Iepalicēji #22

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

**

1198250

Free to Trade (Power and Money #1) by Michael Ridpath

Pēc augstākās personīgās virsotnes sporta karjerā (3.vieta olimispkajā 800m finālskrējienā) Paul Murray, apzinoties, ka diez vai spēs savu sasniegumu pārtrumpot un ar nelielu žēlabu piedevu, jo apraksta sasniegumu ar otrā zaudētāja sajūtām, izvēlas kādam citam tikpat adrenalīnu uzdzenošai nodarbei – tirgošanās ar obligācijām.

Free to Trade iesākas, kad Pols jaunajā amatā ir pavadījis vien dažus mēnešus un darbošanās ar summām, kas mērāmas simtos tūkstošos un pat miljonos, vēl nav kļuvusi par kaut ko neikdienišķu, bet labs instikts un apņemšanās ne vien strādāt, lai ilgtermiņā gūtu peļņu, bet kļūtu par vienu no labākajiem, dod pirmos augļus, kad Pols neseko bez apdomas līdzi citām aitām. Bet, kad viņš nejauši atklāj, ka viņa firma iespējams ir tikusi apkrāpta vismaz 20miljonu apmērā un ka dažs labs cits, kurš to uzzodis vēl pirms viņa, vairs nav starp dzīvajiem, Pola darbadienas uzņem stipri vien straujāku un trauksmaināku gaitu. Tā vien šķiet Pola mazā pieredze vai tieši drosme, plus labie nodomi izcelties priekšnieka acīs, ka viņš pamanījis tāda mēroga kļūdu, mudina viņu rakt dziļāk un censties vērst situāciju par labu. Uz spēles cenas likti ne tikai milzu līdzekļi, ja runa ir par vidusmēra cilvēku, bet arī reputācija, lai esošie un potenciālie klienti nenovērstos.

Ātri vien Pols attopas pāri savai kompetencei, kad viņa kolēģi pēc abu kopīgām vakariņām nākošajā rītā atrod noslīkušu Temzā, bet pašam Polam sāk piekasīties kā parastā, tā finanšu policija. Gan Pols, gan lasītājs saprot, ka viņš acīmredzot kādam par nepatiku ir pietuvojies pārāk tuvu patiesībai, lai atstātu viņu bez ievērības.

Free to Trade ir labs un interesi noturošs finanšu pasaules trilleris, kur ikdienā operē pat miljardos mērāmās summās. Nav vajadzības pat ieskatīties grāmatas izdošanas gadā, lai nojaustu, ka tā sarakstīta laikā, kad internets vēl ir pašos pirmsākumos un kad stereotipiska tirgošanās aina, piemēram, Volstrītā vēl sastāda vairāk par dažiem procentiem no reālās kopainas. Reizēm gan galvenais varonis var likt neizpratnē un skaļā balsī likt jautāt ‘’kāpēc?!’’ un rīkoties drusku muļķīgi/kaitinoši, bet vispārējais sižets un mistērija ir gana laba, ar pieņemamu atrisinājumu, kuru nenomāc pārlieku sausa iekrišana ekonomikas pasaules sīkumos.

***

479561

The Neutronium Alchemist (Night’s Dawn #2) by Peter F. Hamilton

The Neutronium Alchemist premise, kurā mirušo dvēseles mūk no aizsaules tukšās un garlaicīgās pasaules un pārņem savā varā dzīvo ķermeņus, kā tāda personīgi jau sāk ar negatīvu handikapu, jo neticu dvēselēm (protams, autors tās piedēvē tikai cilvēkiem) vai kam citam paranormālam, un diemžēl arī Hamiltona sniegums nav tik labs, lai ļautos šai izdomātajai realitātei. Plus vēl visa tā sakāpinātā reliğiozitāte līdz galam piebeidza gandrīz visu baudāmību.

Aizrautību un līdzjušanu varoņi nespēja izraisīt. Kā labie, tā ļaunie (dvēseles no aizkapa pasaules) neizceļas ar izkoptu dziļu daudzpusību, bet drīzāk ar dažu iezīmju pārlieku lielu izcelšanu pietuvojas karikatūrai, kā Apsēsto līderis Als Kapone no 20.gs., kurš arī kalpo kā piemērs, ka no aizkapa atgriežas vien stāsta sižetam izdevīgas dvēseles.

Gribētos atzīmēt vienu no mīnusiem/kļūdām, kuras iekrīt acīs īpaši zinātniskās fantastikas grāmatās, kur darbība notiek salīdzinoši tālā nākotnē, ka nekad nav paticis populāru un sabiedrībā plaši atpazīstamu cilvēku piesaukšana teiksim sešus gadsimtus tālā nākotnē, ja tai pat laikā netrūkst dučiem tādu personību kaut no 19. un 20.gadsimta, kurus šodien spētu atcerēties vien retais, ja vispār, kuri savā laikā baudījuši lielu slavu.

