Izlasīju, lasu, lasīšu #202 (08.11-28.11)

Izlasīju:

Noklausījos:

Ron Ripley – Haunted Village #1-9

Lasu:

Jean Nicole Rivers – To the Moon and Back (Black Water Tales #3)

Klausos:

Paul Kalanithi – When Breath Becomes Air

Lasīšu:

Ben Counter – Galaxy in Flames (The Horus Heresy #3)

Klausīšos:

Ron Ripley – Haunted Collection #1-9

Ron Ripley – Haunted Village Series #1-9

Links uz grāmatu Goodreads lapu

Manas pārdomas

Superbagāts, bet ne pārāk atzīts profesors Able Worthe izlēmis izveidot šķietami kontrolējamu eksperimentu ar mērķi izpētīt bailes. Metode kā to ticami- 1)iegādāties spoku apsēstas mājas un pārvietot uz viņa ciematu prom no svešām acīm, kuras apšaubītu visa šī eksp.legalitāti un 2)Pret pašu gribu nolaupīt pētījuma subjektus un ievietot viņus minētajā ciematā, lai kuļas kā nu māk, lai paliktu dzīvajos. Patiesi lielākam labumam nodevies pētnieks. Žēl kā eksperimenta dalībnieki ir no nepateicīgajiem un to tā nesaskata.

Sērijas gaitā profesors zaudē kontroli gan pār izveidoto eksperiment un iegūto rezultātu ticamību, ja tāda maz bijusi, gan pār savu veselo saprātu, kas zem stresa slodzes un vecuma pamazām aiziet pa pieskari, ja vien šāda eksperimenta zveidošana pats par sevi jau nav sava veida rādītājs.

Par galvenajiem labajiem varoņiem kļūst subjekti B, D un E jeb kara veterāns Markuss Holts, puika Aleksandrs jeb Alekss un policiste Džoisa (vīrs neiztur spiedienu). Markuss tik labi spēj tikt galā ar spoku radītajām problēmsituācijām, ka ātri vien profesors kļūst ar viņu apsēsts un brīžiem pat nespēj par neko citu padomāt. Markuss sevi stāda morāli augstāk par profesora acīmredzamajām sadistiskajām tieksmēm un kontroles pār citiem baudu, bet sižeta gaitā atklājas, ka Markusam ir jāpiedomā, lai neļautos vardarbības kārei vai vismaz jānovirza tā produktīvā un spokiem nedraudzīgā virizienā

Alekss vēl sērijas sākumā vairāk kalpo kā kāds, par kuru Markusam rūpēties un gādāt, lai viņš tiktu pasargāts no briesmām. Tomēr sērijas progress un paranormālu spēju uzplaiksnījums puikā maina attiecību dinamiku gan starp Aleksandru un Markusu, gan spēka pozīcijas vispār. Tikmēr Džoisa no visiem trim subjektiem ieņem vismazāko galveno lomu, vietām sniedz savu profesionālās pieredzes palīdzīgo roku. Gluži visam alfabētam netiek iziets cauri, bet pārējie subjekti, kuri tiek atrādīti tā teikt līdz katras grāmatas beigām neizdzīvo.

Profesors pats nav nekāds spēka mitriķis, bet lielā bagātība ļauj nolīgt privātu armiju/algotņus, kuru uzdevums ir neļaut subjektiem izbēgt no ciemata. Viņa labā roka Deivids – ar visu āķi un vēl vairāk norijis profesora idejas ar neapgāžamu ticību pielietoto metožu nepieciešamībai. Mērķis attaisno pielietotos līdzekļus. Bet ne visi ir līdzīgās domās un viens no tiem ir Timijs. Puisis ar izteiktu tieksmi uz vardarbību, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Par šoku un pārsteigumu gan Markusam un pašam, gan lasītājām ir saistīts ar radnieciskām saitēm ar Markusu.

