Blogam 4 gadi!

download

Atzīmējot bloga ceturto dzimšanas dienu un piektā gada sākumu, gribas teikt ašu paldies visiem tā lasītājiem! :) Iepriekšējā gadā ikdienas dunā sanāca piemirst un atcerējos vien tad, kad šādam rakstam jau bija par vēlu.

Četru gadu laikā šķiet izlasīts vairāk kā pirms tam pavisam lasītāja gadiem kopā, plauktu pilnāki un TBR kalns nesasniedzams. :D

Advertisements

Izlasīju, lasu, lasīšu #117 (28.05-10.06)

Šo divu nedēļu periodā gadījās izlasīt tikai vienu grāmatu, kura nokaitinātu un/vai citādi liktu vilties, turklāt tā pati, Sin in the Big Easy, bija priekš City Book Review.

Šķita, ka no teātra izrādes šis tas vēl atmiņā bija palicis un arī ilgāku laiku nebija lasīts Latvijas autora darbs, tādēļ izšķīros par labu Svina garšai, un pavisam īsi var teikt, ka grāmatu ir vērts izlasīt. :) Viens no labajiem piemēriem šajā sērijā; kā nakamo (jūlijā iespējams) domāju lasīt Arno Jundzes Sarkano dzīvsudrabu.

Audio ziņā, izmantojot maija akciju, kad par vienu kredītu varēja dabūt divas grāmatas (no noteikta saraksta), izvēlējos tādas, kurām citkārt varbūt nemaz nepieķertos klāt (vispirms būtu par tādām jāuzzina) un gan Columbus Day, gan Inspector Hobbes and the Blood bija pārsteidzoši labas. Vien šī brīža audio grāmata Nocturnal nav slikta, bet nav arīdzan labāka par divām iepriekšminētajām.

Izlasīju:

36254378

Elizabeth McCourt – Sin in the Big Easy

61664

John Scalzi – The Sagan Diary (Old Man’s War #2.5)

39876113

Neena H. Brar – Tied to Deceit

24961951

Māris Bērziņš – Svina Garša (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #6)

Noklausījos:

39343183

Craig Alanson – Columbus Day (Expeditionary Forces #1)

18206813

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Blood (Unhuman #1)

Lasu:

34002132

Brandon Sanderson – Oathbringer (The Stormlight Archive #3)

Klausos:

12099550.jpg

Scott Sigler – Nocturnal

Lasīšu:

39329571

Dan Gilvezan – Dead Money

Klausīšos:

23153154

David Baldacci – Memory Man (Amos Decker #1)

Māris Bērziņš – Svina garša (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #6)

24961951

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dienas Grāmata

Manas pārdomas

Ir redzēta Nacinonāla teātra izrāde ar tādu pašu nosaukumu, un pēc Svina garšas izlasīšanas, ja vien būtu tāda iespēja, rodas vēlme noskatīties to vēlreiz, gan lai saskatītu izrādē ko jaunu, gan lai varētu salīdzināt abus atšķirīgos formātus.

Matīss Birkens ir jauns puisis, krāsotājs, kurš strādā kopā ar pieredzējušu meistaru Koļu. Kaut arī Matīsam vairāk rūp paša ikdiena un viņš paļaujas, ka dienas beigās viss pasaulē būs labi, un pašam Koļam ir pagātnes darbi (tā teikt, nogalini tu vai tevi), par kuriem jaunienācēji/krievi vēl joprojām varētu būt gatavi sodīt, kādēļ viņš raizējas vairāk, abi satraucas par pieaugošo nemieru Eiropā, un ko tas varētu nozīmēt Latvijai.

Neiespējami iedomāties, ko un kā rīkotos pats esot līdzīgā situācijā kā Matīss un/vai viņa draugi, paziņas. Vai paliktu un nedotos līdzi, kad galu galā Matīsa patēvs un baltvācietis Volfgangs izšķiras par došanos uz Vāciju. Bet pēc tam sekojošie ‘’piedzīvojumi’’ un nebeidzamās ballītes un iedzeršanas ar draugu Rūdi varbūt pat ir savā ziņā likumsakarīgs rezultāts. Pats Rūdis ir dzimis tirgotājs un spekulants, kurš spēs dabūt gatavu gandrīz visu ko vajag.

