Hiromu Arakawa – Fullmetal Alchemist, Vol.1 (Fullmetal Alchemist: Omnibus #1) UN Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition, Vol.1 (Death Note: Black Edition #1)

10182392

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Neskaitot vienu vai divus mazus mangas krājumus lasītus vēl pirms mana bloga ēras vai pēcāk Attack on Titan, ko lasīju digitālā formātā datorā, tad Fullmetal Alchemist un Death Note (abas sērijas visā to garumā ir manos plauktos) ir pirmās, kuras lasu drukātā formātā. Ar to nelielo mangas lasīšanas pieredzi, kas nu bija, nepiedzīvoju grūtības vai apjukumu, mēģinot tos lasīt nepareizajā paneļu secībā.

Fullmetal Alchemist piedāvā vienā vai divās nodaļās iekļautus piedzīvojumus, ar kuriem brāļi Edvards un Alfonso tiek galā, ja ne pavisam viegli, tad ne vairāk kā ar nelielu piepūli, bet vienmēr paturot prātā abu un īpaši vecākā brāļa Edvarda mērķi atgūt abu ķermeņus pilnībā veselus to agrākajā stāvoklī pirms neveiksmīgā mēģinājuma atgriezt dzīvajos mirušo māti. Pēc tā abi spiesti dzīvot ar vainas apziņu, ka pieļāva domu, ka ir pietiekami vareni, spēcīgi un talantīgi alķīmijā, lai abiem izdotos panākt ko tādu, ko neviens līdz šim nav iespējis, un kas pēc būtības pārkāptu viņu Visuma likumsakarības un kārtību. Rezultātā Edvards zaudē vienu roka un kāju, tās pilnībā jāaizstāj ar metāla protēzēm, bet brālis Alfonso zaudē visu ķermeni pilnībā un viņa dvēseli nākas piesaistīt lielām metāla bruņām.

Viss kopā, stāsta un ilustrāciju maniere, kā arī galveno tēlu vecums, lika spriest, ka šī sērija pamatā tendēta uz vecāko Middle Grade auditoriju, bet ne gluži YA; nebija arī YA gandrīz vai obligātās romantikas. Tomēr stāstu varēju izbaudīt arī es, kā lielāks lasītājs, jo stāsts pārsvarā viens liels piedzīvojums ar tajā iepītām arī nopietnākām tēmām.

Intrigu pagaidām rada vien šur tur pavīdējušie ļaunie tēli kā Lust un Gluttony, pēc kuru vārdiem un izturēšanās var spriest, ka viņi nav parasti mirstīgie, bet gan vairāk rakstura iezīmju manifestācija to izteiktā veidolā. Citādāks gan ir Scar tēls, kurš pilnās burās ceļo pa atriebības taku, jo nāk no reģiona, kurā Impērija, izmantojot ar dažādām spējām apveltītus alķīmiķus, apspieda sacelšanos.

**

9267091

Tikmēr Death Note gan tematikas, gan paša sižeta ziņā ir daudz tumšāks, drūmāks stāsts vairāk domājams paredzēts lielajiem mangas lasītājiem. Tas uzdod lielu jautājumu katram lasītājam, kā rīkotos tieši viņš, ja atrastu piezīmju grāmatu, kurā ierakstot kāda vārdu (+jāzina arī kā izskatās) spētu to personu nogalināt, vai jebkurā citā veidā iegūtu tādu varu pār citiem.

Šādā pozīcijā nonāk Light Yagami – labākais students savā klasē, gandrīz vienmēr pašas labākās sekmes visos priekšmetos. Pārsteidzoši ātri viņš pārvar sirdsapziņu, ka faktiski, lai cik bezpersoniski tas nebūtu, viņš kādu tomēr nogalina, bet attaisno to par mērķi izvēloties tikai noziedzniekus. Tomēr jau pašā sākumā pēc Light izteikumiem var saskatīt, ka vismaz viņam visai viegli būs noiet pavisam nost no šī nosparustā cēlā mērķa, jo pat ja izdotos pilnībā iznīdēt visa veida noziedzību, Light pie tā vien neapstātos. Ar Death Note viņš cer radīt visīstāko utopiju uz zemes virsas.

