John Grisham – The Summons

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Rejs, profesors juridiskajā fakutlātē~ Virdžīnijā, saņem uzaicinājuma vēstuli nevis ierasties uz kādu tiesas prāvu kā lieciniekam vai potenciālam žūrijas loceklim, bet gan pie tēva stipri gados, kurš jau labu laiku cieš no vēža radītajām sāpēm un vairs nav tas pats darba rūķis un visu respektētais, neviena neiebiedējamais tiesnes kā agrāk.

Vēstule savā tekstuālajā formulējumā ir visai skopa un ierašanās datums nav nekādā veidā saskaņots ne ar Reju, ne viņa brāli Forestu, bet tas ne mazākajā mērā Rejam nav pārsteidzoši, jo tāds pats kā tiesas zālē, tāds ļoti bieži tēvs bija arī pret dēliem.

Pirmais šoks, Rejam atgriežoties dzimtajās mājās, ir tēva atrašana klubkrēslā esam mirušu, bet vēl lielāks pārsteigums seko, kad Rejs skapī 27 kurpju kastēs noslēptus atrod aptuveni  $3 miljonus. Loğiski būtu neko pašam neslēpt, atklāt par atrasto brālim un vēlāk sadalīt mantojumu, kas nu būtu palicis pēc nodokļu apmakas. Bet problēma pirmkārt tāda, ka jau no tīņa gadiem Forests ir cīnījies ar dažāda veida atkarībām un Reja pārliecība pauž, ka ar naudu brālis visdrīzāk kaitētu sev, ja ne vēl nepārdozētu. Otkārt pirms izlemt, ko iesākt ar naudu, vispirms Rejam ir obligāti jānoskaidro,vai nauda nav iegūta nelegāla. Pēdējais, ko viņš gribētu būtu aptraipīt tēva spodro reputāciju.

Bet, kā jau varētu noprast, tad tieši Reja izvēle noklusēt par atrasto aizsāk grāmatas pamata sižetu, kas katru mirkli liek Rejam uztraukumā atskatīties pār plecu un par saldu miegu var vispār aizmirst. Iedoma un cerība, ka tikai Rejs zina par $3 miljoniem ātri vien izkūp, pēc kā vien ar izslēgšanas principu un ejot cauri tēva dokumentiem var sākt prātot, no kurienes nauda nākusi, kādēļ tā nav tikusi iekļauta testamentā un kurš to visiem līdzekļiem vēlas Rejam atņemt!

Labs trilleris, kas sniegs tieši to, ko var sagaidīt un cerēt, ja ir zināms, ka autors ir Džons Grišams.

Kathy Reichs – Bones are Forever (Temperance Brennan #15) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lai cik garš vai īss nebūtu katras personas mūžs, kauli no visiem organiskajiem audiem noārdās vislēnāk (piekasīšos jau pie pirmās izdevības pie grāmatas nosaukuma 😄). #15 Bones are Forever sērijas turpinājumā psiholoģiskā izturība tiek pārbaudīta visiem iesaistītajiem izmeklētājiem, to skaitā antropoloğei Temperansai Brenanai, kad par galveno aizdomās turamo personu vairāku zīdaiņu nāvē mīklainos apstākļos kļūst pati mati. Varbūt policijai nebūtu bijušas pat nekādas aizdomas par varbūtēju noziegumu, ja godīgs un čakls ārsts neziņotu attiecīgajiem dienestiem par jaunu, aizdomīgu pacienti, kura nonāk uzņemšanā nonāk asiņošanas dēļ un pēc visām pazīmēm izskatās, ka būtu nesen dzemdējusi, bet pati to noliedz.

Nozieguma, aiz tīša prāta vai ne, izcelsmes vieta ir Kanādā, kas autorei ļauj izmeklēšanā iesaistīt detektīvu Raienu un, papildus aizmukušās mātes tvarstīšanai, paturpināt blakus-sižetu par abu jūtām un potenciālajām attiecībām ārpus darba, kas arī šoreiz turpina riņķa danci un nekur diži uz priekšu neizkustās.

