John Scalzi – The Human Division (Old Man’s War #5) un After the Coup (Old Man’s War #4.5)

15698479

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc tam kad Džons Perijs ir aplaimojis Zemi ar zināšanām par to, kā un cik ļoti Colonial Union un Colonian Defence Forces ir izmantojušas tās cilvēkresursus. Pirmā zemiešu iedzīvotāju un tās politiķu reakcija ir augstākās pakāpes šašutums par CU un CDF augsprātību iegrožojot Zemes tehnoloģisko attīstību un turot to vispārējā neziņā par notikumiem Visumā, kas šādas rīcības rezultātā Zemi principā padara par gluži vai kolonistu un kareivju fermu. Visas apsūdzības ir simtprocentīgi pamatotas, bet interesanti, ka visas grāmatas garumā, neviens no tēliem neieminējās, ka šīs ‘’pakalpīgas’’ laikā Zeme nav tikusi tiešā veidā apdraudēta, par spīti līdz šim agresīvajai ekspansijas politikai un daudzajām citplanētiešu rasēm, kuru starpā cilvēki nav favorītos.

Krīze attiecībās starp Zemi un CU & CDF krasi izmaina ierasto militāro agresiju un paļaušanos uz nerimstošu plūsmu jauniesaucamo, kuri ar prieku sasnieguši 75gadu vecumu izvēlas iestāties CDF, lai uzsāktu jaunu dzīvi, neskatoties uz informācijas trūkumu, par to, kas viņus sagaida, vai to, cik niecīgs procents izdzīvo pirmos desmit dienesta gadus. Tādēļ The Human Division fokusējas dažādām diplomātiskajām misijām, bet arī ne kurām katrām. Tās nav zvaigžņotas planetāru karaļu vai imperatoru diskusijas ar cilvēkiem par jaunu sadarbību, bet gan diplomātiskā ‘’B-komanda’’, kuras galvenajiem varoņiem karjera nav bijusi no tām spožākajām.

Komandas sastāvs ir gana mazs, lai tie viens otru lasītāja atmiņā nenomāktu un katrs varētu izcīnīt savu vietu. Tās galvenie varoņi ir vadošā diplomāte Ode Abumwe, viņas palīgs (šķet ne gluži sekretārs) Hart Schmidt un CDF kareivis (militārais padomnieks/instruktors) Harry Wilson. Grāmatas sižeta laikā visi trīs pierāda sevi darbībā ar veiksmīgi pabeigtām diplomātiskajām pat tādās situācijās, kur citi būtu cietuši ne tikai vienkāršu neveiksmi, bet pat letālu iznākumu vispirms sev un pēc tam ar grūti paredzamām tālejošām sekām. Spēja improvizēt un nonākt pie risinājuma momentā uz vietas ļauj visiem trim kā komandai nonāk uzmanības lokā augstākos amatos esošām personām, kas viņu karjeru gadījumā ir visnotaļ pozitīvs pavērsiens, bet tas nebūt nenozīmē mierīgākus un mazāk bīstamus uzdevumus nākotnē. Veiksme vienā, otrā +/- nenozīmīgā reizē, bet ar vērā ņemamu iznākumu un veidu, kā tas sasniegts, dod iespēju pierādīt savus spēkus, kad B burtiņš tiek nomainīts uz A.

Harijs šajā grāmatā līdzīgi Džonam Perijam ir pilns ar sarkastiskām piezīmēm un jokiem. Nevar noliegt, ka līdzība starp abiem tēliem nav kompliments, bet ar visu to The Human Division ir no jauna notvēris to sajūtu, kas mani piesaistīja šai sērijai tās pirmajā grāmatā Old Man’s War.

Bet viss nav tikai par un ap šiem trim varoņiem. Liels sižetiskais laiks tiek veltīts arīdzan kādam noslēpumainam trešajam spēlētājam, kas ir apņēmies iznīcināt gan CU un CDF, gan aptuveni 400 citplanētiešu rašu (divas trešdaļas no zināmajām) aliansi Konklāvu, un tā sasniegšanai tā vien šķiet nežēlo nekādus resursus. Taktiskās metodes un izmantotās tehnoloģijas ir augstākās kvalitātes; pavedienie, kas ļautu noskaidrot, kas īsti stāv aiz visiem uzbrukumiem, tik pat kā nav nekādu un, ja kāds atrodas, tad arī tāds, kas nekur tālu neved.

Šaubu par sērijas noslēdzošo The End of All Things grāmatu pēc šīs ir mazas.

**

8627906.jpg

After the Coup (Old Man’s War #4.5)

Humora un apsprātību piebārstīts jauks īsais stāsts par vienu diplomātisko B-komandas misiju vairākus mēnešu pirms The Human Division notikumiem. Kārtējo reizi vienīgais veids, kā neizgāst misiju ir vērsties neordināru risinājumu virzienā, kas šoreiz prasa vienīgās militārās personas, Harija Vilsona, iesaistīšanos, kad uz citplanētiešu planētas notiek apvērsums un armija pārņem varu.

Iepalicēji #11

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

26031851._SY475_

Renegade (The Spiral Wars #1) by Joel Shepherd

Neilgi pēc negaidīta pārsteiguma paaugstinājuma Erik Debogande (turīgas un ietekmīgas ģimenes atvase) tiek pataisīts par grēkāzi un apsūdzēts sava kapteiņa slepkavībā.

Situācija, lai Ēriks tiktu pieķerts burtiski ar upura asinīm uz rokām un citi pierādījumi tiek sagatavoti tik profesionāli, ka Ērikam neatliek nekas cits kā bēgt labi apzinoties, ka slepkava ir kāds cits un ka diez vai patiesie slepkavības un apmelojuma pasūtītāji ļaus viņam pierādīt taisnību.

Meklējot neapšaubāmus un sevi attaisnojošus pierādījumus, Ēriks un viņa kuģa ‘’Fēniksa’’ komanda uzduras vēl lielākai konspirācijai, kurai nogalinātais kapteinis šķiet būs bijis par šķērsli. Renegade ir ne tik izteikti ar kaujām pārpildīta militārā zinātniskā fantastika, bet tieši vairāk uz politiskām intrigām ar Ēriku augstāko līmeņu konspirācijas vidū, ar to domājot arī cilvēku izveidotās impērijas līderus/ģenerāļus.