Tā vien šķiet Light pats nemaz nepamana, cik ātri jauniegūtā vara viņu ir korumpējusi, cik ātri apklust viņa sirdsapziņa, tikpat ātri Light nevilcinās nogalināt nevainīgus cilvēkus, kad ne vien vietējās Japānas likumsargi, bet visas pasaules, ieskaitot Interpolu, CIA, FBI u.c., pūles tiek veltītas noslēpumainā masu slepkavas notveršanai. Tomēr par spīti visu šo organizāciju plašajiem resursiem, viņi nespēj iztikt bez L, uz Šerloka Holmsa pusi tendēts tēls/izmeklētājs, kurš līdz šim darbojies no aizkulisēm, bet šis jaunais pretinieks ir pirmais, kurš sagādā viņam pienācīgu pretestību. Būs interesanti redzēt, kā izvērtīsies abu duelis līdz sērijas beigām.

Light protams sevi neredz tādā pašā gaismā, kā tos, kurus viņš nolemj nāvei, ka mērķis neattaisno līdzekļus – slepkavība ir un paliek slepkavība. Tikmēr piezīmju grāmatas īpašnieks, paranormāla būtne Shinigami nāves dievs vārdā Ryuk, izbauda šovu tā pilnībā. Viņam tas viss ir viena liela izklaide, lai pārtrauktu lielo garlaicību paša dimensijā, kur viņa ciltsbrāļi ir nolaidušies dīkdienības pagrimumā.

26171496._SX540_

Advertisements

Fabio Moon, Gabriel Ba – Daytripper UN Jeff Lemire – The Underwater Welder

8477057

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Ieskatoties deviņās dažādās nekrologu rakstnieka Bras de Oliva Domingos dzīves pēdējās dienās, Daytripper neviļus liek aizdomāties par visu neprognozējamo, kas ar tevi dienas gaitā var notikt, un pajautāt sev, vai esi apmierināts, kā līdz šim esi dzīvojis, ja gadītos, ka tā ir pēdējā diena. Visi vienmēr plāno nākotni, ko darīs, pirks u.c. nedēļām un mēnešiem vai pat gadiem uz priekšu, bet dažādas plānotas un ne tik ļoti izdarītas izvēles un/vai neveiksmīgas apstākļu sakritības var tam pavisam vienkārši un bez emocijām pārvilkt svītru.

Domingos tēla profesija viņam dod unikālu pozīciju, kādam, kam jāspēj iejūtīgi rezumēt aizgājēja dzīvi un dod vismaz nelielu komforta radiem un draugiem. Pašam pēc skolas bija sapnis drīzumā kļūt par (populāru) rakstnieku un izrauties no slavenā tēva ēnas, bet darbs laikrakstā no īstermiņa nodarbes pārvērtās pamata profesijā, un ir nonākts līdz brīdim, kad reizēm bērnības sapnis jau šķiet neaizsniedzams.

Nezinot šo katras nodaļas premisi, pirmās noslēgums ar galvenā varoņa nāvi nāca, kā neliels šoks, bet otrās nodaļas laikā, kad tas pats varonis atkal ir starp dzīvajiem, tikai citā vecumā, izraisīja nelielu apjukumu. Kad saproti, kas un kā, tad jau viss saliekas pa plauktiņiem un vari izbaudīt autoru paveikto darbu pilnībā. Nedaudz paredzama gan kļūst pēdējā nodaļa, kad Domingos ir sirmā vecumā, bet tas nebūt nepasliktina grāmatu, jo visas nodaļas pirms tam ir emociju piepildītas. Minu, ka daļai no galvenā varoņa piedzīvotā, jābūt ņemtai no reālas autora pieredzes, vismaz radās tāda sajūta.