Klausoties Bones are Forever tikpat kā uzreiz aiz #14 Flash and Bones izteiktāk jūtami bija sērijas regulārie trūkumi nekā plusi. Ja vēl neuzkavējas pie tā, kāpēc antropoloğe, nevis detektīvi, ir galvenā izmeklētāja šajā sērijā, tad viens, ko nepieminēju pie #14 raksta ir Brenanas regulārie pravietiskie sapņi. Ne tikai viņa spēj atcerēties visas detaļas no sapņiem pēc pamošanās, kas vēl būtu tā neko, bet tikpat kā katru reizi tie ir par attiecīgās grāmatas izmeklēšanu un turklāt vēl tādi, kurus pareizi interpretējot var nonākt pie vainīgā atrašanas. Viens visai paliels triks, lai vajadzīgā brīdi pavirzītu sižeta gaitu sev vēlamā virzienā un/vai izrakstītu sevi laukā no strupceļa.

Izlasīju, lasu, lasīšu #177 (02.10-15.11)

Izlasīju:

Peter James – Possession

Giorgio Bassani – The Novel of Ferrara

Noklausījos:

Jim Butcher – Battle Ground (The Dresden Files #17)

Katy Reichs – Flash and Bones (Temperance Brennan #14)

Lasu:

John Grisham – The Summons

Wilbur Smith – Predator (Hector Cross #3)

Klausos:

Katy Reichs –Bones are Forever (Temperance Brennan #15)

Lasīšu:

Dean Koontz – Forever Odd (Odd Thomas #2)

Michael J. Sullivan – Age of Swords (The Legends of the First Empire #2)

Klausīšos:

Frederik Backman – A Man Called Ove

Peter James – Possession

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Books

Manas pārdomas

Aleksas dēlam Feibianam drīz vajadzētu atgriezties no brīvdienām Francijā kopā ar draugiem, lai atsāktu mācības Kembridžā, bet viens jauks rīts iesākas Feibiana mātei Aleksai ar šķietami patīkami pāragru dēla atgriešanos. Vien vēlāk Aleksas dzīve apgriežas kājām gaisā, kad uzrodas jauniņš policists, lai paziņotu par trağisku autoavāriju, kurā izdzīvojis ir tikai viens, bet ne Feibians.

Sākotnēji Aleksas nevēlēsanās ticām nepatīkamajai ziņai ir saprotama. Vēl šorīt tak viņa pusmiegā pārmija pāris vārdu ar dēlu, bet pārsteidzoši nekur nav miņu par viņa nesenu klātbūtni. Ne drēbju, ne mantu, kuras tur nebūtu bijušas vēl pirms dēla došanās uz Franciju. Vēl šokējošāks ir vīra Deivida, no kura Aleksa labu laiku jau dzīvo šķirti, gandrīz identiskais sapnis tajā pašā negadījuma rītā.

Interesants, īss vieglā stila šausmu romāns, kur baiļu atmosfēru, piemēram, rada skrapoņa aiz loga un paša galvenā tēla iztēles bagātība, ka aiz tūra var atrasties kas ļaunu vēstošs. No lasītāja būs atkarīgs, cik daudz ļauties pašam tikt nobiedētam. Varētu pat teikt, ka dominējošāks subžanrs ir psiholoğiskās spriedzes trilleris, prātojot, vai tik galvenā varone nav sēru pārdzīvojumu pārņemta māte, kas to visu iztēlojas savā prātā.

Nedaudz negludas, ne līdz galam labi nostrādātas beigas; ir lasīts cits autora biezāks darbs Perfect People, bet šis nebūs ne vainas tumšam rudens/ziemas vakaram.

Giorgio Bassani – The Novel of Ferrara

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: W.W. Norton

Manas pārdomas

The Novel of Ferrara ir divu īso stāstu krājumu, trīs noveļu un vienas ne pārlieku garas grāmatas apkopojums. Kā jau tagad daudzi literārie pirkumi un lasīšanas izvēles, tad personīgi par šo krājumu (autors un grāmatas u.c.) pirms lasīšanas neko nezināju un paļāvos uz Steve Donoghue rekomendāciju, kura kārtējo reizi trāpa desmitniekā.

Grāmata iesākas ar pieciem īsajiem stāstiem zem kopējā nosaukuma Within the Wall. Katram stāstam ir savi varoņi, bet gan no priekšvārda, gan ievada autoru teiktā (Andre Aciman un tulks Jamie McKendrick) var spriest, ka lielāka nozīme kā stāstos, tā arī novelēs ir tematikai, situācijām, kurās tēli nokļūst un visa krājuma centrālajam tēlam Ferraras pilsētai un tās atmosfērai.

