3 dienas Ķīpsalā /Izlasīju, lasu, lasīšu #66 (20.02 – 26.02)

Trīs lieliskas dienas ar dažādiem vienu par otru interesantākām grāmatu prezentācijām ir pagājušas, un plauktos vietas palicis mazāk. Ir gan pirkts, gan mainīts, gan arī 5 Fables grāmatas uz lasīšanas laiku no Inta :) Atceroties labās atsauksmes un dzirdot, kā Ledus apelsīns tiek cildināts, nevarēju atturēties un nenopirkt.

Lūk arī uzskates materiāls tam, kā izskatās trīs dienas Ķīpsalā :D

dscf38671

dscf38681

dscf38691

*******

Izlasīju:

nr80

 

The Brave and the Bold » The Brave and the Bold #80 – And Hellgrammite is his Name! released by DC Comics on November 1, 1968.

Lai notvertu lielāku zivi, Betmens ir gatavs sadarboties ar mazākas nozīmes ļaundari, pat ja viņš ir izsludināts meklēšanā. Diemžēl viens no tiem komiksa izdevumiem, kur jēgu notiekošajam diži nesaskatīju. Viss, tāpat kā beigas, attiecīgajos brīžos norit ērtas sakritības par labu labajiem varoņiem. Pats Betmens visai muskuļots palicis. :D

19336279

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)

Noklausījos:

Lasu:

13606267

Peter F. Hamilton – Great North Road

6307040

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book One

Klausos:

5093

Stephen King – Song of Susannah (The Dark Tower #6)

Lasīšu:

68528

Bernard Cornwell – The Pale Horseman (The Saxon Stories #2)

7915496

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Two

large_5098

Andra Manfelde – Virsnieku sievas (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #10)

Klausīšos:

5091

Stephen King – The Dark Tower (The Dark Tower #7)

Interesantie raksti #9

Kopš iepriekšējā šāda veida raksta pagājuši nedaudz vairāk kā divi mēneši, pa kuriem sakrājušies diezgan paliela liste, cik nu iespēju robežās sanācis izlasīt. :)

********

Sci-Fi

David Reviews: Dark Matter by Blake Crouch

 

Ender’s Shadow: Ender’s Game from Bean’s perspective

Cerams šogad sanāks arī noklausīties. :D

 

Detektīvi/Mistērija

Review: Lock & Mori

Jauna Holmas un Moriartijas piedzīvojumi!

 

Non-fiction

Alvis Hermanis “Dienasgrāmata 2015/2016” (2016)

Interesanti par (pretrunīgo) Alvi Hermani.

 

Fantāzija

Burvju karalis. Levs Grosmans

Sakārdināja :)

 

Maģiskais reālisms

TRĪS SIEVIETES, MĪLESTĪBA UN SPĀRNI

 

Manga

#175: The Tuesday Night Bloggers – In Media Res: Case Closed vols. 1-5 (1994) by Gosho Aoyama

Sešgadīgs detektīvs, lai cik neticami tas varētu šķist, spēj atrisināt vienu lietu pēc otras.

 

Citi

Ekskursija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Ja pašam nesanāk apmeklēt!

Foodbanks, social justice and why we need a new conversation about poverty

Nabadzība nav izvēle vai dzīves stils.

Teaching in Latvia – Compared to the UK

Trīs atšķirības izglītības sistēmā.

Varbūt pamēģināt sākt grāmatu biznesu?

Grāmatu izdošana Latvijā.

Mœbius & Jodorowsky’s Sci-Fi Masterpiece, The Incal, Brought to Life in a Tantalizing Animation

Lielisks treileris animācijas filmai, kurai nebija lemts tapt.

TRĪSSTŪRIS SLĪTERES NACIONĀLAJĀ PARKĀ JEB 56 KM SVAIGA GAISA

Burvīgi ziemīgas bildes!

