Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.6: Alpha & Omega (Locke & Key #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Izšķirošā gaismas un uguns cīņa starp ēnām un tumsas spēkiem! Kad jau sāk šķist, ka ļaunie tumsas spēki ir guvuši izšķirošo pārsvaru, cerība vēl ir dzīva, jo, vairākiem tēliem saņemot drosmi, palīdzība un varonība nāk no visai negaidītas puses. No dažiem, kuri iepriekš ar cēlu izturēšanos nav izcēlušies, bet citi pierāda gan sev, gan lasītājam, kāds spēks viņu sirdīs patiesi mīt.

Vairākus krājumus atpakaļ manījām, ka Lūkasa garam/spokam bija pieķēries klāt kaut kāds radījums. Piektajā krājumā Clockworks, uzzinājām, ka Lūkasa šī radība ir dēmons rīcību, kas tad arī kontrolē un diktē viņa rīcību. Kā arī redzējām Rendela 1988.gada neapdomību. Ceļš, bruģēts ar labiem nodomiem radīt jaunas atslēgas*, noved pie ellīgi slikta scenārija un upuriem. Gribēja kā labāk, bet sanāca makten slikti. Tomēr Tailers beigu galā spēj piedot (sev un tēvam), ka kā jau jebkurš vecāks arī viņa tēvs reiz bijis jauns, savtīgs un ar niķiem.

Patīkami, ka pēc sērijas pabeigšanas, gribas zināt, kas notiek tālāk ar Locke & Key sērijas varoņiem (gan ar galvenajiem, gan otrā plāna), kā arī turpmāko Keyhouse savrupmājas likteni. Nekādas sižeta līnijas nepaliek karājamies gaisā. Labāk, ka stāsts tiek jauki un smuki pabeigts, nekā ļaut stāstam vilkties mūžīgi garumā, kamēr radošais gars un iedvesma pazudusi, un kad lasītājs būtu bijis priecīgs, ja sērija būtu noslēgusies jau dažas grāmatas agrāk. :)

Ko gan lai vēl piebilst, lai nesabojātu pieredzi, ja vispār šī sērija vispār nav lasīta!? Pozitīvi un ar plus zīmi var vērtēt, ka labie tēli nav balti un pūkaini, katram ir arī savas problēmas un negatīvās īpašības. Bet tikai kopā kā ģimenei, viņiem ir iespējams pārvarēt viņu priekšā noliktās grūtības. Ja esat komisku/grafisko noveļu fans, tad ar šo sēriju, kur, apvienojumā ar pārdabisko un baiļu elementiem, ir reālas dzīves problēmas un tēli, būs grūti aizšaut garām! :)

****************

*tā teikt, FYI :D – Ja dēmons nonācis mūsu pasaulē nav paspējis pieķerties un kontaminēt kāda dvēseli, tad tādā gadījumā tas pārvēršas īpašā metāla (saukts par whispering metal), no kā izgatavotās atslēgas tad arī smeļ savu maģisko spēku darīt visas tās brīnumlietas.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.5: Clockworks (Locke & Key #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Locke &Key priekšpēdējai piektais krājums Clockworks darbojas ap Tailera un Kinzijas atklāto Timeshift atslēgu. Nav gluži kā ierastā laika mašīna. Atslēga ļauj atgriezties pagātnē, bet var tikai mācīties no tās un redzēt notikumus iestatītajā laikā ap Keyhouse māju, bet ne fiziski kaut ko izmainīt. Ai, ja vien šī atslēga būtu atrasta ātrāk, lai nepieļautu kļūdas, apgūstot ko katra atslēga dara!

Abiem šķiet nedaudz aizdomīgi un neierasti, ka Bode vairs nav atradis nevienu jaunu atslēgu. Diemžēl viņi ir ierobežoti otrajā gadu tūkstoti un nevar ielūkoties nesenākajā pagātnē, lai tādā veidā atkostu, kāpēc Bode uzvedas tik dīvaini, vai arī ielūkoties nākotnē.