Pavisam mazs fanu serviss, kad pavisam īsi pāris reizes pavīd spoku mednieka Šeina tēls no citām autora sērijām, kad profesora padotie cenšas “nopirkt” viņa Berkley Street māju.

Zem segas aiz bailes neprasās palīst, sniedz labu, nekaitīgu spokainu izklaidi tumšajos vakaros.

Masamune Shirow – The Ghost in the Shell #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

The Ghost in the Shell, Vol.1

#1-8 vol.apvienojums vienā deluxe izdevuma grāmatā. Žēl, ka krāsainas ilustrācijas ir vien vietām un ne visas grāmatas garumā, bet pašu ilustrāciju kvalitāte ir pat ļoti laba.

Pamatā katra nodaļa ir kā atsevišķš piedzīvojums vai misijas uzdevums, kas katrs pa druskai atklāj un papildina autora radīto futūrisko pasauli ar visu nākotnes vīziju par to, kā cilvēki un stāstā konkrētāk īpaši aģenti izmantos jauno interneta/kiber-telpu. Stipri vien labāks iespaids par šo kiberpanka mangu, vismaz pēc pirmās grāmatas, nekā nesen lasītā Akira.

Kā vienu mīnusu grāmatai noteikti varētu minēt nevajadzīgi seksualizētas sieviešu tēlu ilustrācijas (kā vēlāk uzzināšu, tad šis vēl skaitās normas robežās), un kaut arī ir vairāki stereotipiski muskuļoti un drosmīgi vīriešu kārtas varoņi, tad starpība ir acīmredzama.

Deluxe izdevumam autors ik pa brīdim ir pievienojis anotācijas, skaidrojumus. Reizēm ļoti noderīgi un informatīvi, bet nereti komentārs tāds, kas nav saistīts ar sižetu un izrauj no stāsta, tāds kas cenšas pamatot autora filozofisko vai reliģisko u.c. nostāju, un tādejādi ir pavisam lieks.

Kopumā ar sākums vērtējams pozitīvi ar + zīmi. Neesmu un neplānoju skatīties uz mangas bazēto animi.

Ghost in the Shell 1.5: Human-Error Processor

Ilustrāciju kvalitāte tiek noturēta līmenī. Atkārtošos, ka žēl, ka Deluxe izdevumā vien katras nodaļas sākums ir krāsains.

Aizsākas kā izmeklēšana potenciāli miruša cilvēka nolaupīšanā un viņa ķermeņa pārņemšanā elektroniskā veidā, lai aplinkus galu galā uz saviem kontiem novirzītu ievērojamus naudas apjomus. Vai tā vismaz virspusēji varētu šķist, bet, kā šīs, pēc būtības, slepkavības izmeklēšana, tā arī nākošajās nodaļās ne vienas vien pāragras nāves izmeklēšana liecina, ka patiesie ļaundara mērķi saistīti ar valsts līmeņa noslēpumiem.

Atsevišķi grūti izteikties par #1.5 Human-Error Processor. Pēc sajūtas arī šķiet tāda kā starp grāmata starp #1 un #2 Man-Machine Interface. Galvenokārt, jo ļaundara identitāte pārliecinoši netiek atklāta un izskan vien minējumi, ka tas varētu būt Pupeteer no #1. Diemžēl pēc visu trīs grāmatu izlasīšanas uz šo nākas atskatīties stipri negatīvāk, tāpat nedaudz mazāk attiecībā par #1, jo katra grāmata ir pati par sevi kā stand-alone, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, bet autors gan pirmajā The Ghost in the Shell šo to neatrisina un atstāj karājamies gaisā, gan izteiktāk šajā #1.5.

The Ghost in the Shell 2: Man-Machine Interface

Ļoti abstrakti apspēlēta ideja par un ap mākslīgā intelekta vai uz citasbāzea mākslīgi radītas elektroniskas dzīvības formas statusu.