Paintings Inspired by Studio Ghibli

Mana kaimiņa Totoro dažādās gleznas vislabākās! (:

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)

19336279

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Tas, ko Erenam nejauši izdevās paveikt iepriekšējā krājuma beigās ar parasto titānu uzvedības manipulāciju, kā arī spekulācijas par Erena spējām radīt super-cietu vielu, lai atjaunotu sienas, dod vaļu pāragri lielām cerībām ātriem soļiem, nekā līdz šim, ja ne dot triecienu titāniem, nevis tikai aizstāvēties, tad vismaz atgūt līdz galam zaudēto Marijas sienu. Jo civiliedzīvotāju piespiedu evakuācija pēc viltus trauksmes par Rozes sienas krišanu, pierāda, ka, pat pēc tik īsa laika sprīža, kā nedēļa, radītais papildu stress uz resursiem, nav nepieciešams daudz, lai cilvēks vērstos pret cilvēku.

Jau tagad netrūkst tādu, kuriem prioritāte ir ‘’jo vairāk varas, jo labāk’’, un, lai parastie mirstīgie tiek galā kā paši māk. Interesants pavērsiens saistīts ar Militāro policiju. Visi tik seko dotajām pavēlēm no augstāk stāvošajiem, bet, kurš tad īsti stāv aiz tām?* Politiskās intrigas dominē šajā krājumā, kas, iespējams, nav autora stiprākā sižetiskā līnijā. Jau kārtējo reizi jāatzīmē nepieklājīgi ilgā beast titāna prombūtne, un vispār sāk piemesties sajūta, ka notikumi tiek vilkti garumā. Erena tēva pagrabs tā vien šķiet ir aizmirsta lieta.

Nesūdzētos par mazāk atmiņu ainām, kas varbūt bija noderīgs vien saistībā ar Kristu jeb Historia (šajā ziņā šis tas jauns, interesants un jautājumu raisošs). Vai arī kaut drusku mazāk ilustrācijām, kur katrs tēla ģīmetnis attēlots, cik šokēts viņš/viņa jūtas.

Cits viedoklis šeit, kurš krietni detalizētākā analīzē ienirst titānu pasaulē. (:

********Apzināto maitekļu zona********

*Interesants pavērsiens beigās, kas liek domāt par kādu nebūt militāru apvērsumu! (: Nu tie ir tēli! – gan komandieris Ervins, gan kapteinis Levi!

Guest post: Dialectic on the Survival of a Battery Doll by Maxine Thompson

 

Maxine-Thompson.jpg

Maxine Thompson

When we talk of lusts, I always got the impression that it is mostly related to sexual lust. Personally I have lusted in many ways. Marginal levels of maturity has shown me that.
In this instance, I think I can acknowledge the three main lusts that turned me from a life of humility and true contentment, to a life of desperation and mental enslavement.

The first of these, I had initially held in the best regard, which, to be fair, is a likely condition and symptom of lust.
I had lived with him for close to a decade. I had lived with him for years, until I had to accept that he was an incubus and an abuser. He was someone that absorbed my strength, my heart, and eventually my will to live. I was left depleted, abandoned, and absent-minded. This did not happen at the end of the time we spent together, but was happening clandestinely throughout. I only opened my eyes to the truth after the fact. I guess it just seems to happen that way – something to do with denial, or worse, ego.

I internalised and fantasized my life – living through yahoo chat rooms, my avatar on second life, and a holiday romance that left me with a son, whilst still legally bound to this deception of a reality.

The incubus forced me to live an arid existence, whilst he kept two households in the same vicinity – this double-life totally unknown to me. His attitude and behaviour whilst we were together, was one of heavy condemnation. He judged me, and verbally tore me down, brutishly, and arrogantly, with a mouth like a viper. It became a competition, to prove myself just as it has always been. I was “nasty” and “lazy” with home maintenance. I did not teach the boys to clean up after themselves, and I was an overweight “pig”, with “no sense”. No other man would accept the scars on my stomach from the multiple caesareans and laparotomies that I had had to save my life, and even my “mother does not love me”. My friends were “whores and roaches”, and there were doubts about whether I had ever really been sexually assaulted, despite police and crown prosecution involvement.

No one wanted to suffer his company, and my company diminished. I did meet him whilst very vulnerable – twenty-one and extravagantly low in self-esteem…

Let me talk a little about my second lust – the idea of beauty.

