Andrejs Upīts – Spartaks

79d96a42-34e3-4454-a06b-24597caf42cb

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liesma

Vērtējums: 2.5/5

Manas pārdomas

Domājams, Spartaks ir viena no tām vēsturiskajām personībām, kura stāstu par vergu un gladiatoru sacelšanos daudzmaz ir dzirdējusi lielākā daļa un vēstures interesenti jau nu noteikti. Šajā gadījumā Andrejs Upīts un viņa stāsta interpretācija lugas formā četros cēlienos un divpadsmit skatos.

Pieļauju, ka skolas laiku gan kāds lugas fragments būs ticis lasīts, bet tagad Spartakam ir tas gods būt pirmajai lugai, kuru izlasu no vāka līdz vākam un no brīva prāta. Kaut arī jāpiebilst tāds sīkums, ka diezin vai grāmatu varētu šobrīd ierindot pie izlasīto listes, ja vien grāmatplauktos nebūtu atstājis iepriekšējais dzīvokļa iemītnieks.

Tad nu ķeramies īsi pie paša Spartaka un lugas. *Maitekļa trauksme!* Pēc trīs gadu cīkstēšanās un mocībām, pēc impērijas pārstaigāšanas no viena gala līdz otram un atpakaļ, Spartaks kopā ar līdzgaitniekiem tiek pārliecinoši sakauts. Manā skatījumā šis Spartaks galīgi nebija piemērots, lai būtu par līderi. Spartaks ir pārāk maigs, pārāk ‘’pareizs’’ un cēls, nepietiekoši brutāls un agresīvs. lai spētu kontrolēt un vadīt gan tuvākos domubiedrus, gan desmitiem tūkstošu lielas masas. Bet lielais mērķis atbrīvot visus vergus un pārtraukt verdzību šķita visai utopisks, neņemot vērā apkārtējo situāciju un laiku. Tādos brīžos varēja sajust darba izdošanas laiku un vietu, kā arī autora pieskāriens, kurā izpaužas tēlu izteicienos/pārdomās, piemēram, nedabiskas šķita frāzes par varbūtēju Romas sabrukšanu pēc četriem gadu simtiem. Vēl pie mīnusiem var pieskaitīt pēkšņas un aprautas beigas.

Bet ja nedaudz par lugas formātu kā tādu, tad pietrūka apkārtējās pasaules uzbūves plašāki apraksti un lielāks skatījums uz kopējo bildi, un salīdzinoši brīdis, kad skatpunkts no Spartaka pāriet pie leģiona komandiera, ir pavisam neliels. No dialogiem vien to neuztvert, bet gan jau, ka jāizlasa vēl kāda luga, lai būtu labāks priekšstats. :)

Regīna Ezera – Grieze, trakais putns

30181844

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liesma

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Ieguvu no cita lasītāja

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Četri īsie stāsti ar pašu garāko, kuram arī tas gods nest grāmatas nosaukumu, kā pašu pēdējo. Katrs no tiem ar tajā esošo dabas aprakstu spēj prātā uzburt labu vārdu gleznu.

Katrs stāsts sevī ietver arī vieglu attiecību noti un saistošus, ar dažādām dzīves likstām un domām apkrautus, kā jau visiem. Vai nu tas būtu Ojārs, mežsarga brālis, kurš nejauši sastop apmaldījušos sēņotāju ‘’Mēļajā viršu laikā’’, kurai palīdz atrast vīru. Vai arī ‘’Elēģijā’’ Dzenis brizdams mežā pa sniegu pie atsvešinājušās meitas sērīga iemesla dēļ, bet nonākot galā, īsti sarunas nevedas un temati prātā nenāk. Par favorītu četru stāstu konkurencē varētu uzskatīt ‘’Aprīļa sniegu’’, un ne tāpēc, ka pats īsākais :D.  Bet ne sliktāks ir arī ‘’Grieze, trakais putns’’, kur Gustavs, +/- atpazīstams dzejnieks, tikai tad, kad jau sieva prom, atskārš, cik tomēr labi bijis, un ‘’baterijas’’ uzlādē uz salas ezera vidū, kur pirms pieciem gadiem bija gūtas patīkamas atmiņas. Protams pa starpu pavīd arī tāds traks putns kā grieze. Nav jāuztraucas, ka viss pa nopietno, ir arī pa nelielai humora dzirkstij.

