Brian Herbert, Kevin J. Anderson – Hellhole (Hellhole Trilogy #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc neveiksmīga sacelšanās mēģinājuma pret visu zvaigņu sistēmu/Constellation valdnieci Diadem ģenerālis Adolphus tika izraidīts trimdā uz vienu no skarbākajām un neviesmīlīgākajām deep zone planētām. Galvenokārt ar domu, ka ne ģenerālis, nedz viņam līdzizsūtītie domubiedri nespēs izdzīvot uz par Hell Hole iesauku ieguvušo planētu.

Tomēr arī pēc smagas sakāvas, un arī vien pēc Constellation armijai izmantojot civiliedzīvotāju gūstekņus kā “gaļas vairogus”, ģenerālis nav ar pliku roku ņemams. Par spīti apzinātiem mēģinājumiem viņam kaitēt, nosūtot uz Hallholme planētu nepietiekamus pārtikas, medicīnas preču u.c.resursus, bet ne bez palīdzības no vēl joprojām eksistējošiem atbalstītājiem uz citām planētām, ğenerālis ir spējis būt gana atjautīgs un izmanīgs, lai no skaudras situācijas varētu izspiest to pašu labāko.

Hell Hole triloģijas darbība pēc prologa aizsākas, kad smagā cīņā uz Hallholme ir izturēti jau desmit gadi. Kādreiz uz planētas ir dzīvojusi uz tās iedzimta civilizācija, bet no meteorīta trieciena pirms aptuveni 500gadiem tikpat kā nekādi artefakti nav palikuši, un arī no floras un faunas uz pašas planētas ir diezgan maz palicis pāri. Bet kā jau tas piederas SFF žanra grāmatai, tad sižets to nevar pieļaut, un par lielu pārsteigumu ģenerālim un šoku citiem, Adolfuss iegūst negaidītus sabiedrotos jaunam sacelšanās mēģinājumam pret Constellation valdnieci Diadem Michella Dcuhenet.

Mišela vismaz šajā grāmata attēlota kā valdniece, kura varu notur ar dzelzs dūri un pārvaldes demokrātiskā deleģēšana citur ir vien skata pēc. Gan starpzvaigžņu sistēmu ceļošana, gan vispārējā ekonomika tiek kontrolēta visu centralizējot caur Diadem mājas planētu. Tas šķiet acīmredzami, ka tāda sistēma  jau pašā saknē iegrožo potenciālo planētu attīstību un noskaņo deep zone kolonistus pret kroni, bet Mišelai pār visu svarīgāka ir absolūta kontrole, nevis vispārēja labklājība un izaugsme. Pietrūka vien vēl piecgades plāns, bet tā vietā ir regulārs “nodoklis”/reketa maksājums no planētām, kura nesamaksāšanas gadījumā seko asi sodi no Diadem puses. Dienas beigās jābrīnās, ka ģenerālim jau pirmajā sacelšanās mēģinājumā nebija gana daudz sabiedroto, lai gāztu pastāvošo kārtību.


Labi sabalansēti politisko intrigu un ar Hallholme (cit)planētiešiem saistītie sižeti, bet tajā pašā laikā gribas teikt, ka Hell Hole plusi nav tik lieli, lai tie spētu nosegt grāmatai piemītošos trūkumus. Grāmatas darbība kopumā ir izplesta gana plaši, tāpēc reizē ar pozitīvajiem pasaules uzbūves aspektiem rodas gana daudz neatbildētu jautājumu un no tiem izrietoši trūkumi, bet ne tik lieli, lai nebūtu vēlēšanās turpināt triloģiju.

Iepalicēji #27

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Limetown by Cote Smith

Studente-žurnāliste Lia Haddock, padzirdot par pēkšņo Limetown pētniecības centra pilsētiņas iedzīcotāju pazušanu, paralēli virspusējam izpētes rakstam internistes darba ietvaros nolemj parakt dziļāk, lai noskaidrotu, kur īsti visi palikuši, jo mūsdienas vairs nav Roanoke kolonijas laiki, kad cilvēku masa tā vienkārši varētu izgaist, kā arīdzan, lai atrastu onkuli Emīlu – viens no iesaistītajiem darbiniekiem.

Romāns sadalīts divās daļās uz diviem galvenajiem varoņiem. 1)Stāsta tagadne Lia, kur jaunajai meitenei jāuzmanas neuzdot neērtu jautājumu nepareizajai personai. Nevalda gluži paranojas atmosfēra ar vīriem melnā slapstoties pa ēnām, bet atslābt arī nav ļauts, jo to, ka kāds grib, lai patiesība par Limetown nekļūtu plašākai sabiedrībai zināms, ir neapšaubāms. 2)Nesenā pagātnē no Emīla skatpunkta, sākot vispirms ar skolas gadiem kopā ar vecāko brāli, kuros viņa vienaudži, līdz galam neapzinoties tieši kāpēc, jūt, ka Emīls ir atšķirīgs no citiem ar lielo burtu. Varētu teikt, ka Emīlam piemīt superspēja – ne gluži 100% , bet viņš spēj sajust citu emocijas un nolasīt domas, ja nepiesargājas un nemēğina koncentrēties uz ko citu. Šo viņa “talantu” pamana dažs labs, kuram netrūkst finansiālu līdzekļu, lai varētu eksperimentēt un teiksim mēğinātu uzburt utopisku pasauli, kurā Limetown pilsētiņa būtu pirmā, kas acīmredzami vēlāk noiet pavisam greizi.

