Larry Correia – Monster Hunter Legion (Monster Hunter International #4)

13051355

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dažādu mošķu un briesmoņu profesionāla medīšanas profesija nav no tādām, kurā tās profesionāļi var atklāti rīkot pieredzes apmaiņas konferences, lai viens no otra uzzinātu, kā labāk un efektīvāk nogalināt paranormālos monstrus, vēlams pēc tam paliekot dzīvajos. Viens ievērojams šķērslis ir nostāja no valsts pārvaldes sistēmu puses, vismaz no tiem, kuri par to zina, MCB aģentūras ziņā, kura netaupīs resursus, lai iznīcinātu jebkuru, ja tas sadomātu izmuldēties, ka kaut kas tāds kā vampīri, vilkači vai kas cits nav vis bagātas fantāzijas augļi, bet gan reāli eksistējošas briesmas. Otrs un salīdzinoši nenozīmīgāks iemesls būtu uzticības trūkums citiem, ne savas mednieku grupas biedriem.

Bet tam visam ir lemts mainīties, kad ar MCB aģentūras akceptu kāds anonīms sponsors ir gatavs noorganizēt pirmo internacionālo Monstru Mednieku konferenci savā gandrīz pabeigtajā, bet vēl neatklātajā viesnīcā/kazino. Ideāla lokācija Lasvegasā, lai slepenībā un bez liekiem trokšņiem varētu apspriest neko nenojaujošā sabiedrībā neapsriežamas lietas un uzlabotu internacionālu mednieku sabiedrību. Vēl jo labāk turpat netālu noris dažnedažādu ieroču izstāde, kas lieliski noņemtu jebkādas aizdomas, ja turpat blakus būtu simtiem līdz zobiem bruņotu indivīdu.

Sērijas galvenais varonis Ovens Zastava Pits, kurš pavisam nesen bija parasts ofisa klerks, bet tagad ir viens no respektētākajiem vismaz starp tuvākajiem kolēģiem, ja arī vēl netrūkst skeptiķu, kuriem grūti noticēt, ka parasts mirstīgais spētu nogalināt Old Ones dievu, beidzot var cerēt uz pelnītu atpūtu blakus sievai un MHI firmas īpašnieka mazmeitai Džūlijai. Jo kurš gan būtu tik dulls uzbruktu, kad apkārt čum un mudž pieredzes bagātākie mednieki pasaulē! Bet, protams, konfereci uzraudzoši ‘’vīri melnā’’ jeb MCB tur kārtis sev cieši klāt, pat ja tādejādi tiek lieki apdraudētas citu dzīvības, kā rezultātā Monster Hunter Legion iegūst vērienīgu sižetu, kas viegli ieskicē, ka dzīve arī turpmāk nekļūs vieglāka izredzētajam Ovenam un ar lāstu/dāvanu nolādētajai Džūlijai un no citiem Old Ones vai pat kaut kā vēl šausminošāka nebūs miera.

Ar ceturto grāmatu Monster Hunter International sērijā autors joprojām spēj ieviest spriedzi un noturēt interesi par MHI organizāciju, Ovenu un viņa lomu tajā, kā arī ne tiem pašiem godīgākajiem un tīrākajiem personāžiem valsts oficiāli slepeno monstru mednieku aģentūrās un, protams, draudu no sensenu vispārspēcīgu dievu puses no cilvēka prātam neaptveramām un pat prātu iznīcinošām dimensijām. Ne sižets, tēli vai dialogi neieslīgst pārspīlētība un galējībās, lai piedāvātu ko jaunu. Tā vien paredzu, ka likmes sērijai turpinoties paaugstinās, un nojaušams ir vēl šis un tas, bet katrai grāmatai nav vajadzības pārsteigt lasītāju uz katra stūra, ja vien izpildījums ir labs, kas Larry Correia gadījumā šajā sērijā noteikti tāds ir.

