Charles Bosworth Jr. – A Killer Among Us (Audio book)

1282383

Manas pārdomas

Līdz brīdim, kad, pateicoties nešpetnai Audible akcijai, noklausījos patiesa nozieguma dokumentālo grāmatu A Killer Among Us, neko nebiju dzirdējis par tajā aprakstīto 28 gadīgās Elizabetes (četru bērnu mātes) slepkavību. Kas protams nav nekāds brīnums, ja liktenīgā dienā Elizabetei Decaro pienāca 1992.gada 6.martā.

Līdzīgi kā non-fiction žanrs kopumā, tā arī tās true crime subžanrā neesmu bijis liels lasītājs; pēdējā, kas nāk prātā ir The Run of His Life par O.J. Simpson tiesas prāvu un sekojošo attaisnojošo spriedumu. Varbūt liels iemesls, kādēļ tā grāmata atmiņā salīdzinoši šķiet labāka par šo, ir iemesls, ka skatījos to +/- paralēli seriālam.

Diemžēl vairāk prātā palikuši negatīvie iespaidi par autora pieeju veidam, kā izklāstīt gan notikumus slepkavības dienā un vēlāk sekojošajās tiesas prāvās, gan iepazīstināt ar Elizabetes un galvenā aizdomās turamā vīra Ričarda/”Rika” raksturiem un īpašībām. Ja iespaids par Riku šķiet neglaimojošs, bet vismaz kaut nedaudz daudzpusīgāks, tad Elizabete pataisība par pašu svētuma iemiesojumu, kam vienkārši negribas ticēt, lai cik labs kopumā nebūtu cilvēks.

Vismaz grāmata netērē lieku enerģiju, lai uzspēlētu spriedzi un mistēriju attiecībā uz to, kurš vainojams slepkavībā, par ko nav šaubu arī nogalinātās Elizabetes radiniekiem. Ja vēl pašā sākumā gribējās piekasīties, kā gan ”viņi” to var zināt un vai policija tā uzreiz ticēs, tad vēlāk sekojošie pierādījumi ir diezgan pārliecinoši, ko diemžēl nevaru teikt par grāmatas prozu, lai kā tās ierunātājs Kevin Pierce censtos. Kā neliels pārsteiguma atradums, meklējot vairāk informācijas interneta plašumos, bija slepkavu un slepkavību Vikipēdijas atrašana – http://murderpedia.org/male.B/b1/basile-daniel.htm

Advertisements

Izlasīju, lasu, lasīšu #142 (20.05-02.06)

Izlasīju:

14849233

Philip Kerr – Berlin Noir (Bernie Gunther #1-3)

Noklausījos:

34142287

Scott King – The Zimmah Chronicles (Zimmah Chronicles #1-3)

18271498

Paul Draker – New Year Island

Lasu:

149267

Stephen King – The Stand

36396302

Lisa Gardner – Look for Me (Detective D.D. Warren #9)

Klausos:

43457415

Craig Halloran – Tail of the Dragon – #1-10

1282383

Charles Bosworth Jr. – A Killer Among Us

Lasīšu:

35308

Stuart Woods – Dirt (Stone Barrington #2)

70956

Grant Naylor – Red Dwarf Omnibus: Infinity Welcomes Careful Drivers & Better Than Life (Red Dwarf  #1-2)

Klausīšos:

30134847

Sylvain Neuvel – Waking Gods (Themis Files #2)

34116902.jpg

Aaron Hodges – The Sword of Light #1-3

Iepalicēji #4

34142287

Manas pārdomas

The Zimmah Chronciles #1-3 by Scott King

Kad vecāki nepārtraukti strīdas, Karims ilgi nedomājot izmanto nejauši atrasto džinu Zimmah, lai izteiktu vēlēšanos un vērstu krīzi par labu. Bet, ak vai! Vēlēšanās tik noformulēta tik vispārīgi, ka tā burtiski pati aicina uz nepatikšanām, labi apzinoties, ka džini izmantos katru iespēju, lai nepieturētos pie vēlēšanās izteicēja iedomātā rezultāta un izspēlētu paši savus jociņus, spociņus.

