Kevin J. Anderson – Metal Swarm (The Saga of Seven Suns #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Varētu domāt un cerēt, ka beidzot, kad pieveikti tik nīstie haidrogi, ka atliktu vairs vien viens naidnieks Klikiss robotu veidolā, ko Hanzas un Ildiranas impērijām katrai individuāli vai kopīgi spēkiem pieveikt. Bet še tev, pēkšņi no Visuma dzīlēm, pēc desmit tūkstošiem gadu izlien par izmirušiem uzskatītā Klikiss insekveidīgā rase, kura grib atgūt savas agrākās planētas, vēlams bez divkājiem uz tām, kā sasniegšanai gatavi pielietot militāru spēku.

Politiskajā ziņā Hanzas impērijā jau četras grāmatas no vietas notiek zināmā mērā mīcīšanās uz vietas, vismaz attiecībā uz Priekšsēdētāja Bazila Vinčeslava noturēšanos pie varas. Jā, karalis Pīters un gaidībās esošā karaliene Estara nevien ir devušies trimdā, bet pie viena izveidojuši alternatīvu Federācijas savienību, kurai ar katru dienu pievienojas jaunu biedru. Viens, ko līdz šim neesmu pieminējis, bet, kas ar katru grāmatu top aizvien izteiktākts, it īpaši, kad nav neviens lielas privātas korporācijas, ir Hanzas impērijas salīdzinājums ar PSRS kosmosā.

Liels, kaitinošs traucēklis Bazilam ir Zaļo Priesteru nevēlēšanas izmantot WorldForest intelekta mežus, lai nodotu ziņas viscaur Hanzai. Gadu gaitā kopš haidrogu uzrašanās un kara ar tiem Priekšsēdētājam ir zudis skaidrs skatījums uz lielu bildi, kuru nesamaitātu priekšstati par citu varbūtējiem uzskatītiem par karaļa nebūt nekonkurējošo rīcību u.c. faktoriem, kā rezultātā tagad katrā iespējamā reizē, kad varētu pieņemt deeskalējošu lēmumu, Bazils izvēlas tieši pretējo. Laikam jau vien loģiski, kā lielā konfrontācija starp Pīteru un Bazilu atlikta uz sērijas pēdējo grāmatu.

Līdzīgi, ka kaut kas notiek, bet personīgi ne pārlieku interesi saistošā veidā, varētu izteikties par Ildiranas impērijas politiskajiem gaiteņiem. Labi, ka vēl eksistē Klikiss roboti, kuri nespēj snaust vai atpūsties, un ir tikpat šokēti par savu agrāko saimnieku uzrašanos, kā jebkuršs cits. Vēl nepieminēti ir bijuši ūdens elementa Wentals rase, kura ne gluži aizkulisēs, bet ne arī pēc uzmanības alkstoši, ir devusi neatsveramu pienesumu cilvēcei karā gan pret haidrogiem, gan tagad pret citiem mošķiem.

Lai arī The Saga of Seven Suns nav bijusi tā galvu reibinošākā sci-fi sērija, kuru nepacietībā klausītos, kas nu tālāk notiks, un tehnoloģiju zinātniskā puse vairāk velk uz vāju novērtējumu, tad tomēr saglabāju cerību, ka autors Kevin J. Anderson galu galā pratīsies un noslēgumu pasniegs tādu, lai būtu gandarījuma sajūta par izturēto.

Kevin J. Anderson – Of Fire and Night (The Saga of Seven Suns #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Beidzot pienācis cilvēces, Klejotāju klanu (galvenokārt) un Hanzas impērijas laiks dot pretriecienu haidrogu gāzes planētu iemītniekiem, kuru fanātiskās ieceres iznīcināt gan cilvēci, gan otru humanoīdo Ildiranas impēriju būs pierādījūšas par pārlieku ambicioziem plāniem.

Hanzas priekšsēdētajs Bazils Vinčeslavs turpina turēties pie varas un kontrolēt visu notiekošo, cik nu tas vien iespējams. Kā pats pierāda ar izteikumu grāmatas ietvaros, tad Priekšsēdētāja pozīcija un politiskā vara ir visa viņa dzīve, nekam citam nav ticis atvēlēts laiks. Tā nu iznācis, ka zaudējot šo varas posteni, nekam citam vairs nebūtu jēgas, kas labi izskaidro viņa brīžiem iracionālos lēmumus, kuru galvenie mērķi ir Klejotāju klani un Hanzas karalis un karaliene Pīters un Estara.

Bet lai cik saprotama nebūtu Vinčeslava motivācija, tad Pīters šādu rīcību turpinājumu nedrīskt pieļaut, kas galvenokārt, protams, nav viņa izdzīvošanas interesēs, bet vēl jo mazāk nāk par labu Hanzas izredzēm sakaut haidrogus. Jo lielāku laiku Vinčeslavs velta propagandas imidžam iedzīvotāju masas acīs un šķietami vieglāk sakaujiem kaitēkļiem un ienaidniekiem kā Klejotāju klani, mazāk uzmanības un domu spēku atstājot risinājumu meklēšanai pret haidrogiem.

Bet cerība ne mirkli nezūd, jo ne visiem ir tiek ierobežots skats uz notiekošo. Tur lieli nopelni, lai Hanza nebūtu sakauta līdz ar šīs grāmatas beigām, ja ne vēl ātrāk pienākas jau vairākkārt pieminētajiem Klejotāju klaniem, bet ne tik bieži vēl pieminētajiem viņu galvenajiem tēliem – līderi Cesca Peroni un viņas vīru Reynald. Kopīgiem spēkiem abi Klejotāji sniedz nenovērtājami milzīgu palīdzību ūdens elementa būtnēm Ventaliem un WorldForest intelekta mežam, bez kuru atbalsta haidrogi galu galā būtu pārāk ievērojams naidnieks. Tas viss par spīti citu centieniem, kuriem šķietami būtu jābūt vienā frontes pusē, viņus aizkavēt un sakaut.