Par otro (nosacīti) sērijas grāmatu var teikt tā – ar vienu roku dod, ko vēlējos, un tās ir vairāk krāsaino ilustrāciju, ar otro atņem kvalitātes ziņā ar seksualizētām sieviešu tēlu ilustrācijām stipri augstākā koncentrācijā salīdzinoši ar to, kas bija pirms tam.

Būtu bijis jauki laicīgi uzzināt, ka šī ir sava veida cyberpunk manga soft porn mērcē. Ja vēl #1 un #1.5 sieviešu darba formas kā peldkostīmi ir kaut cik kontrolēti, tad pie #2 brīžiem un tā ilgstoši pazūd jebkāda veida drēbes. Vien pie trešās reizes sapratu, ka sižetiski tam nav nekāda pamatojuma vai citiem vārdiem pārstāju censties to izprast ‘’kāpēc’’.

Izlasīju, lasu, lasīšu #200 (11.10-24.10)

Izlasīju:

Charles Watkins – Trees in Art

Gunther Willinger – Forests in Our World: How the Climate Affects Woodlands

Joel Sartore – Vanishing: The World’s Most Vulnerable Animals (Photo Ark)

Pedro Jarque Krebs – Fragile

Noklausījos:

Nicholas Sansbury Smith – The Extinction Cycle #1-6

Lasu:

Masamune Shirow – The Ghost in the Shell #1-2

Klausos:

Ron Ripley – Haunted Village #1-9

Lasīšu:

Jean Nicole Rivers – To the Moon and Back (Black Water Tales #3)

Klausīšos:

Paul Kalanithi – When Breath Becomes Air

Ron Ripley – Haunted Collection #1-9

Nicholas Sansbury Smith – The Extinction Cycle #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Zinot par kādu globālo pandēmiju ir izvērsusies Covid-19 saslimšana, acīmredzami nomaskēts brīdinājums pasaulei! Jāsaka, ka pat pārāk labi Nicholas Sansbury Smith ir izdevies vainu uzvelt Ebolas vīrusa un izdomāta, bet mākslīga Hemorrhage vīrusa kombinācija (plus mistiskas super-karavīra zāles/narkotikas), kas izmūk no slepenas laboratorijas un acumirklī iegrūž civilizāciju apokalipses apskāvienos. Tur pat nav jābūt ģēnijam lai saskatītu likumsakarības! :D

Bet ja drusku nopietnāk, tad autoram izdevies salīdzinoši laba un aizraujoša apokalipses sērija. Protams, neiztikt bez zināmas acu pievēršanas notikumu ticamības jautājumā, kas galvenokārt attiecas uz vīrusu izraisītajām ‘’komplikācijām’’, kuras izvēršas cilvēku pārmutēšanā visdažādākajos briesmoņos, kādu +/- iedomājami, kā izskaidrojums diezgan ātri kļūst pavisam šķidrs un caurspīdīgs, ja tam pievērstu kritisku uzmanību.

Sērijai ir ir divi galvenie varoņi – viens militāra dabas (virsseržants Reed Beckham) un otrs zinātniskas (Dr. Kate Lovato), kā nekā, kamēr tiek izdomātas indes, lai masveidā nogalināt monstrus, ir nepieciešami ieroči un lodes, lai atvairītu draudus. Kā pierādīs sērijas notikumu gaita, tad vien apvienojot abus ir kāda cerība uz planētas atgūšanu cilvēku rokās.

Šāda tipa sērijai nav grūti iedomāties, kas sastāda lielu daļu asa sižeta ainu gan sērijas sākumā, gan salīdzinoši mazāk tai turpinoties un tās ir cīņas ar zombijiem/briesmoņiem un to dažādajiem mutāciju variantiem, tāpēc liela loma, cik laba izvēršas sērija, ir autora izpildījums. Kaut arī neizdodas pilnībā izvairīties no neveikliem cringe momentiem, piemēram, teatrāliem mazāk svarīgu tēlu atvadu vārdiem, tad lielākoties izklaidējošais faktors ir spēcīgāks par dažu labu negatīvu aspektu.