Tāpat novārtā netiek atstāta Matīsa romantiskā dzīve, kurā grāmatas ietvaros dominē trīs daiļavas – Sulamīte, Hermīne un Tamāra. Žēlsirdīgā māsa Sulamīte, iepazīta vēl brīvās Latvijas laikā, bet, ienākot un nostiprinoties Padomju varai, ar visu enerģiju metas iekšā sociālās pasaules būvēšanā, visa veida sacensībās, kā rezultātā attiecības ar Matīsu izplēn. Hermīne kaut arī ārēji pat ļoti skaista, iekšēji ir viens no seklākajiem cilvēkiem, ko Matīsam viņa mūžā lemts sastapt*, bet Tamāra (varbūt daļēji arī uz baiso notikumu fona) kļūst par Matīsa jauno mīlu.

Neieslīgstot grāmatas sižeta pārstāstā, kas pašsaprotami saistīts ar laika perioda vēsturiskajiem notikumiem, piepildīšu, ka vien beigu scenārijs** likās tā aiz matiem pievilkts, lai varētu parādīt notikumu no galvenā varoņa skatpunkta. Viss pārējais, kā izsūtīšanas aina ar vilcienu vagoniem vai ebreju slēpšana, romāna ietvaros šķita pieņemami. Nebija tikai sausa vēsturisko faktu iepīšana romāna darbībā, autors paveicis lielisku darbu, lai arī grāmatu būtu aizraujoši lasīt, pat ja lielā mērā ir nojaušams beigu rezultāts.

********Apzināto maitekļu zona********

*un lielā mērā ir par iemeslu tā beigu izraisīšanai.

**kad Matīss pārskatās un nejauši nokļūst ebreju gājienā, kurus dzen uz nošaušanu

John Scalzi – The Sagan Diary (Old Man’s War #2.5)

61664.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Sagan Diary ir filozofiskas dabas darbs iekš Old Man’s War sērijas, kas noslēdz leitnantes Džeinas Seiganas stāstu, viņai kļūstot par civiliedzīvotāju. Kā to sākumā atzīmē leitnants Gretchen Schafer, BrainPal datu analītiķis, tad šie dienasgrāmatu ieraksti nesatur gandrīz neko no spraigām kaujas ainu atmiņām vai citas nepārprotami vērtīgas militārās informācijas, tāda veida info acīmredzami ir ticis izrediģēts laukā.

Tādēļ sērijas vai žanra faniem, kuriem vairāk patīk spraigs sižets, šis darbs varētu nepatikt. Atlikušajos ierakstos ar lielisku vārdu spēli autors vairāk apkopotas Džeinas pārdomas par to, ko viņai nozīmē nogalināt un reizē cienīt/respektēt upuri (citplanētieti), kurš cīnās par labu pretiniekiem, par runāto valodu, mīmiku un žestiem, pie kā Džeinā, par cik viņa kā The Ghost Brigade kareive tika radīta ar spēju sazināties domas ātrumā ar sev līdzīgajiem kolēģiem, par viņas attiecībām ar Jared Dirac (netiek nosaukts vārdā).

Var arī nedaudz saskatīt vietas, kur Džeina pārdomā savu identitāti, kad viņa kā simtprocentīgs pieaugušais tiek iemests jau pilnībā attīstītā un uzlabotā ķermenī, kas domāts vien militārām vajadzībām, un jau agrīnā ‘’vecumā’’ pieredz ko tādu, ko lielākajai daļai nav lemts ne redzēt, ne izdarīt.

Noslēdzoši, lai labāk parādītu darbā izmantoto valodas stilu:

I am not Death. I am killing; I am the verb. I am the action, I am the performance. I am the movement that cuts the spine; I am the mass which pulps the brain. I am the headsnap ejecting consciousness into the air.

I am not Death but she follows close behind…

Neena H. Brar – Tied to Deceit

39876113

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguide Books

Manas pārdomas

Pēc slimnīcas darbinieces (Devika Singh) līķa atrašanas, superintendants Sharma un viņa parternis Rawa atklāj ne tikai, maigi sakot, neglaimojušu tēlu par noslepkavoto, bet arī skandalozus faktus, kas 1964.gada Indijā (nezinu, kas un kā mūsdienās ir vai nav mainījies) jebkura cilvēka reputāciju un godu vienā mirklī noskalotu renstelē. Bija visnotaļ interesanti lasīt kriminālromānu gan, kas nenorit kaut kur, piemēram, ASV, gan, kurā norises vietas kultūra un sociālās normas būtu tik atšķirīgas no ierastā.

Par galvenajiem aizdomās turamajiem kļūst viens no slimnīcas ārstiem Rajinder, ar kuru mirušajai Devikai bija dēka. Tāpat no superintendanta uzmanības lauka neizsprūk ārsta sieva Gayatri, kura vien dažas dienas pirms tam abus gultā pieķērusi. Vēl jo aizdomīgāk, kaut arī par pamatu bijis pavisam cits incidents pacientes nāves sakarā, kas rezultējās ar Devikas atlaišanu.