Šāda veida grafisko noveli nākas lasīt pirmo reiz, varbūt tādu nav mazums, bet bez Bookdepository ieteikuma pēc citas grafiskās noveles iegādes, šaubos vai būtu paslīdējusi roka nopirkt Daytripper.

**

13602241

Tikmēr Zemūdens Metinātājs ir par daudzšķaitnaino un dažādos veidos tālu no ideāla esošo Džeku Džozefu (pēc profesijas skatīt grāmatas nosaukumu). Tuvojas mirklis, kad viņa ģimenē gaidāms skaitliskais pieaugums, bet tā vietā Džeks labāk izvēlas doties jūrā un patverties tur, lai metinātu, nevis palikt mājās pie sievas, kurai kuru katru mīļu brīdi var sākties dzemdības.

Viņa paša vārdiem, darbs prom no visiem ļauj gūt tik nepieciešamo atpūtu no pasaules. Savādā kārtā šis brīdis sakrīt arīdzan ar tēva nāves gadskārtas tuvošanos Helovīna vakarā, kad jau tā Džekam neklājas viegli, bet šis gads ir īpaši smags, kad viņam ir tikpat gadu (33) cik tēvam nāves dienā un drīzumā gaidāmas jauns, biedējošs dzīves posms ar vēl nebijušu atbildību. Vai tas būtu psiholoģiskā spriedze paša galvā vai kā citādi, bet Džeks zem ūdens metināšanas laikā piedzīvo paranormālu epizodi, kuras atrisināšana momentā ieņem pirmo vietu prioritāšu sarakstā, un tikai pēc tam būs iespējams sakarīgi tikt galā ar visu pārējo.

Džeka tēlam un raksturam ir ne mazums trūkumu un arī Džeks pats to labi apzinās. Bailes, ieskatoties spogulī un ieraudzīt ar alkoholismu sirgstošā tēva atspulgu, no dienas uz dienu tā vien šķiet kļūst arvien lielākas. Līdzību ir pat biedējoši daudz, sākot jau ar nirēja karjeru. Neskatoties uz daudzajiem lauztajiem solījumiem un citiem trūkumiem, un, lai cik maz pielikts dēla audzināšanā, tēvs Džeka acīs bija varoņa statusā. Nebūt nevar teikt, ka viņš necenstos uz to labāko, bet gribasspēks acīmredzami nebija tik spēcīgs, lai ko mainītu, līdzīgi kā ar apnicīgajām runām bārā par sapņiem vienudien atrast milzu dārgumus, kas tā arī paliek runu līmeni.

The Underwater Welder ilustrāciju stilā var atpazīt autora Jeff Lemire stilu, tas ir visai līdzīgs Essex County redzamajam, un, ja patika vienā, tad patiks arī otrā un pretēji. Krāsu ziņā ir vien melnbaltie toņi, bet kopējais noskaņojums ar nomaļu piekrastes pilsētu un tematiku ir stipri tumšāks. Nirējam Džekam Džozefam jātiek galā ar iekšējo vainas apziņu tēva nāves vakarā pirms ir iespējams uzsākt jaunu dzīves posmu kopā ar paša dēlu un cerību būt labākam tēvam.

Jeff Lemire – Essex County

6096829

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Top Shelf Productions

Manas pārdomas

Grāmata, par kuras iegādi izšķīros vien tās daudzo lapaspušu dēļ, sagādāja patīkamu pārsteigumu ar melanholiskajām un nedaudz uz bēdīgo pusi velkošajām sajūtām, bet labā nozīmē, ko sniedza gan Essex County triloģija. Sērijas apvienotā krājuma beigās iekļautie bonusa stāsti un skices piešķir papildus vērtību gan tādam, kas šo sēriju pārlasa, gan pilnīgam jaunpienācējam kā man – interesants šķita stāstiņš par fermeru boksa klubu izrāžu stilā ar varoņiem un ļaundariem kā vrestlingā.

