Brandon Sanderson – Skyward (Skyward #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Gollancz

Manas pārdomas

Cik ilgi Spensa sevi spēj atcerēties, tik ilgi viņa ir gribējusi kļūt par piloti un būt tā varone, kas sakauj nīstos Krell citplanētiešus, kuri ir par iemeslu, kāpēc saujiņa cilvēces jau trešo paaudzi ir iestrēguši uz Detritus planētas un par spīti pieejamām tehnoloģijām, netiek no tās prom.

Papildus motivātors tiekties uz debesīm un zvaigznēm ir sapnis attaisnot tēva neslavu, kuru viņš ieguva pēdējā lielajā kaujā (viens no kritušajiem tajā). Tagad, ja kāds tiek saukts par gļēvuli, tad pirmā persona, par kuru visi iedomājas ir Spensas tēvs. Visiem šajā grāmatā ir arīdzan drusku greiza domāšana par gļēvulības konceptu, kas pilotu ziņā tiek domāts, kā katapultēšanās no lidmašīnas/iznīcinātājā, kurš nenovēršami avarē. Tā vietā, lai droši paglābtu savu dzīvību, daudzi tagad riskē cenšoties avārijas situācijā droši piezemēties, kas biežāk beidzas neveiksmīgi.

Pati planēta, uz kuras Spensa un viņas tautieši dzīvo, uz kuras viņu senči reiz bēgot no Krell paši piezemējušies, nav ne mazāk interesanta. To kā gredzeni apjož iespaidīgas tehnoloģiju gruvešu paliekas, kurām, zaudējot orbītu, tās krīt uz zemes, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir iespējams cīnīties pret Krell un sapņot atgriezties Visuma ‘’debesīs’’.

Lai arī autors Brendons Sandersons dod ieskatu Spensas senču nokļūšanā uz Detritus planētas, tad gruvešu ‘’gredzenu’’ rašanās iemesls tiek paturēts noslēpumā. Bet intriģējošāks un uzmanības centrā ir ne vien galvenās varones gaitas pilotskolā, bet arī jaunietes negaidītais atradums – ar mākslīgo intelektu apveltīts iznīcinātājs, tehnoloģiski krietni attīstītāks nekā tie, kuri pārvaldei DDF (Defiant Defense Force) pieejami.

Spensas izaugsmes stāsts no sapņiem un drusku naivuma pilna jaunā cilvēka ir pilns ar šķēršļiem un izaicinājumiem. Katru dienu nākas cīnīties ar tēva nepamatoto neslavu un tās mesto ēnu viņas virzienā. Daudzi ir gatavi uzreiz ar to pašu krāsu aplaistīt un apsaukt viņu kā gļēvuli, minēt to kā par galveno iemeslu, kāpēc neļaut viņai pabeigt pilota apmācību, kur nu vēl apdraudēt tautiešu un kolēģu dzīvības cīņā pret Krell. Par laimi, Spensai ir arīdzan tuvs draugs Rodge, sākotnēji arī iestājas pilotskolā, bet vēlāk saprot savu īsto aicinājumu, bez kura atbalsta Spensai būtu krietni grūtāk.

Tikmēr Spensas atrastais iznīcīnātājs vārdā M-bot pats par sevi liek uzdot dažnedažādus jautājumus. Pateicoties tam pieejamām tehnoloģiskajām iespējām M-bots ir spējis sevi nomaskēt vairāk nekā 170 gadus, tātad krietni pirms Spensas vecvecāku un senču ‘’nolaišanās’’ uz Detritus. Tas protams būtu pārāk vienkārši, ja M-bots tā uzreiz visu varētu izstāstīt par sevi un saviem kādreizējiem radītājiem. Tā vietā ‘’cietais disks’’ un būtiska daļa uz tā saglabātās atmiņas ir zaudētas, un vien sarunu ceļā pa kripatai kaut kas top skaidrāks, bet arī ne diži daudz.

Skyward ietvaros Spensas personīgā cīņā par atzinību un tēva godu apvienojumā ar lielāko cīņu pret Krell, kuri kā cietuma sargi neļauj uz Detritus esošajiem cilvēkiem pamest planētu, izveido intriģējošu stāstu, par kuru ir interese uzzināt, kas notiks tālāk. Zinot autoru, par to pat nevajadzētu būt šaubām, ka viņam sanāktu ieslīgt klasiskās Young Adult žanra kļūdās.

Markus Zusak – Bridge of Clay

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Manas pārdomas

Bridge of Clay nav tikai viena puiša Klejdona vai vienkārši Kleja stāsts. Bridge of Clay caur vecākā brāļa Matthew pieredzes prizmu vēsta gana traģisku un emocionālu stāstu, kā piec Dunbaru brāļi, kur Metjū ir vecākais, tad seko Rorijs, Henrijs, Klejs kā otrs jaunākais un kā visjaunākais un reizēm tāpēc apceltākais Tomass jeb Tomijs. Stāsts, kurā pieciem Dunbaru brāļiem ne tikai vispirms jāaprod ar mātes cīņa ar vēzi, tad nenovēršamā viņas nāve, bet vēl smagāk, kad pēc tam tēvs pamet brāļus Metjū pārziņā (vien nesen sasniedzis pilngadību) un pats kaut kur pazūd uz diviem gadiem.

