Jason Shreier – Blood, Sweat and Pixels: The Triumphant, Turbulent Stories Behind How Video Games Are Made (Audio book)

34376766._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperAudio

Manas pārdomas

Blood, Sweat and Pixels dod labu ievada ieskatu datorspēļu veidošanas pasaulē, kuras aizkulises un to kā tā saucamā desa jeb dator-spēle patiesībā tiek taisīta zina vien tas, kurš reāli darbojas šajā industrijā, kā jau jebkurā darba sfērā, un kuras darba augļus, kad tie nu jau (minēšu) lielākoties iznāk elektroniski, spēj vairāk vai mazāk pamatoti nokritizēt jebkurš. Kad reizēm pat pēc visu nogurdinošā darba, kas ielikts, gala rezultāts ne tuvu nav apmierinošs.

Grāmatā autors Jason Schreier apskata 10 dažādas spēles katrai no tām veltot savu nodaļu. Stāsts par to radīšanas procesu kā lielās korporācijās, tā mazos uzņēmumos vai pat viena indivīda veiksmes stāstā ir pasniegts gana interesanti, lai tas būtu interesanti arī tādām, kurš vai nu drusku šo to paspēlē pa retam, vai vispār nemaz. Toties, ja par to jau ir priekšzināšanas un gribas lasīt, ko padziļinātāku, tad šī grāmata tam nebūs domāta, ko loģiski domājot nevajadzētu no tās sagaidīt, sadalot aptuveni 300lpp uz desmit.

Lielākoties grāmatā iekļauti pozitīvi un veiksmīgi gadījumi un tikai viens ir tāds, kurā spēle nenonāk līdz pircējam un mirst vēl uz operācijas galda. Un arī tad ne pašu vainas dēļ, bet lielo priekšnieku un īpašnieku dēļ, kad vieni pārpērk otrus. Vien visos stāstos bez izņēmuma ir piemēri ar neveselīgu darba struktūru un ilgām, bieži vien neapmaksātām virsstundām, kad no darbiniekiem tas pat tiek sagaidīts kā pašsaprotama lieta, kad tiek izjusts spiediens no darba kolēģiem, ka nekas cits neatliek, ja vēlies saglabāt savu darbu.

Zemāk ielieku grāmatā apskatītās spēles, bet, kā jau minēju, stāsta maniere ir gana saistoša, lai kāda konkrēta spēles pieminēšana nebūtu vienīgais iemesls grāmatas lasīšanai.

Pillars of Eternity

Uncharted 4

Stardew Valley

Diablo III

Halo Wars

Dragon Age: Inquisition

Shovel Knight

Destiny

The Witcher 3

Star Wars 1313

Iepalicēji #20

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

17910124

Brian Staveley – The Emperor’s Blades (Chronicle of the Unhewn Throne #1)

Annurian Impērijā gaidāmas lielas pārmaiņas, tās imperators ticis nogalināts pirms sava laika. Visbiežāk, kā to māca vēsture, pirmie aizdomās turamie ir personas, kuras no tā iegūst visvairāk, un ar to domājot troņmantinieku. Protams, nevarētu izslēgt kāda algotņa nolīgšanu, bet šoreiz nebūs tas gadījums. Vien imperatora meita Adare, kura ieņem finanšu ministres amatu, bet dēļ sava dzimuma nevar pretendēt uz troni, laikam karalieņu šajā pasaulē nav, ir atradusies vienā pilsētā. Tikmēr vecākais brālis Kaden pie Blank dieva pielūdzošajiem mūkiem tāltālā impērijas nostūrī apgūst viņu sensenās zināšanas, bet viņa brālis Valyn citur tiek apmācīts bīstamākajos cīņas veidos. Katram šī vēsts nāk kā šokējošs pārsteigums, kas viņu dzīves uzvedīs uz vēl līdz šim neiemīta ceļa, tās vairs nebūs kā līdz šim.

The Emperor’s Blades vairāk fokusējas uz abiem brāļiem Valinu un Keidenu, kuriem papildus pshioloģiskajam šokam jāsāk apdomāt, kurš ir vēlējies viņu tēva un imperatora nāvi tik ļoti, lai rīkotos, apzinoties, ka tie nav bijuši viņi, un jāuzmanās, lai nomaļā nostūrī par konspiratoru upuri nekļūtu arī viņi. Šādi drusku izskaisot grāmatas galvenos varoņus, autoram ir laba iespēja ieskicēt plašāk pasaules/Impērijas uzbūvi un apmērus, piešķirt nedaudz tās vēsturiskos elementus. Mazāk sērijas pirmajā grāmatā tiek apspēlēta politisko intrigu puse, būtu tā iekšpolitikas spēles vai kāds drauds no ārpuses. Galvenos varoņus papildina tikpat interesanti otrā plāna tēli, kuri nav tikai plakani kartona gabali, vairums ir apaudzēti ar apmierinošu miesas apjomu.