Darren Shan – A Living Nightmare (Cirque du Freak #1) (Klausāmgrāmata)

19919839

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pilsētā ierodas noslēpumains cirks, kurš sevi nereklamē pa visiem afišu stabiem, lai pēc iespējas vairāk vecāku būtu spiesti kapitulēt bērnu priekšā un uz to doties. Biļetes ir ierobežota skaita un izrādes noris vēlu vakaros, mākslinieki nav kaut kādi tur klauni vai žonglētāji, bet gan dažādi pārdabiski dīvaiņi, no kuriem visneparastākais un biedējošākais ir cirka īpašnieks, vampīrs!, Mr. Crepsley un viņa indīgais zirneklis.

Par stāsta galveno varoni kā puiku autors ir nosaucis sevi pašu, kura dzīve, kas pat būtu maigi teikts, pēc Cirque du Freak apmeklējuma nekad vairs nebūs tāda pati, kā pirms tam. Liktenīgs nav ne Darena drauga Stīva ‘’veiksme’’ iegūstot biļetes sev un draugam, ne drauga izmisuma lēmums uzprasīties Mr. Crepsley, lai pārvērš viņu par vampīru, jo sadzīves apstākļi mājās nav tie labākie, ne Darena izšķiršanās nolaupīt ar domām kontrolējamo Mr. Crepsley zirnekli, bet ar katru reizi vaina mazāk ir vēršama neveiksmīgu sakritību/atgadījumu virzienā, un vairāk uz pašu Darenu, kad pienāk mirklis, kad jau ir par vēlu, lai ko mainītu.

Ar pārdabisko un nelielu šausmu elementu A Living Nightmare īsteno nosaukumā solīto un galvenajam varonim jāpiedzīvo murgi nomodā esam, kas no droša attāluma fascinēti noskatoties ieinteresēja arī mani kā lielo lasītāju/klausītāju.

Larry Correia – Monster Hunters Vendetta (Monster Hunter International #2)

7683254

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ovens Zastava Pits kā briesmoņu mednieks skaitās vēl pavisam jauniņš, bet sērijas pirmās grāmatas ietvaros paveiktais, kā arīdzan saderināšanas ar Monster Hunter International (MHI) vadītāja meitu Džūliji, viņu svarīguma rangā pamatoti ir pacēlis paātrinātā kārtībā uz augšu.

Kaut arī supervampīrs Mačado tika novākts no trases un viņa konkrētais plāns ielaist mūsu pasaulē/realitātē monstru dievus Old Ones veikmsīgi izjaukts, tad tas nebūt nav vienīgais veids, kā viņu iznīcinošai ietekmei nokļūt pie tik gardās Zemes ar visu tās dzīvo dabu. Viens no tiem, kurš par savu numur viens ienaidnieku ir pasludinājis kaut kādu tur niecīgu cilvēku vārdā Ovens, kas pats par sevi ir vērā ņemams sasniegums, jo tieši viņu šis Old One vaino, kad, pirmajai grāmatas kulminācijas punktam beidzoties, viņš caur maģisku portālu saņēma kodolraķetes triecienu. Tas bez mazākajām šaubu paliekām uz Ovena muguras ir uzlicis milzu mērķi, kā sekas vērojamas Monster Hunter Vendetta.

Grāmata tad arī iesākas Ovenam un viņa komandai ar panākumu noslēdzot kārtējo misiji, šoreiz Meksikā, kad viens no Old Ones pakalpiņiem uz Zemes Shadow Man cerībā pielīst un izpelnīties attalgojumu, par kuru cena tiek maksāta jau kopš izvēles brīža iet pa tumšo ceļu, uzbrūk Ovenam ar apņemšanos viņu notvert, vēlams dzīvu, bet ne obligāti. Ēnu vīra pagātne ir cieši saistīta ar MHI, kur arī atriebībai ir zināma loma.

Brīžiem pavīd autora Dieva pirksts, kas galvenajiem labajiem tēliem nāk talkā tieši pašā vajadzīgākajā brīdī, bet pasaules uzbūve, spraigo asa sižeta ainu sekvences un tēli to spēj atsvērt. Un runājot par fona tēliem, perifēri, bet ne bez ietekmes uz lielo sižetu, par sevi liek manīt Džūlijas vampīru kārtas vampīri. Viņu alkas pēc varas tā vien mudina līst, kur nevajag, un izmantot maģiski spēcīgus artefaktus. Par cik radi un mīļotie cilvēki vienmēr labi kalpo par veidu, kā ievilnāt kādu lamatās, ja nu ir radusies tāda nepieciešamība, tad sērijas otrajā grāmatā drusku iepazīstam arī Ovena pasaulslaveno brāli ģitāristu, kā arī viņu vecākus, un uzzinām drusku no tā, kas mudinājis Ovena tēva tā nomocīt viņus abus ar prāli gatavojot nez kādai varbūtējai apokalipsei, kas galu galā izrādās nav nekādi jukuši murgojumi.

