Blake Crouch – Pines (Wayward Pines #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Slepenā dienesta ağents Ethan Burke vienā jaukā dienā pamostas ar mežonīgām galvassāpēm kaut kādā nekurienes mazpilsētš Wayward Pines, kur virspusēji pirmajā acu uzmetienā viss liecina, ka Ītans atrodas idilliskākajā mazpilsētā un utopijā uz Zemes virsas. Pēc skata vai nu Ītanu kāds ir smagi apstrādājis, vai arī ir sanācis ciest smagā avārijā, bet jau pats slimnīcas apmeklējums raisa bažas par patieso Wayward Pines dabu, un kas gan īsti pilsētelē notiek.

Varētu bezmaz vai padomāt, ka kāds ir izdomājis izvest Ītanu cauri kādam makten sliktam praktiskajam jokam, jo, lai kur viņš grieztos, neviens tieši neatbild ne uz viņa pamatotajiem jautājumiem, ne cenšas kā citādi palīdzēt. Notiek pat tieši pretējais un Ītana dzīvība no visām pusēm tiek apdraudēta, labi zinot, kādu amatu viņš ieņem un kāds sods par to pienākas. Jo tālāk, jo trakāk un sāk nomākt sajūta, ka Ītans ir nokļuvis ļaunāko murgu mazpilsētā.

Bet grandiozākais šoks tiek pašam Ītanam, uzzinot kur un kad (gadskaitļa ziņā) ir nonācis. Ka Wayard Pines patiesībā ir pēdējā parastu cilvēku apdzīvota vieta distopijas pārņemtā pasaulē, kurā mazpilsētas iedzīvotāji vai nu tik tiešam ir noticējuši pasaku meliem, vai arī tiek noturēti ierindā ar bailēm no soda, ja pat aiz neuzmanības tiek pārkāpts kāds no stingrajiem likumiem.

Personīgi pirmā saskare ar Wayward Pines man bija caur seriālu (kad vēl tādus skatījos), kas uzņemts pēc sērijas motīviem, kas tieši palīdzēja noorientēties kas ir kas. Protams, neiztiku bez salīdzināšanas, bet neieslīgu galējībā, lai vienu pasludinātu labāku par otru un tādejādi izbojātu pašas grāmatas klausīšanos. Laikam tas būs kompliments, ja teikšu, ka grāmatas beigas pienāca par ātru un gribējās vēl. Vai arī otrs variants, ka esmu vienkārši pieradis pie krietni lielāka lpp apjoma darbiem.

John Scalzi – Murder by Other Means (The Dispatcher #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Tonijs jau 12 gadus ir dispečeris, bet viņa pasaulē tas nav kāds, kurš strādā slēgtās telpās un koordinē sakarus, bet ir licenzēts pie noteiktiem apstākļiem nogalināt, lai attiecīgā persona varētu no jauna atdzimt (kails un parasti lokācijā, kurā jūtas droši). Neviens joprojām nezina, kāpēc tā notiek, bet skaidrs ir viens, ka ir nepieciešams to regulēt, lai cilvēki to nesāktu izmantot kā sava veida teleportēšanās metodi, jo tomēr katru reizi pastāv iespēja letālam iznākumam +/- 1 no 1000 gadījumiem. Vienīgi pašnāvība līdz šim simtprocentīgi ir bijusi neatgriezeniska.

Lūk, Tonijs, stāstam sākoties, piedalās vienā tādā nelegālā darbiņā, jo naudas maka plānums tomēr spiež savu. Nelegālā darbiņa mērķis ir palīdzētu ķīniešu izcelsmes biznesmenim ātrāk atgriezties dzimtenē, lai viņš varētu apsteigt konkurentu naudīga projekta iegūšanā. Viss itkā norit gludi, nauda (par darbu 25k) ir procesā tikt noguldīta, bet tā, lai noguldījuma summa nepiesaistītu uzmanību, kad tieši noguldīšanas procesa brīdī četri jampampiņi izdomājuši aplaupīt tieši to filiāli, kuru apmeklē Tonijs.

