Diana Gabaldon – Dragonfly in Amber (Outlander #2) (Audio book)

5364

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Priekš Svešzemnieces grāmatu sērijas (vai seriāla) superfaniem Dragonfly in Amber lasīšana var iesākties ar zināmu šoka devu (kā šeit), jo grāmatas ievadā Klēra 1968.gadā kopā ar 20 gadīgo meitu Briannu no ASV atgriežas Skotijā, lai noskaidrotu, ko vēsture stāsta par Džeimiju un viņa Lelibrokas ļaudīm, bet galvenokārt, lai meitai atklātu viņas bioloģiskā tēva patieso identitāti. Lai to paveiktu Klēra un Brianna dodas pie mācītāja audžudēla un vēsturnieka Rodžera Veikfīlda (ar patieso izcelsmi no MacKenzie klana), un kaut arī ‘’Svešzemniecē’’ nesastapt mīlestību no pirmā acu skatiena (un labi, ka tā), tomēr mājienus par neizbēgamo Rodžera un Briannas ceļu pa romantisko mīlas taku grūti palaist garām. Nebūt nevaru lepoties ar izmisuma pilnu reakciju uz romāna sākumu; pat nebūtu vilšanās, ja uz to būtu bijis fokuss šajā grāmatā.

Tomēr tā nebūt nenotiek, un romāns pamatā turpina no vietas, kur noslēdzās Outlander, kad Klēra un Džeimijs ir spiesti doties uz Franciju gan pašu drošības labad, gan, lai izmantotu nelielās Klēras priekšzināšanas par skotu klaniem postošo Culloden kauju un mēģinātu novērst neveiksmīgo sacelšanos pret Anglijas troni. Abiem nākas diendienā izmanīgi lavierēt izmanīgi pa aristokrātu aprindām un pie reizes atstāt iespaidu uz Francijas karali Luiju XV, lai pastāvētu pat nelielākā iespēja novērst katastrofu, un pie reizes netikt apsūdzētiem pretendenta prinča Čārlza Edvarda Stjuarta nodevībā. Interesantākais jaunais tēls šķita puika Fergus, kuru Džeimijs sākotnēji nolīgst, lai viņš uz laiku ‘’aizņemtos’’ Čārlza vēstules, bet maz pamazām kļūst sirdij tuvs gan Džeimijam, tā Klērai.

‘’Spāres dzintarā’’ vēsturiskās daļas kvalitāte nav cietusi gandrīz nekādus zaudējumus salīdzinoši ar sērijas atklājēju, un to pašu, neieslīgstot debatēs par dažu labu rīcību no Džeimija puses vai to, ka Klēra to pieņem, var teikt arī par romantisko pusi/Džeimija un Klēras attiecībām. Pat ja šis tas, kā Francijas karaļa iesaistīšanās romāna darbībā, ir tā patālāk no varbūtējo notikumu realitātes, tad Diānas Gabaldones valodas stils apvienojumā ar audio izpildījumu ātri vien ļauj to piemirst.

Šeit un šeit vēl arī citu lasītāju viedokļi. :)

Advertisements

Juli Berwald – Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone (Audio book)

34758417

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin RandomHouse audio

Manas pārdomas

Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone ir reizē autores Juli Berwald memuārs par viņas ceļu uz medūzu pasauli un pieaugošo fanātisko apsēstību ar tām, kad galu galā tiek pārvarēti dažnedažādākie šķēršļi un grūtības, lai pieliktu savu roku šo maģisko radību izpētē, kas, gan aplamu pieņēmumu dēļ, gan rezultējoša finansējuma trūkuma dēļ (kā arī no cilvēku skaita kā tāda, kas to darītu), nav noticis ar pārlieku lieliem apgriezieniem. Viens gan jāsaka, ka autorei ir kārtīgi noveicies ar saprotošu ģimeni, kura ar sapratni reizēm piecieš sajūsmu pilnas lekcijas un citādus ar medūzām saistītus izgājienus.

