Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.6: Alpha & Omega (Locke & Key #6)

16164271

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Izšķirošā gaismas un uguns cīņa starp ēnām un tumsas spēkiem! Kad jau sāk šķist, ka ļaunie tumsas spēki ir guvuši izšķirošo pārsvaru, cerība vēl ir dzīva, jo, vairākiem tēliem saņemot drosmi, palīdzība un varonība nāk no visai negaidītas puses. No dažiem, kuri iepriekš ar cēlu izturēšanos nav izcēlušies, bet citi pierāda gan sev, gan lasītājam, kāds spēks viņu sirdīs patiesi mīt.

Vairākus krājumus atpakaļ manījām, ka Lūkasa garam/spokam bija pieķēries klāt kaut kāds radījums. Piektajā krājumā Clockworks, uzzinājām, ka Lūkasa šī radība ir dēmons rīcību, kas tad arī kontrolē un diktē viņa rīcību. Kā arī redzējām Rendela 1988.gada neapdomību. Ceļš, bruģēts ar labiem nodomiem radīt jaunas atslēgas*, noved pie ellīgi slikta scenārija un upuriem. Gribēja kā labāk, bet sanāca makten slikti. Tomēr Tailers beigu galā spēj piedot (sev un tēvam), ka kā jau jebkurš vecāks arī viņa tēvs reiz bijis jauns, savtīgs un ar niķiem.

Patīkami, ka pēc sērijas pabeigšanas, gribas zināt, kas notiek tālāk ar Locke & Key sērijas varoņiem (gan ar galvenajiem, gan otrā plāna), kā arī turpmāko Keyhouse savrupmājas likteni. Nekādas sižeta līnijas nepaliek karājamies gaisā. Labāk, ka stāsts tiek jauki un smuki pabeigts, nekā ļaut stāstam vilkties mūžīgi garumā, kamēr radošais gars un iedvesma pazudusi, un kad lasītājs būtu bijis priecīgs, ja sērija būtu noslēgusies jau dažas grāmatas agrāk. :)

Ko gan lai vēl piebilst, lai nesabojātu pieredzi, ja vispār šī sērija vispār nav lasīta!? Pozitīvi un ar plus zīmi var vērtēt, ka labie tēli nav balti un pūkaini, katram ir arī savas problēmas un negatīvās īpašības. Bet tikai kopā kā ģimenei, viņiem ir iespējams pārvarēt viņu priekšā noliktās grūtības. Ja esat komisku/grafisko noveļu fans, tad ar šo sēriju, kur, apvienojumā ar pārdabisko un baiļu elementiem, ir reālas dzīves problēmas un tēli, būs grūti aizšaut garām! :)

****************

*tā teikt, FYI :D – Ja dēmons nonācis mūsu pasaulē nav paspējis pieķerties un kontaminēt kāda dvēseli, tad tādā gadījumā tas pārvēršas īpašā metāla (saukts par whispering metal), no kā izgatavotās atslēgas tad arī smeļ savu maģisko spēku darīt visas tās brīnumlietas.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.5: Clockworks (Locke & Key #5)

13490570

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Locke &Key priekšpēdējai piektais krājums Clockworks darbojas ap Tailera un Kinzijas atklāto Timeshift atslēgu. Nav gluži kā ierastā laika mašīna. Atslēga ļauj atgriezties pagātnē, bet var tikai mācīties no tās un redzēt notikumus iestatītajā laikā ap Keyhouse māju, bet ne fiziski kaut ko izmainīt. Ai, ja vien šī atslēga būtu atrasta ātrāk, lai nepieļautu kļūdas, apgūstot ko katra atslēga dara!

15010334._SY540_

Abiem šķiet nedaudz aizdomīgi un neierasti, ka Bode vairs nav atradis nevienu jaunu atslēgu. Diemžēl viņi ir ierobežoti otrajā gadu tūkstoti un nevar ielūkoties nesenākajā pagātnē, lai tādā veidā atkostu, kāpēc Bode uzvedas tik dīvaini, vai arī ielūkoties nākotnē.

