Bernard Cornwell – The Empty Throne (The Saxon Stories #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Patīkami pārsteidza grāmatu ievadošais prologs ar skatpunkta maiņu. Tik ‘’dziļi’’ sērijā un pēc tik ilga laika, ar to domājot, ka The Empty Throne jau ir astotā The Saxon Stories sērijas grāmata, un visas iepriekšējās grāmatas ir bijušas no Bebanburgas Uhtreda skatpunkta, bet tagad prologs no viņa dēla Uhtreda Uhtredsona. Starp pirmajām domām bija, ka mana prognoze par Uhtreda neiziešanu vairs uz kaujas lauka būs izrādījusies pareiza un ka nu Uhtreds savas vecumdienas sagaidīs drošībā aiz nocietinājumiem, bet par to, kas notiek uz salas varēsim vērot ar Uhtredsona starpniecību.

Bet še tev! Neesmu paspējis nedz īsti sajust Uhtredsona no tēva atšķirīgo balsi, nedz to, vai to Kornvelam izdotos tādu izveidot un noturēt, kad jau seko nākamā nodaļa un esam atpakaļ pie Uhtreda. Nebūt nesūdzos, bet būtu bijis interesanti pārmaiņas pēc kas atšķirīgs.

Kaut arī pēc divcīņas ar dāņu karavadoni Knutu noslēdzoties The Pagan Lord Uhtreda ievainojums vēl joprojām nav sadzijis un izdala stipri smakojošas strutas, kā arī pat pie visniecīgākajām un mazākajām kustībām var izsaukt sāpju agoniju, tas neattur Uhtredu no atrašanās notikumu pašā epicentrā. Un labi, ka tā, jo mirst Mērsijas (Mercia) karalistes valdnieks Æthelred. Viņa nāve daudziem karalistē dod cerību, ka pēc paaudzes pārtraukuma viņiem varētu būt valdnieks, kurš neatrodas zem Veseksas karaļa (šobrīd Edvards) tupeles. Pamatu ambīcijām, neskaidrībām un intrigām dod fakts, ka Æthelred un Edvarda māsas Aethelflad laulībā ir bijusi tikai viena meita.

Kaut arī Edvards kā valdnieks nav slikts vai nekompetents, bet viņam laikam laiks šķiet labāk pavadīts medībās vai esot gultā, nekā būt pie karalistes stūres, kā arī apkārtējiem nav paslīdējis garām viņa vēlme pēc atzinības, kad daudziem atmiņā ir viņa tēva Alfrēda sasniegtais. Savukārt to ir pamanījis un nebaidās izmantot viens no bagātākajiem Veseksas vīriem un Edvarda sievas vīratēvs Æthelhelm, kurš ir apņēmības pilns, lai realizētu savas ieceres un sapni redzēt savu mazdēlu par nākamo karali pēc Edvarda. Pat Uhtreds atrod sevi spekulējām, kurš ir, tā teikt, patiesais valdnieks.

Par nelaimi, vīratēvam, Edvards pirms laulībām paspēja radīt dvīņus – puiku un meiteni, šobrīd 9 gadus veci. Bet vēl trakāk, ka abi un vēl arī priesteris, kurš par spīti pašreizējam aklumam var apliecināt to laulību un līdz ar to bērnu leģitimitāti, ir Uhtreda aizgādībā.

Neviens, izņemot vien reto, apsver domu, ka Mērsijas pārvaldīšanu varētu uzticēt Aethelflad, kura par spīti atbalsta trūkumam no vīra visu šo laiku ir bijusi spožāka līdere par savu nu jau mirušo vīru. Neskatoties uz vairākkārtējiem panākumiem, doma, ka šo nopelnu dēļ viņa būtu cienīga kāpt tukšajā tronī, daudziem ir pilnīgi neiedomājama (loģiski!) viņas dzimuma dēļ. Kā arī nevar noliegt, ka diezin vai Edvardam varētu patikt doma, vienalga māsa vai nē, ka sievietei ir ievērojamāki panākumi nekā viņam kā karalim.

The Empty Throne visā krāšņumā parāda varbūtības situācijā, kad mirst valdnieks, kurš nav atstājis aiz sevis vīriešu kārtas mantinieku sabiedrībā, kurā līdz šim ierasts, bijis, ka sieva atlikušo dzīvi klusi pavada kādā attālā klosterī.