Viens uzkrītošs mīnuss, kas gan neietekmē lasīšanas vai klausīšanās procesu, ir grāmatas noslēgums, kurš nebeidzas uz super intriģējoša klifhengera, bet vienkārši stāsts apstājas vienā punktā. Vienā no atsauksmēm pamanīju viedokli, kā Chronicle of the Unhewn Throne ir vien trijās daļās saskadlīta viena vesela grāmata, tad jau vēlāk varēs pats pārliecināties, vai tā arī ir; pieļauju, ka šī gada ietvaros izdosies pieķerties.

***

10965

Diana Gabaldon – A Breath of Snow and Ashes (Outlander #6)

Outlander sērijas sestā grāmata A Breath of Snow and Ashes turpina vēstīt par ikdienas dzīves gaitām pirmsrevolūcijas britu aizokeāna kolonijās, kurām lemts visai drīz kļūt neatkarīgām. Grāmatas notikumi noris laikā, kad nemieri un neapmierinātība sāk samilzt līdz kritiskajam punktam.

Liels lapaspušu skaits veltīts dažāda medicīniska rakstura problēmas, ar kurām Klērai Freizerai jātiek galā ierobežotajos 1775.gada apstākļos, aizņem krietnu daļu grāmatas daļu. Tikpat būtiski daudz lpp atvēlēts diviem, nodēvēšu tos par tādiem kā krīzes momentiem, – vispirms Klēras nolaupīšanai, jo kāds vēlas atriebties par brăļa(laupītăjs) nāvi viņas tādā kā aprūpē, un pēcāk Briannas nolaupīšanai. Abos gadījumos gadījumos pamatotība, ticamība notikumiem ir visai apšaubāma. Lai gan nāvīga gārlaicība nevienā brīdī neiestājas, nevar noliegt faktu, ka autore kārtējo reizi, kā jau visas sērijas ietvaros, ir ļāvusi sev vaļu vārdu un lapaspušu apjoma ziņā.

Tikmēr Klēras vīram Džeimijam vienlaikus jāmēģina vadīt savā komūna un līdzcilvēki, dzīvojot vēl zem Anglijas troņa, un reizē jālaipo uzmanīgi attiecībā uz jautājumu, kurā pusē atrodas viņa publiskā lojalitāte un kad pārsviesties revolucināru pusē, jo paļaujoties uz Klēru, Briannu un Rodžeru, viņš zina, kura puse beigu galā gūs uzvaru.

Ūdeņus papildus jau tā nervozajam, bīstamajm laikam vēl vairāk sakuļ dažs labs tēls no iepriekšējiem sērijas romāniem, kurš ne Klērai, nedz Džeimijam nav atstājis patīkamas atmiņas.

A Breath of Snow and Ashes ir tāds vēsturisks romāns, un sērija kopumā, kurā jāļaujas tās plūdumam un var diži nesatraukties, kur tas aizvedīs. Ja tas nesagādā problēmas, tad var droši ķerties sērijai klāt.

***

18188728

Mariama Petrosjana – Nams, kurā… #1

Pēc kādām 240/250 lpp vairs nespēju mocīties cauri tam savārstījumam, kas sastopams Nams, kurā… apvienotajā triloģijas grāmatā. Pabeidzis sērijas pirmo grāmatu vēl cerēju, ka šis tas uzlabosies, bet redzot, ka saraustītais prozas stils un man diži nesaprotamais sižets, ja tāds maz bija, turpinās līdzīgā manierē, izšķīros labāk šoreiz nešķiest savu laiku un ķerties pie kā cita. Tēlu grāmatā ir diezgan padaudz, kurus haotiskais stils tikai apgrūtināja centies aptvert vairāk kā tikai uz papīra lapas uzrakstītas izdomātas iesaukas. Pēc mana labākā minējuma Nams, kurā grāmatas varoņi mitinās, būtu internātskola bez dižas pārraudzības no pieaugušo puses.

