Neil Gaiman, Kelley Jones, Mike Dringenberg, Matt Wagner, Dick Giordano, George Pratt, P. Craig Russell, Harlan Ellison – The Sandman, Vol.4: Season of Mists (The Sandman #4)

104596

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Liktenis, viena no septiņām Endless būtnēm, ir sapulcinājis radus uz kopsapulci, lai pārrunātu vai drīzāk iekustinātu svarīgu notikumu gaitu. Ierodas gandrīz visi (seši no septiņiem) –Nāve, Desire/Iekāre, Despire/Izmisums, Delirum/Delīrija un Sapnis. Lai labāk izprastu katalizatoru visam pārējām krājumā notiekošajam, prasa, lai no The Sandman sērijas būtu izlasīts vismaz prologs no otrā krājuma The Doll’s House.

Tajā attēlota viena nopietna Sapņa iemīlēšanās mirstīgajā sievietē. Aizraušanās ir tik spēcīga, ka Sapnis pat piedāvā viņai (Nada) vietu sev līdzās. Tomēr, par sarūgtinājumu Sapnim, seko sāpīgs atraidījums, kuru viņš nespēj atstāt bez atbildes, un par sodu nolemj Nadu nebeidzamām mokām dziļi elles kambaros. Kopš tās dienas ir pagājuši +/- 10 tūkstoši gadu, laiks, kurā Sapnis par savu skarbo un savtīgo rīcību mirkļa emociju iespaidā ne reizi nav aizdomājies. Līdz šim…

Toties tālākais scenārijs ir vēl interesantāks, jo vizīte uz elli, ņemot vērā, kā Sapnim tur izgāja pēdējā reizē, varētu nenākt par labu viņa veselībai. Turklāt Lucifera negaidīti savādais atbildes gājiens uz vienas skatuves izvilina tādus personāžus kā Anubisu, Odinu, Toru, Loki, fejas, dēmonus, japāņu vētru dievu un vēl citus. Jāsaka gan, ka Tora un Loki atšķirīgais izskats konfliktēja ar mūsdienu supervaroņu filmu radīto priekšstatu.

Vienīgais pie kā pa lielam varētu piekasīties, bija Episode 4 komikss par puiku, kurš no visiem skolēniem brīvdienās ir vienīgais, kurš izvēlējies (spiestā kārtā) nedoties mājup, un skolu pilnu ar nemierīgiem spokiem. Un piekasīšanās lielākais iemesls arī ir tikai tas, ka stāsts neiekļāvās kopā ar pārējiem no krājuma. Citādā ziņā arī šim nebija ne vainas. :)

Var tikai nojaust Geimena radītās The Sandman pasaules vērienīgumu, kur ne tikai kaut kur abstrakti eksistē dažādu dievi un pārdabiskas būtnes, bet arī var gadīties situācijas, kad viņas atrodas vienuviet!

Neil Gaiman, Kelley Jones, Charles Vess, Malcolm Jones III, Colleen Doran, Steve Erickson – The Sandman, Vol.3: Dream Country (The Sandman #3)

298290

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

The Sandman sērijas trešo krājumu Dream Country varētu nodēvēt par četru īso stāstu/sapņu kolekciju, kurai beigās īpašiem interesentiem pievienots komiksa scenārija materiāls vēl pirms zīmējumiem. Sevi starp tādiem nepieskaitu un nebiju arī iepriekš ieskatījies krājuma beigās, kādēļ bija neliels nepatīkams pārsteigums, sasniedzot faktiskās Dream Country krājuma beigas, bet vēl ir palikušas 40 lapaspuses.

Calliope – Richard Madoc ir rakstnieks ar nulle idejām. Rakstnieks, kurš visu pulveri ir izšāvis savā debijas romānā, kura arī guva dižpārdokļa panākumus, bet tagad nespēj izdomāt neko jaunu un sakarīgu, un izdevēji jau elpo pakausī, uzstājīgi prasot nākamo grāmatu. Izmisumā Ričards ir gatavs uz rīcību, uz kuru citādāk, iespējams, nebūtu piekritis. Šajā gadījumā Ričards apmaiņā pret bezoāru no matiem no cita un tagad jau veca pārpērk dzīvu, inteliģentu būtni jeb personīgo mūzu Kaliopi, bet savu rīcību sev attaisno ar to, ka tūkstošiem gadu veca būtne nevar taču būt cilvēks, un tādēļ viņš nedara neko sliktu.

