Izlasīju, lasu, lasīšu #226 (14.11-27.11)

Izlasīju:

Anne Canadeo – While My Pretty One Knits (Black Sheep & Company Mystery #1)

Noklausījos:

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Lasu:

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Klausos:

Patrick O’Brian – The Surgeon’s Mate (Aubrey & Maturin #7)

Patrick O’Brian – The Ionian Mission (Aubrey & Maturin #8)

Lasīšu:

Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Klausīšos:

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Profesore Reičela Džordana atšķirībā no lielākās daļas līdzdzīvotāju uz katra soļa uzdod jautājumus, mēģina izprast, kāpēc cilvēce joprojām pēc vairāk nekā trīs tūkstošiem gadu tik strikti seko tām pāšām ‘’Enģeļu’’ dogmām. Viņa nebūt negrib apstrīdēt, ka Eņģeļi nebūtu palīdzējuši cilvēcei pārdzīvot pēc citplanētiešu, saukti par Adversary’’, uzbrukuma. Turklāt ne tikai izdzīvot, bet uzplaukt ntajās zvaigžņu sistēmās uz neskaitāmām planētām un sasniegt cilvēku skaitu, kāds uz Ēdenes (a.k.a. Zeme) nebūtu iespējams.

Tomēr Reičelai nekādi neliek mieru fakts, ka viss, ko cilvēce zina par savu tālo pagātni un knapo izdzīvošanu pēc Adversary uzbrukuma nāk no Enģeļu teiktā. Un kāpēc gan šie Enģeļi, kuri paši varētu būt tehnoloģiski attīstītāki un spēcīgāki citplanētieši, teiktu tikai un vienīgu patiesību un nepaturētu neko pie sevis vai neieslīgtu puspatiesībās. Bet reliģiskā ticībā Enģeļiem, viņu absolūtajam godīgumam un nesamaitātībai nostāda Reičelu teju ķeceres statusā.

Neatzīmēts nedrīkstētu palikt fakts, ka, lai arī cik liela pārliecība nebūtu Reičelā, ka kaut kas jāmaina, bez citu palīdzības nekur tālu viņa netiktu, un pirmais un galvenais palīgs ir pavisam nejauši atrasts algots slepkava ar superspējām pielīdzināmiem talaniem vārdā Knight. Vēl loģiskāk, lai kādā brīdī nepaliktu garlaicīgi, ir sižetā iesaistīt Reičelas izbijušu romantisko interesi. Kopā gana samudžināts sakritību kamols, kam uz sērijas beigām nāk klāt vēl pa kādam neatbildētam jautājumam, kāpēc tā, kas paliek neatbildēts.

Sins of Angels sērija ir negaidīti nopietna sci-fi sērija it īpaši autora J.S. Morin izpildījumā, no kura puses līdz šim visas grāmatas no Black Ocean Visuma bijušas ar izteiktu piedzīvojuma un humora garu. Sastapšanās ar autoru Matt Larkin jeb M.A. Larkin nav pirmā, bet arī tā saistīta ar Melno Okeānu. Protams, jāatzīmē, ka Sins of Angels ar šo visumu un tajā mītošajiem varoņiem nekādīgi nav saistīts. To sakot, šķiet, ka autoru un minēšu ar uzsvaru uz J.S. Morin, spēcīgā puse būs tieši nenopietnāka rakstura SFF.

Nenoliedzami ar visu Eņģeļu būšanu šī sērija un Reičelas dzīves misijas uzdevums atbrīvot cilvēci no tik sen radītajām dogmu važām ir bāzēts gana spēcīgā reliģiskā mērcē. Labi, ka autori ar šo aspektu nav pārāk pārcentušies un Reičelas cīņu var interpretēt arī kā cīņu pret autoritātēm, pret režīmu, kas it kā apgalvo, ka cīnās un strādā visu kopējās, lielās bildes interesēs, bet nezkāpēc tev māc šaubas, par šo apgalvojumu pareizumu, aiz kā gana ticami slēpjas kas krietni briesmīgāks un šausminošāks par birokrātu piebāztām kabatām un portfeļiem.

