Iepalicēji #22

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

**

1198250

Free to Trade (Power and Money #1) by Michael Ridpath

Pēc augstākās personīgās virsotnes sporta karjerā (3.vieta olimispkajā 800m finālskrējienā) Paul Murray, apzinoties, ka diez vai spēs savu sasniegumu pārtrumpot un ar nelielu žēlabu piedevu, jo apraksta sasniegumu ar otrā zaudētāja sajūtām, izvēlas kādam citam tikpat adrenalīnu uzdzenošai nodarbei – tirgošanās ar obligācijām.

Free to Trade iesākas, kad Pols jaunajā amatā ir pavadījis vien dažus mēnešus un darbošanās ar summām, kas mērāmas simtos tūkstošos un pat miljonos, vēl nav kļuvusi par kaut ko neikdienišķu, bet labs instikts un apņemšanās ne vien strādāt, lai ilgtermiņā gūtu peļņu, bet kļūtu par vienu no labākajiem, dod pirmos augļus, kad Pols neseko bez apdomas līdzi citām aitām. Bet, kad viņš nejauši atklāj, ka viņa firma iespējams ir tikusi apkrāpta vismaz 20miljonu apmērā un ka dažs labs cits, kurš to uzzodis vēl pirms viņa, vairs nav starp dzīvajiem, Pola darbadienas uzņem stipri vien straujāku un trauksmaināku gaitu. Tā vien šķiet Pola mazā pieredze vai tieši drosme, plus labie nodomi izcelties priekšnieka acīs, ka viņš pamanījis tāda mēroga kļūdu, mudina viņu rakt dziļāk un censties vērst situāciju par labu. Uz spēles cenas likti ne tikai milzu līdzekļi, ja runa ir par vidusmēra cilvēku, bet arī reputācija, lai esošie un potenciālie klienti nenovērstos.

Ātri vien Pols attopas pāri savai kompetencei, kad viņa kolēģi pēc abu kopīgām vakariņām nākošajā rītā atrod noslīkušu Temzā, bet pašam Polam sāk piekasīties kā parastā, tā finanšu policija. Gan Pols, gan lasītājs saprot, ka viņš acīmredzot kādam par nepatiku ir pietuvojies pārāk tuvu patiesībai, lai atstātu viņu bez ievērības.

Free to Trade ir labs un interesi noturošs finanšu pasaules trilleris, kur ikdienā operē pat miljardos mērāmās summās. Nav vajadzības pat ieskatīties grāmatas izdošanas gadā, lai nojaustu, ka tā sarakstīta laikā, kad internets vēl ir pašos pirmsākumos un kad stereotipiska tirgošanās aina, piemēram, Volstrītā vēl sastāda vairāk par dažiem procentiem no reālās kopainas. Reizēm gan galvenais varonis var likt neizpratnē un skaļā balsī likt jautāt ‘’kāpēc?!’’ un rīkoties drusku muļķīgi/kaitinoši, bet vispārējais sižets un mistērija ir gana laba, ar pieņemamu atrisinājumu, kuru nenomāc pārlieku sausa iekrišana ekonomikas pasaules sīkumos.

***

479561

The Neutronium Alchemist (Night’s Dawn #2) by Peter F. Hamilton

The Neutronium Alchemist premise, kurā mirušo dvēseles mūk no aizsaules tukšās un garlaicīgās pasaules un pārņem savā varā dzīvo ķermeņus, kā tāda personīgi jau sāk ar negatīvu handikapu, jo neticu dvēselēm (protams, autors tās piedēvē tikai cilvēkiem) vai kam citam paranormālam, un diemžēl arī Hamiltona sniegums nav tik labs, lai ļautos šai izdomātajai realitātei. Plus vēl visa tā sakāpinātā reliğiozitāte līdz galam piebeidza gandrīz visu baudāmību.

Aizrautību un līdzjušanu varoņi nespēja izraisīt. Kā labie, tā ļaunie (dvēseles no aizkapa pasaules) neizceļas ar izkoptu dziļu daudzpusību, bet drīzāk ar dažu iezīmju pārlieku lielu izcelšanu pietuvojas karikatūrai, kā Apsēsto līderis Als Kapone no 20.gs., kurš arī kalpo kā piemērs, ka no aizkapa atgriežas vien stāsta sižetam izdevīgas dvēseles.

Gribētos atzīmēt vienu no mīnusiem/kļūdām, kuras iekrīt acīs īpaši zinātniskās fantastikas grāmatās, kur darbība notiek salīdzinoši tālā nākotnē, ka nekad nav paticis populāru un sabiedrībā plaši atpazīstamu cilvēku piesaukšana teiksim sešus gadsimtus tālā nākotnē, ja tai pat laikā netrūkst dučiem tādu personību kaut no 19. un 20.gadsimta, kurus šodien spētu atcerēties vien retais, ja vispār, kuri savā laikā baudījuši lielu slavu.

Pirmo triloğijas grāmatu, kura nav atmiņā palikusi ar pozitīvu iespaidu un kuru centos izbaudīt audioformātā 2016.gada decembrī, pieļāvu varbūtību, ka stāsts nav pats piemērotākais tam formātam. Par sarūgtinājumu man nekas pozitīvāks nebija arī lasot sērijas turpinājumu, cerams, kas mainīsies, ja starp otro un trešo nebūs tikpat liela pauze, jo vienā no atsauksmēm Goodreads minēts iespaids par triloģiju kā vienotu grāmatu.

John Scalzi – The End of All Things (Old Man’s War #6)

23168809

Links uz grāmatas Goodreads Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lielo Colonial Union (CU)  un Colonial Defence Forces(CDF) organizāciju priekšā ir iestājies pamatīgs pārmaiņu laiks un ir jādomā risinājumi jaunajai realitātei, jo visiem ir skaidrs, ka attiecības ar Zemi un tās nācijām vairs nekad neatgriezīsies vecajās sliedēs, kad no tās patstāvīgi varēja iegūt gan jaunus kolonistus, gan kareivjus, kas tos aizsargātu.

Trešā spēka aprises, par kurām varēja vien nojaust piektās grāmatas The Human Division laikā, tagad sāk iegūt konkrētu formu. Equilibrium, kas galvenokārt vēlas vairāk nekā 400 citplanētiešu rašu izveidotās alianses Konklāva sabrukumu un sadalīšanos, lai to apdzīvotais Visuma stūris atgriezos vecajās labajās dienās, kad visi karoja ar visiem, kā galveno panākumu atslēgu mērķa sasniegšanai saskata CU un CDF, tai skaitā arī cilvēces kā tādas, iznīcināšanu. Nebūs nekāds noslēpums, ka cilvēku darbības savas telpas iekarošanā ārpus savas Saules sistēmas nav veicinājušas draudzības attiecības un pat ir bijis par galveno iemeslu, kas pamudinājis 400+ citām inteliģentām rasēm apvienoties. Tāpēc kādēļ gan neizmantot jau esošos stereotipus par cilvēkiem, lai izprovocētu jaunu un abpusēji postošu militāro konfliktu starp abām pusēm.