Romāns ir kā prīkvels īsam divās sezonās sadalītam 11(+dažas mini ep.) epizožu podkāstam. Limetown īsti neapburs podkāsta fanu (kaut kas līdz galam tomēr pietrūkst, ne arī nebūst domāts pilnīgam jaunpienācējam, jo bez podkāsta konteksta māc šaubas, vai stāsts pats par sevi spēj visu loğiski izskaidrot, lai nerastos pārpratumi un neskaidrības.

***

The Last Emperox (Interdependency #3) by John Scalzi

Kamēr imperatore cenšas rast plānus, lai Flow straumju (ļauj ceļot starp zvaigžņu sistēmām) sabrukšanas gaitā varētu izglābt pēc iespējas vairāk cilvēku, citi pie varas esošie domā vispirms par sevi un savu mantu, un pat pārējiem nospļauties.

Lai gan The Last Emperox, zūdot sērijas sākuma tēlu un pasaules novelitātei, nešķita tā pati labākā no visas triloğijas, tad tik un tā to, ka grāmatas nāk no kompetenta autora puses ar pieredzi, kurš zina, ko dara, arī nevar noliegt. Laba izklaide ar sakarīgu pievienoto lielās idejas domu graudu garantēta.

Ja arī varētu dot kādu mīnusu, tad būtu paticies redzēt alternatīvu plānam pēc iespējas vairāk evakuēt uz vienu planētu. Piem., planētu paātrināta pārveidošana jaunajai realitātei, lai tās spētu izdzīvot neatkarīgi, bet tam laikam tad prasītos garākas gr nekā tas dots šīs sērijas gadījumā.

***

A Plague Upon Your Family (Zombie Fallout #2) by Mark Tufo

Ikdienišķa vidusmēra zombiju apokalipses grāmata, kurā neķer un negrābj pēc tualetes papīra, tātad var secināt, ka pavisam un galīgi nerealistiski.

Starp sērijas pirmās grāmatas noklausīšanos ir pagājuši teju divi gadi, kas nemaz nav tik pārsteidzoši, jo Mark Tufo piedāvātā zombiju apokalipses versija ne tuvu negāja pie sirds, trūkumus un vietas, kur piekasīties, nebija grūti atrast. Nevar teikt, ka diži daudz kas atšķirtos sērijas turpinājumā, bet, zinot ar ko rēķināties, šoreiz gāja vieglāk. Nedomāju, ka iepauzēšu pirms trešās The End grāmatas tikpat ilgi.

Diemžēl autors joprojām nav piešķīris ne galvenajam tēlam, ne pārējiem pienācīgu intelektu, kaur arī, ja domāti ir vidusmēra amerikāņi, tad varbūt nebūs tālu no patiesības. Joprojām joku un humora ziņā autors sniedzas pēc augļiem pašos zemākajos zaros, kas jau sāk palikt nogurdinoši, bērnišķīgi. Viens no piemēriem – vienam no tēliem ir bezizmēra saldumu krājumi brokastīs, pusdienās un vakariņās. Kā arī nevar nejust seksisma un homofobisma pazīmes jokos(piem, galvenais varonis ir pārsteigts, ka lesbiete spēj ātri skriet).

Neesmu liels zombiju romānu fans, bet minēšu, ka unikālais piesitiens, ko autors ir centies pielikt, ir ne vien zombiju evolūcija no lēniem bezsmadzeņu radījumiem, bet piešķirdams dažiem spriestpēju plus paranormālas spējas kā telepātija.

***

The Zombie Survival Guide by Max Brooks

Turpretim šī grāmata Max Brooks izpildījumā ir kas pilnīgi pretējs. Šo varētu nosauktu par izcilu izdomāto dokumentālo/non-fiction romānu, kurā tās autors kā gids sīki un smalki instruē tā lasītāju (domāts vidusmēra iedzīvotājs), ko darīt un nedarīt, ja ir saskaršanās ar dzīvajiem miroņiem jeb zombijiem visa veida situācijās. Šāda tipa intelektuālu, pārdomātu un gudru zombiju romānu lasīt nebūtu iebildumu. Noteikti pēc kāda laika izmēģināšu World War Z.

Frank Herbert – Chapterhouse: Dune (Dune Chronicles #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Leto II (Pola Atreides dēls) 3 500 gadu ilgais dzelzs dūrē turētais zelta ceļš nu ir cauri. Tikai starp dzīvajiem atlikušo spēlētāju rokās ir palicis atrisināt jautājumu, vai tas nav bijis par velti, ko Honored Matres (HM – no Kosmosa dzīlēm atbēdzis miksējums starp Benne Gesserit (BG) Reverend Mothers u.c. piem Fish Speakers un Face Dancers) cenšas ir panākt tieši to, nu sadalījušās impērijas planētu pilnīgu iznīcību.