Grāmata īsi pieskaras arī detaļām par cilvēces pirmo saskarsmi ar citplanētiešiem, kura bija gandrīz fatāla gan planētai Zemei, gan pašai cilvēcei. Vien apžēlošanās no vienas citplanētiešu rases, kura ļāva citai ieņemt Saules sistēmu, ļāva cilvēkiem dot kādu prestparu un nokļūt tur, kur tā ir tagad.

23395680._SY475_

***

Illuminae (The Illuminae Files #1) by Amie Kaufman, Jay Kristoff

Nelegālai derīgo izrakteņu kolonijai Kerenza VII uzbrūk konkurējošas megakorporācijas BeiTech kosmosa kuģi, tā vietā, lai ziņotu atbildīgajām instacēm, jo paši labprāt iegūtu tās piedāvātos resursus. Kolonijas stresa SOS signālam atsaucas tikai viens WUC militāro kuģu komanda. No četriem uzbrūkošajiem iznīcināti tiek trīs kuģi, glabējiem izdodas daļu civiliedzīvotāju izglābt, bet bojājumi ir tik lieli, ka tas vairs nespēj pats izveidot tārpeju – Alexander ir komandkuģis no trim, un tā vietā reāllaikā jābēg uz tuvāko staciju, kas tālāk viņus varētu nogādāt drošībā

Tajā pašā laikā ceturtais BeiTech kuģis Lincoln nevar atļauties atstāt lieciniekus par viņu pastrādāto (turklāt par uzbrukumu WUC militārajam kuģim gaidāmas milzu nepatikšanas, ja kāds uzzinātu), tādēļ aizsākas pakaļdzīšanās. Uzbrukuma laikā tiek pielietotas bioloģiskais ierocis, kas padara inficētos hiper-agresīvus (tādi kā zombiji) ar tieksmi citus nogalināt, kas vēl jo vairāk mudina notvert un iznīcināt gan Alexander, gan pārējos bēgošos kuģus.

Galvenie varoņi ir tīņu puisis Ezra Mason un meitene Kady Grant (pāris). Liktenīgajā dienā abi sastrīdas tik ļoti, ka izšķiras, turklāt evakuācijas procesā nonāk katrs savā kuģī. Bet kā jau YA romānam pienākas, ir zināms romantiskā romāna piesitiens, bet abu attiecības kaut arī spēlē būtisku lomu sižetā, tomēr par laimi to nozīmība netiek pārspīlēta. Kā arī iekļaujoties žanra klasiskajos rāmjos, gan Ezram, gan Keidijai piemīt tādi talanti, kas viņiem ļauj būtiski palīdzēt briestošās un milztošās krīzes priekšā.

Kaut arī koncepts un veids, kā stāsts tiek pasniegts ir interesants, tomēr brīžiem autori pārlieku paļaujas uz šo triku efektiem, cerot ka tie paši par sevi panāks kādu iespaidu uz lasītāju; kaut arī nesūdzos par drusku mākslīgi uzpūsto lpp skaitu. Mērķauditorija noteikti ir galveno varoņu un jaunāka vecuma lasītāji.

34040263._SX318_

***

The Land: Raiders (Chaos Seeds #6) by Aleron Kong

Sērija, kuru droši varu vainot par manis ‘’ievilkšanu’’ LitRPG žanra un kuru pavisam noteikti jābauda kā izklaides un atslodzes literatūra, nevis kā kaut ko šausmīgi nopietnu.

Rihtera Mist ciemats turpina augt un attīstīties, kas piesaista aizvien spēcīgāku un augstāku līmeņu briesmoņus un cita veida ļaunuma pārstāvjus. Aizstāvēt ciemata robežas ir viens, bet sestā sērijas grāmata pierāda pārbaudītu stratēģiju, ka reizēm labākā aizsardzība ir uzbrukums.

Nedaudz bažas rada, vai autors spēj paturēt prātā un nepiemirst dažādos spēju, iemaņu un talantu attīstības virzienus, kas pieejami Rihtera, kuri varbūt tiek iepriekšējās grāmatās iepazīstināti, bet piemēram šajā Raiders grāmatā neparādās. Varbūt tieši tāpēc septītā Predators grāmata ir tik ievērojami garāka par iepriekšējām, un cik dzirdēts, ka 2020.gada sākumā plānotā astotā grāmata būs ne mazāk īsa.

9484096.jpg

***

Death Note: Black Edition Vol.2 by Tsugumi Ohba

Izcilā detektīva L un viņa nokomplektētās komandas izmeklēšanas cilpa palēnām kļūst arvien ciešākā. Kaut arī L nevar klaji paust spriedumu, ka ļoti gudrais un priekšzīmīgais students un policijas šefa~ dēls Light Yagami ir skandalozais slepkava (sevi dēvē par Kira), dzīve brīvībā tomēr paliek no dienas jo saspringtākā.

Gan L, gan Light apzinoties kutelīgo situāciju dejo bīstamu riņķa danci viens ap otru. Kamēr L cenšas iegūt neapšaubāmus pierādījumus, lai noskaidrotu Kiras identitāti, tikmēr Light reizē prāto gan veidu, kā atbrīvoties ja ne no paša L. Tad vismaz no pat pašām niecīgākajām aizdomas kripatām.

Ja ar to visu nepietiktu, tad par to, lai garlaicīgi nebūtu ne tēliem, nedz lasītājam, parūpējas otras Death Note un otra Shinigami (nāves dievs) uzrašanās cilvēku pasaulē…

9889765

***

Fullmetal Alchemist, Vol.4-6 (Fullmetal Alchemist 3in1 Edition #2) by Hiromu Arakawa

Pēc īsiem un savas nodaļas ietvaros ietilpstošiem piedzīvojumiem un pēc pamattēlu vispārīgas iepazīstināšanas pirmajos trīs krājumos, nākošo trīs krājumu temps ir salīdzinoši mierīgāks. Vairāk laika tiek veltīts divu galveno tēlu brāļu Edvarda un Alphonse detalizētākam pagātnes stāstam, kļūstot par alķīmiķiem, un liktenīgajam lēmumam izmantot savu talantu aizliegtai burvestībai ar mērķi atgriezt no mirušo pasaules māti.

