David Attenborough – Life on Earth (Life Trilogy #1) UN Joel Sartore, Noah Strycker – Birds of the Photo Ark (Photo Ark)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecības: William Collins un Nat Geo Books

Manas pārdomas

Autors David Attenborough vismaz pēc skata būs pazīstams tiem, kuri būs redzējuši kādu no viņa daudzajām dokumentālajām filmām par savvaļas dabu.

Life on Earth (pirmā grāmata plašākā sērijā, kaut arī uz vāka neievēroju, ka būtu norādes par triloģiju) lielos vilcienos iziet cauri dzīvības attīstības etapiem uz planētas Zemes sākot ar visvienkāršākajiem organismiem un turpinot ar to pakāpenisku iznākšanu uz sauszemes un arīdzan gaisa telpas apgūšanu, līdz pat pēdējai nodaļai, kurā piemin cilvēku attīstību.

Pašā sākumā bija vēl priekšstats, ka Life on Earth varētu būt vien variācija par tēmām, kuru nodaļu saturu, varbūt pat vēl detalizētāk, var izlasīt Vikipēdijā un citos interneta resursos. Bet. Protams, ja ātri vajadzīgs kaut ko sameklēt, tad internets ir vairāk pa rokai un ērtāks, bet kā populārzinātnisks apkopojums, tad autora pienesums, plus tekstu pavadošās fotogrāfijas (varēja būt bik vairāk) grāmatas gaitā var mainīt domas par to.

Epilogā David Attenborough min dažus retos gadījumus, kad ir bijis izdevies paglābt kādu sugu no izmiršanas, un ar optimistisku noti cer, ka nākotne nebūs tik drūma dabas aizsargiem, kāda tā varētu šķist. Bet man gan vairāk šķiet, ka, diemžēl, pasaules mērogā cilvēku skaits, kuriem kas tāds rūp, ir pārliecinošā mazākumā. Bija arī vēl citi brīži, kad autoram nepiekritu, kas visizteiktāk bija nodaļā par cilvēkiem un visai naivajos izteikumos/prātojumos par cilvēka ierašanos un kāda liela megafaunas dzīvnieka izmiršanas sakritību.

***

Fotogrāfa Joel Sartore ambiciozais projekts ietver visu nebrīvē esošo dzīvnieku nofotogrāfēšana, un šī grāmata, Birds of the Photo Ark, ir veltīta putniem – ar fantastiskām 200+ dažādu putnu sugu fotogrāfijām pārbagāts krājums, ar kuru priecēt acis.

Pie katras fotogrāfijas ir Noah Strycker īss teksts, kas nedaudz raksturo konkrēto sugu, bet paši putni ir bildēti uz balta vai melna fona, kas līdz ar to ļauj ilgstoši pētīt katru fotogr līdz pašai sīkākajai detaļai. Labi ievadvārdi gan no fotogrāfiju, gan tekstu autora puses.

Knābja un spārnu dažādās formas, spalvu krāsainība vai tieši necils pelēkums u.c. šķietami sīkumi, viss miljonu gadu laikā un evolūcijas gaitā pielāgots konkrētas sugas vajadzībām. Kā pēdējās grāmatā ievietotas sugas, kuru liktenis ir uz izdzīvošanas robežas, un, lai gan arī šīs grāmatas teksta autors tāpat kā David Attenborough savā grāmatā ir optimistisks un min pozitīvus konservācijas piemērums vai arī priekšpēdējā nodaļā dod piemērus ar putnu sugām kā vārnas un kovārņi, kuri veiksmīgi ir iemanījušies izmantot urbāno vidi savā labā, nemaz nerunājot par klimata pārmaiņu ieteikmi, tad diemžēl personīgi pieļauju, ka šis krājums iemūžina arī tādas sugas, kuras vēl nav kritiski apdraudētas.

James Patterson – Along Came a Spider (Alex Cross #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Along Came a Spider ir viens no tiem kriminālromāniem, kurā ļaundaris ir jau zināms no paša sākuma, bet ar meistara roku tas ne uz mirkli nemazina intrigu par gala iznākumu. Gary Soneji ir pavisam sagājis grīstē un nebūtu kļūdaini viņu saukt par psihu, kurš vēlas kļūt par kaut ko nozīmīgu un ieiet pasaules vēsturē ar blīkšķi, un to cenšas panākt nolaupīdams divus bērnus no prestižas privātskolas, kurā savas atvases sūtīt var atļauties vien turīgākie vecāki.