Paša pirmā stāsta 1)Lida Mantovanigalvenajai aptuveni 25gadus jaunajai varonei ir nopietnas jūtas pret diviem puišiem vienlaikus, turklāt no viena jau ir ārlaulības dēls. Tomēr radiem un ģimenes noteicošajiem personāžiem ir citas domas un viņa tiek savesta kopā ar kādu daudz labāk respektablu

b)The Stroll before Dinner – mīlestība, attiecības neskatoties uz potenciālu skandālu sabiedrībā atšķirīgo statusu dēļ, kā fons stāstam ir vecmāmiņas atmiņas par pašas jaunību un trakajiem attiecību piedzīvojumiem, skatoties uz mazmeitu.

c)A Memorail Tablet in Via Mazzini – šī stāsta galvenais varonis Geo Josz, pārdzīvojis neiedomājamas grūtības pēc izsūtīšanas uz vāciešu koncetrācijas nomenti, atgriežas dzimtenē tikai, lai mīļo māju vietā atklātu, ka kaut kādi tur svešinieki jau tur dzīvo un nedomā viņa dēļ izvākties. Paša izskats gan neatbilst stereotipam, jo Geo ir nevis tievs vai pat izkāmējis, bet gan resns kā skapis (dažam labam pat rodas aizdomas, vai tas nav liecinājums, ka tas ir redzamais atlīdzinājums no vāciešu puses, teiksim par ziņošanu nomentē). Kaut arī stāsta Teicējs nav Geo pusē un apgalvo, ka viņam, ja vien pats gribētu, ļautu un pat palīdzētu nostāsties uz kājām, ja vien pats gribētu. Tad no apkārtējo rīcības tāds iespaids nerodas, un Geo atliek ķepuroties pa dzīvi, kā nu māk.

d)The Final Years of Clelia Trotti – stāsta pamatā ir spēja izdzīvot krasu politsko pārmaiņu (uz slikot pusi) pārmaiņu priekšā, kad stāsta gadījumā pie varas nāk fašisti. Brīdī, kad vēl ir iespējams, pieņemt izvēli mukt prom vai palikt un cerēt uz to labāko, īpaši, ja vēl esi ebrejs.

e)A Night in ’43 – Within the Walls pēdējais stāsts uzreiz dot skatu pretējā nometnē, kad vienkāršie cilvēki izvēlās pievienoties jaunajam režīmam, ceroti tā pasargāt sevi un savus tuvos, pat ja tik dedzīgi netic tai visai ideoloģijai un propagandai.

Pēc Within the Walls seko pieminētās noveles un grāmata, lai visu krājumu varētu noslēgt ar vēl sešiem īsajiem stāstiem.

2)The Gold-Rimmed Spectacles, kā arī nākošo divu darbu, galvenais varonis netiek minēts vārdā. Personīgi piezīmēs izvēlējos viņu apdevēt kā POV (varētu, protams, arī kā Teicējs), bet tikai uzsākot Behind the Doors noveli nopratu, ka POV visos trijos ir viens un tas pats, vienīgais, ka darbi nav sakārtoti notikumu darbības hronoloģiskā secībā.

Doktors Fadigati jau ir 20+ gadus ilgi un labi respektēts ārsts, bet visu šo laiku bez otras pusītes vai citām nopietnām attiecībām, kas dod auglīgu augsni baumām par viņa seksuālo orientāciju. Nav gluži tā, ka Dr.Fadigati zaudētu ilggadējus pacientus vienas nakts laikā, bet, baumām turpinot izplatīties, doktora dzīves ceļš sāk vest tikvien kā uz leju. Tomēr, lai cik nievājoša attieksme nekļūtu no to cilvēku puses, kuri vēl pirms neliela laika ar katru sīkumu vērsās pie dakter, viņš lien vai no ādas ārā, lai censtos atkal izpelnīties atzinību; kļūst pat žēli noskatīties.

3)The Garden of the Finzi-Continis

Pats garākais no The Novel of Ferrara iekļautais darbs un personīgi, ja ne visa krājuma favorīts, tad tuvu tam.

POV nejauši bērnībā iepasīztoties ar meiteni no Finzi-Continis ģimenes (arīdzan ļoti turīgi ebreji), vēlākos jaunības gados kļūst par pamata bāzi īsai, bet spēcīgai draudzībai gan ar pašu meiteni Micol, gan ar viņas brāli Alberto un pastarpināti arīdzan ar tēvu profesoru Ermanno.

