nākas veikt stingrus kompromisus (ne bez Skipija draudiem, ja par pašu galveno nebūs Džo) un bez oriģinālās, kā paši sevi iesauca merry band of pirates, komandas līdzi dodas arī dažādu valstu paši labākie gan no militārās, gan zinātnisko nozaru sfērām.

Kā pats svarīgākais nosacījums visas kas tiek darīts, neskaitot veiksmīgu galvenā uzdevuma izpildi, ir nepieļaut, lai Kristang vai jebkuram citam nebūtu ne mazākas aizdomas, ka cilvēcei ir pieejamas tehnoloģijas, lai ceļotu starp zvaigznēm, un tādējādi nerastos vēlme nosūtīt kosmosa kuģus uz Zemi, neskatoties uz slēgto tārpeju. Nonākot atklātībā kam tādam, varam būt droši, ka nekas tad nespētu glābt Zemi no vairāk attīstītu rasu postošās uzmanības.

Par sarūgtinājumu Skipijam, nevienā no pirmajām apmeklētajām Elders bāzēm nav to tehnoloģiju, kuras pat teorētiski pietuvinātu viņu un pārējo komandu uzdevuma noslēgumam. Vai nu kāds jau attiecīgo lokāciju jau ir izlaupījis un atstājuši aiz sevi vien drupas vai arī pie vainas ir citi faktori, kā meteori, bet viens paliek nemainīgs, ātrāk uz Zemes nav lemts atgriezties. Ja vēl citiem cerības uz to ir visai augstas, tad Džo Bišops tādas diži nelolo. Tomēr pa ceļam tā starp citu atklātā informācija, kura izraisa satraukumu pat Skipijam (kas pats par sevi jau nav labi), liek uz visu paraudzīties citām acīm.*Ja pirms tam visai droši varēja pieņemt, ka cilvēce var netraucēti turpināt eksistēt uz savas zaļās planētas, tad tagad visai nopietni ir jāapdomā veicamie pasākumi, lai uzlabotu tās iespējas vajadzības gadījumā aizstāvēties.

SpecOps gaitā Džo apgūst gan līdera prasmes, vadot internacionālu komandu, kuras sastāvā ir kā spēcīgāki, tā arī gudrāki biedri, gan sadarboties ar Skipiju, kurš turpina būt neizmērāmi iedomīgs un uzvesties kā skabarga pakaļā. Grāmatas kvalitāti noteikti palīdz izcelt tās ierunātājs R.C. Bray, ko grāmata viena pati, spriežot pēc vairākām Goodreads redzamām atsauksmēm, nespēj paveikt. Humors, ko galvenokārt romānā ienes Skipija tēls, ir gandrīz ideāls. Gandrīz, jo dažas situācijas un joki pie trešās vai ceturtās reizes jau vairs nešķita tik jautri; par spīti tam smieklīgi bez gala.**

Atliek vien Džo novēlēt, lai viņa pielietotajā leksikā neatgriezeniski neiegulst Skipija dāsni izmantotais cilvēku apzīmējums – monkeys.

********Apzināto maitekļu zona********

*pirms aptuveni 2,7miljoniem gadu, laikā, kad ne viena no šī brīža aktuālajām rasēm vēl nebija spērusi pirmos soļus Visumā, kāds, izmantojot Elders tehnoloģiju iznīcinājis mēnesi un pabīdījis planētas orbītu no zvaigznes tik tālu, lai gada laikā iestātos ledus laikmets, kas uz planētas iznīcinātu gandrīz visu dzīvo, tai skaitā cilvēkveidīgas būtnes.

**Piemēram, kad Džo prātā iešaujas ideja pirms Skipija (par spīti viņa ģenialitātei un lielajām datu apstrādes iespējām), ļaujot komandu izglābt no citādi droša gala.

E.C. Fray – Entangled Moon

38118042

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: She Writes Press

Manas pārdomas

Heather, Esperanza, Fiona un Mariah ir draudzenes jau kopš skolas laikiem. Katru gadu viņas atrod vismaz nedēļu laika, lai satiktos un nepazaudētu to draudzības saikni, kura toreiz ļāva kopīgiem spēkiem, viena otrai palīdzot un aizstāvot, izturēt tos smagākos brīžus kā skolā, tā arī mājās.

Ne vienai no viņām dzīve ne profesionālā, nedz ģimenes dzīve nav izvērtusies tik ideāla, kādu bērnībā katra bija iedomājusies un izsapņojusi. Vai nu mīlestība vienam laulātajam pret otru ir izčākstējusi gadu gaitā, kam kā pēdējais piliens ir atklātībā nākuši sānsoļi, vai arī ‘’bērnu dēļ’’ ir iemesls, kāpēc tik ilgi ir spējuši noturēties. Tāpat dažā labā ģimenē neiztikt arī bez strīdiem un roku pacelšanām. Varam vērot, ka arī turīgākajai no visām četrām (Fiona) aiz četrām sienām viss neiet tik spoži.

Grāmatas ļaundara loma piešķirta internacionālai kompānijai AAC (Astride Amalgamated Corporation), kuras pielietotās biznesa prakses metodes ir tālu no tām godīgākajām, par draudzīgām dabai, darbiniekiem vai kā citādi tās nenosauksi. Šī kompānija savā veidā arī apvieno četras galvenās varones, no kurām viena (žurnālistes) veido rakstus par ūdeni, cik nepareizi ir šādu dabas resursu monetarizēt un privatizēt (plus vēl piesārņot), bet otra strādā AAC un izmeklē atlaistas (vēlāk nogalinātas) darbinieces apsūdzību topošajam kompānijas CEO seksuālā izmantošanā.

Entangled Moon vienlīdz interesanti apvieno ģimenes dzīves drāmu un peripetijas par un ap lielo korporāciju izdarībām un netikumiem. Ne vienā brīdī pirmais neaizēno otru vai otrādi.