Beauty has had a serious influence on me. It seems to have a serious persuasion on people in general, but obviously in different proportions, and ways. For me though, it is something of a novelty. It is a novelty first of all because of my mother, and then further on in my college years in my need to be attractive, to the degree that I ended up putting so much weight on it throughout my formative years, and adulthood altogether. I struggled to see past it, and once I thought I had set my eyes on what appeared to be good, I was hooked on it being good, until the truth was later revealed…

My third lust, the one I saw as the pride of life, and the one to make me appear wise, was my lust for achievement. It was my lust to be a success in this world. I wanted to do something good in life, and in society, and the idea of rising to a respectable office in the Home Office (an established and highly regarded organisation) also appealed to my ego. I did not really see it like that in my youth: I just wanted a job, and it was in government administration, and I thought, “that is good, maybe I will make something of myself”. I did not know what it was really like, until my love of ego nearly killed who I was.

I dream tigers that stalk me. These treacherous and calculating creatures, that hunt the weak. With piercing eyes, and intent foreheads. Their colour so striking and vivid in quite lucid dreams. I was thankful that at one point I walked into a room full of dead ones.

I was wearing only pyjamas and large green wellington boots. As though I was the hunter. I had not attacked them though, so I am in no way sure how these creatures died.

Sometimes I see big rats passing near me and I get a sense of envy. Sometimes I dream large snakes, and being choked by them as they press heavily in, and circle tightly around my throat. I dream that I am in a room filled with people who have lost their minds and can’t communicate.

I suffer severe nightmares in which I am being chased by various men, up and down escalators, running on rollercoasters, up and down hills and valleys, and in and through cubes. I dream myself bound to a chair, with my arms tied up behind my back. Sitting there in complete terror, in a dark cave…

I had always felt a deep rejection which I really could not articulate. I could not articulate it, but I knew from the beginning, I was alone. I felt myself leave, mentally and emotionally. I turned cold, and withdrew into myself, deciding that one day I would find love and feel special. This ‘feeling’ and ‘sense’ of rejection, abandonment and loneliness, really lead to my primary infirmity, because it made me feel inadequate and made me desperate for acceptance but in an exclusive, ‘everyone must work for my love and attention’ kind of way. As though, if you do not think I am good enough, then neither are you, and you must prove yourself.

I became a living doll. Life-like, and alive, but cold inside. A doll bearing invisible weights that had settled around my innocent and naive heart, forming firmament between me and people.

This memory left me wondering whether this was the beginning of my disassociation. A disassociation that I never quite understand because the whole concept is quite challenging to get my head around. When I was told by my therapist that I think my emotions, I don’t feel them, I was left confused. I had to go away and really think about what that meant. How long had I separated myself from my feelings? How long had I fallen into the habit of questioning them, and sense-checking them to make myself deal with pressure and move on? I was doing this as long as I could remember. It didn’t serve me well to pander to them and sit and cry from injury. Injury was happening to me all the time so who cares. What did it matter? I needed to get up and carry on. So I did, time and time again.

new_cover-211x300
Dialectic on the Survival of a Battery Doll – Maxine Thompson

Exposing the effects of Anxiety and Post Traumatic Stress Disorder from the experience of a woman
This book was written to assist in individual person psychoanalysis. From the author’s experience as a woman, a domestic abuse victim, a UK civil servant (in the modern workforce where commitments are torn between work and family life), and as a result of being diagnosed with PTSD, Anxiety and
Depression. It is key now, because it is an important contribution to the public discussion on mental health and work, as it provides a point of view that echoes the experience, and voice of many living in the UK at a time of uncertainty: not only as a woman, but as a domestic abuse victim, and as a former employee for the Home Office. This book was written following employment tribunal, at a time of distinct trial, and in trying to face the uncertainty of income, and the possible loss of profession. It called for a change of thinking habits, and a change in perception in order to survive.

Pirmdienas teikums #136

6356190

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

He thought he might weep, but in time the urge passed; when he raised his head again, his eyes were as dry as the desert he would eventually come to, still following the trail of Walter, the man in black.