Ar mani tā reti kad notiek, ka jāpieņem lēmums pārtraukt grāmatas lasīšanu (labi ka vēl Goodreads atrodama iespēja atzīmēt, kā izlasītu pirmo grāmatu -Курильщик). Nedaudz žēl redzot daudzās pozitīvās atsauksmes, bet tādēļ jau gaumes atšķiras. Šis maģiskais reālisms nebūs man, varbūt kādus gadus vēlāk…

***

51799._SY475_

Giovanni Boccaccio – The Decameron

No visiem grāmatu lasījumiem, balstoties uz pozitīvajām atsauksmēm par Gundara Āboliņa citiem lasījumiem radio, izvēlējos Bokačo ”Dekameronu”. Ja par pašiem stāstiem vai pareizāk sakot pasakām jāsaka, ka neviena tā īsti neizcēlās un nepalika atmiņā. Bet Āboliņa lasījumos var reizē just gan aktiera talantu un pieredzi, gan tās pieredzes trūkumu audio grāmatu ierunāšanā, neko nesakot par saprotamiem sīkumiem, kurus profesionāli ierunātā grāmatā, piemēram, padzeršanās pauzītes, neviens neiekļauj. Pavisam lieki gan šķita ģitāras spēles fragmenti, kuriem lecu pāri. Zinu, ka uz šo brīdi grāmata nav ”izlasīta” līdz galam pie 64.lasījuma, bet, par cik līdz beigām ir palicis tik maz un parasti cenšos tik ilgi ”nemarinēt grāmatu”, ja nu vien tā ir īpaši gara, tad atļāvos atlikušo daļu noklausīties ar Scribd mājaslapā pieejamo versiju.

Lindsay Buroker – The Fallen Empire #1-3 (Audio book)

34599250._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Audio

Manas pārdomas

Ilgstošā karā nemiernieku/brīvības cīnītāju izveidotajai Aliansei ir izdevies gāzt tirāniskā stilā valdošo starpzvaigžņu impēriju. Brīvības alkas un apspiestības važu nomešana ir bijusi pārāk spēcīga, lai uzvaras gadījumā būtu ticis izdomāts drošs varas pārņemšanas plāns, kā rezultātā daudzviet varas vakuuma vietu ieņem pirāti, laupītāji un citi organizētās noziedzības grupējumi, izmantodami situāciju, kad nav dzelžainās impērijas dūres, kas to nepieļautu.

Grāmatas galvenā varone Alisa kā pilote cīņās iesaistījās vien kara noslēdzošajā fāzē un arī tad ne tajās būtiskākajās sadursmēs. Viņa pārstāv to iedzīvotāju daļu, kuri vairs nespēja sadzīvot ar tiem sadzīves apstākļiem un drastisko attieksmi no Impērijas puses attiecībā pret tās pakļautībā esošajiem iedzīvotājiem, kas tik daudzus pamudināja, nemieriem sākoties, beidzot pastāvēt par sevi un iesaistīties šajā cīņā. Alisei nepiemīt politiskais vai kāds cits sabiedriskās pārvaldes talants vai vīzija par vispareizāko rīcības ceļu, kas būtu jāizvēlas veiksmīga iznākuma rezultātā. Jautājums, vai Impērijas vietu varētu ieņemt kaut kas vēl sliktāks pat neienāca viņai prātā. Galvenais bija gāzt pašsaprotami nežēlīgo Impēriju.

Otru medaļas pusi pārstāv kiborgs Leonidas Adler, kurš pēc Impērijas krišanas, būdams tās elites kareivju (kiborgu) vienības pulkvedis, viņš nonāk ne vien bezdarbniekos, bet arī pieredz savas pasaules sagraušanu. Viņa acīs Impērijas pārvaldes sistēmas veids ir bijis adekvāts un tāds, kādu to prasījuši attiecīgie apstākļi. Vien muļķi iedzīvotāji uz neskaitāmām planētām savā nepateicībā nespēj apjēgt, cik labi patiesībā viņiem klājas, un ka bez ‘’sliktās’’ Impērijas būtu vēl sliktāk.

Abus kopā saved Alises pašreizējā nodarbošanās, pārvadājot preces un pasažierus no punkta A uz punktu B. Nedz vienam, ne otram acīmredzamu iemeslu dēļ iespaids par otru nerodas tas labākais. Katrs nāk no savas pasaules, katram ir gan sava taisnība, gan maldīgi priekšstati par pretējo karā iesaistīto pusi.

Vismaz sērijas pirmajās trīs grāmatas tēli autorei Lindsay Buroker ir padevušies gana daudzpusīgi un interesanti, bet vairāk jautājumi, kuru tematikā grāmatas neiedziļinājās un kuriem uzmanība netika veltīta, vairāk saistīta ar pasaules un Visuma uzbūvi, individuālu planētu politisko un cita veida eliti, kad personīgi gribētos izskaidrojumu, kā vienam imperatoram mirstot sagrūst gan visa sistēma, gan kārtība un miers uz visām planētām individuāli, ļaujot vaļu kriminālajai pasaulei. Vismaz tāds iespaids radās noklausoties pirmās trīs The Fallen Empire grāmatas, kur izskaidrojumu no vēstures piemēriem būtu jāmeklē pašam lasītājam. Sižetiskajā ziņā var teikt labus vārdus, kas caurvijoties Star Nomad, Honor’s Flight un Starseers šķita gana vienots, lai rastos vienas veselas grāmatas sajūta.