Pa vidu ievietoti divi amizanti, interesanti komiksi. Viens no tiem A Dream of a Thousand Cats ir stāsts par kaķu sapņiem būt apmainītas lomās ar cilvēkiem, un būt par pasaules noteicējiem. Lai cilvēki ir viņu izmēros un brīvi apēšanai, ja to iegribas! Atliek vien pietiekošam skaitam kaķu spēcīgi (no-)sapņot un lieta darīta! Otrajā stāstā A Mid-summers Night’s Dream Viljams Šekspīrs, uzvedot lugu brīvā dabā veselam baram feju un citu mošķu, izpilda pirmo daļu līgumam ar Sapni atlīdzībā pret viņam piešķirto talantu un viņa darbu palikšanu cilvēces atmiņā.

Bet krājuma noslēdzošajā komiksā Facade izbijusi CIP aģente Urānija cieš no saules dieva Ra piešķirtās ‘’dāvanas’’, kuru viņai piešķīris, lai Urānija cīnītos pret Ra ienaidnieku. Vienīgais sīkums, ka šis ienaidnieks jau aptuveni trīs tūkstošus gadu ir miris. Urānijas izmisums ir gauži atšķirīgs no rakstnieka Ričarda. Viņa sava izskata (atgādināja citu supervaroni Rex Mason, the Element Man) un spēju dēļ vairs nespēj nedz strādāt, nedz pieklājīgi iziet sabiedrībā, nāve varētu nākt pat kā atvieglojums. Par laimi vai tieši pretēji, bet Urānijas vēlmi, iedama  garām viņas dzīvoklim, sadzird pati Nāve personīgi.

Kaut arī kaķu un Šekspīra komiksi arī bija visnotaļ interesanti un baudāmi, tomēr jāatzīst un jāuzslavē izdarītā izvēle par to, kurus komiksus ielikt krājuma sākumā un beigās un kurus pa vidu.

Neil Gaiman, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Chris Bachalo, Michael Zulli, Steve Parkhouse, Clive Barker – The Doll’s House (The Sandman #2)

92062

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Tagad, kad Sapnis ir atguvis gan spēku, gan sapņu smilšu maisiņu un ķiveri, ir pienācis laiks atjaunot zināmu kārtību savos pārvaldījumos un saukt pie atbildības tos padotos, kuri viņa prombūtnes laikā izdomājuši uzsākt neatļautu pašdarbību!

Diviem no tiem (Brute un Glob) ienāca prātā ģeniālākā doma, ja jau nekur nav atrodams oriģinālais Sapnis, tad kādēļ gan lai viņi paši nemēģinātu no parasta mirstīgi izveidot paši savējo, pat nepievērsdami ne mazāko uzmanību, kādas sekas viņu darbības uz cilvēka psihi varētu izraisīt. Nedz Brute, nedz Glob neizceļas ar dižām prāta spējām, viņi drīzāk šķiet būtu piemēroti fiziskam muskuļu darbam vai konfrontācijai, bet ne kā nevainojamu plānu īstenotāji.

Daudz drūmāka situācija ir ar tipu vārdā The Corinthian, kuram viena no atbildībām sapņu pasaulē bija murgi un slikti sapņi kā tādi. Aiz neko darīt reālajā pasaulē korintietis ne gluži personīgi iedvesmojis, bet pavisam noteikti devis grūdienu diezgan plašam pulkam cilvēku pievērstiem viņu iekšējai ļaunajai pusei un kļūt par sērijveida slepkavām, kuras visai savādā nodaļā ir sapulcējušās uz izglītojošu konferenci un domu apmaiņu.