Bieži vien mediji, lai savāktu vairāk klikšķu, ar skaļiem virsrakstiem pievēršoties sensacionālākām detaļām, palaižot garām kopainu. Ja biežāk novēro medūzu ‘’saziedēšanu’’(blooming), jau tiek celta trauksme par ļaunuma iemiesojumiem, kas ar dzelošajiem taustekļiem bez maz vai pārņems pasaules varu. Interesanti bija klausīties par medūzu un klimata pārmaiņu savstarpējo mijiedarbību, kā neilgtspējīgo zivju pārzvejošanas vai kuģu balasta ūdeņu un invazīvo sugu ietekmi uz okeānos un jūrās sastopamo dzīvnieku dažādību, koraļļu stāvokli u.c. Personīgi zināju par to, ka kukaiņi būs ‘’nākotnes ēdiens’’, bet grāmatā sastopamās kulinārijas detaļas pārliecināja neatteikties no iespējas, ja tāda rastos, nobaudīt kādu medūzu. :D

Gluži kā šajos nelielajos video (te, šeit un šiten), tā arī Spineless pasniegtā informācija būs viegli saprotama arī nepārzinot tematiku. : ) Diemžēl par pārsteidzošo un resursus prasošo mugurkaula evolucionāro rašanos pasaulē, kuru lielākoties klāj ūdens, gan bija mazāk kā cerēts.

Ja nu gadījumā temats šķiet vismaz kaut cik saistošs un non-fiction žanrs nebaida, tad šeit ir iespējams noklausīties 10 minūšu paraugu.

Diana Gabaldon – Outlander (Outlander #1) (Audio book)

10964

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir 1945.gads un kara medmāsa Klēra Bīčema, ar savām acīm redzējusi kara radītos posta darbus, atgriežas dzimtenē un dodas ar vīru Frenku otrajā medusmēnesī uz Skotiju, lai kopā atgūtu kara dēļ nošķirtībā zaudēto laiku.

Tā vietā pēc vēsturiskas vietas (kromlehs) apmeklējuma Klēra attopas 200 gadus tālā pagātnē. Laikā, kad raganu tiesas vēl rit pilnā sparā, nemaz nerunājot par plašākām sieviešu tiesībām, un tehnoloģijas arī pēc ’45.gada standartiem ir tālu no ierastā komforta. Varbūt man Klēras straujā pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka viņai nav jāsamierinās ar, piemēram, interneta un mobilo telefonu neesamību, likās daudz saprotamāka atšķirībā no šī lasītāja, kuru nepārliecināja Klēras adaptēšanās spējas.

Kā grāmatas galvenā varone Klēra apbur uzreiz. Viņai, lai nekļūtu par vieglu upuri kādam raganu medniekam vai netiktu apsūdzēta par angļu spiedzi, ir labi jāapdomā pirms atbildēt uz jautājumiem par viņas izcelsmi un to, kur šobrīd atrodas viņas piederīgie, un skaidri saklausāmais angļu akcents vai viegli nolasāmās sejas izteiksmes nudien nepalīdz, kad ir nepieciešams savīt puspatiesības un nepateikt skaļi, ka esi no nākotnes. Vienlaikus Klērai jāpārcieš emocionālas dilemmas gan attiecībā uz nākotnē palikušo (un tehniski vēl neeksistējošo ‘’vīru’’), gan par to, vai būtu morāli pareizi mēģināt kā nebūt ietekmēt vēstures notikumus, zinot lielos vilcienos, kam būtu jānotiek. Tajā pašā laikā Klēras rīcība, piemēram, cenšoties atgriezties savā laikā, ir tik stulba un neapdomīga, ka konstanti, sižeta virzības nolūkos, tiek apdraudēta viņas un citu dzīvība, kam seko maģiska izglābšanās (nereti pēdējā brīdī), kas nedaudz nosit lasītprieku uz leju.

Šis minētais glābējs svešzemnieces Klēras gadījumā ir skots Džeimijs Freizers. Pats vīrišķības iemiesojums, ar kuru mielēt acis var katrs romantiskā žanra fans. Labi zinu, ka pats tāds neesmu, bet vēsturiskais fons un audio formāts, iespējams, padarīja to visu daudz pieņemamāku. Džeimijs ir puisis gan ar dramatisku personisko vēsturi, par ko liecina ne viena vien rēta, gan arī savā neilgajā mūžā ir paspējis pārciest arī traģiskus atgadījums ģimenes kontekstā. Viss, lai iedrošinātu lasītāju just līdzi un piedot tām pāris negatīvākām īpašībām, vai vismaz norakstīt tās uz attiecīgā laika īpatnībām.

‘’Svešzemnieces’’ tēli ir skaidri iedalāmi labajos (kā Klēra un Džeimijs) un sliktajos (kā angļu kapteinis Rendels), kā arī romāns noteikti ir vairāk tendēts pieaugušo auditorijai, kādēļ mani nedaudz pārsteidza latvisko izdevumu vāki jau pirms biju iesācis sēriju. Sērijas popularitātei (šķiet vairāk pateicoties seriālam) iemesli ir, pat tik ļoti, ka februārī varētu vairāk iemērkt kāju arī citās romantikas žanra grāmatās :D, par to liecina ne tikai meistarīgais valodas stils, kad arī, ja nekas diži nenotiek, garlaicīgi nav, bet arī viedokļu bagātība gan pašmāju blogos, gan Youtube.