Savā ziņā Timeshift atslēga ļauj ērti, bez traucēkļiem vai informācijas izgāztuves sajūtas, lasītājam uzzināt to, kā gan šī visa jezga aizsākās. Ne tikai par to, kā un kāpēc tieši Lūkass kļuva par ļaundari šajā sērijā, bet arī ieraudzīt savu tēvu Rendelu un pārējiem draugiem/klasesbiedriem pēc 1988.gada izrādes.. Kaut arī Locke bērnu tēvs Rendels tiek nogalināts pirmajam sērijas krājumam pat gluži neiesākoties, tad viņa jaunības versija dižu līdzjūtības sajūtu neiedvesa.

Papildus tam, Tailers un Kinsey atslēdz arī noslēpumus par atslēgu rašanos un ieskatās vēl tālāk pagātnē (18.gs). Tā teikt, viesojoties pie atslēgu tēva (Benjamin Pierce Locke), kura dienasgrāmatu fragmentus varējām lasīt jau iepriekšējos divos krājumos. +/- Clockworks ir viens liels zibsnis pagātnē(s).

Bija patīkam beidzot rast atbildes uz iepriekš iekrātajiem jautājumiem. To skaitā – no kāda materiāla sastāv visas maģiskās atslēgas? Kādu spēku sevī slēpj Alpha & Omega atslēgu? Kā arī to, kas gan mājo aiz durvīm, kuras var atslēgt ar šo visspēcīgāko atslēgu no visām! Bet nešaubos, ka labākais ir pietaupīts noslēguma šovā!

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.4: Keys to the Kingdom (Locke & Key #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Ceturtajā Locke & Keys krājumā Keys to the Kingdom nāk klāt plejāde jaunu atslēgu, katra ar noderīgu spēju, kuras pielietojums var būt vienlīdz labs vai ļauns, atšķirība vien tajā, pie kura attiecīgā atslēgā atrodas. Atšķirībā no atslēgām, kuru, lasītājam zināmais, skaits šķiet nav pat tuvu pusei, tad sērija gan jau ir pāri pusei un tuvojas aizraujošam noslēgumam.

 

Nedaudz īpatnējs, atšķirīgs ir pašas pirmās nodaļas ilustrāciju stils. Pa lielam nav ne vainas, bet labi, ka tas tikai vienas nodaļas ietvaros. Attēlā redzama viena no jaunajām atslēgām – Animal Key. Izejot caur durvis, kuras tikušas atslēgtas ar šo atslēgu, tu tiec pārvērsts savā iekšējā dzīvniekā. Bode prognoze par sevi loģiski vairāk aizvirzās dzīvnieku gaļēdāju virzienā. Nepatīkams pārsteigums viņam, bet man diezgan jautrs moments bija brīdī, kad jaunākais no Locke bērniem uzzina, kāds dzīvnieks viņā mīt. :D

 

 

 

 

Skin Key ļauj izmainīt ādas krāsu un rasi. Lieti noder, ja vajadzīgs ielavīties slimnīcā pie kāda pacienta, lai vēlāk tevi nevarētu atrast. Autori eleganti mācējuši pieskarties arīdzan sociālai tēmai, kaut vai ar piemēru, kad Kinsey un Bode spēj noķert taksi vien tad, ka nomaina ādas krāsu atpakaļ uz savējo. Tā par katru varētu turpināt, bet kaut kas jau arī jāatstāj noslēpumā uz lasīšanas laiku. :)

Nedaudz tracināja, ka Zaka/Lūkasa patieso būtību un nolūkus vēl joprojām neviens neuzķer*. Pirmkārt jau Kinsey, kurai ir uzkritušas kārtīgas rozā brillēm. Lūk, sekas otrajā krājumā izņemtajām bailēm, kuras vairs neatgūt. Gatava pilnībā uzticēties ar katru jaunumu par atslēgām, neapdomā līdz galam potenciālas rīcības sekas uz citiem, kad ir jau par vēlu. No visiem trijiem Locke ģimenes bērniem viņa kaitina visvairāk. Tomēr nevajag domāt, ka tikai Kinsey pieņem stulbus, neapdomīgus lēmumus, tādi gadās arī Taileram. Un trešā nodaļa vispār diezgan ļoti pievēršas draudzības un attiecību tēmai.