Anne Canadeo – While My Pretty One Knits (Black Sheep & Company Mystery #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Cara Newhouse, neliela slavenība Plum Harbor mazpilsētā un pavisam noteikti adīšanas pasaulē, gatavojas atvērt savu jaunāko (otro) grāmatu par adīšanu Felting Fever pilsētas populārākajā (no diviem) adītāju veikaliem Black Sheep Knitting, kas pieder Karas adīšanas skolotājai un mentorei Megijai. Bet gluži vai kā par spīti burvīgo notikumu sagandē slepkavība, par kuras upuri ir otra adīšanas veikala īpašniece Amanda Goran. Turklāt vēl tik iepriekšējā dienā Amanda kā izlūks paviesojās Melnās Aitas veikalā, soloties apmeklēt grāmatas atvēršanu, un papildus tam mazpilsētā tas nebija nekāds noslēpums, ka veikalu apmeklētības un popularitātes dēļ Amanda un Megija bieži ķildojās.

Megija savā veikaliņā, biežāk sanākšana kopā ar draudzenēm – Lūsiju, Danu, Sjūzenu un Fēbi – regulāri rīko dažādus adīšanus kursus, kas acīmredzami ir auglīga zeme gan tenkām, gan pavedienu apspriešanai, jo jebkuram kļūtu skaidrs, ka Plum Harbor un pat pieredzējušāki reģiona policisti nav gana kompetenti, lai atklātu šo slepkavību, ja sāk aizdomās turēt Megiju. Turklāt nebūtu tā, ka Amanda Gorana nebūtu pelnījusi to, kas viņai pienācās, kā jau tas Cozy mistērijas mēdz būt.

Gluži neteiktu, ka slepkavība būtu otršķirīgs elements, kuru aizēnotu draudzeņu adīšanas vakari un dažādu recepšu pārspriešana, bet noteikti nevienā brīdī neiestājas tāds spriedzes moments, kādu varētu sagaidīt klasiskā kriminālromānā. Drīzāk brīžiem pat ir neliels cute/pūkainīguma jaukums, ko aizēno par citiem mazāk domājošā Amanda, ka pat jābrīnās, kā var atļauties būt tik neapdomīgai par citiem un tikt tādā veidā nogalinātai, ka pavisam nevainīgiem cilvēkiem jānokļūst policijas nopratināšanas telpās!

Tādēļ viena no draudzenēm Lūsija ņem lietas savās rokās un kā pusprofesionāls amatierdetektīvs okšķerē un izprašņā, lai atrastu īsteno slepkavu. Paplidus izmeklēšanai, adīšanām un recepšu apspriešanai, autore sniedz ieskatu vairāk Lūsijas un arīdzan citu draudzeņu privātājā dzīvē. Pieļauju, ka sērijas turpinājumos, kas kopumā uz šo brīdi jau sasniedz 13, izmeklēšanas gods tiek arī citām draudzenēm.

Izlasīju, lasu, lasīšu #225 (31.10-13.11)

Izlasīju:

Cassandra Clare – Clockwork Prince (The Infernal Devices #2)

Anthony Ryan – The Legion of Flame (The Draconis Memoria #2)

Noklausījos:

A.I. Nasser – The Sin #1-3

Sara Clancy – Banshee #1-6

Lasu:

Anne Canadeo – While My Pretty One Knits (Black Sheep & Company Mystery #1)

Klausos:

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Lasīšu:

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Klausīšos:

Patrick O’Brian – The Surgeon’s Mate (Aubrey & Maturin #7)

Sara Clancy – Banshee #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kopš desmit gadu vecuma Bentons Bertrands ar pieaugošu regularitāti ir sapņojis īpatnēji realistiskus murgus no sērijveida slepkavu perspektīvas. Vēl baisminošāks fakts, ka ātrāk vai vēlāk, bet Bentona sapņi piepildās realitātē. Diemžēl Bentona vecāki ir no kategorijas, kuriem vairāk rūp apkārtējo viedoklis un iespaids par viņiem nekā dēla fiziskā un psiholoģiskā veselība, kā rezultātā ar tikpat lielu regularitāti Bentons ar vecākiem ir pārcēlies no vienas Kanādas lielpislētas uz otru. Sērijas darbība notiek pirmajā mazpilsētā, kuru Bentona vecāki izvēlējušies, Fort Wayward. Laikam cerot, ka nošķirtība no cilvēku masām šoreiz varētu nākt par labu.

Par laimi Bentonam, jo viņa vecāku problēmsituāciju risināšanas taktika paliek nemainīga, viņi kā pirmo un vienīgo ‘’viesmīlības komitējas’’ un Fort Wayward pārstāvi sastop izteikti runātīgu, ziņkārīgu un visādi citādi laipnu tīni Nikolu. Bertrandu ģimenes izvēlētā mazpilsētā kā tāda ir ar dziļām iezemiešu indiāņu saknēm un ar to saistīto folkloru, bet Nikola ir vēl īpašāks gadījums un viņu nu nekādi neizdosies pārsteigt un pārbiedēt ar pārdabisko, pat cenšoties no visas sirds un citām iekšām, ko Banshee sērijā sastaptie briesmoņi arī cenšas darīt.