Jonathan Maberry – Patient Zero (Joe Ledger #1) (Audio book)

3993839

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džo Ledžers tiek iemests baseina dziļajā galā, viņam kā ar bomi tiek iebelzts pa galvu, kad līdz šim nedzirdēta DMS(Department of Military Science) aģentūra ar ļoti noslēpumaino Mr. Church priekšgalā rekrutē Džo bīstamākajam uzdevuma viņa karjerā – pasaules glābšana no potenciālas zombiju apokalipses. Bet tieši veids, kā DMS izvēlas atlasīt sev derīgos aģentus no, tā teikt, pelavām, ir tas brutālākais. Bez jebkādiem brīdinājumiem vai paskaidrojumiem Džo Ledžers nokļūst vienā telpā ar cilvēku(teroristu), kuru mazāk kā pirms 48stundam viņš jau vienreiz kā nogalināja. Acīmredzami ar pasauli kaut kas nav īsti riktīgi, ja tev nākas veikt kaut ko tādu atkārtoti…

Patient Zero pārsvarā norisinās no Džo skatpunkta un tikai īsi un fragmentāri dod ieskatu ļaundaru/teroristu nometnē. Varbūt lasot fizisku grāmatas eksemplāru būtu citādāk, bet šajā konkrētajā audio grāmatas ziņā labi, ka tā, jo ierunātājam, kuram citādi par visu romānu kopumā var novēlēt uzslavas, liels mīnuss bija identiskās balsis un intonācijas gan galvenajam labajam tēlam Džo, gan zombiju apokalipses finansētājam un vienkārši superbagātajam Sebastian Gault. Šeit skatāms video, kur autors pats raksturo savu varoni Džo Ledžeru. :)

Sebastians – multimiljonārs (ja ne pat miljardieris) un reizē arī plaši pazīstams labdarības projektu atbalstītājs tik ļoti pielūdz alkatīgo $ dievu, ka maz pamazām ir izperinājis. La realizētu mērķi nedaudz pabiedēt Amerikas Savienotās Valstis, izkaisīt pietiekoši daudz informācijas vakcīnas izveidi, lai tā pārsviestu savus milzu tēriņus no militārās nozares uz farmāciju. Atliek vien uzvest pietiekami draudīgu izrādi ar augstu ticamības pakāpi, bet tā, lai nepāršautu pār strīpu, un nauda varēs sākt ripot. Tomēr, kā par nelaimi, lai plāni kustētos uz priekšu, nākas piesaistīt reliģiskāk noskaņotus partnerus, kuriem ideoloģija ir spēcīgāka par materiālajām dziņām.

Ja neskaita Džo vadīto Echo komandu, tad no otrā plāna tēliem visintriģējošākais būtu jau pieminētais misters Church, kas, starp citu, nav pat viņa īstais uzvārds. Lai kam Džo vaicātu neviens īsti nezin, kas viņš ir, un kopā salasās vien leģendām līdzīgi stāsti un baumas, kā arī viņa spēja ietekmē augstos amatos esošas personas, ieskaitot valsts prezidentu, ir vērā ņemamas, kas noteikti prasa, lai azotē atrastos neviens viens paslēpts ‘’netīrs’’ vai vienkārši vērtīgs noslēpums.

Patient Zero ir spriedzes pilna! Grāmata, kurā katra nākamā sadursme ar zombijiem ir dramatiskāka par nākošo, un tā vien šķiet, ka nākamo nemaz nav lemts piedzīvot!

Jasper Fforde – The Well of Lost Plots (Thursday Next #3) (Audio book)

27001

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HighBridge Audio

Manas pārdomas

Dzīve starp izdomātiem tēliem jaunajai un uzlecošajai Jurisfiction aģentūras zvaigznei Ceturdienai ne mirkli neļauj atvilkt elpu. Cīņa par varu un ietekmi tā noslogo viņas dienaskārtību, ka vīra Landen reaktualizācija, kuru no realitātes izdzēsa, izmainot kritisku pagātnes notikumu, Goliath ieroču firma, paliek otrajā plānā. Līdz brīdim, kad tam varēs pievērst pilnu uzmanību, svarīgākais ir pieveikt pašas prātā un atmiņā iestrēgušo pirmās grāmatas The Eyre Affair ļaundara radinieci, neaizmirst vīru un gaidāmā bērniņa tēvu kā tādu, laika rituma inertais spēks ir vērā ņemams. Šajā ziņā jāpiemin Ceturdienas šerpā vecmāmiņa, un, kamēr citi radinieki kā onkulis un uz trakā zinātnieka tipāžu tendētais Maikrofts ir kaut kur nozudis, Granny Next ir ļauts izpausties pilnā krāšņumā!