Kurtis J. Wiebe, Roc Upchurch, Stjepan Šejić – Rat Queens, Vol.2: The Far Reaching Tentacles of N’rygoth (Rat Queens #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Rat Queens otrais krājums The Far Reaching Tentacles of N’rygoth praktiski turpina no vietas, kur noslēdzās pirmais, un lielā sižeta līnija tiek turpināta šajā. Pat gribētos teikt, ka būs lielāka saprašana, ja pirmos divus krājumus lasīs bez lielas pauzes.

Pirmais sērijas ļaundaris ir tirgotājs Gerigs Leiks (Gerrig Lake), kurš sievas nāve vaino Sawyer Silver, komandieris un atbildīgais pār pilsētas kareivjiem un tās drošību, un, lai atriebtos, ir gatavs sagraut pilsētu drupās*. Spēku tāda mēroga iznīcībai viņam dod īpaša maska(nozagta) no Dī pārstāvētas reliģijas, ar tās palīdzību atbrīvo debesīs milzu astoņkāji vārdā N’rygoth, kura vārdā, to bijājot un cienot, nosaukta visa reliģija.

Maska Gerigam dod iespēju ne tikai izsaukt baiso un ar taustekļiem tālu aizsniegties spējīgu monstru, bet arī izsaukt uz pretiniekiem dažādas burvestības. Starp kurām viena no burvestībām katrai no Žurku karalienēm liek domāt, ka viņa atrodas kaut kur un kaut kad citur, tā teikt, ‘’pārvietotas’’ laikā un vietā. Visai ērts veids, kādā ļaut lasītājam uzzināt par vairāku tēlu pagātni, tā, ka tas neliekas nevietā vai uzspiesti. Uz kā rēķina netiek pazaudēts ar labiem jokiem un dialogiem.

Cerības attaisnojās un izdevās izbaudīt šo krājumu vairāk nekā iepriekšējo/pirmo, un kopumā neapšaubāmi labāks. Tā tik turpināt! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Trakoti zema atlīdzība salīdzinājumā ar paša pastrādāto, vien pāris mirkļi ar sievas garu vai atmiņu. Pamatoti jājautā, vai bija tā vērts?

Andy McNab – Remote Control (Nick Stone #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Vērtējums: 3.25

Manas pārdomas

Nick Stone – izbijis Special Air Service aģents, tagad nodarbināts britu izlūkdienestā kā aģents K un grāmatas Remote Control galvenais varonis pēc pēkšņi pārtrauktas misijas Vašingtonā izlemj apciemot netālu dzīvojošo draugu un bijušo kolēģi Kevinu un viņa ģimeni. Tā vietā, lai atcerētos un pasmietos par vecajām, labajām dienām, Niks atrod Kevinu un gandrīz visu ģimeni nežēlīgi noslepkavotu. No slepkavu nagiem izdevies paglābties vien septiņgadīgajai Kellijai.

Niks vispirms domā par meitenītes drošību un tikai pēc tam atvēl laiku galvenajam. Kurš un kāpēc nogalināja Kevinu? Vai tam ir kāds sakars ar abu kopīgo darba pagātni un Īru Republikāņu Armiju (IRA)? Oficiālais stāsts masu medijos tiek atspoguļots kā narkotiku karteļa atriebība saistībā ar Kevina pašreizējo darbu DEA aģentūrā. Protams, kā klasiskam ir trillerim pienākas, kāds ir pamanījis Nika ‘’viesošanos’’ Kevina mājā un tieši viņa aprakstam atbilstošs vīrietis tiek meklēts kā galvenais aizdomās turamais brutālajās slepkavībās un Kellijas nolaupīšanā.

Septiņgadīgā Kellija saprotams ir lielā šokā par notikušo, un atmaigst pret tēva draugu vien ar laiku. Diži nepatika, ka Niks, lai pierunātu Kelliju sadarboties, izvēlējās viņai melot, kad viņa pirmoreiz pajautā par to, vai vēl redzēs vecākus. Bet mirklis, kad Niks ir spiests tomēr atzīt, ka Kellijas vecāki un māsa ir nogalināti, ka viņas dzīve, kāda tā bija līdz šim, ir pagātne, tiek izklāstīts viena paragrāfa ietvaros, pēc kura ar Kellija pa lielam viss ir kārtībā. Dienas beigās tā vien šķiet dzīve briesmās (un ar Niku) Kellijai ir iepatikusies. Iespējams, ģimenes zaudējums un Nika uzrašanās (viņa skološana) meitēnā atklās kādu apslēptu talantu, bet kaut kas tik traģisks noteikti nevar neietekmēt turpmāko personības attīstību.

Niks attopas dziļā pak… un ar vairāk problēmām, kā vajadzīgs, kad, negaidīti viņam, izlūkdienests ir visai atturīgs straujas, izlēmīgas palīdzības sniegšanā. Viņiem lūk nepieciešami pierādījumi!