J.S. Morin, M.A. Larkin – Black Ocean: Astral Prime #1-12 (Audio book)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Astral Prime piedzīvojumi iesākas uz attālas derīgo izrakteņu ieguves stacijas (ar tādu pašu nosaukumu), kur tās kapteine Hiroko pēkšņi nonāk nepatīkamu jaunumu un no tiem izrotošu lēmumu priekšā. Bankrotē stacijas īpašnieki un, esot tik tālu prom no civilzētas galaktikas, Hiroko un viņas padotie ar plašas izdomas un šķietami neierobežotas veiksmes palīdzību jāizdomā alternatīvas, kā lai turpmāk izdzīvot.

Visu uzjundī īpatnējas planētas atklājums astrālajā dimensijā un tās glābāto noslēpumu izpēte vien sniedz piedzīvojumu bagātību lādi. Bet, kas sākumā sākas kā grāmatas varoņu veiksmes stāsts, tad vēlāk jautrība pārvēršas ārkārtīgi nopietnā spēlē uz visaugstākajām likmēm gan individuāli, gan galaktivas un pat Visuma ietvaros. Atklājas dažādo inteliģento rašu patiesās sejas, kādas nu katram tās ir, un, kamēr vieni patiesi cenšas darīt ko lietas labās, tikmēr netrūkst tādu, kuri vispirms parūpēsies paši par sevi un pat ir gatavi kādai nebūt nekrietnai rīcībai, ja vien pastāv izdzīvošanas iespējas, turklāt ar papildiespēju kļūt bagātākam, pateicoties traģēdijai/katastrofai.

Kā jau pienākas aptuveni 1800lpp garai sērijai, tad tēlu skaits nav tas mazākais, bet, par laimi, autors tajos pats neapmaldās un nepiemirst vienu kaut kur vienas grāmatas pusceļā, lai iepazīstinātu ar citiem, kuri arī sagaidītu līdzīgu likteni. Arī dažādība starp tēliem un katram galvenākam varonim ir sava izvērsta personība, un sēriju klausoties vienu grāmatu pēc otras tie nesajūk viens ar otru.

Ja iespaidīgo lapaspušu skaitu, kas kādu varētu vispār atbaidīt no stāsta iesākšanas, sadala uz 12 sērijas grāmatām, tad nonākam pie pavisam pietiecīga skaitļa 150 un katram individuālajam stāstam, kas uzņem lielākus un nopietnākus apgriezienos +/- ap viduspunktu, jābūt kodolīgam un precīzam kā ar āmuru pa naglu, lai noturētu lasītāja interesi, un principā var būt gana pārliecināts, ka liekais, kas citreiz tā vien šķiet ir speciāli sadrukāts, lai uzpūstu vārdu un lapaspušu skaitu, šajā gadījumā būs izņemts līdz minimumam.

Jāatzīst, ka daudz interesantāku šo sēriju palīdzēja padarīt priekšzināšanas par Black Ocean pasauli/Visumu, kad pirms gada noklausījos pat vēl garāku Black Ocean: Galaxy Outlaws sēriju, un salīdzinoši atmiņā ir palikusi labākā vērtējumā nekā tagad šī. Tādēļ kaut arī tēli tikpat kā nepārklājas no vienas sērijas uz otru, tad labāk ieteiktu izmēģināt Galaxy Outlaws, un, ja tā patiks tik ļoti, ka rodas vēlēšanās iepazīt autora radīto Visumu vēl vairāk, tad droši var turpināt ar šo. Un paskatoties, ko vēl autors sarakstījis un raskta, tad Black Ocean faniem prieki turpinās, jo autors savā Goodreads ierakstā sola šogad pabeigt citu, Mercy for Hire, 16 grāmtu sēriju.

Melissa Landers – Blastaway (Klausāmgrāmata)

41789929._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kailers savā ģimenē ir jaunākais no četriem brāļiem, kas pats par sevi nav nekas traks, ja vien viņa brāļi būtu kaut cik sakarīgi domājoši. Diemžēl katru dienu Kaileram ir jāsadzīvo ar konstantu kaitināšanu un apbižošanu no viņu puses, bet vecāki tikmēr ir tik aizņemti ar savām lietām, ka, ja no tā visa rodas kāda lielāka problēma, ‘’patiesība’’ tiek uzklausīta no brāļu puses un sodu ik reizi saņem Kailers. Mūžīgi tā tas nevar turpināties un vienā brīdī mērs ir pilns, tomēr aizbēģšana prom no ģimenes kosmoskuģa notiek pavisam nejauši, kad Kailers aizmieg vienā no izlidošanai paredzētiem braucamrīkiem. Un tā 13 gadīgā puikas piedzīvojumi var sākties!