Daiļliteratūras pasauli ar vēja spārniem pārlido ziņa par jaunāko grāmatu formāta izgudrojumu UltraWord, kurai tās lobētāji devuši moto – ‘’The ultimate reading experience!’’. Pasakaini labumi tiek piesolīti ne tikai lasītāju pusei, kas, ja vien lasītāju skaits nav izteikti zems, liek jautāt par šīs pasaules iedzīvotāju kopskaitu, bet arī ikvienam tēlam sākot no maznozīmīgākajiem fona tēliem ar labi ja kādu sakāmo vai vienkāršu bērnu skaitāmpantu iemītniekiem un beidzot ar slavenāko klasiku galveno lomu varoņiem. Skaļāk par skaļu tiek skandēts, ka neviens netikšot atstāts novārtā.

Tomēr, kā to atklāj Ceturtdiena un viņas tiešā priekšniece Miss Havisham, ja kaut kas izklausās pārlieku labi, lai atbilstu patiesībai, der ieskatīties rūpīgāk un pārbaudīt vai tā tiešām ir. Trakākais, ka UltraWord izstrādātāji ir ieguldījuši pārāk daudz jaunās sistēmas izveidošanā, lai tagad bez ierunām tāpat vien atkāptos. Viņu skatījumā ieguvumi, no kuriem daudziem ir personīgs raksturs, krietni pārsniedz jebkādas nepilnības, kādēļ viņi nekautrējas rīkoties radikāli. ‘’Pa labam’’ uzpērkot atbalstu un atteikuma gadījumā arī sniegties slepkavību virzienā.

Par grāmatas galveno sižetu tas tā kā arī būtu +/- viss, bet pirms pielikt pēdējo punktu, gribētos pieminēt zudušo sižetu akai, kā varētu tulkot romāna nosaukumu. Kaut arī Ceturtdienai nav svešas nāves briesmas un pret viņu vērsti slepkavību mēģinājumi, jautrību uzlabo tādi kā Ceturdienas ‘’adoptēti’’ tēlu izejmateriāli jeb generics, dodama tiem (amizantus) vārdus Ibb un Obb (bet nevajadzētu pieņemt, ka tas ir akmenī iekalts :D), un apmācot viņus par katram cilvēkam pašsaprotamām lietām kā zemteksts un konteksts. Citādi kā interesanta ideja šķita pašu daiļliteratūras tēlu rīkotā ikgadējā balva. Vienīgais mīnuss, ka balsotāji šķiet ir smagi nosvērušies par labu klasiskām vai arī Jasper Fforde vienkārši nevēlējās sabērt tekstu ar pašizdomātiem ‘’svaigajiem izdevumiem’’ un neeksistējošiem autoriem.

Robert Jordan – The Dragon Reborn (The Wheel of Time #3) (Audio book)

34897

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Books on Tape

Manas pārdomas

Rands vēl nespēj atzīt sev un pieņemt, ka tieši viņš un neviens cits ir Atdzimušais pūķis/The Dragon Reborn. Tikmēr Randa neizlēmības laikā, kamēr puisis izcīna iekšējo cīņu ar sevi un mēģina tikt galā ar uz viņa pleciem uzvelto milzu atbildības nastu, izceļas militāras sadursmes starp Randa kā īstā Atdzimušā pūķa atbalstītājiem un tiem, kuri vien vēlas apturēt kārtējo viltus pūķi. Tas tikai palielina Randa jau tā augsto stresa līmeni, un, kas dzen Randu vēl lielākā izmisumā, ir Moiraine aizliegums pievienoties viņa aizstāvjiem, lai izvairītos no vieglas notveršanas un ātras nāves. Bet vairākkārtēja Bālzamona nogalināšana vēl neko nepierāda. Atšķirīgie viedokļi rezultējās ar kārtēju konfliktu un ar to, ka Rands uz savu galvu izdomā doties pēc īpaša artefakta, kas spēj palielināt tā īpašnieka maģijas spēku vismaz simtkārtīgi!