Savā ziņā Timeshift atslēga ļauj ērti, bez traucēkļiem vai informācijas izgāztuves sajūtas, lasītājam uzzināt to, kā gan šī visa jezga aizsākās. Ne tikai par to, kā un kāpēc tieši Lūkass kļuva par ļaundari šajā sērijā, bet arī ieraudzīt savu tēvu Rendelu un pārējiem draugiem/klasesbiedriem pēc 1988.gada izrādes.. Kaut arī Locke bērnu tēvs Rendels tiek nogalināts pirmajam sērijas krājumam pat gluži neiesākoties, tad viņa jaunības versija dižu līdzjūtības sajūtu neiedvesa.

Papildus tam, Tailers un Kinsey atslēdz arī noslēpumus par atslēgu rašanos un ieskatās vēl tālāk pagātnē (18.gs). Tā teikt, viesojoties pie atslēgu tēva (Benjamin Pierce Locke), kura dienasgrāmatu fragmentus varējām lasīt jau iepriekšējos divos krājumos. +/- Clockworks ir viens liels zibsnis pagātnē(s).

Bija patīkam beidzot rast atbildes uz iepriekš iekrātajiem jautājumiem. To skaitā – no kāda materiāla sastāv visas maģiskās atslēgas? Kādu spēku sevī slēpj Alpha & Omega atslēgu? Kā arī to, kas gan mājo aiz durvīm, kuras var atslēgt ar šo visspēcīgāko atslēgu no visām! Bet nešaubos, ka labākais ir pietaupīts noslēguma šovā!

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.4: Keys to the Kingdom (Locke & Key #4)

9674335

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Ceturtajā Locke & Keys krājumā Keys to the Kingdom nāk klāt plejāde jaunu atslēgu, katra ar noderīgu spēju, kuras pielietojums var būt vienlīdz labs vai ļauns, atšķirība vien tajā, pie kura attiecīgā atslēgā atrodas. Atšķirībā no atslēgām, kuru, lasītājam zināmais, skaits šķiet nav pat tuvu pusei, tad sērija gan jau ir pāri pusei un tuvojas aizraujošam noslēgumam.

 

14885915._SY540_

Nedaudz īpatnējs, atšķirīgs ir pašas pirmās nodaļas ilustrāciju stils. Pa lielam nav ne vainas, bet labi, ka tas tikai vienas nodaļas ietvaros. Attēlā redzama viena no jaunajām atslēgām – Animal Key. Izejot caur durvis, kuras tikušas atslēgtas ar šo atslēgu, tu tiec pārvērsts savā iekšējā dzīvniekā. Bode prognoze par sevi loģiski vairāk aizvirzās dzīvnieku gaļēdāju virzienā. Nepatīkams pārsteigums viņam, bet man diezgan jautrs moments bija brīdī, kad jaunākais no Locke bērniem uzzina, kāds dzīvnieks viņā mīt. :D

 

 

 

 

Skin Key ļauj izmainīt ādas krāsu un rasi. Lieti noder, ja vajadzīgs ielavīties slimnīcā pie kāda pacienta, lai vēlāk tevi nevarētu atrast. Autori eleganti mācējuši pieskarties arīdzan sociālai tēmai, kaut vai ar piemēru, kad Kinsey un Bode spēj noķert taksi vien tad, ka nomaina ādas krāsu atpakaļ uz savējo. Tā par katru varētu turpināt, bet kaut kas jau arī jāatstāj noslēpumā uz lasīšanas laiku. :)

Nedaudz tracināja, ka Zaka/Lūkasa patieso būtību un nolūkus vēl joprojām neviens neuzķer*. Pirmkārt jau Kinsey, kurai ir uzkritušas kārtīgas rozā brillēm. Lūk, sekas otrajā krājumā izņemtajām bailēm, kuras vairs neatgūt. Gatava pilnībā uzticēties ar katru jaunumu par atslēgām, neapdomā līdz galam potenciālas rīcības sekas uz citiem, kad ir jau par vēlu. No visiem trijiem Locke ģimenes bērniem viņa kaitina visvairāk. Tomēr nevajag domāt, ka tikai Kinsey pieņem stulbus, neapdomīgus lēmumus, tādi gadās arī Taileram. Un trešā nodaļa vispār diezgan ļoti pievēršas draudzības un attiecību tēmai.