Būtu Banshee sērija YA pārstāve, tad abu draudzība jau pirmajā grāmatā būtu pārtapusi par ko vairāk. Acīmredzami labāko draugu draudzība brīžiem mēro soļus tuvāk kam romantiskākam, bet ne reizi neizplūstot pāri draugu būšanai, ka pat man radās vēlme, lai šī attiecību fronte pavirzīties attiecīgajā virzienā. No citas puses, labi ka tā, jo pretējā gadījumā katra sērijas grāmata būtu divtik gara ar liekiem vizuālā izskata cildinājumu aprakstiem, kādi izpaužas, piemēram, The Infernal Devices jauniešu fantāzijas sērijā.

Ar Nikolas palīdzību Bentons beidzot var sākt izprast, kas viņš tāds par putnu vai precīzāk paranormālo radību ir. Kaut arī Banšijas parasti ir sieviešu kārtas un mitinās Īrijā, acīmredzami Bentona gadījumā notikuši vairāki izņēmuma gadījumi. Būtiskākais, ka Bentons nav mentāli slims, nejūk prātā, kas gan debatējams un saprotami risināms jautājums no dienas uz dienu. Vēl jo vairāk Bentona pieaugošais ‘’talants’’ un māka ar to apieties, kā arī ar Nikolu kopīgā cīņā pret Fort Wayward pilsētā mītošajiem mošķiem, piesaista jaunus un bīstamākus pretiniekus, kuri tā vien vēlas kā pieveikt un nogalināt Bentonu.

Nebūtu bijis slikti, ja pārdabiskie briesmoņi būtu vienīgais ar ko Bentonam un Nikolai vajadzētu saskarties. Paralēli nākas pārliecināt ‘’parastos’’ mirstīgos, ka Bentons ir labais, ka viņš nav vainīgs pie traģēdijām un nāvēm, kuras tā vien šķiet noris paaugstinātā skaitā viņa klātbūtnē. Šajā ziņā Benotam atkal paveicas ar Nikolas mātes profesiju, kura strādā vietējā policijā, kas lieti noder arīdzan citkārt nepieejamu informācijas resursu piekļuvei un ātrākai ļaundari pieveikšanai.

Interesanta paranormālu šausmu romānu sērija, kuras viens no lielākajiem plusiem ir caurvijošais draudzības spēks starp raksturos tik atšķirīgajiem Bentonu un Nikolu.

Anthony Ryan – The Legion of Flame (The Draconis Memoria #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Tik spēcīgais Baltais pūķis ir ticis atmodināts un vienīgais, ko tas vēlas ir varas pārņēmšana un dominance pār visu pasauli. Tikai trīs varoņi – Claydon Torcreek, Lizanne Letheridge un Corrick Hilemore – no triloģijas pirmās grāmatas The Waking Fire patiesi apzinās, kas par pretinieku viņiem jānogalina, lai cilvēcei būtu cerība izdzīvot. Neskartiem to neizdosies panākt tā vai tā, bet vismaz paglābt no liesmu iznīcības un Baltā pūķa izmantoto maģisko kristālu korupcijas gan.

Pirmās grāmatas noslēgums saved militāro Sindikāta flotes leitnantu, nu jau kapteni, Koriku Hilmoru un Klejdonu Torkrīku viena laivā vai pareizāk sakot kuģī. Lai arī pirmā saķeršanās ar Balto pūķi nerezultējas veiksmīgi, tā tomēr ar pūķa unikālo asins maģijas starpniecību sniedz Klejdonam pavedienu vīzijas veidā, kur meklēt ceļu, lai noskaidrotu ko vairāk par šo pūķi, par veidiem, kā to nogalināt. Ceļš abus, kopā ar Klejdona māsīcu Loriabeth, onkuli Braddon un citiem kuģa apkalpes locekļiem vai ekspedīcijas biedriem, aizved tālu arktiskos ūdeņos. Pat grūti brīžiem iztēloties, ka kādreiz kaut kas tur būtu varējis dzīvot un vēl kaut ko celt, būvēt, bet acīredzami tā reiz bijis, ko visnotaļ iespējamu padarījis vulkāns, kam, ilgu laiku aizmigušam, ir lemts pamosties.