Pirmo triloğijas grāmatu, kura nav atmiņā palikusi ar pozitīvu iespaidu un kuru centos izbaudīt audioformātā 2016.gada decembrī, pieļāvu varbūtību, ka stāsts nav pats piemērotākais tam formātam. Par sarūgtinājumu man nekas pozitīvāks nebija arī lasot sērijas turpinājumu, cerams, kas mainīsies, ja starp otro un trešo nebūs tikpat liela pauze, jo vienā no atsauksmēm Goodreads minēts iespaids par triloģiju kā vienotu grāmatu.

Jeff Rovin – Op-Center (Tom Clancy’s Op-Center #1)

254089

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms vien aptuveni pusgada izveidotai jaunai specvienībai, kura vēl nav nodalīta atsevišķi no vecāka brāļa CIA aģentūras, pēc terorakta Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā sagaida tās pirmais lielais izaicinājums, kurš nedrīkst palikt neatrisināts un bez vainīgo notveršanas, ja ir vēlēšanās saglabāt savas darbvietas. Iespēja pierādīt un attaisnot savu pastāvēšanu tiks dota tikai vienreiz.

Visi pierādījumi ļoti atklāti un pat pārāk labi norāda Ziemeļkorejas virzienā, un kamēr vieni diži neiedziļinoties ir gatavi dot militāru atbildi, lai presei un sabiedrībai no malas šķistu, ka viņi rīcība ar gana laba un bez kavēšanās tiktu dota pienācīga atriebīga, plus iegūtu politiskos punktus/balsis, citi labāk steidz izmeklēt un patiesi pārliecināties pirms kaut ko sasteigt, kā piemēram uzsākt nevajadzīgu karu, nolemjot nāvei neskaitāmus pašu karavīrus.

Militāri politisks trillerītis, kura centrā ir divās naidīgās valstīs sašķeltā Korejas pussala, kur dažiem potenciāla apvienošanās ideja tik ļoti derdzas, ka viņi ir gatavi uz visu, lai to nepieļautu.Tēli visi kā viens nav gluži identiski, bet nevajadzētu arī cerēt uz izteiktu daudzdimensionalitāti katram pat kaut cik nozīmīgam varonim. Bija brīži, kad vajadzēja palauzīt galvu/atmiņu kas ir kas. Kopumā Op-Center sērijas pirmais trilleris izdara savu pienākumu apmierinoši labā līmenī.

Neseno 2020.gada notikumu gaisotnē, kad ASV pati savu kā vispasaules taisnīguma un demokrātijas cīnītāja  imidžu ir krietni sabojājusi uz ilgu laiku, šāda tipa grāmata šķiet kā aizgājušu laiku relikvija un utopiska ideja autoram, -iem. Protams, problēmas arī agrāk ir bijušas turpat, vien pateicoties sociālajiem tīkliem un katrā telefonā esošai kamerai, ko tādu tagad ir iespējams parādīt pārējai pasaulei…

Steve Perry – Net Force (Tom Clancy’s Net Force #1)

2331866

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Net Force, nesen izveidots amerikāņu specdienests, kas kaut gan vēl atrodas lielāku brāļu kā CIP paspārnē, uzrauga likumu virtuālajā pasaulē, kura šajā autora Steve Perry iztēlotajā nākotnes 2010.gadā (grāmata publicēta 1998.gadā) ir krietni attīstītākā un vispatverošāka un tādejādi sekas ļaunprātīgai darbībai uz ārpasauli ir ņemamas vērā pilnā nopietnībā.

Protams, kā jau tas gadās, tad vienlaikus grāmatā sastopamajai tehnoloģiskajai nākotnei ir atrodamas līdzības šīsdienas realitātē sastopamo, bet tikpat lielos apmēros un pat vairāk ir aprakstīts, kas tāds, ko diezin vai ir vērts sapņot piedzīvot tik drīz, kur nu vēl pirms desmit gadiem. Acīmredzami optimisms par jaunu tehnoloģiju attīstīšanās ātrumu ir bijis pārlieku liels, tomēr kas zin, varbūt kovida krīze būs kā grūdiens kādai ar internetu un virtuālo realitāti saistītam jauninājumam vai izgudrojumam.