Par notikumu centrālo vietu kļūst tenisa korts, kuru Micol, Alberto, POV un vēl daži jaunieši sāk aktīvi katru vakaru izmantot pēc tam, kad viņi bez šķietami acīmredzama iemesla, neskaitot ebreju tautību, tiek izslēgti no vietējā tenisa kluba. POV gadījumā grāmatā tiek minēts vēl viens piemērs, kad, gribēdams bibliotēkā uzsākt darbu pie nopietna darba mācībās,  POV tiek klusām palūgts atstāt telpas un neatgriezties.

Īsajā romānā Finzi-Contini dārza teritorija un tenisa korts ir tāda kā utopiska oāze, kurā aizmirsties par trakumiem ārpus tā, kas ļauj iztēloties, ka nekādu sliktu pārmaiņu ārpus tā nemaz nenotiek.

4)Behind the Door atgriežas POV bērnībā (hronoloģisko secību minētu kā 4-2-3). Uzsākot jauno mācību gadu jaunā klasē, POV vairs neizjūt to pašu entuziasmu ne pašās mācībās, ne jaunu draugu rašanā. Gluži bez draugiem puisis nepaliek un par tādu kļūst Lučiāno, kura vecāki pretstatā POV ne tuvu nav tik turīgi. Pārsteidza POV tēla gatavā (pārlielu lielā) uzticība Lučiāno jau pirmajā reizē izrādot visu māju visos sīkumos. Varbūt tagad ir citi laiki, bet man pirmā doma bija, vai noveles laikā no POV mājas nesāks šis tas pazust. Noveles gaitā POV parāda vēl dažas negatīvās iezīmes, kad viņam draudzība ar Lučiāno pašam vairs nepatīk iedomātu vai ne tik ļoti izdomātu iemeslu dēļ, un veids kā POV to cenšas panākt ir aplinku ceļā, lai pašam būtu vieglāk, nevis problēmu risinot pa tiešo.

Pēdējās noveles, kura patika salīdzinoši vismazāk, 5)The Heron aizved pie citiem varoņiem Ferraras pilsētā, kurā labi pārticis Edgardo Limentani (45g), ja neskaita gidu, brīvdienās viens pats izlemj doties putnu medībās (pamatā pīles). Jau pats rīts iesākas ar Edgardo neierastu noskaņojumu, ko medību laikā akcentē viena konkrēta gārņa uzrašanās. Ja vēl pirmajā tā pamanīšanas brīdi putns aizlido prom neiztraucēts, tad otrā reizi tam nav tik veiksmīga un gids to vispirms savaino, bet gida suns pēcāk no notver. Viss notikušais ap šo gārni aizsāk domu virkni, kas noved pie lēmuma par pašāvību nošaujoties. Pati darbība netiek parādīta uz lapas, bet līdz tam Edgardo lasītājam atklāj visas depresīvās, sērīgās un saldsērīgās domas par dzīvi, kuras pašnāvība noņems kā smagu nastu.

Un noslēdzoši seko 6)The Smell of Hey ar sešiem īsajiem stāstiem, no kuriem par favorītu bija tieši tie, kuros galvenais tēls bija POV. Vienā no tiem POV jau visai noprotami ir pats Giorgio Bassani. Ja arī novēlēs un The Garden of the Finzi-Continis ir bijis tā domāts, tad jāsaka vien labi vārdi, ka auto-fiction vaibsti nebija jūtami. Pašās, pašās The Novel of Ferrara pievienots labs autora pēcvārds gan vien par pirmajiem pieciem Within the Walls stāstiem, no kura nopratu, ka par auto-fiction faktu varu neuztraukties.

Kathy Reichs – Flash and Bones (Temperance Brennan #14) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jaunākā izmeklēšana aizved tiesu medicīnas un anatomijas eksperti antropoloģi Temperansu Brenanu NASCAR sacīkšu pasaules džungļos, kad Šarlotes trases teritorijā tiek atrasts ķermenis, kurš šķiet būs tur pavadījis ne vienu gadu vien.