Tikmēr melnādains detektīvs (grāmatas darbība 1993.gada Vašingtonā) Alekss Kross jau ir aizņemts nežēlīgā vairāku afroamerikāņu slepkavībā, kad par sarūgtinājumu viņam priekšnīcība aiz spiediena no preses un politiķiem noņem viņu no minēto slepkavību izmeklēšanas un norīko nolaupīto balto bērnu lietā, ar to parādot sentimentu un attieksmi, kura lielā mērā ASV eksistē joprojām. Paralēli tam detektīvam Krosam visas grāmatas garumā jāsaskaras ar ikdienišķu rasismu no citu kolēģu puses, kas acumirklī kļūst par joku no izteikumu autora puses retajā gadījumā, ja kāds to nosoda. Ne mirkli nešķita, ka autors cenšas sprediķot par šo tēmu vai pataisa galveno varoni Aleksu Krosu par mocekli.

Neskatoties uz apgrūtinošajiem apstākļiem un varbūt tieši pateicoties tiem, Alekss neļaujas pirmajiem šķietamajiem rezultātiem un to sniegtajai pašapmierinātībai, ko tie sniedz, kad tiek notverts Gerijs, kurš sāk pielietot savu aktiera talantu, lai pārliecinātu likumsargus un pēcāk žūriju par personības dalīšanos, maigāka soda saņemšanai.

Līdz šim vienīgais, ko biju lasījis no plašā Džeimsa Patersona daiļdarbiem, bija Private sērijā, un arī tad gandrīz gribas piebilst nosacīti, jo iespaids, kas radies, nebija labs, iznākot tik daudz un tik bieži grāmatām, kurām Patersona vārds ir pamanāmāks par pašu grāmatas nosaukumu un tikmēr otra autora vārds ir gaišā, neuzkrītošā tonī. Pirmkārt pat attiecīgā žanra ietvaros vismaz Private sērija nebūs tā, kas nodarbībās prāta pelēkās šūniņās, bet vairāk būs asa sižeta filmu cienīgas ainas. Otrkārt vienmēr māc šaubas, cik ļoti pats Patersons ir piedalījies grāmatas sarakstīšanas procesā. Prātā ieliku līdzvērtīgā kategorijā kā grāmatas, uz kurām Tom Clancy ir pamanāmāks pirms jebkā cita.

Ko ar to garos vārdos gribu teikt, ka bija patīkams pārsteigums par pirmo Alex Cross sērijas grāmatu Along Came a Spider. Ne vien nav cita Co autora, bet arī gan tēli, gan sižets ir daudzkārt saistošāki salīdzinoši ar to, kā atmiņā ir palikušas izlasītās pirmās piecas Private sērijas grāmatas.

Takaya Kagami, Yamato Yamamoto, Daisuke Furuya – Seraph of the End: Vampire Reign Vol. #1-6

Linki uz vairākām grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Pasauli pēkšņi savā varā pārņem nepazīstams vīruss, kas dzīvajos lielākoties atstāj tikai bērnus jaunākus par 13 gadiem. Par vīrusa izcelšanos, izplatību un izcelsmi, īpaši tagad Covid-19 pandēmijas laikām, negribās pārlieku uzklupt, jo šķiet vīrusa izraisītā apokalipse kalpo vien kā mehānisms, kas ļauj vampīriem pārņemt varu pār pasauli (vol.1 publicēts 2014.gadā), bet vīrusa epidemioloģija u.c., kas ar to saistīts, tiek piekoriģēts mangas krājumu tapšanas laikā.

Lai arī vampīri ir septiņreiz spēcīgāki par vidusmēra cilvēku, nemaz nerunājot par dižciltīgajiem vampīriem un pārliecinošs procentuālais atlikušās cilvēces skaits tiek turēt ieslodzījumos kā mājlopi vampīru vajadzībai pēc ēdiena=asinīm, tad viss tomēr nav nolemts lēnai un bezcerīgai iznīkšanai. Eksistē pretošanās kustība/pārstrukturējusies un militāra Imperiālā Japāna, kuras galvenais mērķis ar vampīru iznīcināšanas vienībām priekšgalā ir vispirms visas Japānas atbrīvošana no nīstajiem asinssūcējiem un pēcāk palīdzības sniegšana pārējai pasaulei pret nieka atlīdzību, ka Imperiālā Japāna pati pārņem varu un dominanci pār pasauli. Tik vien tāds mazs sapnītis valdošajai Hiragi ģimenei.

