Kieron Gillen, Salvador Larroca – Vader (Star Wars: Darth Vader #1) un Shadows and Secrets (Star Wars: Darth Vader #2)

2481981325861679

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Sev veltītā sērijā varam iepazīt Impērijas spēku visslavenākā ģenerāļa Dārta Veidera kā slepenības apzīmogotos piedzīvojumus, tā arī paša darbības, lai varētu rīkoties brīvāk un pēc sava prāta! Pēc katastrofālās neveiksmes saistībā ar Death Star Veiders cenšas atgūties un no jauna nostiprināt savu vietu imperatora labvēlības saulītē, jo varam būt droši, ka starp kolēģiem netrūkst tādu, kuri izbaudītu viņa krišanu nežēlastībā.

Vienlaikus visu pats protams izdarīt nav iespējams, kādēļ ir lieliski, ja pa rokai ir kāds uzticams (līdz zināmam brīdim), teiksim amatier-arheoloģe Dr. Aphra un viņas divi uz vardarbību un asinspirtīm tendētie androīdi Triple-Zero un BeeTee-One; notikumi rit vēl pirms sērijas ar Afru kā galveno varoni. Kopīgiem spēkiem turpinās nerimstošā cīņa pret nekaunīgajiem dumpinieku spēkiem, bet vienlaikus, bez savas reputācijas atjaunošanas, Veiders ir tikpat ieinteresēts noskaidrot ko vairāk par personu, kura vainojama pie Death Star iznīcināšanas.

Otrajā sērijas krājumā Veideram tiek norīkots jauns tāds kā uzraugs, šķiet imperatora uzticība vēl nav agrākajā līmenī, un šoreiz gan Veidera motivācija, gan pielietotās metodes, lai novestu uzcītīgo kolēģi pa nepareizu domu taku, ir vienlīdz izsmalcinātākās, tā arī rafinētākas un letālākas pret vieglākiem mērķiem, kuri vienkārši stāv viņa izdzīvošanas ceļā. Tāpatās redzam pirmo konfliktu starp Veideru un Afru, kad vien par mata tiesu viņai izdodas paildzināt savu noderību.

Ja par pirmo krājumu lielā mērā var teikt uzslavas par ilustrāciju stilu, tad otrajā acīs iekrita pārlieku redzamās atšķirības gan Afras sejas, gan arī kopējā viņas izskata attēlojumā pat tuvu esošos paneļos. Redzot, ka sērija sastāv vien no četriem krājumiem, ceru uz tikpat labiem krājumiem; kaut arī pēc šiem diviem krājumiem ir interesanti redzēt situācijas versiju no otras puses, neteiktu arī, ka manas simpātijas tagad būtu Impērijas pusē.

Advertisements

Jasper Fforde – First Among Sequels (Thursday Next #5) (Audio book)

27002

 Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir pagājuši 14 gadi kopš Ceturtdienai nācās piedalīties kriketa finālspēlē, lai novērstu literāra tēla plosīšanos fiziskajā pasaulē un centienus pārņemt pasaules varu. Šajos četrpadsmit gados SpecOps ir ticis oficiāli izformēts, vien tagad darbojoties oficiālas paklāju ierīkošanas firmas aizsegā, Ceturtdiena joprojām strādā uz pilnu jaudu, lai sargātu daiļliteratūras pasaules drošību un kārtību; pašai gan šķiet, ka vīrs neko nenojauš.