Lai cik kaitinoši tas nebūtu, pat MHI neiztikt bez valdības aģentu/mednieku palīdzības un akcepta, īpaši tiek liela drauda priekšā, kādu pasniedz Old Ones. Vēl jo vairāk, ja no viņu puses nāk atlīdzības nauda (PUFF) par katru nogalināto briesmoni. Tāpēc Ovenam ‘’viņa paša drošības labā tiek nozīmēti četri aģenti, kuru uzdevums ir viņu sargāt, ja nu kāds kā Shadow Man viņam uzbrūk, kaut arī primārais uzdevums tad būtu notvert uzbrucēju, nevis dzīvajos nosargāt Ovenu. Šīs četrotnes vadītājs ir aģents Frenks, kurš ar sevi jau iepazīstināja pirmajā grāmatā, bet kura pagātne joprojām ir noslēpumos ievīta un tikai nedaudz tiek atklāta šīs grāmatas ietvaros.

Spēles likmes turpina būt augstas, uz cenas likts visas Zemes liktenis! Lai gan Old Ones frakcijas ir vairākas un šīs grāmatas gadījumā darīšana ir tikai ar vienu, tas tikai vēl vairāk pastiprina, cik svarīgi ir, lai Ovens un viņa draugi un sabiedrotie briesmoņu mednieki nepadotos nekādu grūtību priekšā.

Tim Waggoner – The Nekropolis Archives (Matt Richter #1-3)

13810041

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Angry Robot

Manas pārdomas

Nonākt Nekropoles pilsētā nesagatavotam nebūtu vēlams pat pašiem spēcīgākajiem un drosmīgākajiem. Pilsētā, kuras iedzīvotāju skaitu tikpat kā sastāda briesmoņi un mošķi no ļaunākajiem murgiem, izdzīvot kaut dažas dienas parastam cilvēkam nav no tiem vienkāršājiem uzdevumiem. Tas par laimi vai nē, nez cik ilgi neizdevās arī sērijas galvenajam varonim Čikāgas policistam Matt Richter…

Lai cik depresīvi tas varētu nebūt, galvenais varonis teorētiski jau no paša sākuma ir miris, bet par laimi dīvainā veidā Rihtera mirstīgā dzīve nebeidzas ar tukšu neko. Tā vietā viņš kļūst par unikālitāti visā plašajā briesmoņu metropolē, ko nav viegli paveikt, jo starp visiem zombijiem neatradīsi nevienu citu sevi apzināties spējīgu zombiju, kura vienīgais dzīves mērķis nebūtu – smadzenes. Stāsts par to, kā gan parasts mirstīgais no Čikāgas nokļūst briesmoņu Nekropoles pilsētā pats par sevi ir interesants, bet vēl jo aizraujošāki pavērsieni seko galvenā varoņa pēcnāves dzīvē kā privātdetektīvam.

Gan izmeklētāja talants (un īpašais atpazīstamības stāvoklis), gan fakts, ka Nekropolē policijai līdzīgas institūcijas neeksistē, katrs vairāk vai mazāk cīnās par sevi un pilsētu pārvaldošie pieci Dark Lords iejaucas vien izteiktos krīzes brīžos, tad Rihteram darba ir pilnas rokas, un galvenais tās vai citas ķermeņa daļas, darba pienākumus pildot, nepazaudēt. Ne Rihteram, ne jebkuram citam pilsētas iemītniekam atslābt nav ļauts ne uz mirkli, ja vēlies palikt starp dzīvajiem vai vienkārši nekļūt par kāda maltīti un turpināt paša spēkiem pārvietoties, jo tikpat labi mednieks nākošajā brīdī var kļūt par upuri un otrādi. Pat ja kaut kas izskatās mazs, jauks un nekaitīgs (īpaši tādā gadījumā), visdrošāk ir mest līkumu vai citādi mainīt ieplānoto maršrutu.