Bet, ja parasts vampīrs ir tik ievērojami spēcīgāks par vienkāršu mirstīgo cilvēku, tad kā gan var maz būt cerība uz pozitīvu iznākumu? Tur talkā nāk dēmoni un to davātais spēks, kas nāk līdzi Cursed-Gear ieročiem. Spēks, ko dēmons dāvā ieroča nesējam nenāk par pliku cenu vien, un katru dienu, pēc kontrakta noslēgšanas, ieroča īpašniekam jācīnās pret risku un dēmona centieniem izmantot cilvēciskās vājības, kāds tos varētu saukt par grēkiem, lai nesalūztu un neļautu dēmonam pārņemt kontroli pār prātu un ķermeni.

Pirmajos sešos krājumos tas netiek pārlieku fokusēts un uzsvērts, bet tie nebūtu cilvēku puses pārstāvji, ja paralēli cīņai pret galveno ienaidnieku, vampīriem, nevirmotu politiskās intrigas, kā jau pieminētie sapņi par Japānas impēriju kā pasaules lielvaru, un ja pulkvežleitnantam Gurenam būtu kāda teikšana, tad Hiragi ģimenes vietā pavisam droši viņš būtu labāks sistēmas pārvaldītājs.

Tikmēr sērijas galvenais varonis Yuichiro drusku vēl uz izredzētā tēla pusi, kad četrus gadus pēc apokalipses viņam vienīgajam no visiem draugiem izdodas izmukt no vampīru gūsta, to skaitā labākais draugs Mikaela Hyakuya, lai nonāktu Lieutant Colonel Guren Ichinose paspārnē. Pirmie sērijas krājumi vairāk attiecināmi uz lasītāja iepazīstināšanu ar autoru radīto fantāzijas, distopijas pasauli un maģiju un paranormālajiem aspektiem, kuri tajā eksistē, lai ātri apmācot Yuichiro un pavadošo tēlu sastāvu (galvenā tēla draugus), no kuriem visiem pašsaprotami ir izteikts talants un dotības visu apgūt, lai pēc tam varētu iesaistīties pašos bīstamākajos uzdevumos, kur noris centrālā sižeta kodols.

Izlasīju, lasu, lasīšu #184 (08.02-21.02)

Laikam var just, ka šobrīd ir atvaļinājums. :)

***

Izlasīju:

Simon Kenrick – The Bone Field (The Bone Field #1)

Yoshitoki Oima – A Silent Voice, Vol.1-7 (A Silent Voice #1-7)

Midori Gotou, Natsuo Sai – Psycho-Pass: Inspector Shinya Kogami, Vol.1-4 (Psycho-Pass: Inspector Shinya Kogami #1-4)

Atsushi Okada – Nyankees, Vol.1-3 (Nyankees #1-3)

Noklausījos:

Brian Herbert, Kevin J. Anderson – Hellhole Inferno (Hellhole Trilogy #3)

Alastair Reynolds – The Prefect (Revelation Space #0.1, Prefect Dreyfus Emergency #1)

Scott Lynch – Red Seas Under Red Skies (Gentleman Bastard #2)

David Weber – The Honor of the Queen (Honor Harrington #2)

Noah Hawley – Before the Fall

Linwood Barclay – Broken Promise (Promise Falls #1)

David Weber – Empire From the Ashes (Dahak #1-3)

Scott Lynch – The Republic of Thieves (Gentleman Bastard #3)

Caroline Kepnes – You (You #1)

P.D. James – Unnatural Causes (Adam Dalgliesh #3)

Jeffrey Deaver – The Bodies Left Behind

Lasu:

Takaya Kagami, Yamato Yamamoto, Daisuke Furuya – Seraph of the End, Vol.1 (Seraph of the End,: Vampire Reign #1)

David Attenborough – Life on Earth (Life Trilogy #1)

Klausos:

Michael Connelly – The Concrete Blonde (Harry Bosch #3)

James Patterson – Along Came a Spider (Alex Cross #1)

Dmitry Glukhovsky – Metro 2034 (METRO #2)

Lasīšu:

Joel Sartore, Noah Strycker – Birds of the Photo Ark

Ian Tregillis – Visaukstākais karš (Milkweed Triptych #2)

Klausīšos:

P.D. James – Shroud for a Nightingale (Adam Dalgliesh #4)

Michael Connelly – The Last Coyote (Harry Bosch #4)

James Patterson – Kiss the Girls (Alex Cross #2)

Dmitry Glukhovsky – Metro 2035 (METRO #3)

Iepalicēji #32

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Hellhole Inferno (Hellhole Trilogy #3) by Brian Herbert, Kevin J. Anderson

Noslēdzošā triloģijas grāmata, kuras autori turpina pielaist vienas un tās pašas kļūdas no grāmatas uz grāmatu, turpina izvēlēties vieglāko ceļu, nevis piestrādāt un kaut cik pamatot, piemēram, telemancy=telekinēzes spējas Xayan citplanētiešiem. Kāpēc diviem tēliem to spēju diapazons ir šķietami neierobežots, izteikti brīžos, kad tas sižetiski ir visvairāk izdevīgi, bet citi tiek pataisīti par labākajā gadījumā kartona tēlu pakalpiņiem.