Net Force Virtuālās Realitāte (VR) un ‘’sērfošana’’ internetā ir cieši saistīta viena ar otru, šeit tā ir gluži kā otra Zeme, kur katrs savu laiku var pavadīt kādā lokācijā un atmosfērā pašam tīk. Vari ceļot ar jebkādu transporta veidu gribas, vienalga uz ūdens, zemes vai gaisā, ja vien rocība to atļauj. Vien satiekoties ar kādu virtuāli vienam jāpielāgojas tai videi, kuru redz otrs, lai nesanāk negribēts error. Vienīgi rodas jautājums, kādēļ gan šajā virtuālajā realitātē viss tik ļoti atkarājas no ierastās fiziskās realitātes likumiem un programmētāju talants attiecībā uz jauniem variantiem izpaužas brīžos, kad sižetiski tas ir izdevīgi.

Pēc būtības Net Force ir vidusmēra spraiga sižeta trilleris, gribētos teikt, ka pat drusku zem vidējā līmeņa kvalitātes, kas izpilda sava žanra minimumu un atķeksē vajadzīgās ailītes, bet galā nav tapis rezultāts, kas spētu paveikt ko vairāk. Ļaundari ir slikti un likumsargi ir tikpat nepārprotami labi, dzīve Net Force sērijas pirmajā grāmatā ir melnā un baltā krāsā. Proza nebūt nav nebaudāma, bet arī nerada ievērības cienīgus momentus vai dialogus, kuri izceltos.

David Baldacci – Hour Game (Sean King & Michelle Maxwell #2)

15810

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Divi izbijuši slepenā dienesta ağenti Sean King un Michelle Maxwell pēc visiem trakumiem sērijas pirmajā grāmatā un pēc nelabā gala, kādu ņēma abu karjeras valsts apmaksātā darba, nonākuši pie kopīga secinājuma, ka profesionāli abiem saskan, nolēmj kopīgi izveidot privātdektīvu ağentūru.

Abi nedzīvo nez kādā tur miljonu lielpilsētā, kā Ņujorka, kur netrūktu noziegumu un klientu, bet klusā, rāmā pilsēta, kuras apkārtnē vienlaikus netrūkst turīgu personu mājokļi. Grāmatai iesākoties to visu satricina vairākas slepkavības īsā laika periodā, kur katra tikusi kopēta pēc kāda cita bēdīgi slavenas sērijveida slepkavas. Vietējai policijai, maigi sakot, nav bijusi pieredze izmeklējot tik nežēlīgus noziegumus, tādēļ Kings un Maksvela tiek pieaicināti kā konsultanti.

Tas būtu viens no lielajiem sižetiem. Vienlaikus, neuzskatot, ka tas kaut kā varētu traucēt viņu sadarbībai ar policiju, abi piekrīt paralēli izmeklēt zādzību vienā no bāgtnieku, konkrēti Battle ģimenes, rezidencēm. Āķis vien tajā, ka vainīgais jau itkā atrasts un aizturēts, un pret viņu ir šķietami pietiekoši daudz pierādījumu, lai nebūtu par to šaubu, bet aizstāvības advokāts par spīti tam intuīcijas mudināts sliecas ticēt sava klienta vainas noliegumiem, un tādēļ nolīgst Kingu un Maksvelu.

Attiecību un personīgo interešu mežğis ir gana biezs, jo gan advokātam, gan Battle ğimenei ir viens otram pazīstami un/vai ir bijusi profesionāla sadarbība. Pa vidu tam savstarpējās attiecības Battle ğimenē ir tālu no ideālām, kurās nauda nav visu problēmu risinājums un laimes avots, kādēļ uzticība un vienots gars neierindojas pirmajā vietā, ieraugot šo ģimenīti.

Kriminālromāns autoram padevies pat ļoti labs. Ar aizrautību var sekot līdzi pavedienu kripatām, viltus mānekļiem, pie kuriem Kings un Maksvela piekļūst abu izmeklēšanu gaitā, un ar prieku izbaudīt laba autora izpildījumu, labi apzinoties, ka slepkavības un zādzība visticamāk ir viena ar otru saistīta.

Tematiski un pēc žanra stipri atšķirīgs no sērijas pirmās grāmatas Split Second, un, kamēr par to varētu teikt, ka autors drusku izpildījumā nošāvis greizi, tad ar otro piegājienu pie šiem tēliem klasiskākā kriminālromānā sanācis stipri labāk. Citiem vārdiem, ja gluži nepatika Split Second, tad varu ieteikt dot šai sër otru iespēju.