Tāpēc Bridge of Clay apraksts ir gana mānīgs koncentrējoties uz vārdu spēli par māla tiltu un varoni Kleju. Būtiskāka būtu tēva pēkšņā atgriešanās un kā tilta būvniecība pār jau labu laiku izžuvušu upi pilsētas nomalē grāmatas sižetā ir fonā, tā arī tēva centieni atgūt dēlu uzticību ir nobīdīta vairāk perifērijā. Vienīgi Klejs, kurš tik kārī bērnībā no vecākiem uzsūca visus iespējamos stāstus par viņu pagātni un bērnību, sper pirmo soli, kas kā tilts vēlāk ļaus arī pārējiem mēģināt atkal uzticēties kādām, kurš tik smagā brīdī atļāvās viņus pamest, lai nu kuļas pa dzīvi, kā nu māk.

Veids kā autors Markuss Zukas izvēlējies izklāt stāstu var būt pārsteigt nesagatavotu un tā sabojāt iespaidu par visu grāmatu vien tā iemesla pēc. Bridge of Clay proza tikpat kā visas grāmatas garumā izdodas saglabāt dzejiski plūstošu un raitu. Ir gan atskaņas, gan ritms un ne brīdi nešķiet, ka kaut kas tiktu stāsta darbībā samākslots vai lieks tikai tāpēc, lai vieglāk varētu izvēlēto formātu uzrakstīt.

Papildus tam Metjū stāstījums ļoti bieži, pat vienas nodaļas laikā, bet labi nodalīts un nesajūk, lēkā starp dažādiem laikiem. Starp laiku, kad vēl visa ģimene ir kopā un visi cenšas kā nu māk vēl priecāties, lai arī arvien biežākie mātes Penelopes vizītes uz slimnīcu liek par sevi manīt. Starp periodu pēc tēva aizmukšanas un stāsta ‘’tagadni’’, un starp periodu, kad Klejs tik drīz pēc pēc mātes nāves, negaidītā negadījumā zaudē tuvu draudzeni/kaimiņu meitu. Starp vecāku mātes Penelopes un tēva Maikla pagātnēm. Šāda gana bieža lēkāšana no viena uz otru tā vietā, lai ar dzejisko formu ļautu viegli pierast un saprast, kur, kas, kā, var tam nesagatavotu lasītāju, kas pēc grāmatas apraksta gaidījis kaut ko citu, noskaņot pret grāmatu, neļaujot izbaudīt brīžiem emocionāli sirdi plosošu stāstu, kuru Dunbaru brāļi, katrs pa savam, pārcieš diezgan drosmīgi.

Pa vidu visam vēl pa brīdim pamaisās visvisādi mājdzīvnieki (jaunākā brāļa Tomija vājībā), no kuriem visneierastākajam jābūt ēzelim. Turklāt gandrīz visiem ir ar Homēra epikām Odiseju un Iliādu saistīti vārdi. Tā teikt, lai brāļiem nebūtu garlaicīgi un ar dzīvnieku izdarībām reizēm tie ienestu negaidītus jautrus brīžus.

Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

The Infernal Devices triloģijas trešā grāmata Clockwork Princess pēc savas būtības ir vistīrākā jauniešu romantikas grāmata ar fantāzijas elementiem un ļaundari kaut kur tālu fonā.

Pirmā un galvenā romantiskā drāma ir, protams, saistīta ar sērijas galveno varoni Tesu Greju ar viņas noslēpumaino un neskaidro pagātni, kura, it īpaši viņas vecāku izcelsme un ar to saistītās Tesas spējas, tik ļoti piesaista Mortmeina interesi. Noslēdzoties Clockwork Prince grāmatai, par Tesas mīlestības ieguvētāja lauriem varēja priecāties Džems (viens no maniem minējumiem būtu TBC), kuram nāve ir teju aiz stūra, kuru spēj atturēt vien narkotiskās vielas, kuras sapircies Mortmeins, lai vēl vairāk piespiestu Tesu rīkoties viņa labā.

Tikmēr Vilam, turklāt vēl kā Džema labākajam draugam un turklāt vēl Parabatai pēc Dēmonu mēdnieku rituāla, kuram pret Tesu izveidojušās tikpat spēcīgas jūtās, jācieš klusu, lai pēdējās dzīves nedēļās nesabojātu draugam to pašu dārgāko. Smieties vai ne, bet papildus dramatiskumam, jo tas šādā grāmatā tikpat kā nekad nevarētu būt par daudz, arī Tesai vienlaicīgi ir tikpat spēcīgas jūtas pret Vilu kā pret Džemu. Abi var vārtītīes psiholoģiskas vainas apziņas vannās no rīta līdz vakaram, cik nepareizi tas ir, kur nu vēl uzsākt nopietnākas attiecības pēc Džema nāves.