Eseksas apgabals ir izvērsts dzimtas stāsts , kur gandrīz ikvienam ir kāds nerealizēts dzīves sapnis un/vai nožēla par kaut ko pagātnē izdarītu (reizēm neizdarītu), par kaut ko ne tā emocijās pateiktu vai vienkārši neveiksmīgiem dzīves pavērsieniem, kas ne vienmēr ļāvis doties pa izsapņoto ceļu. Centrālo lomu starp visiem ieņem Lū stāsts, atskatoties uz pagātni vecumdienās, kad izteikti sliktā dzirde un citas veselības problēmas kļūst par šķērsli patstāvīgai dzīvei bez citu aprūpes, un, lai kā pašam tas nepatiktu, ir jāaprod ar palīdzības pieņemšanu no apkārtējiem pat vienkāršākajās sadzīves lietās.

Kā jau tas pienākas grāmatai, kuras notikumi norisinās Kanādā, tad hokejam tajā ir būtiska loma vairāku grāmatas varoņu dzīvēs. Ne vienam vien ir sapnis nonākt izslavētajā Nacionālajā Hokeja Līgā. Lū gadījumā viņa dzīve, izdarīto izvēļu rezultātā, lielākoties tiek aizvadīta lielā pilsētā, Toronto, prom no brāļa ģimenes laukos. Kaut arī dzīve aizrit starp miljoniem, nav grūti saskatīt, kurš no abiem jūtas vientuļāks. Kā jau visiem ir bijuši gan lieli prieki, gan sarūgtinājumi un vilšanās.

Stāsts mijas ar atmiņu ainām un tagadni, kad Lū dzīvē ienāk māsiņa Anne Byrne – labsirdīgs cilvēks, kas nododas savam darbam no visas sirds un cenšas palīdzēt, ja redz vajadzību, ne tikai savos pamata pienākumos. Sava amata dēļ viņa ir kā maza, neredzama saikne starp grāmatas varoņiem. Patīkami vērot, cik meistarīgi dažādi tēli un to mazie sižeti savijas viens ar otru. Otrs vienojošais tēls savā ziņā ir ik pa brīdim sevi manīt liekoša vārna(s) gan atmiņstāstos, gan grāmatas tagadnē. Viena no radībām, kas iemācījusies izmantot plusus no eksistences līdzās cilvēkiem. Reizēm manāma kādā koka zarā vai elektrības stabā, citreiz vienkārši palido garām un ieķērcas, bet vienmēr kaut kur netālu.

Mākslas stils šai grāmatai dažam varētu šķist pārāk multenisks/kartūnisks. Emocijas uz tēlu sējām tiek tik lieliski atainotas, ka dialogs brīžiem ieņem otrā plāna lomu un nav pat nepieciešams. Tāpat netiek izmantotas krāsas, kā arī melnbaltajam nav nekādas citas nokrāsas piemaisījuma.

Kieron Gillen, Salvador Larroca – The Shu-Torun War (Star Wars: Darth Vader #3) un End of Games (Star Wars: Darth Vader #4)

2811884729467582

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Gan trešajā The Shu-Torun War, gan ceturtajā End of Games Zvaigžņu karu Dārta Veidera sērijas krājumā, tās galvenais varonis turpina lavierēt starp personīgajām un Impērijas interesēm, kuras abos gadījumos par plašākai sabiedrībai un vienkāršajam indivīdam lielākoties par labām nenosauksi.

Trešā krājuma ievadā iekļautais Annual 1 stāsts vēsta par nosaukumā minētās planētas karaļnama tronī esošās personas maiņu, nodrošinot Impērijai pakļāvīgākas karalienes nokļūšanu tajā. Bet, kā jau tas būtu sagaidāms ne visi ir apmierināti par negaidīto pavērsienu. Tādi ir Rūdu baroni (planētas galvenie ienākumi nāk no dažādām raktuvēm), kuri, pateicoties pašu turībai, uzskata sevi par patieso spēku, kas finansē troni. Atliek tikai sagaidīt, kurš kuru pieliks pie vietas!