Iepalicēji #16

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

37639716._SY475_

Macbeth(Hogarth Shakespeare) by Jo Nesbo

Grāmatas darbība norit industriālā un nolaistā pilsētā, kur liela daļa iedzīvotāju cieš no fabriku izraisītā gaisa piesārņojuma saistītām slimībām, domes un policijas uzpērkamība nav nekāds noslēpums un divas lielākās bandām pieder ievērojama lielāka varā nekā tas pieklātos. Nesen par jauno policijas priekšnieku kļuvušais Duncan sola pārmaiņas uz labo pusi, bet ne visiem ir līdzīgas domas un plāni.

Galvenais varonis Makbets, grāmatai sākoties, ir vien vēl SWAT specvienības vadītājs, bet paaugstinājums un uzticība no Dankana puses paaugstināt Makbetu un iecelt viņu par jaunizveidotas nodaļas vadītāju, izmaina trauslo balansu gan pilsētā kā tādā, gan Makbeta personībā un aizskāk asiņainu pārmaiņu virpuli.

Paranoja un neuzticība valda no paša sākuma un aiziet galējībās līdz brīdim, kad rodas jautājumi, kad būs gana un vai viss tas bija tā vērts? Makbets pats par sevi nešķiet varas kārs un tāds kurš būtu gatavs uz pilnīgi jebko, lai iegūtu savu, bet iekrišana atpakaļ narkotiku atkarības slazdos un kazino īpašnieces un draudzenes Lady mudinošais grūdiens attiecīgajaā virzienā ir kā pēdējais piliens, kur Makbets pazaudē pēdējās sakarīgas sajēgas paliekas. Kādā brīdī, protams, jāpārstāj meklēt ārējs vainīgā faktors un Makbets pašam jāsaka STOP, bet tas nenotiek un vienmēr ir kāds cits attaisnojums.

Neesmu lasījis Šekspīra lugu, lai varētu salīdzināt šo adaptāciju, bet palika nedaudz skumīgi un depresīvi, jo visas grāmatas garumā nav ne grama cerības stariņa, ka paliks labāk. Nevar pat atsaukties uz to, ka Makbets būtu anti-varonis.

50347401._SX318_

***

Pile of Bones (The Legends of the First Empire #0.5) by Michael J. Sullivan

Īss iepazīstinošs stāsts ar divām galvenajām stāsta un secinu arī sērijas galvenajām varonēm vēl pirms sh*t get’s real, kurā abas draudzenes aiz ūdenskrituma atklāj slepenu telpu un tajā kaudzē sakrāmētiem cilvēku kauliem. Tikai veiksme un izmanība paglābj Suri un Minna, lai varētu savu talantu un spēku izmantot svarīgākiem notikumiem.

***

32508

The Black Echo (Harry Bosch #1) by Michael Connelly

March Mystery Madness mēneša ietveros, vairāk fokusējoties uz kriminālromāniem un trilleriem, Harry Bosch ir sērija, kuru gribētos vismaz iesākt un iepazīt, lai saprastu, vai ir vērts to prioritizēt arī vēlākos mēnešos. Kā līdzīga populāra sērija ar daudz iznākušām grāmatām, bet tāda, kuru neesmu lasījis vai klausījies, būtu minama Commissario Brunetti.

Detektīvs Harijs Bošs, kārtējā slepkavība un izmeklēšana, lai atrastu vainīgo, bet, kad noskaidrojas upura identitāte, lieta kļūst daudz personīgāka, jo upuris, līdzīgi kā Harijs pats, ir ne tikai Vjetnamas kara veterāns, bet arī ir bijis kopā ar viņu ierakumos. Tādēļ Harijs par spīti šķēršļiem, kuri citu kolēģi atturētu virzīties tālāk un piespiestu norakstīt lietu kā neatrisinātu, nosolas un apņemas noskaidrot patiesību līdz tās saknei, lai nodrošinātu taisnīgumu bijušam cīņu biedram, kurš diemžēl atgriežoties no kara dzimtene nav spējis atrast dzīves balansu miera apstākļos.

The Black Echo nav ticis pasargāts no žanra klišejām un dažām šodien novecojušām tehnoloģijām, kuras grāmatas publicēšanas laikā ir bijis kas jauns, bet kopumā gan galvenie tēli un prozas stils, gan grāmatas ierunātājs padara sērijas debijas grāmatu gana interesantu, lai to visai drīz turpinātu.

***

30078567

The Collapsing Empire (Interdependency #1) by John Scalzi

Nekas nespēj pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu, bet dabas/Visuma fenomens saukts par Flow ir ļāvis izveidot starpzvaigžņu impēriju ar neskaitāmām vienai no otras atkarīgu planētu savienību, kur katra par atsevišķi ilgtermiņā diez vai spētu sevi uzturēt.  The Collapsing Empire ir ierastajā Džona Skalzi (vismaz pēc gara neatsķiras diži no Old Man’s War), kur uz tehniskām vai militārām detaļām ir mazāks uzsvars un humors, joki un asprātības tiek plaši izmantotas.