To pašu varētu teikt par gandrīz komisko labo un slikto tēlu klišejisko sadalījumu, kur par piemēru minama tirāniskās diadēmas Mišelas gāšana no troņa un aizstāšana ar it kā citu vīriešu kārtas dižciltīgo, bet pēc izteikumiem, darbībām un tēla motivācijas nevarētu pateikt, ka runa ir par citu varoni.

Komplimenti un uzslavas nenāk prātā ne par triloģiju caurvijošo militārā konflikta atrisinājumu, ne citplanētiešu mistisko Alaru pacelšanos/evolūciju uz augstāku eksistences plakni. Kā viens, tā orts novienkāršots un sasteigts, neskatoties uz grāmatas un visas triloģijas apjomu.

Zinu, ka šis autoru duets bez žēlastības un kompleksiem ir sarakstīju un turpina rakstīt visus iespējamos prīkvelus un sīkvelus par Brian Herbert tēva Frenka Herberta Dune sērijas grāmatām, lai izpiestu maksimāli iespējamo naudu un māca šaubas, cik laba būs šī triloģija un cik daudz piestrādāts, lai tā tāda varētu būt. Pēc pirmās un vēl pēc otrās biju kaut cik labās domās, nevarētu ne pārlieku slavēt, ne nopelt, diemžēl noslēdzošā triloģijas grāmata liek to pārdomāt.

***

Empire From the Ashes (Starfire #1-3) by David Weber

Triloğija, kura ar katru nākamo grāmatu kļūst salīdzinoši labāka. Ja būtu klausījies atsevišķi, kā ar šī autora Insurrection grāmatu, tad nepamet sajūta, ka iespaids par to būtu izvērties līdzīgs.


#1 Mutineers’MoonColin Macintyre rutīnas lidojumā pāri Mēnesim atklāj ne tikai, ka kaut kas nav riktīgi un kā vajadzētu būt ar tik ierasto un pašsaprotami Zemes pavadoni, bet sastop teju 50 000 gadus miega režīmā guļošu AI citplanētiešu kuği. Sižets par un ap no kurienes tas uzradies var sākties.

#2 The Armageddon Inheritance – konspektējot dažos teikumos, Kolins un Co mākslīgā intelekta mudināti apciemo lielu kosmosā aizmirstu artefaktu/staciju un visai nejauši kļūst par zudūšās Impērijas jauno Imperatoru, kas paša sievai (tagad jau imperatorei) saprotami nāk kā pārsteigums. Paralēli Kolina komanda noskaidro iemeslus pēkšņai un straujai iepriekšējās Impērijas lejupslīdei un sabrukumam.

#3 Heirs of Empire– darbība noris pāris gadus pēc The Armageddon Inheritance notikumiem. Šajā grāmata Kolina un viņa sievas dēls ar viņa kolēğiem ir devušies nozīmīgā misijā atgriezt Impērijas sastāvā kādreiz tai piederošu planētu. Kurā tagad dominē pret tehnoloğijām un zinātni vērsta reliğija, kas izskaidrojams, ka kļūmīgs atklājums ar letālām sekām, ir bijis vainojams pie Impērijas iznīcības. Paralēli sižets, kurā pret Kolinu tiek plānots atentāts.

Komisks audio grāmatas mīnuss, ka visu laiku šķita, ka AI Duhak tiek izrunāts kā DayHawk. Nezinu, vai tas skaitās kā kompliments grāmatas ierunātājam, vai tieši pretēji, bet visvairāk patika fragmenti, kuros skan mākslīgā intelekta tēla Duhak monotonā runa.

***

Unnatural Causes (Adam Dalgliesh #3) by P.D. James

Detektīvs Adam Dalgliesh savas sērijas pirmajās divās grāmatās ir pastrādājis pat ļoti čakli, lai varētu pelnīti doties atpūsties teiksim uz lauku kotedžas pie savas tantes, lai atgūtu spēkus jauniem varoņdarbiem. Bet vai tas jebkuram rūdītam detektīvu/kriminālromānu lasītājam būs kāds pārsteigums, ja liktenis detektīva ceļā noliks acīmredzami nogalinātu personu, kad neatliek nekas cits, kā arī brīvajā laikā pielietot savus izcilos izmeklētāja talantus. Tā nu tas diemžēl izdomātos romānos notiek, un atpūsties Adamam nav lemts.

