Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Bones (Unhuman #4) (Klausāmgrāmata)

33152440

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Grāmatas sākums tās galvenajam varonim Endijam Kapletam atkal nesola neko labu. Laikā, kad jaunā sieva Daphne ir prom ārzemēs darba sakarā, Endiju kārtējo piemeklē ķibeles, kuras viņa neveiklās reakcijas tikai pasliktina. Tā teikt, ja ir iespējamība kaut kas var noiet greizi, tad ir visai liela varbūtība, ka tā arī notiks, aizsākot neveiksmīgu ķēdes reakciju. Ceturtās sērijas grāmatas gadījumā var sākt manīt ietekmi uz Endiju, ko ir devusi draudzība ar ne gluži cilvēcīgo inspektoru Hobsu (un arī viņa mājsaimnieci Mrs. Goodfellow). Ja pirms tad viņš būtu pirmais, kurš ņemtu kājas pār pleciem, tad tagad Endijs, neskatoties uz to, ka viņš nav nekāds spēka mitriķis, nebaidās ar galvu pa priekšu mesties bīstamās situācijās, riskēt vairāk un arī vairāk pastāvēt par sevi.

Galvenais sižets ap grāmatas mistēriju kļūst aktuāls, kad negaidīti spēcīga vētra un tās izraisīti plūdi izskalo jau ilgāku laiku apraktu līķi, kas aizsāk izmeklēšanu, lai noskaidrotu tā identitāti, kur talkā nāk inspektora Hobsa īpašās prasmes, talanti un gadu gaitā iegūtā pieredze. Kaut arī Unhuman sērijas pasaule nav no tām plašākajām, tad ar visu to gan Hobss, gan Endijs (un tai skaitā lasītājs) katrā grāmatā pamanās sastapt kā jaunas pārdabiskas būtnes ar mazāk vai vairāk nekaitīgiem nolūkiem, tā arī bīstamus ļaundarus, kuri līdz tam spējuši lavierēt sabiedrībā nemanīti.

Bet ar visu intrigu ap konkrētās grāmatas noziegumu, Endija tēla izaugsme izcēlās pār visam. Endijs mazpamazām sāk atgūt kontroli pār savu dzīvi – atgūts stabils darbs (ēdienu un ēstuvju/restorānu kritiķis) un kopā ar sievu ir savs dzīvoklis. Tomēr par spīti tam vai tieši Endija īpašību kopuma dēļ joprojām ir vērojama tendence, ka kaut kas noiet greizi. Ne vienmēr paša Endija rīcības dēļ, par piemēru minot, viņa īslaicīgu atgriešanos Hobsa miteklī vētras postījumu dēļ.

Pagaidām Goodreads lapā nav norādīts, ka plānotos turpinājums, bet nebija sajūtas, ka grāmatas beigas pie reizes būtu bijušas arī kā sērijas noslēgums, un nav grūti iztēloties inspektoru Hobsu un ēdienu kritiķi Endiju Kapletu jaunos un aizraujošos piedzīvojumos.

Advertisements

Mark Tufo – Zombie Fallout (Zombie Fallout #1) (Audio book)

8167001

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tantor Media

Manas pārdomas

Biju cerējis, ka iesākšu rudens tumšos vakarus un oktobra (Helovīna) mēnesi ar labu zombiju sērijas pirmo grāmatu un pēc tās arī vismaz otro, bet še tev. Zombie Fallout bija tik nebaudāms (arī grāmatas ierunātājs nespēja to uzlabot), ka atmetu domu brist cauri otrajai daļai. Nē, paldies!’

Zombie Fallout apokalipsi aizsāk gļuks pretgripas vakcīnā (īsti neatceras putnu vai cūku gripa) un galvenais Michael Talbot, izbijis jūras kājnieks, negaidīti straujās katastrofas priekšā uzņemas ne tikai aizstāvību pār savu ģimeni, bet arī citiem grūtībās nonākušajiem, un vispār cenšas izmantot savu militāro pieredzi. Diemžēl tikpat kā neviens no tēliem nebija patīkams vai tāds, kuram varētu just līdzi, un galvenais varonis nebija pat ne tuvu potenciāli ciešākamajam. Brīžiem Maikls ir visai neciešams un neiejūtīgs, ja nespēj turēt līdzi vai tikt galā ar stresu un citām problēmām, tā nav viņa problēma, tādēļ mirkļos, kad Maikls pats bija dzīvībai bīstamās situācijās, gribējās teikt ‘’tā tev vajag’’.