Matt Richter sērijā autors lieki laiku netērē ar ntām mazsvarīgām, nelielām izmeklēšanām zombij-privātdetektīva praksē, bet gan katru reizi piešķir viņam krīzes novērsēja godu. Pat ja pats sākums nemaz nešķiet, ka tik traki viss varētu izvērsites, tad jau pirmājā grāmatā likmes ir pašas augstākās un izmisušas lēdijas lūgums (vārdā Devona) atgūt objektu no viņas sargātās maģisko priekšmetu kolekcijas nemaz nebūs tik vienkārši, kā varētu šķist. Atziņa, kuru Rihteram ne reizi vien nāksies pie sevis piesaukt. Nebūs izpildīti nekādi prāta mežģi, paredzot romantisku jūtu rašanos starp šiem diviem tēliem, bet tas ne mirkli neiegūst centrālo lomu un netiek piemirsts sērijas/grāmatas pamatbūtība.

Ja sērijā ietilpstošās grāmatas lasa ar lieliem intervāliem starp vienu un otru vai ārpus secības, tad par sīkumu aizmiršanu var neuztraukties un autors parūpējas, lai lasītājs (pat pilnīgs sērijas jaunatklājējs) tiktu informēts par visu nepieciešamo. Diemžēl tas katru reizi tiek darīts gandrīz vai vārds vārdā un, lasot sēriju vienā piegājienā, pie trešās vai vēlākais ceturtās reizes copy+paste teikumi jau paliek nedaudz kaitinoši, par ko mīnusiņš, ka tiek piemirsts par tiem, kuriem minētais nebūs kaut kas pilnībā nedzirdēts.

Larry Correia – Monster Hunter International (Monster Hunter International #1)

6007336

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Gaidot iznākam nākošo The Dresden Files sērijas grāmatu, gribējas atrast aptuveni kaut ko līdzīgā stilā un manierē, bet, protams, ne gluži to pašu. Viena no grāmatu sērijām, kura vairrākkārt atkārtojās dažādos sarakstos bija Monster Hunters International.

Owen Zastava Pitt pēc ne mazuma jaunības dienu trakulībām ir izvēlējies vienu no garlaicīgākajiem darbiem, kādu spējis iedomāties, tā cerēdams iegūt bez satraukumiem un bīstamiem momentiem pārpildītu dzīvi. Bet še tev! Atliek vienā vakarā aizskavēties ofisā, tiešajām priekšniekam negaidīti uzrasties un ieaicināt Ovenu pie sevis, lai dzīve apgrieztos kājām gaisā un izmainītos līdz nepazīšanai. Tā vietā, lai nepelnīti Ovens tiktu par kaut ko izlamāts, priekšnieks pārvēršas par vilkati un cenšas viņu aprīt. Visticamāk deviņi no desmit tā arī kļūtu par vilkača maltīti, bet beidzot Ovens var pielietot tās zināšanas, kuras bērnībā šķietami bezjēgas viņā ielika tēvs, kurš visai izteikti bija noskaņots uz gatavošanos nenoteiktā nākotnē gaidāmai apokalipsei. Ovens ir arī diezgan liels ieroču fans, piedalījies daudzās šaušanas sacensībās ar ļoti labiem rezultātiem, un starp ‘’jauniesauktajiem’’ briesmoņu medniekiem izceļas ar savām prasmēm apieties ar ieročiem, nokaitinot un pārspējot dažu labu mednieku ar lielāku pieredzi.