Otrās un vēl vairāk trešās grāmatas laikā nonācu pie atziņas, ka vairāk par divu cilvēkbērnu izaugsmes stāstu (otrajā grāmatā Karimam pievienojas Vitnija, kura grib novērst mātes piekāpšanos cīņā ar vēzi), šis ir džina Zimmah pieaugšanas stāsts un stāšanās pretī varaskārajam tēvam, kurš pagātnē ir pierādījis, ka ies pāri līķiem, lai tikai to iegūtu.

Gan pēc stāstu komplicētības, gan varoņu vecuma un attiecīgajām problēmām, ar kurām šajā gadījumā Karims un Vitnija cenšas tikt galā (vecāku šķiršanās vai krasa veselības pasliktināšanās vienam no vecākiem ar lielu varbūtību viņu zaudēt) Šo tematu apspēlēšana labi izdodas, izmantojot fantāzijas elementus ne tikai džinu un maģiju, bet arī fantastisku saldumu zemi un pārdabiskas būtnes kā vienradžus un nāras, kaut arī atmiņā nav palikuši cita veida radības.

18271498

***

New Year Island by Paul Draker

Desmit svešinieki sacenšas līdz šim vēl nebijušā realitātes šovā. Ne tikai neviens no dalībniekiem nav personīgi pieteicies dalībai šovā, kas kļūst par vienu no mīklām, pēc kādiem gan kritērijiem viņi tikuši atlasīti, bet arī neviens no viņiem klātienē nav sastapis kādu no realitātes šova pārstāvjiem. Vienīgais garantētais labums no ierašanās uz ‘’tikšanos’’ uz salas ir garantētais piecu tūkstošu dolāru čeks un galvenā balva piecu miljonu apmērā ar jau atrēķinātiem nodokļiem. Bet visiem desmit šova dalībniekiem ātri vien top skaidrs, cik ļoti šis realitātes šovs atšķirsies no pārējiem, kad tā organizatori pat speciāli izstrādā uzdevumus, lai sarīdītu dalībniekus vienu pret otru, un neiejaucas, kad fiziska vardarbība kļūst par ko reālu un dzīvību apdraudošu.

Katram ir savi noslēpumi un darvas pikuči pagātnē, kurus viens nožēlo un cenšas neatkārtots, bet cits pieņem ar atplestām rokām un ļaujas plašākā sabiedrībā stingri aizliegtām dziņām. Tā vien šķiet svarīgs faktors atlasē ir bijis gan fiziska un mentāla izturība reiz dzīvē izdzīvojot situācijās ar statistiski ļoti mazu iespējamību, bet arī lai izveidotos tāda tipa cilvēku grupa, kurus nebūtu grūti pamudināt pat uz vienam otra slepkavību.

Kaut arī grāmata nav no tām īsākajām, tad ne mirkli neradās izteikti ‘’tukšuma’’ vaia garlaicības brīži, kad liktos, ka autors speciāli velk gumiju, lai tiktu pie kaut kā interesantāka. Bija laiks, kad skatījos Izdzīvotāju vairākas sezonas pēc kārtas, kā gadījumā šis būs tā izteikti ekstrēmais variants ar mērķauditoriju no DarkWeb dzīlēm.

Philip Kerr – Berlin Noir (Bernie Gunther #1-3)

14849233

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

1936.gadā Bernie Gunther nespējot paciest pārmaiņas policijā ir to pametis un jau kādu laiciņu darbojas kā privātdetektīvs, un laikā, kad bezvēsts pazūd arvien vairāk cilvēku (ne tikai ebreju), par darba trūkumu Bernhards sūdzēties nevar.

