Dan Abnett – Legion (The Horus Heresy #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Cits leģions, cits atkalapvienošanās karš ar kādu pirms pieciem tūkstošiem gadu izolētu cilvēku kolonizētu planētu, bet šoreiz Nurth un tās populācija nogājusi vēl tālāk no ceļa kā citkārt. Ar atplestām rokām vai varbūt māņu ceļā Haosa un Warp spēki ir pamanījušies korumpēt Nurtīniešus un izmainīt to ārējo izskatu, līdz tādam momentam, kad tie vairāk jau sāk izskatīties pēc čūskveidīgām ķirzakām, kaut kas uz Naga radījuma pusi, nekā pēc cilvēka. Acīmredzami Impērijas Geno Five-Two Chiliad armija un Alfa Leģions ir ieradušies krietni par vēlu.

Legion notikumi tiek izklāstīti no salīdzinoši plaša tēlu loka, bet vairāk koncentrējoties uz divu neizmainītu Impērijas armijas karavīru Hurtado Bronzi un Peto Soneka pieredzi. Ne tikai skatpunkts salīdzinoši ar leģionu Astartēm ir krietni zemāks un citādi atšķirīgs, tad tas arī neizbēgami ietekmē gan koleģiālās attiecības, gan viedokļus par gaidāmo pilsoņkaru ar Horusu, kas daudzu uzskatos ir kaut kas neiedomājams.

Tieši ciešā saikne ar ļaunuma avotu un tās maģiju ļauj Nurtīniešiem tik ilgi turēties pretim Impērijas armijām. Vienlaikus gan jāpiemin, ka Alfa leģions jau no sākta gala nesadarbojas ar Impērijas armiju atklāti un ciešā saiknē, kas ļautu vieglāk un sekmīgāk koordinēt uzbrukumus. Kā nekā Astartes sevi uzskata par visos veidos pārākiem par parastu, neizmainītu cilvēku, kuru upuri lielāka mērķa vārdā ir tikai pašsaprotami

Tikmēr fonā visu cilvēces attīstības un ekpansijas laiku vēl pat pirms Imperatora Zemes/Terra apvienošanas kara ir eksistējis un to novērojis Visuma pirmo spēcīgo sugu apvienība Cabal. Lai arī Kabala vara un spēks salīdzinoši ar pagātni ir krietni vien mazāks un tā pārstāvētās rases nenovēršami dodas izmiršanas virzienā, tad salīdzinoši ar Impērijas tehnoloģisko spēku un varu tā ir vismaz līdzvērtīga spēka, lai varētu vismaz brīdināt vienu no leģioniem, to kurš to varētu saprātīgi uzklausīt, lai varētu vēl laicīgi rīkoties un novērst Horusa nodevības ļaunākās sekas.

Šī mērķa sasnieģsanai, kā pārstāvi, lai vispirms novērotu un vēlāk sazinātos ar Alfa leģionu, Kabals izmanto atdzīvinātu un dažādām spējām apdāvinātu cilvēku pārstāvi – John Grammaticus. Kad vien darbība atgriežas pie Džona var just, kad viņš no šīs atkārtotas iespēju dzīvot jau sāk nogurt, kas līdz grāmatas beigām kļūst arvien izteiktāk. Vienīgi varbūtība, ka viņa centieni ļautu novērst Kabala pareģot Haosa/Warp spēku uzvaru caur Impērijas pilsoņkaru dod Džonam gana spēcīgu motivāciju turpināt darboties.

Vēl viena The Horus Heresy sērijas grāmata, kurā vēl Horusa nodevība nav notikusi, bet jūtami atšķirīga autora Dan Abnett pieeja stāsta izklāstā no iepriekšējās Descent of Angels by Mitchel Scanlon. Ne tikai tēlu skaita ziņā, kas labāk liek apjaust notikumu apmērus (vienlaikus gan jāuzmanās, lai sižets nesaskaldītos pārāk sadalīti), bet arī tajā, kas tiek pa druskai šur un tur atklāts par Haosa un Warp būtību un nolūkiem.

Mitchel Scanlon – Descent of Angels (The Horus Heresy #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Descent of Angels nolīdz šim izlasītās The Horus Heresy sērijas ir unikāla ar to, ka tā tikpat kā nemaz nepieskarās Imperium of Man nodevēja Horusa liktenīgajai izvēlei. Tā vietā lasītājs no galvenā varoņa Zahariel El’Zurias perspektīvas var sekot līdzi viņa izaugsmei Caliban pasaules bruņinieku ordenī Order, kad vēl zināšanas par Zemi/Terra bija vien leģendu un mītu līmenī, un pēc Impērijas armijas uzrašanās. Kā tas ietekmē piecu gadu tūkstošu izolācijā izveidojušos kultūru, kā Impērija pieprasa uniformālu pievienošanos tai, bet bez dižas brīvprātīgas izvēles, jo pretējā gadījumā tu esi Impērijas ienaidnieks, lai varētu iekļaut piemērotos Caliban pasaules iedzīvotājus armijā.