Ceturtajā krājumā lielāka uzmanība veltīta amatierei arheoloģei un izbijušai Dārta Veidera pakalpiņam – Dr. Aphra, kuras noderīguma termiņš viņa skatījumā ir iztecējis, kādēļ būtu pienācis laiks pielikt žēlastības pilnu punktu viņas eksistencei. Protams, pati Afra par to ir pilnīgi citās domās; kā labus atbalsta/otrā plāna tēlus jau kārtējo reizi varu pieminēt uz slepkavošanu un iznīcību tendētos androīdus Triple-Zero un BeeTee-One. Pa vidu visam tam pienāk arī cīņas kulminācija starp Dārtu Veideru un viņa nelabvēļiem starp kādreizējiem kolēģiem lielajā Impērijas militārajā mašinērijā. Lai izdzīvotu un virzītos uz augšu nākas būt cietsirdīgam un nežēlīgam!

Pa lielam notikumi krājuma ietvaros, šķiet, visai atrauti viens no otra un Zvaigžņu karu lielajā sērijā kā tādā, par spīti lielajam notikumu vides mērogam. Rodas vēlme pēc kā sarežģītāka un vairāk savstarpēji saistīta no viena Visuma vai Impērijas stūra līdz pat otram. Kā arī vēl joprojām neesmu apradis ar to, ka reti kurai (ja vispār) planētai nav vienota vienas valsts vai tai līdzīga struktūra.

Braiens Selzniks – Hugo Kabrē izgudrojums

19475963

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Manas pārdomas

Hugo Kabrē bērnība nav no tām pašām gaišākajām, īpaši pēc tēva nāves, kad puika nonāk tēvoča alkoholiķa apgādībā. Veltītā uzmanība no viņa puses nav diez ko dāsna un var vien priecāties, ka viņš ir paspējis Hugo ierādīt sava amata (labot dzelzceļa stacijas pulksteņus un tos regulāri uzgriezt), pirms vienā jaukā dienā tēvocis ir vienkārši pazudis un Hugo nākas rūpēties pašam par sevi.

Šī ir viena no tām reizēm, kad grāmata tiek lasīta jau pēc tam, kad filma ir redzēta (turklāt pirms krietna laika). Jāsaka, ka atmiņā vērtējums pēc filmas noskatīšanās ir palicis labāks nekā tas ir pēc ‘’Hugo Kabrē izgudrojums’’ izlasīšanas, ko vairāk šķiet varētu attiecināt uz pielietoto valodas stilu (kad viss ir pagātnes formā), ar kādu ir ticis izvēlēts atklāt grāmatas notikuus. Toties mierīgi varētu iztēloties +/- Hugo un Izabellas (meitēns, kuru Hugo iegūst sev par draugu) vecuma jaunos cilvēkus to no sirds izbaudām. Par labu arī nenāca izteikti vienkāršota stāsta problēma un tās atrisinājums, ko vismaz daļēji kompensē lielā skaitā esošās ilustrācijas. Turklāt, cik saprotu, autors šoreiz ir mākslinieks.

Būtībā sižets rit ap Hugo cerību salabot mehānisko cilvēku, veidots no zobratu zobratiem, kas ir tā īsti palicis piemiņā no tēva, un vāju iespējamību, ka tādejādi tas viņam atklās vēl kādu pēdējo vēsti. Bet pa vidu visam tam ir arī jāuztur kārtībā dzelzceļa stacijas pulksteņi, lai tikai stacijas inspektoram nerastos aizdomas, ka kaut kas nav īsti kārtībā un nenosūtītu Hugo uz bāreņu namu!