Sērijas pirmā grāmata nesasteidz neko un izveido labu priekšstatu par pasaules uzbūvi no vairāku personāžu skatpunkta. Jaunā imperatore, kurai nenovēršamais Flow sistēmas sabrukums kalpo kā ideāls motivators, lai saņemtos lomai, kurai viņa netika audzināta kopš pašas dzimšanas; Flow fizikā specializējies zinātnieks; un kāda tirdzniecības kuģa kapteine, kura ne bez apstākļu sakritības un nelieliem pašas centieniem nokļūst tuvu galvenajiem notikumiem un ņem arīdzan dalību tajos. Pa vidu vēl nams/klans, darbojoties ar nepilnīgu informāciju, cer izmantot potenciālo haosu, lai pakāptos pa hierarhijas kāpnēm.

The Collapsing Empire izmanto sci-fi elementus, lai uz to fona atspoguļotu savstarpējās attiecības un citas lielās idejas, kas sagatavo skatuvi sērijas turpinājumiem.

***

42296884._SY475_

Captives(Hell Divers #5) by Nicholas Sansbury Smith

Piektā sērijas grāmata, kaut arī ir īsa, tad drusku izstieptā veidā izklāj aizraujošu sižetu, kas sadalīts starp Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu (ar nesen jauniegūtu iesauku Immortal), kuram bija tā ‘’veiksme’’ kopā ar Elles Lecēju kolēģi Magnoliju un ilgadēju četrkājaino draugu suni Miles tapt sagūstītiem iepriekšējās grāmatas Wolves laikā, un starp gaisa kuģu kapteini DaVita un viņas pakļautībā esošajiem gaisa spēkiem, kuri gatavojas, ka par nākotnes mājās uz Zemes būs jācīnās un ka militāri, agresīvi noskaņotie Cazadores ar kanibālu karali el Pupo priekšgalā no brīva prāta neatdos viņiem ‘’piederošo’’ valdījumu.

Ne viss ir pilnīgi melns un balts, visi Cazadores nav ļaunuma iemiesojumi, kuru asinskārei nebūtu robežu, bet labajos Elles Lecēju tēlos tomēr nav šoreiz vērojami ar vairāk sliktām īpašībām un rakstura iezīmēm apveltītu tēlu, kas rezultātā izveido situāciju ar skaidrām norādēm, kurai pusei lasītājam jājūt līdzi. To sakot, autoram šie labie tēli ir izdevušies ļoti labi, kur var just līdzi jau no sērijas sākuma iepazītiem tēliem kā Havjēram un vēlāk Maiklam ‘’Tin’’ Everhārtām vai tādiem, kuri par sevi liek manīt vien šajā, un viss sižeta svars netiek iznests tikai uz spraiga sižeta un cīņas ainām.

Neviena no Hell Divers sērijas grāmatām nav likusi vilties, progress no vienas problēmsituācijas uz otru ir bijis interesants un pietiekami loģisks, atliek vien cerēt uz labu sērijas noslēgumu (šogad plānots izdot septīto grāmatu) un ka sērijas sižets nekļūs nevajīdzigi garš.

Linwood Barclay – Elevator Pitch

46066507

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HQ

Manas pārdomas

Negadījums pirmdienas rītā vienā no Ņujorkas debesskrāpjiem liftam nekontrolēti nokrītot no augšējiem stāviem līdz pašam pagrabam ir šoks visai pilsētai. Negadījums uzreiz nākamajā rītā, kad krievu zinātniece izkļūst no starp stāviem iestrēguša lifta, bet savā stulbumā liecas atpakaļ pēc somiņas un rezultātā zaudē galvu uz pleciem jau izraisa aizdomas dažos. Bet trešais ‘’negadījums’’ trijās dienās izraisa paniku visā pilsētā, īpaši, kad mērs Richard Headley izskatās nekontrolējam situāciju un savās lēmumos, kā slēgt visus liftus līdz tie ir pārbaudīti, izraisa vēl lielāku haosu.

Vai pie vainas ir ārējs drauds kā ISIS vai kāda cita teroristu grupa? Vai liftu sabotāžu var saistīt ar iekšēju aktīvistu grupu Flyovers, kuras ideju atbalstītāji ir uzņēmušies atbildību par vairāku bumbu uzspridzināšanu piekrastes pilsētās, protestējot pret rietumu un austrumu lielo piekrastes pilsētu eliti un iekšzemes ASV vienkāršo iedzīvotāju atstāšanu novārtā? Vai arī izskaidrojums tomēr nav tik komplicēts un kāds vienkārši grib sagraut mēra Ričarda politisko karjeru, jo tas nav noslēpums, ka nākotnes mērķi ir visai augsti, neizslēdzot sapņus kļūt par prezidentu.