Equilibrium rīcībā nav pašiem savas iespaidīgas armijas, tās galvenie ieroči ir dezinformācijas un puspatiesību izplatīšana, apzināta maldināšana, lai sētu neuzticību, haosu, nemierus un veicinātu organizāciju un pārvaldes sistēmas nestabilitāti. Atliek vien saprast, ko vēlas, piemēram, zem CU un CDF reizē aizsardzības un reizē dzelzs dūres kontroles esošās planētu kolonijas, lai apvestu to līderus ap stūri un izmantotu viņu vēlmes saviem mērķiem, lai vēlāk pilnībā aizmirstu tiem dotos solījumus.

Uzmanību drusku vairāk piesaistīja viena no izteiktāk politiskā manierē sarakstītajām nodaļām, kurā CDF superkaravīri tiek sūtīti uz vienu planētu pēc otras, lai novērstu vai apspiestu atdalīšanās centienus, kurus iedrošinājusi Equilibrium darbībā. Un paši kareivji aizdomājas, ka viņi cīnās ar lielākas sistēmas netaisnību sekām, nevis tās cēloņiem, un, ja ne Cu, nedz CDF neiedomāsies rast tam kādu risinājumu, tad ne vienai, ne otrai vairs nav lemts ilgs mūžs.

Ja The Human Division bija savstarpēji saistītas epizodes, tādi kā īsie stāsti, ar vienotu tēlu ansambli, tad The End of All Things vairāk liek domāt par īsām novelēm, kur (gandrīz) katrai ir savs galvenais varonis, bet kopā katrs no sava skatpunktā dod priekštatu par lielāku kopainu.

Dan Simmons – Endymion (Hyperion Cantos #3)

3977

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Raul Endymion dzīvo aptuveni trissimts gadus tālā nākotnē pēc otrās sērijas grāmatas noslēgšanās. Viņa pasaule, pēc cilvēces starpzvaigžņu impērijas Hegemony of Man sabrukuma un teleportu/zvaigžņu vārtu farcaster sistēmas iznīcināšanas, kardināli atšķiras no iepriekš redzētās. Tagad kritušās sekulārās impērijas vietā valda kristiešu Pax impērija, kas pie katras iespējas kladzina savu īpašo statusu, kuru tiem dāvā viņu dievs un tā ‘’dāvātais’’ parazīts, kas ļauj tiem būt gandrīz vai nemirstīgiem.

Ja vien viņi uzzinātu tos pavērsienus, kuri tiek dāvāti lasītājām grāmatas gaitā, attiecībā gan uz visu pieņemto par to, kas deva enerģiju, lai darbinātu farcaster portālus, gan par ‘’atdzimšanas’’ parazītu nekaitīgo dabu, ka tam nav nekādu nelabvēlīgu blakusefektu, ka aiz to superīgajām spējām/dāvanai stāv tikai un vienīgi viņu varenā Dieva spēks. Interesanti, ka šajā nākotnes versijā ne uz brīdi nepavīdēja reliģiju dažādību, kur nu vēl funkcionējoša neticīgo sabiedrība.

Grāmatai sākoties Rauls nebūt nav izredzētais varonis, kurš gaida savu iespēju izcelties un glābt pasauli. Viņu no nāves soda paglābj joprojām dzīvais dzejnieks Martin Silenus, svētceļnieks iekš otrās The Fall of Hyperion grāmatas, un slavenā Cantos darba autors, kas gadu gaitā apaudzis pats ar savām leģendām. Viņa dotais uzdevums Raulam ir paglābt 12gadīgo meiteni Aenea no Pax impērijas nagiem.

Arī Aenea ir aptuveni 300gadus senās pagātnes lieciniece, tikai atšķirībā no dzejnieka Martina, viņa par savu nokļūšanu nākotnē var pateikties uz Hyperion planētas esošajām Time Tombs un Shryke radījumam/dievībai. Par spīti tam varētu apšaubīt, jautāt, kā gan 12gadīgs bērns varētu apdraudēt veselas staprzvaigžņu impērijas pastāvēšanu, bet uz to atbilde rodama viņas visnotaļ savdabīgo vecāku izcelsmē, ģenētikā un tajā, kas tādejādi ticis nodots meitenei; papildus tam šķiet Aenea piemīt vēl interesantas spējas, ko nevarētu vienkārši norakstīt uz mantotiem gēniem.

Protams, Pax augstākie ierēdņi/pārvaldītāji ar pāvestu priekšgalā nesēž rokas klēpī salikuši un nenoskatās kā daži iespēajms aizsāk viņu beigu galu, bet rīkojas un sūta kapteini-priesteri Federico de Soya, lai kopā ar viņa komandu/padotajiem notvertu meiteni (vēlams dzīvi) un novērstu potenciālos draudus impērijas pastāvēšanai.

Sižeta ziņā ārkārtīgi daudz nenotiek un spraigu notikumu ainas neseko viena otrai. Ar to nevarētu teikt, ka tādu vispār nav, bet vairāk dominē filozofiska gara pārdomas reliģiskā mērcē, kas uz beigām par personīgām šausmām pārauga nebaudāmā koncentrātā, bet labi vēl, ka tas viss neiejaucās un nesabojāja Endymion kulminācijas brīža būtību.

It kā tēli un ap tiem apvītajiem notikumiem ir maza saistība ar Hyperion Cantos pirmajām divām grāmatām, teorētiski varētu lasīt trešo un ceturto atsevišķi, tomēr gribētos teikt, ka šīs grāmatas laikā ir pietiekoši daudz atsauču un mājienu uz lietām no Hyperion  un The Fall of Hyperion, kas var tikai un vienīgi padarīt Endymion un The Rise of Endymion lasīšanas pieredzi labāku.