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

Izlasīju, lasu, lasīšu #65 (13.02 – 19.02)

Šo nedēļu varētu nodēvēt par Kinga jeb Tumšā torņa nedēļu, par cik, izņemot Betmena komiksu, gan audio, gan teksta formātā lasīta tikai šī sērijā. :) Prieks par to, ka sērija tika laba, skumjāk, jo beigas nav vairs diez ko tālu. Varbūt martā turpināšu ar citām viņa grāmatām kā Zem kupola vai 11.23.63. :)

Līdz piektdienai/sestdienai gribētos pabeigt Great North Road. Tad jau redzēs, vai izdosies, jo uz šo brīdī vēl nav tikts pāri simtajai lpp. :D

Un, kaut arī Ķīpsala var ieviest izmaiņas, uz šo brīdi joprojām plānots pēcāk turpināt The Saxon Stories sēriju, bet pēc tās ‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ sērijas jaunāko grāmatu Virsnieku sievas.

Izlasīju:

nr79

The Brave and the Bold » The Brave and the Bold #79 – The Track of the Hook released by DC Comics on September 1, 1968.

79.izdevumā Betmenam piespēlēts savdabīgs ne gluži super-, bet varonis noteikti, kuram dots Deadman. Īstajā vārdā Boston Brand ir slepkavības upuris, bet tā vietā, lai dotos turp, kur mirušajiem jādodas, pārdabiski spēki dod iespēju atriebt savu nāvi, padarot viņu par spoku! Tikmēr Gotamā uzdarbojas slepkavniecisks sindikāts, un neapmierinātība sabiedrības un žurnālistu vidū aug!

6356190

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

12341557

Stephen King – The Wind Through the Keyhole (The Dark Tower #4.5)

Noklausījos:

4978

Stephen King – Wolves of the Calla (The Dark Tower #5)

Lasu:

13606267

Peter F. Hamilton – Great North Road

19336279

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)

Klausos:

5093

Stephen King – Song of Susannah (The Dark Tower #6)

Lasīšu:

68528

Bernard Cornwell – The Pale Horseman (The Saxon Stories #2)

large_5098.jpg

Andra Manfelde – Virsnieku sievas (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #10)

Klausīšos:

5091

Stephen King – The Dark Tower (The Dark Tower #7)

Stephen King – The Wind Through the Keyhole (The Dark Tower #4.5)

12341557

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Scribner

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

The Wind Through the Keyhole, kuru hronoloģiski var ievietot starp ceturto un piekto The Dark Tower sērijas grāmatu, apvieno trīs stāstus. 2012.gada Goodreads Choice Awards Fantasy kategorijā.

Rolandu un viņa ka-tet sastopam neilgi pēc viņu tikšanas prom no viltus Ozas burvja. Pirms vēl viņi ir sasnieguši Kallu un vilkus, kas kā sērga reizi paaudzē tai uzklūp, ir ātri jāsameklē patvērums no postošas, mūsu realitāte neesošas (labi, ka tā), vētra – saukta par Starkblast. To raksturo neierasti silts/karsts laiks pirms vētras ar sekojoši ļoti strauja temperatūras pazemināšanās un ļoti spēcīgu vēju. Temperatūra nokrīt tik zemu, ka koki burtiski sasprāgst! Kas zin, nebūtu mūsu varoņiem līdzās Oy vai nesastaptu upes pārcēlāju Bix un viņa padomu, mums lasītājiem būtu stipri īsāka sērija.

wind_paperback

Kamēr Rolands, Džeiks, Edijs un Oy pārlaiž vētru drošā vietā, Rolands pie ugunskura siltās gaismas ‘’nosit’’ laiku ar stāstu no savas jaunības par to, kā viņš ar citu jaunu strēlnieku tika nosūtīts uz Debaria pilsētu ar sālsraktuvēm netālu, lai tiktu galā ar skinman jeb shapeshifter, kurš vainojams neskaitāmās slepkavībās, ieskaitot gan sievietes, gan bērnus. Stāsta darbība norit pat vēl pirms The Little Sisters of Eluria notikumiem, kuriem piešķirts #0.5 kārtas skaitlis. Lai cik jauns vai pieredzējis Rolands būtu, viņa tēla balsī jau var sajust to, kāds viņš būs. Tā izceļas uz pārējo fona, sajaukt ar citu ir neiespējami. :)