Neskaitot jau pieminēto pirmo nodaļu, ilustrāciju kvalitāte un sērija kopumā turpina būt augstā līmenī, ko vēl vairāk uzslavēsi. :D Domājams, tas, ka vienā nedēļā esmu izrāvis cauri četrus krājumus daudz ko liecina par labu tam, cik laba ir šī sērija! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Bet momentā, kad krājuma noslēdzošajā Detectives nodaļā beidzot Lūkass tiek atkosts, noris (negaidīts) pavērsiens, apgriežot visu kājām gaisā. Pat rodas jautājums, vai ‘’labajiem’’ tēliem vispār ir cerības uz pozitīvām beigām.

Interesants moments, savā ziņā atklājot Lūkasa iesaukas ‘’Dodge’’ rašanos, bija paukošanas turnīra epizode.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.3: Crown of Shadows (Locke & Key #3)

7202841

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Ar katru krājumu Džo Hila dialogi un Gabriela ilustrācijas ievelk sevī vairāk un vairāk. Piekritīšu Brian K. Vaughan ievadvārdos izteiktajai domai, ka arī atsevišķi katram no autoriem padodas  saistošs un intriģējošs stāsts. Lielos lapaspušu izmēra paneļus (vairāk uz krājuma beigām) varētu pētīt dikti ilgi.* :) Bet apvienojumā viņiem ir izdevies kaut kas īpašs!

No akas mājas izkļuvušais Zaks/Lūkass turpina uzglūnēt no ēnām un izmantot Tailera, Kinsey un Bode iekaroto uzticību. Pārdomās par otro krājumu minēju, ka vēl nezinām par viņa nāves apstākļiem. Šajā ziņa noris neliels progress uz priekšu, bet atstājot joprojām zināmu daļu noslēpuma sērijas turpinājumiem. Nākošais neatbildētais jautājums, kas mani urdina, saistīts ar to, kāda tad ir Lūkasa motivācija visai šai rīcībai, bez vēlmēs iegūt visas atslēgas un tajās ieslēgtos spēkus. Kas ir viņa gala mērķis?

14860512

 

Tikmēr māte Nina turpina slīgt aizvien dziļāk alkoholā. Kontrole pār sevi un rūpes par apkārtējiem zūd, līdz ar to sekas izjūt arī bērni. Kinsey personība zaudēto baiļu dēļ ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Viņa vairs nespēj adekvāti reaģēt uz dzīvību apdraudošu situāciju, tādejādi pakļaudama riskam ne tikai sevi. Labi, ka vēl ir arī draudzene, kurai viņa rūp.

 

It kā sīkums, bet patika, ka nodaļām doti savi nosaukumi, tas tomēr dod drusku vairāk priekšstata par autoru iecerēto domu. Plusiņš arī par grāmatas beigās pievienotajiem deviņu atslēgu īsiem aprakstiem no Benjamin Pierce Locke 18.gadsimta dienasgrāmatas. *Milžu atslēga rullē! :D Nežēlotos arī par Mending Key.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.2: Head Games (Locke & Key #2)

6120349

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Vai tas nebūtu ideāli, ja reāli eksistētu atslēga, ar kuru varētu atslēgt galvu, lai burtiski iekrāmētu prātā vajadzīgo informāciju un/vai mācību vielu, apgūstot to perfekti vienā mirklī!? Vai arī izņemt no tās kādu nepatīkamu atmiņu vai bailes par kaut ko, lai vairs to neatcerētos? Kādas varētu būt sekas, ja šāda atslēga nonāktu ļaunprātīgās rokās, teiksim pie puiša, kurš jau aptuveni 20 gadus skaitās miris? Atmiņas ir viltīga padarīšana, jo tikpat labi, kā ir iespējams kaut ko izņemt un likt aizmirst, var arī radīt viltus atmiņas par to, kas nekad nemaz nav noticis.