Problēmas no tā tikai sākas, jo viens no laupītājiem, kurš, bēgot piedzīvo savu pēdējo nāvi, ir Tonijam pazīstams un policijai tas ir drusku par daudz aizdomīgi, kadēļ Tonijs kļūst par vienu no galvenajiem aizdomās turamajiem par notikušo. Papildus tam tā vien šķiet, ka ķīniešu biznesmenim nepietiek ar Tonija klusēšanas solījumu par paveikto. Viņam laikam labāk patīk doma, ka mirušie spēj solīto turēt līdz laika beigām

Pirms kāda laiciņa klausījos pirmo noveli The Dispatcher sērijā. Interesants koncepts kā apspēlēt nāves tematiku. Gan #1, gan šī krietni atšķiras no ierastās Scalzi SFF stāstu manieres, kur liels uzsvars ir uz humoru, kas arī ir patīkami, ja vēl izdodas.

Craig DiLouie – Crash Dive #1-6 (Klausāmgrāmata)

Izdevniecība: Blue Heron Audio

Manas pārdomas

#1Crash Dive
Čārlijs Harisons, vēl pavisam jauns puisis, piesākās armijā,konkrēti uz zemūdenēm, lai dotu savu artavu cīņā pret japāņiem un atriebtu Pērlhārboru. Čārlija degsme dot savu artavu ir pat tik liela, ka viņš pirms došanās prom izšķiras no draudzenes, lai nekas lieks nemaisītos pa viņa domām cīņu laikā. Tikai vēlāk no pieredzējušākiem kolēģiem Čārlijs saprot, ka tikpat ļoti, kā motivācija, lai dotos karā, ir arī nepieciešams kas tāds, kas mudinātu atgriezties mājās.
Tiek norīkots uz pavecas zemūdenes, kura pat ir pieredzējusi darbību pirmajā pasaules karā, bet tas netraucē viņam, kapteinim un pārējai komandai nogremdēt pāris pretinieku kuğus un pašiem(ne visiem) palikt dzīvajos. Izpelnās paaugstinājumu jau pēc pirmās patruļas

#2 Silent Running
Otrajā patruļā Čārlijs tiek norīkts uz citas modernākas zemūdenes (iepriekšējā bojājumu dēļ neizvilka līdz māju krastam) un pie jaunas komandas, kura ar aizdomām skatās uz vēl salīdzinoši jaunu gurķi, kurš sazin kādā veidā ir pamanījies pakāpties pa hierarhijas kāpnēm jau pirmās patruļas laikā. Respekts un cieņa jāiemanto ar jauniem darbiem. Kaut arī pirmajā brīdī varētu šķist, ka lielos vilcienus būtu jāpriecājas par iespēju darboties ar krietni jaunāku mašīnu, tad Čārlijam nākas atklāt, ka ne vienmēr viss jaunais ir labāks par jau darbos pārbaudītu veco, kam par vislabāko piemēru kalpu uz papīra tik labās jaunā tipa torpēdas, kuras drīzāk vienlīdz labi var palīdzēt pašiem tikt nogremdētiem.
Kaut arī oficiālā misija ir svarīgu materiālu/resursu piegāde, situācija iegrozās tā, ka Čārlijs jau atkal brīžos, kad tas ir visvairāk nepieciešams, pierāda sevi tik labi, lai izpelnītos paaugstinājumu arī otrajā patruļā pēc kārtas.


#3-4 Battle Stations un Contact!
Čārlija straujais kāpums, sērijai turpinoties, nesamazina savu tempu un visnotaļ īsā laikā, bet ne bez pamatotiem nopelniem, Čārlijs ir nākamais aiz kapteiņa, par kuru neapšaubāmi Otrā pasaules kara laikā viņam lemts kļūt, ja vien pēkšņi karadarbība neapstājas, par ko nekas nelieciena.
Čārlijs vairs nav tas pats nepieredzējušais puisis, kāds bija sērijas sākumā. Viņa vēlme nogalināt pēc iespējas vairāk japāņu un nogremdēt pēc iespējas vairāk viņu kuğu nav mazinājusies, bet līdz ar asinsstindzinošiem notikumiem ir nākusi pieredze, lai tagad varētu ar pārliecību vadīt un dot komandas citiem, lai pārgalvība neņemtu virsroku pār veselo saprātu. Kā arī apziņa, ka tikai propogandā ienaidnieks var būt absolūti ļauns, un ka dzīve nav tik melnbalta.
Sižets nav tikai par un ap karadarbību vai apstākļiem iekš dzīves uz zemūdenes. Nereti kā Čārlijs, tā viņa cīņu biedri iedomājas, ko darīs mājās, kad karš būs cauri. Ja vieni plāno palikt dienēt un citi bez mazākajām šaubām to pamest, tad kā Čārlijs un vēl daži citi baiļojas, vai karadarbība nebūs viņus izmainījusi tik ļoti, ka tie nespēs vairs atgriezties mierpilnajā civiliedzīvotāja dzīvē.