Paralēli, lai lasītājam nekļūtu garlaicīgi no Tesas apbrīnas par puišu dievišķīgi skaistājām acīm, matiem, muskuļiem utt. un pretēji no puišu puses, tad autore Cassandra Clare dod pietiekamu ‘’atpūtu’’ un +/- izvērš attiecībā uz nesen Londonas institūtā ievākušamies brāļiem Gideonu un Gabrielu Ligthwood, no kuriem vienam uzmanību piesaista kaujas mākslu apguvē talantīga mājkalpotāja, bet otru Vila māsa Cecily, kurai pašai Dēmonu mednieku pasaule ir salīdzinoši kas jauns.

Drusku interesantāku uz mirkli sižetu padara politiskās intrigas pašu britu Dēmonu mednieku pasaulē par Londonas institūta vadību, kura šobrīd uzticēta kopīgai Šarlotes un viņas vīra Henrija kopīgai vadībai, bet nav nekāds noslēpums, ka Henrija uzmanību pārsvarā saista visvisādi izgudrojumi institūta pagraba laboratorijā, atstājot institūta pamatgrožus sievetes rokās, kas dažam labam neiet pie sirds.

Ak jā, ir taču arī ļaundaris Mortmeins un viņa radītā sižeta elementi ar plāniem iznīcināt Dēmonu mēdniekus vispirms Lielbritānija un pēc tam arī visā pasaulē. Diemžēl pirmajā grāmatas daļā ir kaut kur fonā, bet vēlāk šajā ziņā nekļūst diži labāk, jo kulminācijas brīdis vairāk rada sajūtu, kā lieki noversta uzmanība no paša galvenā. Kaut kā ātri vajadzētu to ļauno Mortmeinu atrisināt, un garā epilogā, kas sākas labu laiciņu pirms oficiālās epiloga nodaļas, atgriezties pie būtiskā – pārīšu savstarpējās attiecības.

Cassandra Clare – Clockwork Prince (The Infernal Devices #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Dēmonu mednieku Shadowhunters Londonas institūta un pēcāk visu mednieku iznīcināšanu sev kā par mērķi ir nolūkojis Axel Mortmain jeb Magister, kā pašam sevi patīk saukt. Vien motivācija tik lielam naidam un acīmredzami gadiem ilgi plānotai atriebībai uzreiz Londonas institūta vadītājai Šarlotei un viņas vīram Henrijma vai sērijas galvenajiem labajiem varoņiem Tesai, Vilam (Viljamss) vai Džemam(Džeimss) nav uzreiz izprotams. Ja vien tas būtu zināms, tas jau būtu viens liels solis, lai izveidotu un realizētu labu, kārtīgu aizsardzības un pēcāk pretuzbrukuma plānu.

Līdzīgi kā pirms šīs sērijas lasītajā The Mortal Instruments sērijā būtisku grāmatas lapaspušu skaitu aizņem savstarpējo attiecību drāma, kas nenovēršami pāraug romantiskās jūtās, starp Tesu un Vilu un starp Tesu un Džemu. Faktors, kas vēl vairāk sakāpina drāmu un jūtas, ļaujot tieši šajā aspektā autorei izpausties vārdu plūdos, ir draudzība starp Vilu un Džemu. Vēl jo vairāk abus vieno Dēmonu mednieku Parabatai rituāls, kas šo draudzību burtiksi padara nedalāmu ‘’līdz nāvu mūs šķirs’’.

Neliels akmens autores dārziņā, ko nevar neatzīmēt, ir Vila spēja redzēt un komunicēt ar spokiem, kas nevienā brīdī netiek pieminēts triloģijas pirmajā Clockwork Angel grāmatā un šajā tiek atklāti pieminēts vien prologā un viss. Šādi līdzigi niķi, izdomāt kaut ko jaunu un līdz tam nepieminētu, ik pa brīdim ir manāmi. Otrs mazais sižets, kas par un ap Vila tēlu saistīts ar iemesliem, kā un kāpēc viņš pirms pieciem gadiem nonācis Londonas institūta un Šarlotes un Henrija aizgādībā. Pirms pieciem gadiem Vils nejauši mājās atbrīvoja dēmonu, kas ieslodzīts tupējis 20 gadus un aiz atriebības Vila tēvam uzlika puisim traģisku lāstu. Līdz šim puisim ir sanācis ar to sadzīvot, bet Tesas uzrašanās dod jaunu sparu atrast veidu, kā lāstu noņemt. Diemžēl lāsts nav vienīgais šķērslis attiecību uzplaukumam starp viņu un Tesu.