Šeit vēl pašas filmas treileris, kuru noskatoties rodas vēlme pa jaunam to noskatīties. : )

Kieron Gillen, Salvador Larroca – Vader (Star Wars: Darth Vader #1) un Shadows and Secrets (Star Wars: Darth Vader #2)

2481981325861679

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Sev veltītā sērijā varam iepazīt Impērijas spēku visslavenākā ģenerāļa Dārta Veidera kā slepenības apzīmogotos piedzīvojumus, tā arī paša darbības, lai varētu rīkoties brīvāk un pēc sava prāta! Pēc katastrofālās neveiksmes saistībā ar Death Star Veiders cenšas atgūties un no jauna nostiprināt savu vietu imperatora labvēlības saulītē, jo varam būt droši, ka starp kolēģiem netrūkst tādu, kuri izbaudītu viņa krišanu nežēlastībā.

Vienlaikus visu pats protams izdarīt nav iespējams, kādēļ ir lieliski, ja pa rokai ir kāds uzticams (līdz zināmam brīdim), teiksim amatier-arheoloģe Dr. Aphra un viņas divi uz vardarbību un asinspirtīm tendētie androīdi Triple-Zero un BeeTee-One; notikumi rit vēl pirms sērijas ar Afru kā galveno varoni. Kopīgiem spēkiem turpinās nerimstošā cīņa pret nekaunīgajiem dumpinieku spēkiem, bet vienlaikus, bez savas reputācijas atjaunošanas, Veiders ir tikpat ieinteresēts noskaidrot ko vairāk par personu, kura vainojama pie Death Star iznīcināšanas.

Otrajā sērijas krājumā Veideram tiek norīkots jauns tāds kā uzraugs, šķiet imperatora uzticība vēl nav agrākajā līmenī, un šoreiz gan Veidera motivācija, gan pielietotās metodes, lai novestu uzcītīgo kolēģi pa nepareizu domu taku, ir vienlīdz izsmalcinātākās, tā arī rafinētākas un letālākas pret vieglākiem mērķiem, kuri vienkārši stāv viņa izdzīvošanas ceļā. Tāpatās redzam pirmo konfliktu starp Veideru un Afru, kad vien par mata tiesu viņai izdodas paildzināt savu noderību.

Ja par pirmo krājumu lielā mērā var teikt uzslavas par ilustrāciju stilu, tad otrajā acīs iekrita pārlieku redzamās atšķirības gan Afras sejas, gan arī kopējā viņas izskata attēlojumā pat tuvu esošos paneļos. Redzot, ka sērija sastāv vien no četriem krājumiem, ceru uz tikpat labiem krājumiem; kaut arī pēc šiem diviem krājumiem ir interesanti redzēt situācijas versiju no otras puses, neteiktu arī, ka manas simpātijas tagad būtu Impērijas pusē.

Jason Aaron – Rebel Jail; Last Flight of the Harbinger and Yoda’s Secret War (Star Wars (2015) #3, #4 and #5)

2811884829467583

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Trešo Zvaigžņu Karu komiksu sērijas krājumu iesāk stāsts par dumpinieku spiegu Eneb Ray, iesūtītu starp ļaunajiem imperiālistiem uz Coruscant planētas, lai vienudien varētu atbrīvoties no netaisnīgi uzliktā jūga. Šis mazais Annual 1 stāsts šķita pat labāks par visu pārējo krājumu. Tajā Enebs ir kā ļaundaris, kurš cenšas ar skarbu demonstrējumu atvērt princese Leia acis, ka viņas kara metodes ir pārāk maigas attiecībā pret Impērijas atbildēm, ka tā turpinot dumpiniekiem nav cerību gūt uzvaru.

Bet kamēr princese Leia turpina turēties uz morāli augstākā ceļa, tikmēr izmanīgais pilots Hans Solo un jaunais, topošais džedajs Lūks Skaivolkers stiprina savstarpējo draudzību ar kopīgu darbošanos kontrabandas kurjera pakalpojumu nodrošināšanā, lai, nevienam lieki neuzzinot, izstrēbtu Solo ievārīto putru, t.i., atgūtu viņa kāršu spēlē nospēlēto nemiernieku naudu resursu iegādei.