Tomēr interesantākā stāsta līnijā un reizē ikvienam uz planētas Zeme bīstamākais gadījums, ja to neviens neiegrožos, saistīts ar jaunieti Rose Walker. Ik pa laikam pasaulē dzimst persona, kura kļūst par sapņu virpuli (dream vortex), bet to kā un kādēļ tas notiek, pat Sapnis līdz galam nav izpratis, bet par vienu lietu šaubu nav ne mazāko, ja mēs gribam piedzīvot rītdienu, sapņu virpulis ir jāiznīdē par katru cenu, neskatoties uz to, ka attiecīgais cilvēks pie tā nav vainīgs. Nozīmīga loma šajā visā ir arī Rozes vecmāmiņai Unity Kinkaid, kura bija viena no tiem nelaimīgajiem, kuru Sapņa prombūtnē skāra miega traucējumi (dream sickness), kas netraucēja palikt stāvoklī vai vēlāk dzemdībās…

Otrais krājuma pluss, kad lasītājs ir ticis iepazīstināts ar The Sandman pasauli pirmajā krājumā, var vairāk pievērstiem sižetam, bet ir vēl kur pielikt, un, ja var ticēt Patrikam Rotfusam viņa Goodreads ierakstā, tad labākais vēl ir tikai priekšā. :)

Neil Gaiman, Sam Kieth, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Karen Berger – Preludes & Nocturnes (The Sandman #1)

298317

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

 

Manas pārdomas

Ja tu esi slepenas biedrības līderis, kāds plāns gan varētu būt varētu būt ģeniālāks un ambiciozāks par pašas Nāves sagūstīšanu un pakļaušanu savām vēlmēm un iegribām. Tikmēr visur citur plašajā pasaulē Sapņa nozušanas laikā vairs nav, kas pilda viņa pienākumus, tādejādi krasi pieaug ar miega traucējumiem sirgstošo skaits. Tikai nelaime priekš slepenās sabiedrības slēpjas tajā, ka nākas nogaidīt apaļus 70 gadus, lai nejaušības dēļ tiktu pārrauta ieslodzījuma burvestība un minētā līdera dēls uzzinātu, ka viss bijis velti, jo Nāves vietā kļūdainas izsaukšanas burvestības dēļ viņi notvēra Nāves jaunāko brāli Sapni, pēc kura vārdiem viņiem ir pat ļoti paveicies, ka pieļāvuši tādu kļūmi.

Kā vienmēr, kad runa ir par Nāves un miršanas fakta neizbēgamības padarīšanu par ko neeksistējušu, gribas piebilst, ka vienlaicīgi tas pats būtu jādara ar tādu sīkumu kā vairošanās, par cik Zeme un tās resursi nav bezizmēra. Tas nereti paliek nepieminēts, kā tas ir arī šajā gadījuma. Tas nav nekāds dižais mīnuss, bet tomēr.

Krājuma interesantākā daļa sākas ar otro komiksu Imperfect Hosts, kad Sapnis ir atguvis brīvību, bet ne to spēku, kāds bija pirms tam. Tas lielā mērā tādēļ, ka viņam tika atņemti un vēlāk aizmainīti tālāk trīs vērtīgi un darba pienākumu pildīšanai nepieciešami priekšmeti – (sapņu) smilšu maisiņš, ķivere un amulets. Tikpat interesanti, ja ne vēl vairāk, ir personāži un lokācijas, kuras Sapnim jāapmeklē, lai atgūtu šos priekšmetus un savu varenību. Par sevi vēlreiz atgādina Džons Konstantīns, tad varam paviesoties ellē un pie Lucifera kopā ar vēl diviem tās pārvaldniekiem, bet pati saistošākā ir Sapņa spēkošanās ar parastu un tajā pašā laikā traku (izbēdzis no trako nama) mirstīgo.

Ja pavisam īsi par ilustrāciju un stāsta manieres stilu, tad zināmā mērā šis tas atgādināja Hellblazer sēriju. Iespējams, tas tādēļ, ka tā lasīta tik nesen, varbūt vienkārši izdošanas laika dēļ, bet arī visos mazajos sīkumos vismaz The Sandman pirmais krājums ir par kripatu labāks.