#5-6 Hara-Kiri un Over the Hill
Tas brīdis ir pienācis un Čārlijs ir pilntiesīgs kapteinis, bet viņa ambīcijas nav tik lielas, lai tagad mērķētu uz admirāļa vai vēl citu augstāku posteni. Tikai atrodoties kapteiņa lomā, Čārlijs saprot, kāds personīgais spiediens kapteinim jāiztur, pieņemot katru lēmumu, kas tik pat labi var beigties ar zemūdenes nogrimšanu dzelmes dziļumos un vairuma, ja ne visu, kolēģu dzīvību zaudēšanu, kā ar slavas lauriem uzvaras gadījumā.
Kaut arī katra grāmata ir samērā īsa, sižeta virzība un trajektorija ir gluda un samērā ne pārāk komplicēta, tad, sēriju ņemot kopumā, to gribētos novērtēt augstāk nekā katru grāmatu individuāli.

Brandon Sanderson – Steelheart (The Reckoners #1)(Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

12 gadus Steelhaert sākuma virs debesīm uzradās kosmisks objekts, kura izstarotā enerğija saujiņai cilvēku deva dažāda veida un spēka pakāpes superspējas, no pavisam niecīgām līdz tādām, kas ļauj pilnībā jebko, ko sirds kāro. Pirms 10 gadiem ikdienišķā bankas apmeklējumā kopā ar tēvu astoņgadīgais Deivids zaudēja vienīgo radu un pasaule zaudēja pēdējās cerības paliekas kā nebūt kontrolēt jauno parādību un tās pielietotājus, uz kuriem jauno spēju apveltītajiem mirstīgo likums vairs neattiecas un tiek nosaukti par Epics. Tā vien šķiet pasaulē nav neviens gana spēcīgs Episkais, kurš nebūtu noskaņots uz varas pārņemšanu vai cīnītos cilvēces pusē


Visus šos 10 gadus Deivids, dzīvodams un iztikdams, kā nu mācējis, ir nodevies Episko izpētei ar vienu lielu galamērķi. Atriebt tēva nāvi un nogalināt vienu no spēcīgākajiem Episkajiem visā pasaulē. Lai cik liels nebūtu Episkā spēks un lai cik reizēm dīvains tas nebūtu, katram ir kāds vājais punkts, kas ļauj to nogalināt. The Reckoners, tāda kā pagrīdes organizācija, ir vienīgie, kuri vēl mēğina cīnīties pret episkaijiem, kuriem vēl ir cerība uz labāku nākotni brīvu no episko važām. Ne gluži samāksloti, bet Deivida iekļūšana viņu ierindā, lai nostādītu sevi labākā pozīcijā galamērķa īstenošanai, norid ārkārtīgi gludi un izredzētā stāsts var sākties.

Steelhaert piemīt gana daudz YA žanra īpašību un ir arī obligātais romantiskais faktors, kad Deivids ieskatās vienā no Reckoners biedrenēm, bet Sandersons ir gana labs autors, lai tas vai kāda cita žanra klišeja (jau pieminētais izredzētā statuss) nekļūtu par grāmatas klupšanas akmeni, kā tas ir daudzu citu autoru gadījumos.

Sērijas pirmā grāmata – ļoti labi izpildīts klasisks stāsts par izredzētā bāreņa lomu, kuram lemta izšķirīgā loma, lai no varas posteņa gāztu tirānu.