Ne mazāk jautri iet arī Randa draugiem Perinam un Matam, kuru došanās līdzi sākuma tika pasniegta kā tīrākā sagadīšanās, bet redz, kā ir izvērties tagad. Perina talants saprast un sarunāties ar vilkiem uzņem apgriezienus un kļūst arvien izteiktāks, bet līdzīgi kā ar draugu Randu, arī Perins baidās palikt traks un aiziet pa tumsas ceļu vai vienkārši neatgriezeniski izmainīties uz slikto pusi. Perina bailes tiek vēl jo vairāk sakāpinātas, kad viņš sastop kāda bāra īpašnieku un (laikam) viņa brāli, kurš arī pēc ārējā izskata ir permanenti aizgājis pa vilka ceļu un pat vairs neatceras, ka ir bijis cilvēks. Turklāt tas nebūt nav Perina vienīgais trumpis! Viņš ir arī viens no retajiem, kas spēj ietekmēt Sapņu pasauli, kur starp citu pēcnāves dzīvē nonāk visi vilki, un pat ietekmēt tādejādi arī reālo pasauli!

Tikpat vērtīga un izteikti jautrāka ir Mata superspēja, kas izpaužas gandrīz vai neizsmeļamā veiksmē un lieti noder pēc izveseļošanās no tumšo spēku inficēta dunča ietekmes. Svarīgi tikai atcerēties, ka, lai veiksme darbotos, neko nedrīkst darīt pēc plāna, ko vislabāk ilustrē viena uzvara pēc otras katrā kauliņu spēlē, bet ne tik ļoti kāršu spēlēs. Jo lielāks nejaušības princips, jo labāk. Bet ne jau azartspēlēs slēpjas šo spēju vienīgais pluss, tas ļauj no posta glābt trīs iedomīgas topošās Aesu Sedajas, kurām viss, kas notiek par labu viņām, ir pašsaprotama lieta, un jau otro grāmatu pēc kārtās šie tēli kļūst vēl mazāk patīkami.

Nobeigumā linki uz citu lasītāju viedokļiem : ) – te, šeit un šiten.

Jasper Fforde – Lost in a Good Book (Thursday Next #2) (Audio book)

27000

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HighBridge Audio

Manas pārdomas

Pēc lielākoties veiksmīgi noslēgtās lietas pret Acheron Hades, trešo meklētāko noziedznieku, un tā rezultātā izmainītajām ‘’Džeinas Eiras’’ beigām, Ceturdiena iemantojusi negaidītu popularitāti. Tas reizēm aiziet pat tik absurdi tālu, ka interviju laikā vienīgais, par ko Ceturtdienu ir atļauts iztaujāt, ir viņas mājdzīvnieks (dodo vārdā Pickwick), jo pārējais vai nu ir noslepenots vai arī var kā nebūt aizvainot kādu svarīgu interešu grupu.

Tomēr tālākās grāmatas darbības notikumi iegūst nopietnāku noskaņu, jo ieroču ražotājs Goliath nedomā samierināties nedz ar aģenta Jack Shitt zaudējumu, kuru Ceturtdiena ir iesprostojusi Edgara Alana Po dzejolī ‘’Krauklis’’, nedz ar reālajā pasaulē nekam nederīgo ieroci vai ar milzu potenciālu apveltīto izdomāto pasauli, ja vien būtu iespēja pa to ceļot un izmantot to savā labā. Šo mērķu vārdā neaizkarams nav neviens un nekas!

Turklāt šis ‘’ja vien’’ nav nekas pārpasaulīgs, neiespējams vai realizējams vien ar Ceturtdienas onkuļu Maikrofta īpašo portālu ierīci, kura ļauj ikvienam (arī bez īpašiem talantiem) iekļūt grāmatās, ko jau minēto iemeslu dēļ Goliath arīdzan cer iegūt savā kontrolē. Vēl jo vairāk atklājas lieli brīnumi, kad Ceturtdiena sastop grāmatu un drukāto materiālu pasaules SpecOps vienības versijas aģenti Miss Havisham, kuras vēsts Ceturdienai, ka viņa jau sen ir tikusi gaidīta, lai tiktu apmācīta, nāk kā liels šoks. Kaut arī uz kaut ko tādu nelieli mājieni jau bija pirmajā grāmatā The Eyre Affiar, kad lasītājs uzzina par Ceturdienas bērnības spontāno vizīti ‘’Džeinas Eiras’’ pasaulē, lasot grāmatu klases priekšā. Ja darbs literārās policijas vienībā SpecOps27 jeb Literatecs jau šķita kas varens, tad to nebūt nevar salīdzināt ar jauno darbu. Sākot ar milzonīgo bibliotēku ar visām jebkad sarakstītajām grāmatām vai ar leģendām apvīto Sub-basement27, kur nonāk visas atmestās idejas, tēli un dienas gaismu nesasniegušās grāmatas, un beidzot ar iekšējo vienības saziņas sistēmu izmantojot zemsvītras piezīmes, un vēl visa kā prātam neatveram, var uzskatīt, ka Ceturtdiena tiek pie paaugstinājuma. Diemžēl dzīve viņai ar vienu roku dod un ar otru tūlīt ņem arī nost. Par laimi, Ceturtdiena ir cīnītāja un nepadodas, protams, tas noteikti ir par godu lasītājam. Citādāk taču nebūtu vairs interesanti. :D