Protams, neesmu piedzīvojis personiski sastapšanos ar zombijiem, bet konstanti pārņēma izbrīns par tēlu prioritātēm, kad ir jādomā, kā izdzīvot kaut vai līdz nākošajam rītām, tā vietā, lai uztrauktos par sīkumiem, kuriem vairs nav nekādas nozīmes. Liels mīnuss gan par to, gan daudzu tēlu raksturiem un uzvedību. Neviens vien ir no kartona izgriezts un kalpo sižeta tālākai virzībai vai kā potenciāls (bieži vien neizdevies) humora avots, kā Tomijs (resns), kurš reti kad nav redzams ar saldumiem un uzkodām rokās un mutē. Un attiecībā uz to arī nemanīju, ka resursu sadalei vai pasaules uzbūvei būtu tikusi veltīta pietiekoša uzmanība, lai kaut cik radītu ticamības sajūtu.

Neko glaimojušu nevaru teikt arī par rakstības stilu – īpaši epilogs šķiet pilnībā lieks un ar visu pārējo nesaistīts vai biežās atsauces uz slavenībām, lai kaut ko aprakstītu. Ja var uzticēties Goodreads atsauksmēs minētajam, ka autors grāmatas ir pašpublicējis, tad atliek vienīgi apsveikt, ka tām ir arī savi fani.

Izlasīju, lasu, lasīšu #126 (01.10-14.10)

Kaut arī pēc kvantitatīvā skaita šo divu nedēļu laikā ir sanācis pabeigt diezgan daudz, tad divas no izlasītajām ir īsas bērnu grāmatas, bet audio grāmatu frontē divas ir vien dažu stundu īsas.

Pūķa ķērāju izlasīju, jo līdzīgi kā sanāca ar ”Ardievu, Atlantīda” tad arī šī pasaulē plašāk gan pazīstamā grāmata negaidīti nonāca manā rīcībā. Kaut arī romāns visai krasi pēc toņa un stila atšķiras no vairums citu šī brīža uzmanības lokā esošo grāmatu, tad vilšanos tā nesagādāja.

To gan var teikt par Zombie Fallout sērijas pirmo grāmatu (par to plašāk iespējams jau rītvakar), kādēļ mainu audio grāmatu plānus un uzsāku klausīties klasikā iekļuvušo Mobiju Diku, nevis minētās sērijas otro grāmatu. Šaubos vai izdosies pievārēt milzīgo vali vien divās nedēļās, bet atjaunotais komfortablais handikaps pār personīgi izvirzītā Goodreads izaicinājuma grafiku, ļauj cerēt, ka pamazām varu pievērsties ar lpp bagātākām grāmatām – tāpēc pagaidām plānā ir atsākt Outlander sēriju.

Izlasīju:

13417180

Khaled Hosseini – Pūķa ķērājs

18360865

Sinikka Nopola – Salmenīte, Čībiņa un negantais skolas bērns

20513027

Juris Zvirgzdiņš – Taro, Tama un Kicune

Noklausījos:

8167001

Mark Tufo – Zombie Fallout (Zombie Fallout #1)

35224512

Craig Alanson – Black Ops (Expeditionary Force #4)

34840759

Joe Harris – The X-files: Cold Cases (X-Files (Audible Original) #1)

40938924

Sharon Washington – Feeding the Dragon

Lasu:

10629

Stephen King – Christine

Klausos:

33152440

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Bones (Unhuman #4)

153747

Herman Melville – Moby-Dick

Lasīšu:

24795001

Vered Ehsani – Ghosts of Tsavo (Society for Paranormals #1)

18655852

Frank Tayell – London (Surviving The Evacuation #1)