Fredrik Backman – A Man Called Ove (Klausāmgrāmata)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms Ove satika un vēlāk apprecēja Sonju, viņš jau bija viens liels rūgumpods, kurš apzināti izvēlas rutinizētu ikdienu ar pēc iespējas mazāk nejaušībām, pārmaiņām un variācijām. Pēc 40+ kopdzīves gadiem Ūve nav ne mazākajā mērā mainījies, bet diemžēl krāsainums līdz ar lielu dzīves jēgu, ko viņa dzīvē ienesa Sonja, ir zudis. Pirmajos mirkļos, kad Ūve piemin sievu, bet viņa nekur pati apkārt nav, rodas jautājums, vai Ūve ir līdz galam pieņēmis sievas nāvi pēc gadiem ilgas cīņas ar vēzi, bet patiesība ir pat skumjāka. Attiecību nozīme Ūvem ir bijusi tik liela, ka tas vēl joprojām neļauj beigt sērot par zaudēto un ļauties priecāties par labajām atmiņām.

Ūve ir vienpatis un ļoti izteikts principiālists. Ja apdzīvojamā teritorijā nav atļauts iebraukt ar auto, tad nemaz nedomā ielīst kaut pa centimetru, citādi vari būt drošs, ka Ūve būs klāt kā likts, lai labotu notikušo. Nav nozīmes, ka puķu dobē nekas neaug, tik un tā i neiedomājies tajā iekāpt, kaut vai nejauši. Labu veiksmi nabaga kasierim/zāles darbiniekam kādā elektro preču veikalā izskaidrot iesīkstējušam opim, kāpēc planšeitei nenāk līdzi klaviatūra, ja sarunas laikā viņš šo ierīci pielīdzina datoram. Tādi un citi piemēri, kā vienīgā vispār atzīstamā auto marka, kuru izvēlas normāli domājoši cilvēki, ir SAAB, ideāli raksturo Ūves personību.

Protams, šādi cilvēks cilvēks nekļūst vienas dienas laikā, kā jau visi, un atmiņu ainas gan pirms Sonjas, gan abu kopdzīves laikā, par ko Sonjas draugi nerima brīnīties, ko viņa Ūvē tādu saskatījusi, atklājas neviena vien sāpīga pieredze, kas no reizes uz reizi pārliecinājusi Ūvi paļauties tikai uz sevi, piesargāties pielaist citus pārlieku tuvu un uz vairumu, īpaši ofisa klerkiem, skatīties ar ļoti lielām aizdomām.

Bet, lai kā Ūve censtos, stāsta tagadnes ainās un sižetā pa druskai  vien atklājas, ka Ūve lielākoties mēğina visās situācijās būt liels rūgumpods, kura pasaulē reti kurš vairs pats māk salabot kaut ko vienkāršu vai uzņemties atbildību utt., lai tādejādi sevi pasargātu, bet visu izmaina vienas jaukas imigrantu ğimenes ievākšanās kaimiņos un pagalmu kaķa uzrašanās, kur bez Ūves aizsardzības būtu gals klāt. Stāsta laikā, lai kā Ūve necenstos, tomēr atklājas, cik plaša patiesībā ir Ūves sirds.

Jauks feel-good stāsts, kas jauki ietērpj pamācību nespriest par vīru pēc viņa cepures. Filmu, kas uzņemta pēc romāna motīviem neesmu skatījies, bet treilera lielais humors gan šķita drusku pārspīlēts/nevietā.

Dean Koontz – Forever Odd (Odd Thomas #2)(Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Odd Thomas dzīve ar spēju redzēt mirušo garus, kuri kāda iemesla dēļ nav uzreiz pēc nāves devušies uz nākošo pasauli, jau tā nav viegla, bet pēc galvu reibinošajiem un personīgi arī trağiskajiem notiekumiem iepriekšēja gada  augustā pirmās grāmatas ietvaros, Odam atgūties nav bijis viegli. Draudzenes Stormijas un abu kopīgās nākotnes zaudējums ir bijis tik smags, ka Ods vēl joprojām nav atgriezies savā darba vietā kā ātrās ēdināšanas pavārs. Labi, ka gan priekšniece, gan tuvākie draugi, kuru vairāk vai mazāk zina par Oda spējām, ir tik labi saprotoši.