Lai cik neticami vai absurdi filmās redzēto monstru eksistence varētu šķist, jauniņajiem medniekiem ātri jāaprod ar jauno situāciju, ja vēlas izturēt expres apmācības, lai vēlāk nekļūtu par vieglu upuri vai arī jādodas vien mājup. Kas zin vai mēģināšana iejusties vecajā dzīvē ir vēl vieglāka, ja labi apzinies, ka briesmoņi eksistē, bet nedrīksti par tiem paust ne pušplēsta vārdiņa, ja pats nevēlies nonākt aiz restēm. Ovenam jaunais amats neiet vieglāk kā citiem, nonācis uzmanības centrā, kad top skaidrs, ka viņam ir lemta būtiska loma briestošajā cīņā pār visas pasaules likteni. Autors lieki nespēlējas un jau sērijas pirmajā grāmatā likmes ir pašas augstākās. Varas kārs, nolādēts (lielā mērā pēc paša izvēles) piecsimts gadus vecs konkistadors ir apņēmies šajā dimensijā ielaist neaptveramu un visaptverošu ļaunumu, pats neaptverdams, ka patiesībā tiek izmantots, jo bez mazākās šaubu ēnas, viņa plāna izdošanās nozīmē cilvēces un visa cita dzīvā galu. Par laimi Ovens šajā cīņā nav viens, domājot ar to ne vien pārējos mednieks, bet galvenokārt vienu konkrētu spoku (mednieks no eiropas), kurš nacistiskās Vācijas laikā, būdams ebrejs, bija apņēmies apturēt konkistadoru.

Nedaudz gribas piekasīties, ja ne drusku liekajai, tad noteikti sasteigtaja romantiskajai sižeta līnijai starp Ovenu un citu mednieci, bet visādi citādi Monster Hunters International ir gana interesants un izklaidējošs darbs. Varbūt nav pati skaistākā un elpu aizraujošākā proza, bet tematika un izpildījums bija gana labs, lai to pienācīgi kompensētu. Kā arī lasot ienāca prāta, ka teorētiski šo sēriju varētu turpināt bezgalīgi, ja vien nepieturas pie viena galveno tēlu grupas un pietiek ideju labiem stāstiem. Briesmoņu, ko medīt, visticamāk neaptrūksies.

Martin Roy Hill – Polar Melt

42204008

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Grāmata, kuru izvēlējos lasīt no City Book Review piedāvājuma daļēji tās apraksta dēļ, bet galvenokārt aiz tā, ka tai nebija neviens vērtējums Goodreads portālā un arī tagad ir visai maz. Noteikti pienāktos vairāk nekā šobrīd un papildus uzmanība, lai cik neliels būtu lasītājs, būtu pelnīta.

Polar Melt savā ziņā jāpateicas globālajai sasilšanai, bez kuras nesanāktu nedz amerikāņu, ne arī krievu iedomātās darbības kūstošajos ledāju ūdeņos. Vienā jaukā rītā arktiskā okeāna zinātniskās izpētes zemūdene uzpeld slēgta, bet bez nevienas dzīvas dvēseles uz tās. Tas šķiet kaut kas neticams un loģiskai domāšanai neaptverams, nesākot spekulēt pārdabisku scenāriju virzienā. Lai tieši nekristu šādās absurdās un liekās teorijās, tiek norīkota komanda, kura specializējas dīvainu notikumu izmeklēšanā, lai noskaidrotu, kur palikusi zemūdens un vēl viena cita kuģa apkalpe. Šīs komandas vadītājs, pašam īsti negribot, nesen ir iemantojis baumu slavu, kā cilvēks, kurš spēj saredzēt paranormālo. Jau iepriekš vismaz reizi viņš ir uzklausījis brīdinājumu no ‘’Klīstošā holandieša’’.

Spraigas spriedzes ainas šajā grāmatā nav uz katra stūra, vairāk dominē militāri tehnisks stils. Pēc visai ātri sekojošā un pilnībā racionālā izskaidrojuma par pazudušo komandu, nav ilgi uz to jāgaida (grāmata kā tāda nav mežonīgi gara), galveno intrigu tieši piedod nezināmais, pārdabiskais – zemūdens NLO versija, kuru krievi tik neatlaidīgi sargā un cer iegūt savā kontrolē. Reizēm šķiet, ka par dažādiem attāliem objektiem Visumā ir zināms vairāk nekā ir izpētīts un zināms par pašu okeāniem uz planētas Zeme. Vai atklātais objekts ir kas dzīvs un līdz šim neatklāts, neizpētīts vai tomēr dziļajos okeāna ūdeņos patvērumu radis citplanētietis, bet varbūt vispār tas nav nekas organisks.