John Scalzi – The Human Division (Old Man’s War #5) un After the Coup (Old Man’s War #4.5)

15698479

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc tam kad Džons Perijs ir aplaimojis Zemi ar zināšanām par to, kā un cik ļoti Colonial Union un Colonian Defence Forces ir izmantojušas tās cilvēkresursus. Pirmā zemiešu iedzīvotāju un tās politiķu reakcija ir augstākās pakāpes šašutums par CU un CDF augsprātību iegrožojot Zemes tehnoloģisko attīstību un turot to vispārējā neziņā par notikumiem Visumā, kas šādas rīcības rezultātā Zemi principā padara par gluži vai kolonistu un kareivju fermu. Visas apsūdzības ir simtprocentīgi pamatotas, bet interesanti, ka visas grāmatas garumā, neviens no tēliem neieminējās, ka šīs ‘’pakalpīgas’’ laikā Zeme nav tikusi tiešā veidā apdraudēta, par spīti līdz šim agresīvajai ekspansijas politikai un daudzajām citplanētiešu rasēm, kuru starpā cilvēki nav favorītos.

Krīze attiecībās starp Zemi un CU & CDF krasi izmaina ierasto militāro agresiju un paļaušanos uz nerimstošu plūsmu jauniesaucamo, kuri ar prieku sasnieguši 75gadu vecumu izvēlas iestāties CDF, lai uzsāktu jaunu dzīvi, neskatoties uz informācijas trūkumu, par to, kas viņus sagaida, vai to, cik niecīgs procents izdzīvo pirmos desmit dienesta gadus. Tādēļ The Human Division fokusējas dažādām diplomātiskajām misijām, bet arī ne kurām katrām. Tās nav zvaigžņotas planetāru karaļu vai imperatoru diskusijas ar cilvēkiem par jaunu sadarbību, bet gan diplomātiskā ‘’B-komanda’’, kuras galvenajiem varoņiem karjera nav bijusi no tām spožākajām.

Komandas sastāvs ir gana mazs, lai tie viens otru lasītāja atmiņā nenomāktu un katrs varētu izcīnīt savu vietu. Tās galvenie varoņi ir vadošā diplomāte Ode Abumwe, viņas palīgs (šķet ne gluži sekretārs) Hart Schmidt un CDF kareivis (militārais padomnieks/instruktors) Harry Wilson. Grāmatas sižeta laikā visi trīs pierāda sevi darbībā ar veiksmīgi pabeigtām diplomātiskajām pat tādās situācijās, kur citi būtu cietuši ne tikai vienkāršu neveiksmi, bet pat letālu iznākumu vispirms sev un pēc tam ar grūti paredzamām tālejošām sekām. Spēja improvizēt un nonākt pie risinājuma momentā uz vietas ļauj visiem trim kā komandai nonāk uzmanības lokā augstākos amatos esošām personām, kas viņu karjeru gadījumā ir visnotaļ pozitīvs pavērsiens, bet tas nebūt nenozīmē mierīgākus un mazāk bīstamus uzdevumus nākotnē. Veiksme vienā, otrā +/- nenozīmīgā reizē, bet ar vērā ņemamu iznākumu un veidu, kā tas sasniegts, dod iespēju pierādīt savus spēkus, kad B burtiņš tiek nomainīts uz A.

Harijs šajā grāmatā līdzīgi Džonam Perijam ir pilns ar sarkastiskām piezīmēm un jokiem. Nevar noliegt, ka līdzība starp abiem tēliem nav kompliments, bet ar visu to The Human Division ir no jauna notvēris to sajūtu, kas mani piesaistīja šai sērijai tās pirmajā grāmatā Old Man’s War.

Bet viss nav tikai par un ap šiem trim varoņiem. Liels sižetiskais laiks tiek veltīts arīdzan kādam noslēpumainam trešajam spēlētājam, kas ir apņēmies iznīcināt gan CU un CDF, gan aptuveni 400 citplanētiešu rašu (divas trešdaļas no zināmajām) aliansi Konklāvu, un tā sasniegšanai tā vien šķiet nežēlo nekādus resursus. Taktiskās metodes un izmantotās tehnoloģijas ir augstākās kvalitātes; pavedienie, kas ļautu noskaidrot, kas īsti stāv aiz visiem uzbrukumiem, tik pat kā nav nekādu un, ja kāds atrodas, tad arī tāds, kas nekur tālu neved.

Šaubu par sērijas noslēdzošo The End of All Things grāmatu pēc šīs ir mazas.

**

8627906.jpg

After the Coup (Old Man’s War #4.5)

Humora un apsprātību piebārstīts jauks īsais stāsts par vienu diplomātisko B-komandas misiju vairākus mēnešu pirms The Human Division notikumiem. Kārtējo reizi vienīgais veids, kā neizgāst misiju ir vērsties neordināru risinājumu virzienā, kas šoreiz prasa vienīgās militārās personas, Harija Vilsona, iesaistīšanos, kad uz citplanētiešu planētas notiek apvērsums un armija pārņem varu.

Iepalicēji #11

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

26031851._SY475_

Renegade (The Spiral Wars #1) by Joel Shepherd

Neilgi pēc negaidīta pārsteiguma paaugstinājuma Erik Debogande (turīgas un ietekmīgas ģimenes atvase) tiek pataisīts par grēkāzi un apsūdzēts sava kapteiņa slepkavībā.

Situācija, lai Ēriks tiktu pieķerts burtiski ar upura asinīm uz rokām un citi pierādījumi tiek sagatavoti tik profesionāli, ka Ērikam neatliek nekas cits kā bēgt labi apzinoties, ka slepkava ir kāds cits un ka diez vai patiesie slepkavības un apmelojuma pasūtītāji ļaus viņam pierādīt taisnību.

Meklējot neapšaubāmus un sevi attaisnojošus pierādījumus, Ēriks un viņa kuģa ‘’Fēniksa’’ komanda uzduras vēl lielākai konspirācijai, kurai nogalinātais kapteinis šķiet būs bijis par šķērsli. Renegade ir ne tik izteikti ar kaujām pārpildīta militārā zinātniskā fantastika, bet tieši vairāk uz politiskām intrigām ar Ēriku augstāko līmeņu konspirācijas vidū, ar to domājot arī cilvēku izveidotās impērijas līderus/ģenerāļus.

Grāmata īsi pieskaras arī detaļām par cilvēces pirmo saskarsmi ar citplanētiešiem, kura bija gandrīz fatāla gan planētai Zemei, gan pašai cilvēcei. Vien apžēlošanās no vienas citplanētiešu rases, kura ļāva citai ieņemt Saules sistēmu, ļāva cilvēkiem dot kādu prestparu un nokļūt tur, kur tā ir tagad.