Tikmēr Klikiss zudušās impērijas radītie roboti nebūt nesnauž. Viņi aktīvi, lai arī pārsvarā no aizkulisēm palīdz haidrogiem viņu genocīdiskajā karā pret Hanzas un Ildiranas impērijām. Bet šāda snaudoša pozīcija Of Fire and Night ietvaros mainās. Tā teikt, it kā cilvēcei jau tā nepietiktu ar potenciāli katastrofālām problēmām. Bet par laimi šīs The Saga of Seven Suns noslēgumā arī cilvēces pretiniekiem seko kāds negaidīts un nepatīkams pārsteigums.

Kevin J. Anderson – Scattered Suns (The Saga of Seven Suns #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Haidrogi turpina savu nosprausto karagājienu/genocīdu pret cilvēkiem, bet ar to vien viņiem nepietiek. Aiz mazas, šķietami niecīgas nesaprašanās ar Ildiranas Impēriju, ar kuras nelielu palīdzību tie reiz iznīcināja Klikis rasi, tie apņēmušies iznīcināt arīdzan otru humanoīdo rasi.

Sižeta uzmanība Scatterd Suns laikā tiek sadalīta vairākās frakcijās, veltot uzmanību gan Ildiranu mazītiņajam pilsoņu karam, pašreizējā Mage-Imperator Džoraha brālim cenšoties viņu gāzt, gan cilvēces Hanzas līgas impērijā, kurā Priekšsēdētāja Bazila Vinčeslava rīcībā pēdējā laikā kļūst bīstami iracionāla un neparedzama, gan Klejotāju (Roamer) klaniem, kuri kļuvuši par vienu no Bazila fokusa upuriem. Tā teikt, ja nav iespējams gūt vieglu un ātru uzvaru pār haidrogiem, tad propagandas vārdā ir nepieciešams cits teorētiski vieglāk sakaujams naidnieks.

Imperatora Džoraha arguments centieniem gāzt esošo valdnieku ir līdzīgs Bazila Vinčeslava rīcībai, ka viņa pieņemtie lēmumi drīzāk apdraud pavalstniekus un impēriju kā tādu, ka viņa virsvadībā cerība sakaut tik bīstamos haidrogus ir tikpat kā neeksistējoša. Turpinot domu gājienu līdzīgā gultnē, kaut arī vieglas vēja pūsmas par šādu rīcības virzienu pavīd vien uz šīs grāmatas beigām no Hanzas (marionetes) karaļa Pītera puses, ka iespējams nepieciešama Bazila slepkavība, lai novērstu lieku apdraudējumu miljoniem citu cilvēku. Šo salīdzīnoši līdz šim tik radikālo lēmumu pamudina Pītera sievas, ar kuru precības noorganizētas tīri politiski, bet kuru iemīlējis, negaidītā grūtniecība, kuru +/- trīs mēnešus izdevās noslēpt, bet nu vairs ne, bet tas neliedz Bazilam dot rīkojumu, ka jāveic aborts, bez mazākajām šaubām, ka viņa vārdam būtu jāklausa bez mazākās iebildes.

Lai arī haidrogi nemazina savu iecerēto posta darbu apjomus, tad sērijas ceturtajā grāmatā viņiem veltītais laiks ir salīdzinoši mazāks, vairāk pavadot laiku pie iepriekš minētājiem jautājumiem. Tikmēr tikpat iracionāls uz iznīcības un genocīda nospraustais ceļš ir Klikis robitiem, kuri apņēmušies ‘’atbrīvot’’ no verdzības visus cilvēces radītos robotus, tā teikt savus brāļus, un par šo pārkāpumu iznīcināt visus cilvēkus un Ildiran impērijai rūpīgi jāuzmanās, lai tāpat kā cilvēceu nekļūtu par ienaidnieku gan haidrogiem, gan klikis robotiem. Tomēr autors Kevins J. Andersons dod zināmu cerības stariņu elementālo rasu izskatā ar WorldForest īpašajiem mežiem un ūdens bāzes rasi Wentals. Lai arī varētu argumentēt, ka viņu spēju izskaidrojums ir gandrīz vai neeksistējošs un robežojas ar maģiju, tad nešaubos, ka tieši šie spēki arīdzan gūs atriebību pēc pašu zaudētā kara pret haidrogiem pirms tūkstošiem gadu.

Citādi Scattered Suns ir bijusi pagaidām labākā grāmata The Saga of Seven Suns ietvaros, ja neskaita ierastās lietas, kas man nepatīk zinātniskajā fantastikā kā tādā, kur tāltālā nākotnē varoņi atsaucas uz kādu kultūras fenomenu vai zvaigzni, kas zināma mums tagad, bet nepiemin neko salīdzinoši svaigāku no pašu laika. Un vēl šāds tāds sīkums, kas no autora puses prasītu lielāku uzmanību radītās pasaules uzbūves sīkākajām vēstures detaļām.

Kevin J. Anderson – Horizon Storms (The Saga of Seven Suns #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Karš starp trim lieliem spēkiem, kuriem cer pievienoties vēl vismaz viens (ventali), starp cilvēces Hanzas līgu un gāzveida hydrouges un starp cilvēkiem līdzīgajiem, bet visnotaļ atšķirīgo Ildiran impēriju un arīdzan haidrogiem. Tomēr pat divi nopietni lielizmēra pretinieki neliek haidrogiem satraukties vai atturēt viņus no paša galvenā mērķa iznīcināt pasauļu kokus, kuri spēj savā starpā sazināties, lai uz kuras planētas neatrastos.

