Izlasīju, lasu, lasīšu #195 (12.07-25.07)

Izlasīju:

Noklausījos:

Brett Battles – The Cleaner (Jonathan Quinn #1)

Douglas Preston, Lincoln Child – Reliquary (Pendergast #2)

Jeff Rovin – Mirror Image (Tom Clancy’s Op-Center #2)

Lasu:

Otto Penzler – The Big Book of Rogues and Villains

Michael J. Sullivan – Age of War (The Legends of the First Empire #3)

Klausos:

Mo Hayder – Bird Man (Jack Caffery #1)

Lasīšu:

Otto Penzler – The Big Book of Female Detectives

Klausīšos:

Douglas Preston, Lincoln Child – The Cabinet of Curiosities (Pendergast #3)

Jeff Rovin – Mirror Image (Tom Clancy’s Op-Center #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc PSRS sistēmas sabrukuma joprojām var atrast ne mazums personāžu ietekmīgos amatos, kuri jaunās Krievijas demokratizēšanos un pakļaušanos rietumu modei saskata, kā vājuma pazīmes un novirzīšanos no spožā laika perioda, kad ar Padomju Savienību nevienā jautājumā nevarēja nerēķināties. Piešķil klāt vēl pa kādam krievu organizētās noziedzības darbonim, kuram rūp vienīgi peļņa (dolāros), un gairlaicīgi nebūs.

Kamēr ar viens vaigs tiek rādīts smaidā, atzīmējot jaunā prezidenta ievēlēšanu, tad ar otru dažs labs plāno liela mēroga konspirāciju, lai, tā teikt, atgrieztu valsti uz pareizajām sliedēm, par kurām diezin vai neatkarību ieguvušās vai atguvušās kaimiņvalstis būtu maz tik priecīgas.

Mirror Image, kas publicēta 1995.gadā, pirms Putins savos grožos pārņēmis šo jauno Krieviju un ir savā ziņā interesanti vērot spekulācijas par politisko attīstības virzienu Krievijā un ģeopolitiskajām tendencēm vispār. Citādi visai tradicionāls un klasisks (spiegu) trilleris. Neslikta sižeta dramatiskā arka, kulminācijas brīdis un atrisinājums, lai gan drusku paredzams, un žanra fanam/lietpratējam izklaidējošs, bet Mirror Image uz ko vairāk nevar pretendēt. Grāmatas ierunātājam Michael Kramer sniegumam noteikti pienākas pa kādam labam vārdam, lai uzturētu interesi grāmatas notikumos.

Jāsaka, ka visai optimistisks redzējums uz politisko situāciju Krievijā, par kuru iespējams tā arī varētu nodomāt Borisa Jeļcina prezidentūras laikā.

Douglas Preston, Lincoln Child – Reliquary (Pendergast #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis vairāk nekā gads kopš Ņujorkas dabas muzeja briesmoņa plosīšanās. Katrs no iesaistītajiem personāžiem ir centies ar piedzīvoto tikt galā pa savam. Kamēr žurnālistam un nu jau grāmatu autoram William Smithback tas tikpat kā nemaz nav traucējis turpināt dzīvot un pat ienesis labu kapitālu no pārdotajām grāmatām par notikušo un ļāvis gūt zināmu popularitāti, tad, piemēram, muzeja kuratorei Margo Green ir bijis krietni grūtāk, un ieroča iegāde ir tikai viena no viņas aizsargmehānisma darbībām, lai neļautu murgiem turpināt kontrolēt sevi.

Sērijas otrā grāmata Reliquary par savu pārdabisko radījumu mājvietu padziļinātāk izmanto Ņujorkas pazemes tuneļu (pamesti metro, kanalizāciju sistēmas u.c.) līkločus, kas kvadrātmetru jeb kvadrātpēdu apjomos ir galvu reibinoši. Tos nepārzinot, nav nekāda lielā māksla tajos apmaldīties. Stiepjoties vairāku stāvu dziļumā tuneļi, kā izrādās, sniedz mājvietu un patvērumu ne tikai bez citas pajumtes palikušajiem, tā sauktajiem mole people, bet arī kam šaušalīgākam, kam tādam, ar ko darīšana ir bijusi pirmās grāmatas Relic varoņiem.

Lai ko varētu teikt par prozas literāro augstumu, tad par šāda aspekta izmantošanas spējām atmosfēras radīšanai (pat ja drusku sierīgi) abiem autoriem var sniegt uzslavu. Ne tik poztīvi var izteikties par jaunu tēlu no likumsargu puses Jack Waxie, kurš savā manierē un uzskatos varētu būt policista Coffee dubultnieks no pirmās grāmatas. Kā Coffee, tā arī Waxie tiek izmantots, kā tumsonis, kas tik māk augstā tonī dod pavēles un drīzāk pasliktinās jau tā kritisku situāciju, un, kad tā arī notiek, tad prioritāra būs paša karjeras drošība.