Viegla dzīve, pat starp draudzīgajiem medniekiem Londonas institūtā, nav arī Tesai. Pirmkārt un galvenokārt aiz tā, ka pašas brālis Neits ir viens galvenajiem, vismaz viņa ieskatos, palīgiem ļaundarim Mortmeinam lielā varas pārņemšanas plāna realizācijā. Bet nebūt ne mazsvarīgākas galvassāpes sagādā divi institūta puiši un labākie draugi Vils un Džems. Kā gan mierīgi dzīvo, ja abi ir ieskatījušies meitenē, kura pat nav Dēmonu mendiece vai pat parasta mirstīgā.

Cassandra Clare – Clockwork Angel (The Infernal Devices #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Ir 1878.gads un, kad plašajā ASV mirst vēl nepilngadīgās Tesas Grejas tante un vienīgais rads, Tesas brālis Nathaniel jeb Nate, dzīvo Lielbritānijā, meitenei neatliek nekas cits, kā mērot garo un bīstamo ceļu pāri okeānam uz svešu zemi. Kā nepatīkams pārsteigums un šoks būs tieši vēl lielākās briesmas, kuras sagādās pašas brālis, bet no kurām palīdzēs izkļūt dīvaini svešinieki, kuri sevi sauc par Nephilim, par dēmonu medniekiem Shadowhunters.

Lai arī jaunumiem, ka tādi briesmoņi kā vampīri, vilkaši un citi mošķi reāli eksistē būtu jānāk kā potenciāli letālām ziņām 19.gadsimta prātam, tad Tesa ne tikai to uzņem un pieņem salīdzinoši mierīgi un līdzsvaroti, bez histērijas, bet vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka nākas uzzināt, ka viņa pati nemaz nav parasts mirstīgais cilvēks.

Clockwork Angel kā jau jauniešu fantāzija nosaka nepārprotamus labos un ļaunos tēlus. Tesas jaunatrasti draugi Londonas dēmonu mednieku rindās, it īpaši sliktais puisis Viljamss jeb Vils un viņa krietni piezemētākais,bet tikpat inteleģentais draugs Džeimss jeb Džems, varbūt tieši Tesas un viņas brāļa Neita dēļ, dēmonu mednieki nokļuvuši vampīru uzmanības centrā, kuriem patiktots krietni lielāka rīcības brīvība nekā salīdzinoši vien nesen apstiprinātie Accords likumu to atļautu.

Nebiju gaidījis, bet kā patīkams pārsteigums, bija nesasteigtā romantika starp dažādiem tēliem Clockwork Angel gaitā. Lai arī uz to pusi tiek doti mājieni, tad ne tuvu nevar salīdzināt ar The Mortal Instruments sēriju. Varbūt nopelns tam jādod laika periodam, kā dēļ autorei iespējams šķitis, ka romantikas temps jāpiebremzē. Bet tajā pašā laikā, ja jāpiemin dialogi un tēlu izteikšanās stils, tad tas šķita jūtami mūsdienīgāks par darbības notikumu 1878.gadu, ko gan jau biju gaidījis un kas nesagādāja nepatīkumu vilšanās momentu.

Cassandra Clare – City of Heavenly Fire (The Mortal Instruments #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

City of Heavenly Fire, The Mortal Instruments sērijas otrās triloģijas kulminācijas punkts. Visas pasaules liktenis atkarīgs no tā, vai galvenajiem varoņiem un dēmonu medniekiem kopumā izdosies apturēt Valentīna dēla Sebastiana ļaunuma pilnos plānus pārņemt varu pār pasauli.

Bet pirms tam sirdsmieram der krietnu laiku veltīt attiecību drāmu nokārtošanai, jo sērija taču tiek noslēgta, un drusku pavisam jauniem tēliem, un vienīgais saturīgais iemesls, kas nāk prātā, ir kopējā lapaspušu skaita uzpūšana. Nepiepildījās izteiktā cerībā pēc City of Lost Souls izlasīšanas, ka pat pie lielā lpp skaita, tas būtu pamatots. Vēl jo vairāk, jo divu galvenāko jauno tēlu vecumi ir 12 un 10 gadi, bet viņu uzvedība tālu neatpaliek no jau iepazītajiem varoņiem kā Klarisa un Džeiss.

Tikmēr turpinot pa attiecību tematu, drusku uz kaitinošo pusi velk dažādo romantisko attiecību uzturēšana draudzīgā skūpstu zonā vismaz uz lapaspuses, jo viens un tas pats dažnedažādos aprakstu veidus jau, tā teikt, velkas sešu grāmatu garumā, kas varētu būt viens no galvenajiem motīviem autorei fanu servisa ziņā sarkastīt arī kādu grāmatu, kur varoņi tiek tālāk savās darbībās.

Varbūt kādam tas nāks kā pārsteigums, ka autorei ir drosme nogalināt kādu no gandrīz galvenajiem tēliem, bet šie tēlie tik un tā lielākā daļa ir anonīma statistika, un gan šī grāmata, gan sērija kopumā gana kompetenti veic darbu bez liela riska uz oriģinalitāti.