Jo interesentāk, kad noskaidrojas nogalinātā personība – vietējs kriminālromānu rakstnieks Maurice Seton, kuru atrod dreifējam laivā ar nocirstām plaukstām. Uzreiz kā pirmie aizdomās turamie kļūst citi tuvējā apkārtnē dzīvojošie draugi rakstnieki ar bagātu izdomu. Kas zin, varbūt kāds smeļas iedvesmu saviem romāniem no dzīves pieredzes. To starpā arī detektīva Adama tante Džeina, kura draugu kompānijā prātodama kur gan palicis Maurice, pasprūk traka versija un tieši tik precīza, kādā atrod nogalināto upuri.

Adamam, asistējot viņa kolēģim inspektoram Rekkles, atliek vien tas nieks, kā izburties cauri visu aizdomās turamo mudžeklim, kuri ar savām spekulācijām un amatieriskajiem prātojumiem par slepkavas identitāti un motīviem, no kuriem viens loģiski cenšas novirzīt aizdomas no sevis uz kādu citu, tikai un vienīgi apgrūtina nonākšanu līdz patiesības graudam.

***

The Bodies Left Behind by Jeffrey Deaver

Šķietami aizdomīga zvana 911 pārbaudīšana, kurš pārtrūkst jau pēc pirmā vārda, policistei Brinai pārvēršas gatavajā murgā, kad varbūtēja sadzīves konflikta vietā starp vīru un sievu viņa atklāj ne vien laulāto pāri nogalinātu, bet vainīgos slepkavas vēl turpat uz vietas.

Protams, Brina, upurējoties labāka sižeta vārdā, pie pirmajiem signāliem, ka kaut kas nozieguma vietā varētu būt ne tā, neizsauc papildspēkus, lai nepakļautu sevi liekām briesmām, bet pati bezapdomīgi dodas izpētīt acīmredzama nozieguma vietu. Vēl jo vairāk Brinai tur nemaz nevajadzētu atrasties, jo izsaukuma brīdi bija mājās ārpus darba laika un tikai priekšnieka zvans, jo viņa atradās vistuvāk, vainīgs pie viņas izraušanas no siltās mājas drošības.

Laikam nebūtu jābrīnās, ka grāmatā (publicēta 2008.g.) neviens tēls nejūtas šokēts vai pārsteigts par šāda veida traucējumu no darba savā brīvdienā, jo par robežu trūkumu un darbinieku traucēšanu brīvdienā ir dzirdēts ne tas vien. Latvijā šķiet pagaidām tik traki vēl nav aizgājis.

Citādi pēc visiem parametriem labs, baudāma kriminālromāns ar pavērsieniem visas grāmatas gaitā.

Scott Lynch – The Republic of Thieves (Gentleman Bastard #3) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Reizi piecos gados Magi spēju apveltītu burvju/magu apveltītu personu lielpilsētā, ar kuriem Locke un Jean ir jau bijusi saķeršanās, tiek rīkotas varbūt nedaudz simboliskas vēlēšanas, jo patiesā vara tāpat paliek magu rokās. Pilsēta ir sadalīta 19 rajonos, cik varēja noprast ne kuram katram pieaugušajam ir balstiesības, bet tas neliedz pielietot dažnedažādākos līdzekļus, lai iegūtu balsu pārsvaru par labu sev.

Bet ne visiem pietiek vien ar tradicionāliem paņēmieniem un divi Magi, katrs no savas politiskās grupas, lielākai jautrībai balsu piesaistīšanā iesaista Locke Lamora un viņa uzticamo kompanjonu Jean vienā pusē un tikpat meistarīgu manipulatori un kādreizēju Gentleman Bastards pārstāvi Sabetha Belacoros. Tā vien šķiet izvēlēto personāzu process no Magi puses ir bijis apzināts, kā vēl viens papildus izklaides slānis bez gaidādamajām vēlēšanām, jo ne tikai Sabata reiz ir bijusi abu kolēģe, bet starp Sabatu un Locke eksistē komplicēta romantisku jūtu pasaule.