Dēlam Friday tagad ir jau 16, bet nepavisam neizskatās, ka šī Piektdienas versija atšķirībā no pilnīgi visām citām gatavojas tuvākajā laikā pievienoties LaikaSargiem/ChronoGuards (Laika policijai jeb bijušajai SpecOps12). Tuvojoties The End of Time, brīdim, kad visa ‘’tagadne’’ var pārstāt eksistēt, jo vēl nav atklāts, kad ir tikusi izgudrota laika mašīna (kuru darbina ‘’tagadnes’’ enerģija un cilvēku uzmanības/koncentrēšanās spējas), bet tas neattur to izmantot jau tagad ar retro-tehnoloģijas palīdzību; bailēs no tā, kas varētu notikt, ja līdz Laiku Beigām tomēr nokļūst, pirms tam to neuzzinot, pamatīgi ir satraucis minētās nodaļas augstās pozīcijās sēdošus vīrus, pat pašu Chrono dievu. Viņu plāns ir pārliecināt Ceturtdienu aizvietot viņas dēla versiju ar atbildīgāku, bet vai aiz tā tiešām slēpjas tikai nesavtīgi nodomi un domas par visas sabiedrības labklājību, vai arī alkatība un izdzīvošanas instinktu vadīti pārkāpj visus līdz šim pašu uzstādītos likumus? Tā ir tikai viena no daudzajām sižeta līnijām šīs grāmatas ietvaros!

Citu satraukuma vilni, šoreiz starp Jurisfiction (literāras pasaules Literatecs ekvivalents) darbiniekiem, izsauc nemitīgi krītošie lasītāju reitingi, īpaši jau attiecībā pret augošo realitātes TV šovu popularitāti, tādēļ dažam labam Jurisfiction aģentam dzimst ģeniāli absurda ideja pārveidot klasikas grāmatas par realitātes šoviem, vienlaikus cerot tādejādi kaut kādā veidā iztērēt uzkrāto budžeta stupidity komponenti (humoristiski absurdu ideju šajā sērijā netrūkst). Vienlaikus tik labi nesokas arīdzan ar jaunu aģentu apmācību, kādēļ īstajai Ceturtdienai nākas apmācīt divus izdomātus tēlus par nākamajiem aģentiem. Turklāt viņas nav nekādi šādi tādi tēli, bet gan Ceturtdiena 1 līdz 4 un Ceturtdiena 5 no īstajai Ceturtdienai veltītas grāmatu sērijas. Abas nevarētu būt vēl diametrālāk atšķirīgas, ja pirmo fascinē visa veida ieroči, ir pēc dabas agresīva un neieredz nekādu jūtināšanos, tad ar Ceturtdienu Pieci ir tieši otrādi – patīk viss jaukais un apburošais, mīl apskauties un nelamājas pat domās pie sevis. Kaut arī ne viena, ne otra simtprocentīgi neatspoguļo īstās Ceturtdienas personību, tomēr viņa spēj saskatīt daļu no sevis katrā.

Un noslēdzoši, kas tiek visai akcentēts First Among Sequels aprakstā, bet vairāk ir kā iestrāde sižetam turpmāk sērijā, jo grāmata noslēdzas bez atrisinājuma šinī jautājumā, ir par literārajā pasaulē brīvi klejojošu grāmatu sēriju sērijveida slepkavu :D, kam vienu no upuriem ir kļuvis slavenais Šerloks Holms.

Šeit vēl pavisam īss (un vecs) video, kurā autors īsi pastāsta gan par sēriju kopumā, gan konkrēti par sērijas piekto grāmatu.

Marissa Meyer – Winter (The Lunar Chronicles, #4)

13206900

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan

Manas pārdomas

Ar The Lunar Chronicles sērijas ceturto grāmatu Winter ir pienācis tas lielais brīdis, kad izšķiras Zemes un Mēness turpmākās attiecības. Vai nu uzvarēs ļaunie spēki un Levana sāks īstenot savus plānus iekarot visu Zemi ar tās resursiem un turpināt manipulēt ar pašas pavalstniekiem, vai arī triumfs tiks labajiem ar Sinderu priekšgalā.

Ja atceros pat ļoti izbaudām sērijas pirmo grāmatu Cinder un tikai par kripatu mazāk otro, tad trešās grāmatas galvenā varone viņai veltītajā grāmatā bija izteikti kaitinoša, kā arī mēģinājums attēlot ļauno Levanu no viņas skatupunkta, tādejādi padarot viņu simpātiskāku un attaisnojot viņas rīcību, jo ‘’ļauns’’ jau ir tavs pretinieks ne tu pats, līdz ar to Fairest nebija pārlieku izdevies. Sērija ar katru grāmatu kļūst ar vien vājāka un obligātā YA romantika aizvien kaitinošāka.