Bet atgriežoties pie nopietnākā pamata sižeta, tad tam seko gana paredzams gala iznākums.  Maitelkis –  un šajā brīdī pie sērijas pēdējās grāmatas domājams, ka tas pat tāds nebūtu, ja teiktu, ka labie spēki gūst virsroku. Kas pats par sevi nav nekas grāmatai pārmetams, bet pēc sērijas izlasīšanas man vismaz rodas secinājums, ka autorei vienkārši noveicās, ka tieši šī Young Adult sērija ir viena no tām, kas guvusi vispasaules slavu.

Cassandra Clare – City of Lost Souls (The Mortal Instruments #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

City of Lost Souls iepazīstina tās lasītāju ar plašāku The Mortal Instruments un dēmonu mednieku pasauli. Kaut arī galu galā rezultāts lielā ļaundara (Sebastiana) apturēšanā vismaz šīs grāmatas ietvaros nāk no cita avota, kā arī iegansts, lai apmeklētu šīs jaunās lokācijas ir gana vienkāršots.

Iron Sisters – līdzīga sekta kā Silent Brothers vien ar atšķirību, ka viņas izgatavo ieročus kā stele nazi, kurus dēmonu mednieki izmanto katru reizi dodoties cīņā pret ļaunajiem spēkiem.

Praetor Lupus –vilkaču pārvaldīta organizācija, kura uzrauga tikko par monstriem kā vilkači un vampīri u.c. pārvērstos. Viņu iesaiste uz brīdi sižetā saistīta ar epizodi, kurā Džeiss un Sebastians, apciemojot vilkača Lūka mājokli, ar kuru Klarisas māte plāno precēties, pamodina visus mājas iemītniekus, ne tikai Klarisu, kura ir Džeisa lielā romantiskā interese, kas rezultējas ar Lūka nopietnu savainošanu ar dēmoniskas izcelsmes ieroci, no kura ievainojuma potenciāli letālām sekām var glābt zināšanas, kuras gadsimtu gaitā glabājas vien pie šīs Praetor Lupus organizācijas. Protams, visam ir sava cena, arīdzan pretimnākšanai un palīdzībai no viņu puses.

Citādi City of Lost Souls turpina ierasto sižeta gaitu, kā jau iepriekšējās sērijas grāmatas, kad pārliecinoši lielāko lapaspušu skaitu aizņem dažādu attiecību dramatiskās gaitas augšup un lejup, kamēr ar ļaundari saistītais sižets tiek paralēli sekundāri virpināts uz priekšu.

Pārdomās par iepriekšējo City of Fallen Angels pieminēju trīs pārus un viņu attiecības un lielos vilcienos tas pats tiek turpināts arī šajā, vien ar āķi, ka nu Džeiss ir jāglābj no Sebastiana ļaunā spēka ietekmes. Tad šoreiz pieminēšu citu pāri sērijas homoseksuālās attiecības starp dēmonu mednieku  Alec un Ņujorkas burvi/warlock Magnus Bane. Līdz šim lielais jautājums bija ‘’no skapja’’ iznākšana galvenokārt paša vecākiem un visādi citādi publiska attiecību atzīšana, bet, iesākoties jau sērijas ceturtajā grāmatā, kas tiek turpināts šajā, jautājums par Aleka un Magnusa attiecību nākotni ar fokusu uz to, ka kamēr Aleks noveco Magnuss ir nemirstīgs, ja vien neatgadās kaut kas momentā letāls. Pa vidu vēl jūtu virpuļi no Aleka puses par Magnusa pagātnes attiecībām, lai nebūtu garlaicīgi.

Nebūtu slikti, ja autore sērijas noslēguma grāmatā kodolīgi un neizplūstot spētu savilkt kopā visus sižetus un neatrisinājos jautājumus, bet, ņemot vērā, ka City of Heavenly Fire ir visgarākā no visām, tad lielas cerības uz to neloloju, kaut arī citādi diezgan sakarīga YA sērija.

Cassandra Clare – City of Fallen Angels (The Mortal Instruments #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Gribētos teikt, ka galvenais City of Fallen Angels sižets saistīts par un ap dažādu tīņu tēlu savstarpējām romantiskajām attiecībām un jaunais stāsta ļaundaris ir vien fona sekundārais sižets, ar ko uzpūst lielāku lapaspušu skaitu.

Teorētiski viena no pirmajiem un laika gaitā spēcīgākajiem dēmonem Lilitai būtu jābūt gana lielam draudam dēmonu mednieku Zemes aizstāvēšanas jomā. Pēc sērijas pirmās triloģijas kulminācijas noslēguma, pēc kura Klarisa panāk, ka Valentīna nogalināto Džeisu atdzīvina izsauktais arkeņģelis Raziels, ir iestājies disbalanss starp labajiem un ļaunajiem spēkiem. Lilitas lielais plāns ir atdzīvināt trešajā grāmatā iepazīstināto Sebastianu (Valentīna dēls), lai atgrieztu izjaukto balansu. Tomēr acīmredzami galvenais aspekts, par ko sērijas faniem būtu jārūp ir romantiskās drāmas.