Andy McNab, īstajā vārdā Steven Billy Mitchel, padevusies laba grāmata priekš izklaides ar konspirāciju teorijām cienīgu sižetu, valsts iestāžu korumpētību un parastu cilvēku alkatību! Būs interesanti lasīt sērijas turpinājumus, jo problēmsituācija ir tālu no atrisinājuma.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.1: Welcome to Lovecraft (Locke & Key #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Pēc tēva Rendela bezjēdzīgās slepkavības kaut kādu tur atslēgu dēļ Locke ģimene, māte Nina ar diviem dēliem un meitu, pārceļas uz lielu, ne to pievilcīgāko, savrupmāju Jaunaglijā ar zīmīgu nosaukumu Key House, lai pāršķirtu dzīvē jaunu lapu. Tomēr ilgi aizmirsties un relaksēties nav lemts, jo slepkava ir apņēmības pilns pabeigt iesākto.

Stāsta centrā ir ģimene, kura cenšas tikt pāri traģiskajam zaudējumam. Iespējams, tieši tāpēc visi mazā puikas Bode dīvainos izteikumus par durvīm, kuras, atslēdzot un izejot tām cauri, tu uz mirkli nomirti un kļūsti par spoku, noraksta uz izteiktu fantāziju un sērām. Bode neliekas traucēties, viņa bērnišķā, neiegrožotā ziņkārība neļauj citu noraidošajai attieksme atturēt viņu no mājas un apkārtnes izpētes. Bet mājai ir savi tumšie noslēpumi un gari, kuriem labāk būtu palikt neatklātiem!

Tikmēr pārējo Locke ģimenes locekļu veids, kā tikt pāri sērām, nav tas veselīgākais. Vecākais dēls Tailers, vainodams sevi notikušajā, pēc skolas noslogo sevi ar visvisādiem darbiem ap māju, māsa Kinsey skolā cenšas neizcelties un būt zemāka par zāli, lai nevienam neienāktu prātā uzdot jauniņajai jautājumus par pagātni, bet māte reizēm pārāk dziļi ieskatās pudelē.

Šis smagais stāsts, tad nu tiek apaudzēts ar šausmu un fantāzijas elementiem, un jau tā pārbaudījumus izcietušajai ģimenei uzglūn gars ar sliktiem nodomiem. Jārēķinās ar zināmu devu vardarbības, bet tā nav pārspīlēta vai tieši sejā, lai tikai nošokētu. Tāpat kā mājai, tā arī apdzīvotajai vietai, kur ģimene pārcēlusies, ir zīmīgs nosaukums Lovecraft. Vispārīgi zinot par šausmu žanrā pazīstamu autoru ar tādu pašu uzvārdu, nav jābrīnās, ka viss nenorit tik gludi un mierīgi, kā Locke ģimenei to gribētos. Arī vāka noformējums un ilustrācijās pielietotās krāsas un toņi piešķir šausmu stāsta noskaņu.

Džo Hila jeb Džozefa Hilstroma Kinga stāsts un Gabriela Rodrigeza (cerams nekļūdos) ilustrācijas lieliski papildina viens otru. Var just, kurš ir Džozefa tēvs, zināju to pirms lasīšanas, bet tas noteikti neaizēno vai kā citādi nemazina šīs grafiskas noveles kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Key House turpinās vēl pārsteigt, un ar katru jaunu atslēgu atklāt aizvien vairāk noslēpumu. Tēls pats pār sevi!

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Four

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Ja trešajā Fables grāmatā bija dots vien mājiens par Bigbija iesaistīšanos abos pasaules karos, tad, atklājot ceturto, varam izlasīt par vienu no misijām aiz ienaidnieka robežām nacistiskajā Vācijā un vilka spēkošanos ar Frankenšteina radījumu. Stāstam nav ne vainas, vien Bigbija atšķirīgais izskats ilustrācijas krita acīs.