Garth Ennis, William Simpson, Jon Smith, Steve Dillon, Sean Phillips, David Lloyd, Mike Hoffman – Hellblazer, Volume 6: Bloodlines (Hellblazer, New Editions, #6)

17137633

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Ar apaļām 400 lapaspusēm Bloodlines ir Hellblazer sērijas līdz šim garākais krājums. Diemžēl apjoms nebija līdzvērtīgs baudījumam, lai varētu teikt arī visinteresantākais un/vai visintriģējošākais. Tas gods pagaidām pienākams Dangerous Habits krājumam.

Iespējams pie vainas ir svaigi atmiņā esošais piektais krājums un Džona cīņa ar plaušu vēzi, bet varbūt arī fakts, ka Bloodlines apkopo sevī diezgan daudz mini sižetus. Šķiet ietu vairāk pie sirds, ja viss krājums ir viens liels un episks notikums, nevis saskaldīts sīkos, atsevišķos un ļoti minimāli savā starpā saistītos stāstos, kas pabeidzot krājumu bija tā kā par daudz.

Counting to Ten, kur Džons vēlu vakarā apmeklē veļas mazgātuvi; tur pat sēž pāris večiņas, kuras gaida ierodamies mirušās draudzenes garu (ierodas ap desmitiem). It kā nekas drausmīgi biedējošs, bet kaut kas tajā visā padara Džonu tramīgu. Kā arī tādi stāsti viena komiksa ietvaros, kā Lord of the Dance un This is the Diary of Dany Drake jau iepriekš minēto iemeslu dēļ pazūd un nespēj izcelties, ja neskaita, ka pieminu viņus tagad. :D

Drusku labāks jau bija krājumu ievadošais stāsts (The Pub Where I was Born un Love Kills), kas vēsta par Džona un viņa draugu un paziņu bieži apmeklētā krodziņa nedienām, kad uzrodas potenciāls pircējs, kuram vairāk interesē zeme nekā pats iestādījums. Kā arī pieminēšanas vērts vēl viens divu komiksu ietvaros attēlotais stāsts (Mortal Clay un Body and Soul). Tajā pēc Džona drauga Čāndlera (Chandler jeb vienkārši Chas) onkuļa bērēm nav pagājusi pat kārtīgi stunda, kad uzrodas vesela līķu zagļu komanda gaišā dienas laikā! Diezgan traks stāsts, bet lieki nepārspīlējot arī neaiziet super galējībās.

Tikmēr krājuma garākais stāsts (četros komiksos) Royal Blood, kuru tad varētu sasaistīt ar krājuma Bloodlines nosaukumu, ne ar ko dižu atmiņā neiespiedās. Tajā kādu lordu palātas pārstāvi vārdā Peter Marston, kuru pārņēmusi neiedomājama varas kāre un iedomība iesēdināt tronī dēmona apsēstu valdnieku, tādējādi cerot, ka pastarpināti kontrolēs karaļnamu, valsti un tās politiku. Bet, kad plāns izgāžas pirmkārt ar to, ka tiek izsaukts neīstais dēmons, bet pēc tam šis dēmons izvērš slepkavību neprātā, lai netiktu izraisīts gadsimta skandāls, jāsauc palīgā Džons Konstantīns. Tomēr kā jau kārtīgam ļaundarim pienākas, tādas ‘’nieka’’ neveiksmes neattur viņu no tālākas shēmošanas.

No pārējiem tēliem, neskaitot Džonu, visbiežāk par sevi lika manīt Džona jaunības dienu paziņa un Brendona neformālā draudzene Kit. Esam jau iepriekš redzējuši Džonu vairākās +/- romantiskās attiecības (Zed un Mārdža), bet tā vien šķiet, ka šis mēģinājums ievirzīt Džonu attiecību līkločos varētu būt potenciāli ar vislielāko veiksmes varbūtību. Patīkami, ka šī romantiskā stāsta līnija netika izvirzīta priekšplānā, fokusējoties uz citām uzmanību pieprasošākām lietām.