Neskaitot jau pieminēto pirmo nodaļu, ilustrāciju kvalitāte un sērija kopumā turpina būt augstā līmenī, ko vēl vairāk uzslavēsi. :D Domājams, tas, ka vienā nedēļā esmu izrāvis cauri četrus krājumus daudz ko liecina par labu tam, cik laba ir šī sērija! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Bet momentā, kad krājuma noslēdzošajā Detectives nodaļā beidzot Lūkass tiek atkosts, noris (negaidīts) pavērsiens, apgriežot visu kājām gaisā. Pat rodas jautājums, vai ‘’labajiem’’ tēliem vispār ir cerības uz pozitīvām beigām.

Interesants moments, savā ziņā atklājot Lūkasa iesaukas ‘’Dodge’’ rašanos, bija paukošanas turnīra epizode.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.3: Crown of Shadows (Locke & Key #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Ar katru krājumu Džo Hila dialogi un Gabriela ilustrācijas ievelk sevī vairāk un vairāk. Piekritīšu Brian K. Vaughan ievadvārdos izteiktajai domai, ka arī atsevišķi katram no autoriem padodas  saistošs un intriģējošs stāsts. Lielos lapaspušu izmēra paneļus (vairāk uz krājuma beigām) varētu pētīt dikti ilgi.* :) Bet apvienojumā viņiem ir izdevies kaut kas īpašs!

No akas mājas izkļuvušais Zaks/Lūkass turpina uzglūnēt no ēnām un izmantot Tailera, Kinsey un Bode iekaroto uzticību. Pārdomās par otro krājumu minēju, ka vēl nezinām par viņa nāves apstākļiem. Šajā ziņa noris neliels progress uz priekšu, bet atstājot joprojām zināmu daļu noslēpuma sērijas turpinājumiem. Nākošais neatbildētais jautājums, kas mani urdina, saistīts ar to, kāda tad ir Lūkasa motivācija visai šai rīcībai, bez vēlmēs iegūt visas atslēgas un tajās ieslēgtos spēkus. Kas ir viņa gala mērķis?

 

Tikmēr māte Nina turpina slīgt aizvien dziļāk alkoholā. Kontrole pār sevi un rūpes par apkārtējiem zūd, līdz ar to sekas izjūt arī bērni. Kinsey personība zaudēto baiļu dēļ ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Viņa vairs nespēj adekvāti reaģēt uz dzīvību apdraudošu situāciju, tādejādi pakļaudama riskam ne tikai sevi. Labi, ka vēl ir arī draudzene, kurai viņa rūp.

 

It kā sīkums, bet patika, ka nodaļām doti savi nosaukumi, tas tomēr dod drusku vairāk priekšstata par autoru iecerēto domu. Plusiņš arī par grāmatas beigās pievienotajiem deviņu atslēgu īsiem aprakstiem no Benjamin Pierce Locke 18.gadsimta dienasgrāmatas. *Milžu atslēga rullē! :D Nežēlotos arī par Mending Key.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.2: Head Games (Locke & Key #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Vai tas nebūtu ideāli, ja reāli eksistētu atslēga, ar kuru varētu atslēgt galvu, lai burtiski iekrāmētu prātā vajadzīgo informāciju un/vai mācību vielu, apgūstot to perfekti vienā mirklī!? Vai arī izņemt no tās kādu nepatīkamu atmiņu vai bailes par kaut ko, lai vairs to neatcerētos? Kādas varētu būt sekas, ja šāda atslēga nonāktu ļaunprātīgās rokās, teiksim pie puiša, kurš jau aptuveni 20 gadus skaitās miris? Atmiņas ir viltīga padarīšana, jo tikpat labi, kā ir iespējams kaut ko izņemt un likt aizmirst, var arī radīt viltus atmiņas par to, kas nekad nemaz nav noticis.

Tāda lūk ir pamata premise otrajam Head Games krājumam Locke & Key grafisko noveļu sērijā, kad Bode nejauši atrod atslēgu ar šādām spējām. Vienā no ilustrācijām lasītājs var redzēt vēl vienu atslēgu, kuru mazais puika nepamana, un tā vien niezēja roka piebakstīt un dot norādi cauri lapaspusei. :D Diemžēl Bode nevietā vai vienkārši par ātru uztic savu atklājumu brālim un māsai, kuri savukārt tālāk atkal pieņem neapdomātu lēmumu kādam uzticēties un ne vairs ģimenes ietvaros. Ceru uz kaut cik laimīgām beigām, un ka šo uzticēšanās soļu sekas nebūs tik traģiskas, kā notikumi pirmajā Welcome to Lovecraft krājumā.