Jo tālāk laiks rit, jo mazāk BG kontrolētu planētu paliek. Tā vien šķiet HM interesē vien pretējās puses totāla iznīcināšana overkill stilā, bieži vien aiz sevis atstājot jebkādai dzīvībai neapdzīvojamu planētu. Bet tāpat kā reizēm aiz huligāna bravūras slēpjas personīgas problēmas un sāpīgās situācijas, par ko dusmas tiek izlādētas uz citiem, tā arī HM gadījumā Bene Gesserit uzdod loğisku jautājumu – kas gan varētu būt vēl spēcīgāks, lai liktu HM bailēs drebēt un mukt atpakaļ uz senču Visuma daļu. Vai šādi viņas cenšas sagatavoties, ja nu radīsies vajadzībā stāties pretim tam kaut kam atkal?

Kaut arī Duncan Idaho kā golam joprojām neļauj dusēt mierā, un tagad sērijas beigās (neņemu vēra dēla&co sastrādāto) jau paliek šī tēla drusku žēl. Tomēr Chapterhouse ietvaros viņam nav tā teikt jācieš vienam, jo šoreiz BG no mirušajiem izceļ vēl vienu vīriešu kārtas militāro ğēniju, kuram jāizaug un jāiemanto nozīmīga loma nenovēršamajā sadursmē starp abām varenajām sieviešu organizācijām – mentat(kaut kas uz cilvēks=dators pusi)Miles Teg.

Laikā, kad gan Tleilaxu(golas “tanku” tehnoloģijas izgudrotāji u.c.), gan tehnoloğiskās Ix planētas pārstāvji ir stipri vien novājināti vai pat uz iznīcības robežas, pateicoties Honored Matres nopelniem, daudzu, ja ne visas cilvēces liktenis, ir nonācis BG un Dankana, Miles Teg rokās.

Interesants aspekts, kuram par spīti grāmatas 600+lpp apjomam būtu gribējies, lai tiktu pievērsta drusku lielāka uzmnanība, ir Bene Gesserit pēdējā patvēruma planētas Chapterhouse pārveidošana par tuksneša planētu, lai tajā no jauna varētu atdzimt milzīgie tārpi, šoreiz ar daļiņu no Leto II apziņas piles katrā no tiem.

Par prozu gluži kā iepriekšējās sērijas grāmatās var teikt vien labus vārdus. Kvalitātes starpību īpaši var izjust, ja pirms tam ir sanācis lasīt ko tādu, kur tas bijis viens no klupšanas akmeņiem. Šķiet vien būs loģiski teikt, ja sērijas pēdējo grāmatu galīgi nevajadzētu lasīt ārpus kārtas, kur nu vēl kā pirmo.

Iepalicēji #26

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

On Basilisk Station (Honor Harrington #1) by David Weber

Honor Harrington ir jauna un daudzsološa kapteine Karalienes ~Kosmosa flotes~ spēkos. Bet viņas darba pienākumu apziņas dēļ tos veikt pēc iespëjas labāk un nepiekāpties grūtību priekšā, Haringtone ne visu acīs ir labi ieredzēta, tādēļ viņas tiešais priekšnieks ar nolūku, lai Haringtone izgāztos kā veca sēta, paņem pēkšņu komandējumu/atvaļinājumu un nodod atbildību pāe Basilisk kosmosa staciju viņas rokās.

Bet jau pieminēta čakluma un arīdzan godprātības dēļ Haringtone neapjūk un jaunie izaicinājumi nekļūst par tik smagu nastu, lai nospiestu viņu uz ceļiem. Tomēr no pieres to, protams, nenolasīsi un dažs labs ietekmīgs kriminālās pasaules pārstāvis ar paziņām un draugiem augstos amatos neuzskata Haringtoni par nekādu vērā ņemamu šķērsli, lai lieki par viņu satrauktos, bet tā būs tikai pirmā viņa pieļautā kļūda.

Notikumu darbības lokācijas un vēriens šajā grāmatā neaptver neizmērojamus Visuma plašumus, toties atsver to ar labi izstrādātiem tēliem.

***

Will Save the Galaxy for Food (Jacques McKeown #1) by Yahtzee Croshaw

Pasaulē, kur kvantu mehānikas tuneļi ļauj ceļot pa Visumu ātrāk nekā jebkad iepriekš, ir atstājuši neskaitāmus starpzvaigžņu pilotus novārtā pagātnes nostaļğijas atmiņu varā, vadājot garlaikotus tūristus dažādās ekskursijās.

Par tādu ir kļuvis arī mūsu galvenais varonis, kurš, pusdienojot savā nodabā, vienā jaukā dienā tiek ierauts galvu reibinošos piedzīvojumos, kad viņu nolīgst izmisusi biznesmeņa/gangstera personīgā asistente, lai viņš izliktos par ļoti slavenu autoru  Jacques McKeown bosa pastulbajam dēlam(mērķēts kā viens no joku avotiem) par prieku.