23395680._SY475_

***

Illuminae (The Illuminae Files #1) by Amie Kaufman, Jay Kristoff

Nelegālai derīgo izrakteņu kolonijai Kerenza VII uzbrūk konkurējošas megakorporācijas BeiTech kosmosa kuģi, tā vietā, lai ziņotu atbildīgajām instacēm, jo paši labprāt iegūtu tās piedāvātos resursus. Kolonijas stresa SOS signālam atsaucas tikai viens WUC militāro kuģu komanda. No četriem uzbrūkošajiem iznīcināti tiek trīs kuģi, glabējiem izdodas daļu civiliedzīvotāju izglābt, bet bojājumi ir tik lieli, ka tas vairs nespēj pats izveidot tārpeju – Alexander ir komandkuģis no trim, un tā vietā reāllaikā jābēg uz tuvāko staciju, kas tālāk viņus varētu nogādāt drošībā

Tajā pašā laikā ceturtais BeiTech kuģis Lincoln nevar atļauties atstāt lieciniekus par viņu pastrādāto (turklāt par uzbrukumu WUC militārajam kuģim gaidāmas milzu nepatikšanas, ja kāds uzzinātu), tādēļ aizsākas pakaļdzīšanās. Uzbrukuma laikā tiek pielietotas bioloģiskais ierocis, kas padara inficētos hiper-agresīvus (tādi kā zombiji) ar tieksmi citus nogalināt, kas vēl jo vairāk mudina notvert un iznīcināt gan Alexander, gan pārējos bēgošos kuģus.

Galvenie varoņi ir tīņu puisis Ezra Mason un meitene Kady Grant (pāris). Liktenīgajā dienā abi sastrīdas tik ļoti, ka izšķiras, turklāt evakuācijas procesā nonāk katrs savā kuģī. Bet kā jau YA romānam pienākas, ir zināms romantiskā romāna piesitiens, bet abu attiecības kaut arī spēlē būtisku lomu sižetā, tomēr par laimi to nozīmība netiek pārspīlēta. Kā arī iekļaujoties žanra klasiskajos rāmjos, gan Ezram, gan Keidijai piemīt tādi talanti, kas viņiem ļauj būtiski palīdzēt briestošās un milztošās krīzes priekšā.

Kaut arī koncepts un veids, kā stāsts tiek pasniegts ir interesants, tomēr brīžiem autori pārlieku paļaujas uz šo triku efektiem, cerot ka tie paši par sevi panāks kādu iespaidu uz lasītāju; kaut arī nesūdzos par drusku mākslīgi uzpūsto lpp skaitu. Mērķauditorija noteikti ir galveno varoņu un jaunāka vecuma lasītāji.

34040263._SX318_

***

The Land: Raiders (Chaos Seeds #6) by Aleron Kong

Sērija, kuru droši varu vainot par manis ‘’ievilkšanu’’ LitRPG žanra un kuru pavisam noteikti jābauda kā izklaides un atslodzes literatūra, nevis kā kaut ko šausmīgi nopietnu.

Rihtera Mist ciemats turpina augt un attīstīties, kas piesaista aizvien spēcīgāku un augstāku līmeņu briesmoņus un cita veida ļaunuma pārstāvjus. Aizstāvēt ciemata robežas ir viens, bet sestā sērijas grāmata pierāda pārbaudītu stratēģiju, ka reizēm labākā aizsardzība ir uzbrukums.

Nedaudz bažas rada, vai autors spēj paturēt prātā un nepiemirst dažādos spēju, iemaņu un talantu attīstības virzienus, kas pieejami Rihtera, kuri varbūt tiek iepriekšējās grāmatās iepazīstināti, bet piemēram šajā Raiders grāmatā neparādās. Varbūt tieši tāpēc septītā Predators grāmata ir tik ievērojami garāka par iepriekšējām, un cik dzirdēts, ka 2020.gada sākumā plānotā astotā grāmata būs ne mazāk īsa.

9484096.jpg

***

Death Note: Black Edition Vol.2 by Tsugumi Ohba

Izcilā detektīva L un viņa nokomplektētās komandas izmeklēšanas cilpa palēnām kļūst arvien ciešākā. Kaut arī L nevar klaji paust spriedumu, ka ļoti gudrais un priekšzīmīgais students un policijas šefa~ dēls Light Yagami ir skandalozais slepkava (sevi dēvē par Kira), dzīve brīvībā tomēr paliek no dienas jo saspringtākā.

Gan L, gan Light apzinoties kutelīgo situāciju dejo bīstamu riņķa danci viens ap otru. Kamēr L cenšas iegūt neapšaubāmus pierādījumus, lai noskaidrotu Kiras identitāti, tikmēr Light reizē prāto gan veidu, kā atbrīvoties ja ne no paša L. Tad vismaz no pat pašām niecīgākajām aizdomas kripatām.

Ja ar to visu nepietiktu, tad par to, lai garlaicīgi nebūtu ne tēliem, nedz lasītājam, parūpējas otras Death Note un otra Shinigami (nāves dievs) uzrašanās cilvēku pasaulē…

9889765

***

Fullmetal Alchemist, Vol.4-6 (Fullmetal Alchemist 3in1 Edition #2) by Hiromu Arakawa

Pēc īsiem un savas nodaļas ietvaros ietilpstošiem piedzīvojumiem un pēc pamattēlu vispārīgas iepazīstināšanas pirmajos trīs krājumos, nākošo trīs krājumu temps ir salīdzinoši mierīgāks. Vairāk laika tiek veltīts divu galveno tēlu brāļu Edvarda un Alphonse detalizētākam pagātnes stāstam, kļūstot par alķīmiķiem, un liktenīgajam lēmumam izmantot savu talantu aizliegtai burvestībai ar mērķi atgriezt no mirušo pasaules māti.

Sevi kā par interesantu un uz savām kājām stabili stāvošu tēli pierāda mākslīgo metāla protēžu mehāniķe Winry Rockbell. Uzaugot kopā ar brāļiem vēl pirms ‘’negadījuma’’, Vinrija kā ne viens cits reizēm spēj just līdzi Edvardam un viņa vainas apziņai un atbildības sajūtai attiecībā pret jaunāko brāli. Nedaudz var pasmiet par humora brīžiem, kad kāds tēls pavelk uz zoba Edvardu par Vinriju kā par Draudzeni, ne tikai par vienkārši labu draugu un mehāniķi, kā arī par vienu no jūtīgākajiem tematiem attiecībā uz Edvardu – viņa īso augumu.

Ja vajadzētu dot priekšroku vai nu Death Note vai FMA ilustrāciju stilam, tad izvēle šobrīd kristu par labu Death Note, kur uzmanība detaļām šķiet pievērsta vairāk.