Sevi kā par interesantu un uz savām kājām stabili stāvošu tēli pierāda mākslīgo metāla protēžu mehāniķe Winry Rockbell. Uzaugot kopā ar brāļiem vēl pirms ‘’negadījuma’’, Vinrija kā ne viens cits reizēm spēj just līdzi Edvardam un viņa vainas apziņai un atbildības sajūtai attiecībā pret jaunāko brāli. Nedaudz var pasmiet par humora brīžiem, kad kāds tēls pavelk uz zoba Edvardu par Vinriju kā par Draudzeni, ne tikai par vienkārši labu draugu un mehāniķi, kā arī par vienu no jūtīgākajiem tematiem attiecībā uz Edvardu – viņa īso augumu.

Ja vajadzētu dot priekšroku vai nu Death Note vai FMA ilustrāciju stilam, tad izvēle šobrīd kristu par labu Death Note, kur uzmanība detaļām šķiet pievērsta vairāk.

 

Iepalicēji #10

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

38735121._SX318_

Galaxy’s Edge #1-2 by Jason Anspach, Nick Cole

‘’Galaktikas mala’’ lai kurā Republikas impērijas pusē neatrastos ir skarba pasaulē, un sērijas pirmās grāmatas The Legionnaire ietvaros galvenais tēls seržants Chhun ir vienas leģionāru grupas līderis uz Kublar planētas, kur tiem jānodrošina Republikas impērijas intereses.

Par galvas/zobu sāpem gan Čanam, gan citiem viņa leģionāru cīņas biedriem, par pašu galveno komandu devēju vienmēr tiek norīkots kaut kāds birokrātijas klerkls, kurš vienmēr iedomājas daudz no sevis un skatās uz citiem no augšas, kādēļ (gandrīz) vienmēr ir īstu leģionāru ienīsts, jo domā pirmkārt par savām karjeras kāpnēm un pēc tam par padoto drošību un dzīvību.

Viens no tādiem (kapteinis Davenports) spītīgi nesaskata brīdinošās zīmes par kublariešu slazdu iznīcināt uz planētas esošos Republikas spēkus -> tās jāizstrebj Čanam, un nemaz nedomā, ka viņš saņems kādu pateicību no Republikas varas gaiteņiem, jo notikušais uz Kublar pavisam noteikti neizskatītos labi viņu u.c. prestižam un neiedvesmotu nevienu brīvprātīgi pieteiktis Republikas gaļas mašīnai leģionāru spēkos.

Skarba realitāte/pasaule, kurā vien retais dzīvo pārsvarā priecīgā noskaņojumā, kur katru dienu kāds grib tevi ‘’*@&$!’’ utml

**

35485403._SY475_.jpg

Tikmēr otrajā sērijas grāmatā Galactic Outlaws vai nu laicīgi jārēķinās ar pavisam citiem tēliem un diezgan manāmi atšķirīgu, bet ne sliktā ziņā, tempu, manieri un noskaņojumu, vai arī nāksies vilties nepamatotu gaidu, nevis grāmatas dēļ.

Jauniņa meitene Prisma Maydoon ir nolēmusi par katru cenu nolīgt kādu, vēlams godājamu atlīdzību mednieku, lai atriebtu viņas tēva slepkavību viņas bērnībā (šķiet stāsta ‘’tagadnē’’ varētu būt kādi 18/19). Par laimi viņas dzīvībai u.c. veselības stāvoklim, Prizmas sastop izbijušu leģionāru Tyrus Rex. Reiz bijis tik labs un izcils, ka vēl joprojām viņa vārds tiek godāts starp leģionāriem, tagad ir daļa no kriminālās pasaules, kaut arī ar cēlu un bezcerīgu mērķi – nogalināt tikai neliešus un patiesus noziedziniekus.

Vēl fonā tiek virpināts sižets saistībā ar nemiernieku kustību pret Republiku – Ja Core planētas varētu piesaistīt esam pie Republikas vadības vai vismaz tuvu tai esam, bet leģionārus cīnāmies uz Republikas izstiepto taustekļu robežām, tad vismaz daļa no ‘’vidējā centra’’ ir pietiekami neapmirināta ar dzīves apstākļiem, lai mēģinātu darīt ko lietas labā.

Bet gan pašam sižets ar un ap pirmās grāmatas epilogā sastapto Reksu šķita stipri interesantāks, gan varbūt minēšu, ka līdzīgi varētu būt bijis pat autoram, varēja just atšķirību.

15999018

***

On the Steel Breeze (Poseidon’s Children #2) by Alastair Reynolds

Kaut arī On the Steel Breeze pavisam noteikti var lasīt kā vienpati/standalone grāmatu, tad tomēr gribas atzīmēt, ka sērijas otrās grāmatas premise un sekojošie notikumi lielā mērā ir iespējami pateicoties fikcionālajiem tehnoloģiskajiem atklājumiem un sasniegumiem Blue Remembered Earth ietvaros, kā arī vietām būs vieglāk saprast, uz ko tēli atsaucas. Pieļauju, ka līdzīgi varētu arī būt ar sērijas noslēdzošo grāmatu.

Mežonīgi lielu pilsētas izmēru kosmosa kuģu karavāna un vēl citi tai sekojoši tikpat lieli kuģi par galamērķi ir izvēlējušies Crucible planētu uz tās caur teleskopiem atklātās lielas, mākslīgas struktūras dēļ, kas kalpo par katalizatoru, lai cilvēce patiesi mestos Visuma plašumos ārpus Saules sistēmas. Tomēr ne viss tāltālajā galamērķi ir tik rožaini, kā gribētos iztēloties, ko vēl vairāk samudžina augošā neapmirinātība no daža laba mākslīgā intelekta/artilekta puses. Savstarpēja neuzticēšanās, bailes no artilekta puses tikt nogalinātai no savu radītāju(cilvēku) rokas.

Interesants paņēmiens, kā vienam tēlam vienlaicīgi atrasties vairākās vietās uzreiz, un vismaz neatceros, ka līdz šim būtu lasījis ko līdzīgu – galvenā varone Chiku Akinya pēc pašas izvēles jau labu laiciņu atpakaļ (vien retais vairs mirst vienkārši no slimībām un/vai vecuma) klonējusi sevi trīs personās un padarījusi atšķiršanu, kura ir oriģinālā, neiespējamu pat sev. Viena paliek uz Zemes pārstāvēt Akinya ģimenes intereses, otra ir uz viena no kuģiem ceļā uz Crucible planētu, bet trešai lemts noskaidrot, kas gan galu galā notika ar slavenās radiniecēs Eunice mirstīgo ķermeni.