Lai cik grūta dzīve Kaileram nešķistu, to nebūt nevar salīdzināt ar mutantu meiteni Fig. Vairāk nekā piecsimts gadus mutantu cilvēktiesības ir tikušas ierobežotas tikai viņu atšķirīgās ārienes dēļ, un netrūkst cilvēku, kuri kultivē dažādas nepatiesas baumas, lai cilvēku masas ienīstu mutantus, kuru ķermeņi ir spējuši adaptēties dzīvei kosmosa apstākļos. Mutantu visbiežākais ienākumu avots ir nelegāli kontrakti dažāda lieluma asteorīdu uzspridzīnāšana, un, neskatoties uz Fig vecumu, arī viņa ir spiesta piekopt šādu amatu, lai izdzīvotu no dienas uz dienu, lai būtu kur apmesties, ko vilkt mugurā un ēst. Šīs divas dažādās pasaules gribot, negribot sastopas, kad Fig pieņem neraksturīgi īpašu kontraktu uzspridzināt zvaigzni. Nauda ir tik laba, ka nosacījums lieki neuzdot jautājumus vismaz pašā sākumā bažas nerada, tomēr teiciens, ja kaut kas izklausās parāk labi, tad tā diez vai ir patiesība šorez trāpa desmitniekā, un divu dažādo pasauļu iemītniekiem nāksies vien saprasties, lai izglābtu dienu!

Vienam ir šķietami viss – vecāki, situēta un bez uztraukumiem par pamatvajadzībām piepildīta ikdiena -, kamēr otrs agrā vecumā zaudējis abus vecākus un ir bijis spiests cīnīties par katru kumosu katru mīļu dienu. Pirmie iespaidi vienam par otru Kaileram un Figai nav tie labākie, bet iepazīstoties tuvāk un kopīgiem spēkiem pieveicot grūtības, dzimst draudzība, kuras spēks citos apstākļos nebūtu līdzvērtīgs.

Izbaudāms stāsts arīdzan pieaugušajiem un bērniem domāju, ka patiks, vienīgi personīgi nedaudz jāpiever acis uz iesaistīto galveno tēlu vecumu un viņu veiktajām darbībām, kā arī vēl šo to lieki nevajag analizēt, kas diez vai izturētu lielāku uzmanības devu, lai pats sev neizbojātu klausīšanos/lasīšanu.

Darren Shan – A Living Nightmare (Cirque du Freak #1) (Klausāmgrāmata)

19919839

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pilsētā ierodas noslēpumains cirks, kurš sevi nereklamē pa visiem afišu stabiem, lai pēc iespējas vairāk vecāku būtu spiesti kapitulēt bērnu priekšā un uz to doties. Biļetes ir ierobežota skaita un izrādes noris vēlu vakaros, mākslinieki nav kaut kādi tur klauni vai žonglētāji, bet gan dažādi pārdabiski dīvaiņi, no kuriem visneparastākais un biedējošākais ir cirka īpašnieks, vampīrs!, Mr. Crepsley un viņa indīgais zirneklis.

Par stāsta galveno varoni kā puiku autors ir nosaucis sevi pašu, kura dzīve, kas pat būtu maigi teikts, pēc Cirque du Freak apmeklējuma nekad vairs nebūs tāda pati, kā pirms tam. Liktenīgs nav ne Darena drauga Stīva ‘’veiksme’’ iegūstot biļetes sev un draugam, ne drauga izmisuma lēmums uzprasīties Mr. Crepsley, lai pārvērš viņu par vampīru, jo sadzīves apstākļi mājās nav tie labākie, ne Darena izšķiršanās nolaupīt ar domām kontrolējamo Mr. Crepsley zirnekli, bet ar katru reizi vaina mazāk ir vēršama neveiksmīgu sakritību/atgadījumu virzienā, un vairāk uz pašu Darenu, kad pienāk mirklis, kad jau ir par vēlu, lai ko mainītu.

Ar pārdabisko un nelielu šausmu elementu A Living Nightmare īsteno nosaukumā solīto un galvenajam varonim jāpiedzīvo murgi nomodā esam, kas no droša attāluma fascinēti noskatoties ieinteresēja arī mani kā lielo lasītāju/klausītāju.

Michael J. Sullivan – Age of Myth (The Legends of the First Empire #1) (Klausāmgrāmata)

26863057

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Fantāzijas stāsts, kurā viens no tās galvenajiem varoņiem vārdā Raithe, aizstāvot nogalinātā tēva godu, bez apdomām par sekām paceļ tēva zobenu pret dievu statusa iemantojušas Fhrey rases pārstāvi (dzīvo līdz pat 3 000 gadu vecumam, plus piemīt maģijas spējas) un nogalina to. Ar šo rīcību, puisis, kurš starp brāļiem līdz tam izrādīja vismazāko ieinteresētību kaujas un zobencīņas mākslā ir spiests ne tikai samierināties ar jauno dzīves ceļu, bet arī pieņemt to kā jauno dzīves mērķi.