Kaut arī viņš neatbalsta pārmaiņas valstī, kuras ieviesušās Nācionālsociālistiskās vācu strādnieku partijai nākot pie varas, Bernhards šajā sērijā (vismaz tās pirmajās trīs grāmatās) vairāk cenšas sadzīvot ar sistēmu un lavierēt pa tās labirintiem, lai paliktu dzīvs. Par Bernharda detektīva un izmeklētēja prasmēm bažu nerodas, ja tas būs iespējams, viņš lietu atrisinās. Vien no lasītāja puses jāpiedod viņa un/vai autora Bernharda tēla attēlojums, jo pirmajās vietās sieviešu tēlu vērtību skalā ietilpst krūšu izmēri, slaidas kājas u.c. fiziskas pievilcības kritēriji.

Pāri pat pār nozieguma izmeklēšanai un tās beigu atrisinājumam var stādīt grāmatās radīto atmosfēru. Kaut arī pagaidām neesmu lasījis daudz dokumentālas vēstures grāmatas par šo tēmu, tad neapskaužu nedz reālu personu situācijas, kuri saprot, ka labāk paša drošībai ir mukt nekā pretoties uz vietas, nedz iedomātā Bernarda tēla situāciju, kura prasmes pamana gan pie varas esošas personas, gan bijušie kolēģi un kuri var ‘’palūgt’’ šo to izmeklēt, jo nevēlas, ka tas kaut kas tiek izmeklēts oficiāli, un tā teikt tik pamēģini sniegt nepareizas atbildes un rezultātus. Un tad nu atliek atrast veidus kā izpatikt un paglaudīt pa spalvai.

Īpaši pēc pirmās, bet arī pēc otrās un trešās grāmatas beigām pat pēc nosacīti atrisinātas lietas paliek depresīvs, skumjš noskaņojums, jo lielos vilcienos situācija Bernharda Berlīnē un Vācijā kopumā vai nu nemainīsies, vai pat kļūs vēl sliktāka; gandrīz vai jābrīnās, ka Bernhardam nenolaižas rokas un viņš turpina palīdzēt kā nu to māk. March Violets darbība noris 1936.gada un noslēdzas ar Olimipsko spēļu uzņemšanu, daļa un tai skaitā Bernhards vēl cer, ka sliktāk taču nevarētu palikt; otrā The Pale Criminal notikumi jau vērpjas uz briestošā Otrā pasaules kara fona un Bernhards pie sevis var tik drūmi pasmiet par pasaules centieniem novērst Hitlera agresiju ar dažu teritoriju upurēšanu. Bet trešā A German Requiem jau noris neilgi pēc kara beigām 1947.gadā, un caur Bernarda acīm varam lasīt gan par viņa pieredzētajām grūtībām vienkāršā ikdienas dzīvē, gan par neziņu par Vācijas jauno nākotni, kad Berlīni kontrolē citu lielvaru spēki u.c.

Žēl, ka Bernie Gunther sērijai ir tikai viens trīs grāmatu apvienots omnibuss, jo gadījumā, ja pēc pirmajām trim attopies ar nelielu mazuma piegaršu, tad ir kur ieskrieties – šogad ir iznācis jau četrpadsmitā grāmata par Bernharda piedzīvojumiem.

Izlasīju, lasu, lasīšu #141 (06.05-19.05)

Izlasīju:

Noklausījos:

41d6gQMUpML._SL500_

Ron Ripley – Berkley Street Series #1-9 (Haunted House and Ghost Stories Collection)

24675861

D.Rus – AlterWorld (Play to Live #1)

33357877

Andrei Livadny – The Crystal Sphere (The Neuro #1)

Lasu:

14849233

Philip Kerr – Berlin Noir (Bernie Gunther #1-3)

149267

Stephen King – The Stand

Klausos:

34142287

Scott King – The Zimmah Chronicles (Zimmah Chronicles #1-3)

43457415

Craig Halloran – Tail of the Dragon – #1-10

Lasīšu:

36396302

Lisa Gardner – Look for Me (Detective D.D. Warren #9)

35308

Stuart Woods – Dirt (Stone Barrington #2)

Klausīšos:

30134847.jpg

Sylvain Neuvel – Waking Gods (Themis Files #2)