Spriedzes pilno notikumu katalizators ir divu bezgalvainu līķu atrašana Manhetenas dubļainajos piekrastes ūdeņos, kad tā vietā tika meklētas pār bortu izmestas narkotikas aizturēšanas laikā. Lai gan pirmā doma uzreiz nevienam nav, ka kaut kas līdzīgas muzeja briesmonim ir atkal atgriezies, tad FIB aģents Pendergasts ir turpat netālu, un nepieļauj tādu pašu kļūdu. Ņemot vērā pirmās grāmatas Relic epilogu, arī lasītaju nevajadzētu pārsteigt notikumu scenārijs, kurā šis tas ir nogājis greizi un pārdabiski radījumu atkal terorizē Ņujorku.

Brett Battles – The Cleaner (Jonathan Quinn #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džonatans Kvins – ārštata operators, nepiesaistīts nevienai konkrētai aģentūrai, kura pamata uzdevums ir satīrīt citu atstātas šmuces gan pašu darba devēju, gan trešo pušu radītas, bet kurās nav vēlams parastajiem likumsargiem atrast ko nopietnāku, rastos pārāk daudz lieku jautājumu, un nogludināt jebkāda veida no tā visa izrietošās problēmas, novērst kāda vietējā policista potenciālās aizdomas citā virzienā

Visa Džonatana pasaule tiek apgriezta kājām gaisā, kad pēc pabeigta uzdevuma paša mājās cits līdzīga amata kolēģis mēģina viņu nogalināt. Labi ka vēl jauniņais Neits, māceklis, kurš tik nesen zem Džonatana sācis apgūt profesijas sīkumus, lai vēlāk varētu strādāt individuāli un izdzīvot, iepriekšējā vakarā izšķīries par labu pārnakšņošanai pie Džonatana pēc veiksmīgās misijas, jo pretējā gadījumā pastāv visai liela varbūtība, ka sērijai vajadzētu meklēt citu galveno varoni.

Džonatans pats par sevi vienmēr cenšas ievērot profesionālu piesardzību, jo citādāk nepaspēsi attapties, kad kāds tevi ir pamanījies nogalināt. Tāpēc ļaundara zināšanas par viņa mājas adresi šķiet it īpaši nepatīkams fakts un aizdomas par nodevību sāk krist pat uz ilggadējiem kolēģiem. Nekad nevari būt drošs, kad lojalitāti un koleģialitāti pārsitīs pievilcīgāka apjoma naudas summa.

Lai nekļūtu par vieglu upuri vēl nezināmiem pretiniekiem, Džonatans un Neits ir spiesti bēgt, slēpties un meklēt palīdzību pie gadiem ilgi neredzētas paziņas, varbūtēja drauga Orlando. Varbūt, jo abus saista traģisks pagātnes notikums, kura pieļaušanā kā tādā vairāk vai mazāk pamatoti vainu uz Džonatanu noveļ gan Orlando, gan Džonatans pats. Lasītājam svarīgi neļauties šokējošajam pavērsienam, kad tagadnes spriedzes pilnajiem notikumiem pievienojas konspirācijas par bioloģisku ieroci tieši pret serbiem, kā atriebību par Srebrenicas slaktiņu, ir pat ļoti cieša saistība ar traģēdiju Džonatana un Orlando kopīgajā pagātnē.

Kopumā ļoti labs trilleris kā no autora puses – proza, dialogi un asa sižeta ainas un labi izveidoti tēlo, kur galvenais varonis nav vienīgais ar miesu uz kauliem un ar pamatotu motivāciju, tā arī no The Cleaner ierunātāja Scott Brick izpildījuma puses.

Izlasīju, lasu, lasīšu #194 (28.06-11.07)

Izlasīju:

Noklausījos:

Wesley Chu – Time Salvager (Time Salvager #1)

Douglas Preston, Lincoln Child – Relic (Pendergast #1)

Sabaa Tahir – An Ember in the Ashes (An Ember in the Ashes #1)

Lasu:

Otto Penzler – The Big Book of Rogues and Villains

Klausos:

Brett Battles – The Cleaner (Jonathan Quinn #1)

Lasīšu:

Michael J. Sullivan – Age of War (The Legends of the First Empire #3)

Klausīšos:

Douglas Preston, Lincoln Child – Reliquary (Pendergast #2)

Sabaa Tahir – An Ember in the Ashes (An Ember in the Ashes #1) UN Douglas Preston, Lincoln Child – Relic (Pendergast #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājuši 500 gadi zem militārās Martial impērijas varas, puse no tūkstošgades kopš akadēmiķu, zinātnieku un visu citu zināšanu ieguves kāro pārvaldītā valsts/impērija tika iekarota un tās iedzīvotāji pakļauti, ierobežoti un lielākoties padarīti, ja ne par vergiem, tad noteikti zemākas kārtas iedzīvotājiem.

