Angus Hyland – The Book of Horse, Cat, Bird and Flower

Augusta mēnesī, kad uzsvaru liku, lai pabeigtu apjomīgo Gibsona Senās Romas vēsturi sešos krājumos, izdomāju, ka būs īstais laiks, lai atslodzei izlasītu un izbaudītu šos četrus tematiskos mākslas darbu reprodukciju krājumus.

***

38743221

Teksts – Caroline Roberts

Daudzus gadu simtus nodzīvojis līdzās cilvēkam un pildīdams nozīmīgu pienākumu kā lauksaimniecībā, tā karadarbībā, mūsdienās lielā pasaules daļā zirga loma ir pārgājusi kā ekluzīvs hobijs un/vai statusa izrādīšanās rīks bagātajai sabiedrības daļai. Tikmēr arvien vairāk (minējums, protams) ja ne gluži nezina pēc paskata (cerams pārpsīlēju), kas tas tāds zirgs vispār ir, bet iespējams nodzīvos visu dzīvu neredzot tuvumā šo dzīvnieku, pat caur moderna braucamrīka logu ne. Ziņkārības pēc ieguglējot jautājumu par savvaļas zirgu populāciju pasaulē, rezultāti attiecīgi pēc 2016.gada datiem ir vien aptuveni 75 000 indivīdu.

Horses in Art tāpat kā pārējās četras šajā rakstā minētās grāmatas ir ne tikai plikas gleznu, zīmējumu, skiču reprodukcijas, bet tos papildina gan citāti, gan drusku plašāka proza par kādu no mākslas darbiem, ko noteikti var turpināt ar tālāku izpēti Vikipēdijā, ja ir tāda vēlme.

***

33641980._SX318_

Teksts – Caroline Roberts

Atšķirībā no zirga, mākslas darbu reprodukciju grāmatiņa ar un par kaķiem domājams būs labāka dāvana vai vispār atbilstošāk piemērotāka lielākam cilvēku pūlkam, īpaši ja kaķis jau ir vai ir bijis kā mājdzīvnieks kādreiz. Turklāt pašam arīdzan ir kaķis mājdzīvnieks. Vienīgā kritika kas būtu metama daža laba kaķu cilvēka lauciņā ir tie, kuri ir krituši galējībā un baro kaut kādus tur pagalma kaķus, bet iebilst un/vai nerīkojas paši, lai tos kastrētu un nevairotos veco vietā jauni. Neskaitīju, bet lasot radās iespaids, ka šajā grāmatiņā prozas ‘’skices’’ par mākslinieku un attiecīgo izvēlēto mākslas darbu bija vairāk nekā pie zirgiem.

***

26031417

Teksts – Kendra Wilson

Reiz sensenos laikos, agrā jaunībā dažas reizes biju aizgājis uz vietējo ornitologu, putnu entuziastu ~pulciņu/saiešanas reizi, bet tāds brīnums, lai mani tas aizrautu tik ļoti, lai, piemēram, sūri un rūgti agrās rīta stundās jau būtu kaut kur dabā un vērotu šos dzīvniekus, nenotika.

Ja drusku pieskaras putnu aizsardzības tēmai, tad no vairākiem izvēlētajiem darbiem nāk prātā tieši pretējais, kā eksotisku putnu spalvas krāšņās cepurēs un dažādu sugu putni būrīšos u.c., kas būtu pieskaitāmi pie garā saraksta, kur cilvēks pielicis savu roku, lai dažnedažādas suguas izmirtu.

Šajā uz putniem fokusētajā mākslas darbu reprodukciju grāmatā salīdzinoši ar pirmajām divām lasītājām grāmatām, ja sajūta neviļ, bija krietni lielāks senāku darbu īpatsvars – no 19.gs un 20.gadsimta pirmās puses.