Par laimi, pēdējā no briesmoņa uzbrukumiem ir izdzīvojušais. Kaut arī Bils slēpjoties redzēja vien uzbrucēja kājas, ir cerība, ka pat tāds sīkums + Rolanda hipnotizētāja iemaņas spēs palīdzēt notvert vainīgo. Bilam, kurš vēl ir tikai mazs puika, pēc tēva zaudējuma nav viegli, un Rolands, kuram vecāka zaudējums nav svešs, mierina puika ar Mid-world pasaules stāstu/leģendu par drosmīgu puiku (Tims) līdzīgā vecumā. Pat tajā neiztikt bez Tumšā torņa, tomēr būtu paticies, ja tornis būtu bijis ar lielāku klātbūtni visā grāmatā, kura nav slikta, bet salīdzinoši ne tik laba. Arī ‘’izdomātajā’’ leģendā par Timu ir jūtama ietekme no mūsu pasaules, kā arī pagātnes paliekas no ‘Old People’ laika, kad vēl pasaule nebija sākusi virzīties tālāk.

9781501166228_p0_v2_s192x300

Lai gan aprakstītā pasaule – ainava, fauna (piemēram, pūķi un purva cilvēki) un flora – nešķita tā drošākā vide, tā spēj aizgrābt elpu un neatteiktos paviesoties. Bez tā vēl gribētos izcelt stāstu izkārtojumu, kur centrā titulstāsts The Wind Through the Keyhole, apkārt tam Rolanda stāsts par skinman un grāmatas sākumā un beigās jau iemīļotie varoņi līdz šim. Ja ne sīpols :D, tad gredzens gan. :)

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

6356190

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Rolanda no Gileadas stāsts no laika vēl pirms The Gunslinger grāmatā aprakstītā, kad viņa ceļš uz Tumšo torni vēl bija pirmsākumos. Tomēr arī ne tik seni, jo divi viņa amata biedri (plašāk pieminēti Wizard and Glass gr.) jau nav Rolandam līdzās. Lai lasītu The Little Sisters of Eluria nav nepieciešams būt lasījušam Strēlnieku, bet stāstā ir minēti vairāki personāži, kuri, nezinot viņu nozīmi, var palikt kā parasti vārdi.

Rolands ierodas Eluria pilsētā uz zirga, kas kuru katru brīdi draud izlaist garu un apkrist. Pilsētas ielas ir kā izslaucītas, ir redzams, ka jau labu laiku tā ir pamesta. Zirgs pa tiešām izdomā aiziet tai saulē, bet, par laimi, viņa izdotās skaņas laicīgi Rolandam ļauj pamanīt ar zombijveidīgām kustībām tuvojošos zaļu cilvēku bariņu. Rolanda meistarība vēl nav sasniegusi tādu līmenī, kāds tas redzams vēlāk sērijā, un jaunība un pieredzes trūkums kļūst par iemeslu tam, ka šķietami nevārīgo pretinieku spēki izrādās pārāki.

Apkārt viss ir gaišs, balts un pirmā doma, Rolandam pamostoties, ir, ka viņš ir miris un nu atrodas kaut kādā paradīzē. Patiesībā tā ir slimnīcas telts, kurā darbojas dīvaina rakstura mūķenes un arī ‘’ārsti’’ nav no ierastajiem, un drīz vien top skaidrāks, ka kaut kas nenotiek, kā tam pienāktos.

Labs īsais stāsts domājams gan jau sērijas faniem, gan jaunpienācējiem, kur Rolanda tēls ir pat patīkamāks, nekā Strēlniekā.