Kā jau tas piederas tad vienam no galvenajiem varoņiem Laia, vienam no apspiestajiem ir lemts to mainīt, ieviest pārmaiņas, kuras neviens cits pat ar ilgi pastāvošu pretošanās kustību nav spējis izdarīt. Pat ne grāmatā slavinātie Laias vecāki, īpaši māte saukta par Lioness, laika gaitā kļuvuši par nodevības upuriem no pašu vidus, jo citādāk viņu galu grūti izskaidrot.

An Ember in the Ashes notikumu katalizators ir Martial reids viņas vecvecāku mājās, kuram par iemeslu ir aizdomas par Laias brāļa darbošanos pretošanās kustībā, jo pie viņa atrod skiču grāmatu par metāla apstrādi, kas akadēmiķu/scholars pēctečiem nav atļauts. Vecvecāki protestē, iebilst, kā rezultātā karavīri viņus nogalina, brālis tiek apcietināts un Laia pamanās aizmukt, lai, kā pēdējo cerību, mēģinātu atrast kādu no pretošanās kustības un lūgtu tai palīdzēt atbrīvot brāli no gūsta.

Tomēr, lai cik attaisnotas nebūtu Laias liktās cerības uz pretošanās kustību un faktu, ka Martial vara ir ļaunumļauna, tad bez jauna kareivja Elias meitenei nekas neiznāktu. Eliasam paredz spožu nākotni Martial militārajā sistēmā, bet puisis pie sevis glabā bīstamus uzskatus, kuri viņu varētu nogalināt, ja tie taptu zināmi, bet pavisam noteikti viņu mēģinātu nogalināt, ja puisis īstenotu savus nodomus dezertēt. To gan izjauc ‘’liktenis’’ un pareģu/orākulu tipa tēli, kuri spēj saskatīt visus iespējamos nākotnes variantus un izsakās pietiekoši brīdinoši un reizē noslēpumaini, lai pievienojot tam visam četru pārbaudījumu sacensības, lai noskaidrotu jaunā imperatora identitāti, jo esošajam pēc pareģojumiem nebūs pēcnācēju.

Standarta tipa fantāzijas grāmata, kura nepārsteigs ar kaut ko būtisku, ja būs lasīts pavairāk no šī žanra, bet savā izpildījumā un audio grāmatas gadījumā arī ierunātāju sniegums (Laias un Elias katram savs, no kuru skatpunkta noris grāmata) ir apsveicami labs.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vien dažas dienas pirms grandiozas, līdz šim neredzētas izstādes atvēršanas Ņujorkas Dabas vēstures muzējā divi puikas tiek atrasti brutāli nogalināti, kuri ziņkārības un garlaicības mākti aizklaiņo uz telpām, kuras pat pieaugušam apmeklētājam bez muzeja darbinieku ziņas nebūtu ieteicams apmeklēt.

Par spīti tam, kā Pendergast sērijas pirmās grāmatas Relic gaitā būs redzams, direktoram un dažiem vēl ne pārlieku patīkamiem tēliem vairāk rūp muzeja reputācija, ienākumi un peļņa, un mazāk cena, ko citiem par to nāktos maksāt, tādēļ šāds traģisks notikums nav par šķērsli, lai atliktu izstādes atvēršanas dienu vai mazinātu svinīgā vakara pasākuma programmu, uz kuru plāno ierasties pats pilsētas mērs.

To pat nemaina FIB aģenta Pendergast ierašanās, vai vēl citu aģentu uzrašanās kā Spencer Coffey, kuram jau pirms šīs grāmatas notikumiem ir reputācija, ka viņš situāciju drīzāk padara tikai sliktāku, nevis palīdz to gludi atrisināt. Coffey tēls ir visai viendimensionāls un ar nolūku nepatīkams. Tēls, kurš pie pirmajiem sarežģījumiem pirmkārt sāks domāt, kā (iespējamu) vainu no sevis uzvelt kādam citam

Pirms šīs grāmatas no abu autoru kopējās sadarbības biju klausījies Riptide un Thunderhead grāmatas. Abas ar sensacionālisma pieskaņu, ar pārdabiskiem, paranormāliem un kriptozinātni saistītiem trillera elementiem, kuri aktīvi darbojas arī Relic grāmatā, jo atbildīgais, vainīgais par puiku slepkavībām un ne tikai tām ir kas vairāk par parastu mirstīgo.