Gluži tāpat, kā pirmajās divās sērijas grāmatās, arī The Republic of Thieves liela līdzvērtīga daļa tiek veltīta atmiņu ainām. Nebiju liels to fans iepriekšējās grāmatās, bet laikam būšu pieradis pie to stila šajā sērijā un ko pārciest palīdz autora prozas kvalitāte. Tad nu šoreiz atmiņu fokusā ir visu trīs galveno varoņu (Jean, Locke un Sabetha) kopīga misija, kuras būtiska sastāvdaļa ir teātra izrādes ‘’Zagļu Republika’’ uzvešana. Kaut arī pamata sižetam ar pagātnes stāstu nav izteikti cieša saistība, tad atmiņu nodaļas ļoti labi palīdz apskaidrot, kāpēc Locke tik ļoti rūp kaut kāda tur sērijas trešajā grāmata no kaut kurienes uzradusies Sabata un kāpēc ne viens, ne otrs “Piecgades vēlēšanu spēlē” bez žēlastības nemēģina otram brutāli uzbrukt.

Labs sērijas pirmo divu grāmatu stilā ieturēts stāsts, kura epilogs vairāk kalpo, lai dotu mājienus par gaidāmo.

Midori Gotou, Natsuo Sai – Psycho-Pass: Inspector Shinta Kogami Vol. #1-4 UN Atsushi Okada – Nyankees Vol. #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Dark Horse

Manas pārdomas

Psycho-Pass attēlo nākotni, kurā ne tikai ir iespējams izmērīt noslieci uz noziedzību, bet pārtikas resursu krīzi, lai pabarotu visus iedzīvotājus (vismaz Japānā), ir izdevies atrisināt izgudrojot hyper-oats, ko vēlāk pēcapstrādē var izmantot visos iedomājamos ēdienos.

Tomēr pilnībā izskaust noziedzību, tikai tādēļ, ka likumsargājošajām iestādēm tagad to ir vieglāk kontrolēt un preventīvi novērst, nav bijis iespējams. Viens risinājums ir kļūt pašam par noziedznieku ķērāju, kas nenozīmē zaļo gaismu darīt visu ‘’kā zin, grib zin’’ stilā, jo augstākstāvošie tevi patstāvīgi uzmana, bet noteikti dod iespēju kaut kur šo dziņu novirzīt.

Ne gluži visi ir pakļauti jaunajai kārtībai, eksistē eksluzīvas Speciālās zonas, kurās naudīgiem senioriem jaunās sistēmas ieviešanas procesā atļāva pārvākties, kur ielās nemudž 24/7 novērošanas sistēmas un uz kurieni aizved inspektora Shinya Kogami jaunākā izmeklēšana. Kas sākotnēji aizsākas kā iespējama nelegāla darbošanās ar transplantācijas orgāniem un otrajā krājumā pat slepkavību, tā vien šķiet būs tikai ziediņi, kuri saistīti ar neatļauti audzētu alternatīvu hyper-oats un ar hiper-auzām saistītiem eksperimentiem uz cilvēkiem to ieviešanas laikā. Kā inspektoram Kogami, tā viņa komandai jādarbojas pēc iespējas diskrētāk, lai pat baumas par ko tādu, lai cik sen pirmie eksperimenti nebūtu veikti, nekļūtu plašākai sabiedrībai zināmi un neizrasītu masu paniku.

Autors Midori Gotou diži netērē laiku, lai lēniem soļiem iepazīstinātu lasītāju ar Psycho-Pass pasauli, un reizēm tas stāstam nāk par labu, kad darbība noris jau no pirmās lapaspuses, bet lasot Goodreads lapas aprakstā, ka šī sērija ir kā prīkvels animei, tad māc bažas, ka visa sērija vairāk vai mazāk ir domāta tās animes faniem un nejaušam lasītājam, kurš šo mangu lasa par to neko nezinot, iespējams labāk nemaz neķerties klāt. Personīgi vien ceturtais krājums sāka ieintriģēt, lai uzrastos vēlme kādreiz turpināt sēriju (nopirku pirmos četrus), jo par pirmajiem trim krājumiem pārlieku pozitīvi nevarētu atsaukties.

***

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Yen Press

Manas pārdomas

Tikmēr Nyankees vieglā garā un ar humoru (vismaz tā centos uztvert) vēsta antropomorficētus stāstus par ielas kaķu bandu dzīvi. Sižets aizsākas galvenajam varonim Ryuusei visai iedomīgi iesoļojot svešā pilsētā, nerēķinoties un nebaidoties, ka ar viņu, kas varētu atgadīties. Viņš klejo no vienas pilsētas uz otru, jo meklē bērnības dienu draugu, kurš tā vienkārši vienā jaukā dienā pātrauc draudzību un pārvēršas pilnīgi nepazīstamā kaķī, pametot Ryuusei vienu.