Tikmēr, kā jau minēju, izmeklētāji ar katru nointervēto slimnīcas darbinieku iegūst arvien skarbāku bildi par Devikas skarbajām rakstura iezīmēm. Vien retais par viņu saka labus vārdus – egoistiska un tāda, kas vispirms domās par sevi un savu Bez maz vai tas bija vien laika jautājums pirms kādam neizturētu nervi un viņu nogalinātu. Tādēļ gods godam izmeklētāji nekoncentrējas tikai uz Rajinder un Gayatri, jo tā teikt potenciāli aizdomās turamo, kam būtu motīvs, nebūt netrūkst.

Kriminālromānu faniem noteikti iesakāms ‘’kas to izdarīja/who dunnit’’ darbs! Nedaudz jāpierod pie tēlu vārdiem un vēl pie dažām lietām, bet tas netraucē izbaudīt grāmatu un risināt mīklu arī pašam.

Šī jau būs ceturtā grāmatu, kuru lasu pateicoties Book City Review, cerams nesanāks tāds klusums, kā ar vienu citu portālu.

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Blood (Unhuman #1)

18206813

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Endijam Kepleram, neliela laikraksta žurnālistam, tiek dota iespēja sevi mēģināt attaisnot un pacelt augstāk priekšnieka acīs. Endijam ir uzdots doties līdzi inspektoram Hobsam viņa ikdienas gaitās, tādejādi iegūstot materiālu labam rakstam. Paša galvenā varoņa acīs viņam vienkārši neveicas vai kādi citi apstākļi neļauj, piemēram, nodot rakstus laicīgi.

Vēl arīdzan Endijs ir visai stipri ieķēries kolēģē Ingrīdā, kura par nožēlu Endijam, vairāk uzmanības velta citam laikraksta žurnālistam Filipam. Ja tas vien nebūtu par iemeslu, Endijam būt uz viņu greizsirdīgam, tad Filipa šarms un proporcionāli apgrieztā darba profesionalitāte un veiksme (rezultātā priekšnieka ieredzēts) ir pietiekams iemesls tādam būt. Tikai stipri vien vēlāk Endijam, ar Hobsa palīdzību izlienot ārpus savas līdz šim šauras pasaules, top skaidrs, ka skaudībai un greizsirdībai nav bijis pamata.*

Hobss – cilvēks (ja tam var ticēt..) ar lielu miesasbūvi un skatienu, kas jebkuram pratināmā ceļiem sākt ļodzīties un ne vienam vien noģībt Hobsam viņam nemaz nepieskaroties. Tomēr aiz biedējošās ārienes, kura viņa kolēģos lielākoties ievieš bijību un respektu par panāktajiem rezultātiem, bet atšķirībā no Endija reti, kurš uzdrošinās palūkoties tālāk.

Izcils otrā plāna tēls bija Hobsa mājsaimniecības vadītājā un draugs ar īpatnēju raksturu – Mrs. Goodfellow, kuras vīrs ir kaut kur mīklaini nozudis un Endija prātā, pieņemot to ļaunāko, rodas viens potenciāli trakāks dzīves beigu gals par otru. Un abu pirmo tikšanos vēl jo šermuļaināku/creepy padara viņas savdabīgā dažādu radību (gan pārdabisku, gan ne tik ļoti) zobu kolekcionēšana un neomulīgais skats uz Endija zobiem. :D Tikai Humors ar lielo burtu, Endija paša komiskais neveiklums un jaunā paranormālas pasaules informācijas gūzma ļauj saglabāt veselo saprātu.

Dažādu apstākļu sakritības dēļ Endijs gan tiek atlaists no darba, gan uz nenoteiktu laiku apmetas dzīvot pie Hobsa un Mrs. Goodfellow bez kā nevarētu tapt lieliskā grāmata, kurā noris dīvainas zādzības. Dīvainas tādā ziņā, ka tiek paņemts tikai viens priekšmets (saistīts ar Rumāniju), kamēr citi daudz vērtīgāki objekti tiek atstāti neskarti. Hobss nav tas, kurš atļausies savā rajonā notikt pat kam tādam, ka nieka zādzības, tādēļ šim duetam atliek vien apvienot spēkus vainīgā notveršanai…

********Apzināto maitekļu zona********

*Ingrīda plāno precēties, ko Endijs, kaut arī apmeklēja viņas saderināšanās ballīti, nez kā nav piefiksējis. Tikmēr Filips izrādās ir gejs.