Wesley Chu – Time Salvager (Time Salvager #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

26.gs un Zeme ir kļuvusi par klimata katastrofas un ekoloģiska vīrusa distopijas realitāti. Kaut arī cilvēce lielu un nežēlīgu korporāciju sponsorēta vadīta ir kolonizējusi citas planētas un to pavadoņus, tad faktiski vienīgais, kas vēl notur cilvēci pie dzīvības ir ceļošana pagātnē un no tā iegūtie resursi. Nedaudz pārsteidz alkatības līmenis, ņemot vērā, ka ilgtermiņā izdevīgāk būtu vesela planēta, bet varbūt nevajadzētu būt izbrīnītam, ja to pašu var attiecināt uz šodienas attieksmi.

Stāsta “tagadnes” galvenais varonis James Griffin-Mars – chronmen, kurš savā pēdējā oficiālajā misijā uz 2097.gadu un pēc oficiālās vēstures itkā slepenu militāru bāzi okeāna nekurienes vidū, tomēr instinktīvi jūt, ka kaut kas īsti neatbilst pareizajai pagātnes versijai. Chronmen aģentūra it kā svētā godā tur pagātnes notikumu suveneritāti un to neizmainīšu, lai kā negribētos, piemēram, novērst kādu traģēdiju vai ko citu. Likumi, no kuriem pats galvenais ir nespēlēties ar potenciāli bīstamiem tauriņefekta sekām un nākotnes izmainīšanu, no kuriem Džeims pārkāpj pašu galvenāko likumu – nepaņemt no pagātnes dzīvu cilvēku. Tomēr šāds fakts notiek, kas palīdz atklāt Chronmen, (ļauno) korporāciju un šīs pēdējās misijas saistību ar planētas Zeme likteni un korporāciju patieso varu un ietekmi.

Galvenā varone no pagātnes Elise Kim, kuru varētu arī saukt par Džeimsa romantisko interesi. Zinātniece un bioloģe, kuras uzdevums viņas pašas laikā bija palīdzēt glābt Zemi no ļoti bīstama vīrusa – kaut arī vēl pašos pirmsākumos, tad pasaules lielvaras paspējušas brīnumainā kārtā atpazīt, ka ir jādara kaut kas laikus, lai nebūtu par vēlu, kad vīruss jau būtu nekontrolējams, un atvēl nozīmīgus resursus cīņai ar to. Notikumu pavērsiens un traģēdija, kas vairākus gadsimtus vēlāk, pastarpināti un zinot, kas notiks, liek Džeimsam kļūt par pašu meklētāko personu.

Labs ekoloģisku un klimata pārmaiņu problēmsituācijas temata SFF romāns, kuram vienlaikus netrūkst trūkumu gan attiecība uz ceļošanas laikā konceptu, gan pirmās grāmatas beigu notikumiem, kad šķiet sliktajiem tēliem nekas neaizšķērso ceļu, lai tie varētu īstenot savus mērķus. Kas būtu drusku loģiskāk pretstatā autora sarakstītajam, bet tad, protams, neeksistētu sērijas turpinājums.

Izlasīju, lasu, lasīšu #193 (14.06-27.06)

Izlasīju:

Ramsey Campbell – Cold Print

John Katzenbach – State of Mind

Kate Quinn – Mistress of Rome (The Empress of Rome #1)

Val McDermid – Killing the Shadows

Noklausījos:

Tess Gerritsen – I Know A Secret (Rizzoli & Isles #12)

Jason Matthews – Red Sparrow (Red Sparrow Trilogy #1)

Michael-Scott Earle – Space Knight (Space Knight #1)

Fran Wilde – Updraft (Bone Universe #1)

Lasu:

Otto Penzler – The Big Book of Rogues and Villains

Klausos:

Wesley Chu – Time Salvager (Time Salvager #1)

Lasīšu:

Michael J. Sullivan – Age of War (The Legends of the First Empire #3)

Klausīšos:

Henning Mankell – The Pyramid (Kurt Wallander #9)

Iepalicēji #36

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Updraft (Bone Universe #1) by Fran Wilde

Pasaule, kurā cilvēce, šajā grāmatā darbība noris vienā pilsētā, dzīvo augstceltnēs (no dzīva kaula izaudzētas ar īpašu dziedātāju palīdzību) krietni virs mākoņu virsmas. Tieši, kas bijis par iemeslu šāda dzīvesveida aizsākumam, netiek pateikts – vienīgi, ka potenciāla nokļūšana starp mākoņiem tiek uzņemta ar bailēm un šausmu izteksmi; arī ne caur dziesmām, ar kuru palīdzību mutvārdu veidā atmiņās paliek gan vēsture, gan likumi.