Stephen King – Wolves of the Calla (The Dark Tower #5) (Audio book)

4978

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Reizi paaudzē Kallas pilsētā ierodas vairāki desmiti jātnieku vilku maskās vienādi pelēkos zirgos, un aizved sev līdzi vienu bērnu no katra attiecīgajā periodā dzimušā dvīņu pāra. Pa lielam varētu nešķist nekas traks, jo bērni pēc 4-6 nedēļām tiek atgriezti, bet āķis tajā, ka tie, kas atgriežas, vairs nav cilvēki, bet gan čaulas. Ne viņi prot runāt, ne paši paēst vai nokārtoties u.c. Grāmata iesākas ar Kallas iedzīvotāju sapulci, kurā valda noskaņojums, ka pienācis pēdējais laiks pielikt šim ārprātam punktu un padzīt vilkus prom uz visiem laikiem! Par laimi, netālu, sekojot staram, ceļo vairāki strēlnieki, ar kuru palīdzību būtu iespējams to paveikt. Atliek tikai pārliecināt, ka ir vērts izmest līkumu.

Otrs grāmatas sižets saistīts ar mūsu pasaules Ņujorku un Kalvinu Torni (Calvin Tower), vīru, kurš Džeikam pārdeva grāmatu par vilcieniņu Charlie the Choo-Choo un mīklu grāmatu. Kāda sakritība, ja ne paša Ka pirksts, ka tieši viņam pieder zeme ar Rozi! Šī roze ir ļoti īpaša un unikāla, kas zin, varbūt tieši pateicoties tai, Tumšais tornis vēl nav sabrucis. Problēma vien tajā, ka ir arī cits ieinteresēts pircējs, kurš izmanto Enrico Balazar pakalpojumus, lai pārliecinātu pārdot zemesgabalu tieši viņiem. Ar Enriko mēs nesastopamies pirmoreiz. Šī varbūt ir cita dimensija un cita viņa versija, bet Rolands un Edijs var apliecināt, ka toreiz viņu sastapšanās nebeidzās veiksmīgi Enriko.

Piektajā Tumšā torņa sērijas grāmatā dominē noslēpumu tematika. Ja to pieļauj, to spēks varbūt tik liels, ka nav nepieciešams nekāds ārējais ienaidnieks, lai Rolanda ka-tet izjuktu. Viens no šiem noslēpumiem ir jaunas personības parādīšanās Sūzanā. Sevi viņa sauc par Mia, un visticamāk viņa ir Sūzanas spēkošanās ar dēmonu, Džeikam atgriežoties, gala rezultāts. Iespējams, arī tas būtu sīkums, ja ne Mias/Suzannas grūtniecības fakts. To, kādu postažu, šis dēmona bērns aizsāktu, nav iespējams prognozēt! Ap šo aspektu nedaudz autors pieskāries arī aborta tematikai.

Garais ceļš atstājis paliekošas sekas uz Rolanda veselības stāvokli. Viņu māc bažas, vai, veselībai pasliktinoties, viņš spēs sasniegt torni. Brīžiem sāpes locītavās kļūst neizturamas, bet Rolands nevēlās izrādīt to saviem biedri, noteikti ne pirms vilku ierašanās Kallā. To arī gribētos pieskaitīt pie grāmatas varoņu lielajiem noslēpumiem. Spriežot pēc nākošās grāmatas nosaukuma, tā šķiet paies novēršot par ilgu glabātā Mias/Suzannas noslēpuma sekas.

Visai liels pārsteigums bija dzirdēt atklāti varoņus pieminam Kinga romānu ‘Salem’s Lot; labi, ka biju jau to lasījis. :) Tas tādēļ, ka Kallā Rolanda ka-tet sastop mācītāju Kalahanu – stāsts par viņa nokļūšanu Kallā bija lielisks! Un atkal kārtējā ‘’sakritība’’ starp mācītāja vārdu un pilsētas nosaukumu! Viņš kļūst par Rolanda un pārējo uzticības personu.

Vienīgās bažas par grāmatas audio bija pašā sākumā, izdzirdot, ka nomainījies gan grāmatas ierunātājs, gan izdevniecība. Pagāja brīdis, kamēr pieradu pie izmainītām tēlu balsīm (visvairāk ‘Oy), bet, kad tas bija paveikts, tālāk jau atlika baudīt pašu darbu. Autora pēcvārdā tad arī seko pamatojums, kāpēc nācās veikt šādu maiņu.