Klausīšos:

10988.jpg

Diana Gabaldon – Drums of Autumn (Outlander #4)

6627690.jpg

Douglas Preston, Lincoln Child – Riptide

Craig Alanson – Black Ops (Expeditionary Force #4) (Klausāmgrāmata)

35224512

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Mākslīgajam intelektam Skipijam, Džo Bišopam un viņa jautro pirātu komandai ne mirkli ne tiek dota iespēja atvilkt elpu un ilgāk papriecāties par iepriekš veiksmīgi paveiktu misiju, kad jau atkal jāsteidz glābt Zemes liktenis un cilvēces eksistence nākotnē, jo, lai cik neticami tas varētu šķist, par samaksu ir iespējams ļoti daudz kas – pat vienošanās starp ķirzakveidīgajiem Kristang un kāmjveidīgajiem Ruhar.

Kā jau iepriekš tad arī šoreiz mērķis ir ‘’pavisam’’ vienkāršs. Vienīgais, ko nepieciešams paveikt, ir ne tikai novērst jau nolīgtā kosmosa kuģa nokļūšanu līdz Zemei, bet arī radīt tādus apstākļus, kuri novērš pat niecīgāko iespēju nākotnē par jaunu vienošanos starp abām karojošajām pusēm. Turklāt viss jāpaveic tā, lai nevienam pat visniecīgākajā mērā neienāktu prātā varbūtība, ka cilvēcei ir pieejamas tāda veida tehnoloģijas, kur nu vēl māka iejaukties tik ļoti vairāk ‘’attīstīto’’ citplanētiešu rasu plānos.

Vēl vienkāršs ir arī izstrādātais plāns mērķa panākšanai– plaša mēroga pilsoņkarš starp Kristang klaniem, un, kā to uzsvērti norāda Skipijs, tam nevajadzētu sagādāt pārlieku lielas grūtības, par cik pilsoņkari un klanu hierarhijas pārkārtošanās ir salīdzinoši regulāra parādība, reizēm pat iedrošināta no Kristang patronu rases – ar mērķi nepieļaut, ka Kristang kā viens veselums kļūst par viņiem spēcīgāki.

Tikpat interesants, kā ceturtās sērijas grāmatas pamata sižets, ir arī jau iepriekš viegli iesāktais apakšsižets par liela mēroga notikumiem pirms diviem līdz trim miljoniem gadu, ap laiku, kad Elders rase (Skipija radītāji) kaut kur pazuda. Pavērsiens, kas seko, kad Skipijs turpina urķēties pirms šīs grāmatas atrasta miruša Mākslīgā intelekta konteinerā, un atmodina nopietnu vīrusu. Varbūtības, kuras šis atklājums liek izteikt, pavisam noteikti ir visnotaļ biedējošas – 1) laikā kad ne Ruhar un Kristang, ne arī neviena no viņu patronu rasēm vēl nebija spējīgi ceļot kosmosā, kāds radījis tik spēcīgu vīrusu, kas ar nolūku spēj iznīcināt Elders radītu mākslīgo intelektu VAI 2) paši Elders katrā ierīcē ir ievietojuši vīrusa aizmetni (spēj adaptēties) ar mērķi nogalināt nesavaldāmu un Visumam bīstamu mākslīgo intelektu, piemēram, tam izveidojas personība un sāk apzināties sevi.

Pozitīvi novērtējams arī fakts, ka vairs netika pielietots triks, kad Džo iešaujas prātā visa plāna glābjoša ideja, kuru loģiski domājošais Skipijs līdz tam pat nebija apsvēris; kā arī humors turpina būt liels sērijas pluss. Tikai atliek cerēt, ka ar un ap Skipiju jau pirmajā grāmatā iesāktie mazie sižeti un pēc tam sekojošie pavērsieni tiek novesti un atrisināti līdz galam.

Joe Harris – The X-files: Cold Cases (X-Files (Audible Original) #1) UN Sharon Washington – Feeding the Dragon (Klausāmgrāmatas)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nebūtu Audible uzsācis reizi mēnesi bez maksas devis iespēju noklausīties divus no saviem oriģināli ierunāties darbiem (šķiet pārsvarā īsākas grāmatas), tad arī visticamāk nebūtu tādām ķēries klāt.