Bet miera periodam Oda dzīvē pienāk straujš gals, kad vienā jaukā nakts vidū drauga (kopš bērnības) patēva spoks, kurš vēl vakar bija dzīvs, uzrodas Oda guļamistabā. Ja vairums uzreiz zvanītu policijai, lai lūgtu pārbaudīt, kas tieši ir noticis, tad Oda būtība viņam neļauj mierīgi sēdēt malā un ļaut citiem uzņemties briesmu nastu, pat ja tas būtu pat ļoti pamatoti racionāls lēmums. Par laimi, policijas šefs Porters ir viens no tiem, kurš ir plašāk informēts par puiša spējām, izmanto to savā darba procesā un neuzskata Odu par jukušu.

Aina, kas paveras drauga Denija mājās ir visai šokējoša – patēvs ir nežēlīgi nogalināts, bet Denija nekur nav, kuram turklāt vēl ir patoloğija, kuras dēļ kauli lūzt vieglāk nekā citiem, lai gan vairs ne tik ļoti kā agrāk. Oda īpašo spēju kopums sevī ietver arī spēju, ko pats ir nodēvējis par ~paranormālo magnētismu~. Ar to domājot, ja Ods vēlas kādu atrast, tad reizēm šķietama bezmērķīga klaiņošana un paļaušanās uz intuīciju, piemēram, krustojumos un krustcelēs izvēloties turpmāko ceļa gaitu, reizēm ļauj nonākt vēlamajā galamērķī. Ne vienmēr gan uz to var paļauties, ne vienmēr šāds magnētisms nostrādā un reizēm pat tas nostrādā nodevīgi pretējā virzienā, bet pavisam noteikti dod papildus unikalitāti tēlam, kuram jau tā tas netrūkst.

Forever Odd puiša ceļā nostāda pirmo viņam līdzvērtīgo pretinieku, kurš zemiski un ļaunprātīgi izmanto Oda draugu, lai ievilinātu Odu viņam neizdevīgā lokācijā, lai varētu iegūt sev vēlamus labums. Pretinieks, kurai šķiet, ka tas pilnībā izprot paranormālo pasauli, bet tieši tas būs lielākais trūkums.

No pirmās grāmatas nopratu, ka bodaki, kuri otrajā nav tik prominenti, ir samaitāti/ļauni cilvēku gari, kurus piesaista potenciāla trağēdija, nāves daudzskaitlī, bet laikam būšu drusku pāpratis klausoties, jo šeit Ods tos definē kā garus/radījumus no kādas citas, paralēlas realitātes.

Kathy Reichs – Bones are Forever (Temperance Brennan #15) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lai cik garš vai īss nebūtu katras personas mūžs, kauli no visiem organiskajiem audiem noārdās vislēnāk (piekasīšos jau pie pirmās izdevības pie grāmatas nosaukuma 😄). #15 Bones are Forever sērijas turpinājumā psiholoģiskā izturība tiek pārbaudīta visiem iesaistītajiem izmeklētājiem, to skaitā antropoloğei Temperansai Brenanai, kad par galveno aizdomās turamo personu vairāku zīdaiņu nāvē mīklainos apstākļos kļūst pati mati. Varbūt policijai nebūtu bijušas pat nekādas aizdomas par varbūtēju noziegumu, ja godīgs un čakls ārsts neziņotu attiecīgajiem dienestiem par jaunu, aizdomīgu pacienti, kura nonāk uzņemšanā nonāk asiņošanas dēļ un pēc visām pazīmēm izskatās, ka būtu nesen dzemdējusi, bet pati to noliedz.

Nozieguma, aiz tīša prāta vai ne, izcelsmes vieta ir Kanādā, kas autorei ļauj izmeklēšanā iesaistīt detektīvu Raienu un, papildus aizmukušās mātes tvarstīšanai, paturpināt blakus-sižetu par abu jūtām un potenciālajām attiecībām ārpus darba, kas arī šoreiz turpina riņķa danci un nekur diži uz priekšu neizkustās.