Jaunatklātās mirstīgās atliekas no jauna uzjundī divu bezvēsts pazudušo lietu no tālā 1998.gada, kad jauns pāris vienkārši pazude ne čiku, ne grabu. Teorijas par varbūtējo scenāriju, kas ar abiem noticis un kur galu galā abi palika tika izvirzītas visdažādākas. Īpaši, ja vēl kā viens tā otrs bija iesaistījies vietējo white-supremacist aktivitātēs un pat FBI dienesta bija gana ieinteresēts, lai iesaistītos pazudušo meklēšanā.

#14 romāns šajā sērijā ir labs no procedurālās izmeklēšanas aspekta, bet mirkļi, kad Flash and Bones mēğina iepīt stāstā krikumus no Temperansas Brenanas personīgās dzīves, tad tas jau vairāk velk uz neveikluma pusi un rodas vēlme, lai sižets atgrieztos pie attiecīgās grāmatas lietas. Centieni parādīt galveno varoni no rakursa, kur tai varētu just vairāk līdzi un kaut kā identificēties arī ārpus kriminālās izmeklēšanas ir visai patālu no trāpīšanas desmitniekā, bet šķiet tas nav šīs sērijas spēcīgākais aspekts.

Cik nu pašam ir nācies redzēt no NASCAR sacīkstēm, tad neesmu izpratis to faktoru, kas liktu just līdzi sacīkstei parastā ovālā, ja nu vienīgi šim sportam ir sava veida līdzība ar treku riteņbraukšanā ar daudziem starpfinišiem pēc konkrētu apļu skaita. Intereses pēc atradu, ka NASCAR ir arīdzan pašiem savs Youtube kanāls.

Jim Butcher – Battle Ground (The Dresden Files #17) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pienācis laiks aizstāvēt Čikāgas pilsētu un mirstīgo cilvēku pasauli kā vēl nekad iepriekš. Vieniem iesaistīšanās konfliktā starp mitoloğiskiem milžiem ir tīri aiz savtīgām interesēm saglabāt cilvēku populāciju kā potenciālu laupījumu sev, tikmēr citiem tas ir daudzkārt saprotamāks – aizstāvēt savas mājas un savus draugus, mīļotos u.c. Bet vēl, kā pavisam ekstraordinārs ir mazo Harijam Drezdenam uzticīgo laumiņu iemesls –  Pica!

Ierasto pasaules kārtību, kurā parastie mirstīgie cilvēki lielākoties ignorē visa veida pārdabiskās būtnes, grib izjaukt pēdējais dzīvais titāns jeb titāne Ethniu, kura nepriecātos ne par ko citu tik ļoti, kā mūžīgās bailēs un terorā trīcošu cilvēci ar regulārām asinspirtīm profilakses pēc. Ir vēl dažs labs ļauno tēlu pārstāvis, kas cer gūt labumu no šā visa, bet, kuri izmanto titāni, kā ļoti labu un grūti neievērojamu uzmanības novērsēju no pašiem, un dara savu ārpus visu uzmanības loka.

Battle Ground ir nemitīgs notikumu virpulis ar neskaitām kāpumien un kritumiem kā vienai tā otrai konfliktā iesaistītajai pusei. Protams, zinot, ka sērija nebeidzas ar šo grāmatu, gala iznākums kā tāds nav grūti paredzams, bet ceļš līdz tam tāpēc nav mazāk interesants.

Lai gan autora video sarunā man radās iespaids no autora teiktā, ka viņš izmanto šo kauju, lai kārtīgi paretinātu tēlu rindas, tad varbūt pārpratu domāto mērogu, jo vairāk ciest dabū anonīmie tēli. To pašu gan nevar teikt par pavērsiniem un jaunumiem, ko burvja Harija Drezdena dzīvē ievieš šīs cīņas notikumi, gan to norises laikā, gan vēlāk sekojošā iznākuma un tā panākšanas veida sekās.

Visnotaļ aizraujošs turpinājums ļoti labā sērijā, kurā Harija dzīve pēc visa viņa padarītā un pārciestā nesolas kļūt tāpēc vieglāka, itin nemaz. Pēkšņi starp kolēģiem burvjiem neatveras fanu klubs. Joprojām atradīsies tādu, kuri sameklēs vienu mazu negatīvo melnuma krikumu Harija raksturā un rīcībā, lai pavērstu to sev vēlamā gaismā un pasludinātu Hariju vienlīdz samaitātu simtprocentīgā apjomā.