Elizabeth McCourt – Sin in the Big Easy

36254378

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Post Hill Press

Manas pārdomas

Sin in the Big Easy iesākas ar grāmatas galvenās varones Abby, jauniņa advokāte, kura vienā no saviem rīta skrējieniem palīdz, kā vēlāk noskaidrojas, izvairotai sievietei (Dārsija), saņemt medicīnisko palīdzību, kamēr citi līdz tam brīdim pa gabalu noskatījušies un pagājuši garām, bet vēlāk pierunā par nodarīto vērsties tiesā. Protams, vainīgajam džekam ir ietekmīgs tēvs, kurš viņu līdz šim no visiem sūdiem ir spējis izvilkt laukā; tagad pirmoreiz ir nonākts līdz tiesai.

Diemžēl grāmatai, īpaši vēl tik īsai, nav viens caurvijošs pamata sižets no sākuma līdz beigām. Radās saskaldīta darba iespaids, ka autorei bijušas vairākas idejas, kuras tad ir centusies kā nebūt sasaistīt kopā. Vispirms rodas priekšstats, ka Sin in the Big Easy varētu būt laba tiesas prāvas drāma ar apsūdzības un aizstāvības advokātu dueli, plus peripetijām ārpus tiesas sēdes. Un tad ne tikai tas vienā mirklī paliek kā kaut kas nebijis, bet nomaina toni vispār, kad Abby saņem traģisku ziņu no mātes, ka tēvs (slims ar vēzi) ir izdarījis pašnāvību. Pašsaprotami seko milzu sēras, Abigeila dodas no Ņūorleānas lido uz Ņujorkas teritoriju; būtībā pilnīgi cita grāmata. Vēl jo vairāk, šķiet galvenā tēla dziļumam, uzzinām par kaut ko pagātnē izdarītu, kuru Abigeila sev nav piedevusi un kas saistīts ar diviem bijušajiem. Bet pēc tam atkal seko pavērsieni Dārsijas lietā, pavērsieni, kurus var izskaidrot vienīgi ar to, ka citādāk autore nav spējusi iedomāties, kā virzīt sižetu uz priekšu; tikmēr ģimenes drāma pa lielam aiziet tālāk par otro plānu.

Par pašu galveno varoni, Abigeilu, nav sakāms nekas glaimojošs. Var piedot un saprast viņas lētticību, ņemot vērā profesionālo pieredzes trūkumu, bet ticēt katrai jaunajai informācijai un uzticēties katram nākošajam, kurš to viņai atklāj, jau ir par traku. Viena brīdi viens ir ļaunais tēls, kas slēpjas aiz briestošās lielās konspirācijas, kurai Abigeila uzdūrās tik nejauši, bet tad cits tēls kaut ko pasaka, viņa uzreiz notic tam, un lasītājam jāpieņem jaunā situācija par faktu…

Gribētos piekaisīties arī dialogiem – grūti definēt kas pietrūka, bet šoreiz bija pretējais gadījums, kad ir par daudz ‘’he/she said’’. Par beigām vispār trūkst vārdu, nebija vispār nekāda veida atrisinājums, bet, ja domāts kā klifhengeris, tad ir lasīti krietni vien labāki.

Craig Alanson – Columbus Day (Expeditionary Forces #1) (Klausāmgrāmata)

39343183

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Dienā, kad ASV svin Kolumba dienu, cilvēce tiek ierauta jau gadu tūkstošiem ilgā karā starp divām citplanētiešu frakcijām. Zemei uzbrūk Ruhar (ārēji vislielākā līdzība ar kāmjiem), tādēļ visi ir bezgala pateicīgi, kad uzrodas Kristang (ķirzakas) un padzen kāmjus prom. Bet visai drīz atklājas ķirzaku patiesie nolūki un viedoklis attiecībā pret cilvēci, ka viņu skatījumā ‘’mēs’’ neesam nekas vairāk par vergiem (inferior species).

To sakot, jāpiebilst, ka diži labāk nav arī ar Ruhar. Kaut arī kāmji nav tik tumsonīgi un barbariski, abas frakcijas tik un tā karo izmantojot mazāk attīstītas rases (barības ķēde), turklāt jāpiebilst arī, ka ne kāmji, ne ķirzakas nav šo ķēžu virsotnēs. Katrs cenšas ne tikai visiem līdzekļiem uzveikt ienaidnieku (ir daži kara likumi, lai nesačakarētu apdzīvojamas un potenciāli apdzīvojamas planētas), un neviens brīvprātīgi nedalās ar tehnoloģiskajiem un zinātniskajiem sasniegumiem, lai palīdzētu citam attīstīties.