Ryuusei nepaliek nepamanīts un vietējā Nekonaki pilsētas banda ir gatava viņu pārmācīt, bet Ryuusei nav ar vieglu ķepu ņemams, un ne tikai spēj sevi aizstāvēt pret pārliecinošu skaita pārākumu, bet iegūst arīdzan bandas līdera respektu un cieņu, lai tiktu pieņemts viņu lokā un piesaistītu saviem drauga meklējumiem papildus palīdzību. Protams, ne bez atlīdzības no savas puses.

Jautra, ātri lasāma manga, kuras sava veida pluss varētu būt tās īsums (kopā vien seši krājumi) un kuras kaķu antropomorfisms neaiziet galējībās. Kaķa-cilvēka ilustrācijas labi izvēlētas pēc katras šķirnes izskata. Vienīgi mangas audio versiju (ir redzēts dažai grafiskajai novelei) gan negribētos dzirdēt.

Caroline Kepnes – You (You #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Brīdis, kad topoša rakstniece, vismaz viņai tā gribētos domāt, Guinevere Beck iekāpj pa grāmatnīcas durvīm, Džo Goldbergs, viens no diviem veikala darbiniekiem, ar visu savu būtību jūt, ka šī ir viņa dzīves lielā mīlestība, ka viņiem ir lemts būt kopā un abu dzīves vairs nebūs tādas pašas, kā līdz šim.

Grāmatas gaitā, aizvien progresējot Džo apsēstībai un tās dēļ pastrādātā, bija drusku jautri būt Džo velna advokātam. Jo kas varbūt sākas, kā parasta ieķeršanās skaistā sievietē, ar katru nākošo dienu iegūst savērptāku formu un kļūst arvien ļaunāk, kad stalkošana vairs nav tas sliktākais, par ko vajadzētu uztraukties.

Jā, varbūt Bekai ir tiesības uz privātumu, ka Džo neuzlauž viņas epastu un atgrieztu viņas pazaudēto telefonu, lai nevarētu lasīt viņas sarakstes, bet dienas beigās Džo grib tikai labu un vēlas pasargāt Beku ne tikai no skarbās pasaules, bet arī viņas pašas un daža laba kaitinoša drauga. Runājot par draugiem, turklāt vēl vampīriskiem, kuri izsūc laiku un enerğiju, nu kā to var pieļaut?! Kā lai nejūt Džo līdzi katru reizi, kad kāds ‘’draugs’’ izjauc potenciāli pašu labāko vakaru. Beka nesaprot, ka laimes pilna nākotne ir tepat aiz stūra, ja vien arī viņa atzītu, ks abiem ir lemts būt kopā. Tāpēc Džo ir spiests, ne jau no paša vēlēšanās, bet kādam jābūt iniciatoram, lai darītu kaut ko lietas labā. Dienas beigās Džo ir ļoti sakarīgs čalis. Par savu mīlestību ir jācīnās un nav viņa vaina, ja kādam kretīnam jāpalīdz saprast, lai pavācas malā.

Visa You darbība ir no Džo skatpunkta, un, protams, viņš ne mazākajā mērā nekādu vainu vai problēmu sevī viņš nesaskata, kur nu vēl kaut ko tik absurdu, ka viņš būtu kāds perverss stalkeris, ka viņa rīcība būtu pat krimināli sodāma. Nedaudz pārsteigums, ka šāda tipa grāmatai ir turpinājums, kur man galvenais, būtu, lai tas nav šīs grāmatas remiksēts turpinājums vai sarakstīts tikai šīs grāmatas panākumu mudinājuma dēļ.

Yoshitoki Oima – A Silent Voice Complete Series (Vol. #1-7)

Linki uz tik daudzām grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

A Silent Voice būs stāsts par kurlu meiteni Shoko, kura, pārceļoties no vienas skolas huligānu dēļ, visai drīz atklāj, ka ir nonākusi visnotaļ līdzīgā situācijā, jo viņa nonāk jaunās klases huligāna Shoya uzmanības centrā. Septiņu krājumu sērijā pirmais kalpo kā lasītāja iepazīstināšana ar pagātnes situāciju sākumskolā pirms aizsākas pamata stāsts varoņiem esot jau vidusskolā.

Shoya-m viss rit jautri un forši, apceļot Shoko līdz vienam brīdim, kad Šoko atkal pārceļas uz citu skolu, un Šoja pats tiek izstumts no jebkāda veida draugu loka ne tikai attiecīgā gada klasē, bet neslava turpina sekot arī citur. Visai smagi morāls stāsts, kas pamudina Šoju pārdomāt savu rīcību, lai rastos vēlme laboties, kad piecus gadus vēlāk abiem atkal sastopoties vienā skolā, Šoja vēlas atlīdzināt pāridarīto ne tikai ar vārdiem, bet arī ar jūtamiem darbiem, piemēram, iemācoties zīmju valodu. Tā vien šķiet pat, ja Šoko plašā sirds ir gatava piedot, tad Šoko māte un māsa ir pilnākas ar aizdomām par Šojas ‘’patiesajiem’’ nodomiem tik atšķirīgai uzvedībai tagad.