3437328

***

The Temporal Void (The Void Trilogy #2) by Peter F. Hamilton

Cīņa starp frakcijām ar konfilktējošiem mērķiem un ideoloģijām turpinās. Vieni par katru cenu ne tikai vēlas pievienoties Void veidojumam, bet arī labprāt panāktu tā izplešanos, bet citi grib panākt tieši pretējo un aizstāvēt esošo realitāti, jo enerģija, ko Void patērē gan lai izplestos apjomā, gan nodrošinātu dzīvi un dažādās superspējas uz Makkathran planētas mītošajiem, tiek iegūta ‘’aprijot’’ ceļā sastaptās planētas un zvaigznes. Tieši sižets saistībā ar galveno tēlu Edeard ‘’the Waterwalker’’ un politiskajām intrigām uz Makkathran.

 

77565._SY475_

***

The Fall of Hyperion (Hyperion Cantos #2) by Dan Simmons

Hyperion Cantos sērija, kopš pirmās grāmatas noklausīšanās pirms četriem gadiem, visu šo laiku bijusi no tām, kuru it kā ļoti gribētos turpināt, bet dienas beigās tomēr tiek atlikta uz kaut kādu vēlāku brīdi. Beidzot, nedaudz Space Opera September pamudināts, esmu saņēmies un izlasījis The Fall of Hyperion. Cerams nevajadzēs gaidīt tikpat ilgi, lai izlasītu trešo un ceturto.

Viena no tematikām grāmatā pavisam noteikti ir pārlieku liela paļaušanās uz tehnoloģijām. Kamēr cilvēces izveidotā impērija Hegemony of Man paļaujoties uz mākslīgo intelektu prognozēm, kuri mitinās nevienam nezināmā vietā/dimensijā/plaknē sauktu par TechnoCore, tikmēr svētceļnieki, katrs ar savu mērķi, turpina Time Tombs u.c. izpēti un cerību sastapt bēdīgi slaveno dievību/briesmoni Shrike ar cerību, ka tieši viņa ‘’vēlēšanās’’ tiks piepildīta.

Brīžiem manai gaumei bija pārlieku liels reliģiskais piesitiens, un varbūt drusku lasītpriekam kaitēja garais starplaiks kopš noklausījos Hyperion, bet tas nepavisam nekaitēja tomēr izbaudīt šo diezgan dīvaino un neparasto grāmatu. Labs ‘’garšas kārpiņu’’ attīrītājs, kad lasīts diezgan daudz zinātniskās fantastikas pēc kārtas, šai piemīt gana daudz individualitātes.

Frank Herbert – Dune Messiah (Dune Chronicles #2)

44492285._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis vairāk nekā krietns laiciņš kopš noklausījos pirmo Dune sērijas grāmatu, vēl pašos bloga pirmsākumos. Tagad varu varbūt secināt, ka Dune sērija varētu būt no tām sērijām, kura nav gluži piemērota audio grāmatai vai vismaz ne tad, ja grāmatas tiek lasītas pirmoreiz. Papildus noilgumam pēc pirmās noklausīšanās, sēriju atsākt lasīt pamudināja dažu BookTube kanālu uzsāktais readalong, kuros līdz gada beigām katru mēnesi viņi apsriedīs katru Frank Herbert sarakstīto Dune grāmatu.

Lielos vilcienos atmiņā šis tas bija palicis, bet laikam neesmu tik kaislīgs fans jau no sērijas sākuma vai kā citādāk, bet gan pirmo aptuveni 80lpp garumā, gan atlikušajās nesaskatīju neko tik kliedzoši sliktu, lai noliktu to gar zemi salīdzinoši ar pirmo, kopš kuras notikumiem pagājuši jau vairāk nekā 10gadi. To laikā ne tikai pats Pols ir paspējis ieraudzīt skaudro realitāti no saviem varas augstumiem, bet lielākā daļa nu jau viņa pārvaldītās impērijas pavalstnieku atmiņās iepriekšējais imperators salīdzinoši kļūst ar dienu jo labāks. Tomēr pats Pols nenoliedz stingrās varas nepieciešamību, lai saturētu impēriju kopumā, ko nevēlas upurēt tikai tādēļ, lai kaut kādas tālākas planētas iemītnieki viņu ‘’mīlētu’’. Pols ir jauns valdnieks, kurš gadus vēlāk saskaras ar sevis iedvesmoto realitāti, kas diemžēl ir tālu no iedomātās varas pārņemšanas dienā.

Kā par nozīmīgu sižetu varētu devēt konspirāciju starp vairākām augsti stāvošām personām, lai vēlāk realizētu imperatora atentātu. Šī mērķa piepildīšanas nolūkos  Polam tiek uzdāvināts ‘’golems’’ viņa tuva drauga un mentora Duncan Idaho veidolā. Pēc vairākos diskusiju video izskanējušā spriežot Dankana golems nebūs pirmā ‘’dāvana’’, kuru tās saņēmējām jāuzmana ar izteikti vērīgu aci, kad tās patiesais mērķis ir kaitēt dāvanas saņēmējam. Paralēli pieaug drāma par vēl neesošu Pola mantinieku starp oficiālo Pola sievu Irulan(reizē arī zināmu iemeslu dēļ bijušo iepriekšējā imperatoru sievu) un Pola fremen (tuksneša planētas pamatiedzīvotāji) dzīvesbiedri Chani.

Nevarētu teikt, ka Dune Messiah plīstu pa visām vīlēm no spraiga sižeta ainām, bet notikumi tajā ir klusāki un lēnāka tempa, bet obligāti ne mazāk spēcīgi. Interesants ir arī veids, kā autors spēj noturēt interesi par tēliem un notiekošo, kad to spēcīgākajiem tēliem piemīt spēja paredzēt nākotni.