Būšu priecīgs, ja nepiepildīsies bažas, ka autors ir lieki iztiepis sēriju garumā, jo ar sesto grāmatu nekas nebūt nebeidzas. Cerības likšu uz tikpat labiem ļaundariem sērijas turpinājumā, jo mutanti nav vienīgie, no kuriem būtu jāuzmanās, bet vairāk par deviņām grāmatām sērijā gan kaut kā šobrīd šķiet būtu par daudz.

Joel Sartore – Vanishing: The World’s Most Vulnerable Animals (Photo Ark) UN Pedro Jarque Krebs – Fragile

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Nat Geo Books

Manas pārdomas

Ja Forests of Our World autors noslēdz grāmatu ar optimistisku nākotnes prognozi, tad šī grāmata liek nolaisties uz zemes. Varbūt ne gluži sagrauj jebkādas cerības sīkās un kopā nesaliekamās šķembās, bet noteikti liek ieskatīties bēdīgām un lielākoties cilvēku rīcības izraisītām sekām tieši acīs.

Liela daļa grāmatā iekļauto fotogrāfiju subjekti pārstāv sugas, kuras ir vai nu ceļā uz izmiršanu par spīti aktīvistu centieniem vai arī ir bīstami tuvu tam, jo cilvēku skaits, kam tas rūpētu, nav pietiekami liels, un drīzā nākotnē arī var nonākt uz izmiršanas sliekšņa. Varbūt fokuss nav tik izteikti vērsts kukaiņu virzienā, bet fotogrāfijās nav aplūkojami tikai lieli un/vai plaši atpazīstami dzīvnieki.

Diemžēl pamatiemesli atkārtojas gandrīz no sugas – teritorijas sarukums, klimata pārmaiņas un malumedniecība ir tikai daži no biežāksastopamajiem.

Nedaudz atrauti no grāmatas tēmas ir otrs diemžēl, kas jāizsaka par grāmatas sējuma kvalitāti un konkrēti, ka fotogrāfiju lapaspuses un to papīra svars laikam ir pārāk liels slogs izvēlētajai līmei. Jau pēc vienas lasīšanas reizes var manīt, ka ļoti ilgs mūžs šai citādi tik vērtīgajai grāmatai nav lemts. Neatceros, ka pirms kāda laika lasītajai Putnu Foto Arkai būtu līdzīga liksta, kam par iemeslu iespējams ir mazāks lapaspušu skaits.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: teNeues

Manas pārdomas

Pavisam atšķirīga pieeja gan pašu fotogrāfiju uzņemšanā un to izvietojuma principos grāmatā, gan iekļauto sugu izvēlē, no kurām dažiem atvēlētas līdz pat 6 un 8 lpp.

Stipri mazāks sugu skaits, no kurām liela daļa populāras un plaši atpazīstamas sugas un mazāk dažnedažādās to apakšsugas/paveidi. Gandrīz eksluzīvi tikai lielāka izmēra dzīvnieki, vien daži abinieki vai putni, kur nu vēl kukaiņi.

Neieteiktu Fragile kā atsevišķu grāmatu, bet drīzāk kā papildinošu kompanjonu citai dabas aizsardzībai veltītai grāmatai, kā tagad, kad lasījo to uzreiz pēc apdraudētajām sugām veltītu Joel Sartore grāmatu.

Charles Watkins – Trees in Art UN Gunther Willinger – Forests in Our World: How the Climate Affects Woodlands

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Reaktion Books

Manas pārdomas

Bez pārlieku dižas ieskatīšanās grāmatas saturā biju lielākoties gaidījis daudz gleznu reprodukciju un salīdzinoši neliela apjoma paskaidrojošu prozu. Lai arī pieminētie mākslinieki un viņu dzīves gājums uzrakstīts vien to ieskicējot, ne vairāk par dažiem paragrāfiem, un, ja rodas vēlme par kādu uzzināt ko vairāk, tad Vikipēdijā noteikti būs vairāk izlasāms, tad ar vis to kopumā biju patīkami pārsteigts.