Visinteresantākais bija The Mean Seasons četrdaļīgais stāsts. Daiļais princis svin pārliecinošu uzvaru mēra vēlēšanās, kopīgi priecājoties ar jauno šerifu Briesmoni un Sniegbaltītes aizvietotāju Skaistuli. Un tikai stājoties amatā, aptver, kādi ir patiesie darba apjomi, pienākumi un iespējas pildīt grandiozos priekšvēlēšanu solījumus. Kaut ko atgādina no aizokeāna notiekošā, ne? :D

Tikmēr Sniegbaltītei dzemdības izvēršas pamatīgā ģimenes pieaugumā, patika vairāki paneļi, kur smiekli izsprūk paši. Diemžēl šis priecīgais notikums izvēršas ar rūgtu piegaršu, par cik mazuļu ārienes dēļ ir spiesti doties uz Fermu, kas liedz Bigbijam rūpes pār bērniem, jo tur Bigbijam nav ļauts atrasties. Kā arī neliels ieskats Pinokio koka brāļu un Babas Jagas pratināšanā. Līdzīgi kā trešajai tā arī piektās grāmatas vāks ir ar militāru elementu, redzami ieroči, kas liek prognozēt jaunus The Adversary un Fablestown spēku sadursmi, iespējams, jau otrā pusē.

Kas to būtu domājis, ka tūkstoš un vienas nakts autore, glābdama sev dzīvību, patiesībā bijusi Sniegbaltīte. Interesanti bija lasīt vairāku tēlu izcelsmes stāstus no viņu pasaules, kā King Cole un Bigbijs, kurš no sava metiena bija vismazākais, bet beigās izauga par vislielāko un spēcīgāko, vai Sniegbaltītes un Red Rose sastapšanos ar raganu no Ansīša un Grietiņas pasakas.

Par nelaimi gandrīz visu ilustrāciju stili, kā The Fencing Lessons vai The Rune stāstos, nepatika. Vai nu nošauts garām, cenšoties būt pārāk reālistiskiem, uztrāpot uz uncanny nots, vai kā citādi. Neizpratu arī vajadzību pēc diviem ļoti īsiem stāstiem par nāriņu un par zaķu pulkvedi, attiecīgi 2lpp un 3lpp. Kārtīgi nepaspēj iepazīt/pieķerties tēliem, kad jau stāsts izlasīts, un vairāk sanāk, ka pa vienu ausi iekšā pa otru laukā.

no The Rune

 

no The Fencing Lessons

Andra Manfelde – Virsnieku sievas (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #10)

 

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dienas Grāmata

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Romānā ‘’Virsnieku sievas’’ sastopamie tēli nav nekādi visu varoši pārcilvēki, kuriem laime krīt no debesīm. Viņi kā jau jebkurš no dzīves vēlas pretī saņemt zināmu komforta devu. Šie cilvēki nav nosprauduši personīgu mērķi pakļaut citu tautu vai speciāli konfliktēt, drīzāk viņi ir vieni no daudzajiem mazajiem zobratiem lielajā mašinērijā, un rīkotos līdzīgi arī cituviet.

Tā nu gadījies, ka dzīve Valēriju, Arsēnija sievu, atvedusi uz Karostu. Uzticīga sieva, kura mīl savu vīru par spīti visiem viņa trūkumiem, par spīti tam, ka viņa ir tā, kura apdara mājas soli, kamēr Arsēnijs vēro ainavu pa logu. Valērija gaida vīru mājās, neskatoties uz to, ka viņa sānsoli. Pašam Arsēnijam tas nešķiet nekas ārkārtējs, tikai tāda slāpju remdēšana un jaunu kairinājumu iegūšana, fiziska padarīšana bez jūtām. Viņš taču tāpatās mīl Valēriju, nevis to citu. Lai nu ko, bet par laimīgu laulību to nenodēvēsi.

Grāmatu uz priekšu virza nevis spraigi, strauji notikumi, bet gan pašu tēlu atklāšanās, gan lokācijas un objekti, un vispārējā atmosfēra. Kaut arī tā sanākusi visai padrūma, pluss par nekoncentrēšanos uz sausiem gadskaitļiem un vēsturisku personāžu fiksu pieminēšanu ķeksīša pēc. Liels iespaids ir izgriežamajam tiltam, tas ne tikai simboliski, bet arī fiziski nošķīra vienu pasauli no citas. Vai Arsēnija vadītais, pareizticīgo katedrālē ierīkotais, matrožu klubs, un gan jau minētās apkārtnēs labākiem pazinējiem vēl kas cits būs pievērsis uzmanību. Tāpat netiek palaista garām arī veikala rindu un preču deficīta tēma, kuru Karostā dzīvojošie izjuta citādāk, kamēr citi pat ir gatavi viltot dokumentus, lai tiktu garām caurlaides postenim.

Neparasts, vai vienkārši, retāk lasīts, šķita romānā pielietotais valodas stils ar tekstā iepītiem dialogiem un ļoti īsiem teikumiem vai pat tikai viens, divi vārdi. Kā rezultātā radušais ritms šķita nevienmērīgs un reizēm saraustīts, kas kontrastē ar autores pēcvārdu.