Dažubrīd varētu likties, ka attiecības starp četriem galveno pāru tēliem ir svarīgākas par turpmāko Zemes un Mēness iedzīvotāju likteņiem. Visa centrā ir Sindera jeb zudusī princese Selene, kuru vēl mazulim esot Levana uzskatīja par veiksmīgi nogalinātu, un Eastern Commonwealth imperators Kajs, kurš beidzot ir pakļāvies Levanas spiedienam viņu apprecēt apmaiņā pret solījumu pārtraukt uzbrukumus Zemei un iegūt zāles pret Zilā drudža slimību, bet arī Kajs nav pilnībā bezpalīdzīgs vai bez ietekmes, kaut arī tā ir nosacīta, un dod būtisku palīdzību Sinderai, lai viņa varētu veiksmīgi uzsākt revolūciju un sev pienākošās karalienes troņa atgūšanu.

Tāpatās liels lapaspušu apjoms tiek Skārletas un Vilka attiecībām, kurš reiz bija viens no Levanas īpaši modificētajiem kareivjiem (vai pareizāk būtu teikt izkropļoti mēness puiši) – groteski vilkiem pielīdzināti ķermeņi un līdz nepazīšanai(uz izteiktu agresiju un asinskāri tendētas) izmainītas personības; Kresai/Cress –tehnoloģiju guru apveltīta ar izcilām hakeres spējām – un pilotam kapteinim Thorne, kurš šķiet pavisam nejauši, pateicoties apstākļu sakritībai, ir ticis ierauts šo notikumu virpulī. Thorne tēls bija viens no labākajiem, viņa bērnišķīgie jociņi un humors ļāva kaut daļēji pacelt grāmatu un paglābt sēriju no pilnīga nose dive. Un visbeidzot princese Winter un draugs kopš bērnības un tagad viņas personīgais apsargs Jacin. Winter ir karalienes Levanas mirušās māsas meita, kuras skaistums ir acīmredzams par spīti visiem redzamai rētai tieši uz sejas. No citiem Mēness aristokrātiem un īpaši no savas tantes viņu atšķir brīvprātīgā atteikšanās izmantot Lunar spējas un manipulēt ar citu bioelektriskajiem impulsiem – vienalga kādas sekas tas atstātu uz pašas psihi.

Diemžēl mīnusu pie kā grāmatā varētu piekasīties ir vairāk par tās plusiem. Vispirms jau izteiktā paredzamība*, tālāk visai juceklīgas cīņas ainas, ko neskaidrāku padara nedefinēti ierobežojošie Lunar spēju izmantošanas faktori (vienā ainā tiek kontrolēti simti, citā kāds varonis ir pārāk nogurdināts pat priekš viena), **, un protams, jau manis pieminētā obligātā romantikas komponente, kas, ņemot vērā lielās bildes nopietno situāciju, vairāk kārt lika brīnīties par grāmatas tēlu prioritātēm.

Laikam atliek vien secināt, ka grāmatas šī žanra klasiskajos rāmjos nav vairs domātas man.

********Apzināto maitekļu zona********

*un happily ever after

**kā arī nereāli ātrā Sinderas revolūcija, plus pilnīgi visu labo tēlo izdzīvošana

Izlasīju, lasu, lasīšu #113 (26.03-08.04)

Kaut arī atkal nevaru sūdzēties par izlasīto apjomu, uz doto brīdi nešķiet, ka kāda no tām būs līderes godā mēneša beigās, kad nāksies izvēlēties to labāko, ja nu vienīgi Suņa dzīves jēga/A Dog’s Purpose.