18271498

Paul Draker – New Year Island

1282383

Charles Bosworth Jr. – A Killer Among Us

Iepalicēji #3

24675861

AlterWorld (Play to Live #1) by D.Rus

Galvenais varonis Max (pēc Inta atsauksmes spriežot tulkotājs izšķīries Gļebu pārdēvēt uz labāk izrunājamu versiju) pēkšņi saņem sliktas ziņas par savu veselības stāvokli – vēzis tik vēlīnā fāzē, ka ārstēšana tikai minimāli paildzinātu laiku un tāpāt piespiestu sagaidīt nenovēršamo nāvi sāpēs un mokās tā vai tā. Tādēļ uzreiz Makss sāk apdomāt iespējamās metodes, kā tomēr varētu apmānīt nāvi, un pirmā ideja ir par kriogēnu sasaldēšanu, bet Maksa kabatas nav pietiekoši dziļas, lai sasaldētu galvu, kur nu vēl visu ķermeni. Tomēr laimīgā kārtā labsirdīgs cilvēks pievērš viņa uzmanību iespējai ‘’iesprūst’’ virtuālās realitātes spēlē AlterWorld.

Diemžēl AlterWorld vairāk izceļas ar viegli aizmirstamiem tēliem un neizteiksmīgu sižetu. Ja no LitRPG stāsta pietiek, ka galvenais varonis iet cauri kvestiem, ceļ līmeņus un visādi citādi iet pa ceļu, lai sasniegtu neuzveicamības statusu, tad šī grāmata problēmas nesagādās. Pa virsu tam grāmatas ierunātājam Graham Halstead nav izdevies gana labs sniegums, lai piesegtu grāmatas vājās puses, kādēļ vēl jo vairāk pietrūka skaņu efekti un papildus darbs pie audio grāmatas apstrādes.

Nedaudz ieslīgšu maitekļu zonā, bet iespaids vēl vairāk pasliktinājās, kad galvenais varonis Makss pirmais izgudro virtuālu cigarešu alternatīvu, un visi kā traki bezmaz pārvēršas skursteņos. Tuvumā neatrodas neviens nesmēķētājs, nedz arī kāds, kurš pa to laiku, kamēr atradies AlterWorld pasaulē būtu no šī ieraduma atradinājies. Varbūt citam tas beigās ir vien sīkums, kas man kā nesmēķētājam vienkārši vairāk krita uz ausīm.

33357877

The Crystal Sphere (The Neuro #1) by Andrei Livadny

Ar šo grāmatu uz laiku noslēdzu savu pirmo plašāku iepazīšanos ar LitRPG žanru, pēc kura vispirms pabeigšu Chaos Seeds sēriju un no pārējām iepatikās Dungeon Lord un The Reborn, lai pēc tam turpinātu attiecīgās sērijas pirms citām no šī žanra.

Ja nedaudz par pašu grāmatu, tad, mēģinot vilkt paralēles, The Crystal Sphere ir līdzīga tipa AlterWorld versija, bet krietni vien labāka un ar mazāk acīmredzami vājām vietām, ka pat pieminētie papildus audio efekti šajā gadījumā neprasījās tik izteikti kā pie AlterWorld. Ir vairākas līdzības starp abām – galvenais varonis kļūst par Virtuālas Realitātes patstāvīgu iemītnieku brīvprātīgā piespiedu kārtā, dominē paša varoņu statu, spēju un līmeņu audzēšana, notiek mijiedarbība ar citiem spēlētājiem jau no paša sākuma u.c., bet gan proza, gan kopējais izpildījums liek šim dot priekšroku, ja būtu jāizvēlas.

41d6gQMUpML._SL500_

Berkley Street Series #1-9 (Haunted House and Ghost Stories Collection) by Ron Ripley

Viegli nenācās izšķirties un neveltīt šai sērijai atsevišķu rakstu, bet reizē nosacīts kopsavilkuma raksta svētdienas ‘’deadline’’ un baile piemirst iepriekš minētās divas LitRPG grāmatas, tomēr rezultējas, ka ielieku Berkley Street novērtējumu šajā rakstā.