Diemžēl vienotība ne Ildiranu, ne cilvēces pusē ir tā spēcīgākā pat šādos kritiski svarīgos apstākļos. Hanzā pie varas un troņa cenšas noturēties Priekšsēdētājs Bazils Vinčeslavs, kurš līdz šim arī pirms pašreizējā karaļa Pītera no aizkulisēm vadījis un kontrolējis visus pieņemtos lēmumus. Vien Pītera kandidāta izvēle šķiet bijusi pat pārāk laba. Ja iepriekšējo karali nekas diži neinteresēja un varēja viegli bīdīt un ietekmēt, tad Pīters turpina audzēt un parādīt mugurkaulu un spēju pieņemt paša lēmumus, kas nebūt nav Vinčeslavam pa prātam tik lielā mērā, ka līdzīgā manierē, kā atrada Pīteru, viņš no impērijas dzīlēm izvelk Danielu kā potenciālu Pītera aizvietotāju, ja nu nemierīgajos kara laikos ‘’kaut kas nelāgs notiktu’’.

Politiska nestabilitāte tiek parādīta arīdzan Ildiran impērijā. Kaut arī pirmais iespaids varētu būt, ka tik vērā ņemams naidnieks kā haidrogi varētu likt diviem ārēji līdzīgiem spēkiem apvienoties, tad tas būtu maldīgs priekšstats. Vēl jo vairāk problēmu Ildiranu pusē un it īpaši pašreizējam Mage-Imperator Jora’h rodas, kad cita spēcīgam un ietekmīgam politiskajam konkurentam un censonim uz imperatora sēdvietu nāk klajā neglaimojoši fakti par veidu kā Džorahs pēc iepriekšējā imperatora un tēva nāves pārņēmis varu.

Par spīti visam kā vieniem, tā otriem vispirms jāmēģina panākt vienotība pašu rindās, pirms var būt jebkāda cerība noturēties pret vai pat sakaut varenos haidrogus. Tajā pašā laikā neaizmirstot par Klikiss robotiem, kuriem arīdzan ir samaitāti cilvēcei un Ildiran impērijai nedraudzīgi plāni.

Kopumā pagaidām kompetenta, nesasteigta sci-fi sērija.

The Horus Heresy books #3-5

#3 – Galaxy in Flames by Ben Counter

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešā sērijas grāmata ir tā, kurā piepildās vispārējās sērijas premise – karavadoņa un līdz tam Imperatora labās rokas Horusa nodevība. Par cik šāds pavērsiens domājams nevienam sērijas lasītājam nesagādās pārsteigumu, tad izpildījuma nozīme ir vēl jo svarīgāka. Varbūt ik pa brīdim vērienīgās kauju ainas un tēlu meistarīgo kustību apraksts atkārtojas, tad kopumā Galaxy in Flames lieliski iekļaujas sērijas stilā.

Līdz šim Warmaster Horuss tur laukā Visumā ir bijis uzticams uz goda. Krusta karš, lai atbrīvotu to no nešķīstām citplanētiešu rasēm un atgrieztu pie Patiesības reiz Strife ēras dēļ zaudētās planētu kolonijas, lielākoties ir bijis liels uzvaras gājiens. Diemžēl saskare ar Warp Visuma pusi, kas ļauj mērot gaismas gados izmērāmas distances stipri īsākā laikā, un tur mītošajoem pārdabiskajiem Haosa spēkiem ir spējuši korumpēt gan Horusa, gan viņa tuvāko atbalstītāju prātus. Jāatzīmē fakts, ka Imperators ne reizi nav uzskatījis par vajadzīgu brīdināt Horusu un viņa brāļus Primarch tipa komandierus par patieso Haosa dabu.

No malas Horusa iegansti, lai saceltos pret Imperatoru, varētu šķist puslīdz racionāli. Klātneesamība (atrašanās uz Terra/Zemes) un atrautība no aktīvā Krusta kara un tā sagādātajām grūtībām un jaunas reliģijas izveidošanās, kas Dieva vietā nostāda Imperatoru, lai arī visa Krusta kara un Impērijas pamatā ir tikai un vienīgi zinātne un racionāla domāšana, atmetot jebkādus pesteļus. Tomēr nodaļu segmentos no Horusa un viņa atbalstītāju segmentos cauri spīdam var saskatīt varaskāri. Horusa acīs viņš ir krietni labāk piemērots Impērijas vadīšanai. Nenoliedzot Imperatora padarīto cilvēces labā, lai tā maz eksistētu, Horuss nespēj, neko nedarīdams, ļaut viņam tagad to novest neceļos. Vai vismaz tā viņš pats sev to cenšas argumentēt.

Kā nenovēršamai vilciena, lidmašīnas u.c.katastrofai lasītājs var sekot, kā saujiņa labo galveno tēlu, apjautuši, kas tiek plānots, cenšas brīdināt Imperatoram lojālos spēkus. Lai nepieļautu, ka Horusa nodevība, kas aizsākas kādā no Terra attālā galaktikas nostūrī, neatstātu dzīvajos nevienu Imperatoram lojālu un pārsteigtu viņu nesagatavotu.

#4 – The Flight of the Eisenstein by James Swallow

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirmā puse un vēl drusku pēc būtības ir trešās grāmatas notikumi no Deathguard leģiona kapteiņa Nathaniel Garro puses. Pirmajā momentā bija neliels nepatīkams izbrīns, jo grāmatas nosaukums un premise sola kaut ko citu, bet gods godam autoram James Swallow izdevās lieliski pasniegt notikumu attīstību un atšķirīgo pieredzi par Horusa nodevību. Un par sēriju kopumā ir prieks – četri dažādi autori, bet neviena pēc stila un manieres ievērojami neizceļas sliktā ziņā. Protams, šāda tipa projektā ir vadlīnijas, bet, par cik Warhammer nav tāda tipa ekranizāciju kā Star Treck, tad ceru, ka autoriem domājams varētu būt lielāka izvēles brīvība attiecībā uz sižetu un tēliem.