Trīs vienā (audio) – The Dreaming Void (Void #1), Dragons of Autumn Twilight (Dragonlance: Chronicle #1) un The Bone Colletor (Lincoln Rhyme #1)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Atvaļinājuma laikā pirms Ķīpsalas izstādes pieradu pie ritma, kad pēc grāmatas pabeigšanas ir pietiekami daudz brīvā laika, lai lēnā garā apkopotu domas un iespaidus par izlasīto vai noklausīto grāmatu. Kaut arī par zinātniskās fantastikas un klasiskās fantāzijas grāmatu gadījumā jau pagājušas vairāk par vienu vai divām dienām, nevarētu teikt, ka darba dienas beigās būtu pieticis gribasspēka vēl ķerties pie atsevišķa raksta. Tādēļ šoreiz apvienoju visas trīs zem viena raksta, un tad jau turpmākās nedēļas rādīs, vai šāda tendece uz kādu laiku saglabāsies.

866136

***

The Dreaming Void (Void #1) by Peter F. Hamilton

Aptuveni 13 gadu simteņus vēlāk pēc Commonwealth kara ar citplanētiešu sugas Prime indivīdu, cilvēces apdzīvotajā Visuma daļā ir iestājusies gan zināms miers, gan tehnoloģiska attīstības stagnācija. Jau labu laiku tehnoloģijas šur tur tiek uzlabotas, bet bez ievērojamiem atklājumiem, izgudrojumiem un cita veida inovācijām. Varbūt tieši tāpēc tik vērā ņemamam cilvēku skaitam ideja doties pretī struktūrai Visumā sauktu par The Void šķiet tik saistoša. Vairumu no tiem vada reliģiska ticība un vēlme nokļūt ‘’Sapņotāju’’ reliģijas iedvesmotāja Inigo pirms trīs simts gadiem pārraidīto sapņu izcelsmes vietā. Priekštata radīšanai the void varētu salīdzināt ar melno caurumu, paturot prātā, ka pēc abu objektu būtības šāds salīdzinājums ir aplams.

Baumu un dažādu spekulāciju līmenī tāli un plaši ir izplatījušās dažādas teorijas, kādu iespaidu varētu atstāt tik lielas indivīdu grupas saskaršanās ar The Void, kurš jau tāpat bez viņu palīdzības palēnām izplešas apjomā un ‘’aprij’’ sastaptās planētas un zvaigznes. Viena no teorijām baiļojas, ka Sapņotāju Svētceļojums varētu katalizēt pēkšņu Void izplešanos, kas pazudinātu vizmaz pāris galaktikas, ja ne pilnībā visu Visumu. Tāpēc pašsaglabāšanās nolūkos netrūkst organizāciju un indīviduālas grupas, kuras labprāt visos iespējamos veidos apturētu svētceļotājus no to nodomu realizēšanas.

Kaut arī dažs labs tēls ir patiesi neapmierināts ar Commonwealth un cilvēces attīstības gaitu pēdējo 13gadsimtu laikā, tomēr plašais fantastiko tehnoloģisko, medicīnisko u.c. atklājumu klāsts lasītājam ļauj sastapt lielu daļu no tēliem no Commonwealth Saga duoloģijas. Neteiktu, ka The Dreaming Void nevarētu lasīt pirms tās, bet bieži vien tēli savā starpā piemin atgadījumus un pieredzēto neieslīgstot sīkumos, jo apzinās, ka sarunu biedrs zina, par ko iet runa, kādēļ lasot šo vispirms daudz kas varētu paslīdēt garām un palikt nesaprasts, kad tas tiešā veidā neattiecas uz konkrētās grāmatas notikumiem, bet ir atstājis iespaidu uz tēlu personībām ‘’šodien’’.

259836

***

Dragons of Autumn Twilight (Dragonlance: Chronicle #1) by Margaret Weis, Tracy Hickman

Kaut arī nevaru teikt tik daudz slikta par šīs fantāzijas sērijas pirmo grāmatu, kā atmiņā nāk cita autora The Dwarves, tad tomēr Dragons of Autumn Twilight vairāk atstāja tādas fantāzijas iespaidu, kurā ietilpināti vairums klasiskā fantāzijas grāmatā sastopamās rases, atķeksētas citas ierastās opcijas un lielā mērā ar to lieta darīta.

Bez šaubām ir labie un sliktie spēki, bet varoņu komanda, kuras piedzīvojumiem lasītājs seko un cerams jūt līdzi, par labajiem vairāk šķiet kategorizējami tieši tā iemesla pēc, ka autori izvēlējušies viņus par tādiem pataisīt. Vairākās Goodreads portāla atsauksmēs manu, ka grāmata salīdzināta ar Dungeons & Dragons spēli, un lielā mērā varētu tam piekrist. Viens piedzīvojums seko otram, uzrodas jauni sabiedrotie labajiem tēliem, bet saistība no viena uz otru ir šūta ar visai baltiem un trausliem diegiem. Ja izlemšu kaut kad sēriju turpināt, jācer ka, sērijai turpinoties (un ar šo pasauli saistītajās sērijās), tas tik ļoti vairs nav jūtams un vairāk izpaužas pašu tēlu būtības.

2373

***

The Bone Colletor (Lincoln Rhyme #1) by Jeffery Deaver

Par godu March Mystery Madness mēnesim un tam, ka viena no izstādē iegūtājam grāmatām, ir sastoapama vēlāk šajā sērijā Kaulu Kolekcionārs pievienojas šīm savādajam trio. Proceduāls policijas izmeklēšanas kriminālromāns, kurā viens no galvenajiem varoņiem un sērijas nosaukuma īpašnieks ne tikai jūtas dzīves spaidu sagrauts un piespiests pie zemes, bet ir zaudējis arī jēgu, kādēļ turpināt dzīvot.

Linkolns vien 38 gadus vecs jau labu laiku apsver domu mirt priekšlaicīgi pēc tam, kad kakla skriemeļu trauma darba pienākumu pildīšanas laikā zaudēja spēju staigāt. Viena vizīte no ‘’vecajiem’’ darba kolēģiem ar lūgumu iemest aci jaunā nolaupīšanas un slepkavības lietā un palīdzēt ar viņa pieredzes bagāto padomu, sākotnēji tikai attālina Linkolnu no asistētas pašnāvības nodoma, bet pamazām vien, no jauna sajūtot kriminālizmeklēšanas azartu, lasītājs var vērot pārmaiņas Linkolna personībā.