Tā, paskatoties uz grāmatu, nemaz nepateiksi, kā tās vienkāršajos, sarkanajos vākos slēpjas tik labi stāsti, atslodzei starp biezākiem, smagākiem darbiem. (:

Šī grāmata izpilda short stories collection kategoriju manā bingo kartītē.

Daina Avotiņa – Dadžu Vijoles

23173344

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liesma

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Ieguvu no cita lasītāja

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Kā pavisam mazais grāmatas apraksts vēsta, tad Dadžu Vijolēs ir apkopoti dzejnieces pazīstamākie, izņemot man, darbi no vairākiem cietiem krājumiem. Iepriekšējā/pēdējā reize, kad lasīju dzeju, kas nemaz tik bieži nenotiek, bija Jura Kronberga ‘’Uz balkona/bet ja visu laiku…’’, un atšķirībā no tā krājuma šeit varēja just, ka vieni dzejoļi sarakstīti 14 gadu agrāk par citiem un nebija tās savstarpējās vienotības visas grāmatas garumā.

Autores stiprā puse noteikti ir dabas motīvs, tajos brīžos valoda kļūst raitāka, vieglāk lasāma un uztverama. Patika tās retās reizes, kad panta izkārtojums nebija no parasti redzamajiem.

Atmiņā visvairāk palikusi dzejoļa ‘’Piesnidzis dārzs’’ noskaņa, iespējams, svētku laika dēļ, no kura arī izvēlējos teikumu/pantu šīs nedēļas Pirmdienas teikumā.

Anatolijs Ribakovs – Šāviens

23156195

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Ar šo darbu noslēdzas triloģija, ko aizsāka grāmatas «Kortiks» un «Bronzas putns». Romāna varoņi beidz skolu un, iziedami dzīvē, saduras ar kapitālisma paliekam — ielaušanas kāri valsts krāpšanu. Cīņa pret šīm antisabiedriskajām parādībām pilna ar ne­gaidītiem piedzīvojumiem, kritiskām situācijām.

Izdevniecība/Publisher: Liesma

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Krāja mājās uz plaukta putekļus.

Vērtējums/Rating: 2.25/5

Turpināt lasīt

Pirmdienas teikums #80

25438891

Pirmdienas teikums ir mana versija par Bonespark~ “Sunday Sentence”, kurā tiek izcelts teikums no tā, kas iepriekš izlasīts.

Žēlodama meiteni, kura ļoti skuma par to, ka brālis ‘’pēkšņi’’ aizbraucis uz Riodežaneiro, kā to bija paskaidrojuši vecāki, doņa Katarina, pieprasījusi godavārdu, ka meitene viņu nenodos, nupat kā bija paziņojusi Manjanas meita ģimenes noslēpumu.

Aleksandrs Grīns – Rančo ‘’Akmens stabs’’

Kārlis Zariņš – Spīganas purvā

17730208

Izdevniecība/Publisher: Liesma

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

No bibliotēkas grāmatu maiņas plaukta

Vērtējums/Rating: 2.75/5

Mana recenzija/My review

Kādudien Niklāvs Vaire-Vairogs saņem interesantu piedāvājumu no amerikāņu investoru pārstāvja ar potenciāli ļoti lielu peļņu. Niklāvs kopā ar drauģeļiem rada iespaidu kā mazi puikas, kas mēģina spēlēt lielo zēnu dzīvi. Un dažreiz izrādot savu iniciatīvu, kā arī tādi, kuri, protams, nelaidīs garām šādas vieglas peļņas izredzes.

Autors nekavējas pārstāvi Barkovski kopā ar amerikāņiem dažnedažādi negatīvi apzīmēt. Savu reizi līdzi paķerot arī latviešus, kā tādus, kas nemāk izmantot labu iespēju, kad tā ir acu priekšā.

Niklāva tēva brālis ir ministrs, kas lieti noder. Tiek nodemonstrēta, cik labi, ja augstos posteņos ir kāds radinieks. Šķiet pārāk daudz nav mainījies.