Gan A Season For The Dead, gan Millenium triloģijas trešā grāmata ir pietiekoši labas sava žanra pārstāves, neviena tajā pašā laikā nav arī nekas ārkārtēji izcils. Arī Zvaigžņu karu trīs izlasītie krājumi tā +/- pa vidam.

Tikmēr prieks atgriezties gan Thursday Next sērijā (šobrīd ir doma noklausīties visas līdz šim iznākušās), gan Roberto Bolanjo rakstu darbos, uzsākot Mežonīgos detektīvus; līdz šim lasīta gan tikai viena viņa grāmata – 2666

Kaut arī tas nebūt nav noteicošais faktors, šobrīd vidējā radītāja uzlabošanas nolūkos vairāk gribas pievērsties lapaspušu ziņā biezākām grāmatām.

 

Izlasīju:

39388

David Hewson – A Season for the Dead (Nic Costa #1)

2811884829467583

Jason Aaron – Rebel Jail (Star Wars (2015) #3)

Jason Aaron – Last Flight to the Harbinger (Star Wars (2015) #4)

32941122

Jason Aaron – Yoda’s Secret War (Star Wars (2015) #5)

Noklausījos:

6892870

Stieg Larsson – The Girl Who Kicked the Hornet’s Nest (Millennium #3)

26999

Jasper Fforde – Something Rotten (Thursday Next #4)

7723542

W. Bruce Cameron – A Dog’s Purpose (A Dog’s Purpose #1)

Lasu:

13206900

Marissa Meyer – Winter (The Lunar Chronicles, #4)

29743320.jpg

Roberto Bolanjo – Mežonīgie detektīvi

24819813.jpg

Kieron Gillen – Vader (Star Wars: Darth Vader #1)

Klausos:

27002.jpg

Jasper Fforde – First Among Sequels (Thursday Next #5)

Lasīšu:

39795

Hennig Mankell – The Dogs of Riga (Kurt Wallander #2)

19475963.jpg

Braiens Selzniks – Hugo Kabrē izgudrojums

25861679.jpg

Kieron Gillen – Shadows and Secrets (Star Wars: Darth Vader #2)

Klausīšos:

8131227.jpg

Jasper Fforde – One of Our Thursdays is Missing (Thursday Next #6)

Jasper Fforde – Something Rotten (Thursday Next #4) (Audio book)

26999

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Pēc aptuveni diviem daiļliteratūras pasaulē pavadītiem gadiem kā Jurisfiction aģentei Ceturtdiena jūtas, ka beidzot ir pienācis laiks atgriezties reālajā pasaulē un atpūsties no nemitīgas grāmatu sargāšanas to autoru iecerētajā formā, piemēram, neļaujot tēliem diktēt sižeta gaitu vai sakopjot neviļus klasiskā vesternā nokļuvušu citplanētiešu radīto haosu.

Bet ko tu! Tāda lieta kā atpūta bez amerikāņu kalniņiem pielīdzināmu notikumu virpuļa Ceturtdienas dzīvē nav iespējama, jo viņas prombūtne fiziskās realitātes literatūras policijas ekvivalentā SpecOps27 jeb Literatecs ir bijusi jūtama. Katrs ar ziņkārību jautā, kur gan viņa visu šo laiku ir pabijusi, un gandrīz jebkura versija patiesības vietā (pat pabūšana cietumā) izklausās krietni ticamāka.

Galvenais sižets ceturtajā Thursday Next sērijas grāmatā ir Anglijas kanclera Yorrick Kane, kurš starp citu patiesībā ir neviena nelasītas pašizdotas grāmatas tēls ar sapņiem uz ko vairāk, un viņa centieniem vispirms likumīgā ceļā kļūt par Anglijas diktatoru ar pasaules dominances iecerēm. Sabiedrības uzmanības novēršanai viņš izmanto ārējā ienaidnieka taktiku, par kuriem šoreiz lemts kļūt dāņiem, un tādejādi pasargāts nav pat vismazāk ievērojamie dāņu autoru un mākslinieku darbi.