Mazāk rūp Rebel Jail krājuma un ceturtā krājuma Last Flight Of The Harbinger sākumā turpinātais pagātnes stāsts par Obi-Wan Kenobi un Lūku jaunībā, bet pārējā krājuma stāsta sižetu varētu rezumēt kā lasītāju jau +/- iepazīto varoņu (Hana Solo, Lūka, Leia u.c.) trakais plāns par spīti visām grūtībām nolaupīt Impērijas kosmosa kuģi, lai ar to pārrautu dumpinieku simpatizējošas planētas blokādi.

Vēl gribētos piekasīties par ilustrāciju stilu abos šajos krājumos, īpaši attiecībā uz tēlu izskatu. Nebaudāms šķita ne pārlieku reālistiskais stils, mēģinot pilnībā imitēt filmās redzamos aktierus, nedz izteiktu animāciju/multeņu stilu, kur mērķauditorija vairāk ir pirmskolas vecuma bērni; ne šis, ne tas. Piedevām pietrūka kārtīgāka sižeta bez spraiga sižeta ainām un tēlu personību izaugsme.

32941122.jpg

 

Kaut cik nedaudz vispārējais krājums gan stāsta sižeta, gan ilustrāciju ziņā ir labāks sērijas piektajā krājumā Yoda’s Secret War, kas laikā un telpā sasaista ‘’tagadnes’’ Lūka Skaivolkera sevis izzināšanas un iekšējā džedaja atklāšanas meklējumus un vienu no visu laiku diženākā džedaja Yoda piedzīvoto uz planētas, kuru līdz iznīcības robežai ir novedis īpašu akmeņu ietekme ar spēku līdzīgu kā Force, un to kā mantas un varas kārais, baiļu un aizspriedumu pārņemtais cilvēks ir gandrīz vai iznīcinājis akmens milžus.

Ar simtprocentīgi labajiem un ļaunajiem tēliem (tikai balts un melns) var viegli nojaust reliģisko tematiku, kas kaut arī ir lielākoties patālu fona, bet tomēr var saskatīt tās pazīmes. Krājumu noslēdz neliels Annual 2 stāsts par izbijušu inženieri, kura necieš ne Impēriju, nedz dumpiniekus, jo kā vieni, tā otri sēj nāvi un iznīcību, kur vien tie parādās, bet apstākļu rezultātā viņas viedoklis vai vismaz lojalitātes šī stāsta laikā mainīsies…

Jason Aaron – Skywalker Strikes (Star Wars (2015) #1) un Showdown on Smuggler’s Moon (Star Wars (2015) #2)

2471841625861677

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Kaut arī Lūks Skaivolkers ir viens no galvenajiem nemiernieku varoņiem DeathStar iznīcināšanā, kā arīdzan šī krājuma ietvaros, bet mentora Obi-Wan Kenobi puisi ir atstājis dziļās šaubās par savām prasmēm. Tas reizē viņu ieceļ Impērijas un Darth Vader uzmanības centrā ar mērķi iznīcināt potenciāli pēdējo eksistējošo džedaju, kā arī mudina pašu Lūku doties gandrīz jau zudušo džedaju relikviju un mācību meklējumos uz dzimto Coruscant planētu, kur briesmas uzglūn no katra stūra, un loģiski, ka spriedzes kāpināšanas nolūkos, Lūks tajās arī iekuļas.

Pavisam negribot par pretošanās kustības seju ir kļuvis arī pilots un kontrabandists Hans Solo, bet nez kāpēc par tādu nav kļuvis Čubaka – iespējams pie vainas ir daudziem nesaprotamā valoda un/vai ar Solo nesalīdzināmais izskata pievilcīgums, kādēļ par tādu nav kļuvis apmatojuma bagātais un visādi citādi no neiespējamām situācijām izkļūt spējīgais Hana palīgs. Ar Hanu vienā komandā ir ielikta arī princese Leia, kas paralēli ļauj viņu sižetā ievīt paredzamu dažu labu romantisko potenciālu; īpaši, kad pirmā krājumā beigās abus pārsteidz Hana profesijas kolēģe, kura turklāt pasludina sevi esam par viņa sievu. Protams, nekur tālu no šīs kompānijas nav arī androīdi C-3PO un R2-D2 (vēl viens tēls ar valodu, kuru citi saprot, bet ne lasītājs) – neslikti atbalsta tēli, kuru lielākais pienesums ir daža laba frāze ar mērķi uzjautrināt.