Lielākā daļa Astartes leģionāru ir pieraduši akli sekot komandām, ļaut citiem izlemt viņu vietā un principā būt vien kā ierocim/instrumenta citu rokās. Kapteinim Garro ir paveicies, ka viņš šajā aspektā ticis drusku apdalīts. Kaut arī nereti rodas situācijas, kurās jāšauj vispirms un jautājumus uzdot pēc tam, šoreiz jāpieslēdz veselais saprāts, lai neļaut sevi ievilkt prātam neaptveramajā Horusa nodevībā, kas bez šaubu ēnas izraisīs pilsoņu karu starp daudzajiem leģioniem un prasīs simtiem un vēl vairāk tūkstošu dzīvības. Ja kāds apšaubīs Garro lojalitāti Imperatoram, tad dabūs dārgi par to samaksāt.

Impērijas un tās Krusta kara pamatā ir visa veida reliģiju, māņticības un ticības pārdabiskajam izskaušana. Tomēr gan pirms, gan īpaši pēc Horusa rīcības dzīvību starp leģionāriem un to kosmosa kuģu apkalpes rindās rodas reliģija, kura Dieva statusā ierindo Imperatoru. Ne viens viens tēls, kurš dedzīgi pirms tam ticējis paša Imperatora diktātam, ka dieviem utml tic tikai pēdējais muļķis, jaunāko notikumu gaismā sāk mainīt domas. Šajā aspektā izceļamo divi tēli – svētās statusu ieguvušo Euphrati Keeler un viņas uzticamo kompanjonu un “apustuli” Kyril Sindermann. Autors nedaudz apspēlē ticību kādai personai kā līderim, atmetot jebkādus dievišķuma aspektus, bet kopumā var just autora pārliecību augstāku spēku eksistencei.

Vien caur dažu tēlu pērspektīvu autoram izcili izdodas radīt iespaidu par Warhammer Visuma grandiozumu. No cīņas pret dažādiem citu rasu citplanētiešiem līdz iekšējai cīņai Impērijā par ideāliem un principiem.

#5 Fulgrim by Graham McNeill

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Stāsts par Primarch Fulgrim, kā gan tas varēja notikt, ka pirms tam tik augsti godājams un cildināms X leģions Emperor’s Children varēja krist tādā negodā, nodot savus brāļus citos leģionos, nodot cilvēces glābēju Inperatoru un pievienoties Horusa nodevības kampaņai.

Fulgrim ir X leģiona vadonis, primarch, uz kuru kā uz jebkuru Primarch paskatoties vien parastajam mirstīgajam sāk ļodzīties ceļi. Draugam no neizmērojamā dievišķā skaistuma, naidniekam no acīmredzamā spēka, kas pret viņu bez žēlastības tiks pielietots.

Pa nodaļai vien no vienas militāras sadursmes uz otru, būtu tie citplanētieši vai nodevīgi cilvēki no Exploration Age, autors parāda Fulgrima, viņa tuvāko padoto un līdz ar viņiem arī ierindas kareivju nolaišainos augstprātības pagrimuma bezdibeņos. Kā nejaušs citplanētiešu artefakta atradums, nenojaušot, ka tas saistīts ar Immaterium un Warp dimensijas Haosa ļaunajiem spēkiem, spēj tik dramatiski soli pa solim, lai saimnieka, Fulgrima, organismam tā šķistu paša ideja, izmainīt personību uz slikto pusi.

Šī ir pirmā atkārtotā grāmata no kāda autora Horus Heresy sērijā, iepriekš Horus Rising. Atmiņā no iepriekšējās reizes nav palicis, ka autoram tajā ir bijusi tik daudz sakāpināta un epitetu pilna lillā proza, kas īpaši izpaužas kaujas ainās, kuras uz grāmatas beigām kļūst jau nogurdinošas no to vienveidības vien. Krietnu daļu, neko nezaudējot, būtu iespējams izņemt. Lai arī Warhammer novelizētā pasaule šķiet fascinējoša, šķiet būs labāk, ja ieturēšu pauzi pirms nākošās. Īpaši, ja arī Descent of Angels pēc premises spriežot galvenokārt ir par notikumiem kādā no daudzajiem leģioniem upirms Horusa nodevības un pēcāk sekojošo reakciju no viņu perspektīvas.

J.S. Morin – Black Ocean: Mercy for Hire #1-16.8

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kosmosa operas sāga 16 salīdzinoši īsās grāmatās (individuāli) plus daži īsie bonusa stāsti, kā pēdējie divi, tādi kā sava veida epilogu veidojoši noslēguma stāsti.

Visas sērijas garumā ir vairāk par diviem galvenajiem tēliem, bet par pašiem galvenākajiem būtu saucama burve Espere un Kubu, kuru pavisam viegli ir noturēt par parastu suni, bet patiesībā ir jaunatklāta sevi apzināties spējīga rase. Viņiem specifiski šai sērijai pievienojas jauns galvenais tēls Wesley Wesley. Lētu B kategorijas spraiga sižeta, trilleru aktieris, kuru reizēm grūti nopietni uztvert viņa izturēšanās un izteikumu dēļ, bet kura slēptie talanti sērijas gaitā lieti noderēs Esperei, Kubu un co, un būs neatsverama sastāvdaļa to veiksmīgam iznākumam.

Lai būtu interesantāk lasīt vai klausīties Mercy for Hire piedzīvojumus, ieteiktu labāk sākt ar pirmo Black Ocean sēriju un tad izvēlēties, ar kuru Black Ocean spin-off sēriju turpināt tālāk. Pie viena nebūs sveši citi mazāk nozīmīgi vai retāk pieminētie tēli, kuru stāsts netiek šeit fokusēts.

Mercy for Hire var iedalīt četrās daļās. 1)Vienkārši piedzīvojumi ar Esperi kā algotni, kura gatava palīdzēt grūtībās nonākušajiem situācijās, kuras parastajiem likumsargiem nav pa spēkam.

2)Kad pamatnoteikumi un konkrētās sērijas pasaules uzbūve iepazīstināta pienācīgi, viena no misijām noved pie Zemes Senās Ēģiptes stilā ieturēta kulta, kas kurorta aizsegā veic savas kriminālās aktivitātes. Konfrontācija starp šiem salašņām, kuri no sevis iedomājas nez kādus visu varenos dievus un sērijas labajiem varoņiem.