Ceturtdienai līdzi arī kā atpūtas tā sevis jaunatklāšanas nolūkos ir devies literārais tēls Hamlets (dāņu princis), kas Something Rotten piešķir vēl vienu bagātu avotu sižetā iepītajiem jokiem un humoram, kas ir nemainīgā līmenī visas sērijas garumā. Bet paralēli lielajai un potenciālajai pasaules apokalipses sākumam, Ceturtdienas personīgajā dzīvē svarīgs uzdevums ir galu galā piespiest multinacionālo Goliath korporāciju ar nodomiem kļūt par multinacionālu reliģiju, lai izvairītos no viņiem negatīva pareģojuma (saistīti ar kancleru Joriku Keinu), piespiest reaktualizēt un atgriezt viņas laikā līnijā izdzēsto vīru Landen Parke-Laine. Par laimi abu kopdzīvei un attiecībām eksistē dzīvs pierādījums, dēls Piektdiena, kas nekādīgi neļauj par Landenu aizmirst, lai cik viegli tas nešķistu sērijas iepriekšējā grāmatā The Well of Lost Plots. Arī ar Goliath korporāciju var minēt autora veiksmīgi pielietoto humoru un absurdas situācijas, kad nolūkos uzlabot savu reputāciju un labot pagātnes nodarīto ļaunumu, viņi dibina Atvainošanos nodaļu, bet rezultātā lielākā daļa atvainojas viņiem.

Sērija, kuras grāmatas vēlams lasīt secīgi, bet pietiekoši nenopietnas, lai attīrītu lasīšanas garšas kārpiņas no literārāka rakstura darbiem.

David Hewson – A Season For the Dead (Nic Costa #1)

39388

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Books

Manas pārdomas

Akadēmiķe Sara Farnese nokļūst masu mediju un policijas uzmanības krustugunīs, kad kāds bez saprotamas motivācijas pēkšņi sāk nežēlīgi nogalināt viņas bijušos, pasargāti pat var nebūt vienas nakts sakari. Turklāt slepkavības upuri tiek atstāti atklāšanai, kā baznīcas mītos aprakstītie mocekļi. Vai tas ir kāds aptracis un saniknots Sāras atraidīts mīļotais, kurš pārzin viņas darba sfēru, kā tas sākotnēji varētu likties, vai tomēr tikai viltīgs iegansts, aiz kura slēpjas vēl kas nopietnāks?

To atšķetināt nākas Romas policijas detektīvam Nic Costa, kuram ļaundara notveršanas nolūkos ir ne tikai jāatšķetina Sāras personība, kura atklājas visai neparasta (daži teiktu dīvaina), un izmanīgi jāizlavierē starp komplicētajām attiecībām starp Romu un Vatikānu (kaut gan lasītājam nelika doti mājieni, ka kāds likumsargs pašā Vatikānā censtos patiesi atrisināt slepkavības), bet arī jāsastrādājas ar jaunu pārinieku, kurš pensijas vecumam ir krietni tuvāk.

Izmeklēšanai turpinoties par Sāru pašu atklājas šis tas, ko viņa pati noteikti būtu gribējusi paturēt noslēpumā; plus lasītājs tiek drusku iežēlināts pirms uzzina par grūto bērnību un citiem smagiem faktoriem. Vēl jo vairāk, Nika priekšnieks ar cerību izkustināt lietu no strupceļa un slepkavu pamudinātu uzņemties lieku risku, uzdod viņam likt masu medijiem noprast, ka starp viņu un Sāru briest kādas potenciāli romantiskas jūtas. Kā mīnuss grāmatai, šī sižeta līnija ir visai paredzama un jau bieži redzēta, jo kā par brīnumu, lai kādi nebūtu pretargumenti, neviļus kaut kāda attiecību dzirksts arī rodas.