Kopumā krājums nav peļams, bet arī ne tik ļoti aiz sajūsmas lauztu krēslus.

Jamie Delano, Garth Ennis, William Simpson, Steve Pugh, Sean Phillips, Dave McKean – Hellblazer, Volume 5: Dangerous Habits (Hellblazer, New Editions, #5)

15799394

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Hellblazer, New Editions, sērijas piekto krājumu var iedalīt divās daļās. Pirmā ar septiņiem komiksiem, kurus vēl ir sarakstījis Jamie Delano, un otrā daļa ar 6 komiksiem, kurus sarakstījis jau Garth Ennis, un, ja vien neskaita Džona un sērijveida slepkavas saķeršanos iepriekšējā krājumā Family Man, tad atšķirība ir manāma.

 

1) Jamie Delano

Sižeta ziņā visinteresantākais no visiem septiņiem šķita Dead-Boy’s Heart. Stāsts par atgadījumu no Džona bērnības, kad trīs vecāki puikas izaicina Džonu nepamanītam paņemt grāmatu no dīvaiņa būdeles, kurš dzīvo pamestu raktuvju teritorijā, bet, to darot, pie viena arī atrod neparastu akmeni, kurš mazā puikas iztēlē kļūst par kaut ko daudz īpašāku.

Bet tā katrs komikss bija vairāk pats par sevi kā īss stāsts, starp kuriem īpaši liela notikumu pāreja no viena uz otru nebija. Peļams nebija vēl arī divu komiksu stāsts (Man’s Work un Boy’s Games), fokusējot uzmanību uz Merkūriju un šajos komiksos sastaptu puiku Martinu, drausmīga rakstura tēva ietekmē. Bet pārējie četri bija pārāk dīvaini un eksperimentāli, īpaši Delano pēdējie divi komiksi The Hanged Man un The Magus, un veids kā tajos pasniegta informācija par Zelta puisēnu, otru mazuli, kurš dzemdībās kopā ar māti neizdzīvoja.

2)Garth Ennis

Tā vien šķiet, ka Džona beigu sākums tiek iezvanīts ar viņa vemšanas skaņām un apķertu tualetes podu. Tā kā vemšanai īsti iemesla nav, plus vēl ir arī asiņu piejaukums, Džons dodas pie ārsta, kurš tad paziņo šokējošu vēsti – Džonam ir neoperējams plaušu vēzis un dzīvot atlicis aptuveni nieka divus mēnešus nav atlicis. Bet tad var brīnīties, ja ņem vērā to, ka Džons smēķē 20 līdz 30 cigaretes dienā?

Loģiski, ko tādu dzirdot, Džona pirmā reakcija ir šoks, bet, kad tas pāriet, zobratiņi viņā prātā sāk kustēties, lai atbildētu un rastu risinājumu tikai uz vienu jautājumu, jo pārējais ir palicis nebūtisks. Kurš un/vai kā viņu var izārstēt no vēža, ja to nespēj medicīna? Tiek atsaukti prātā visi, kuriem Džons nebūt ir kā izlīdzējis agrāk, jo Džons neplāno nolikt karoti bez cīņas.

Ceļā uz šo mērķi, lasītājs līdz ar Džonu sastop gan jau redzētus tēlus (brīžiem Ennis atsaucas uz Delano stāstiem), gan vairākus jaunus tēlus, no kuriem saistošākais šķita Matt no slimnīcas onkoloģijas pacientu nodaļas ar citiem līdzīgiem vēža pacientiem. Vienīgi, atšķirībā no Džona, viņam paranormālā pasaule nav pazīstama, viņam jāsamierinās ar piešķirto likteni.