Interesantu šo grāmatu bez pašsaprotamā nozieguma izmeklēšanas aspekta padara Linkolna duets ar jauniņo policisti Amelia Sachs¸ kura par spīti savas pieredzes trūkumam ilgi neļaujas Linkolna taktikai viņu iebaidīt un aizbaidīt, nepielaist sev tuvāk un neļaut sevi iepazīt. Kopā abi ir spēks un bieds jebkuram ļaundarim, un Amēlija pavisam noteikti neļaus Linkolnam ieslīgt atpakaļ vecajā domu rutīnā.

Craig Alanson – Mavericks (Expeditionary Force #6) (Klausāmgrāmata)

40280648

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Ja Expeditionary Force sērijā tev rūp tikai Džo Bišopa, mākslīgā intelekta Skipija un pārējo ‘’pirātu’’ liktenis, tad Mavericks lielā mērā droši var izlaist un ķerties pie septītās, jo minētie tēli uz mirkli pavīd vien grāmatas sākumā un atgriežas krietni tuvāk tās beigām. Pamata fokuss pārsviežas uz tiem nelaimīgajiem, kuri palika iestrēguši uz kāmjiem līdzīgo Ruhar citplanētiešu kontrolētās Paradīzes planētas.

Jo ilgāks laiks paiet nošķirtiem no saziņas ar Zemi un cerību kādreiz atgriezties mājās, jo vairāk un vairāk kareivju izvēlas pamest militāros spēkus un pievērsties kam citam. Bet ir arī tādi, kuri vai nu neredz sevi civilā dzīvē vai arī ir apņēmušies pierādīt Ruhar, ka cilvēkiem var uzticēties, un cenšas soli pa solim mainīt uz labo lielākoties rasistiskos viedokļus un aizspriedumus. Viena no tādiem ir leitnante Perkinsa, kuras vadībā un kontrolē dažādu sakritību un dramatisku notikumu rezultātā nonāk smagi cietis kosmosa kuģis un izdzīvojušie Kāmju kadeti. Tieši Perkinsa un pārējie Mavericks komandā ietilpstošie cilvēki nezaudējā vēsu prātu izšķirošajos mirkļos pēc pēkšņa uzbrukuma, kad izšķiras izdzīvosi vai nē. Gan Džo, tagad Perkinsas gadījums šajā sērijā parāda, ka tā vien šķiet ka tikai cilvēks ir spējīgs vienlaikus izdomāt absurdu ideju, kas var gan nostrādāt, gan noiet šausmīgi greizi, un pēc tam arī attiecīgi rīkoties un nebaidīties riskēt, jo kādēļ baidīties izgāzties, ja alternatīva tāpat ir droša nāve.

Laiks tikai rādīs vai Perkinsas un pārējo Mavericks pūliņi nesīs cerētos augļus attiecībā uz cilvēku sociālo statusu citu citplanētiešu un Ruhar acīs, jo grāmatas ietvaros tiek gan paveiktas lielas lietas, gan mainītas daža laba iedomīga un augstprātīga Kāmja viedoklis. Un ja jau tas ir iespējams ar tādiem kā šie, tad kāpēc gan arī lai neizdotos plašākā mērogā. Grāmatas centrālā problēma, kuru par katru cenu nākas neitralizēt, ir Ķirzakām līdzīgo Kristang slepus un nelegāli izstrādātais bioloģiskais ierocis – paslēpts un iestrādāts Vīruss Keepers DNS. Vīrusa patiesie mērķi ir Ruhar populācija uz Paradīzes, bet kādēļ gan nenovelt vainu uz ‘’nejaušu’’ mutāciju cilvēkos un atriebt zaudēto kontroli pār tiem. Tikmēr par Keepers tiek saukti tie muļķi, kuri joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces patiesie sabiedrotie, pat ja patiesībā tādu cilvēcei vispār nav, izņemot protams Skipiju.

Gan autors, gan ierunātājs R.C. Bray ir paveikuši lielisku darbu, lai noturētu interesi, kad lielākā daļa vairāk vēlētos palikt pie Džo Bišopa un Skipija. Nešaubos, ka bija un būs tādu, kuriem nepatika lielais uzsvars uz šiem ‘’alternatīvajiem’’ galvenajiem tēliem un varbūt pat neizturēja līdz grāmatas beigām. Tiem, kuri sēriju līdz šim ir tikai lasījuši, varu vēlreiz droši rekomendēt audio versiju un kārtējo reizi izteikt uzlavās tās ierunātājam.

J.S. Morin – Galaxy Outlaws (The Black Ocean #1-16.5) (Audio book)

40089999

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Magical Scrivener Press

Manas pārdomas

Ar Black Ocean sešpadsimt grāmatu sēriju un vēl dažiem bonusa .5 stāstiem turpinu šogad aizsākto, ka dažas sērijas noklausos vienā piegājienā. Protams, tas ir iespējams vien pēc tam, kad visa sērija jau ir iznākusi, bet reizē tas arī izslēdz iespēju piemirst detaļas lielos vilcienos, kaut arī jāatzīst, ka dažs labs piedzīvojums noslēgumā ir visai piemirstams un nav atstājis paliekošāku iespaidu.

Sērijas galvenais varonis Carl Ramsey ir līderis kosmosa zagļu/pirātu komandai un kapteinis kuģim ‘’Mobius’’. Gan Karls, gan citi komandas biedri, kuru komplektē dažādu citplanētiešu rasu pārstāvji, par sevi kā kriminālās pasaules pārstāvjiem ir augstās domās. Tomēr gandrīz vienmēr viņu grandiozais plāns, kā beidzot pastrādāt veiksmīgu gadsimta zādzību, noiet greizāk par greizu. Labi vēl, ka Mobius komandai piemīt izcils improvizācijas talants, lai dienas beigās neparadzētie šķēršļi neizrādītos viņu dzīvības vērti. Papildus gandrīz simtprocentīgi drošajam likumam, ka kaut kas notiks ne tā, ja vien tas ir iespējams, lielā piķa iegūšanai reizēm arī patraucē nevietā balsi ieguvusi sirdsapziņa, rezultātā Karls var būt pateicīgs, ka visi vai lielākā daļa ir dzīvi un veseli, bet nākošajā rītā atkal nākas meklēt, lai būtu līdzekļi degvielai un pārtikai.