34840759.jpg

X-files: Cold Cases ļauj seriāla faniem atgriezties iemīļotajā paranormālajā pasaulē (neesmu skatījies jaunāko seriālu) un domājams patiktu arī jaunpienācējiem. Katram tēlam ir sava balss, ierunā vairāki oriģinālie aktieri, audio efekti ir savā vietā un iederas izdomātā darbā, un vispār kopumā Cold Cases izklausās pēc audio dramatizējuma/modernas lugas. Droši vien publicitātes nolūkos tapis arī šis video.

Malders un Skallija, kuri jau vairākus gadus dzīvo ar slepenām identitātēm un ‘’adoptētu’’ dēlu (pēdiņās, jo patiesībā tas ir Skallijas dēls, kuru viņam dzimstot nebija droši paturēt), ir spiesti atgriezties un atkal kļūt par aktīviem aģentiem, kad šis dēls nokļūst citplanētiešu uzmanības lokā.

Lielākais šī produkta mīnuss, ka tiek iesākti vairākas stāsta līnijas, bet pat darba beigās daudz kas paliek karājamies gaisā. Tajā pašā gadā vien dažus mēnešus vēlāk ir izdots turpinājums Stolen Lives, bet pat ar visu to tas nešķiet labs tonis atstāt tik daudz kā neatbildēta. Seriālā taču viss jāatrisina vienas epizodes ietvaros, tad kādēļ šajā gadījumā jādara citādāk?

Mistisks Sindikāts, citplanētieši šeipšifteri, kloni un ar prāta kontroli nomākti cilvēki sektās (ģērbušies tumšos paltrakos); paralēlo pasauļu varbūtība, laika plūduma anomālijas un vēl daudz kā paranormāli mistiska sastopams X failu – Aukstajās lietās. Nedomāju, ka tērēšu ikmenēša kredītu, lai noklausītos turpinājumu uzreiz, bet pie atkārtotas iespējas noteikti noklausītos.

40938924

Tikmēr Feeding the Dragon, kuru ierunā pati autore Sharon Washington ir tāds kā atmiņu stāsts memuāra stilā par laika posmu, kad viņa ar vecākiem dzīvoja mazā dzīvoklīti lielas bibliotēkas augšējā stāvā – katra grāmatu mīļa sapnis.

Tikai pēcāk izlasīju Goodreads aprakstu, kurā teikts, ka Feeding the Dragon vispirms tapis kā vienas aktrises luga un tikai pēc tam pārlikta arī kā audiogrāmata. Šīs grāmatas gadījumā visvisādie skaņas efekti, autores dīvainās balss intonācijas un vēl šis tas kaitinošs pilnībā nešķita iederīgs ne tikai kā nonfiction darbam, bet arī puslīdz nopietnām atmiņām par bērnību. Varbūt mana kļūda, ka neizlasīju pirms tam, bet tik un tā, šis nav gadījums, kad viena mākslas veida pasniegšanas stils der arī citam. Radās arī iespaids, ka Feeding the Dragon ir tikai tāda kā viena vai divas nodaļas no iecerētas lielākas grāmatas un varbūt pat ir tendēta bērnu auditorijai.

Autore stāsta ne tikai par burvīgo iespēju pēc bibliotēkas darba laika ņemt un lasīt ko vien tīk, bet arī pieskaras citiem tematiem, kā tēva atkarība no alkohola vai mācīšanos prestižā skolā kopā ar bērniem no pārsvarā bagātām (un baltām) ģimenēm.

Sinikka Nopola – Salmenīte, Čībiņa un negantais skolas bērns UN Juris Zvirgzdiņš – Taro, Tama un Kicune

Gadu nostāvējušas plauktā pēc iegādes iepriekšējā gada Rīgas grāmatu svētku laikā, plus redzot, ka palēnām sarūk handikaps Goodreads izaicinājuma, izšķīros ķerties klāt divām bērnu grāmatām – Sinikkas Nopolas ‘’Salmenīte, Čībiņa un negantais skolasbērns’’ un Jura Zvirgzdiņa ‘’Taro, Tama un Kicune’’. Abas ir visnotaļ atšķirīgas un grūti salīdzināmas viena ar otru.