Attiecībā uz Šoko kā pirmo mīnusu sērijai un tādējādi autoram gribējās pievilkt par Šoko ielikšanu klasē, kur viņa ir vienīgā ar īpašām vajadzībām un skolotāji nav zinoši, lai integrētu viņu mācību procesā, nekaitējot nedz meitenei, nedz citiem, un skolā kā tādā, kura acīmredzami nav piemērota Šoko vajadzībām. Tomēr stāsta gaitā izrādās tā ir ‘’skarbā mīlestība’’ no mātes puses, kura šādi cenšas norūdīt meitu rūgtajai dzīvei lielajā dzīvē, kur lēmuma pieņemšanā varbūt nāk iekšā cita veida kultūra, bet vienalga šķiet no malas greiza loģika. Par otru gan šķiet būtu iemesls piekasīties vairāk, ja vien nezināšana nav manā pusē, jo radās iespaids, ka vienā brīdī Šoko ir pilnībā nedzirdīga, bet vēlāk vienkārši izteikti vājdzirdīga, un tādu iespaidu rada Šoko esošais dzirdes aparāts, kas tā vien šķiet nekad sērijas gaitā nefunkcionēja, un par alternatīvu saziņai tiek izmantots papīra bloknots vai žesti un mīmikas.

A Silent Voice nav tikai un vienīgi kādreizējā huligāna Šojas labošanās stāsts. Sērijas gaitā Šoja ir ap sevi un Šoko savācis vēl piecus draugus (daži no tās pašas sākumskolas klases), kuri katrs savā veidā tagad ir kļuvuši nobriedušāki, ja vien to vēlas atzīt un piekopt ikdienā.

Noah Hawley – Before the Fall (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms privātas lidmašīnas avārijas okeāna vidū Scott Burroughs bija neviena neievērots un nezināms gleznotājs jau pārsniedzis 30 gadu slieksni. Skots vairs nelolo pārlieku lielas cerības izsisties uz lielajām naudām, kur puslīdz tādu pašu kleksējumu kā viņa novērtē sešciparu skaitlī, katru dienu uzveic cīņu ar alkohola atkarību un vispār skatījumu uz dzīvi vērš visai filozofiskā virzienā.


Bet lidmašīnas avārija, uz kuru viņš gandrīz vai nepaspēja un pēc avārijas citi aizdomu pilni prāto, kāpēc tik necila persona kā kaut kāds tur Skots ir ticis privātajā lidmašīnā multimiljonāru sabiedrībā. Un kādēļ starp vienīgajiem izdzīvojušajiem ir viņš un 4gadīgs puika JJ, kura aizbildņi (mirušās puikas mātes māsa un viņas vīrs) viņa aizgādībā pēkšņi manto parastajam mirstīgajam milzīgas summas. Jo doma, ka kāds kāptu lidmašīnā, apzinoties, ka tā droši nenolaidīsies, nav pārāk absurda. Maitu lijas ilgi nav jāgaida.

Sākumā vēl ir vieta minējumiem, kāds būs galvenā sižeta fokuss. Vai atbildīgās iestādes koncentrēsies uz vieglāko aizdomās turamo, Skotu, tādejādi palaizdami garām kritiskus pavedienus. Vai varbūt centrālā loma būs naudai, kas nāk līdz puikam un kā tas izmaina cilvēkus, kā tas ir JJ mātes māsas vīra Doug gadījumā, kuram sievas māsas ğimene kā cilvēki neinteresēja ne pirms katastrofas, ne arī tagad.

Autoram ir labi padevušies sliktie/nepatīkamie tēli, piem., žurnālists un ziņu diktors un puikas tēva brālis, kura pārstāvētajai ziņu ağentūrai no reālās pasaules prātā nāk salīdzinājums ar FOX NEWS, kur reitingi un klikšķi ir svarīgāki par cilvēku dzīvībām, kur nu vēl privātumu vai ko citu, un apzināta skatītāju maldināšana nav nekas svešs.


Bet Before the Fall ir izdevies labs balanss, lai pēc nodaļām ar tāda veida kretīniem un idiotiem sekotu teiksim atmiņu aina, kas ļautu no iepriekšējā atvilkt elpu.