Un noslēdzoši vēl paris par vārdā vēl nenosaukto Ceturtdienas tēvu, kurš jau vells zin cik ilgi darbojas neatkarīgi no SpecOps12, jo vienkārši nespēj vairs darboties organizācijā/’’laika policijā’’, kuras filozofija radikāli atšķiras no viņa paša. Patīkami, ka viņam tiek dots vairāk rūmes un laika būt uz lapaspuses, kuru doto iespēju viņš pilnībā attaisno :) Ar nepacietību gaidīšu iespēju ķerties pie sērijas turpinājuma!

Jasper Fforde – The Eyre Affair (Thursday Next #1) (Audio book)

 

27003

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: ISIS Audio Books

Manas pārdomas

Thursday Next dzīvo no mums paralēlā Visumā, kur uz Zemes, ne tikai vēsturiski šis tas ir noticis atšķirīgi, bet arī netrūkst personas, kuras ‘’šeit’’ tiktu uzskatītas par superspējām. Lai tiktu galā ar mazāk ikdienišķa rakstura noziegumiem, kuri, piemēram, ir saistīti ar ceļošanu laikā vai ar nozīmīgu kaitējumu literārajai pasaulei, tai skaitā galvenās varones nolaupīšana no oriģinālā manuskripta, ir izveidota atsevišķa specvienība(SpecOps), kura attiecīgi iedalās tālāk pa savām nozarēm. Labākais, ka lielākā daļa no tām klāj tik liela noslēpumainība, ka praktiski neviens nezina pilnīgi visas.

Ir 1985.gads un Ceturdiena 36 gadu vecumā ir Krimas kara veterāne, kurš šajā realitātē ilgst jau vairāk kā 100 gadus, bet tagad bez dižām sadursmēm iestagnējis, nevienai no pusēm nevēloties uzsākt pamiera sarunās. Kā arī Ceturtdienas ikdiena tagad tiek piepildīta ar darbu SpecOps27 vai ar sabiedrībā plašā zināmo vārdu ‘’Literatecs‘’ nodaļā. Tikmēr viņas tēvs ar skatienu vien spēj apturēt laiku un vēl pāris traki laicīgas lietas, kas nenozīmē, ka pilnīgi visus ietekmē viņa klātbūtnē – attiecīgi Ceturdienas tēvs (vārds nezināms) ir/bija/būs (kad un kā uz to paskatās :D) SpecOps12 jeb tāds kā laika policijas aģents. Viņš sev atvēlētajās epizodēs atklāj savdabīga večuka priekšstatu, ko varbūt varētu arī sagaidīt no personas, kura spēj pieredzēt visas iespējamās versijas un no dialogu drumstalām noprotams, ka starp visām var atrast arī mūsējo variantu. Tomēr par laika izjūtu Ceturdienas tēvs sūdzēties tiešām nevar. *ba dum tss*

The Eyre Affair lielais, ļaunais ļaundaris ir Ceturdienas kādreizējais literatūras profesors Acheron Hades. Reiz izpelnījies Ceturdienas apbrīnu, tagad Heidijs, no malas skatoties, ir pazaudējis pārāk daudz skrūvīšu. Viņš ir apveltīts ar spējām, kuras ļauj brīvi iekļūt jebkurā (daiļliteratūras) darbā un izpausties pēc sirds patikas. Apvienojumā ar radikālajām idejām un neesošo sirdsapziņu, Heidijs ir kļuvis par vienu no meklētākajiem noziedzniekiem pasaulē, un tieši kopējās pagātnes dēļ Ceturdiena ir viena no retajām, kura pēc izskata spētu Heidiju identificēt, kādēļ ir vispiemērotākā no visiem Literatecs aģentiem viņa notveršanai.