Izlasīju, lasu, lasīšu #176 (19.10-01.11)

Izlasīju:

Dan Simmons – The Rise of Endymion (Hyperion Cantos #4)

Noklausījos:

Jim Butcher – Peace Talks (The Dresden Files #16)

Lois McMaster Bujold – Falling Free (Vorkosigan Saga (Hronoloģiski #1) pēc publikācijas #4)

John Scalzi – Redshirts

Mark Tufo – Dr. Hugh Mann (Zombie Fallout #3.5)

Glen Cook – The Black Company (The Chronicles of the Black Company #1)

James A. Hunter, Eden Hudson – Rogue Dungeon (The Rogue Dungeon #1)

Lasu:

Peter James – Possession

Klausos:

Jim Butcher – Battle Ground (The Dresden Files #17)

Katy Reichs – Flash and Bones (Temperance Brennan #14)

Lasīšu:

Giorgio Bassani – The Novel of Ferrara

Klausīšos:

Katy Reichs –Bones are Forever (Temperance Brennan #15)

Iepalicēji #29

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Redshirts by John Scalzi

Andrew Dahl ir viens no daudzajiem jauniņajiem, kuri regulāri tiek nomainīti uz ~Starpgalaktiskās Savienības kuğa Intrepid. Iemesla tik regulārai kadru maiņai nav vis drastiski darba apstākļi(nosacīti) vai drakoniski priekšnieki, bet gan izteikti augstā mirstība visa veida misijās.

Kamēr vairums ir izstrādājuši dažnedažādas trakas māņticības, lai izvairītos no varbūtības tikt nogalinātam, Endrū ķeras lietai pie ragiem, lai noskaidrotu, kas patiesībā notiek uz Intrepid un kas ne tuvu tik līdzīgs, domājot stipri zemāku mirstības procentu, pildot darba pienākumus, nenotiek uz citiem kosmosa kuğiem.

Kaut arī neesmu redzējis nevienu Star Trek seriālu epizodi, tas netraucēja izbaudīt grāmatu, kura visnotaļ neizlec no autora stila, kāds tas piemēram vērojams Interdependency sērijā. No pieminētā seriāla autors guvis iedvesmu apspēlēt faktu, ka, ja dzīvībai bīstamā ainā piedalās tēls sarkanā uniformā, tad diezin vai viņš sagaidīs epizodes beigas dzīvs.

***

Falling Free (Vorkosigan Saga (Hronoloģiski #1) pēc publikācijas #4) by Lois McMaster Bujold

Quadies – ar ğenētiskās inženierijas palīdzību radīti mutanti ar papildus divām rokām kāju vietā – ideāls darbaspēks bezgravitācijas apstākļos

Leo Grafs pēc profesijas inženieris uzsāk darbu kosmosa stacijā, kurā “kvadiji” tiek tā teikt audzēti, skoloti un pēc tam apmācīti. Lieki teikt, ka šo četrocīgo indivīdu projekta īpašnieku acīs viņi ir tālu no pieskaitāmības cilvēka statusam un vēl jo mazāk kaut kādām tur tiesībām, bet Leo dzīvojot un strādājot līdzām viņiem gūst pavisam citu priekšstatu un nespēj klusi stāvēt nomaļus, kad kvadiju eksistence tiek apdraudēta, jo redz  pieaugošā apziņa, ka varbūt viņiem pienāktos vairāk tiesību un cilvēcīga attieksme, rada bailes “normālo” projekta vadītāju acīs.

Ja neskaita visai manāmo verdzības, rasisma temata apspēli un stand-alone formāta stāstu Vorkosigan sērijā (līdz šim neesmu lasījis citus), kurā darbība notiek 200 gadus pirms galveno sērijas notikumu darbības, tad diži daudz nav kur piekasīties. Ja nu vienīgi ar 21.gadsimta daudzveidības ķeksīšu acīm skatās uz dažiem bezpalīdzīgajiem sieviešu kārtas tēliem, kurām vajadzīga pretējā dzimuma palīdzība.

***

Rogue Dungeon (The Rogue Dungeon #1) by James A. Hunter, Eden Hudson

Roarks jau gadiem no nemiernieku rindām cīnās pret Tirāna valdīšanh un par troņa atgūšanu tā patieso īpašnieku rokās. Kamēr citi ir tikpat kā samierinājušies ar sakāvi, Roarks nezaudē dūšu un drosmi, lai turpinātu savus centienus. Vien tagad, kad pēc pārgalvīga uzbrukuma jāmūk prom un ar “ko kājas nes” nav pietiekami, Roarka priekšā ir jauns izaicinājums. Izdzīvot tik ilgi, lai kļūtu gana spēcīgs un varētu atgriezties savā zemē.