Nedaudz žēl, ka Polar Melt ir tikai kā īss vienpatis, nevis sērijas pirmā grāmata.Nelaistu garām iespēju, ja sekotu kas tālāk ar citu tēlu komandu vai pat ar tiem pašiem. Labā ziņā palika neliela mazuma piegarša.

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Blood (Unhuman #1)

18206813

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Witcherley Books

Manas pārdomas

Endijam Kepleram, neliela laikraksta žurnālistam, tiek dota iespēja sevi mēģināt attaisnot un pacelt augstāk priekšnieka acīs. Endijam ir uzdots doties līdzi inspektoram Hobsam viņa ikdienas gaitās, tādejādi iegūstot materiālu labam rakstam. Paša galvenā varoņa acīs viņam vienkārši neveicas vai kādi citi apstākļi neļauj, piemēram, nodot rakstus laicīgi.

Vēl arīdzan Endijs ir visai stipri ieķēries kolēģē Ingrīdā, kura par nožēlu Endijam, vairāk uzmanības velta citam laikraksta žurnālistam Filipam. Ja tas vien nebūtu par iemeslu, Endijam būt uz viņu greizsirdīgam, tad Filipa šarms un proporcionāli apgrieztā darba profesionalitāte un veiksme (rezultātā priekšnieka ieredzēts) ir pietiekams iemesls tādam būt. Tikai stipri vien vēlāk Endijam, ar Hobsa palīdzību izlienot ārpus savas līdz šim šauras pasaules, top skaidrs, ka skaudībai un greizsirdībai nav bijis pamata.*

Hobss – cilvēks (ja tam var ticēt..) ar lielu miesasbūvi un skatienu, kas jebkuram pratināmā ceļiem sākt ļodzīties un ne vienam vien noģībt Hobsam viņam nemaz nepieskaroties. Tomēr aiz biedējošās ārienes, kura viņa kolēģos lielākoties ievieš bijību un respektu par panāktajiem rezultātiem, bet atšķirībā no Endija reti, kurš uzdrošinās palūkoties tālāk.

Izcils otrā plāna tēls bija Hobsa mājsaimniecības vadītājā un draugs ar īpatnēju raksturu – Mrs. Goodfellow, kuras vīrs ir kaut kur mīklaini nozudis un Endija prātā, pieņemot to ļaunāko, rodas viens potenciāli trakāks dzīves beigu gals par otru. Un abu pirmo tikšanos vēl jo šermuļaināku/creepy padara viņas savdabīgā dažādu radību (gan pārdabisku, gan ne tik ļoti) zobu kolekcionēšana un neomulīgais skats uz Endija zobiem. :D Tikai Humors ar lielo burtu, Endija paša komiskais neveiklums un jaunā paranormālas pasaules informācijas gūzma ļauj saglabāt veselo saprātu.

Dažādu apstākļu sakritības dēļ Endijs gan tiek atlaists no darba, gan uz nenoteiktu laiku apmetas dzīvot pie Hobsa un Mrs. Goodfellow bez kā nevarētu tapt lieliskā grāmata, kurā noris dīvainas zādzības. Dīvainas tādā ziņā, ka tiek paņemts tikai viens priekšmets (saistīts ar Rumāniju), kamēr citi daudz vērtīgāki objekti tiek atstāti neskarti. Hobss nav tas, kurš atļausies savā rajonā notikt pat kam tādam, ka nieka zādzības, tādēļ šim duetam atliek vien apvienot spēkus vainīgā notveršanai…

********Apzināto maitekļu zona********

*Ingrīda plāno precēties, ko Endijs, kaut arī apmeklēja viņas saderināšanās ballīti, nez kā nav piefiksējis. Tikmēr Filips izrādās ir gejs.

Jim Butcher – Skin Game (The Dresden Files #15) (Audio book)

19486421

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Ir pagājis gads kopš burvim un Ziemas feju Bruņiniekam Harijam Drezdenam izdevās novērst pasaules mēroga katastrofu un nogalināt inficēto Ziemas feju Lēdiju, tādejādi paturot ieslodzījumā uz Demonreach salas ļaunākajos murgos mītošas radības, kuru izdalītā siltumenerģija darbina ley-lines visā pasaulē.