Tikmēr Exceptional Initiatives operatīvei, spiedzei un slepkavai Lizannai tiek piešķirts jauns uzdevums atrast leģendām apvīto Mad Artisan vai vismaz uzzināt visu iespējamo, kas ļautu iegūt citus viņa izgudrojumus un visādi citādi dotu labāku iespēju pieveikt Balto pūķi. Ja nosacīti kolēģu ceļš ved uz aukstuma piesātinātu pasauli, tad Lizannai gan reizēm burtiski, gan pārnestā nozīmē jānolaižas pavisam zemu, jo visa iegūtā informācija liecina, ka Trakais Ģēnijs meklējams visnežēlīgākajā cietumā, turklāt tas vēl atrodas kaimiņu Corvantine impērijā, kur sargi apsargā vien tā perimetru, bet ļauj ieslodzītajiem pašiem organizēt notiekošo, kamēr vien tas neietekmē dažādu izrakteņu ieguvi Sindikāta labumam.

Lizannai nepieciešams izmantot visu līdz šim apgūto, lai veiksmīgi spētu vispirms iefiltrēties un vēlāk iegūt kāroto mērķi, bet, kā zināms, ne vienmēr iecerētais ideālais plāns norit kā pa diedziņu un realizējas bez aizķeršanās. Tā nu nākas improvizēt, kas galu galā izmaina visu ģeopolitisko situāciju, pat neieslēdzot aprēķinos Baltā pūķa eksistenciālos draudus.

Pirms lielās kulminācijas starp Balto pūķi un civilizāciju, katrai pusei nepieciešams uzkrāt un akumulēt vēl lielākus spēkus. Ja Baltā pūķa gadījumā tas noris tradicionāli iekarojot jaunas teritorijas, tad izmantojot pieejamo maģiju, lai ‘’iesauktu’’ armijā papildspēkus, tad pretējā nometnē sērijas galvenajiem varoņiem tā drīzāk ir informatīva ieguves ekspedīcija. It īpaši Klejdona gadījumā, kurš lasītājiem sniedz iespēju uzzināt krietni vairāk par reiz zudušo pasauli un civilizācijām pirms Ironship Trading Syndincate un Corvantine impērijām un par ar pūķu asinīm saistītas maģijas izcelsmi. Jāuzteic autora Anthony Ryan talants padarīt sagataves tipa triloģijas vidējo grāmatu interesantu.

Cassandra Clare – Clockwork Prince (The Infernal Devices #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Dēmonu mednieku Shadowhunters Londonas institūta un pēcāk visu mednieku iznīcināšanu sev kā par mērķi ir nolūkojis Axel Mortmain jeb Magister, kā pašam sevi patīk saukt. Vien motivācija tik lielam naidam un acīmredzami gadiem ilgi plānotai atriebībai uzreiz Londonas institūta vadītājai Šarlotei un viņas vīram Henrijma vai sērijas galvenajiem labajiem varoņiem Tesai, Vilam (Viljamss) vai Džemam(Džeimss) nav uzreiz izprotams. Ja vien tas būtu zināms, tas jau būtu viens liels solis, lai izveidotu un realizētu labu, kārtīgu aizsardzības un pēcāk pretuzbrukuma plānu.

Līdzīgi kā pirms šīs sērijas lasītajā The Mortal Instruments sērijā būtisku grāmatas lapaspušu skaitu aizņem savstarpējo attiecību drāma, kas nenovēršami pāraug romantiskās jūtās, starp Tesu un Vilu un starp Tesu un Džemu. Faktors, kas vēl vairāk sakāpina drāmu un jūtas, ļaujot tieši šajā aspektā autorei izpausties vārdu plūdos, ir draudzība starp Vilu un Džemu. Vēl jo vairāk abus vieno Dēmonu mednieku Parabatai rituāls, kas šo draudzību burtiksi padara nedalāmu ‘’līdz nāvu mūs šķirs’’.

Neliels akmens autores dārziņā, ko nevar neatzīmēt, ir Vila spēja redzēt un komunicēt ar spokiem, kas nevienā brīdī netiek pieminēts triloģijas pirmajā Clockwork Angel grāmatā un šajā tiek atklāti pieminēts vien prologā un viss. Šādi līdzigi niķi, izdomāt kaut ko jaunu un līdz tam nepieminētu, ik pa brīdim ir manāmi. Otrs mazais sižets, kas par un ap Vila tēlu saistīts ar iemesliem, kā un kāpēc viņš pirms pieciem gadiem nonācis Londonas institūta un Šarlotes un Henrija aizgādībā. Pirms pieciem gadiem Vils nejauši mājās atbrīvoja dēmonu, kas ieslodzīts tupējis 20 gadus un aiz atriebības Vila tēvam uzlika puisim traģisku lāstu. Līdz šim puisim ir sanācis ar to sadzīvot, bet Tesas uzrašanās dod jaunu sparu atrast veidu, kā lāstu noņemt. Diemžēl lāsts nav vienīgais šķērslis attiecību uzplaukumam starp viņu un Tesu.