Pirmais manis klausītais LitRPG romāns, kurā tās galvenais varonis ir nevis no mūsu realitātes spēles pasaulē ierauts cilvēks, bet gan citas fantāzijas pasaules mağijas piepratējs, kura portāla burvestība noiet drusku un kuram par datorspēlēm nav ne mazākās nojausmas. Interesants koncepts, kad galvenais varonis citu “spēlētāju” acīs lauž NPC tēlu normas.

***

The Black Company (The Chronicles of the Black Company #1) by Glen Cook

Salīdzinoši klasisks fantāzijas darbs (publicēts 1984.g) tajā labākajā nozīmē, bet, kas pēc tā noklausīšanās ne ar ko dižu nepaliek atmiņā un vairāk pozītīvu vārdu būtu sakāmi par ierunātāja Marc Vietor sniegumu.

***

The Rise of Endymion (Hyperion Cantos #4) by Dan Simmons

Episks noslēgums ļoti labai un apjomīgai SFF sērijai vairākos veidos. Gan parastākajā lpp ziņā, gan norises lokāciju un gadu skaitā no sērijas pirmās grāmatas, kuru jau pēc nosaukumiem loğiski var sadalīt uz pusēm.

Rise of Endymion savā ziņā ir arīdzan kristīgās Pax impērijas sabrukumam galvenokārt pateicoties jaunai pravietei Anea, kura gan labprāt sevi tā nesauktu, bet ne tikai.

Lasītāju kā prasmīgs gids cauri grāmatas sižetam par cīņu starp stagnāciju, kura ļauj ērti dzīvot pārticībā dažiem, un plašu dažādību ilgtermiņā izdevīgu visiem, izved tās viens no galvenajiem varoņiem un Anea mīļotais Raul Endymion.

Prieks par vēl vienu pabeigti sēriju līdzas Dun Chronicled, kas ne tik bieži sanāk, atšķirībā no jaunu uzsākšanas.

***

Dr. Hugh Mann (Zombie Fallout #3.5) by Mark Tufo

Ar šo prīkvelu autors Marks Tufo atkal iebrauc taisni izteiktāko ne gluži kļūdu, bet noteikti izteiktāko mīnusu auzās un absurdā no pirmajām trim sērijas grāmatām.

Dr. Hugh Mann novele atklāj izcelsmes stāstu vīrusam, kuram būs lemts radīt zombiju apokalipsi. Tajā 1) 1913.gadā lielākajai daļai pustrakam zinātniekam darbaholiķim atbilstošiem stereotipiem doktors Hjū, pateicoties jauninājumiem mikroskopos atklāj mikroskopiskus humanoīdus esam nežēlīgā cīņā ar putekļu ērcītēm. Šo atklājumu mantkārīgs dekāns izmanto savtīgiem mērķiem, kas pastarpināti izraisa 1918.gada Spānijas gripu. 2) Otrā Pasaules kara laikā dažs labs cer par katru cenu atklāt ieroci, ar kuru sakaut ienaidnieku, bet, redzot eksperimentu potenciāli nekontrolējamās sekas, galvenie lēmēji izlemj projektu pātraukt. 3) Mūsdienās (2007.gads) neliela grupiņa cer izmantot mikroskopiskos humanoīdu parazītiskos radījumus, lai pārveidotu pasauli līdz nepazīšanai, ar cerību kļūt par tās valdniekiem, jo viņiem būs risinājums, kā ar to tikt galā…

Viss kopā vairāk liek domāt par izteiktām pulpy stila idejām no autora puses, kur izpēte par zinātniskiem faktiem palikusi novārtā un uz realistisko varbūtības pusi labāk nemaz neskatīties.

Ja pareizi atceros no trešās grāmatas The End, tad tajā izskan nedaudz atšķirīga versija par izteikti neveiksmīgu vakcīnu, ja vien tas, protams, nav oficiālais aizsega stāsts. Šaubos vai ātrāk par 2021.gada oktobri ļaušos šīs sērijas vilinājumam pēdiņās.