3) Trešo sadaļu varētu nosaukt par pārējas posmu uz (4) ceturto kulminācijas daļu, kurā Espere palīdz ieviest pārmaiņas visvarenākajā kriminālās pasaules sindikātā kāds jebkad eksistējis – Rucker Syndicate Šajā sērijas posmā iespēja kaut ko pilnībā neuztvert vai neizbaudīt līdz galam, ja šī ir pirmā saskare ar Black Ocean visumu, ir vislielākā. Bet autors pieliek gana lielas pūles, lai arī jaunpienācējs nejustos nelūgts viesis , lai notikumi līdz tam būtu pietiekoši, tomēr, ja vēl pirmajās daļās to atvieglo svaigi svešie tēli/pretinieki, tad noslēdzošajā, lai kā to negribtos, visu nevar izklāstīt uz paplātes, nepiegružojot prozu ar informācijas izgāztuvēm.

Mercy for Hire un Black Ocean pasaulē kopumā SFF kosmosa piedzīvojumi ir viegla rakstura. Nav ne par daudz tehniska žargona, ne humors, kas pārcenšoties aizietu absurdā. Arī galvenie tēli sērijas gaitā piedzīvo atzīstamas pārmaiņas, ja ne gluži izaugsmi tikai un vienīgi pozitīvā virzienā. Kā nekā pasaule melnajā visuma okeānā pārsvarā nav rožu dārzs vai laisks atpūtas parks, atradīsies gana daudz tādu, kuri ar ne tām draudzīgākajām metodēm centīsies iedzīvoties personīgā labumā uz citu rēķina. Nedz sižetā, nedz citos stāsta elemetos neiestajās garlaicīga stagnācija vai paredzama atkārtošanās, kas tik garā sērijā nemaz nav tik viegli.

Ģimene ne vienmēr ir tikai un vienīgi tavi asins radi. Kā rāda Esperes, viņas mācekles un arīdzan Kubu pieredzētais, tad par tādiem var būt arī ciešākie draugi un dzīves kompanjoni, kuri palīdzēt neatkarīgi no briesmām. *kaut kur tālumā dzirdama Vin Diesel balss*. Tumšo/slikto rakstura iezīmju līdzāspastāvešana ar labajām/pozitīvajām un kā kurā viens vai otrs ņem pārsvaru; fantāzijas pasaule(s), kurā būtu viegli iedomāties tēlus galēji krasās kategorijās tikai ar pozitīvajām un sliktajām īpašībām, tā vietā arī labie varoņi nereti sevi atrod darbojamies ārpus likuma robežām.

Stephen Baxter – Proxima (Proxima #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negaidīts kernel degvielas/resursa atklājuma dod iespēju cilvēcei doties plašāka Visuma apgūšanā un izpētētē tieši tad, kad tas visvairāk būtu nepieciešams, kad Saules sistēmai tuvākajā citas zvaigznes sistēmā Proxima Centauri tiek atklāta apdzīvojama planēta.

Proxima – planēta (tidal lock), kas riņķo ap mazu pundur zvaigzni, bet ne par tuvu vai tālu, lai uz tās nevarētu attīstīties dzīvība. Par cik visu laiku viena un tā pati planētas puse vērsta zvaigznes virzienā, tad ikdiena un regulārs miega režīms ir kas tāds, ko jaunam kolonistam uz planētas jāuzrauga, lai tas neizjuktu, bet vēlāk kolonistu bērniem ir neizprotams, kādēļ viņu vecāki izraugās gulēt šķietamā randoma laikā.


Sižets uz jaunatklātās planētas mijas ar notikumiem pašu dzimtajā Saules sistēmā, kurā grāmatas notikumu laikā, bet ne grāmatas Goodreads minētajā 27.gadsimtā, eksistē divas lielvaras UN Apvienotās nācijas un Ķīna. Katra paranoiski sargā savus zinātniskos atklājumus un prāto, ko pretējā puse potenciāli ir gatava izdarīt, lai to iegūtu. Lai gan ir atvertāk domājoši cilvēki, kuri uz katra stūra nesaskata eksistenciālus draudus, tad diemžēl skaļāki ir tie, kuri ar savu lieko uztraukumu, kuru papildina varaskāre, ir tieši tie, kuri apdraud līdzcilvēku dzīvības

Apvienotās Nācijas uz Proksimu nosūta Ad Astra kuģi ar +/- 200 kolonistiem ar cerību tādejādi planētu padarīt par savu, lai tad, kad to atklātu ķīnieši, uz planētas būtu par daudz UN piederīgo. Starp tiem Proxima grāmatas viens no galvenajiem varoņiem Yuri Eden, par kuru autors liek manīt, ka viņam ir krietna ne pārlieku patīkama pagātnes bagāža, bet salīdzinoši ar kompanjoniem uz Proksimas krietni labāks par vairumu no tiem.

Vāja priekšdarbu izpēte attiecībā gan uz pašu planētu, gan kolonistiem no UN puses, starp kuriem netrūkst ar nestabilu psiholoģisko noturību u.c.problēmām apveltītu, kā rezultātā pirmajos mēnešos papildus Proksimas jau tā esošajām sagādātajām grūtībām kolonisti biškucīt piedod nevajadzīgu nastu – ne visi mirst teiksim ierobežoto medicīnas vai pārtikas resursu dēļ.

Lai arī balansam grāmatā netrūkst nepatīkamu tēlu, no kuriem daļu varētu apzīmēt kā ‘’mačo idiotus’’, tad tos atsver kā minētais Jurijs, tā arī Medina, kuru attiecības un kopdzīve uz Proksimas nav tā pati draudzīgākā, bet apstākļu spiesti iemācās iepazīt vienam otra labās īpašības un nepaļauties tikai uz pirmajiem iespaidiem. Patīkami, labi galvenie tēli, kuriem just līdzi.