18360865

**

Ir par ilūzijās dzīvojušas jaunākās māsas Čībiņas skaudību, ka māsa Salmenīte uzsāk skolas gaitas, a viņai ir jāpaliek mājās un jāgarlaikojas, bet gan māsa (baigā) nevis sāk spēlēties ar viņu, bet gan dodas pildīt mājas darbus. Tādēļ mirklī, kad Čībiņai top zināms par klases ieplānoto makšķerēšanas pārgājienu, uz kuru, par sašutumu Čībiņai, viņa nav ielūgta, sāk briest plāns, kā to mainīt.

Ak…, ja vien Čībiņa zinātu, ka pirmo klasīšu prieki ilgi neturpinās, tad varbūt viņa tā nerīkotos. Bet lai nu kā, piedzīvojumi ar katru grāmatas lapaspusi uzņem apgriezienus, un bija prieks lasīt arī man kā lielākam lasītajām par mērķauditoriju. Daži tēli, kā jau gaidāms, nav diži daudzšķautņaini, bet liels pluss pienākas grāmatas māksliniecei Sallai Savolainenai – ilustrācijas lieliski papildina jau esošo stāstu, ir kur papriecēt arī acis, un bez kurām grāmata daudz zaudētu.

**

20513027.jpg

 

Tikmēr Taro, Tama un Kicune ar tās apakšvirsrakstu ‘’Stāsts par viduslaiku Japānu’’ vairāk šķita kā pasaka/leģenda ar mītiskām radībām, runājošiem dzīvniekiem un vēl dažāda veida pārdabiskā.

Tajā maza puikas Taro vectēvs vienā jaukā dienā izdomā, ka viņa redz ir apnicis vedot origami (lielisks meistars) un tā vietā viņš dosies kalnos, lai vientulībā kļūtu par lielu domātāju – jamabusi. Kad pašam Taro jau šķiet, ka vectēvs gana izpriecājies lielajā un vientulīgajā domāšanā, viņš ņem talkā savu kaķi Tama un abi kopā uzsāk garo ceļu un meklējuma procesu ar mērķi vest vectēvu mājup.

Šīs grāmatas gadījumā nopietnība ir par vairākām pakāpēm lielāka, piedzīvotais, un ar to domājot Taro pretiniekus, kuri stājas viņa ceļā vai nejauši uz tā nonākuši, galvenajam varonim padodas drusku par vieglu, kā arī ne ilustrāciju stils, ne izvēlētais to izvietojums īpaši patika, un, lasot uzreiz pēc iepriekš apskatītās grāmatas, šai neklājās viegli. Šo to var pieņemt, saprotot izvēlēto stāsta stilu kā leģendāru pasaku, bet labāk uzsākot lasīšanu nesagaidīt kaut ko citu. Turklāt abas arī neaizņem pārāk daudz lasīšanas laika – ilustrācijas, lielais fonts un atkāpes no lapaspušu malām krietni palīdz ātrāk tikt līdz otram grāmatas vākam.

Hāleds Hoseinī – Pūķa ķērājs

13417180

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Manas pārdomas

Pūķa ķērājs iesākas Kabulā, Afganistānā vēl pirms PSRS iebrukuma un grāmatas galveno varoni Amīru sastopam vēl kā mazu puiku, kaut arī notikumus viņš lasītājam pavēsta jau kā pieaugušais, atskatoties uz bērnībā notikušo jau caur papildus pieredzes prizmu.