Šeit vēl Panorāmas sižets ar pašu autori. :)

Tā kā biju uz grāmatas atvēršanu Ķīpsalā, kur redzēju (un dzirdēju) autori lasām grāmatas fragmentu, tad ‘’Virsnieku sievas’’ izpilda That you saw someone else reading kategoriju manā bingo kartītē. 15 no 25 jeb palikušas vēl desmit neatzīmētas kategorijas.

Paldies izdevniecībai par grāmatas eksemplāru!

Alastair Reynolds – Revelation Space (Revelation Space #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tantor

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Bija laiks, kad Visumu apdzīvoja, neiztika bez daža laba kara, protams, neskaitāmas inteliģentas rases, un aptuveni pirms 900 tūkstošiem gadu kaut kas iznīcināja Amarantin civilizāciju, kura bija uz kosmosa atklāšanas un savas planētas atklāšanas sliekšņa. Nu zinātnieks Dan Sylveste ir apņēmies atklāt kas tieši un nepieļaut, ka kas līdzīgs atkārtojas vēlreiz.

Bet ne visiem ir pa prātam viņa uzsāktais, un uzrodas kāds, kurš ir gatavs uz jebko, lai gadu tūkstošiem glabātais noslēpums tāds arī paliktu. Līdz ar to Sylveste neatliek nekas cits, kā veidot neierastu un bīstamu savienību ar Nostalgia for Infinity zvaigžņu kuģi un tā pasažieriem. Reizēm nācās sev jautāt, kurš kuru medī/tvarsta un ir bīstamāks otram.

Vairāk patika tieši citas citplanētiešu rases un to vēsture, arī par iemesliem, kādēļ šobrīd Visumā ir tik ‘’kluss’’, nekā kaut kas cits. Diemžēl lielākā daļa tēlu nav no tiem patīkamākajiem, kam just līdzi.

Interesanti, ka arī šajā grāmatā autors izvēlējies ar ģenētiskam manipulācijām un cita rakstura tehnoloģisku iejaukšanos, pagarināt tēlu ‘’normālo’’ mūža garumu. Kā arī visai dīvaini bija ar reiz mirušo cilvēku stimulācijām/kloniem/replikām.

Episka kosmosa opera ar mistērijas piesitienu. Jāpiekrīt salīdzinājumam, ka Revelation Space ir līdzīgs Hamiltona stilam, bet bez liekvārdības un ar kontrolējamu skaitu mazajām sižeta līnijām.

Revelation Space izpilda An Audiobook kategoriju manā bingo kartītē.

********Apzināto maitekļu zona********

Patika arī ietvertā ideja par citplanētiešu uzbūvētu sistēmu, kas jau saknē neļauj rasties inteliģentai dzīvībai, lai kas tik iznīcinošs un drausmīgs kā ~Galaktiskais karš vairs neatkārtotos.

Juris Zvirgzdiņš – Tobiass un neparastais ciemiņš

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pētergailis

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Nopirku to Rīgas grāmatu svētkos 2016!

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Grāmatiņa ar Tobiasa piedzīvojumiem un atgadījumiem vesela gada garumā gan pavari meklējot, gan vēlāk to gaidot!

Arthur C. Clarke – The Sands of Mars (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Priekš The Sands of Mars par labu nenāca fakts, ka tā bija ielikta kā otrā klausāmgrāmata pēc The City and the Stars. Iespējams, tas tāpēc, ka vienā darbība kaut arī ļoti tālā nākotnē norit uz Zemes, bet otrā tas ir Marss, un pat saprotot, ka kopš Marsa smilšu sarakstīšanas laika par sarkano planētu ir zināms daudz vairāk, vai pieņemot, ka tā vienkārši ir atšķirīga planēta no tās, ko mēs saucam par Marsu, aplamību skaits tomēr sakrājas.

John Wyndham – The Day of the Triffids (Triffids #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www. Izvēlējos no Top 100 Sci-Fi Books grāmatu listes.

Vērtējums: 3.25/5

 

 

 

 

 

Manas pārdomas

Brīdī, kad modernā civilizācija pēc krāšņa meteorītu lietus šova ir noslīgusi uz ceļiem, jo nākamajā rītā visus, kas to vērojuši, padarījusi aklus, ļoti bīstamam augam, Triffid, tādēļ pienākusi tās zvaigžņu moments. Šis augs ar vienu vienīgu dzēlienu spēj nogalināt cilvēku, turklāt savu izmēru un spējas pārvietoties ar trīs izaugumu/kāju palīdzību, padara to ārkārtīgi bīstamu.