Viss sāk uzņemt dzīvībai bīstamākus apgriezienus, kad asistente konstatē, ka viņai ir atrasta jaunāka aizvietotāja un viņa atceras, kāds liktenis ir piemeklējis iepriekšējos personīgos asistentus. Tādēļ viņa pieņem spontānu lēmumu nolaupīt kā bosa dēlu, tā arī viņa izbraucienā līdzpaņemto draudzeni, un tikai vēlāk atklājās, ka meitene ir Republikas prezidentes meita. Tādejādi viens ienesīgs darbiņš viltus Žakam pārveršas par ko krietni vairāk nekā sākotnēji varēja cerēt. No nolaupīšanām un pakaļdzīšanās kosmosā līdz pirātiem un spraiga sižeta cīņu ainām, viss tomēr ir pasniegts gana labi sabalansētā nenopietnības mērcē, lai klausoties vai lasot nebūtu jāiespringst.

***

Dreadnaught (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #1) by Jack Campbell

Reizēm par tikpat kā par svēto pataisīts kara varonis ir izdevīgāks, ja tas paliek starp mirušajiem, nevis no jauna ceļas, lai dotos talkā saviem cilvēku brāļiem un māsām. Tāds liktenis ir piemeklējis admirāli Džonu Geriju jeb Melno Džeku, kura centieni panāca miera līgumu pēc vairāk nekā gadsimtu ilgas karadarbības pret humanoīdu Sindikāta pasaulēm.

Kaut arī pats Gerijs nebūt nevēlas ļaunprātīgi izmantot jauniegūto slavu un varoņa statusu pašlabuma gūšanai, tad Alianses politiskā vara raugās uz to skeptiski un ar bažām, kas nu būs. Papildus tam spriedze starp militāro eliti, kurai nu šķietami vairs nav diži ko darīt, un politiķiem draud pāraugt Aliansi graujošā spēkā.

Tādēļ ofisa klerki, funkcionāri u.c. papīru bīdītāji ir izdomājuši, kā potenciāli atbrīvoties no vairākiem traucējoši faktoriem ar vienu piegājienu uzreiz. Gerijam tiek piešķirta flote, lai dotos izpētes misijā gan, lai noskaidrotu vairāk par Sindikātu, ko vien var, gan atgūtu kara gūstekņus, kā arīdzan uzzinātu ko vairāk par jaunatklātu citplanētiešu rasi, kura neatbild ne uz kādiem centieniem ar to sazināties, lai saprastu, cik draudzīgi vai naidīgi tie noskaņoti. Ja visa procesa laikā Gerijs un/vai vēl kāda šībrīža politikai bīstama persona mirs – burvīgi; ja papildus tam tiek sasniegts vēl kāds Aliansei izdevīgs labums – arī nebūs slikti.

Šī ir pirmā The Lost Fleet pasaules grāmatu, neesmu lasījis pirms šīs izdotās un neizjutu, ka tas kaut kā negatīvi iespaidojis šīs grāmatas klausīšanos.

***

Sword of the Legion UN Prisoners of Darkness (Galaxy’s Edge #5-6) by Jason Anspach, Nick Cole

Galaxy’s Edge piektā grāmata Sword of the Legion pamatā ir ceturtās Attack of Shadows stāsts, kurā MCR (Mid-Core Rebellion) spēki jaunā līdera Goth Sullus vadībā gūst svarīgu uzvaru, bet par darvas karoti mucā kļūst nozīmīgas militārās bāzes un daudzu kara kosmoskuģu zaudēšana/iznīcināšana veiksmīgā leģionāru Kill Team misijā.

Jo vairāk tiek parādīts no Galaxy’s Edge pasaules un it īpaši pārvaldošās organizācijas House of Reason darbības mehānisma, kurā esošajiem vairāk rūp kāpšana pa karjeras kāpnēm un sava maka biezums, lai cik daudz leģionāru un civiliedzīvotāju dzīvības tas nemaksātu, jo vairāk šķiet, ka paši ir vien pelnījuši MCR izveidošanos un tā sekas.

Vēl drusku tas tiek atstāts fonā un parādīts vien pa kripatai, bet Republika un MCR/Goth Sullus šajā kaujā nebūs vienīgi divi spēlētāji, kas zin, varbūt jaunais militāri agresīvais spēks piespiedīs uz kādiem kompromisiem. Un tas būtu – kaut kur Kosmosa dzīlēs par spīti niecīgajai iespējai ir attīstījusies bioloģiski-tehnoloģiska dzīvības formas sajaukums, kuras mērķis ir atbrīvot Visumu no jebkādas simtprocentīgas bioloģiskās dzīvības. Tā teikt mākslīgajā intelektā/prātā jukuši roboti.

Ne viena no grāmatām individuāli par garu nenosauksi, interesanti kā abi autori būs sabalansējuši šo visu, lai pēdējās trijās visu smuki noslēgtu un neko nesasteigtu. Cerams, tas arī abiem ir sanācis.

Jason Anspach, Nick Cole – Kill Team UN Attack of Shadows (Galaxy’s Edge #3-4)

Kill Team pamatā ir no leitnanta Chen skatpunkta viņam un viņa leğionāru kolēğiem cīnoties pret Mid-Core revolucionāriem (MCR), kuru bīstamība un apdraudējums nevien civilajam mieram, bet visas Republikas impērijas pastāvēšanai ar katru dienu(ilgums atkarībā no planētas, protams) pieaug arvien lielāks.