Pilsētā ierodas jauns skolnieks vārds Zaks, bet, kad viens no skolotājiem ar stāžu viņā atpazīst Lūkasu, skolnieku, kurš jau labu laiku skaitās miris, jautājumu skaits un mistērija ap šo garu tikai palielinās. Vēl jo vairāk, jo nekas vēl netiek atklāts par viņa nāves apstākļiem, to kā Lūkass toreiz uzzinājis par dažādo atslēgu spējām.

Bet stāsts nenorit pilnībā tikai ap Locke ģimenes locekļiem, atslēgām vai Key House savrupmājā. Uzzinām šo to vairāk gan par citiem otrā plāna tēlu pagātni, gan Lovecraft pilsētas vēsturi, kas sērijai piešķir papildus dimensijas/vērtību/dziļumu.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.1: Welcome to Lovecraft (Locke & Key #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Pēc tēva Rendela bezjēdzīgās slepkavības kaut kādu tur atslēgu dēļ Locke ģimene, māte Nina ar diviem dēliem un meitu, pārceļas uz lielu, ne to pievilcīgāko, savrupmāju Jaunaglijā ar zīmīgu nosaukumu Key House, lai pāršķirtu dzīvē jaunu lapu. Tomēr ilgi aizmirsties un relaksēties nav lemts, jo slepkava ir apņēmības pilns pabeigt iesākto.

Stāsta centrā ir ģimene, kura cenšas tikt pāri traģiskajam zaudējumam. Iespējams, tieši tāpēc visi mazā puikas Bode dīvainos izteikumus par durvīm, kuras, atslēdzot un izejot tām cauri, tu uz mirkli nomirti un kļūsti par spoku, noraksta uz izteiktu fantāziju un sērām. Bode neliekas traucēties, viņa bērnišķā, neiegrožotā ziņkārība neļauj citu noraidošajai attieksme atturēt viņu no mājas un apkārtnes izpētes. Bet mājai ir savi tumšie noslēpumi un gari, kuriem labāk būtu palikt neatklātiem!

Tikmēr pārējo Locke ģimenes locekļu veids, kā tikt pāri sērām, nav tas veselīgākais. Vecākais dēls Tailers, vainodams sevi notikušajā, pēc skolas noslogo sevi ar visvisādiem darbiem ap māju, māsa Kinsey skolā cenšas neizcelties un būt zemāka par zāli, lai nevienam neienāktu prātā uzdot jauniņajai jautājumus par pagātni, bet māte reizēm pārāk dziļi ieskatās pudelē.

Šis smagais stāsts, tad nu tiek apaudzēts ar šausmu un fantāzijas elementiem, un jau tā pārbaudījumus izcietušajai ģimenei uzglūn gars ar sliktiem nodomiem. Jārēķinās ar zināmu devu vardarbības, bet tā nav pārspīlēta vai tieši sejā, lai tikai nošokētu. Tāpat kā mājai, tā arī apdzīvotajai vietai, kur ģimene pārcēlusies, ir zīmīgs nosaukums Lovecraft. Vispārīgi zinot par šausmu žanrā pazīstamu autoru ar tādu pašu uzvārdu, nav jābrīnās, ka viss nenorit tik gludi un mierīgi, kā Locke ģimenei to gribētos. Arī vāka noformējums un ilustrācijās pielietotās krāsas un toņi piešķir šausmu stāsta noskaņu.

Džo Hila jeb Džozefa Hilstroma Kinga stāsts un Gabriela Rodrigeza (cerams nekļūdos) ilustrācijas lieliski papildina viens otru. Var just, kurš ir Džozefa tēvs, zināju to pirms lasīšanas, bet tas noteikti neaizēno vai kā citādi nemazina šīs grafiskas noveles kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Key House turpinās vēl pārsteigt, un ar katru jaunu atslēgu atklāt aizvien vairāk noslēpumu. Tēls pats pār sevi!