 

Iepalicēji #10

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

38735121._SX318_

Galaxy’s Edge #1-2 by Jason Anspach, Nick Cole

‘’Galaktikas mala’’ lai kurā Republikas impērijas pusē neatrastos ir skarba pasaulē, un sērijas pirmās grāmatas The Legionnaire ietvaros galvenais tēls seržants Chhun ir vienas leģionāru grupas līderis uz Kublar planētas, kur tiem jānodrošina Republikas impērijas intereses.

Par galvas/zobu sāpem gan Čanam, gan citiem viņa leģionāru cīņas biedriem, par pašu galveno komandu devēju vienmēr tiek norīkots kaut kāds birokrātijas klerkls, kurš vienmēr iedomājas daudz no sevis un skatās uz citiem no augšas, kādēļ (gandrīz) vienmēr ir īstu leģionāru ienīsts, jo domā pirmkārt par savām karjeras kāpnēm un pēc tam par padoto drošību un dzīvību.

Viens no tādiem (kapteinis Davenports) spītīgi nesaskata brīdinošās zīmes par kublariešu slazdu iznīcināt uz planētas esošos Republikas spēkus -> tās jāizstrebj Čanam, un nemaz nedomā, ka viņš saņems kādu pateicību no Republikas varas gaiteņiem, jo notikušais uz Kublar pavisam noteikti neizskatītos labi viņu u.c. prestižam un neiedvesmotu nevienu brīvprātīgi pieteiktis Republikas gaļas mašīnai leģionāru spēkos.

Skarba realitāte/pasaule, kurā vien retais dzīvo pārsvarā priecīgā noskaņojumā, kur katru dienu kāds grib tevi ‘’*@&$!’’ utml

**

35485403._SY475_.jpg

Tikmēr otrajā sērijas grāmatā Galactic Outlaws vai nu laicīgi jārēķinās ar pavisam citiem tēliem un diezgan manāmi atšķirīgu, bet ne sliktā ziņā, tempu, manieri un noskaņojumu, vai arī nāksies vilties nepamatotu gaidu, nevis grāmatas dēļ.

Jauniņa meitene Prisma Maydoon ir nolēmusi par katru cenu nolīgt kādu, vēlams godājamu atlīdzību mednieku, lai atriebtu viņas tēva slepkavību viņas bērnībā (šķiet stāsta ‘’tagadnē’’ varētu būt kādi 18/19). Par laimi viņas dzīvībai u.c. veselības stāvoklim, Prizmas sastop izbijušu leģionāru Tyrus Rex. Reiz bijis tik labs un izcils, ka vēl joprojām viņa vārds tiek godāts starp leģionāriem, tagad ir daļa no kriminālās pasaules, kaut arī ar cēlu un bezcerīgu mērķi – nogalināt tikai neliešus un patiesus noziedziniekus.

Vēl fonā tiek virpināts sižets saistībā ar nemiernieku kustību pret Republiku – Ja Core planētas varētu piesaistīt esam pie Republikas vadības vai vismaz tuvu tai esam, bet leģionārus cīnāmies uz Republikas izstiepto taustekļu robežām, tad vismaz daļa no ‘’vidējā centra’’ ir pietiekami neapmirināta ar dzīves apstākļiem, lai mēģinātu darīt ko lietas labā.

Bet gan pašam sižets ar un ap pirmās grāmatas epilogā sastapto Reksu šķita stipri interesantāks, gan varbūt minēšu, ka līdzīgi varētu būt bijis pat autoram, varēja just atšķirību.

15999018

***

On the Steel Breeze (Poseidon’s Children #2) by Alastair Reynolds

Kaut arī On the Steel Breeze pavisam noteikti var lasīt kā vienpati/standalone grāmatu, tad tomēr gribas atzīmēt, ka sērijas otrās grāmatas premise un sekojošie notikumi lielā mērā ir iespējami pateicoties fikcionālajiem tehnoloģiskajiem atklājumiem un sasniegumiem Blue Remembered Earth ietvaros, kā arī vietām būs vieglāk saprast, uz ko tēli atsaucas. Pieļauju, ka līdzīgi varētu arī būt ar sērijas noslēdzošo grāmatu.

Mežonīgi lielu pilsētas izmēru kosmosa kuģu karavāna un vēl citi tai sekojoši tikpat lieli kuģi par galamērķi ir izvēlējušies Crucible planētu uz tās caur teleskopiem atklātās lielas, mākslīgas struktūras dēļ, kas kalpo par katalizatoru, lai cilvēce patiesi mestos Visuma plašumos ārpus Saules sistēmas. Tomēr ne viss tāltālajā galamērķi ir tik rožaini, kā gribētos iztēloties, ko vēl vairāk samudžina augošā neapmirinātība no daža laba mākslīgā intelekta/artilekta puses. Savstarpēja neuzticēšanās, bailes no artilekta puses tikt nogalinātai no savu radītāju(cilvēku) rokas.

Interesants paņēmiens, kā vienam tēlam vienlaicīgi atrasties vairākās vietās uzreiz, un vismaz neatceros, ka līdz šim būtu lasījis ko līdzīgu – galvenā varone Chiku Akinya pēc pašas izvēles jau labu laiciņu atpakaļ (vien retais vairs mirst vienkārši no slimībām un/vai vecuma) klonējusi sevi trīs personās un padarījusi atšķiršanu, kura ir oriģinālā, neiespējamu pat sev. Viena paliek uz Zemes pārstāvēt Akinya ģimenes intereses, otra ir uz viena no kuģiem ceļā uz Crucible planētu, bet trešai lemts noskaidrot, kas gan galu galā notika ar slavenās radiniecēs Eunice mirstīgo ķermeni.

3437328

***

The Temporal Void (The Void Trilogy #2) by Peter F. Hamilton

Cīņa starp frakcijām ar konfilktējošiem mērķiem un ideoloģijām turpinās. Vieni par katru cenu ne tikai vēlas pievienoties Void veidojumam, bet arī labprāt panāktu tā izplešanos, bet citi grib panākt tieši pretējo un aizstāvēt esošo realitāti, jo enerģija, ko Void patērē gan lai izplestos apjomā, gan nodrošinātu dzīvi un dažādās superspējas uz Makkathran planētas mītošajiem, tiek iegūta ‘’aprijot’’ ceļā sastaptās planētas un zvaigznes. Tieši sižets saistībā ar galveno tēlu Edeard ‘’the Waterwalker’’ un politiskajām intrigām uz Makkathran.