Black Ocean nav tikai viens piedzīvojums pēc otra, sērijai piemīt labs humors (vairāk gan uz bērnišķīguma pusi vēl izteiktāk par citām uz humoru un jokiem bāzētas, kas pēdējā laikā lasītas), papildus tam liels nopelns gulstas uz labi izveidotiem tēliem un to savstarpējām attiecībām. Kā arī patika veids, kā J.S. Morin apvieno zinātnisko fantastiku un fantāziju, dažādās nākotnes tehnoloģijas un maģiju. Bez Mobius komandā esošā burvja Morta jāšaubās vai kāds no viņiem, tai skaitā Karls, izdzīvotu tālāk par kādu trešo grāmatu un ne reizi vien tieši burvis Morts ir tas, kurš izvelk visus citus no bezcerīgas situācijas. Tajā pašā laikā Mobius nav ne tuvu pieskaitāms augstākās kvalitātes kuģiem, un, ja ne mehāniķa Roddy ntās darba stundas labojot vienu vai otru saplīsušu iekārtu vai cenšoties uz laiku pagarināt tā dzīvildzi līdz nākošajai noplīšanai, tad arī Black Ocean sērija (un arī tās varoņi) piedzīvotu ātrāku galu.

Neviena no misijām/grāmatām nebija piecu zvaigžņu līmenī, bet arī neviena arī nebija drausmīgi slikta, lai sabojātu iespaidu par gaidāmajām vai jau noklausītajām un no bonusa stāstiem visvairāk patika pats pēdējais, kas piešķīra sērijai ideālu noslēgumu, ko nevarētu teikt par dažām grāmatām atsevišķi.

Vairāk nekā astoņdesmit stundas nav nieka lieta un bez laba vai vismaz kompetenta un ciešama ierunātājā diez vai tālu tikt, tādēļ plusiņš jāpiešķir Mikael Naramore. Gan šī autora, gan ierunātāja daiļradē un Audible kolekcijā ir vēl viena apjomīga sērija Twinborn Chronicles, un abi ir veikuši pietiekami labu darbu, lai iedrošinātu vēlāk noklausīties arī to.

Craig Alanson – Zero Hour (Expeditionary Force #5) (Klausāmgrāmata)

36542226

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Pēc ilgāka pārtraukuma atgriežos pie Expeditionary Force sērijas ar tās piekto grāmatu Zero Hour. Jau pirmo nodaļu laikā varēju atkal pārliecināties un apstiprināt pārliecību, ka pagaidām R.C. Bray ir viens no labākajiem grāmatu ierunātājiem, kādu esmu dzirdējis. Zero Hour varbūt nepiedāvā diži daudz līdz šim sērijā neredzēta, bet sērijas fanam noteikti būs ne viens vien lasītprieku sagādājošs brīdis.

Lieliskais, vienreizējais un citādi ģeniālais mākslīgais intelekts Skipijs ir tik augstās domās par sevi (un reti kad to neslēpj), ka viņš nav guvis mācību ložņājot cita miruša MI konteinerī un knapi izsprūkot no tajā mītošā Elders rases laikā radīta vīrusa. Nultā stunda, ap kuru grozās šīs grāmatas lielā sižeta līnija, pienāk brīdī, kad šis Vīruss atkal uzbrūk Skipijam, un vienīgais Skipija pagaidu risinājums, lai tas nevarētu īstenot savu mērķi, ir tāda kā Uguns mūra izveidošana pašam savā konteinerī/’’alus bundžā’’. Kaut arī no pozitīvās puses Skipijs skaitās dzīvs, tas nemaina faktu, ka ātrāk vai vēlāk Uguns mūris neizturēs, kādēļ arī grāmatai tāds nosaukums. Vēl jo sliktāku to padara fakts, ka Uguns mūris Skipiju ‘’nogriež’’ no piekļuves citām eksistences dimensijām un daudzām spējām, kas padari Skipiju Lielisku.

Lielā mērā viss atkal gulstas uz Džo pleciem, jo neviena cita viņa ‘’pirātu’’ komandas prāts nestrādā tik ērmoti, lai konstanti izdomātu idejas, kā iziet no bezcerīgām situācijām. Šajā ziņā autoram jāuzmanās neizvilkt sēriju pārlieku garu, jo jau šajā ir pietiekami daudz momentu, kuri atkārtojas gan sērijas, gan pašas grāmatas ietvaros, lai daļai lasītāju tas paliktu pārāk kaitinoši un paredzami. Galvenais mērķis, protams, ir un paliek Vīrusa iznīcināšana, lai ne Skipijs, ne Džo un viņa komanda nepiedzīvotu pāragru dzīves galu, kā rezultātā tad zustu planētas Zeme drošības garants, ka kāda no agresīvajām citplanētiešu rasēm nesadomā kārtējo reizi apciemot Zemi cerībā izmantot tās resursus karā pret otru citplanētiešu ‘’aliansi’’. Tikmēr tiek arī turpināts sižets par mistēriju laikā, kad neviens izņemot Elders rasi teorētiski nebija attīstījušies tik tālu, lai kolonizētu citas planētas, bet vai nu Elders (kopā vai kāda to daļa) vai varbūt pat kāds cita rase ir atbildīga par vairākiem liela mēroga postošiem, vardarbīgiem notikumiem.

Diemžēl Zero Hour dāvā vairāk jaunu jautājumu un mīklu, nekā atbilžu. Zinot jau iepriekš lielā mērā attiecību dinamiku starp Džo un Skipiju, ko izbaudīju par 100% arī šoreiz un ņemot vērā, ka jau tagad šis tas atkārtojas, kā viena bezizejas situācija seko otrai, kas palielina pieminēto paredzamību, atliek cerēt uz autora Craig Alanson prasmi atpazīt risku un lieki nesabojāt sēriju, kaut arī šaubos, vai es tādēļ pātrauktu to klausīties.

Visi tēli, protams, nav tik draudzīgi noskaņoti pret Skipiju kā Džo, kura gadījums ir īpašs un visticamāk perfektāku partneri, kas spētu paciest Skipija personību, Skipijs nevarētu vēlēties. Pretsats ir no Apvienotajām Nācijām misijai/komandai pieliktais diplomāts iesaukts par, kurš biežāk ir kaitinošs traucēklis, bet apiet to nedrīkst, ja vien Džo vēl kādreiz vēlas apmeklēt Zemi un saņemt atļauju no pasaules lielvarām to atkal pamest kā kuģa kapteinis. Lai kā to gan Skipijam, gan Džo negribētos atzīst, gadās arī mirkļi, kad viņi ir visnotaļ priecīgi, ka diplomāts ir daļa no viņu komandas.