Dangerous Habits ir aizraujošs stāsts visu sešu izdevumu garumā. Jācer, ka arī sestais krājums Bloodlines ir ticis ieturēts līdzīgā garā un arī tajā izpaužas viltīgais Džona gars. :)

Jamie Delano, Grant Morrison, Neil Gaiman, David Lloyd, Dave McKean, Ron Tiner, Sean Phillips, Dick Foreman – Hellblazer, Volume 4: The Family Man (Hellblazer, New Editions, #4)

13536298

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Kad Džonijs apciemo Džeriju, paziņu, kuram patīk tirgoties un slēgt dažādus maiņu darījumus pat tikai tīra azarta pēc, lai notirgotu +/- pinti savu asiņu, kurām ir dēmona asiņu piejaukums, viņš jau atkal nokļūst trauksmainā un dzīvību apdraudošos notikumos. Turklāt seko interesants pavērsiens, kas noņem Džeriju no trases. Acīmredzot viņš ir tik interesants personāžs, ka cilvēki nav kautrējušies uz viņa balstītu tēlu iekļaušanu savās grāmatās, un laikā gaitā Džerijs vairāk tapis pazīstams kā izdomāts nevis reāls personāžs. Un to nu nedrīkst pieļaut! Tādēļ tādi tēli kā Šerloks Holms, Pīters Pens, Vinnijs Pūks un vēl dažs labs iznāk reālajā pasaulē, lai šo kļūdu labotu.

Džons, izmantodams to, ka Džerijs nevar iebilst, izmanto viņa mājas piedāvātās ērtības, un vienudien pie durvīm zvana nekaitīga paskata večuks, vaicādams pēc Džerija. Džonam kaut kas viņā šķiet ne līdz galam riktīgs, bet attiecīgajā momentā ir atvieglots, ka turpat ir prece, pēc kuras večuks bija ieradies. Tikai vēlāk apjauzdams, ka tas bijis gadu gadiem tvarstīts sērijveida slepkava The Family Man, un to, ka aploksnē bija viņa nākamo upuru adrese. Šī sastapšanās vēlāk rada galveno sižeta konfliktu, jo F.M. neatstāj lieciniekus, un Džons nedrīkst būt izņēmums!

To, kāda velna pēc bija vajadzīgs pēc pirmajiem diviem sērijveida slepkavas stāsta komiksiem iekļaut komiksus par pilnīgi citu tēmu Early Warning un How I Learned to Love the Bomb. Par neko vairāk kā samurgojumu, kas varbūt bija aktuāli to iznākšanas laikā, bet gadu gaitā zaudējuši aktualitāti, un nekādīgi nav svarīgs kopējā stāstā. Atkārtojas tematika par bailēm no kodolenerģijas, nepatika pret militārās bāzes paplašināšanos ar jeņķu ietekmi, kaut arī tas radīs jaunas darbavietas. Plus, iracionāla vārīšanās, kur zinātne un izpētes vajadzībām celtas ēkas tiek pielīdzinātas ellei, jo dažādas pazemes būves celtas elles virzienā, atšķirībā no baznīcām, kuras ir tuvāk debesīm… Kā arī pavīd nojūdzies zinātnieks un remiksēta Baiļu mašīnas ideja.

Sērijas ceturtais krājums The Family Man krietni pārspēj iepriekšējos trīs, bet pats sliktākais, ja krājums būtu turpinājies līdzīgā garā kā pēc diviem iepriekšminētajiem komiksiem. Iespējams, liels iemesls tam ir, ka esmu kriminālromānu, trilleru fans. Nedaudz pārsteidz, ka lielākas galvas sāpes sagādāja nevis Jamie Delano sarakstītais, kur neslikts nebija arī krājuma noslēdzošais prozas gabals, bet gan, tā teikt, pieaicinātie rakstnieki.

Vismaz Nīla Geimena nelielais un visai jaukās noskaņās izvērptais spoku stāstiņš Hold Me bija omu uzlabojošs pirms krājums atgriezās pie tā interesantākās daļas.

Jamie Delano, Mike Hoffman, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Alfredo Alcalá – Hellblazer, Volume 3: The Fear Machine (Hellblazer, New Editions, #3)

13228111

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Nekas nepamudina beidzot rīkoties vairāk kā sava ģīmetņa pamanīšana avīzes pirmajā lapā plus ar rakstu, kurā tiec apsūdzēts par slepkavību un paziņojums, ka tiec meklēts. Tādēļ Džons Konstantīns, lai nekristu nevienam acīs, izlemj pārcelties.