 

77565._SY475_

***

The Fall of Hyperion (Hyperion Cantos #2) by Dan Simmons

Hyperion Cantos sērija, kopš pirmās grāmatas noklausīšanās pirms četriem gadiem, visu šo laiku bijusi no tām, kuru it kā ļoti gribētos turpināt, bet dienas beigās tomēr tiek atlikta uz kaut kādu vēlāku brīdi. Beidzot, nedaudz Space Opera September pamudināts, esmu saņēmies un izlasījis The Fall of Hyperion. Cerams nevajadzēs gaidīt tikpat ilgi, lai izlasītu trešo un ceturto.

Viena no tematikām grāmatā pavisam noteikti ir pārlieku liela paļaušanās uz tehnoloģijām. Kamēr cilvēces izveidotā impērija Hegemony of Man paļaujoties uz mākslīgo intelektu prognozēm, kuri mitinās nevienam nezināmā vietā/dimensijā/plaknē sauktu par TechnoCore, tikmēr svētceļnieki, katrs ar savu mērķi, turpina Time Tombs u.c. izpēti un cerību sastapt bēdīgi slaveno dievību/briesmoni Shrike ar cerību, ka tieši viņa ‘’vēlēšanās’’ tiks piepildīta.

Brīžiem manai gaumei bija pārlieku liels reliģiskais piesitiens, un varbūt drusku lasītpriekam kaitēja garais starplaiks kopš noklausījos Hyperion, bet tas nepavisam nekaitēja tomēr izbaudīt šo diezgan dīvaino un neparasto grāmatu. Labs ‘’garšas kārpiņu’’ attīrītājs, kad lasīts diezgan daudz zinātniskās fantastikas pēc kārtas, šai piemīt gana daudz individualitātes.

Frank Herbert – Dune Messiah (Dune Chronicles #2)

44492285._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis vairāk nekā krietns laiciņš kopš noklausījos pirmo Dune sērijas grāmatu, vēl pašos bloga pirmsākumos. Tagad varu varbūt secināt, ka Dune sērija varētu būt no tām sērijām, kura nav gluži piemērota audio grāmatai vai vismaz ne tad, ja grāmatas tiek lasītas pirmoreiz. Papildus noilgumam pēc pirmās noklausīšanās, sēriju atsākt lasīt pamudināja dažu BookTube kanālu uzsāktais readalong, kuros līdz gada beigām katru mēnesi viņi apsriedīs katru Frank Herbert sarakstīto Dune grāmatu.

Lielos vilcienos atmiņā šis tas bija palicis, bet laikam neesmu tik kaislīgs fans jau no sērijas sākuma vai kā citādāk, bet gan pirmo aptuveni 80lpp garumā, gan atlikušajās nesaskatīju neko tik kliedzoši sliktu, lai noliktu to gar zemi salīdzinoši ar pirmo, kopš kuras notikumiem pagājuši jau vairāk nekā 10gadi. To laikā ne tikai pats Pols ir paspējis ieraudzīt skaudro realitāti no saviem varas augstumiem, bet lielākā daļa nu jau viņa pārvaldītās impērijas pavalstnieku atmiņās iepriekšējais imperators salīdzinoši kļūst ar dienu jo labāks. Tomēr pats Pols nenoliedz stingrās varas nepieciešamību, lai saturētu impēriju kopumā, ko nevēlas upurēt tikai tādēļ, lai kaut kādas tālākas planētas iemītnieki viņu ‘’mīlētu’’. Pols ir jauns valdnieks, kurš gadus vēlāk saskaras ar sevis iedvesmoto realitāti, kas diemžēl ir tālu no iedomātās varas pārņemšanas dienā.

Kā par nozīmīgu sižetu varētu devēt konspirāciju starp vairākām augsti stāvošām personām, lai vēlāk realizētu imperatora atentātu. Šī mērķa piepildīšanas nolūkos  Polam tiek uzdāvināts ‘’golems’’ viņa tuva drauga un mentora Duncan Idaho veidolā. Pēc vairākos diskusiju video izskanējušā spriežot Dankana golems nebūs pirmā ‘’dāvana’’, kuru tās saņēmējām jāuzmana ar izteikti vērīgu aci, kad tās patiesais mērķis ir kaitēt dāvanas saņēmējam. Paralēli pieaug drāma par vēl neesošu Pola mantinieku starp oficiālo Pola sievu Irulan(reizē arī zināmu iemeslu dēļ bijušo iepriekšējā imperatoru sievu) un Pola fremen (tuksneša planētas pamatiedzīvotāji) dzīvesbiedri Chani.

Nevarētu teikt, ka Dune Messiah plīstu pa visām vīlēm no spraiga sižeta ainām, bet notikumi tajā ir klusāki un lēnāka tempa, bet obligāti ne mazāk spēcīgi. Interesants ir arī veids, kā autors spēj noturēt interesi par tēliem un notiekošo, kad to spēcīgākajiem tēliem piemīt spēja paredzēt nākotni.

Trīs vienā (audio) – The Dreaming Void (Void #1), Dragons of Autumn Twilight (Dragonlance: Chronicle #1) un The Bone Colletor (Lincoln Rhyme #1)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Atvaļinājuma laikā pirms Ķīpsalas izstādes pieradu pie ritma, kad pēc grāmatas pabeigšanas ir pietiekami daudz brīvā laika, lai lēnā garā apkopotu domas un iespaidus par izlasīto vai noklausīto grāmatu. Kaut arī par zinātniskās fantastikas un klasiskās fantāzijas grāmatu gadījumā jau pagājušas vairāk par vienu vai divām dienām, nevarētu teikt, ka darba dienas beigās būtu pieticis gribasspēka vēl ķerties pie atsevišķa raksta. Tādēļ šoreiz apvienoju visas trīs zem viena raksta, un tad jau turpmākās nedēļas rādīs, vai šāda tendece uz kādu laiku saglabāsies.

866136

***

The Dreaming Void (Void #1) by Peter F. Hamilton

Aptuveni 13 gadu simteņus vēlāk pēc Commonwealth kara ar citplanētiešu sugas Prime indivīdu, cilvēces apdzīvotajā Visuma daļā ir iestājusies gan zināms miers, gan tehnoloģiska attīstības stagnācija. Jau labu laiku tehnoloģijas šur tur tiek uzlabotas, bet bez ievērojamiem atklājumiem, izgudrojumiem un cita veida inovācijām. Varbūt tieši tāpēc tik vērā ņemamam cilvēku skaitam ideja doties pretī struktūrai Visumā sauktu par The Void šķiet tik saistoša. Vairumu no tiem vada reliģiska ticība un vēlme nokļūt ‘’Sapņotāju’’ reliģijas iedvesmotāja Inigo pirms trīs simts gadiem pārraidīto sapņu izcelsmes vietā. Priekštata radīšanai the void varētu salīdzināt ar melno caurumu, paturot prātā, ka pēc abu objektu būtības šāds salīdzinājums ir aplams.