Alastair Reynolds – Blue Remembered Earth (Poseidon’s Children #1)

9424053

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Golancz

Manas pārdomas

Blue Remembered Earth aptuveni 150 gadus tālā nākotnē iztēlojas pasauli, kurā klimata pārmaiņu izraisīto seku dēļ par dominējošais kontinentu pasaulē ir kļuvusi Āfrika. Negluži pilnībā tapa skaidrs vai vēl eksistē individuālas valstis, vai tikai divas lielas savienības, kur viena United Surface Nations apvieno sauszemes valstis, bet United Aquatic Nations pārstāv tos cilvēkus, kuri labprātāk ir izvēlējušies pārveidot sevi ģenētiski dzīvei zem ūdens. Protams, kā jau zinātniskajai fantastikai pieklājas ir arī daudz dažādu autora iztēlotu jaunu tehnoloģiju, no kurām ne viena vien izmantota Visuma izpētei un Saules sistēmas apguvei.

Grāmatas galvenie varoņi ir brālis un māsa, Geoffrey un Sunday, kuru rokās nonāk pavedieni, lai atrisinātu nesen mirušās vecmammas Eunice un reiz slavenas zinātnieces/piedzīvojumu azarta meklētājas Visumā atstātās ‘’dārgumu medības’’. Ne viens no abiem nebauda milzīgu radu mīlestību savas attieksmes dēļ pret citkārt izteikti uz auksto biznesa pasauli orientēto ģimenes biznesu, kas kļuvis tik liels, ka ir iemantota ievērojama politiskā vara. Kaut arī runa nav par notikumiem starpzvaigžņu mērogos, tomēr darbība ir pietiekami plaša, lai noturētu interesi un gribētos uzzināt vairāk, ko pastiprina pārsvarā ik pēc nodaļas mainīgais skatpunkts starp Džefriju un Svētdienu.

Katru atsevišķi vēl pavada papildus viens sabiedrotais no tuvākas un tālākas personīgo attiecību pagātnes, bet par prieku man romantisms un liekas attiecību drāmas neieņem prioritāru lomu pār apkārt notikušo un to iznākums no tām neatkarājas. Un gan viens, gan otrs duets nevar atļauties zaudēt uzmanību un koncentrēšanos ne mirkli, jo dzīvībai potenciāli bīstamas situācijas var sekot ik mirkli viscaur grāmatai. Eunice dzīves pēdējie 60 gadi, kā arī daudz dažādu aspektu pirms tam, ir tik ļoti noslēpumiem un spekulācijām apvīti, ka neviens īsti nezina, ko īsti viņa varētu būt noslēpusi. Dažs labs ģimenē labāk nemaz negrib to noskaidrot aiz bailēm, ka tas varētu kaut kā nebūt sabojāt ģimenes reputāciju, ja ne vēl inkriminēt. Papildus tam gan aizkulisēs, gan daudz atklātāk darbojas divas ideoloģiskas aktīvistu grupas, bez kuru palīdzības Džefrijas un Svētdien reizē nevar gluži iztikt, bet vienlaikus jābūt modriem, jo nodevība pie var sekot bez brīdinājuma.

Lielos vilcienos gaisā nepaliek karājamies nepabeigtu sižetisko līniju, par ko paust sašutumu pilnus izsaucienus. Vēl jo labāk, jo katra triloģijas grāmata pēc būtības var tikt uztverta arī kā standalone gadu starpības dēļ starp notikumeim vienā un nākošajā. Patīkami, ka nebija diži jālauž galva par autora ieviesto terminu nozīmi vai tehnoloģiju darbību (īpaši attiecībā uz cilvēkos integrēto) un pielietojumu, ko citkārt ir nācies redzēt švakā izpildījumā, kas tikai liedz izbaudīt iecerēto stāstu.

Craig Alanson – Trouble on Paradise (Expeditionary Force #3.5)

34670700

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trouble on Paradise iesākas ar paralēliem notikumiem sērijas trešajai grāmatai vēl pirms kāmjiem līdzīgie Ruhar uz Paradīzes planētu ir nosūtījuši kosmoskuģu armādu, lai to aizsargātu ar jaunu sparu, jo mākslīgais intelekts Skipijs viņiem mānīgi licis domāt, ka uz planētas ir izdevies atklāt senās rases Elder ļoti vērtīgos artefaktus. Kamēr neesmu noklausījies ceturto Black Ops grāmatu, varu tikai minēt, vai pēcāk notikušais arī norit vienlaikus ar to.

Skatpunkts uz notikušo netiek pasniegts tikai no cilvēku skatpunkta, bet arī gan no Ruhar, gan ķirzakām līdzīgajiem Kristang, un neviens no trim sugu POV nešķita izteikti vājāks, par katru bija zināma interese. Uz Paradīzes planētas iesprostoto cilvēku liktenis nav apskaužams. Informācija vai cita veida resursi no dzimtās Zemes planētas vairs nepienāk nemazākajā mērā un arī pirms tam tā nebija spīdoša, kas piespiedis UNEF nosūtītajiem karavīriem sadalīties divās pretējās nometnēs – tajā, kuri akli pieturās sākotnējām pavēlēm un par spīti visam joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces sabiedrotie (nosaukti par Keepers), un tajos, kuri tagad ir pārgājuši Ruhar pusē. Baumas un misinformētība plaukst ar katru dienu arvien vairāk.

Ja Keepers gadījums ir bezcerīgs, lai vai cik labi viņi censtos pārstāvēt Zemi un cilvēci, un nekas viņus neglābs, un, kaut arī Ruhar attieksme pret cilvēkiem ir labāka, tad bieži vien liela daļa kāmju tik un tā neslēpj nicinājumu pret primitīvajiem cilvēkiem; vismaz visi tādi nav un pat ir labvēlīgi noskaņoti.

Kaut arī man ir aizdomas, ka pēc šīs noveles sērijas #4 grāmatu derētu uzsākt uzreiz, tad cerēšu, ka arī ievērojot lielāku pauzi (gan pēc #3, gan pirms#4) tā labi noderēs atmiņu atsvaidzināšanai.v