Klausoties Bones are Forever tikpat kā uzreiz aiz #14 Flash and Bones izteiktāk jūtami bija sērijas regulārie trūkumi nekā plusi. Ja vēl neuzkavējas pie tā, kāpēc antropoloğe, nevis detektīvi, ir galvenā izmeklētāja šajā sērijā, tad viens, ko nepieminēju pie #14 raksta ir Brenanas regulārie pravietiskie sapņi. Ne tikai viņa spēj atcerēties visas detaļas no sapņiem pēc pamošanās, kas vēl būtu tā neko, bet tikpat kā katru reizi tie ir par attiecīgās grāmatas izmeklēšanu un turklāt vēl tādi, kurus pareizi interpretējot var nonākt pie vainīgā atrašanas. Viens visai paliels triks, lai vajadzīgā brīdi pavirzītu sižeta gaitu sev vēlamā virzienā un/vai izrakstītu sevi laukā no strupceļa.

Kathy Reichs – Flash and Bones (Temperance Brennan #14) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jaunākā izmeklēšana aizved tiesu medicīnas un anatomijas eksperti antropoloģi Temperansu Brenanu NASCAR sacīkšu pasaules džungļos, kad Šarlotes trases teritorijā tiek atrasts ķermenis, kurš šķiet būs tur pavadījis ne vienu gadu vien.

Jaunatklātās mirstīgās atliekas no jauna uzjundī divu bezvēsts pazudušo lietu no tālā 1998.gada, kad jauns pāris vienkārši pazude ne čiku, ne grabu. Teorijas par varbūtējo scenāriju, kas ar abiem noticis un kur galu galā abi palika tika izvirzītas visdažādākas. Īpaši, ja vēl kā viens tā otrs bija iesaistījies vietējo white-supremacist aktivitātēs un pat FBI dienesta bija gana ieinteresēts, lai iesaistītos pazudušo meklēšanā.

#14 romāns šajā sērijā ir labs no procedurālās izmeklēšanas aspekta, bet mirkļi, kad Flash and Bones mēğina iepīt stāstā krikumus no Temperansas Brenanas personīgās dzīves, tad tas jau vairāk velk uz neveikluma pusi un rodas vēlme, lai sižets atgrieztos pie attiecīgās grāmatas lietas. Centieni parādīt galveno varoni no rakursa, kur tai varētu just vairāk līdzi un kaut kā identificēties arī ārpus kriminālās izmeklēšanas ir visai patālu no trāpīšanas desmitniekā, bet šķiet tas nav šīs sērijas spēcīgākais aspekts.

Cik nu pašam ir nācies redzēt no NASCAR sacīkstēm, tad neesmu izpratis to faktoru, kas liktu just līdzi sacīkstei parastā ovālā, ja nu vienīgi šim sportam ir sava veida līdzība ar treku riteņbraukšanā ar daudziem starpfinišiem pēc konkrētu apļu skaita. Intereses pēc atradu, ka NASCAR ir arīdzan pašiem savs Youtube kanāls.

Jim Butcher – Battle Ground (The Dresden Files #17) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pienācis laiks aizstāvēt Čikāgas pilsētu un mirstīgo cilvēku pasauli kā vēl nekad iepriekš. Vieniem iesaistīšanās konfliktā starp mitoloğiskiem milžiem ir tīri aiz savtīgām interesēm saglabāt cilvēku populāciju kā potenciālu laupījumu sev, tikmēr citiem tas ir daudzkārt saprotamāks – aizstāvēt savas mājas un savus draugus, mīļotos u.c. Bet vēl, kā pavisam ekstraordinārs ir mazo Harijam Drezdenam uzticīgo laumiņu iemesls –  Pica!

Ierasto pasaules kārtību, kurā parastie mirstīgie cilvēki lielākoties ignorē visa veida pārdabiskās būtnes, grib izjaukt pēdējais dzīvais titāns jeb titāne Ethniu, kura nepriecātos ne par ko citu tik ļoti, kā mūžīgās bailēs un terorā trīcošu cilvēci ar regulārām asinspirtīm profilakses pēc. Ir vēl dažs labs ļauno tēlu pārstāvis, kas cer gūt labumu no šā visa, bet, kuri izmanto titāni, kā ļoti labu un grūti neievērojamu uzmanības novērsēju no pašiem, un dara savu ārpus visu uzmanības loka.