Fokuss mijas ar ainām no slepenā ağenta Toma(segvārds) skatpunkta, kuram lielāka labuma vārdā, kā noformulē viņa tiešais priekšnieks, nākas izpildīt tik nekrietnas lietas, kuras pārdzīvot ļauj sevi maldinošas atrunas, bet rezultātā Toms pazaudē savu patieso “es”, potenciāli uz neatgriešanos, jo pastrādātais būtu rakstāms ar tik lieliem burtiem un murgos uz atlikušo mūžu nerādītos, tikai tiem kuriem nevajadzētu izlikties un būtu tik ļoti samaitāti jau paši par sevi. Kā vienam no galvenajiem misijas mērķiem – noziedzīgas pasaules smagsvars Mr. Scarpia, kurš palīdz sagādāt nemierniekiem ieročus.

Diemžēl realitāte savā ziņă ir vēl bēdīgāka par dažiem nelegāliem ieroču tirgotājiem. Situācijus nopietnību vēl vairāk izceļ sērijas ceturtā grāmata Attack of Shadows, jo bez nodevējiem, kuri turpina darboties no Republikas iekšienes, lai palīdzētu gāzt impēriju, nemieri nespētu pāraugt atklātā karadarbībā/pilsoņkarā. Pat ja kāds arī cer šādi mainīt lietu kārtību un ieviest pārmaiņas uz labu, mazinot birokrātiju un korupcija, kura samaitā visas nozares un darba sfēras, tai skaitā lieki apdraud leģionārus, tad netrūkst to, kuri cer šādi paši pakāpties pa karjeras kāpnēm, ja ne pat nonākt pie varas dalīšanas.

Dažās GoodReads atsauksmēs manīju salīdzinājumu ar šo kā uzlabotu StarWars versiju. Ja vēl pirmajās trijās sērijas grāmatas to nemanīju, tad ar melnā tērpušos un +/- džedajam līdvērtīgu spēju apvēltītā MCR līdera Goth Sullus uznākšanas uz stāsta skatuves gan šāda līdzība būtu visai akurāta.

Pēc tik nopietnas un nedaudz padrūmas sci-fi, kur neviena no pusēm dienas beigās nevar būt 100% apmierināta par sasniegto, SpaceOperaSeptember ietvaros prasās kaut kaus ar lielāku humora devu.

Iepalicēji #25

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

The Decline and Fall of the Roman Empire by Edward Gibbon

Vol.5

Lielā mērā musulmaņu pasaules izcelsmes/sākuma vēsture, kur rodas jautājums kāds gan tam sakars ar Senās Romas impērijas krišanu un kādēļ to nevarēja nodalīt un izdot kā atsevišķu grāmatu, jo personīgi neuzskatu, ka tik baltiem diegiem šūtas un vājas saistības starp vienu un otru varētu iekļaut vienā darbā, turklāt vēl izklāstīt to tik apjomīgi. Šaubos vai līdzīgi izdevniecība piekristu rīkoties šodien.

Vol.6

To pašu un vēl vairāk varētu teikt par noslēdzošo sesto krājumu, kurš ir par pirmajiem krusta kariem, laiku starp tiem un noslēdzas 15.gadsimtā noapaļojot veselus tūkstots gadus pēc oficiālā gadskaitļa, kad sadalās Romas impērija. Labi, vēl varētu saprast, kādēļ vēl varētu turpināt ar Austrumromas jeb Bizantijas impēriju, bet šī krājuma būtība un saturs galīgi neatbilst kopējam lielajam darba nosaukumam. Neko sliktu nevar teikt par pašu prozu un vēstures faktiem, grāmatu kā tādu, bet vajadzēja noskaņoties, ka klausos, ko tādu, piemēram, par krusta kariem, uz ko tā teikt nebiju parakstījies.

***

The Faceless Old Woman Who Secretly Lives In Your Home (Welcome to Night Vale novels #3) by Joseph Fink, Jeffrey Cranor

Interasants pagātnes/izcelsmes stāsts Faceless Old Woman (FOW) tēlam no Welcome To Night Vale podkāsta, kurš veiksmīgi apvieno prieciņa došanu podkāsta faniem un zinātājiem, un tādiem, kuri kāda iemesla dēļ būs izšķīrušies lasīt šo grāmatu vispirms vai tik tikko pēc podkāsta atklāšanas.

Savas dzīves pirmsākumos 18.gs sākumā FOW ir labi situēta tēva atvase(māte mirst dzemdībās). Vien pieaugot viņai atklājas un top skaidrs, ka par to jāpateicas tēva un viņa uzticamă palīga/drauga Edmunda darbībai kontrabandas biznesā. Šāda atklāsme varbūt pārsteidz FOW, bet nebūt neatbaida viņu. Tieši pretēji un viņa attīsta savu talantu un vajadzīgās prasmes, lai palīdzētu tēva biznesam. Par nelaimi labajiem laikiem pienāk gals, kad lielās bildes kontekstā uzrodas visaptveroša jauna un spēcīga organizācija ORder of Labyrinth, kura nežēlīgi izspiež konkurentus, vai vismaz kāds meistarīgi rada tādu iespaidu… Rezultātā saķeršanās maksā FOW tēva dzīvību, kas nostāda jauno sievieti uz aklas atriebības ceļa, kas galu galā novedīs līdz pilsētai, kurā viņu tik daudzi ir iepazinuši vispirms.