Džo ‘’Bārnijs’’ Bišops – armijnieks, ne visai augsta ranga, kurš pirmā uzbrukuma laikā atrodas pie vecākiem fermā, Meinas štatā. Par turpmāko var vien teikt, ka Džo gan veicas, gan stresa situācijas pieņem to labāko lēmumu un pamanās būt īstajā vietā un īstajā laikā, bet iesauku ‘’Bārnijs’’ Džo iegūst, kad kopīgiem spēkiem ar vairākiem civiliedzīvotājiem sagūsta vienu kāmju kareivi. Džo ir tikai viens daudzajiem, kuri brīvprātīgi piesakās karam pret kāmjiem, ar domu atriebties, tikai lai vēlāk tūkstošiem gaismas gadu attālumā no Zemes sastaptos ar patieso cilvēces jauno situāciju.

Un tā Colombus Day varētu iedalīt divās daļās, jo, kad Džo šķietamo sabiedroto Kristang ieslodzīts nejauši iepazīstas ar Elders (rase, kura kaut kur pazuda pirms miljoniem gadu, bet atstāja aiz sevis tādus tehnoloģiskos sasniegumus, kurus neviens vēl nav izpratis) radītu mākslīgo intelektu. Šī AI personība ir tik kaitinoša (Džo lieto apzīmējumu asshole), ka Džo viņam iedod iesauku Skipijs. Pēc šāda pavērsiena un tik vērtīga, spēcīga drauga un sabiedrotā iegūšanas mainās viss spēles lauks, un ir lieki kaut ko vēl piebilst par sižetu, lai neielaistos maitekļos.

Var vien piebilst, ka Skipija un Džo sarunas un saskarsme vienam ar otru grāmatā ienes vajadzīgo humora devu. Skipija intelekts un zināšanas ir tik lielas, ka viņa acīs cilvēces gudrība labākajā gadījumā ir pielīdzināma baktērijām; vismaz par nelielu atvieglojumu viņa domas nav diži augstākas arī par citiem.

Michael Stephenson – The Man on the Roof

39340817

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Zaks Londons – jaunietis, kura slepkavība (līķis izlikts viegli atrodamā vietā) saviļņo, kādā Klīvlendas piepilsētā kaimiņos esošu piecu ģimeņu dzīves. Katram ir noslēpumi (pat gadiem ilgi glabāti), kurus viņš/viņa vēlētos labāk paturēt pie sevis un neizpaust sievai un bērniem, kur nu vēl plašākai sabiedrībai, un rezultātā, katru indivīdu no aizdomās turamajiem pieciem pāriem viena vai otra iemesla dēļ var turēt aizdomās.

Pa vidu visam detektīves Keidijas Lambertes un viņas ‘’zaļā’’ pārinieka Breidija darbu nedaudz maisa rajona dīvainais seniors savrupnieks Herberts, kura raksturs un manieres nav no tiem, kas radītu ātru draudzību. Ja tam piešauj klāt iniciāli viņa radītās baumas par ‘’vīru uz jumta’’, kuru neviens īsti nespēj ārēji aprakstīt, un vēl Herberta paradumu novērot kaimiņus (ilgi būt augšā/maz gulēt), tad vismaz īslaicīgi aizdomas uz viņu nav grūti novirzīt. Herberta baltais kaķis un viņa baisā/creepy veidā pieminēšana šur tur grāmatā vienubrīd lika domāt virzienā, ka tik beigu atrisinājums nav ar supernatural elementu.

Veicot piezīmes acīgs un pieredzējis lasītājs varbūt arī bez tām, jo autors, neatklājot POV identitāti, trīs reizes no katra no 10 pamata aizdomās turamajiem (vīriem un sievām), dod ieskatu viņu domu gājienā, ko viņi patiesībā domā par laulāto draugu, bērniem un kaimiņiem. Protams, gadās, ka aiz dusmām nolādām, lai kādam nez kas notiktu, bet visbiežāk tālāk par domām vai fantāzijām tas neaizkļūst, tad nu šādi lasītājs var minēt, kurš uz to būtu tiešām spējīgs.

Interesanti samaitātu tēlu šajā grāmatā ir kā uziet; īpaši starp piecu ģimeņu vīriem un sievām, reti kurš ir puslīdz ‘’normāls’’.Turot vienam otru aizdomās, apspriežot, kurš tad būtu varējis nogalināt Zaku un kuram bija motīvs, plus vēl detektīvu izprašņāšana, atklāj cilvēku patiesās sejās, kuras meistarīgi tiek slēptas aiz publiskajām maskām un māju durvīm, un parāda cik vājas īstenībā ir šo piecu ģimeņu draudzība.