Tikmēr Saules sistēmā lasītājs vairāk seko zinātniece Stefānija  gaitām, kurai ir dota aktīva loma ne tik uz Merkura atklāto kerneļu izpētē, bet arīdzan to ieguves dzīslās atklātai tehnoloģijai, kura nevar būt nekas cits, kā vien kādas senāk zudušas civilizācijas paliekas.

Nedaudz ieskicētas idejas par multiverse, par ko grāmatas sižeta gaitā lasītājam pašam vairāk jāspekulē un autors nenoliek visu tā vienkārši priekšā uz paplātes. Papildus tam nedaudz autors nedaudz pieskaras mākslīgajam intelektam un sevi apzināties spējīgiem robotiem, un ka Proxima grāmatā tie lielā mērā joprojām tiek uzskatīti mazāk nozīmīgi, ne līdz galam līdzvērtīga ‘’dzīvība’’ cilvēkam.

Labs klifhengeris, būs interesanti redzēt, kādā virzienā dodas otrā grāmata Ultima.

Kevin J. Anderson – Hidden Empire (The Saga of Seven Suns #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Reiz Ildrian rase un impērija bija tā, kura cilvēcei deva tehnoloģisko grūdienu, lai tā varētu izplesties Visuma dzīlēs. Tagad, kad pašu impērijai iestājies panīkums un noriets (indivīda mūžs garāka par cilvēku), neizprot cilvēku parazītisko vēlmi un dziņu apgūt teju katru kaut cik apdzīvojamo planētu un to pavadoņus, lai tikai varētu to saukt par savējo.

Tikmēr divi arheologi pēta jau pasen zudušas Klikiss impērijas drupas uz vienas no to kādreiz apdzīvotas planētas, kuri tās pēta. Papildus kompāniju viņiem sastāda daži no ledus ieskauta miega atmodušies Klikiss radīti spēcīgi insektveidīgi roboti, kuri apgalvo, ka viņu atmiņās nav saglabājušies dati, kas izskaidrotu iemeslus straujajam Klikiss impērijas sabrukumam. Ja vēl sākotnēji roboti šķiet tīri īpatnējā veidā jauki, nekaitīgi un pat izpalīdzīgi, tad abiem arheologiem turpinot darbu un pašiem atklājot, šo to satraucošu, robotu uzvedība kļūst krasi atšķirīga.

Ehti – no ūdeņraža veidota degviela, kas darbina visus gan cilvēku, gan Ildrian vadītos kosmosa kuģus. Varētu pat teikt, ka ehti degviela kļūs par šīs un vismaz turpinājuma galveno problēmsituāciju. Visvieglāk ehti var saražot, izmantojot gāzu planētu milžus, bet šis tik kritiski svarīgā resursa avots draud tikt pilnībā “nogriezts”, kad cilvēku puse eksperimentāli izmanto vienu no Klikiss aizgūtu tehnoloģiju (līdz galam neizpētītu un neizprastu), lai mākslīgi radītu zvaigzni. Izrādās, ka visas gāzu planētas apdzīvo no gāzveida vielām sevi apzināties spējīga rase – hydrogues. Eksperimentā tikuši nogalināti miljoni un ehti embargo ir viņu atbildes solis pret akmens planētu ‘’parazītiem’’. Intereses pēc pameklēju Google, ka ir citi gāzveida vielu rasu precedenti. Vien rodas jautājumi kaut vai par šo hydrogues fizioloģiju

Uz šo brīdi tikai pašiem arheologiem zināmajiem atklājumiem ir potenciāls kardināli izmainīt sērijas gaitu – 1) spēja ceļot no planētas uz planētu ar portālu palīdzību. Tātad nevajag ehti degvielu un krīze ap to un maiteklīgais 2) Klikis sabrukuma iemesls robotu vēršanās pret saimniekiem, esot karā pret hydrogues. Tā teikt klasiska robotu sacelšanās, un, cik varēja nojaust, tad Klikiss robotos nav iestrādāti klasiskie pirmie trīs robotu likumi.

Labs, plaša mēroga SFF ar interesantiem skatpunktiem ne tikai no cilvēku, bet arī citplanētiešu Ildrian POV. Protams, jārēķinās, ka tie tik un tā būs antropomorficēti citplanētieši, bet ar visu to kopskats un lielā bilde vismaz pirmajā grāmatā šķiet daudzsološa.

Iepalicēji #32

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Hellhole Inferno (Hellhole Trilogy #3) by Brian Herbert, Kevin J. Anderson

Noslēdzošā triloģijas grāmata, kuras autori turpina pielaist vienas un tās pašas kļūdas no grāmatas uz grāmatu, turpina izvēlēties vieglāko ceļu, nevis piestrādāt un kaut cik pamatot, piemēram, telemancy=telekinēzes spējas Xayan citplanētiešiem. Kāpēc diviem tēliem to spēju diapazons ir šķietami neierobežots, izteikti brīžos, kad tas sižetiski ir visvairāk izdevīgi, bet citi tiek pataisīti par labākajā gadījumā kartona tēlu pakalpiņiem.

To pašu varētu teikt par gandrīz komisko labo un slikto tēlu klišejisko sadalījumu, kur par piemēru minama tirāniskās diadēmas Mišelas gāšana no troņa un aizstāšana ar it kā citu vīriešu kārtas dižciltīgo, bet pēc izteikumiem, darbībām un tēla motivācijas nevarētu pateikt, ka runa ir par citu varoni.

Komplimenti un uzslavas nenāk prātā ne par triloģiju caurvijošo militārā konflikta atrisinājumu, ne citplanētiešu mistisko Alaru pacelšanos/evolūciju uz augstāku eksistences plakni. Kā viens, tā orts novienkāršots un sasteigts, neskatoties uz grāmatas un visas triloģijas apjomu.