Otra persona (bez Sāras) slepkavas redzes lokā ir kardināls Michael Denney, ap kuru savelkas tumši negaisa mākoņi. Reiz apgrozījies starp politiķiem un uzņēmējiem kā zivs ūdenī (naudas atmazgāšana un vēl dažnedažādas kriminālas aktivitātes), kuru dēļ ir izpelnījies tādu iestāžu kā FIB interesi un tagad ir nolemts krasai lejupslīdei. Līdz šim Maikls ir slēpies aiz Vatikāna drošajām sienām, bet ir cilvēki, kuri labprāt viņu pasludinātu par grēkāzi un izstumtu no sava vidus saplosīšanai, tādējādi atbrīvojoties no potenciāla drauda savai brīvībai.

Laba izklaides literatūra, bet bez jebkāda wow! faktora ne savā žanrā, nedz arī kā citādāk.

 

Stieg Larsson – The Girl Who Kicked the Hornet’s Nest (Millennium #3) (Audio book)

6892870

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House Audio

Manas pārdomas

Gandrīz bez laika pārtraukuma turpinot notikumus no Meitenes, kas spēlējās ar uguni Millenium triloģijas trešo grāmatu ideālā gadījumā būtu vērts arī lasītājam ņemt rokā bez diža pārtraukuma starp sērijas pārtraukuma. Turklāt personīgi, ja nebūtu klausījies audio formātā, kas šīm grāmatām (vismaz otrajai un trešajai) ir piemērotāks; drukāti vai elektroniski uzrakstītā stils būtu nokaitinājis vairāk.

Tātad nomaitājot iepriekšējās grāmatas beigas, Salandere par pārsteigumu tēvam Aleksandram Zalačenko un pusbrālim Nīdermanam augšāmceļas no kapa (heh, atbilstoši svētkiem :D) un ar vairākām ložu izraisītiem ievainojumiem (turklāt viena galvā) dara visu, lai atriebtu pret viņu kopš bērnības pastrādātās netaisnības. Par nožēlu pašai kā tēvs, tā pusbrālis (aizmūk) paliek dzīvi, bet par atvieglojumu dažiem draugiem kā Blūkvistam arī pati neaiziet pa pieskari. Nedaudz uzjautrinoši trillerī lasīt par tik izteikti sliktām meitas un tēva attiecībām, diemžēl pilnībā nepiepildījās vienubrīd mans minējums par Salanderes un Zalačenko neveiksmīgiem mēģinājumiem vienam otru nogalināt; tas vairāk paliek nodomu līmenī, jo ātri vien notikumi un personas kā Zviedrijas slepenpolicija (konkrētāk ‘’Zalačenko klubs’’) ārpus slimnīcas sāk aktivizēties un prasīt lielāku uzmanības daļu.

Kamēr Salandere atkopjas no gūtajiem ievainojumiem (faktiski ieslodzīta slimnīcā), grāmatas pamata sižets grozās gan ap gaidāmo Salanderes tiesas prāvu, kaut arī ir zināms, ka žurnālistus un bijušo viņas aizbildni nogalināja Nīdermans, bet ‘’Zalačenko klubs’’ (īpaši riebīgs padevās psihiatrs Teleborian) aiz likuma aizsega ir gatavi izmantot visus līdzekļus, lai paliktu neatklāti un nesodīti par gadu gaitā pastrādātajiem noziegumiem, kad viens pārbēdzis spiegs bija svarīgāks par mazu meiteni, gan ap briestošo tiesas prāvu pret minētajiem ļaundariem, pateicoties Blūmkvistam un Dragan Armansky no vienubrīd Salanderes darba vietas iekš Milton Security. Ne pārāk nepieciešama un pilnībā nodalīti no visa pārējā šķita Bergeres sub-sižets ar viņas aiziešanu no Millenium žurnāla uz nacionālu laikrakstu un pēkšņu stalkera uzrašanos, vēl jo vairāk bezjēdzīgi tas šķiet, kad tiek atklāts šo noziegumu ļaundaris. Tikai iegansts, ar kuru uzpūst lapaspušu skaitu.