Tāda lūk ir pamata premise otrajam Head Games krājumam Locke & Key grafisko noveļu sērijā, kad Bode nejauši atrod atslēgu ar šādām spējām. Vienā no ilustrācijām lasītājs var redzēt vēl vienu atslēgu, kuru mazais puika nepamana, un tā vien niezēja roka piebakstīt un dot norādi cauri lapaspusei. :D Diemžēl Bode nevietā vai vienkārši par ātru uztic savu atklājumu brālim un māsai, kuri savukārt tālāk atkal pieņem neapdomātu lēmumu kādam uzticēties un ne vairs ģimenes ietvaros. Ceru uz kaut cik laimīgām beigām, un ka šo uzticēšanās soļu sekas nebūs tik traģiskas, kā notikumi pirmajā Welcome to Lovecraft krājumā.

Pilsētā ierodas jauns skolnieks vārds Zaks, bet, kad viens no skolotājiem ar stāžu viņā atpazīst Lūkasu, skolnieku, kurš jau labu laiku skaitās miris, jautājumu skaits un mistērija ap šo garu tikai palielinās. Vēl jo vairāk, jo nekas vēl netiek atklāts par viņa nāves apstākļiem, to kā Lūkass toreiz uzzinājis par dažādo atslēgu spējām.

Bet stāsts nenorit pilnībā tikai ap Locke ģimenes locekļiem, atslēgām vai Key House savrupmājā. Uzzinām šo to vairāk gan par citiem otrā plāna tēlu pagātni, gan Lovecraft pilsētas vēsturi, kas sērijai piešķir papildus dimensijas/vērtību/dziļumu.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.1: Welcome to Lovecraft (Locke & Key #1)

3217221

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Pēc tēva Rendela bezjēdzīgās slepkavības kaut kādu tur atslēgu dēļ Locke ģimene, māte Nina ar diviem dēliem un meitu, pārceļas uz lielu, ne to pievilcīgāko, savrupmāju Jaunaglijā ar zīmīgu nosaukumu Key House, lai pāršķirtu dzīvē jaunu lapu. Tomēr ilgi aizmirsties un relaksēties nav lemts, jo slepkava ir apņēmības pilns pabeigt iesākto.

Stāsta centrā ir ģimene, kura cenšas tikt pāri traģiskajam zaudējumam. Iespējams, tieši tāpēc visi mazā puikas Bode dīvainos izteikumus par durvīm, kuras, atslēdzot un izejot tām cauri, tu uz mirkli nomirti un kļūsti par spoku, noraksta uz izteiktu fantāziju un sērām. Bode neliekas traucēties, viņa bērnišķā, neiegrožotā ziņkārība neļauj citu noraidošajai attieksme atturēt viņu no mājas un apkārtnes izpētes. Bet mājai ir savi tumšie noslēpumi un gari, kuriem labāk būtu palikt neatklātiem!

Tikmēr pārējo Locke ģimenes locekļu veids, kā tikt pāri sērām, nav tas veselīgākais. Vecākais dēls Tailers, vainodams sevi notikušajā, pēc skolas noslogo sevi ar visvisādiem darbiem ap māju, māsa Kinsey skolā cenšas neizcelties un būt zemāka par zāli, lai nevienam neienāktu prātā uzdot jauniņajai jautājumus par pagātni, bet māte reizēm pārāk dziļi ieskatās pudelē.