Baumu un dažādu spekulāciju līmenī tāli un plaši ir izplatījušās dažādas teorijas, kādu iespaidu varētu atstāt tik lielas indivīdu grupas saskaršanās ar The Void, kurš jau tāpat bez viņu palīdzības palēnām izplešas apjomā un ‘’aprij’’ sastaptās planētas un zvaigznes. Viena no teorijām baiļojas, ka Sapņotāju Svētceļojums varētu katalizēt pēkšņu Void izplešanos, kas pazudinātu vizmaz pāris galaktikas, ja ne pilnībā visu Visumu. Tāpēc pašsaglabāšanās nolūkos netrūkst organizāciju un indīviduālas grupas, kuras labprāt visos iespējamos veidos apturētu svētceļotājus no to nodomu realizēšanas.

Kaut arī dažs labs tēls ir patiesi neapmierināts ar Commonwealth un cilvēces attīstības gaitu pēdējo 13gadsimtu laikā, tomēr plašais fantastiko tehnoloģisko, medicīnisko u.c. atklājumu klāsts lasītājam ļauj sastapt lielu daļu no tēliem no Commonwealth Saga duoloģijas. Neteiktu, ka The Dreaming Void nevarētu lasīt pirms tās, bet bieži vien tēli savā starpā piemin atgadījumus un pieredzēto neieslīgstot sīkumos, jo apzinās, ka sarunu biedrs zina, par ko iet runa, kādēļ lasot šo vispirms daudz kas varētu paslīdēt garām un palikt nesaprasts, kad tas tiešā veidā neattiecas uz konkrētās grāmatas notikumiem, bet ir atstājis iespaidu uz tēlu personībām ‘’šodien’’.

259836

***

Dragons of Autumn Twilight (Dragonlance: Chronicle #1) by Margaret Weis, Tracy Hickman

Kaut arī nevaru teikt tik daudz slikta par šīs fantāzijas sērijas pirmo grāmatu, kā atmiņā nāk cita autora The Dwarves, tad tomēr Dragons of Autumn Twilight vairāk atstāja tādas fantāzijas iespaidu, kurā ietilpināti vairums klasiskā fantāzijas grāmatā sastopamās rases, atķeksētas citas ierastās opcijas un lielā mērā ar to lieta darīta.

Bez šaubām ir labie un sliktie spēki, bet varoņu komanda, kuras piedzīvojumiem lasītājs seko un cerams jūt līdzi, par labajiem vairāk šķiet kategorizējami tieši tā iemesla pēc, ka autori izvēlējušies viņus par tādiem pataisīt. Vairākās Goodreads portāla atsauksmēs manu, ka grāmata salīdzināta ar Dungeons & Dragons spēli, un lielā mērā varētu tam piekrist. Viens piedzīvojums seko otram, uzrodas jauni sabiedrotie labajiem tēliem, bet saistība no viena uz otru ir šūta ar visai baltiem un trausliem diegiem. Ja izlemšu kaut kad sēriju turpināt, jācer ka, sērijai turpinoties (un ar šo pasauli saistītajās sērijās), tas tik ļoti vairs nav jūtams un vairāk izpaužas pašu tēlu būtības.

2373

***

The Bone Colletor (Lincoln Rhyme #1) by Jeffery Deaver

Par godu March Mystery Madness mēnesim un tam, ka viena no izstādē iegūtājam grāmatām, ir sastoapama vēlāk šajā sērijā Kaulu Kolekcionārs pievienojas šīm savādajam trio. Proceduāls policijas izmeklēšanas kriminālromāns, kurā viens no galvenajiem varoņiem un sērijas nosaukuma īpašnieks ne tikai jūtas dzīves spaidu sagrauts un piespiests pie zemes, bet ir zaudējis arī jēgu, kādēļ turpināt dzīvot.

Linkolns vien 38 gadus vecs jau labu laiku apsver domu mirt priekšlaicīgi pēc tam, kad kakla skriemeļu trauma darba pienākumu pildīšanas laikā zaudēja spēju staigāt. Viena vizīte no ‘’vecajiem’’ darba kolēģiem ar lūgumu iemest aci jaunā nolaupīšanas un slepkavības lietā un palīdzēt ar viņa pieredzes bagāto padomu, sākotnēji tikai attālina Linkolnu no asistētas pašnāvības nodoma, bet pamazām vien, no jauna sajūtot kriminālizmeklēšanas azartu, lasītājs var vērot pārmaiņas Linkolna personībā.

Interesantu šo grāmatu bez pašsaprotamā nozieguma izmeklēšanas aspekta padara Linkolna duets ar jauniņo policisti Amelia Sachs¸ kura par spīti savas pieredzes trūkumam ilgi neļaujas Linkolna taktikai viņu iebaidīt un aizbaidīt, nepielaist sev tuvāk un neļaut sevi iepazīt. Kopā abi ir spēks un bieds jebkuram ļaundarim, un Amēlija pavisam noteikti neļaus Linkolnam ieslīgt atpakaļ vecajā domu rutīnā.

Craig Alanson – Mavericks (Expeditionary Force #6) (Klausāmgrāmata)

40280648

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Ja Expeditionary Force sērijā tev rūp tikai Džo Bišopa, mākslīgā intelekta Skipija un pārējo ‘’pirātu’’ liktenis, tad Mavericks lielā mērā droši var izlaist un ķerties pie septītās, jo minētie tēli uz mirkli pavīd vien grāmatas sākumā un atgriežas krietni tuvāk tās beigām. Pamata fokuss pārsviežas uz tiem nelaimīgajiem, kuri palika iestrēguši uz kāmjiem līdzīgo Ruhar citplanētiešu kontrolētās Paradīzes planētas.