Paralēli galvenajam sižetam par un ap liftiem, Elevator Pitch aizsāk slepkavības izmeklēšanu detektīvu Bourque un Delgado vadībā. Būtu jābūt diezgan naivam vai žanrā maz lasījušam, lai negaidītu, ka šī slepkavība un liftu traģēdijas būs kādā veidā saistītas, kas tikai apstiprināts, kad noskaidrojas nogalinātā identitāte un viņa profesija liftu mehāniķis.

Grāmatas apraksts tā noslēgumā sola, ka pēc grāmatas izlasīšanas, bailes no iekāpšanas liftā būs līdzvērtīgas Psycho un Jaws ietekmei uz dušām un haizivīm, bet, diemžēl, man tur lielākus nopelnus vairāk gribētos piedēvēt filmām, un kas zin varbūt, ja Elevator Pitch arī tiek ekranizēts, tad realitāte, kurā tai ir līdzvērtīgi panākumi, nav nekas neiespējams.

Grāmatas spēks ir arī tās tēlos un viņu personībās, cilvēciskajās problēmās, kuras labi tiek izvērstas vienas grāmatas ietvaros. Gandrīz vai žēl, ka Elevator Pitch ir vienpatis nevis jau ierasti daļa no sērijas, kur gan vairāk turpinājuma potenciāls saskatāms tieši detektīvos, ne kādā citā tēlā. Autors pieprot savu amatu un ar vairākiem skatpunktiem, kuri lēkā no viena uz otru, un vairākiem mānekļiem par ļaundaru identitāti, notur interesi līdz pašām beigām.

Steve Berry – The Lost Order (Cotton Malone #12)

29939076

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: St. Martin’s Press

Manas pārdomas

Kārtējo reizi Malonu no rāmās grāmatnīcas īpašnieka ikdienas izrauj neliels, ātrs uzdevums, lūgums izpalīdzēt šoreiz nāk no Smitshonian institūta puses, kas vienā rāvienā pārvēršas par vēlvienu trillera cienīgu piedzīvojumu ar nāvīgi tuvām briesmām.

Iekš The Lost Order darbību ņem visi iepazītie Malona draugi un sabiedroti, gan draudzene Cassiopeia, gan Magellan Billet aģentūras vadītāja Stephanie Nelle un nesen atvaļinājies bijušais ASV prezidents Danny Danniels, kurš vairs nespēj izturēt nespēj izturēt atrašanos ārpus turbulentajiem politiskajiem ūdeņiem un tās pas pasaules dinamisko ikdienu. Grāmatas sākumā četrone vēl nenojauš, ka viņi visi reizē tiks ierauti spraigā cīņā par valsts un pasaules nākotni, bet Denija gadījumā par ideālu, bet bēdīgu, ieganstu kļūst negaidīt drauga un senatora nāve šķietamā negadījumā. Tomēr par skādi ļaundariem, Denijs nav nekāds amatieris vai iesācējs, un sajūt, ka ir nepieciešams parakt dziļāk.

Tā vien šķeit Steve Berry katrā Cotton Malone romānā spēj atrast kādu biedrību, organizāciju, kura atmostas no pagātnes miega, lai paceltu savu neglīto galvu no aizmirstiem arhīviem un censtos izmantot savu slēpto, cietiem piemirsto speķu. The Lost Order gadījumā tie ir The Knights of the Golden Circle, kuri ASV pilsoņu kara laikā atbalstīja konfederātu pusi. Jūtot zaudējuma nenovēršamo pusi, mūsdienās miljardos vērtas bagātības tika paslēptas tik ideāli, ka pat stāsta tagadnē vien ‘’sīkumus un grašus’’ ik pa brīdim kāds atrod. Kaut arī biedrības zelta laiks jau sen ir tālā pagātnē, tad tās biedri joprojām lolo ieviest izmaiņas ASV konstitūcijā un pārvaldes sistēmā, kur par tās aizsargiem atkal kļūst Malons & Co. Interesanti kā ne uz mirkli sižetā neuzpeld iepriekšējā 14th Colony apspriestās problēmas. Laikam būs raiti un gludi tās atrisinājušas…

Tā arī aizrit The Lost Order sižets, kur paralēli politiskajai vētrai Malonam un viņa draugiem jāspēkojas ar noslēpto konfederātu zelta medniekiem, kuri ir gatavi aizlaist aizsaulē visus to ceļā stāvošos šķeršļus, lai padarītu sevi stāvus bagātus!