Kaut arī uzreiz pēc notikušā baumas un leģendāri stāsti izplatās vēja spārniem, Raithe nebūt to nepaveic tikai un vienīgi paša spēkiem. No notikuma vietas viņš prom dodas ar kompanjonu, nogalinātā dieva vergu Malcolm, ar kuru attiecības nebūt nerit gludi kā ar jauniegūtu labāko draugu. Jau pirmajā rītā Malkolms pat nesaprot īsti, kas viņu pamudināja tā rīkoties un pat vairāk vaimanā, cik labi tomēr bija un cik brīvībā grūta dzīve.

Dievu rase nedrīkst pieļaut šāda nelāga precedenta atkārtošanos, ir jādara viss, lai cilvēce neaizmirstu savu kļūdu un lai tā tik drīz atkal nepaceltu roku pret kādu no Fhrey pārstāvjiem. Jā, tiem piemīt spēja kontrolēt maģiju, bet ar visu to, viņu neievainojamība nav tik liela, kā viņi to gribētu likt domāt. Sods tiek piespriests visiem to ceļā sastaptajiem cilvēkiem bez izņēmuma, nešķirojot nevienu. Ne visi Fhrey ģenerāļi un kareivji izvēlas sekot tik bargām pavēlēm, kas rezultātā padara tos par Raithe un Malkolma sabiedrotajiem, un aizsāk šķelšanos. Skaidrs ir viens, ka Raithe ir izmainījis savu pasaules kārtību uz neatgriešanos, un tas ir tikai sākums.

Interesants stāsts, kurā papildus jau minētajam lielajam sižetam, nozīmīga loma ir prīkvelā Piles of Bones redzētajai Suri un viņas vilcenei Minnai, bet arī jaunai cilts līderei Persephone.

Pirmā grāmata dod klasiskas fantāzijas, bet galvenokārt laba izpildījuma iespaidu.

Šeit vēl cita lasītaja iespaids, kas iekrita acīs tos pārskatot.

Nicholas Sansbury Smith – Wolves (Hell Divers #4) (Klausāmgrāmata)

40117350

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc iepriekšējā gaisa kuģa Strops kapteiņa un despota Džordana nomaiņas (ne pēc paša gribas) un jauna, bet mazāka, kuģa Deliverance pievienošanās, kas atvieglo apstākļus uz vecā, dzīve salīdzinoši ir kļuvusi labāka, pat ja ne visiem vienlīdz labi, ar vairāk iespējām šo to izaudzēt un vairāk rūmes atlikušajiem cilvēces pārstāvjiem.

Visu interesēs sākot no kapteiņa līdz ierindas strādniekam zemākajos kuģa līmeņos ir noturēt gaisa kuģi darbspējīgu, jo alternatīva nozīmēs viņu nāvi, bet +/-260 gadi kopš ‘’pasaules gala’’ nav nekāds īsais laika sprīdis un lielākā daļa saprot, ka mūžīgi neizdosies atrast degvielu/baterijas vai citas rezerves daļas, kas to noturētu gaisā. Risinājums pēc idejas vienkārš, bet tikpat labi tas varētu būt mīts – atrast pasaku zemi, kur varētu nolaisties un dzīvot pasargātiem no vēljoprojām jūtamajām sekām pēc kodoltriecienu apmaiņas. Jautājumi kā un kāpēc varētu tāda vieta eksistēt, kamēr visur citur, kur bijuši, ir redzama vien postaža un elektriskās vētras, ir jāatliek uz citu dienu.

Uzdevums atrast šo īpašo vietu (leģendā nosauktu par Metāla salām) uzticēts nevienam citam kā pašu leģendai un mītam Havjēram ‘’X’’ Rodrigezam, kurš pēc sava varoņdarba, izdzīvojot lejā uz zemes 10 gadus, ir ieguvis jaunu iesaukua Immortal. Kompāniju Rodrigezam sastāda vēl viena Elles Lecēja Magnolija, plus īpašs Rodrigeza četrkājains kompanjons Miles (atrasts tajos desmit gados). Rodrigezs, kurš nebūt nav jūtelību, pūkainībais vai kā cita tamlīdzīga iemiesojums, tomēr sērijas gaitā ir iemīļots un ieguvis cieņu, kura skarbā daba reizē atspoguļo nepieciešamās īpašības, lai izdzīvotu pasaulē, kura nepiedod. Un, ja Rodrigezs nevienmēr to atzīs, tad vienam pašam ne vienmēr ir prātīgī cīnīties ar šķēršļiem, pat ja reizēm citu variantu nav.