Jo ilgāks laiks paiet nošķirtiem no saziņas ar Zemi un cerību kādreiz atgriezties mājās, jo vairāk un vairāk kareivju izvēlas pamest militāros spēkus un pievērsties kam citam. Bet ir arī tādi, kuri vai nu neredz sevi civilā dzīvē vai arī ir apņēmušies pierādīt Ruhar, ka cilvēkiem var uzticēties, un cenšas soli pa solim mainīt uz labo lielākoties rasistiskos viedokļus un aizspriedumus. Viena no tādiem ir leitnante Perkinsa, kuras vadībā un kontrolē dažādu sakritību un dramatisku notikumu rezultātā nonāk smagi cietis kosmosa kuģis un izdzīvojušie Kāmju kadeti. Tieši Perkinsa un pārējie Mavericks komandā ietilpstošie cilvēki nezaudējā vēsu prātu izšķirošajos mirkļos pēc pēkšņa uzbrukuma, kad izšķiras izdzīvosi vai nē. Gan Džo, tagad Perkinsas gadījums šajā sērijā parāda, ka tā vien šķiet ka tikai cilvēks ir spējīgs vienlaikus izdomāt absurdu ideju, kas var gan nostrādāt, gan noiet šausmīgi greizi, un pēc tam arī attiecīgi rīkoties un nebaidīties riskēt, jo kādēļ baidīties izgāzties, ja alternatīva tāpat ir droša nāve.

Laiks tikai rādīs vai Perkinsas un pārējo Mavericks pūliņi nesīs cerētos augļus attiecībā uz cilvēku sociālo statusu citu citplanētiešu un Ruhar acīs, jo grāmatas ietvaros tiek gan paveiktas lielas lietas, gan mainītas daža laba iedomīga un augstprātīga Kāmja viedoklis. Un ja jau tas ir iespējams ar tādiem kā šie, tad kāpēc gan arī lai neizdotos plašākā mērogā. Grāmatas centrālā problēma, kuru par katru cenu nākas neitralizēt, ir Ķirzakām līdzīgo Kristang slepus un nelegāli izstrādātais bioloģiskais ierocis – paslēpts un iestrādāts Vīruss Keepers DNS. Vīrusa patiesie mērķi ir Ruhar populācija uz Paradīzes, bet kādēļ gan nenovelt vainu uz ‘’nejaušu’’ mutāciju cilvēkos un atriebt zaudēto kontroli pār tiem. Tikmēr par Keepers tiek saukti tie muļķi, kuri joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces patiesie sabiedrotie, pat ja patiesībā tādu cilvēcei vispār nav, izņemot protams Skipiju.

Gan autors, gan ierunātājs R.C. Bray ir paveikuši lielisku darbu, lai noturētu interesi, kad lielākā daļa vairāk vēlētos palikt pie Džo Bišopa un Skipija. Nešaubos, ka bija un būs tādu, kuriem nepatika lielais uzsvars uz šiem ‘’alternatīvajiem’’ galvenajiem tēliem un varbūt pat neizturēja līdz grāmatas beigām. Tiem, kuri sēriju līdz šim ir tikai lasījuši, varu vēlreiz droši rekomendēt audio versiju un kārtējo reizi izteikt uzlavās tās ierunātājam.

J.S. Morin – Galaxy Outlaws (The Black Ocean #1-16.5) (Audio book)

40089999

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Magical Scrivener Press

Manas pārdomas

Ar Black Ocean sešpadsimt grāmatu sēriju un vēl dažiem bonusa .5 stāstiem turpinu šogad aizsākto, ka dažas sērijas noklausos vienā piegājienā. Protams, tas ir iespējams vien pēc tam, kad visa sērija jau ir iznākusi, bet reizē tas arī izslēdz iespēju piemirst detaļas lielos vilcienos, kaut arī jāatzīst, ka dažs labs piedzīvojums noslēgumā ir visai piemirstams un nav atstājis paliekošāku iespaidu.

Sērijas galvenais varonis Carl Ramsey ir līderis kosmosa zagļu/pirātu komandai un kapteinis kuģim ‘’Mobius’’. Gan Karls, gan citi komandas biedri, kuru komplektē dažādu citplanētiešu rasu pārstāvji, par sevi kā kriminālās pasaules pārstāvjiem ir augstās domās. Tomēr gandrīz vienmēr viņu grandiozais plāns, kā beidzot pastrādāt veiksmīgu gadsimta zādzību, noiet greizāk par greizu. Labi vēl, ka Mobius komandai piemīt izcils improvizācijas talants, lai dienas beigās neparadzētie šķēršļi neizrādītos viņu dzīvības vērti. Papildus gandrīz simtprocentīgi drošajam likumam, ka kaut kas notiks ne tā, ja vien tas ir iespējams, lielā piķa iegūšanai reizēm arī patraucē nevietā balsi ieguvusi sirdsapziņa, rezultātā Karls var būt pateicīgs, ka visi vai lielākā daļa ir dzīvi un veseli, bet nākošajā rītā atkal nākas meklēt, lai būtu līdzekļi degvielai un pārtikai.

Black Ocean nav tikai viens piedzīvojums pēc otra, sērijai piemīt labs humors (vairāk gan uz bērnišķīguma pusi vēl izteiktāk par citām uz humoru un jokiem bāzētas, kas pēdējā laikā lasītas), papildus tam liels nopelns gulstas uz labi izveidotiem tēliem un to savstarpējām attiecībām. Kā arī patika veids, kā J.S. Morin apvieno zinātnisko fantastiku un fantāziju, dažādās nākotnes tehnoloģijas un maģiju. Bez Mobius komandā esošā burvja Morta jāšaubās vai kāds no viņiem, tai skaitā Karls, izdzīvotu tālāk par kādu trešo grāmatu un ne reizi vien tieši burvis Morts ir tas, kurš izvelk visus citus no bezcerīgas situācijas. Tajā pašā laikā Mobius nav ne tuvu pieskaitāms augstākās kvalitātes kuģiem, un, ja ne mehāniķa Roddy ntās darba stundas labojot vienu vai otru saplīsušu iekārtu vai cenšoties uz laiku pagarināt tā dzīvildzi līdz nākošajai noplīšanai, tad arī Black Ocean sērija (un arī tās varoņi) piedzīvotu ātrāku galu.

Neviena no misijām/grāmatām nebija piecu zvaigžņu līmenī, bet arī neviena arī nebija drausmīgi slikta, lai sabojātu iespaidu par gaidāmajām vai jau noklausītajām un no bonusa stāstiem visvairāk patika pats pēdējais, kas piešķīra sērijai ideālu noslēgumu, ko nevarētu teikt par dažām grāmatām atsevišķi.

Vairāk nekā astoņdesmit stundas nav nieka lieta un bez laba vai vismaz kompetenta un ciešama ierunātājā diez vai tālu tikt, tādēļ plusiņš jāpiešķir Mikael Naramore. Gan šī autora, gan ierunātāja daiļradē un Audible kolekcijā ir vēl viena apjomīga sērija Twinborn Chronicles, un abi ir veikuši pietiekami labu darbu, lai iedrošinātu vēlāk noklausīties arī to.