Zinu, ka šis autoru duets bez žēlastības un kompleksiem ir sarakstīju un turpina rakstīt visus iespējamos prīkvelus un sīkvelus par Brian Herbert tēva Frenka Herberta Dune sērijas grāmatām, lai izpiestu maksimāli iespējamo naudu un māca šaubas, cik laba būs šī triloģija un cik daudz piestrādāts, lai tā tāda varētu būt. Pēc pirmās un vēl pēc otrās biju kaut cik labās domās, nevarētu ne pārlieku slavēt, ne nopelt, diemžēl noslēdzošā triloģijas grāmata liek to pārdomāt.

***

Empire From the Ashes (Starfire #1-3) by David Weber

Triloğija, kura ar katru nākamo grāmatu kļūst salīdzinoši labāka. Ja būtu klausījies atsevišķi, kā ar šī autora Insurrection grāmatu, tad nepamet sajūta, ka iespaids par to būtu izvērties līdzīgs.


#1 Mutineers’MoonColin Macintyre rutīnas lidojumā pāri Mēnesim atklāj ne tikai, ka kaut kas nav riktīgi un kā vajadzētu būt ar tik ierasto un pašsaprotami Zemes pavadoni, bet sastop teju 50 000 gadus miega režīmā guļošu AI citplanētiešu kuği. Sižets par un ap no kurienes tas uzradies var sākties.

#2 The Armageddon Inheritance – konspektējot dažos teikumos, Kolins un Co mākslīgā intelekta mudināti apciemo lielu kosmosā aizmirstu artefaktu/staciju un visai nejauši kļūst par zudūšās Impērijas jauno Imperatoru, kas paša sievai (tagad jau imperatorei) saprotami nāk kā pārsteigums. Paralēli Kolina komanda noskaidro iemeslus pēkšņai un straujai iepriekšējās Impērijas lejupslīdei un sabrukumam.

#3 Heirs of Empire– darbība noris pāris gadus pēc The Armageddon Inheritance notikumiem. Šajā grāmata Kolina un viņa sievas dēls ar viņa kolēğiem ir devušies nozīmīgā misijā atgriezt Impērijas sastāvā kādreiz tai piederošu planētu. Kurā tagad dominē pret tehnoloğijām un zinātni vērsta reliğija, kas izskaidrojams, ka kļūmīgs atklājums ar letālām sekām, ir bijis vainojams pie Impērijas iznīcības. Paralēli sižets, kurā pret Kolinu tiek plānots atentāts.

Komisks audio grāmatas mīnuss, ka visu laiku šķita, ka AI Duhak tiek izrunāts kā DayHawk. Nezinu, vai tas skaitās kā kompliments grāmatas ierunātājam, vai tieši pretēji, bet visvairāk patika fragmenti, kuros skan mākslīgā intelekta tēla Duhak monotonā runa.

***

Unnatural Causes (Adam Dalgliesh #3) by P.D. James

Detektīvs Adam Dalgliesh savas sērijas pirmajās divās grāmatās ir pastrādājis pat ļoti čakli, lai varētu pelnīti doties atpūsties teiksim uz lauku kotedžas pie savas tantes, lai atgūtu spēkus jauniem varoņdarbiem. Bet vai tas jebkuram rūdītam detektīvu/kriminālromānu lasītājam būs kāds pārsteigums, ja liktenis detektīva ceļā noliks acīmredzami nogalinātu personu, kad neatliek nekas cits, kā arī brīvajā laikā pielietot savus izcilos izmeklētāja talantus. Tā nu tas diemžēl izdomātos romānos notiek, un atpūsties Adamam nav lemts.

Jo interesentāk, kad noskaidrojas nogalinātā personība – vietējs kriminālromānu rakstnieks Maurice Seton, kuru atrod dreifējam laivā ar nocirstām plaukstām. Uzreiz kā pirmie aizdomās turamie kļūst citi tuvējā apkārtnē dzīvojošie draugi rakstnieki ar bagātu izdomu. Kas zin, varbūt kāds smeļas iedvesmu saviem romāniem no dzīves pieredzes. To starpā arī detektīva Adama tante Džeina, kura draugu kompānijā prātodama kur gan palicis Maurice, pasprūk traka versija un tieši tik precīza, kādā atrod nogalināto upuri.

Adamam, asistējot viņa kolēģim inspektoram Rekkles, atliek vien tas nieks, kā izburties cauri visu aizdomās turamo mudžeklim, kuri ar savām spekulācijām un amatieriskajiem prātojumiem par slepkavas identitāti un motīviem, no kuriem viens loģiski cenšas novirzīt aizdomas no sevis uz kādu citu, tikai un vienīgi apgrūtina nonākšanu līdz patiesības graudam.

***

The Bodies Left Behind by Jeffrey Deaver

Šķietami aizdomīga zvana 911 pārbaudīšana, kurš pārtrūkst jau pēc pirmā vārda, policistei Brinai pārvēršas gatavajā murgā, kad varbūtēja sadzīves konflikta vietā starp vīru un sievu viņa atklāj ne vien laulāto pāri nogalinātu, bet vainīgos slepkavas vēl turpat uz vietas.

Protams, Brina, upurējoties labāka sižeta vārdā, pie pirmajiem signāliem, ka kaut kas nozieguma vietā varētu būt ne tā, neizsauc papildspēkus, lai nepakļautu sevi liekām briesmām, bet pati bezapdomīgi dodas izpētīt acīmredzama nozieguma vietu. Vēl jo vairāk Brinai tur nemaz nevajadzētu atrasties, jo izsaukuma brīdi bija mājās ārpus darba laika un tikai priekšnieka zvans, jo viņa atradās vistuvāk, vainīgs pie viņas izraušanas no siltās mājas drošības.

Laikam nebūtu jābrīnās, ka grāmatā (publicēta 2008.g.) neviens tēls nejūtas šokēts vai pārsteigts par šāda veida traucējumu no darba savā brīvdienā, jo par robežu trūkumu un darbinieku traucēšanu brīvdienā ir dzirdēts ne tas vien. Latvijā šķiet pagaidām tik traki vēl nav aizgājis.

Citādi pēc visiem parametriem labs, baudāma kriminālromāns ar pavērsieniem visas grāmatas gaitā.