Mērķauditorijas vecumu bez dziesmām, jāizsaka uzslava grāmatas ierunātājai, ka nemaz tik sliktas, palīdz nojaust arī galvenās varones vecums. Vienīgais veids, kā droši un lēti pārvietoties starp torņiem ir ar spārnu palīdzību, bet, lai drīkstētu lidot starp torņiem, ne tik vien kā ap savējo, ir nepieciešams nokārtot īpašu pārbaudījumu.  Galvenā varone Kirit un viņas draugi ir sasnieguši to vecuma slieksni, kad tas ir iespējams. Torņu iemītnieku un lidotāju dzīvības pamatā nekas tāds neapdraud, ir tik viens nozīmīgs lidojošs plēsējs Skymouth, no kā jāuzmanās, un ar kuru arī vienā lielā mērā saistīts nozīmīgs grāmatas sižeta apjoms.

Autore to ļoti acīmredzamā veidā izmanto, lai caur +/- nezinošo galveno varoni līdz ar lasītāju iepazīstinātu daudzmaz ar izveidoto pasauli un grāmatas sliktajiem tēliem, kuri varas dēļ, kuru dažiem to gribas tā, ka jo vairāk tiek, jo vairāk vajag. Un tieši Kiritai lemts būt tai, kurai to mēģināt izjaukt un noraut noslēpumu plīvuru no torņu pastāvēšanu apdraudošajām mahinācijām. Varētu piekasīties, ka šis tas novienkāršots par daudz, bet, par cik Updraft nav lielo lasītāju SFF grāmata, tad autores izvēles var arī saprast.

***

Space Knight (Space Knight #1) by Michael-Scott Earle

Galvenais varonis nav gluži klasisks fantāzijas bāreņa varonis, kuram paredzēts spožs liktenis, bet, nākdams no zemas kārtas/klases, Nicholas Lyons jāsaskaras ar līdzīgiem šķērļiem, lai sižeta gaitā, izejot caur ērķšiem, atrastu panākumus. Nedaudz nākas sirgt ar varoņa sindromu, kuram dienas beigās, lai kādas nebūtu bijušas grūtības, tomēr viss izdodas.

Nicholas savas izcelsmes dēļ ir viens no retajiem piemēriem, kuriem izdodas pabeigt kadetu skolu, lai varētu doties karalistei un tās Karalienei svarīgās Kosmosa bruņinieku Royal Trident Forces misijās. Grāmatas ievada aina Nikolasam ir gan personīgi traģiska, gan reizē nostāda puisi daža laba personāža acīs, kurš izmanto to, lai ar varas spiediena palīdzību puisi apvārdotu un nostādītu nepatīkamās situācijās jau pirmajā misijā, liekot viņam izspiegot komandas biedrus ar ieganstu, ka starp kuģa apkalpi varētu būt nemiernieku un dumpinieku kustības biedri.

Varaskāre, spēks, maģiski artefakti un ne tikai. Nikolasam pašam ar savu domu jātiek skaidrībā, kam var uzticēties ar draudzību, lojalitāti un uzticību. Vai persona, kas viņam dod šāda veida prasības, neskatoties uz savu pozīciju, un arī grāmatas notikumu gaitā rīkojas visnotaļ aizdomīgi, pati nav tā, kuram būtu jāpievērš ciešāka uzmanība.

Ja spriestu tikai un vienīgi pēc Nikolasa vecuma (+/- pilngadīgs jaunietis), tad nebūtu precīzi to pašu teikt par galvenās mērķauditorijas vecumu. Prozas un dialogu stils, un ne pārāk komplicētā sižeta maniere atkarībā no lasītaja vairāk liek sliekties aptuvena pamatskolas sākuma vecuma un uz augšu virzienā.

***

Mistress of Rome (The Empress of Rome #1) by Kate Quinn

Mistress of Rome kā vesturisko fonu visam par un ap romantiskajam sižetam izmanto Senās Romas fonu, kad imperatora varu bauda Titus Flavius Domitianus. Kā lasītājām, kurš biežāk met līkumu romantiskajam žanram,  tad kopumā sliktus vārdus nevaru teikti. Vienīgais, ka, ja ir vēlme kaut ko vairāk lasīt tieši par Seno Romu, tad labāk izlasīt kādu non-fiction grāmatu.