***

41214383

Teksts – Kendra Wilson

Lai arī no malas varētu šķist, kas gan tur klusajā dabā, piemēram, ar puķu vāzi vai citu variāciju ar ziediem būtu tik grūts, tad šajā mākslas darbu izlasē var pārliecināties, ka pat ja gleznojamais vai zīmējamais objekts pats nekustas no sava brīva prāta, tad tas neatvieglo tā attēlošanas procesu. Šajā puķu/ziedu tematiskajā krājumā  šķita ka izvēlēti pat vēl vairāk senāku gadsimtu mākslinieku darbi nekā tas bija pie putniem.

Un ja vēl noslēdzoši kāda personīga piezīme, tad pats varu jau vairākus gadus lepoties ar nenokaltušiem uz trim palodzēm esošiem dažādu sugu augiem. :D

Scot McCloud – The Sculptor

22040598

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Self Made Hero

Manas pārdomas

Deivids Smits ir jauns mākslinieks (skulptors), no kura laimes zvaigzne šķiet ir novērsusies uz neatgriešanos. Pēc pirmajiem slavas gadiem, kad Deividu apmirdzēja bagāta un ietekmīga sponsora saule un dāvātās pazīšanās, ir iestājies depresīvs dzīves posms bez lielām cerībām izlauzties atkal. Turklāt fakts, ka gan vārds, gan uzvārds ir visai plaši izplatīts un ka reizēm jāievieš skaidrība, ka viņš nav tas vai cits Deivids Smits, tikai pieber brūcei sāli.

Deivida sapnis nav vienkārši tapt bagātam un pārtikušam ar savām skulptūrām, viņa mērķis ir atstāt paliekošu mantojumu un ierakstu mākslas vēstures annālēs. Viņa dzīvē māksla ir ar lielo burtu un nozīme visu, tāpēc bez kavēšanās un pārāk lielām pārdomām Deivids piekrīt gluži no gaisa nokritušajam piedāvājumam iegūt supertalantu un pārdabiskas spējas ar paša rokām bez jebkādiem instrumentiem apstrādāt jebkuru materiālu un izveidot kādu skulptūru vien spētu iedomāties. Cena gan no tā augstākā plaukta – dzīvot atlicis vien 200 dienas, lai to liktu lietā; nav citos darbos vai seriālos manītie 10gadi un lieki atlaisties un +/- lēnā garā to izbaudīt būtu grēks. To ka šo piedāvājumu izsaka Nāve mirušā onkuļa Harija izskatā, vien minimāli liek Deividam aizdomāties, ka tas gan ir dīvaini.

Savā būtībā The Sculptor ir aizkustinošs un traģisks mīlas stāsts, jo Deividam nav iebildumu par pāragro dzīves galu un dilstošo dienu skaitu līdz brīdim, kad sastop Megu, kurai ir pašai savi nerealizētie sapņi par aktrises karjeru lielajā pilsētā, kam gan vairāk par iemeslu ir viņas krasās garastāvokļu maiņas un nedrošība par savu varēšanu. Kaut gan tas netiek atklāti pateikts, izteikšu minējumu, ka Megai ir bipolāri traucējumi. Deivida un Megas attiecību dinamika piešķir grāmatai papildus šķautni, kad stāsts vairs nav tikai par Deividu.

Grāmata lielā mērā caur Deividu pieskaras arī tematikai par veidu, kā māksla iegūst gan monetāro, kvalitatīvo, un par faktoriem, kas to ietekmē. Kamēr viens ieliek visu savu talantu sarežģītā un kompleksā mākslas darbā, cits par mākslu nosauc, piemēram, uz grīdas izbērtu miskasti un sagaida, ka to apbrīnos kā modernu mākslu. Protams nevar nepieminēt šīs grāmatas ilustrācijas (tās mākslu), un tās melnbaltais stils ar viegli iezilgano nokrāsu lieti iederējās kopējā atmosfērā.

Noslēdzoši vēl cita lasītāja video viedoklis šeit.