Šis smagais stāsts, tad nu tiek apaudzēts ar šausmu un fantāzijas elementiem, un jau tā pārbaudījumus izcietušajai ģimenei uzglūn gars ar sliktiem nodomiem. Jārēķinās ar zināmu devu vardarbības, bet tā nav pārspīlēta vai tieši sejā, lai tikai nošokētu. Tāpat kā mājai, tā arī apdzīvotajai vietai, kur ģimene pārcēlusies, ir zīmīgs nosaukums Lovecraft. Vispārīgi zinot par šausmu žanrā pazīstamu autoru ar tādu pašu uzvārdu, nav jābrīnās, ka viss nenorit tik gludi un mierīgi, kā Locke ģimenei to gribētos. Arī vāka noformējums un ilustrācijās pielietotās krāsas un toņi piešķir šausmu stāsta noskaņu.

Džo Hila jeb Džozefa Hilstroma Kinga stāsts un Gabriela Rodrigeza (cerams nekļūdos) ilustrācijas lieliski papildina viens otru. Var just, kurš ir Džozefa tēvs, zināju to pirms lasīšanas, bet tas noteikti neaizēno vai kā citādi nemazina šīs grafiskas noveles kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Key House turpinās vēl pārsteigt, un ar katru jaunu atslēgu atklāt aizvien vairāk noslēpumu. Tēls pats pār sevi!

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Eight

17671951

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Pēc jau kārtējās transformācijas atpakaļ no vardes par cilvēku, Flycatcher atgūst atmiņas par Dzimtenē traģiski zaudēto ģimeni. Vispirms ir nepieciešams atvadīties un sērot, pat ja tikai atmiņās, bet mūžīgi četrās sienās no visiem novērsies nepaliksi, un kādām jeb Imperatoram/Džepeto par nodarīto ir pienācis laiks samaksāt!

Flycatcher transformācija nav tikai ārēja. Bez atgūtajām atmiņām viņš atgūst arī savu iepriekšējo es – princi Ambroziju (Ambrose), pārmaiņas ir tik lielas, ka pat jāuzmanās, lai nesajauktu ar kādu citu.

Fables_61.jpg

 

Bet, ja labi padomā, viss varētu būt bijis daudz sarežģītāk, ja ne kāds labs un savdabīgs lidojošais pērtiķis neatbrīvotu, iespējams, gadsimtiem ilgi pakārušos bruņinieka bruņās iesprostoto Lanselota garu. Apveltīts ar spēcīgu maģiju un Ekskaliburu, jaunizceptā prinča apņemšanās uz nosprausto mērķi vispirms tiek kārtīgi pārbaudīta. Ceļš nav viegls, bet, par laimi, to nenākas veikt vienatnē vai pat divatā, jo no jauna sastopam tēlus, kuri vairs nav starp dzīvajiem.

 

 

 

Bet varam būt droši, ka Džepeto tā vienkārši nesamierināsies ar jauna konkurenta uzrašanos un būs kārs pēc iespējas ātrāk un iespaidīgāk to iznīcināt, sūtot karaspēku pēc karaspēka tā, ka nevari saskatīt ne malu, ne galu, lai kā kukaini nospiest aizmirstībā jaunizveidoto karalisti un jau saknē iznīdētu jebkādu cerību ikvienam impērijā dumpinieciski noskaņotam.

Pasakains stāsts, kur līdz šim galvenokārt otrā plāna tēls – vienkāršais, draudzīgais apkopējs Flycatcher pakāpeniski pārtop par princi Ambroziju, kļūstot par visu Fables varoni un lielisku jaunās karalistes karali.

********Apzināto maitekļu zona********

Esmu priecīgs, ka ar šo grāmatu Fables stāsts nebeidzas, bet teorētiski šis būtu bijusi ideāla vieta, lai ar laimīgām beigām noslēgtu visu sēriju.