Prozas tik daudz, ka pēc grāmatas izlasīšanas, vēlreiz lēnā garā aplūkoju iekļautās gleznas atsevišķi. Atmetot vispārīgo teicienu, ka par gaumi nestrīdas, tad bija gan gleznas, kurās mākslinieka talants ir uzreiz saskatāms, gan tādas, pie kurām laikām nebūt skaidrā un arī tad acis jāpiežmiedz (vien daži tādi eksemplāri). Kā par vienas, tā otras kategorijas gleznām no autora puses ir izteikumi, kuri palīdz ievērot, ko tādu, ko pats būtu palaidis garām, vai citādi piekrist, bet nereti arī ieslēdzas brošūru un kritiķu runas stils, kurš par nesliktu un acīm tīkamu gleznu vai nereti par tādu, kuru plus mīnus jebkurš varētu līdzvērtīgi atkārtot, liek izteikt nez kādos epitetos. Saskot ko tādu, ka pie sevis jānodomā “kā tād!” vai “nu labi, lai tā būtu”.

Iekļautie darbi sadalīti desmit kategorijās, no kurām vismazāk pārliecinošas ir pirmās divas – Depicting Trees before 1800 un Drawing and Painting Trees after 1800. Laikam tāda klasifikācija izvēlēta, lai atspoguļotu un definētu atšķirīgu tehniku un pieeju koku attēlošanai, lai gan lielākajā daļā nodaļu pēc tam iekļauti darbi gan pirms, gan pēc 1800.gada Kā arī jāpiebilst, ka ar nelieliem āzijas izcelsmes izņēmumiem, pārējo gleznu autori pārstāv Rietumu pasauli.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: teNeues

Manas pārdomas

Cik saprotu, kaut arī pats autors Gunther Willinger ir biologs un fotogrāfs, tad fotogrāfijas lielākoties ņemtas Nature Picture Library. Ir arī pa kādam vēsturiskam foto ar sniegotiem kalniem, lai paliktu atmiņā, ka reiz ir bijis tāds laiks, kad ir bijis tik auksts, lai ūdens uz planētas Zeme pārtaptu par sniegu vai ledu. Fotogrāfiju kvalitāte super!

Netiek pastāstīts tikai pliki vien par kokiem un pasaules mežiem, kādi tik tie ir, bet arī diezgan daudz par dzīvo dabu, kuri par savu dzīvestelpu un mājām sauc mežu un bez tā izmirtu. Plika vienas sugas koku stādīšana nav slikti, bet tas ne tuvu nestāv klāt gadsimtiem un pat tūkstošgadēm ilgi pastāvējušiem dabiskiem mežiem ar augstāku augu un dzīvnieku daudzveidību tajā.

Klimatpārmaiņas, atmežošana un apdraudētas un izmirstošas sugas. Personīgi šķiet, ka atpakaļceļa punkts jau labu laiku nokavēts un nemaz ne tik ļoti tālā nākotnē pienāks realitāte bez polārajiem ledājiem. Autors gan lielākoties saglābā pat ļoti optimistisku skatījumu uz nākotni (grāmata izdota 2019.g.). Ņemot vērā nesen lasītu rakstu, kurā minēts par valstīm, kuras centušās ietekmēt ziņojumu par klimata pārmaiņam, lai varētu attaisnoti izmantot tikpat daudz un vēl vairāk fosilo kurināmo, tad nu autora vietā nelolotu tik lielas cerības, kas, protams, nenozīmē, ka nebūtu jācenšas apzināti darīt ko lietas labā.