Klarisa un Džeiss – Lilitas uzsūtīti nakts murgi Džeisam, kuru dēļ, neko nepaskaidrojot, viņš distancējas no Klarisas, kura attiecīgi sāk uztraukties un panikot par abu attiecībām un lielo mīlestību. Vai tik tiešām, pēc uzvaras pār Valentīnu, viss izjuks? Plus fonā Klarisas mātes Jocelyn un Lūkasa (Ņujorkas vilkaču klana līderis) gatavošanās kāzām.

Saimons un Izabella – Kamēr Saimons cenšas sarast un aprast, ka kļuvis par vampīru, un ar to saistīto nepieciešamību pēc asinīm. Paralēli divas attiecības ar Maiju (vilkate) un Izabellu (dēmonu medniece)- jātiek skaidrībā, ar kuru grib turpināt attiecības nopietnākā gultnē. Viena par otru nezina – drāma, kad to uzzina, bet jau iestrādāta izeja no problēmas, kad Maija uzzina pattiesību par Džordanu un apstākļiem, kad abi pārvērsti par vilkačiem.

Maija un Džordans – divi puslīdz maznozīmīgāki tēli, plus Džordans kā pavisam jauns tēls tieši šajā grāmatā. It kā pievienojas Saimona pusnenopietnajai mūzikālajai grupai, jo pirms aptuveni gada šie izlikuši sludinājumu, ka meklē solistu. Bet patiesība Džordans ir pus-slepenas organizācijas biedrs, kuri grib rūpīgāk pavērot Saimonu, jo viņš distancējies no vietējā vampīru klana un cenšas vēl pieturēties pie vecās mirstīgā cilvēka dzīves. Garš, līkumots pagātnes stāsts saistībā ar Maiju, bijusī draudzene, pirms pats vien dažas dienas pirms atgadījuma pārvērsts par vilkati. Un pēcāk, nezinādams, kas notiek, sakodis Maiju, inficējot viņu. Pārpratumi pēc tam.

The Mortal Instruments noteikti nav no tām sērijām, kuru varētu lasīt ārpus grāmatu secības.

Iepalicēji #42

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

City of Glass (The Mortal Instruments #3) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

The Mortal Instruments sērijas pirmās triloģijas labi nostrādāts noslēgums. Vismaz nonākot pie City of Glass sāku saprast, ka šajā sērijā savstarpējām labo tēlu attiecībām un galvenās varones Klarisas gadījumā romantiskajām attiecībām ir vienlīdz nozīmīgs statuss kā cīņai ar lielo ļaundari Klarisas tēvu Valentīnu, kurš izmanto savu nepatiku pret vampīriem, vilkačiem, fejām un burvjiem kā ieganstu, lai, attīrot korumpēto dēmonu mednieku pārvaldi sauktu par Clave, patiesībā pats sagrābtu varu. Pielietodams vienalga cik agresīvas un nežēlīgas metodes.

Pieņemot spēles noteikumus un prozu, kurā Klarisa vai reizēm kāds cits tēls, piemēram, par brāli uzskatītais Jace vai Saimons, draugs kopš mazām bērnu dienām, var rindkopām vien, ja ne pat vairāku lapaspušu garumā, kaut arī vien nesen ir norisinājusies smaga cīņa vai tāda vien vēl būs, no kuras atkarīgs teju pasaules liktenis, tad ar šādu perspektīvu beidzot YA The Mortal Instruments sērija šķita pat gana sakarīga.

Vien ceru, ka otrajā sērijas pusē galvenais ļaundaris un viņa motīvācija būs drusku nopietnāka par Valentīna.

***

Those Who Leave and Those Who Stay (The Neapolitan Novels #3) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešajā Neapoles noveļu cikla grāmatā Elena un Laila ir jau pieaugušas sievietes. Lai arī Those Who Leave and Those Who Stay iesākoties Elena var sevi uzskatīt par veiksmīgāku , inteliģentāku un citādi augstākas kultūras baudītāju, it īpaši pēc debijas grāmatas publicēšanas, kurai ir pat ļoti labi panākumi, gan galvenokārt tās skandalozitātes dēļ, tad stāstam turpinoties Lailai savā profesionālajā darbā nemaz tik čābīgi neiet.

Jāsak neliels paldies šīs grāmatas apraksta izveidotājam, kurā minēts, ka Laila apprecējusies vien 16 gadu vecumā, kas dod labāku saprašanu par un ap iepriekšējās grāmatas notikumiem. Vai nu akmens ierunātāja un autores lauciņā, vai arī manā, ka nepieleca atšķirīgā laika perioda citādās paražas, precoties vēl virms 18.

Tikpat atšķirīga ir jau pieminētā Elenas grāmatas kritiskā uzņemšana literatūras pasaulē. Viņu šoks, ja vien viņi zinātu, kas notiks vēlāk, cik daudz pelēku nokrāsu aplaimos grāmatu pasauli. Elenai pašai jāsaprot, ko viņa sagaida no savas autores karjeras, vai kritiķu novērtējums ir tikpat svarīgs, cik pašas grāmatas pārdošanas panākumi, vai viņa labāk tomēr vēlas būs Literārais dižgars, kas tomēr prasa citu pieeju.