Par cik Harijs ir šīs salas (mirstīgais) sargs, tā Hariju attiecīgi ļauj pasargāt no viņa prātā mītošā ‘’parazīta’’ un nepieļaut tā izlaušanos, kā dēļ galvassāpju biežums un intensitāte gaidu gaitā ir tikai palielinājusies, pretējā gadījumā pēc Ziemas feju Karalienes Mab vārdiem, brīdī, kad tas izkļūs no viņa prāta, pirmkārt mirs viņš pats, bet otrkārt būs apdraudēti arī viņam tuvi cilvēki. Bet kā jau ierasts, patiesība par šo ‘’parazītu’’ izrādās visnotaļ negaidīts; nebūtu jābrīnās zinot feju manipulatīvo dabu, bet, apzinoties Harija dzimumu, varētu izraisīt nenopietnu reakciju.

Tomēr patiesības atklāsme seko krietni pēc Mab brīvprātīgi piespiedu kārtā piedāvātā risinājuma ‘’parazīta’’ draudu likvidēšanai. Mab jaunais uzdevums ir saistīts ar viņas Bruņinieka pakalpojumu aizdošanu visļaunākajam kritušajam eņģelim Nicodemus, lai atlīdzinātu parādu. Zinošs sērijas lasītājs zinās, ka Harijam ar Nicodemus ir bijušas pāris saķeršanās, ko Mab labi apzinās, kādēļ zem četrām acīm viņa Harijam atgādina par feju tendenci pieturēties burts burtā slēgtai vienošanās, un tiklīdz tā ar pirmo sekundi ir tehniski izpildīta, un līdz ar to viņas vārds nav apkaunots, tā Harija rokas vecu rēķinu kārtošanai, tā teikt, var būt brīvas. Tas vēlreiz apliecina, ka ar fejām ir vēl trakāk kā ar bitēm, un reizēm, kā to parāda iepriekšējā sērijas grāmata Cold Days, nevar pat paļautos uz feju nespēju atklāti melot.

Un beidzot esam tikuši līdz grāmatas pamata sižetam – Nicodemus ieplānotajai grandiozajai laupīšanai, kuras mērķis ir ielauzties neviena cita kā sengrieķu pazemes valdnieka un dieva Hades dārgumu glabātuve, kā dēļ viņš ir savācis ar dažādām prasmēm apveltītu komandu, piesolot miljonos mērāmu materiālu atlīdzību, bet pats cerot iegūt spēcīgu maģisku artefaktu. Āķis vien tajā, ka Hades dārgumi atrodas Nevernever, lai tur varētu nokļūt vispirms ir nepieciešams ielauzties mūsu realitātes ekvivalentā, t.i. Čikāgas kriminālās pasaules bosa Džona Markoni bankā.

Nudien uzdevums, kas pārbauda Harija Drezdena gribasspēku nepazaudēt savu patieso ‘’es’’, bet izdara to pašu un vēl vairāk ar Harija draugu ticību viņa varēšanai. Jau kuro reizi Harijs paļaujas uz Mērfijas palīdzību. Abi ir sākuši apzināties, ka mazpamazām koleģiāli draudzīgās attiecības ir kļuvušas par ko vairāk, bet atruna par Harija kā burvja garo mūžu un tagad vēl Ziemas feju Bruņinieka statusu ir bijis par iemeslu nespert nākamos soļus. Situācija ar Nicodemus (un ņemot vērā arī citur pasaulē notiekošo) ir pat tik nopietna, ka Harijs ir spiests saukt atpakaļ lielajā cīņa labu draugu, kurš cīņā gūtas traumas jau labu laiku nav spējis pildīt Krusta Bruņinieka pienākumus; turklāt Mollijas nesenā kļūšana par jauno Ziemas feju Lēdiju sola nākotnē interesantu abu attiecību attīstību. Un visbeidzot bez pieminēšanas nevar atstāt Waldo Butters, kura tagadējā personība tik krasi atšķiras no tās, kādu mēs viņu redzējām pirmoreiz parādāmie šajā sērijā, ka tie būtu saucami par diviem atšķirīgiem cilvēkiem; īpaši jau pēc tam, kad pēc Harija šķietamās nāves galvaskausā mītošais un ar plašām zināšanām apveltītais gars Bobs ir Waldo rīcībā.