Investoru piedāvājumā ietilpst apvienot jau esošās biedrības vienā kopējā, atvērt dažādus atpūtas un brīvā kavēkļa namus u.c.; tad arī no tā izriet visi Niklāva tālākie piedzīvojumi ar dibināšanas lietām. Ir gan tādi, kuri paši bāžas klāt, lai tiktu uzņemti, gan tādi, kurus ar trosi jāvelk. Bet beigās uzmanība aiziet azartspēļu pagrabam un pārējais aizmirstas; tā arī netapa skaidrs, kādu kāršu spēli viņi rīkoja. Noslēgums ar sava veida mācību, kura, šķiet, dod vien izbīli.

Pagāja kāds brīdis līdz pieradu pie valodas stila, sevišķi, īpašības vārdiem ar pievienotiem i burtiem.

                                                                                                                                           

Someday Niklāvs receives an offer from a representative of American investors with potentially very big profits. Niklāvs together with his buddies give an impression of some small kids who want to play with big boys, and only occasionally with some of their own initiative. Also of course they aren’t those who would turn down an opportunity of easy money.

The author doesn’t delay condemn the representative together with Americans, and sometimes also saying negatively about Latvians that they aren’t able to do what has to be done to take an advantage when the opportunity is in front of the eyes.

The Uncle of Niklāvs is a minister which helps out a lot. It is shown how benefiting it can be to have a relative in high positions. I guess nothing much has changed since.

The offer includes to establish a society that would unite all other societies and unions into one, to open up houses in which to relax and spend free time etc.; from that follows all adventures and mishaps for Niklāvs. There are some that are literally throwing themselves just so he would accept their involvement, and also some who need big persuading. But in the end all the attention goes to the basement where Niklāvs and his pals are organising illegal card games; couldn’t figure out which one. In conclusion there is a lesson (kinda) but it seems without much results.

It took me a while to adjust to the old writing and language style.

Aleksandrs Grīns – Rančo ”Akmens stabs”

25438891

Izdevniecība/Publisher: Liesma

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Atradu mājās, putekļiem noputējušu (pamatoti)

Vērtējums/Rating: 1/5

Mana recenzija/My review

Titullapa grib teikt, ka stāsts domāts bērniem, bet nešķiet, ka Rančo ‘’Akmens stabs’’ vispār būtu kādam ieteicams. Grāmatas veiks veicina domas par vesterna ievirzienu. Vienīgais labais, ko par to var minēt, ir tas, ka šaušanas ir pietiekami.

Grāmatu vislabāk raksturotu – ‘’kišmiš ar rozīnēm’’ šis darbs vien ir. Notikumi samesti tādā putrā viens pēc otra, ka grūti saprast, kas vispār notiek. Ir gan neticamu bagātību atrašana, gan nepamatoti ieslodzītā atbrīvošana no ieslodzījuma pie garīgi slimajiem tāpēc vien, ka grib kļūt par kinooperatoru. Brīnumainā kārtā to visu un vēl autors sasaistījis kopā un viena stāsta sižetiskās līnijas tēli sastop otrus.

Tēli kā Inese un Areta maz ar ko atšķiras viena no otras. Roberts Naits (bagātību atradējs) pēc gadiem skaitās puika, bet viņa uzvedība bija ne pārāk atbilstoša. Un tā varētu vēl un vēl!

Rakstības stils, maigi sakot, zem katras kritikas. Notikumi izklāsts bija aprakstošs; sajūta, ka lasīju kādu stipri garākas grāmatas saīsinātu atstāstījumu. Būšu nežēlīgs, un noteikti kaut kad aiznesīšu uz grāmatu maiņas punktu vai bibliotēku.

                                                                                                                                           

The front page wants to tell that this story is meant for children, but I doubt if Rančo ‘’Akmens stabs’’ is recommendable for anyone. The book’s cover makes you think about western. The only good thing to mention is that shooting is more than enough.

The best way to describe is that this book is one big mess. All the events and are thrown together and it’s hard to understand what’s actually happening. There are incredible treasure, liberation of a prisoner who is unjustified imprisoned in mental hospital just because he wanted to be a cameramen etc. In amazing way all that and even more are eventually connected and one story line’s characters meet the others.

Characters like Inese and Areta didn’t differ from each other and were very similar. Roberts Naits (the one who found treasure) according to his age was just a boy but acted inadequately. And I could continue like that!

The writing style is just horrible and was plainly descriptive, and felt like a diminished version of a much larger book. I’ll be cruel and someday will bring this book to a book exchange point or to a local library.