Trīs vienā #3

Iepalicēju rakstā mazāk pazīstamais un drusku vecākais brālis Trīs vienā raksts, kurā pavisam īsi pieminu katru izlasīto vai noklausīto grāmatu, pirms turpinu kādu citu.

***

Red Seas Under Red Skies (Gentleman Bastard #2) by Scott Lynch

Locke Lamora un viņa labākais draugs un kompanjons Jean pārceļas uz Gentleman Bastards Lasvegasai vai Makao līdzvērtīgo Tal Verrar. Abu plāns ir izmantot savus daudzpusīgos smagā pieredzē iegūtos zagļu un manipulatoru u.c. veida talantus, lai ar veiksmi un krāpšanos azartspēlēs nokļūtu pēc iespējas tuvāk cieši sargātai dārgumu krātuvei vienā no pilsētas prestižākajiem azartspēļu namiem.

Spēles, kuras tiek parādītas grāmatas darbībā nav gluži nokopētas vai ar minimālām izmaiņām paņemtas no mūsu realitātes, autors ir pacenties, lai tās būtu gana unikālas viņa izdomātajai pasaulei. Tikpat labi ir ticis piestrādāts pie Locke un Jean raibu raibajiem piedzīvojumiem, kuri ne tikai noiet greizi, kas būtu vēl maigi teikts, bet ne vienu reizi vien pietuvina abus tuvu nonākšanai aizpasaulē.

Pie pasaules uzbūves, kura šķiet vēl vēsturiski atrodas pilsētvalstu laika posmā, Red Seas Under Read Skies ietvaros ir krietni piestrādāts un šis aspekts tiek pienācīgi apģērbts ar miesu,  ko lieliski palīdz atrādīt Locke un Jean elpu aizraujošās gaitas; arī tēli kā galvenie, tā arī mazāk nozīmīgie vairums ir gana interesanti, lai nerastos sajūta, ka kāds no tiem tikai palīdz virzīt sižeta gaitu. Vienīgais, kas visvairāk lika vilties bija pats sērijas otrās grāmatas lielais kulminācijas punkts, kas šķita tāds ne visai izteiksmīgs salīdzinoši ar visu pārējo grāmatu.

***

The Prefect (Revelation Space #0.1, Prefect Dreyfus Emergency #1) by Alastair Reynolds

Grāmatas otrs nosaukums Aurora Rising, ja ne gluži labāks, tad vairāk uzsvaru liek uz vienu no grāmatā esošajiem mākslīgajiem intelektiem, kura, paredzot mēru u.c. postošu slimību izplatīšanos, kas varētu smagi kaitēt cilvēcei uz neskaitāmiem habitats, preventīvi rīkojas jau tagad.

Tikmēr ar nosaukumu The Prefect, zem kura klausījos šo grātamu, vēl nezinot par otru, akcentē cilvēcisko stāsta pusi, kad prefekts Dreyfus un vēl daži viņa līdzgaitnieki ir pret tik drastisku soli, jo nākotnes draudus paši nesaskata. Vai arī ieslēdzas paranojas bailes par mašīnu/MI sacelšanos, un aktuāls kļūst jautājums, kad runa ir par tik nopietniem lēmumiem, cik tālu esam gatavi uzticēties?

Paļaušanās uz sīkumiem un arī lielākām lietām, ko ikdienā paveic MI, vairums pat neizdomājas un ir kļuvis pašsaprotams un ikdienišķs. Faktiski savas un vienlaikus lielākas sabiedrības drošība jau tiek uzticēta, bet, kad no MI puses nāk aptuveni un neskaidri teju orākulu pareģojuma līmeņa prognozes par salīdzinoši tālā nākotnē gaidāmu katastrofu, kas tā brīža pieaugušos varbūt varētu pat neskart, tā uzreiz ieslēdzas citi instinkti.

Kopš klausījos Revelation Space pirmo grāmatu jau ir pagājis labs laiciņš, drusku virs 4 gadiem, bet daži termini un arīdzan pats ierunātājs spēja +/- gana ātri atsaukt atmiņā faktus par šo pasauli.

***

The Bone Field (The Bone Field #1) by Simon Kernick

Kad pirms daudziem gadiem Taizemē pazudušas sievietes mirstīgās atliekas tiek atrastas turpat Anglijā, pirmie detektīva inspektora Ray Mason jautājumi loģiski saistīti ar to, kā gan viņa vai viņas ķermenis ir tur nokļuvis no Taizemes, pieņemot par patiesību faktu, ka pirms pazušanas upure (Kitty) tur devās ar draugu. Papildus adrenalīna devai, upures Kitijas tā laika draugu tieši tad, kad viņš sava advokāta klātbūtnē, vēloties nodrošināt sev imunitāti pirms atklāt kaut ko policijai, tiek nogalināts, Rejam pašam knapi paliekot dzīvam.

Visa izmeklēšana, kura visai ātri pārkvalificējas slepkavības lietā, seko visai ierastai žanra kārtībai. Diemžēl grāmatas proza, dialogi un tēlu motivācija vairāk liek vilties nekā priecāties, jo rodas sajūta, ka autoram lielākoties prātā ir bijusi doma, kā tas varētu izskatīties uz lielā ekrāna. Ir daudz tādu klišejisku un neticami par daudz dramatisku notikumu secība vai tēlu reakcijas un teiktas, kas būtu iespējama vienīgi izdomātā pasaulē, kas asociējas vairāk ar to, kas redzams kinofilmās .

Arī pats galvenais varonis detektīvs inspektors Rejs šķiet izvilkts no fantāzijas pasaules ar atbilstoši traģisku bērnību, lai nostādītu viņu uz likumsarga ceļa, lai ļaundariem, kas patrāpītos viņa ceļā, būtu jānodreb no tā vien. Tīri jābrīnās, ka gan pirms, gan pēc grāmatas notikumiem Rejam Meisonam ir tā pati profesija.