Amīram ir paveicies piedzimt ne tikai ‘’pareizajā’’ tautībā (hazareji pārsvarā ir kalpi un dzīvo trūcīgi), bet arī viņa tēvs Bābā* ir turīgs ~uzņēmējs. Bērnībā sociālo normu un statusu robežas nešķiet tik svarīgās, pat ja ir manāmas, rezultātā Amīram izveidojas visai tuva draudzība ar viņa ģimenes ilggadēja kalpa dēlu Hasanu. Diemžēl pa virsu visām ikdienas grūtībām un netaisnībām no citu puses un par spīti labi pavadītajam laikam ar Hasanu, arī Amīrs ne reizi vien mēdz pret viņu būt skarbs un drusku ļauns. Turklāt attiecību un jūtu katlam jāpievieno arī attiecību dinamika starp Amīru un Bābā (plus šādi tādi noklusēti noslēpumi), kas visu padara tikai komplicētāku. Pienāk pat brīdis, kad Amīrs pieķer sevi pie domas, ka brīžos, kad viņš izvēlas spēlēties un pavadīt laiku ar Hasanu, ne viena cita vienaudža līdzās nav.

Un TAD seko notikums, kura sekas gan Amīrs, gan Hasans izjūt gadu gadiem uz priekšu un kļūst par atlikušās grāmatas galveno fokusu, kad Amīrs saņem liktenīgu zvanu, kas piespiež atcerēties tik ļoti aizmirsties vēlēto atgadījumu bērnībā un atgriezties dzimtajā zemē, lai ar ievērojamu laiku nobīdi censtos pēc iespējas labāk vērst neizdarīto par labu un piedot jau pirmkārt sev pašam.

Tieši Pūķa ķērāja tematiski otrā daļa liek grāmatu novērtēt vairāk, kamēr pirmo vairāk iznes aizliegtā draudzība starp divu puikām- neskatoties uz abu atšķirīgajām tautībām un to attiecībām Afganistānā, kā arī no atšķirīgā kultūra un paražas, kur gribētos atzīmēt pūķu lidināšanas turnīru, kas tad arī ir pamatā romāna nosaukumam.

Grāmata var būt kā atpūta no spraigāka sižeta grāmatām, kur nemitīgi kaut kas dzīvībai notiek; nevar teikt, ka šajā nebūtu nekas dramatisks, taču tam ir cita veida raksturs.

********

*Drusku nepatika/pakaitināja garumzīmju izvēle vārdos – ja par piemēru Bābā ne tik ļoti, tad Kābula pavisam droši. Nezinu ir līdzīgi kā ar Islandi un Īslandi.

Stephen King – Cujo

28270716

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ar Cujo, piemīlīgu un 200 mārciņas smagu sanbernāru līdz brīdim, kad tā degunu savaino ar trakumsērgu slims sikspārnis, Stīvens Kings atgriežas The Dead Zone radītajā Castle Rock pilsētā. Ne mazums iedzīvotājiem vēl labā atmiņā ir palicis no malas šķietami jaukais, bet patiesībā tīrasiņu slepkava Frank Dodd. Tie, kuru ģimenes tas neskāra, var tikai atviegloti nopūsties.

Cujo lielāko dienas daļu ir ļauts brīvi pārvietoties gan mājas tuvumā, gan plašākā teritorijā ap to, tādēļ tas diemžēl kalpo par vienu no iemesliem (kā arī potes neesamība), kādēļ Cujo tā vietā, lai viņam tiktu sniegta palīdzība, kļūst par upuri šai slimībai un tās radītajām tālejošajām sekām. Šausmu faktors neslēpjas kādā mistiskā un pārdabiskā briesmonī, bet gan reāli iespējamā un patiesi baisā situācijā.

Cilvēku ziņā centrālo lomu ieņem divas ģimenes. Kā pirmo minēšu suņa īpašniekus un viņa (šķiet) astoņgadīgo dēlu Bretu. Vecāku laulība ir tālu no idilles, tēva un automehāniķa Džo vienmēr, lai vai kas, pieder galavārds un jebkuru viņaprāt izrādīto necieņas epizodi var sagaidīt sods. Tāpat arī kulturālajā ziņā Džo ir visīstenākais lauķis, mēdz būt visai rupjš un palaist rokas, bieži iedzer un pirmkārt jau domā par sevi. Neskatoties uz to visu sieva Charity izrāda patiesību labdarību un ir ar to samierinājusies. Pat momentloterijā laimētie pieci tūkstoši dolāru to lielos vilcienus nespēj mainīt, kā vienīgi kukuļa/dāvanas veidā izlūgties Džo atļauju viņai kopā ar dēlu ciemoties pie māsas ģimenes.