Noslēdzoši vēlreiz jāatgriežas pie jau pieminētā Krimas kara un konkrētāk pie ieroču ražotāja Goliath, kas gadu gaitā ir ieguvis arvien lielāku politisko ietekmi visā Britu impērija un arīdzan plašajā pasaulē. Viņu ārēji cēlie mērķi, ciešāk ielūkojoties, ir pilni ar alkatīgiem, savtīgiem nolūkiem, kurus šī organizācija ir gatava realizēt arī pārkāpjot gan metaforiskiem, gan reāliem līķiem. Šīs grāmatas ietvaros to varētu attiecināt uz viņu piedāvāto jaunāko ieroci, kas mainītu visa kara gaitu. Tik vien tāds sīkums, ka ierocis spējīgs darboties vienīgi ‘’izdomātajās’’ pasaulēs.

The Eyre Affair ir grāmata ar humoru, kas visiem varētu nešķist smieklīgs, un interesanti apspēlētām idejām, kura, cerams, nav aizraujoša tikai pirmajā grāmatā, kad vēl visa informācija ir jauna un svaiga. Starp citu, kā to liecina grāmatas nosaukums (+tās koncepts), tad romāns diezgan plaši apspēlē Šarlotes Brontē ‘’Džeinu Eiru’’ un vienā brīdi pat sniedz nelielu kopsavilkumu, tādēļ, ja ‘’Džeina Eira’’ vēl nav lasīta, bet ir tāda vēlme, tad ieteiktu to izlasīt pirms šīs grāmatas, ja vien nav iebildumu pret maitekļiem.

Un jau nedaudz ierasti pašās beigās linki uz citu lasītāju viedokļiem (un šoreiz visi ir video) ar visai lielu dažādību.

Robert Jordan – The Great Hunt (The Wheel of Time #2) (Audio book)

233649

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audio Renaissance

Manas pārdomas

Roberta Džordana radīta Laika Rata pasaule pēc visiem iedomājamajiem rādītājiem ir tiešām masīva, kura, varoņu mērotajiem ceļiem savijoties, sašķeļoties un vēlāk atkal apvienojoties, prasa pievērst maksimālu uzmanību.

Pēc pirmās grāmatas izlasīšanas izteicu nožēlu, ka autora iedvesmas avots (LOTR) ir tik ļoti acīmredzams. Un, kaut arī sākums, kad Rands aiz bailēm, ka savu spēju dēļ var sajukt prātā un nodarīt kādam pāri, speciāli mēģina saraut attiecības ar draugiem, Matu un Perinu, kas sekojoši lika atcerēties par gredzena brālības izjukšanu. Par laimi, romānam tieši sava lieluma dēļ nav vajadzīgs daudz laika, lai Laika Rata novītais ceļš atdalītos no šāda veida līdzībām.

Lai varētu pilnībā izbaudīt gan konkrēto romānu, gan sasaistīti visu sēriju, brīžiem nākas samazināt savu skepses līmeni pret notiekošā iespējamību, kā arī pieņemt dažus šāda tipa grāmatu noteikumus. Pirmkārt jau ka pasaules glābējs un vienīgā cerība, par kura eksistenci vairums pat nenojauš, nāk no pilnīgas nekurienes vai lauku nomales – mūsu gadījumā tas ir Rands. Šajā ziņā interesanta likās epizode, kad, Randam izmantojot portāla akmeni/portal stone, viņš un ar viņu kopā esošie biedri, piedzīvo neskaitāmas pašu dzīvju versijas, to skaitā parastas un bez jebkādiem asins stindzinošiem trollokiem vai mīrddrāliem, kuros, piemēram, Rands nodzīvo līdz sirmam vecumam un mirst nepametis Divupju ciematu. Bet, kad mirst ‘’galvenais’’ Rands dzird Bālzamonu ļauni nosmejam un priecājamies par vienu no daudzajām uzvarām pār Randu. Tādejādi ļaujot secināt, ka arī Randa uzvara pār Bālzamonu pirmās grāmatas noslēgumā varētu būt tikai viena no neskaitāmajām, kuras ir nepieciešams izcīnīt. Otrs aspekts būtu tas, ka vairums varoņu nevar sūdzēties par savu ārējo izskatu, nav dižas variācijas.

Ja pieskaramies no Divupes nākošo puišu līdzgaitniecēm, Egvēnu un Nīnēvu, tad tur pārsteigums arī viņas nav nekādas parastās laucinieces, bet gan potenciāli vienas no visu laiku spēcīgākajām Aesu Sedajām. Kaut gan ne vienas, ne otras īpašības un raksturs nav no tiem siltākajiem un patīkamākajiem, tomēr, neskatoties uz to visu, nevar apskaust ar viņām romāna ietvaros notiekošo. Vismaz saistošs bija ieskats jauno Aesu Sedaju apmācībā, pat ja tā bija vien neliela daļa no tā, kas tiek atklāts prīkvelā New Spring, kā arī debates par kandidāšu atlases kritērijiem, ņemot vērā pieaugošos Tumsas spēkus.