Salīdzinot ar pirms tam izlasītajiem Doctor Aphra pirmo krājumu un Darth Maul tēlam veltīto, tad šajā visaptverošais lielais sižets ir grandiozāks un līdz ar to varoņiem, kuri arī paši par sevi šķita labāki, nav jāmēģina piesegt tik lielus sižeta trūkumus un jādara kaut kas darīšanas pēc.

Var saprast iemeslu, kāpēc autori un Marvel izvēlējušies ilustrēt tēlus pēc aktieru līdzības no pirms tam uzņemtajām filmām; tas ļauj ātrāk aprast ar pasauli un varoņiem gan tādus, kas nav diži franšīzes fani (kā es), kā arī visticamāk ir drošs veids, kā nesaniknot tos, kuri sevi par tādiem uzskata un vēlas jau filmās iemīļotos tēlus redzēt tādus pašus arī komiksos.

Star Wars: Doctor Aphra, Vol.1: Aphra (Star Wars: Doctor Aphra #1) un Star Wars: Darth Maul – Son of Dathomir

3294113934958257.jpg

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel

Manas pārdomas

Dr. Aphra ir retu artefaktu medniece/arheoloģe, kura savu ikdienišķo iztiku un parādu atmaksu nopelna dienas beigās pārdodot vienalga kas vērtīgs arī nebūtu ticis atrasts par pēc iespējas augstāku summu. Viņu pavada divi visai slepkavnieciski noskaņoti androīdi Triple-Zero un BeeTee-One; vismaz viņu izteicieni un brīnumaina savaldība piešķīra zināmu daļu humora.

Vienas tādas veiksmīgas dienas noslēgumā Afra par nepatīkamu pārsteigumu sev atklāj, ka nezkāpēc viņai ir atņemta arheoloģes licence, kas nu liedz pārdot atrasto, bet tam par iemeslu izrādās pašas tēvs, kurš ir radījis un izmanto šo situāciju, lai piespiestu/pārliecinātu meitu palīdzēt viņam atrast mītiem apvīto Citadel of Rur, kura potenciāli glabā kā materiālus dārgumus, tā arī tikpat ko līdzvērtīgu attiecībā uz reiz zaudētām zināšanām. Jautājums ir tikai viens, vai atrastais tas tik tiešām būs tā vērts, lai riskētu atmodināt no guļas kaut ko aizmirstu…?

Personīgi neesmu ne Zvaigžņu Karu, nedz Star Trek. Tādēļ par tādu Doctor Aphra tēlu šajā Star Wars Visumā nemaz nebiju līdz šim dzirdējis. Vairāk uzmanības veltīts spraigām sižeta ainām, nekā tēliem, ko diemžēl var vēl vairāk teikt par manis nākošo izlasīto grafisko noveli – Star Wars: Darth Maul – Son of Dathomir.

Šajā (otrajā) stāstā uzsvars uz cīņas un action ainām ir likts vēl lielāks kā iepriekš minētajai, atstājot saturisku sižetu kaut kur pavisam tālā dibenplānā. Tēlu savstarpējās alianses dzimst un mirst gandrīz vai katrā lapaspusē, uzticēties (īpaši starp ļaundariem) nevar nevienam.

Ja vien pie vainas nav mana nezināšana, tad šeit tēli, pateicoties redzētajām filmām vai animācijām, bet arī tas diezin cik augstu kvantitatīvo vērtējumu pacelt nevar. Nebūtu vēl acij baudāmas ilustrācijas, tad jau vispār būtu pamatīga vilšanās. Kā vienu tā otru, varētu ieteikt tikai patiesam Zvaigžņu Karu fanam.