Lasītājs caur Elenas atmiņām var sekot līdzi dažādajām drāmām, kas piemeklē gan Elenas, gan Lailas kā profesionālo, tā laulību dzīves. Drāmas un brīžiem kaislības augstos toņos ir i vienā, i otrā.

***

Academ’s Fury (Codex Alera #2) by Jum Butcher

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Draudi kā iekšējie, tā no ārpuses, kuri gatavi izmantot vājuma brīdi, lai to censtos vēl vairāk vājināt, ja ne pat iekarot.

Jūtama galvenā varoņa Tavi izaugsme gan kopš pirmās Furies of Calderon grāmatas, gan šīs Academ’s Fury piedzīvojumu iespaidā. Jāsaka gan, ka Codex Alera turpina būt visai konvencionāla un klasiska tipa fantāzija ar ne pārāk aizraujošu asā sižeta tipa notikumu sadaļu, kas vairāk tiek attēlots caur tēlu piedzīvotā un uztvertā interpretāciju, pietaupot sulīgākās, asiņainākas daļas lasītāju iztēlei. Varbūt arī sērija kā tāda vairāk domāta jaunākiem fantāzijas lasītājiem.

Academ’s Fury iepazīstina arīdzan ar gana daudz jauniem tēliem, pie viena mainot perspektīvas un lokācijas, kurās būt Tavi nebūtu pa spēkam. Tiek interesanti paplašināta arī pasaules uzbūve, tās dažādo rasu un būtņu iemītnieku sastāvs, kuri ne visi ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem.

***

Death in a Strange Country (Commissario Brunetti #2) by Donna Leon

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas piezīmes

Vienā no Venēcijas kanāliem rīta gaismā atrasts ārzemnieka līķis – izrādās kareivis no tuvējās ASV militārās bāzes Vicenzā.

Nelegāli toksiski atkritumi. Kāds dažs labs negadījums ar civiliedzīvotājiem, kuri nonākuši ar tiem saskarē.

Laimīga laulība starp galveno tēlu Gvido Brunetti un sievu.

Nedaudz komiska rakstura tiešā priekšniecība, kas nemitīgi steidzina inspektoru un ir gatava plūkt slavas laurus veiksmes gadījumā, bet tikpat naska novelt vainu uz citiem, tikai ne sevi.

Vienkāršs, tiešs, maz komplicēts sižets.

Organizētā noziedzība, mafija un korumpēti birokrāti, deputāti.

He looked down at the glass again. ‘I care that these things happen, that we poison ourselves and our progeny, that we knowingly destroy our future, but I do not believe that there is anything – and I repeat, anything – that can be done to prevent it. We are a nation of egoists. It is our glory, but it will be our destruction, for none of us can be made to concern ourselves about something as abstract as “the common good”. The best of us can rise to feeling concern for our families, but as a nation we are incapable of more.’

‘I refuse to believe that.’ Brunetti said.
‘Your refusal to believe it,’ the Count said with a smile that was almost tender, ‘makes it no less true, Guido.”– Poala’s father’s answer to Brunetti’s question about the corruption and ineptitude of their government.

——————————————————————————————————–

Then I discovered girls, and I forgot all about being angry or lost, or whatever I was. I just wanted them to like me. That’s the only thing that was important to me.’
‘Were there a lot of them?’ she asked.
He shrugged.
‘And did they like you?’ He grinned.
‘Oh, go away, Guido, and find yourself something to do. Watch television.’
‘I hate television.’
‘Then help me do the dishes.’
‘I love television.’

Iepalicēji #41

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Dust & Decay (Rot & Ruin #2) by Jonathan Maberry

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis aptuveni pusgads kopš Benijs, viņa vecākais brālis Toms un vēl daži sabiedrotie/draugi pieveica noziedznieka, kas sevi sauca par atlīdzību mednieku, Charlie Pink-eye bandu. Diemžēl ar to vien nav pieticis, lai pārējie līdzīgi domājoši un noskaņoti Toma kolēģi pārtrauktu savas darbības. Ne tikai tas, bet Čārlija atstāto vietu tikpat ātri cenšas ieņemt kāds vēl nežēlīgāks personāžs.

Noslēdzoties pirmajai grāmatai, Benijs un Niksa (viens no tiem draugiem) debesīs uz brīdi pamanīja lidmašīnu, bet tikpat ātri tā jau bija prom. Tomēr savu darbu tā padarīja un iesēja Benija un Niksas prātos domu, ka kaut kur eksistē pilsētas, kopienas, kuras spējušas saglabāt tāda veida tehnoloģijas. Ideja, ka jāpamet pašu mazā pilsēta un jādodas prom ir dzimusi. Diemžēl par to, ka Toms dosies līdzi ir padzirdējuši arī pieminētie bandīti un tie tik berzē rokas, gaidot brīdi, kad galvenais bieds pazudīs.