Un kā jau tas reizēm ierasts, tad noslēgumā daži linki uz citu lasītāju viedokļiem (šeit raksts, bet šeit, šeit un šeit pa video). Vienīgais jābrīdina, ka visi video vairāk ir visa notikušā apskats.

Mary Beard – S.P.Q.R: A History of Ancient Rome (Audio book)

28789711

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Lai uzsāktu savu grāmatu S.P.Q.R: A History of Ancient Rome un stāstu par Seno Romu, Mary Beard izmanto Cicerona runu pret Katilīnu 63.gadā p.m.ē. Bet tas nav tikai ievadam, tajā pausto autore vairākkārt piemin, apskatot dažādus jautājumus arī visas grāmatas garumā.

Interesants ir jau pats sākums (un tā līdz pat pašām beigām). Grāmatas pirmais temats ir par pašas Romas izcelsmi, par Romula un Rema leģendu, kuras sakarā domājams visi būs redzējuši pazīstamo skulptūru ar vilceni, un to, kādēļ tieši Roma un nevis kāda cita reģiona pilsēta kļuva par militāro un politisko lielvaru, ar kuru ir jārēķinās ikvienam. Katrai valstij un/vai tautai ir savas leģendas, savs izcelsmes stāsts, atšķirība vien tā, ka romieši bija vienisprātis, ka lielos vilcienos un neieslīgstot sīkumos, stāsts par Romulu un Remu ir reiz patiešām noticis. Tam ne tikai pilnībā ticēja, bet vēsturnieki un rakstnieki nopūlējās, lai sarakstītu ticamu vēstures notikumu secību, savirknējot karaļus ar ilgiem un līdzīgiem valdīšanas termiņiem, un nonāktu līdz pirmajiem konkrēti zināmajiem konsuliem.

Daudz kas, ja ne lielākā daļā, protams, no tā ir jālasa ar veselīgu skepses devu, cenšoties saprast, kas varētu atbilst patiesībai, bet kas ticis piedomāts, pārspīlēts, piepušķots vai vienkārši sagrozīts, lai glorificētu savējos, nomelnotu pretiniekus un vienkārši sagrozītu faktus pēc vajadzības. Tai skaitā to var attiecināt uz armiju lielumiem un militāro sadursmju raksturu, un attiecīgi tam nepieciešamo visu pārējo iedzīvotāju kopskaitu, īpaši Romas pirmsākumos.

Plaši tiek apskatīta tēma par to, kas pašiem romiešiem asociējās ar būšanu romietim un viņu (savam laikam) visai atvērto attieksmi, kamēr tas nav pretrunā ar pamatvērtībām un dzīves filozofiju kā tas sanāca ar kristiešiem. Tas arī bijis viens no faktoriem, kas palīdzēja Romai ar laiku kļūt par impēriju. Autore lielākoties izmanto lielo politiku un ar to saistīto militāro Romas dzīvi, lai atšķetinātu stāstu par Seno Romu. Savu vietu starp lapaspusēm atrod gan daudziem pazīstami vārdi kā Jūlijs Cēzars, Hannibals, Nero vai Oktaviāns, gan arī mazāk zināmas personības. Šī nebūs tā vēstures grāmata, kas sīkumos un detaļās aprunā vienkāršo romiešu dzīves un iztirzā dažādus varbūt pat muļķīga rakstura jautājumus. Arī par Romas Impērijas sabrukumu Mary Beard beigās vien velta salīdzinoši nelielu brīdi, ko var arī saprast, jo temats ir atsevišķas grāmatas cienīgs, bet arī viscaur šai grāmatai var salasīt to lēmumu, īpašību un vērtību krājumu, kas to veicināja. Ne tikai nemitīgie barbaru uzbrukumi pierobežai un sacelšanās provincēs, bet arī priekš sava laika, cilvēkresursiem un saziņas apmaiņas ātrums impērijas lielums šķiet bija sasniedzis savas aptuvenās iespēju robežas.

Apskatot autores fotoattēlu, apjautu, ka viņas skatījums uz Seno Romu nav pilnībā jauna lieta, ir redzēts šis tas arī pa pašu LTV7 kanālu kā Meet the Romans with Mary Beard, un, ja temats ir saistošs, Youtube piedāvā vēl stundām ilgus video par un ap attiecīgo tematiku.