Jaunajam kuģim Deliverance ir jauna ekstra, pārsūtīta/nokopēta arīdzan uz Stropu, un tas ir Mākslīgais Intelekts Timotijs. Ceturtās grāmatas Wolves laikā seko vairāki pavērsieni, tai skaitā jauna informācija par vainīgajiem iemesliem, kas noveda pie kodolkara, pēc kā uzzināšanas gan tēliem, gan lasītājam ir sev jājautā, vai tik tiešām Timotijam var uzticēties.

Wolves beidzas uz laba klifhengera un domājams bez maitekļiem būtu jāsecina, ka diez vai tik ideāla vieta, pasargāta no kaitīgiem faktoriem, būtu neapdzīvota. Šīs pašas grāmatas aprakstā ir minēti spāniski runājoša izdzīvojušo grupa Cazadores, daudz agresīvāk noskaņoti, ar kuriem jau Rodrigezam ir bijusi saķeršanās viena no Elles Lecēju misijām. Atliek vien redzēt turpinājumā, kas būs tagad, un turpināt izbaudīt autora piedāvāto piedzīvojumu.

Keith C. Blackmore – Mountain Man #1-3 (Audio book)

40728992._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Ar Mountain Man sēriju pirmoreiz saskāros 2018.gada augustā, kad tās prīkvela stāsts The Hospital bija pieejams bez maksas (neesmu skatījies, varbūt arī šodien nekas nav mainījies), un atmiņa tas nav palicis ar sliktu iespaidu. Tomēr kā esmu novērojis pāris pēdējās reizes klausoties vai lasot zombiju apokalipses grāmatas, tad man pietrūkst ticamības sajūta un visas grāmatas garumā ir jāatgadinā diži neiedziļināties, lai kaut cik izbaudītu pārējo stāstu. Dienas/grāmatas beigās ir daudz vairāk dažāda veida jautājumi, uz kuriem netiek sniegtas atbildes vai gana labi izskaidrojumi, kādeļ kaut kas notiek tieši tā, kur nu vēl kāpēc ‘’tas vai tas’’ vispār būtu iespējams. Tagad vēl drusku ieslēdzas mini profesionālais kretinīsms attiecībā uz medicīniskajām problēmam, ar kurām saskaras tēli, bet galu galā pārdzīvo/izveseļojas bez sarežģījumiem un komplikācijām.

Mountain Man trīs grāmatas (Mountain Man, Safari un Hellifax) ciešamu padarīja tās ierunātājs R.C. Bray, bez kura centieniem būtu bijis mokošāk tikt līdz beigām. 90%+ sižets sastāv sākumā nogalvenā tēla Augustus Berry, kuram sērijai turpinoties pievienojas vēl daži varoņu skatpunkti, zombiju apšaušanas un cīņas ar un pret tiem, lai izdzīvotu skarbajā pasaulē, vai arī ar ļauno tēlu, tie kuri izdzīvošanai izvēlējušies kanibāla ceļu, par spīti tam, ka tādejādi viņu darbība samazina cilvēces izdzīvošanas iespējas ilgtermiņā. Diži lielas variācijas starp šiem diviem sižetiem nav sastopamas.

Radās priekšstats, ka Mountain Man pasaulē izdzīvojušie nedomā par nākotni. Kamēr vien viņiem ir pieejami vecās/zudušās pasaules labumi, kurus savākt un meklēt, kad rodas iespēja, tikmēr viss būs jauki un puslīdz rožaini, bet līdzko tā teikt konservi būs beigušies, varēs kost pirkstos. Šur un tur ir pa kripatai iestarpināts, kur daži aizdomājas, ka vajadzēs pašiem audzēt pārtiku un kļūt par zemniekiem, bet šķiet tas nav tik aizraujoši, kā zombiju šķaidīšana, lai uz to fokusētos. Līdzīgi par vēl ejošām tehnoloģijām, kurām neviens vairs neražo rezerves detaļas vai jaunus modeļus,  un rodas jautājums, cik tāla būtu tehnoloģiskā regresija, jo tikai retajam, ja vispār, no sērijā sastaptajiem tēliem bija novērojama kāda eksperta līmeņa zināšanas, neskaitot no +/- ierindas vidējā darbinieka/strādnieka/iedzīvotāja.

Būtībā jau ar pirmo grāmatu ir atgriešanās pie vācēju un mednieku laika, kur par medniekiem ir kļuvuši monstri un psihopāti, kuri beidzot var realizēt savas iekšējās fantāzijas vai citādi nebaidīties no neeksistējošiem likumsargiem, un ir kļuvuši par kanibāliem. Šie indivīdi nešķiro, kas ir viņu upuri (bērni, sievietes vai vīrieši), galvenais, ka uz kauliem ir kāda gaļa. Beigās tas būtu vien laika jautājums, ja nu vienīgi labie tēli kļūst par supervaroņiem, līdz cilvēce uz Zemes izzustu pavisam.