Tā nu izvēršas melnbalta, sīva un skarba cīņa starp labo un slikto, kurā Benijam nākas pieaugt vēl vairāk, kā Rot & Ruin ietvaros. Kamēr liela daļa pilsētnieku apzināti izvēlētā neziņā turpina dzīvot aiz šķietami drošajām sienām un nav neko darījuši, lai ņemtu vērā Toma padomus viņa slikto kolēģu izskaušanas nolūkos.

Loģisks, ticams notikumu turpinājums Rot & Ruin sērijā autora Jonathan Maberry izpildījumā. Pa ilgiem laikiem YA žanra pārstāvis, kam varētu pievērsties kā nākas.

***

City of Ashes (The Mortal Instruments #2) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Klarisas un Džeisa tēva Valentīna griba iegūt vēl lielāku spēku. Izmanto vēlēšanos ar spēku mainīt Shadowhunter padomes darbību, jo citas iespējas nesaskata, lai izskaustu nevajadzīgu iecietību pret pārdabiskām būtnēm kā vampīriem un vilkačiem un mobilizētu ēnu medniekus cīņai pret dēmoniem. Kaut arī nesaskata pretrunas, ja pats izmanto dēmonus mērķa panākšanai.

Mortal Cup Valentīnam kalpos ilgtermiņā, bet, lai gūtu ātrāku uzvaru nepieciešami papildspēki. Tādējādi kā nākamo instrumentu ļaundaris Valentīns noskatījis Soul Sword, kuru gan ar rituāla palīdzību vispirms no labo spēku ieroča jāpadara samaitātu, ko cer panākt upurējot tam četru dažādu radību (vilkatis, feja, vampīrs un burvis/warlock) bērnu asinis. Tas tā kā skaitītos pamata sižets, kam būtu jānodarbina visu iesaistīto prātus, bet tad City of Ashes nevarētu sevi saukt par kārtīgu YA fantāziju.

Attiecību mudžeklis starp Klarisu un Džeisu, pat pēc desmitgades pārsteiguma, ka abi ir brālis un māsa, neatvieglo faktu, ka jūtas vienam pret otru radās pirms šīs vēsts. Tam vēl pa vidu Klarisas agrās bērnības dienu draugs Saimons, kurš cer, ka nu beidzot lemts abu attiecībām kļūt par ko vairāk. Ja pienācīgai drāmai vēl ar to nepietiktu, tad atliek vēl Saimonam gandrīz nejauši pārtapt par vampīru, lai dramatisma līmenis būtu pārsātināts līdz malām.

Diemžēl sērijas turpinājumā neseko pienācīgs maģijas rūnu spēka avota izskaidrojums, arī to pielietojums uz tā lietotāju ķermeņiem šķietami atstāj vien labvēlīgu iespaidu. Ne miņas, no kā un kurienes tiek ņemti resursi, daža laba medicīniska rūna tiek lietota kā ibumetīns. Pašiem tēliem maģija ir pašsaprotama, bet lasītajam vien jāpieņem, ka tā notiek.

Kritiskāk gribas paskatīties arīdzan pret tēliem. Attiecībā uz jaunpienācējiem īpaši izceļas Inkvizatora amata tēls, kas robežojas ar parodijtēlu tās acīmredzami labajiem tēliem kavējošās, pat kaitējošās darbībās, aiz kurām slēpjas savtīgi motīvi, kas galu galā palīdz vien sērijas ļaundarim Valentīnam. Grūti pateikt, vai tas galvenokārt, ka Inkvizators ir pieaugušais, ka viņai tāda loma piešķirta, kas tīņus nesaprot, bet neizslēgtu tādu varbūtību.

***

The Story of a New Name (The Neapolitan Novels #2) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Story of a New Name turpina stāstu no galvenās varones Elenas perspektīvas gan par pašas, gan draudzenes Lila dzīvi. Turpinājums līdzīgā marienē, kā My Brilliant Friend, bet, zūdot novelitātei un jaunajai videi, tēliem, personīgi prasījās, kas vairāk kā teju gandrīz tas pats, kas pirms tam.

Protams, notikumi neatkārtojas, dzīve turpinās, bet skolas ikdienu drāmai aizejot vairāk fonā (drusku radās jautājumi par skolas sistēmu un konkrētiem galveno varoņu, viņu vienaudžu vecumiem), galveno lomu ieņem kaislības attiecību un mīlestības frontē, kurā Elena nemitīgi salīdzina sevi ar draudzeni, vai vismaz tā šķiet, un kurai jau no laulību dienas dzīve ar vīru nesagādā diži lielu prieku.

Būs jāizlasa, jānoklausās, kāds žanra pārstāvis, kas sirdij tuvāks, pirms turpināt ar sērijas trešo grāmatu Those Who Leave and Those Who Stay, it īpaši, ja arī tā sarakstīta līdzīgā manierē, par ko nekas neliecina, lai tā nebūtu.