Pirmās piecas, sešas grāmatas Berkley Street sērija ir vienkāršs stāsts ar vēlāk viegli paredzamām beigām. Galvenais varonis Šeins, kuram bijusi tā laime uzaugt spoku apsēstā mājā un izdzīvot, gribot vai negribot nokļūst situācijā, kad vienīgais veids, kā palikt dzīvam, ir aizsūtīt aizsaulē slepkavnieciski noskaņotu spoku. Ir viens vai divi gadījumi, kad teorētiski un prakstiski Šeins būtu varējis izglābt pats savu ādu un aizlaisties mājup, pametot situāciju neatrisinātu un nolemjot nāvei nākotnē nelaimīgus upurus, bet Šeina raksturs to neatļauj un labāk viņu nesakaitināt un nestāties viņa ceļā. Pa visu sēriju, šķiet varētu būt piektā, kurai beidzoties bija vilšanās sajūta, kad neesi dzirdējis neko vairāk par formulizētu spoku stāstu.

Par laimi un par prieku sērijas otro daļu sižetu pārņem stāsts par un ap slepenu biedrību, kura vairāk nekā simts gadus ir izraudzījusies un kulitvējusi spoku apsēstas vietas, pat speciāli ‘’barojot’’ spokus, lai tie kļūtu spēcīgāki, ar cerību atrast to īpašo un pašu spēcīgāko, kas spētu dāvāt pretī nemirstību. Bet pat pašos ļaunākajos murgos viņiem nebija rādījies Šeins un viņa draugi un sabiedrotie, kā starp dzīvajiem, tā arī jau labu laiku mirušiem.

Kaut arī šausmu ziņā Berkley Street nelika drebināties bailēs kas nu notiks, bet kopējais iespaids un rezultāts ir pat ļoti labs, lai pārliecinātu mani ar laiku ķerties klāt gan Moving In, gan Haunted Collection sērijai.

Izlasīju, lasu, lasīšu #140 (15.04-05.05)

Sakrita reizē gan apstāklis, kad pirms nedēļas nevarēju lepoties ar daudz izlasītām grāmatām divu nedēļu laikā, gan tā laime apslimt pirmajās tiešām karstajās (citiem varbūt tikai drusku siltajās) dienās, lai izšķirtos, ka pārcelšu kopsavilkuma rakstu uz šo svētdienu.

Pagaidām Urbānās Fantāzijas žanrā par zelta standartu man ir The Dresden Files sērija, un Tim Waggoner zombija privātdetektīva Matt Richter triloģija gan pati par sevi ir laba, gan salīdzinoši nav zemē metama un pat ļoti baudāma. Kaut arī varbūt vislabāk ne vienā piegājienā no pirmās līdz trešajai grāmatai. Bet par Hector Cross trillera sērijas pirmo grāmatu labāk vairs neizteikšos, vien cerēšu, ka otrā būs labāka.

Tikmēr divu LitRPG sēriju ziņā abas pietiekami interesantas un atšķirīgas no līdz šim dzirdētajām, lai tiktu ieliktas tajā garājā grāmatu sēriju sarakstā, kuras labprāt turpinātu. Pagaidām to pašu nevaru teikt par AlterWorld, bet kriminālromānu omnibusa Berlin Noir sākums ir stipri vien intriģējošāks, kas pamudinājis nākotnes plānos ielikt divu citu detektīvsēriju turpinājumus.

Izlasīju:

13810041

Tim Waggoner – Nekropolis Archives: Omnibus (Matt Richter #1-3)

10139008

Wilbur Smith – Those in Peril (Hector Cross #1)

Noklausījos:

36506729

Hugo Huesca – Dungeon Lord (The Wraith’s Hunt #1)

34196317

Edward Brody – The Reborn (Eden’s Gate #1)

Lasu:

14849233

Philip Kerr – Berlin Noir (Bernie Gunther #1-3)

149267

Stephen King – The Stand

Klausos:

41d6gQMUpML._SL500_

Ron Ripley – Berkley Street Series #1-9 (Haunted House and Ghost Stories Collection)

24675861

D.Rus – AlterWorld (Play to Live #1)

Lasīšu:

36396302.jpg

Lisa Gardner – Look for Me (Detective D.D. Warren #9)

35308

Stuart Woods – Dirt (Stone Barrington #2)

Klausīšos:

33357877

Andrei Livadny – The Crystal Sphere (The Neuro #1)

34142287.jpg

Scott King – The Zimmah Chronicles (Zimmah Chronicles #1-3)

Wilbur Smith – Those in Peril (Hector Cross #1)

10139008

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc apraksta izlasīšanas biju sagatavojies ietilpināt Hektoru Krosu un šīs sērijas grāmatas to grāmatu kategorijā, kuru galvenais varonis kā neuzveicams supervaronis tiek galā ar ļaundariem un pie viena ir pats vīrīšķības un spēka iemiesojums. Par nožēlu Those in Peril romāns ir vairāku nesaderīgu žanru, vai vismaz šajā autora piegājienā tā iznācis, mistrojums.

Kad pēc ilgi plānota uzbrukuma islamistu fanāti/teroristi un pirāti nolaupa multimiljonāres un Bannock Oil korporācijas īpašnieces Hazel Bannock izlutināto meitu, tiek sacelta kājās puspasaule un tai skaitā FIB un ASV prezidents, bet vienīgais glābiņš ir turpat blakus esošajā Hektora un viņa drošības firmā ‘’Cross Bow Security Limited’’. Katru reizi ar bažām skatos uz romantiskajiem elementiem citādi cita veida žanrā, kas reizēm nostrādā, bet biežāk ir pavisam lieki, un šoreiz tomēr iznācis nevēlamais otrais variants. Lai kā Wilbur Smith censtos parādīt, cik ļoti Heizelai riebjas Hektora raksturs un izturēšanās, tad pretējo scenāriju, ka abi nespēs viens no otra autrauties, varēja saost jau pa gabalu.

Diemžēl tīrākais romantiskā žanra romāns ietilpināts starp divām trillera un spriedzes pilnām (vismaz tāds domājams bija nolūks) daļām, ko vairāk varētu vēl saprast, ja tā būtu bijusi izdalīta astevišķi, piemēram, kā #1.5 stāsts, nevis iestūķēts nevietā. Situāciju tikai sliktāku padarīja aprakstošais prozas stils un neveikli dialogi, kad nereti viena vai otra tēla noderīgums izpaužas tikai tajā, lai varētu izgāst/iegūt informāciju, kas galvenajiem varoņiem tad ļautu virzīt sižetu uz priekšu.

Neko labu nevar teikt arī par citiem tēliem. Ntie anonīmi kartoni, kurus var upurēt apšaudēs un tuvcīņu ainās uz nebēdu, un pietiekošā apjomā tādu tēlu, kurus gribas dēvēt par ‘’darbarīkiem’’, kuri noder kaut kā izpildei vai, kā jau minēju, dialogos, bet bez jebkādas citas vērtības vai personības. Labāki arī nav sanākuši galvenie tēli, katrs no tiem viendimensionalitātes iemiesojums – gan starp ļaunajiem tēliem, gan labajiem. It kā nav, ka katrs tēls būtu iestrēdzis vienā rakstura iezīmē, bet, ja kaut kas arī pamainās, tad gluži kā būtu pagriezts rādītājs un iepriekšējā ‘’pozīcija’’ pilnībā piemirsta. Vienlaikus var manīt arī stipras reliģiskās iezīmes– drusku pakaitināja, ka ļaunie pirāti katra vārda galā piesauc Allahu un bezdievju kristiešu/amerikāņu sodīšanu utt. Nesākšu noliegt, ka pasaulē trūktu reāli ‘’iedvesmas’’ avoti, bet atkal jāsaka, ka šoreiz sanācis iebraukt vienā vai otrā grāvī.

Nedaudz mierina cerība, ka šis autoram ir rets izņēmums, jo vairākās Goodreads atsauksmēs manīju autora fanus pieminām citus romānus, kuri izdevušies krietni labāki.