Iepalicēji #15

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

37819082

War of the Wolf (The Saxon Stories #11) by Bernard Cornwell

Beidzot sērijas desmitajā Flame Bearer grāmatā Uhtredam aptuveni 60 gadu vecumā, pēc gadu desmitiem ilgas karošanas kristiešu labā, tika ļauts atgūt dzimto un brālēna uzurpēto Bebanburgas cietoksni, bet par skādi Uhtredam viņa stāsts nebeidzas ar laimīgi līdz mūža galam un idilles vietā viņam joprojām nākas reizēm cīnīties pienaglotā dieva pusē.

Blakus Uhtredam parasti varēs atrast viņa uzticamo palīgu un labo roku īru Finan, bet bez viņa būtiska loma jau vienpadsmitajā sērijas turpinājumā ir viņa vecākās meitas vīrs Sigtryggr. Diemžēl iemesls tam ir traģisks, un manifestējas kārtējā vikingu iekarotāja veidolā. Šoreiz vārdā Sköll, kurš tika padzīts no Īrijas salas, bet par spīti tam, lielākoties ar iebaidīšanas taktiku, ir spējis noturēt padoto uzticību, lai mēģinātu izkarot vietu uz blakus esošās lielākās salas. Tieši ap Sköll lielā mērā vijas grāmatas pamatsižets un Uhtreda uzmanība ir piesaistīta viņam, lai atriebtu zaudēto meitu.

Bet grāmata, protams, nav tikai un vienīgi par un ap to, bet arīdzan kā abi, Uhtreds un Sigtryggr, ir palikuši kā pēdējie pagānu valdnieki, un cik gan ilgi vēl viņiem tādiem izdosies palikt, vai pēc viņiem mazs vēl kāds būs, kas pielūgs Toru, Odinu u.c., un vienlaikus kontrastu starp abiem, kuri nevajā kristiešus savā pārvaldītajā zemē, ko nevar teikt par kristiešu karali Edvardu. Nevar noliegt, ka Edvards tēva Alfrēda sapni par vienotu salu zem viena karoga savā valdīšanas laikā ir pietuvinājis tuvāk realitātei. Tomēr vienlaikus no labas dzīvošanas brašais un spēcīgais jauneklis ir kļuvis par apresnējušu un slimīgu vīru, kura vietu iekāro dažs labs sabiedrotais. Ja ne gluži sev, tad noteikti radiniekam, kurš tikai pēc pielabināšanās baznīcai tiek atzīts, kā leģitīms pirmais kandidāts rindā uz troni.

War of the Wolf tās sērijas faniem domāju, ka neliks vilties, un kaut arī Bebanburgas Uhtredam priekš viņa laika būt ne tikai dzīvam, bet arī vēl piedalīties kaujās, šķiet ir retums, tas neliedz viņam veikt brīnumus, vairāk paļaujoties jau uz stratēģiju.

***

35018916

Crimson Lake (Crimson Lake #1) by Candice Fox

Teds Konkafi no lielpilsētas Sidnejas pārceļas uz Crimson Lake mazpilsētu ar cerību atsākt mierīgu un rāmu dzīvi, īpaši neizcelties un būt vienkāršam ierindas iedzīvotājam. Vienīgi iemesls tik krasai dzīves maiņai ir bēdīgi īpašs – apsūdzība mazgadīgas meitenes nolaupīšanā un izvarošana, kas nenonāk līdz tiesai pierādījumu trūkumu dēļ.

Darbs policijā zaudēts, kur vien dodies ne tikai Tedu atpazīst (nepalīdz arī neierastais uzvārds), bet vēl ir labi, ja tikai nosodoši uz viņu noraugās. Jau no pirmās nodaļas, Crimson Lake ir no Teda skatpunkta, Teds pastāv uz to, ka apsūdzība ir nepatiesa un policija (bijušie kolēģi) ir iefokusējušies uz nepareizo mērķi, kamēr patiesais ļaundaris ir brīvībā. Sākumā vēl šķiet, ka grāmtas būtība būs izkost, vai Tedam var uzticēties, vai arī viņš tikai cenšas aizmālēt acis. Tomēr tas ir tikai viens no grāmatas aspektiem. Apsūdzības nenonākšana līdz tiesas zālei neliedz visai pasaulei ar mediju skaļajiem virsrakstiem priekšgalā uzvesties tā it kā Tedam būtu jāpierāda nevainīgums noziegumā, nevis apsūdzībai bez šaubām pierādīt, ka tieši Teds ir tas nelietis.