Jim Butcher – Welcome to the Jungle (The Dresden Files #0.5)

2637138

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dabel Brothers

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Zoodārza nakts apsargs tiek atrasts brutāli nogalināts, un asinis ved uz gorillas Mo krātiņu. Viss šķietami ātri, vienkārši un lieta slēgta. Neviens tāpēc diži negrib lauzīt galvu un ķēpāties. Verdikts, pat ja tam ir daži loģikas caurumi, ir gatavs – vainīgs ir gorilla! Vienīgi Mērfiju kaut kas urda un neliek mierā. Par spīti kolēģu skepsei, viņa pieaicina konsultantu/burvi Hariju Drezdenu.

Mums cilvēkiem labpatīk domāt, ka visu kontrolējam un dzīvnieki vien tādi padumji, nerunājoši radījumi vien ir. Dažkārt aizmirstas, ka arī zoodārzos mītošie dzīvnieki, kaut arī pieraduši pie cilvēku klātbūtnes un aprūpes, joprojām ir savvaļas dzīvnieki.

Lieti noderēja, ka pirms tam noklausījos sērijas pirmo grāmatu Storm Front un ka biju jau nedaudz iepazinis gan galveno varoni Hariju, gan leitnanti Mērfiju, kā arī citi otrā plāna tēli, kuri parādās vien epizodiski, nav pilnīgs jaunums un neizpelnās reakciju no lasītāja – ’’kas tie tādi?!’’, jo ir jau zināms konteksts, piemēram, Harijam piederošais 30mārciņu smagais kaķis Misters. :D Bet nebūs nekas traģisks, ja sāk ar šo, jo Welcome to Jungle sastāv no četrām nodaļām/izdevumiem, kur katra sākuma drusciņ tiek atkārtota būtiskāk nepieciešamā informācija.

Kopumā ilustrāciju stils ļoti labs un tas, kā Harijs un Mērfija tikuši attēloti, +/- sakrīt un atbilst viņu tēliem. Abu attiecības ir tikai pašā sākumā, un uzticēšanās viens otram vēl jāpilnveido, pie kā abiem cītīgi vēl jāpiestrādā arīdzan vēl otrajā sērijas grāmatā, ja ir zināms, kā izgāja pirmajā.

Pagaidām sērija neliek vilties. :)

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Seven

17137630

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Septītā Fables grāmata sevī slēpj divus pamatstāstus Sons of Empire un Father and Son, kā arī vairākus pat ļoti īsus, no kuriem garākais Jiminy Christmas jau pēc nosaukuma pasakāms, ka lieta grozās ap Ziemassvētkiem.

Sons of Empire – Bigbija vizīte Dzimtajā zemē, iznīcinot Džepeto maģisko birzi, nav palikusi bez ievērības, un arī viņa draudzīgo aicinājumu katrai pusei likt vienam otru mierā dzirdīgas ausis šķiet nav atradušas. Varbūt uzreiz pa galvu, pa kaklu nekas netiek sasteigts, bet plāni top! Stāsts galvenokārt sastāv no diviem iedomātiem scenārijiem Imperatora atbildes triecienam, bet pirmais reālais solis ir Ansīša kā vēstnieka nosūtīšana uz Fablestown. Diemžēl viņš nekad nav spējis piedot raganai par nodarīto, kādēļ sirdi pārņēmis ļaunuma gars.

Pluss, ka vārds un kaut neliela uzmanība tiek dota tēliem, kas to baudījuši mazāk vai vispār parādās pirmoreiz Fables stāstos. Jautri un noderīgi brīži ir arī ar jauniem maģiskajiem priekšmetiem, kā maģisks lidojošais paklājs.

Father and Son pievēršas komplicētajām attiecībām starp Bigbiju un viņa tēvu Mr. North. Būtu aplami teikts, apgalvojot, ka starp abiem valda siltu jūtu. Gan viens, gan otrs pagātnē ir pielicis savu roku konflikta eskalācijai. Kaut vai Bigbijs ar saviem septieņiem mēģinājumiem nogalināt tēvu. :D Tagad ģimenes pieauguma vārdā abi ir gatavi spert soļus normālāku attiecību virzienā, bet redzēs, cik ilgi tas izdosies. Patika ģimenes attiecību temats viscaur grāmatai arī starp citiem tēliem, piemēram, Džepeto un Pinokio.