Battle Ground ir nemitīgs notikumu virpulis ar neskaitām kāpumien un kritumiem kā vienai tā otrai konfliktā iesaistītajai pusei. Protams, zinot, ka sērija nebeidzas ar šo grāmatu, gala iznākums kā tāds nav grūti paredzams, bet ceļš līdz tam tāpēc nav mazāk interesants.

Lai gan autora video sarunā man radās iespaids no autora teiktā, ka viņš izmanto šo kauju, lai kārtīgi paretinātu tēlu rindas, tad varbūt pārpratu domāto mērogu, jo vairāk ciest dabū anonīmie tēli. To pašu gan nevar teikt par pavērsiniem un jaunumiem, ko burvja Harija Drezdena dzīvē ievieš šīs cīņas notikumi, gan to norises laikā, gan vēlāk sekojošā iznākuma un tā panākšanas veida sekās.

Visnotaļ aizraujošs turpinājums ļoti labā sērijā, kurā Harija dzīve pēc visa viņa padarītā un pārciestā nesolas kļūt tāpēc vieglāka, itin nemaz. Pēkšņi starp kolēģiem burvjiem neatveras fanu klubs. Joprojām atradīsies tādu, kuri sameklēs vienu mazu negatīvo melnuma krikumu Harija raksturā un rīcībā, lai pavērstu to sev vēlamā gaismā un pasludinātu Hariju vienlīdz samaitātu simtprocentīgā apjomā.

Jim Butcher – Peace Talks (The Dresden Files #16)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dažādas pārdabisko būtņu rases, kuru pārstāvji visi ir parakstījušies zem Unseelie Accords noteikumiem/līguma, ir izvēlējušās burvja Harija Drezdena Čikāgu kā vietu, kur uzrīkot miera pārrunas pēc iepriekšējo grāmatu trauksmainajiem notikumiem. Šī pasākuma norises vietas namatēvs ir neviens cits, kā Čikāgas lielākais gangsteris Džons Markons, ar kuru Harijam jau ir bijušas dažas saķeršanās un kurš pēdējā laikā ir izlauzis sev vietu arīdzan pārdabiskās pasaules varas spēlē.

Harijam brīvprātīgi piespiedu kārta tiek piešķirts apsardzes (kopā ar dažiem kolēğiem) pienākums, bet tā jau nebūtu Harija Drezdena dzīve, ja kāds to necenstos izmantot pret viņu, lai beidzot par kaut ko atriebtos, vēlams ar letālu atmaksas veidu. Šo kādu acīs Harijs kā White Council burvis un Ziemas feju Bruņinieks iemājo ne tikai pārlieku daudz spēka, bet potenciāli no feju puses var tikt tik ļoti korumpēts un samaitāts, lai kļūtu par draudu paša sabiedrotajiem. Bet viņi nepazīst Hariju tik labi, kā to jau tik tālu sērijā vajadzētu, jo tāds nebūt nav Harija raksturs, lai ļautos tumšās pasaules dziņai un varas kārei. Lai cik varens Harija spēks nekļūtu, viņš neļausies aizmirst par draugiem un svarīgākām vērtībām.

Virzoties miera sarunu pasākuma norises kulminācijas punkta virzienā, Harijam nenākas viegli žonglēt tik daudz labi tēmētus uzmanības novērsējus, bet nekas cits jau neatliek un nebūtu pirmā reize, kad Harijs stājas pretī par sevi lielākam izaicinājumam, neskatoties uz to, ka viņa spējas aug līdz ar katru sērijas grāmatu. Turklāt kopā ar labiem draugiem, kā ex-policisti Kārenu vai Krusta Bruņinieku Waldo Butters (un vēl dažiem) ne tik tas vien ir iespējams.

Ļoti labs turpinājums pagaidām plānotā 25 gr sērijā (The Dresden Files sērijas ierunātāja James Marsters intervija ar autoru), bet kā varētu likt noprast nākamās grāmatas nosaukums un vispār Peace Talks grāmatas beigas, tad ne vienmēr miera sarunas noslēdzas ar miera panākšanu…