Crimson Lake miests izceļas ar neparastu privātdetektīvu firmu, kuras dibinātāja Amanda pati ir ar kriminālu pagātni, kura vienīgā Tedam pēc visas neslavas vēl dod darbu un iespēju pierādīt sevi, turklāt vēl jomā, kurā lieti noder policijā iegūtās iemaņas. Paralēli dinamiskai attīstībai Teda un arīdzan Amandas lietās, abu pirmā kopīgā izmeklēšana saistīta ar pazudušu populāru rakstnieku. Pavērsieni abās galvenajās sižeta līnijās liks šķirt nākamo lapaspuses minūti bez pauzes.

***

19435422

Wild Cards III: Jokers Wild edited by George R.R. Martin

Ar trešo Wilds Cards stāstu krājumu šoreiz piedzīvoju dziļu vilšanos. Lielākā kļūda šoreiz bija dažādu autoru sarakstītos stāstus miksēt kopā un rotēt pēc kāda Mārtina izvēlēta principa. Viens ir vienotas tematikas un pasaules stāsti, kuri beigās kopā labi veido vienu lielu bildi, bet kas cits, ja ik pa brīdim viens tiek aprauts, lai turpinātu citu arī iepauzētu noveli/stāstu. Arīdzan atšķirībā no pirmajiem diviem krājumiem, kurus ierunāja viens cilvēks, šoreiz bija vesels ansamblis, kas citreiz ir tieši tas kas vajadzīgs, bet ar Jokers Wild audio producentiem šoreiz sanāca nošaut greizi, tā kā pat ierunātāji (dažs labs, protams, izcēlās uz citu fona) nespēja pacelt vispārējo iespaidu.

Steve Berry – The 14th Colony (Cotton Malone #11)

25671826

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Magellan Billet (MB) aģentūrai un tās vienam no labākajiem (pusslodzes) darbiniekiem Cotton Malone prezidents Daniels ir bijis ļoti labvēlīgs, un tikai retais apjauš, cik bieži, pateicoties sadarbībai ar  MB, Malonu un prezidentu Danielu, ir izdevies izvairīties no lielākas krīzes. Diemžēl viss labais reiz beidzas un ir palikušas vien dažas dienas līdz jaunā prezidenta inaugurācijas dienai, kurš nevien nav tik ārpolitiski pieredzējis, bet arī vēlas slēgt MB neapzinoties pilnas šādas rīcības sekas.

Tomēr negaidīts lūgums no Krievijas puses ar sākotnēji šķietami vienkāršu uzdevumu, izlūkot un apstiprināt subjekta atrašanos konkrētā lokācijā, izvēršas galvu reibinošā skrējienā gan, lai novērstu nostaļģijā iegrimuša izbijuša KGB aģenta centienus atmaksāt kodoltriecina veidā vislielākajam naidniekam par veco labo laiku sagraušanu, gan pa tuvākas un tālākas pagātnes ‘’vēsturiskajiem’’ avotiem un atmiņu ainām saprast, kādā haosā īpaši veiksmīgs uzbrukums varētu novest ASV varas pārvaldes sistēmu.

Nedaudz neveikls bija pats grāmatas sākums, kuras prologā divas pasaulē plaši atpazīstamas personības, Reigans un Jānis Pāvils II, tikšanās rezultāts noslēdzas ar vienošanos, ka abu ārpolitikas centieni būs vērsti uz Padomju Savienības sagraušanu, bet, par laimi, neveiklība gan dialogā, gan personībās pazuda jau ar pirmo nodaļu un iepazītajiem, iemīļotajiem galvenajiem tēliem. Arīdzan asa/spraiga sižetas ainas pēc prologa aizrit gludi un raiti, un var just autora pieredzi un to, ka šī nav pirmā grāmata sērijā vai viens no pirmajiem trilleriem autora karjerā.

14th Colony premise ir gana izturīga, lai uz to varētu balstīt aptuveni 500lpp garu trilleri, bet, ja tā koncetrētos tikai uz potenciālo katastrofu, tad pat sava žanra ietvaros tā ar neko neizceltos. Nebūt nevar teikt, ka 14th Colony ir kas vairāk par labu, izklaidējošu trilleri, tomēr bez galvenās problēmsituācijas drusku atslodzes brīžos ir daži temati, kuri gan vairāk būs interesanti sēriju pārzinošākiem un ne pirmreizējam tās lasītājam.

Kulminācijas brīdis grāmatai būtu prasījies iespaidīgāks, jo pēc visas pakaļdzīšanās bezmaz vai pa pus pasauli, pirmais jautājums/reakcija ir – ‘’tas viss?’’, bet nenoliedzami ceļojums no vāka līdz vākam atsver nenelielus paklupienus pašā sākumā un beigās.