Džonijs pavisam nejauši, bēgdams no policijas, atrod patvērumu dabas draugu/hipiju garā noskaņotā kopienā jeb precīzāk būtu teikts, ka Džonu atrod ar medija spējām apveltīta meitene vārdā Merkūrija. Daba, svaigs gaiss un putniņi čivina, viss šķiet kluss un mierīgs (pat pārāk mierīgs pēc Džona domām… ), vieta, kuru Džons varētu patiešām izbaudīt ilgāku laika posmu. Bet priekiem nav lemts ilgs mūžs, jo bez paša mērķtiecīgas izvēles Džons un jauniegūtie draugi tiek ierauti valsts un pat pasaules mēroga konspiratīvā konspirācijā. Ar Baiļu mašīnu, mentālām spējām apdāvinātu personāžu palīdzību dabas pozitīvas enerģijas pārvēršana bailēs, ar kurām ietekmēt parastos iedzīvotājus + aizvēsturiska dieva kontrole. Diemžēl nevienā brīdī nebija domātās spriedzes un grandiozuma sajūtas, kā arī problēmas atrisinājums gana straujš un vienkāršs.

Ilustrāciju un paneļu izvietojuma ziņā jāliek viens trekns mīnuss, kas turklāt nebija šī krājuma jaunums, bija, ka ne reizi vien tikai (pāra) lapaspuses beigās attopos, ka lapa bija jālasa kā viens liels atvērums. Bet, ja paneļi izskatās tāpat, kā ierastajā variantā, tad to galīgi nevar uzreiz nojaust. Diezgan traucējoši un kaitinoši. To pašu var teikt par sižeta caurumu, kad izrādās, ka policija nemaz nav tik ļoti ieinteresēta Džona noķeršanā, un tā vien šķiet iemesls, kas iekustināja krājuma notikumus, vēlāk tiek aizmirsts.

Arī šajā krājumā bez dialogiem ievērojama proporcija informācijas tiek pasniegta tēlu iekšējā monologa veidā. Patika, moments, kur tas tiek pasniegts vēstuļu sarakstes veidā, bet šaubos, vai šķistu tikpat labi, ja ko tādu atkārtotu vēlāk.

Turpretim fakts, ka viss krājums bija, kā viens stāsts, gan būtu pieskaitāms pie trešā krājuma plusiem. Vēl palicis ceturtais krājums The Family Man ar Jamie Delano kā rakstnieku. Ar interesi gaidīšu pārmaiņas, jo ir izteikti jūtams, kā Delano pauž savus politiskos uzskatus.

Jamie Delano, David Lloyd, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Bryan Talbot – Hellblazer, Volume 2: The Devil You Know (Hellblazer, New Editions, #2)

11938931

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 2.75/5

Manas pārdomas

Hellblazer otrais krājums The Devil You Know, kā sauc arī vienu no krājumā iekļautajiem komiksiem, apkopo 10.līdz 13.izdevumu, divus komiksus no Hellblazer Annual #1 un divu izdevumu mini stāsta līniju The Horrorist, kura ilustrāciju stils ir fantastisks, un salīdzinoši uz pārējo fona vareni izceļas. :)

Šoreiz stipri vairāk lasītājs atrod sevi esam Konstantīna galvā. No vienas puses tā ir iespēja labāk iepazīst galveno varoni, bet tai pašā laikā saskatāmā bilde ne vienmēr ir tā loģiskākā, var pat rasties trakā personības priekšstats, kā nekā domu apjoms un to variācijas vienā mirklī var būt dažnedažādās, īpaši ja vēl tas skaitās sapnis.

Patika gan Konstantīna iekšējie monologi, gan tā teikt Konstantīna un dēmona Nergal konflikta izcelsmes stāsts Newcastle: A Taste of Things to Come komiksā. Interesants šķita arī pavisam īsais Venus of the Hardsell stāsts, kur Konstantīns atrod kaseti ar jaunības dienu pankgrupas mūzikas video. :D Arī par pasaules uzbūvi sakāmi galvenokārt labi vārdi, bet citādā ziņā bija neliela vilšanās.