Vienīgi sabalansētība starp abiem nav vienlīdzīga. Kamēr izcelsmes stāsts, kuru varētu ielikt vēsturiskā romāna kategorijā, būs izbaudāms gan vieniem, gan otriem. Tad par tagadnes fragmentiem, kuros izpaužas FOW tēla būtība par kuru viņa laika gaitā pārtop, var likties apšaubāma un slikta tiem, kuri šo tēlu un pasauli vien vēl iepazīst. Bet kopumā nebūt tas sliktākais grāmatas formāta izpildījums no šo podkāsta veidotāju puses.

***

Ancillary Justice (Imperial Radch #1) by Ann Leckie

Par Ancillary tiek saukti kosmosa kuğu AI, bet āķis tajā, ka tie spēj arīdzan kontrolēt cilvēku ķermeņus un izmantot tos karadarbībai, rezultātā tiem darbojoties, ka vienotam organismam. Izmantojot savus iekarotos ienaidniekus pret saviem nākotnes upuriem Radch impērija ir spējusi izplesties uz visiem iespējamiem Visuma piedāvātajiem virzieniem.

Papildus interesants aspekts, kuram acīmredzami ir savi izteikti trūkumi, kuri lielā mērā virza šīs gr sižetu, ir fakts, ka gan kuğu AI, gan vismaz Radch impērijas valdniekam Lordam piemīt spēja eksistēt vairākos ķermeņos vienlaicīgi caur tādu kā vienotu tīklu, bet tikko kā kāda iemesla dēļ savienojums pārtrūktu, tā katrs indivīds ir pats par sevi. Rezultātā risks attīstīties vairākām personībām ar konfliktējošiem mērķiem ir visai reāls. Un ja vēl attiecīgā persona ir veselas impērijas galva, tad potenciāls drūmām sekām vaira nav nekāda fantāzija. Pat ja šo to interpretēju pa savam, tad tik un tā noteikti rekomendējams sci-fi sērijas sākums.

Laba Kosmosa opera, kura interesantā veidā mēğina piešķirt citplanētiešu līdzvērtīgi atšķirīgu Radch domāšanu un pasaules uztveri tiem iekarojot citas cilvēku apdzīvotas planētas.

Iepalicēji #22

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

**

1198250

Free to Trade (Power and Money #1) by Michael Ridpath

Pēc augstākās personīgās virsotnes sporta karjerā (3.vieta olimispkajā 800m finālskrējienā) Paul Murray, apzinoties, ka diez vai spēs savu sasniegumu pārtrumpot un ar nelielu žēlabu piedevu, jo apraksta sasniegumu ar otrā zaudētāja sajūtām, izvēlas kādam citam tikpat adrenalīnu uzdzenošai nodarbei – tirgošanās ar obligācijām.

Free to Trade iesākas, kad Pols jaunajā amatā ir pavadījis vien dažus mēnešus un darbošanās ar summām, kas mērāmas simtos tūkstošos un pat miljonos, vēl nav kļuvusi par kaut ko neikdienišķu, bet labs instikts un apņemšanās ne vien strādāt, lai ilgtermiņā gūtu peļņu, bet kļūtu par vienu no labākajiem, dod pirmos augļus, kad Pols neseko bez apdomas līdzi citām aitām. Bet, kad viņš nejauši atklāj, ka viņa firma iespējams ir tikusi apkrāpta vismaz 20miljonu apmērā un ka dažs labs cits, kurš to uzzodis vēl pirms viņa, vairs nav starp dzīvajiem, Pola darbadienas uzņem stipri vien straujāku un trauksmaināku gaitu. Tā vien šķiet Pola mazā pieredze vai tieši drosme, plus labie nodomi izcelties priekšnieka acīs, ka viņš pamanījis tāda mēroga kļūdu, mudina viņu rakt dziļāk un censties vērst situāciju par labu. Uz spēles cenas likti ne tikai milzu līdzekļi, ja runa ir par vidusmēra cilvēku, bet arī reputācija, lai esošie un potenciālie klienti nenovērstos.

Ātri vien Pols attopas pāri savai kompetencei, kad viņa kolēģi pēc abu kopīgām vakariņām nākošajā rītā atrod noslīkušu Temzā, bet pašam Polam sāk piekasīties kā parastā, tā finanšu policija. Gan Pols, gan lasītājs saprot, ka viņš acīmredzot kādam par nepatiku ir pietuvojies pārāk tuvu patiesībai, lai atstātu viņu bez ievērības.