Tā pat gribētos piekasīties pie tā, ka Salanderes un arī viņas slepeno hakeru draugu (par kuriem pēc tam pilnībā tiek piemirsts) talants un spējas tiek izmantoti gluži kā tāda kā maģijas nūjiņa, lai izglābtu labos tēlus no strupceļa un būtu veids kā virzīt notikumu gaitu uz priekšu.*

Triloģija, kuras popularitātes rādītāji neatspoguļo tās kvalitāti.

********Apzināto maitekļu zona********

*Kā arī epilogā tiek palaists garām ideāls klifhengeris, kad Nīdermans pārsteidz Salanderi vecajā lauku mājā, bet nē, viss blīkš blākš jāatrisina turpat uz vietas.

W. Bruce Cameron – A Dog’s Purpose (A Dog’s Purpose #1) (Audio book)

7723542.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: St. Martin’s Press

Manas pārdomas

Kaut arī pats vairāk sliecos piekrist apgalvojumam, ka labāk ir izlasīt grāmatu pirms tās ekranizācijas, tad šoreiz ar A Dog’s Purpose ir iznācis pretējais. Tomēr gribētos teikt, ka šāds variants nebūt nesabojāja grāmatas klausāmību un tās sniegto baudījumu.

Pirmoreiz grāmatas galveno varoni sastopam kā nesen piedzimušu ielas bezsaimnieka suņa kucēnu, kura mātes pati svarīgākā mācība, pēc pašas pieredzes un labu gribot, ir par katru cenu izvairītos no cilvēka. Bet suņuka pirmā dzīve nav diez ko gara vai kā citādi izdevusies, un apraujas ne pārlieku ilgi pēc nokļūšanās (kārtīgā) dzīvnieku patversmē.

Ir pirmās saskarsmes un pieredzētā interpretācija, bet šī pirmā dzīve ir tikai kā grāmatas ievads, kad mūsu galvenais varonis un tēls, no kura POV redzam/uztveram apkārtējo pasauli (maz kas paliek nepamanīts, pat ja līdz galam neizprasts), vēl ir tās izpētes pašos pirmsākumos. Suņa dzīves jēgas pamatā ir divas pilna suņa mūža dzīves. Pirmajā kā Beilijs, vienkārša puikas pats pirmais suns – bezierunu un beznosacījuma draudzība kā no viena, tā otra; Beilija nodošanās puisēnam par visiem simts procentiem. Otrajā dzīvē Beilijs pārtop par policijas suni Eliju – mainījusies ir ne tikai atšķirīgā attieksme pret parastu spēlēšanos pretstatā darbam, meklējot pazudušas personas. Turklāt tas viss vēl pirmoreiz būdams kā pretējā dzimuma suns, kaut arī dižu iespaidu uz sižetu tas šķiet neatstāja.

Protams, paralēli norit un atrisinās drāmas Beilija un Elijas saimnieku, viņu radu un draugu starpā; bieži vien ar labu devu humora, tā kā to interpretē suns, nereti sevi nostādot notikumu centrā. Vienlaikus ir jāsaprot, ka šāda atdzimšana (plus tikai ASV un tikai kā suns) un vēl suņa pasaules uztveres personifikācija, piešķirot cilvēkiem raksturīgas emocijas un motivāciju, ir iespējams tikai un vienīgi izdomātā romānā. To vēl vairāk parāda Beilija/Elijas ceturtā dzīve, kas ideāli ļauj noslēgt grāmatas notikumus, kādēļ portālā Goodreads nepiešķīru maksimālo vērtējumu, bet tas nemazina faktu, ka A Dog’s Purpose ir pārsvarā aizkustinoši jauka grāmata, kas noteikti patiks suņu un visticamāk arī kaķu mīļiem, ja vien neapvainosies par dažiem nevainīgiem jokiem. Nenoliegšu, bija mirkļi, kad daļa uzmanības nācās veltīt, lai izvairītos no acīs krītošiem gružiem.