Diemžēl kopējam iespaidam darvas pilienus piešķīra On the Beach komikss. Tajā atomelektrostacijā notiek kāds negadījums, kādēļ tā uzsprāgst gaisā, kas vairāk šķita paužam autora nostāju, nevis to, ka tam būtu kāda svarīgāka loma kopējā sižetā. Vēl trakāk bija ar The Bloody Saints, kas vēsta par notikumiem no burvja Merlina laikiem, likās vēl mazāk lietderīgs, ja vispār.

Iespējams, ja nebūtu nākamie četri krājumi, tik drīz neturpinātu lasīt šo sēriju.

Jamie Delano, John Ridgway, Alfredo Alcalá, Rick Veitch, Tom Mandrake – Hellblazer, Volume 1: Original Sins (Hellblazer, New Editions, #1)

9041662

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Džons Konstantīns ir klasisks raupjais detektīvs ar kārtīgu personīgu problēmu nastu un saviem personīgiem principiem, kas ne vienmēr iekļaujas likuma robežās. Turklāt Konstantīns nav arī nekāds parastais detektīvs, bet gan tāds, kurš labi pārzina pārdabisko un paranormālo būšanu. Sāksim jau ar daudzajiem cilvēku gariem jeb spokiem, kuru nāvē šķiet viņš vaino sevi un kuri ik pa brīdim liek viņam izskatīties kā pamuļķim, kurš sarunās ar sevi. Tā teikt, cilvēki var nesaprast. :) Arī krājuma pirmajā iekļautajā komiksā Hunger, kur Konstantīns dodas uz Ameriku, lai tiktu galā ar nāvīga izsalkuma raisošu dēmonu, nerodas tas pats jaukākais iespaids. Kā arī no krājuma vāka pirmais iespaids par Konstantīnu bija, ka viņš ir kaut kāds kritušais eņģelis.

Lasītājs jau ar pirmajām lapaspusēm tiek iemests baseina dziļajā galā, informāciju par to, kas ir Konstantīns un kur kas vispār notiek, ir jāapgūst lasīšanas gaitā, ja tas nav izdarīts vispirms. Gan no ilustrāciju stila, gan izmantotā papīra materiāla (nav tur nekāds glancētais), pat neapskatoties uz komiksu iznākšanas gadu, var just, ka tas nevar būt nekas īpaši svaigs. Kā neliels piemērs, iekrita acīs aina, kurā kā vien var piesegti plikumi, ko tagad neviens nekautrējas attēlot. Plusiņš par to, ka nav mēģinājuši modernizēt. Līdz šim šāds stils bija redzēts tikai elektroniskā veidā. Savā ziņā patīkama pārmaiņa. Un par darbības vietu liecina gan tā laika politisko notikumu atspoguļojums, gan angļu sarunvalodas pielietojums.

Par garlaicību sūdzēties nevar un nav pat īsti tam laika, jo ik pa brīdim Džons krusto ceļus ar fanātisku kristiešu grupu ar militāru ievirzi The Resurrection Crusade, kā arī ar dēmonu Nergal un viņa savādo un ļoti vardarbīgu grupu, kuru humora pēc nosaucis par The Damnation Army. Savu laiku paņem arī romantiskā stāsta līnijas ievirze. Kā arī tiek skarti tādi nopietni temati kā narkotiku atkarība un Vjetnamas karš.

Nedaudz samulsināja krājuma pēdējie divi Swamp Thing komiksi, bet tā diezgan laba grafiskā novele. Pēc Vikipēdijas noprotu, ka tieši Swamp Thing komiksā Džona Konstantīna tēls pirmoreiz tika iepazīstināts ar lasītāju. Noteikti bija urbānās fantāzijas vibrācijas/sajūtas. Iespējams tādēļ, ka jau labu laiku klausos The Dresden Files sēriju, kādēļ Konstantīns pavisam nedaudz šķita līdzīgs Harijam Drezdenam.