Free to Trade ir labs un interesi noturošs finanšu pasaules trilleris, kur ikdienā operē pat miljardos mērāmās summās. Nav vajadzības pat ieskatīties grāmatas izdošanas gadā, lai nojaustu, ka tā sarakstīta laikā, kad internets vēl ir pašos pirmsākumos un kad stereotipiska tirgošanās aina, piemēram, Volstrītā vēl sastāda vairāk par dažiem procentiem no reālās kopainas. Reizēm gan galvenais varonis var likt neizpratnē un skaļā balsī likt jautāt ‘’kāpēc?!’’ un rīkoties drusku muļķīgi/kaitinoši, bet vispārējais sižets un mistērija ir gana laba, ar pieņemamu atrisinājumu, kuru nenomāc pārlieku sausa iekrišana ekonomikas pasaules sīkumos.

***

479561

The Neutronium Alchemist (Night’s Dawn #2) by Peter F. Hamilton

The Neutronium Alchemist premise, kurā mirušo dvēseles mūk no aizsaules tukšās un garlaicīgās pasaules un pārņem savā varā dzīvo ķermeņus, kā tāda personīgi jau sāk ar negatīvu handikapu, jo neticu dvēselēm (protams, autors tās piedēvē tikai cilvēkiem) vai kam citam paranormālam, un diemžēl arī Hamiltona sniegums nav tik labs, lai ļautos šai izdomātajai realitātei. Plus vēl visa tā sakāpinātā reliğiozitāte līdz galam piebeidza gandrīz visu baudāmību.

Aizrautību un līdzjušanu varoņi nespēja izraisīt. Kā labie, tā ļaunie (dvēseles no aizkapa pasaules) neizceļas ar izkoptu dziļu daudzpusību, bet drīzāk ar dažu iezīmju pārlieku lielu izcelšanu pietuvojas karikatūrai, kā Apsēsto līderis Als Kapone no 20.gs., kurš arī kalpo kā piemērs, ka no aizkapa atgriežas vien stāsta sižetam izdevīgas dvēseles.

Gribētos atzīmēt vienu no mīnusiem/kļūdām, kuras iekrīt acīs īpaši zinātniskās fantastikas grāmatās, kur darbība notiek salīdzinoši tālā nākotnē, ka nekad nav paticis populāru un sabiedrībā plaši atpazīstamu cilvēku piesaukšana teiksim sešus gadsimtus tālā nākotnē, ja tai pat laikā netrūkst dučiem tādu personību kaut no 19. un 20.gadsimta, kurus šodien spētu atcerēties vien retais, ja vispār, kuri savā laikā baudījuši lielu slavu.

Pirmo triloğijas grāmatu, kura nav atmiņā palikusi ar pozitīvu iespaidu un kuru centos izbaudīt audioformātā 2016.gada decembrī, pieļāvu varbūtību, ka stāsts nav pats piemērotākais tam formātam. Par sarūgtinājumu man nekas pozitīvāks nebija arī lasot sērijas turpinājumu, cerams, kas mainīsies, ja starp otro un trešo nebūs tikpat liela pauze, jo vienā no atsauksmēm Goodreads minēts iespaids par triloģiju kā vienotu grāmatu.

John Scalzi – The End of All Things (Old Man’s War #6)

23168809

Links uz grāmatas Goodreads Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lielo Colonial Union (CU)  un Colonial Defence Forces(CDF) organizāciju priekšā ir iestājies pamatīgs pārmaiņu laiks un ir jādomā risinājumi jaunajai realitātei, jo visiem ir skaidrs, ka attiecības ar Zemi un tās nācijām vairs nekad neatgriezīsies vecajās sliedēs, kad no tās patstāvīgi varēja iegūt gan jaunus kolonistus, gan kareivjus, kas tos aizsargātu.

Trešā spēka aprises, par kurām varēja vien nojaust piektās grāmatas The Human Division laikā, tagad sāk iegūt konkrētu formu. Equilibrium, kas galvenokārt vēlas vairāk nekā 400 citplanētiešu rašu izveidotās alianses Konklāva sabrukumu un sadalīšanos, lai to apdzīvotais Visuma stūris atgriezos vecajās labajās dienās, kad visi karoja ar visiem, kā galveno panākumu atslēgu mērķa sasniegšanai saskata CU un CDF, tai skaitā arī cilvēces kā tādas, iznīcināšanu. Nebūs nekāds noslēpums, ka cilvēku darbības savas telpas iekarošanā ārpus savas Saules sistēmas nav veicinājušas draudzības attiecības un pat ir bijis par galveno iemeslu, kas pamudinājis 400+ citām inteliģentām rasēm apvienoties. Tāpēc kādēļ gan neizmantot jau esošos stereotipus par cilvēkiem, lai izprovocētu jaunu un abpusēji postošu militāro konfliktu starp abām pusēm.

Equilibrium rīcībā nav pašiem savas iespaidīgas armijas, tās galvenie ieroči ir dezinformācijas un puspatiesību izplatīšana, apzināta maldināšana, lai sētu neuzticību, haosu, nemierus un veicinātu organizāciju un pārvaldes sistēmas nestabilitāti. Atliek vien saprast, ko vēlas, piemēram, zem CU un CDF reizē aizsardzības un reizē dzelzs dūres kontroles esošās planētu kolonijas, lai apvestu to līderus ap stūri un izmantotu viņu vēlmes saviem mērķiem, lai vēlāk pilnībā aizmirstu tiem dotos solījumus.