Interesanta šīs sērijas zombiju variācija ir infekcijas pārnese uz žurkām, kuras piedevām savā dzīvo miroņu statusā joprojām spēj vairoties, un pamazām savairojušās miljonu miljonos, ja ne vēl vairāk, un kļūstot ar dienu jo drosmīgākām daudzskaitlīgā pārspēka dēļ vien, sērijas turpinājumos (ir izdotas uz šo dienu vēl divas) pieļauju ir vērā ņemams pretinieks, neskaitot dažādās cilvēku grupas. Vien šaubos, cik drīz būtu iedvesma iegādāties un ķerties klāt ceturtajai un piektajai Mountain Man sērijas grāmatai.

Carlos Ruiz Zafon – The Angel’s Game (Cemetery of Forgotten Books #2) (Audio book)

5196764

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Deivida Martina dzīve vienmēr vairāk vai mazāk ir bijusi saistīta ar grāmatām, bet tās diemžēl vai par  laimi ir bijušas lielā mērā vienīgais mierinājums skarbajā dzīvē, īpaši pēc tēva nāves/slepkavības jaunībā (māte pametusi abus). Arī karjeras ziņā kā žurnālistam ar sapņiem kļūt par diženu autoru Martinam viegli neiet, bet vismaz ir laipni draudzīgi kolēģi, vai ne? Tomēr, kad Martinam beidzot uzsmaida veiksme un viņa sacerēto pulp fiction krimiķi zem pseidonīma nevien izdot, bet tas arī iegūst popularitāti, atklājas kolēģu patiesās sejas, kuri ir vien tādi paši sapņotāji par kļūšanu par autoru, vien bez panākumiem. Seko sūdzības, kāds grib aiz spīta iegriezt un Martinam zūd darbs žurnālistikā, bet ir vismaz uz kā atbalstīties.

Saprotot, ka kaut arī pēc stila un atmosfēras The Angel’s Game ir līdzīgs Vēja Ēnai, tad dienas beigās abas tomēr nevajadzētu salīdzināt, jo kā skatos citu atsauksmēs daudziem šī ir sagādjājusi vilšanos. Enģeļa Spēle, ja tā varētu izteiktiesm, ir pat vēl īpatnējāka par pirmo sērijas grāmatu, ar kuru to saista vienīgi Semperes grāmatu veikals, kas var nodot vien papildus iemeslus, lai šo norakstītu kā neizdevušos.

Pats grāmatas stāstu ir sadalīts divos lielos un šķietami nesaistītos sižetos. Viena centrā ir mistērija ap Martina īrētās ēkas iepriekšējo īrnieku un viņa neparastos nāvi. Jo vairāk Martins rakņājas pa pagātnes pēdām, jo lielāku pretestību var sākt izjust no kāda, kas nevēlas, ka Martins bāztu savu degunu kur nevajag. Tikmēr otrs saistīts ar mazpazīstamu franču tautības izdevēju, kurš nez kādā veidā ir ne vien dzirdējis par tādu Deividu Martinu, bet par lielu summu ir gatavs nolīgt Martinu, lai viņš sacerētu jaunu reliģiju. Kā naudas summa, tā arī pasūtījuma darba būtībai vajadzētu likt ieskanēties vairākiem trauksmes signāliem Martina prātā, bet jau ja muļķim naudas par daudz, tak neies atteikties no tāda piedāvājuma.

Kā vienam tā otram sižetam sākums ir daudzsološs, bet līdz beigām palika drusku neizmantota potenciāla sajūta. Varbūt būtu iederējies vairāk šausmu žanra elementu piedevas, ne tikai psiholoģiskā mistērija un savdabīgs maģiskais reālisms. Ar to iztulkotu vienu epizodi, kuru nevar nepieminēt, kas būtu Deivida Martina diagnosticēšana ar vēzi galvas smadzenēs un šīs mirstamās kaites izārstēšanu, kas norit maģiskas operācijas viena grieziena ‘’čiks un gatavs’’ veidā, bet pēc tam autors par to vispār piemirst. Kādēļ kas tāds vispār bija nepieciešams grūti saprast. Atliek vien izliekties, ka nekā tamlīdzīga nav bijis, lai nesabojāto iespaidu par pārējo grāmatu.

Ar Enģeļa Spēli autoram nav izdevies notvert to pašu īpašo dzirksti kā ar Vēja Ēnu, bet, piedodot dažus sīkumus šur un tur, un nesalīdzinot pārāk ar to, grāmata var dot lasītprieku.