 

Tim Waggoner – The Nekropolis Archives (Matt Richter #1-3)

13810041

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Angry Robot

Manas pārdomas

Nonākt Nekropoles pilsētā nesagatavotam nebūtu vēlams pat pašiem spēcīgākajiem un drosmīgākajiem. Pilsētā, kuras iedzīvotāju skaitu tikpat kā sastāda briesmoņi un mošķi no ļaunākajiem murgiem, izdzīvot kaut dažas dienas parastam cilvēkam nav no tiem vienkāršājiem uzdevumiem. Tas par laimi vai nē, nez cik ilgi neizdevās arī sērijas galvenajam varonim Čikāgas policistam Matt Richter…

Lai cik depresīvi tas varētu nebūt, galvenais varonis teorētiski jau no paša sākuma ir miris, bet par laimi dīvainā veidā Rihtera mirstīgā dzīve nebeidzas ar tukšu neko. Tā vietā viņš kļūst par unikālitāti visā plašajā briesmoņu metropolē, ko nav viegli paveikt, jo starp visiem zombijiem neatradīsi nevienu citu sevi apzināties spējīgu zombiju, kura vienīgais dzīves mērķis nebūtu – smadzenes. Stāsts par to, kā gan parasts mirstīgais no Čikāgas nokļūst briesmoņu Nekropoles pilsētā pats par sevi ir interesants, bet vēl jo aizraujošāki pavērsieni seko galvenā varoņa pēcnāves dzīvē kā privātdetektīvam.

Gan izmeklētāja talants (un īpašais atpazīstamības stāvoklis), gan fakts, ka Nekropolē policijai līdzīgas institūcijas neeksistē, katrs vairāk vai mazāk cīnās par sevi un pilsētu pārvaldošie pieci Dark Lords iejaucas vien izteiktos krīzes brīžos, tad Rihteram darba ir pilnas rokas, un galvenais tās vai citas ķermeņa daļas, darba pienākumus pildot, nepazaudēt. Ne Rihteram, ne jebkuram citam pilsētas iemītniekam atslābt nav ļauts ne uz mirkli, ja vēlies palikt starp dzīvajiem vai vienkārši nekļūt par kāda maltīti un turpināt paša spēkiem pārvietoties, jo tikpat labi mednieks nākošajā brīdī var kļūt par upuri un otrādi. Pat ja kaut kas izskatās mazs, jauks un nekaitīgs (īpaši tādā gadījumā), visdrošāk ir mest līkumu vai citādi mainīt ieplānoto maršrutu.

Matt Richter sērijā autors lieki laiku netērē ar ntām mazsvarīgām, nelielām izmeklēšanām zombij-privātdetektīva praksē, bet gan katru reizi piešķir viņam krīzes novērsēja godu. Pat ja pats sākums nemaz nešķiet, ka tik traki viss varētu izvērsites, tad jau pirmājā grāmatā likmes ir pašas augstākās un izmisušas lēdijas lūgums (vārdā Devona) atgūt objektu no viņas sargātās maģisko priekšmetu kolekcijas nemaz nebūs tik vienkārši, kā varētu šķist. Atziņa, kuru Rihteram ne reizi vien nāksies pie sevis piesaukt. Nebūs izpildīti nekādi prāta mežģi, paredzot romantisku jūtu rašanos starp šiem diviem tēliem, bet tas ne mirkli neiegūst centrālo lomu un netiek piemirsts sērijas/grāmatas pamatbūtība.

Ja sērijā ietilpstošās grāmatas lasa ar lieliem intervāliem starp vienu un otru vai ārpus secības, tad par sīkumu aizmiršanu var neuztraukties un autors parūpējas, lai lasītājs (pat pilnīgs sērijas jaunatklājējs) tiktu informēts par visu nepieciešamo. Diemžēl tas katru reizi tiek darīts gandrīz vai vārds vārdā un, lasot sēriju vienā piegājienā, pie trešās vai vēlākais ceturtās reizes copy+paste teikumi jau paliek nedaudz kaitinoši, par ko mīnusiņš, ka tiek piemirsts par tiem, kuriem minētais nebūs kaut kas pilnībā nedzirdēts.