Bija interesanti lasīt pašās beigās pievienotos īsos, interesantos mini-stāstiņos atbildēts uz vienpadsmit lasītāju uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem atbildes neietver maitekļus gaidāmajiem un jau ieplānotajiem autora notikumiem. Par nelaimi, līdz ar to ir arī daudz dažādu ilustrāciju stili, un dažs labs, īpaši noslēdzošajā stāstā The Birthday Secret, kas pabojā kopējo iespaidi. Manuprāt, tas reti kad spēj rezultēties pozitīvi, vēl retāk, kā milzum liels tēlu skaits.

Kaut arī šī no pirmajā septiņām nebija tā pati aizraujošākā Fables grāmata, pēc astotās izlasīšanas, nāksies uz laiku atvadīties no tēliem, jo dažam labam sērija apnika. :D

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Six

13536830

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Pēc sajūtas un laikam arī reāli lapaspušu ziņā līdz šim visīsākā Fables sērijas Deluxe Edition grāmata. Savā ziņā tā pat labāk, nebija nekā pārāk lieka.

Grāmatu iesāk Rodnija un Džūnas (mīlas) balāde. Rodnijs ir uzticams koka karavīrs imperatora armijā, tāpat kā viņa koka brāļiem, viņam nav nepieciešams gulēt vai ēst. Tā vietā, lai nogulētu trešo daļu no dienas, viņš var maršēt bez apstājas, cik tas ir nepieciešams. Rodnijs ir ar mieru no tā visa un vēl vairāk atvadīties, lai kļūtu par īstu cilvēku un saņemtu pretī visus trūkumus, jo viņš ir iemīlējis citu koka dāmu. Maģijai nav robežu, bet visam loģiski ir sava cena. Īpaši jau kam tādam. Lai arī stāsts nav slikts, interesants ieskats arī koka kareivju dzīvē, tad salīdzinoši no grāmatā iekļautajiem, patika vismazāk.

Boy Blue nebija vienīgais, kurš izvēlējās doties prom no Fablestown pēc vēlēšanām. Arī Bigbijs, lai gan citu motīvu vadīts, izšķīrās par līdzīgu soli. Bet lietas ir mainījušās, Daļais princis, Briesmonis un Skaistule pagājušo gadu laikā ir paguvuši gūt pieredzi un kļūt kompetentāki, un Bigbijs būtu ļoti noderīgs plānā Adversary/Džepeto impērijai dot atbildes triecienu. Tādēļ Mauglis ticis nosūtīts uzdevumā atrast un pierunāt viņu atgriezties, un par atlīdzību Bagira tiks atbrīvots no krātiņa. Un pirmā Bigijam paredzētā misija jau ir gatava, ar vēl kārdinošāku atalgojumu par Mauglim piedāvāto. Otrs tikpat interesants Happily Ever After stāsta sižets saistīts ar Bigbija un Sniegbaltītes attiecībām un viņu bērniem.

Un noslēdzošais Big and Small stāsts vēsta par Pelnrušķīti un viņas diplomātisko misiju, lai nodrošinātu Fablestown ievērojamu sabiedroto – Cloud Kingdom. Tikai ar burvju pupu sasniedzamo Mākoņu karalisti, kaut arī tā eksistē pati savā dimensijā, īpašu padara fakts, ka tā atrodas virs pilnīgu visu pasauļu debesīm, kas nenovērtējams atbalsts pozitīva rezultāta sasniegšanai.

Viens no retajiem grāmatas mīnusiem sekoja mirklī, kad Bigbijs ne no šā, ne no tā ar dīvainu analoģiju sāka paust atbalstu Izraēlai, vairāk bija sajūta, ka tas ir cita viedoklis, un ne viņa. Tomēr kopumā katrā stāstā bija vairāk patīkamu, pozitīvi vērtējamu aspektu. :)