Šeit vēl filmas treileris, arī iesaku noskatīties, un cita lasītāja viedoklis (arī pozitīvs).

Jason Aaron – Rebel Jail; Last Flight of the Harbinger and Yoda’s Secret War (Star Wars (2015) #3, #4 and #5)

2811884829467583

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Trešo Zvaigžņu Karu komiksu sērijas krājumu iesāk stāsts par dumpinieku spiegu Eneb Ray, iesūtītu starp ļaunajiem imperiālistiem uz Coruscant planētas, lai vienudien varētu atbrīvoties no netaisnīgi uzliktā jūga. Šis mazais Annual 1 stāsts šķita pat labāks par visu pārējo krājumu. Tajā Enebs ir kā ļaundaris, kurš cenšas ar skarbu demonstrējumu atvērt princese Leia acis, ka viņas kara metodes ir pārāk maigas attiecībā pret Impērijas atbildēm, ka tā turpinot dumpiniekiem nav cerību gūt uzvaru.

Bet kamēr princese Leia turpina turēties uz morāli augstākā ceļa, tikmēr izmanīgais pilots Hans Solo un jaunais, topošais džedajs Lūks Skaivolkers stiprina savstarpējo draudzību ar kopīgu darbošanos kontrabandas kurjera pakalpojumu nodrošināšanā, lai, nevienam lieki neuzzinot, izstrēbtu Solo ievārīto putru, t.i., atgūtu viņa kāršu spēlē nospēlēto nemiernieku naudu resursu iegādei.

Mazāk rūp Rebel Jail krājuma un ceturtā krājuma Last Flight Of The Harbinger sākumā turpinātais pagātnes stāsts par Obi-Wan Kenobi un Lūku jaunībā, bet pārējā krājuma stāsta sižetu varētu rezumēt kā lasītāju jau +/- iepazīto varoņu (Hana Solo, Lūka, Leia u.c.) trakais plāns par spīti visām grūtībām nolaupīt Impērijas kosmosa kuģi, lai ar to pārrautu dumpinieku simpatizējošas planētas blokādi.

Vēl gribētos piekasīties par ilustrāciju stilu abos šajos krājumos, īpaši attiecībā uz tēlu izskatu. Nebaudāms šķita ne pārlieku reālistiskais stils, mēģinot pilnībā imitēt filmās redzamos aktierus, nedz izteiktu animāciju/multeņu stilu, kur mērķauditorija vairāk ir pirmskolas vecuma bērni; ne šis, ne tas. Piedevām pietrūka kārtīgāka sižeta bez spraiga sižeta ainām un tēlu personību izaugsme.

32941122.jpg

 

Kaut cik nedaudz vispārējais krājums gan stāsta sižeta, gan ilustrāciju ziņā ir labāks sērijas piektajā krājumā Yoda’s Secret War, kas laikā un telpā sasaista ‘’tagadnes’’ Lūka Skaivolkera sevis izzināšanas un iekšējā džedaja atklāšanas meklējumus un vienu no visu laiku diženākā džedaja Yoda piedzīvoto uz planētas, kuru līdz iznīcības robežai ir novedis īpašu akmeņu ietekme ar spēku līdzīgu kā Force, un to kā mantas un varas kārais, baiļu un aizspriedumu pārņemtais cilvēks ir gandrīz vai iznīcinājis akmens milžus.

Ar simtprocentīgi labajiem un ļaunajiem tēliem (tikai balts un melns) var viegli nojaust reliģisko tematiku, kas kaut arī ir lielākoties patālu fona, bet tomēr var saskatīt tās pazīmes. Krājumu noslēdz neliels Annual 2 stāsts par izbijušu inženieri, kura necieš ne Impēriju, nedz dumpiniekus, jo kā vieni, tā otri sēj nāvi un iznīcību, kur vien tie parādās, bet apstākļu rezultātā viņas viedoklis vai vismaz lojalitātes šī stāsta laikā mainīsies…