Otra ģimene Cujo notikumos tiek ierauta gribot to vai nē, un vainīgais ir nevis kurš, bet gan kas – saplīsusi automašīnas detaļa, kura piespiež Donnu Trentoni kopā ar četrgadīgo dēlu Tad vieniem pašiem braukt pie ārpus pilsētas dzīvojošā mehāniķa Džo. Par otru vainīgo varētu nosaukt daudzās apstākļu sakritības (tāpēc jau tas ir romāns), viena vai divas atšķirīgas tēlu izdarītas izvēles, lai iznākums būtu pavisam cits un daudz pozitīvāks. Un kā trešo faktoru der atzīmēt vīra Viktora prombūtni, kurš kopā ar reklāmu aģentūras līdzdibinātāju ir devušies uz lielo pilsētu glābt kas glābjams, lai nezaudētu būtisku klientu un iztikas līdzekļus. Par spīti labāk situētai un pārtikušākiem dzīves apstākļiem, arī Trentonu ģimene dzīve nav rožu dārzs un arī šis pāris grāmatas gaitā, neskaitot Cujo, ir spiesti piedzīvot attiecību stipruma izturības testu.

Kaut arī Cujo nesagādāja gluži to pašu lasītprieku, kā jau raksta sākumā pieminētā The Dead Zone, tad tādēļ nevarētu teikt, ka šī grāmata būtu peļama vai nebaudāma.

Izlasīju, lasu, lasīšu #125 (17.09-30.09)

Ražena diena gan rakstu ziņā (būtu par vienu mazāk, ja muļķīgā veidā būtu pamanījis, ka neesmu agrāk publicējis domas par Mistborn sērijas #3 grāmatu), gan šis divu nedēļu periods ar septiņām pabeigtām grāmatām – Cujo šo pēcpusdien, tāpec par to plašāk nākošās nedēļas laikā.

No izlasītajām varētu izcelt Iron Dogs, kuru lasīju pateicoties City Book Review un varu ieteikt, ja tiek meklēta laba grāmata Oktobrim/Halovīna menesīm. Bet audio grāmatu ziņā ne vienu nevarētu ne izcelt pār atlikušajām divām, ne īpaši nopelt.

Stīvena Kinga grāmatas bez šaubām iederas lasīt, kad saulesgaisma katru dienu paliek mazāk, bet pēc Christine plānoju beidzot izlasīt Ghosts of Savo, kuru biju noskatījis šādam mērķim pirms diviem gadiem, un pēcāk arī Surviving The Evacuation sērijas pirmo grāmatu – arī noskatīta vismaz pirms gada. Audio formātā baudīšu zombijus ar Zombie Fallout sēriju.

Izlasīju:

28270716

Stephen King – Cujo

6461897

Terence Strong – Cold Monday

39970695

Neil Chase – Iron Dogs

Noklausījos:

2767793

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3)

10803121

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1)

12974372

Marie Brennan – A Natural History of Dragons (The Memoirs of Lady Trent #1)

27809678

Gene Doucette – The Spaceship Next Door (Sorrow Falls #1)

Lasu:

10629

Stephen King – Christine

13417180

Khaled Hosseini – Pūķa ķērājs

Klausos:

8167001.jpg

Mark Tufo – Zombie Fallout (Zombie Fallout #1)

35224512.jpg

Craig Alanson – Black Ops (Expeditionary Force #4)

Lasīšu:

24795001

Vered Ehsani – Ghosts of Tsavo (Society for Paranormals #1)

18655852.jpg

Frank Tayell – London (Surviving The Evacuation #1)

Klausīšos:

15756383.jpg

Mark Tufo – A Plague Upon Your Family (Zombie Fallout #2)

33152440.jpg

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Bones (Unhuman #4)