Viegla dzīve, pat starp draudzīgajiem medniekiem Londonas institūtā, nav arī Tesai. Pirmkārt un galvenokārt aiz tā, ka pašas brālis Neits ir viens galvenajiem, vismaz viņa ieskatos, palīgiem ļaundarim Mortmeinam lielā varas pārņemšanas plāna realizācijā. Bet nebūt ne mazsvarīgākas galvassāpes sagādā divi institūta puiši un labākie draugi Vils un Džems. Kā gan mierīgi dzīvo, ja abi ir ieskatījušies meitenē, kura pat nav Dēmonu mendiece vai pat parasta mirstīgā.

A.I. Nasser – The Sin #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nomirt ar neatlaistiem, nepiedotiem grēkiem daudziem reliģiju ticības piekopējiem atrodas augstu baiļu rangā. Lieli pāridarījumi vai mazi grēki, bet ir vēlēšanās pēcnāves dzīvē un aizsaulē doties ar attīrītu sirdsapziņu. Tāda ir viena no centrālajām tēmām The Sin šausmu žanra triloģijā.

Uz savas ādas, ko nozīmē uz Zemes vēl esošu garu dusmas, kuri vai nu aiz kāda pāridarījuma, kādēļ nespēj virzīties tālāk, bet grib atriebties, tiek dota iespēja izbaudīt populāram autoram Patrick Lahm, kuru pēdējā laikā (daži gadi kopš dižpārdokļa iznākšanas) piemeklējusi radošā krīze, kurš ir ceļā uz tikšanos ar lasītājiem kādā grāmatnīcā, bet auto nekurienes vidū beidzas degviela, turklāt vēl pamatīga negaisa laikā. Attiecīgajā brīdī, kad garām brauc šķietami laipns priesteris, Patrika dēļ gribas teikt ‘’par laimi’’, bet kā rādīs turpmākie notikumi, tad tas būs tālu no realitātes.

Kopā ar priesteri Patriks nokļūst tādā kā vienmuļā šosejas piemalē esošā motelī, par kuru vēl jābrīnās, ka tas spēj vilkt dzīvību, ka atrodas gana viesu, kas šo iestādījumu padarītu rentablu. Šajā reizē motelim acīmredzami jāpasaka liels paldies vētrai, jo reizē ar abiem iepazītajiem viesiem moteli par glābiņu no laikapstākļiem izvēlējušies gana raibs tēlu mistrojums. Diemžēl spoku dusmas nevienu neglābs, katram ir kāds grēks, kuru tie par jebkādu cenu gribēs izvilināt kāroto grēksūdzi.

‘’Confess!’’, ko spoki šajā sērijā ik pēc brīža bļauj mocāmā subjekta virzienā pie sērijas pēdējās grāmatas jau tuvojās bīstami tuvu kaitinošajai robežai, kad jau koncepts pārspēlēts drusku par daudz. Interesantāks gan būtu fakts, ka motivators vai pat drīzāk kūdītāja spēks spoku izdarībām ir kāds lielāks pārdabisks spēks, kura izmantotais ķermeņa dzīvesilguma, tā teikt, derīguma termiņš iet uz beigām un derētu atrast jaunu saimnieka ķermeni, kurā iemiesoties. Un vai zini? Viens no moteļa viesiem ir tam kā uzmērīts!

Ja vēl triloģijas sākums ir spēcīgs un interesants, tā turpinājums gana interesants, tad noslēguma kulminācija un atrisinājums gan šķita tāds pliekans un neizteiksmīgs. Sērija ar lejupslīdošu kvalitāti vai vismaz interesantuma faktoru, bet visu triloģiju kopumā ņemot laba izklaide tumšā rudens, ziemas vakarā.

Izlasīju, lasu, lasīšu #224 (03.10-30.10)

Izlasīju:

Frederick Forsyth – The Negotiator

Conn Iggulden – The Gates of Rome (Emperor #1)

Noklausījos:

T.W. Brown – Dead #1-12

Lasu:

Cassandra Clare – Clockwork Prince (The Infernal Devices #2)

Klausos:

A.I. Nasser – The Sin #1-3

Lasīšu:

Anthony Ryan – The Legion of Flame (The Draconis Memoria #2)

Klausīšos:

Sara Clancy – Banshee #1-6