Uzmanību drusku vairāk piesaistīja viena no izteiktāk politiskā manierē sarakstītajām nodaļām, kurā CDF superkaravīri tiek sūtīti uz vienu planētu pēc otras, lai novērstu vai apspiestu atdalīšanās centienus, kurus iedrošinājusi Equilibrium darbībā. Un paši kareivji aizdomājas, ka viņi cīnās ar lielākas sistēmas netaisnību sekām, nevis tās cēloņiem, un, ja ne Cu, nedz CDF neiedomāsies rast tam kādu risinājumu, tad ne vienai, ne otrai vairs nav lemts ilgs mūžs.

Ja The Human Division bija savstarpēji saistītas epizodes, tādi kā īsie stāsti, ar vienotu tēlu ansambli, tad The End of All Things vairāk liek domāt par īsām novelēm, kur (gandrīz) katrai ir savs galvenais varonis, bet kopā katrs no sava skatpunktā dod priekštatu par lielāku kopainu.

Dan Simmons – Endymion (Hyperion Cantos #3)

3977

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Raul Endymion dzīvo aptuveni trissimts gadus tālā nākotnē pēc otrās sērijas grāmatas noslēgšanās. Viņa pasaule, pēc cilvēces starpzvaigžņu impērijas Hegemony of Man sabrukuma un teleportu/zvaigžņu vārtu farcaster sistēmas iznīcināšanas, kardināli atšķiras no iepriekš redzētās. Tagad kritušās sekulārās impērijas vietā valda kristiešu Pax impērija, kas pie katras iespējas kladzina savu īpašo statusu, kuru tiem dāvā viņu dievs un tā ‘’dāvātais’’ parazīts, kas ļauj tiem būt gandrīz vai nemirstīgiem.

Ja vien viņi uzzinātu tos pavērsienus, kuri tiek dāvāti lasītājām grāmatas gaitā, attiecībā gan uz visu pieņemto par to, kas deva enerģiju, lai darbinātu farcaster portālus, gan par ‘’atdzimšanas’’ parazītu nekaitīgo dabu, ka tam nav nekādu nelabvēlīgu blakusefektu, ka aiz to superīgajām spējām/dāvanai stāv tikai un vienīgi viņu varenā Dieva spēks. Interesanti, ka šajā nākotnes versijā ne uz brīdi nepavīdēja reliģiju dažādību, kur nu vēl funkcionējoša neticīgo sabiedrība.

Grāmatai sākoties Rauls nebūt nav izredzētais varonis, kurš gaida savu iespēju izcelties un glābt pasauli. Viņu no nāves soda paglābj joprojām dzīvais dzejnieks Martin Silenus, svētceļnieks iekš otrās The Fall of Hyperion grāmatas, un slavenā Cantos darba autors, kas gadu gaitā apaudzis pats ar savām leģendām. Viņa dotais uzdevums Raulam ir paglābt 12gadīgo meiteni Aenea no Pax impērijas nagiem.

Arī Aenea ir aptuveni 300gadus senās pagātnes lieciniece, tikai atšķirībā no dzejnieka Martina, viņa par savu nokļūšanu nākotnē var pateikties uz Hyperion planētas esošajām Time Tombs un Shryke radījumam/dievībai. Par spīti tam varētu apšaubīt, jautāt, kā gan 12gadīgs bērns varētu apdraudēt veselas staprzvaigžņu impērijas pastāvēšanu, bet uz to atbilde rodama viņas visnotaļ savdabīgo vecāku izcelsmē, ģenētikā un tajā, kas tādejādi ticis nodots meitenei; papildus tam šķiet Aenea piemīt vēl interesantas spējas, ko nevarētu vienkārši norakstīt uz mantotiem gēniem.

Protams, Pax augstākie ierēdņi/pārvaldītāji ar pāvestu priekšgalā nesēž rokas klēpī salikuši un nenoskatās kā daži iespēajms aizsāk viņu beigu galu, bet rīkojas un sūta kapteini-priesteri Federico de Soya, lai kopā ar viņa komandu/padotajiem notvertu meiteni (vēlams dzīvi) un novērstu potenciālos draudus impērijas pastāvēšanai.

Sižeta ziņā ārkārtīgi daudz nenotiek un spraigu notikumu ainas neseko viena otrai. Ar to nevarētu teikt, ka tādu vispār nav, bet vairāk dominē filozofiska gara pārdomas reliģiskā mērcē, kas uz beigām par personīgām šausmām pārauga nebaudāmā koncentrātā, bet labi vēl, ka tas viss neiejaucās un nesabojāja Endymion kulminācijas brīža būtību.

It kā tēli un ap tiem apvītajiem notikumiem ir maza saistība ar Hyperion Cantos pirmajām divām grāmatām, teorētiski varētu lasīt trešo un ceturto atsevišķi, tomēr gribētos teikt, ka šīs grāmatas laikā ir pietiekoši daudz atsauču un mājienu uz lietām no Hyperion  un The Fall of Hyperion, kas var tikai un vienīgi padarīt Endymion un The Rise of Endymion lasīšanas pieredzi labāku.