Kaut arī Skin Game izbaudīju un par sliktu nebūt nesauktu, trīs Harija Drezdena grāmatas pēc kārtas drusku ir par daudz, un labi vien ir, ka tagad nāksies gaidīt, kamēr iznāks nākošā.

Jim Butcher – Cold Days (The Dresden Files #14) (Audio book)

12216302

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Gandrīz visas The Dresden Files sērijas 13.grāmatas Ghost Story garumā tikām maldināti ar domu, ka iemīļotais burvis Harijs Drezdens patiesi ir miris, lai tikai pašās beigās sekotu pavērsiens ar Ziemas feju karalienes Mab uzrašanos, atklājot, ka visu šo laiku, kamēr Harija gars ir bijis brīvsolī, viņa uz īpašas Demonreach salas ir palīdzējusi Harija ķermenim atkopties ar mērķi panākt, ka Harijs izpilda savu vienošanās daļu un kļūtu par Ziemas Bruņinieku.

Būtu aplami teikt, ka Harijs nebūtu paspējis iegūt ienaidniekus feju pasaulē vēl pirms jaunā amata, ko gan nevarētu teikt par daļu sīko feju/laumiņu, kurus Harijs ar picām kā samaksu ir rekrutējis par vieniem no sabiedrotajiem (un plaši zemu novērtētiem). Ņemot vēra, ka tieši Harijs ir bijis tas, kurš nogalināja gan iepriekšējo Vasaras feju Lēdiju, gan Ziemas Bruņinieku, tas tikai kalpo kā papildu iemesls neuzgriezt nevienam muguru.

Lai kā nemainītos Harija loma un vieta paranormālajā pasaulē, tie vairs nebūtu Drezdena faili, ja viņš konstanti neatrastu sevi esam situācijas ar ļoti lielu letalitātes potenciālu, kur neveiksmes cena ir ne tikai paša dzīvība, bet arī visas Čikāgas, ja ne visas valsts vai pasaules liktenis. Tādēļ nelielus smieklus izraisa epizode starp Hariju un viņa vampīrisko brāli Tomasu, kurā Harijs viņu īsumā informē par jau notikušo un vēl par to, kas jāpaveic, un Tomasa reakcija, nedaudz pārfrāzējot, būtu – ‘’Tātad viss pa vecam?’’ :D

Bet nevajadzētu ļauties Harija Drezdena ārējās bravūras apmānam un noticēt, ka tas nekādi viņu neietekmē un nebaida, ka nekādi šķēršļi viņam nesagādā grūtības. Pirmās iekšējās debates pēc kļūšanas par Ziemas Bruņinieku (bez cīņas, lai saglabātu savu ‘’es’’) ir par kontaktu atjaunošanu ar draugiem. Kā gan lai Harijs atgriežas viņu dzīvēs, labi apzinoties, ka pietiek kādam Hariju redzēt viņu klātbūtnē, lai Ziemas feju ienaidnieki izmantotu to pret Hariju.

Jau kopš sērijas pirmsākumiem Harijam radās aizdomās, ka aiz visām ‘’palaidnībām’’ patiesībā varētu slēpties vienots ienaidnieks, kurus, pieņemdams, ka tie ir burvji, nodēvēja par Melno padoma (kā pretstatu Baltajai), bet rokoties dziļāk, lai atrastu veidus, kā izpildīt šķietami neiespējamo karalienes Mab pirmo pavēlēto uzdevumu, Harijs atklāj visnotaļ pārsteidzošus faktus gan saistībā par šo problēmu, gan par sevi un Demonreach salu.

Lai kā šķietami pats Harijs necenstos nokļūt (nešaubos, ka tāda viņa būtība) dzīvībai bīstamās situācijās un tādejādi sarūgtināt sērijas fanus, viņā mājo spiedzīgs dzinulis realizēt pat pašus trakākos scenārijus un tā vienkārši nepakļauties ne viena cita gribai, kas apvienojumā ar burvju garo mūžu (Goodreads sola vismaz, ka ir gaidām pat 17.gr) ļauj cerēt uz ilgu šīs lieliskās sērijas turpināšanos.