Autors Mitchel Scanlon arīdzan neizraujas ar neizteiksmīgām milzu kaujas ainām, kurās mirst simtiem vai pat tūkstošiem anonīmu armijas tēlu, kas nav liela māksla un drīzāk pārspīlējot un atkārtojoties nodara lielāku skādi. Zaharielam ceļš Impērijas armijā nav jāmēro vienam. Iekļauts vienā leģionā zem pašu pārcilvēku primarch Lion El’Johnson (iemeslu viņa izcilībai uzzina pēc Impērijas uzrašanās) vadības, bet galvenokārt dziņas spēku izaugsmei kopš pašiem dod brālēns Nemiel (dažus gadus vecāks). Nemitīgā sāncensība un vēlēšanas vienam otru pārspēt ir palīdzējis gan abiem kļūt spēcīgākiem, gan tādēļ tikt ievērotiem no vadības un ģenerāļu puses. Bet ik pa brīdim tiek doti viegli mājieni, ka nākotnē Nemiela skaudība, jo Zahariels parasti gūst virsroku, var atspēlēties pat ļoti negatīvi, bet tas tā arī pagaidām paliek vien mājienu līmenī.

Tādā pašā līdzīgā manierē autors dod mājienus par primarha Lion El’Johnson tuvāko padoto Luther, kuru gluži kā attiecībās starp Zaharielu un Nemielu viņš var uzskatīt par brāli, bet kura varenums un izcilība aizēno jebkuru citu. Citā laikā Luteru varētu uzskatīt par diženāko kareivi kāds vien bijis/nācis no Caliban pasaules, bet nu Luteram jāsamierinās, ka nekas viņa paveiktais nespēs mēroties ar Lauvu El’Džonsonu.

Autors neko nesaka priekšā par Warhammer 40k globālo pasauli, par politisko un militāro uzbūvi, bet ar minimālām priekšzināšanām (varbūt pat bez), Descent of Angels ir pārmaiņas pēc pat ļoti interesanta grāmata The Horus Heresy sērijā. Impērija un ar to saistītā Horusa nodevība lielāko grāmatas daļu nav notikusi un arī beigās uz to nav likts tikpat kā nekāds uzsvars. Diemžēl papēt Goodreads minēto bibliogrāfiju situācija ir diezgan paknapa un šķiet nav tapusi neviena cita viņa grāmata šajā sērijā. Būtu ļoti interesanti turpināt sekot Zahariela turpmākajām gaitām. Protams, ja vien to godu nav uzņēmies kāds cits.

Brandon Sanderson – Skyward (Skyward #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Gollancz

Manas pārdomas

Cik ilgi Spensa sevi spēj atcerēties, tik ilgi viņa ir gribējusi kļūt par piloti un būt tā varone, kas sakauj nīstos Krell citplanētiešus, kuri ir par iemeslu, kāpēc saujiņa cilvēces jau trešo paaudzi ir iestrēguši uz Detritus planētas un par spīti pieejamām tehnoloģijām, netiek no tās prom.

Papildus motivātors tiekties uz debesīm un zvaigznēm ir sapnis attaisnot tēva neslavu, kuru viņš ieguva pēdējā lielajā kaujā (viens no kritušajiem tajā). Tagad, ja kāds tiek saukts par gļēvuli, tad pirmā persona, par kuru visi iedomājas ir Spensas tēvs. Visiem šajā grāmatā ir arīdzan drusku greiza domāšana par gļēvulības konceptu, kas pilotu ziņā tiek domāts, kā katapultēšanās no lidmašīnas/iznīcinātājā, kurš nenovēršami avarē. Tā vietā, lai droši paglābtu savu dzīvību, daudzi tagad riskē cenšoties avārijas situācijā droši piezemēties, kas biežāk beidzas neveiksmīgi.

Pati planēta, uz kuras Spensa un viņas tautieši dzīvo, uz kuras viņu senči reiz bēgot no Krell paši piezemējušies, nav ne mazāk interesanta. To kā gredzeni apjož iespaidīgas tehnoloģiju gruvešu paliekas, kurām, zaudējot orbītu, tās krīt uz zemes, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir iespējams cīnīties pret Krell un sapņot atgriezties Visuma ‘’debesīs’’.

Lai arī autors Brendons Sandersons dod ieskatu Spensas senču nokļūšanā uz Detritus planētas, tad gruvešu ‘’gredzenu’’ rašanās iemesls tiek paturēts noslēpumā. Bet intriģējošāks un uzmanības centrā ir ne vien galvenās varones gaitas pilotskolā, bet arī jaunietes negaidītais atradums – ar mākslīgo intelektu apveltīts iznīcinātājs, tehnoloģiski krietni attīstītāks nekā tie, kuri pārvaldei DDF (Defiant Defense Force) pieejami.

Spensas izaugsmes stāsts no sapņiem un drusku naivuma pilna jaunā cilvēka ir pilns ar šķēršļiem un izaicinājumiem. Katru dienu nākas cīnīties ar tēva nepamatoto neslavu un tās mesto ēnu viņas virzienā. Daudzi ir gatavi uzreiz ar to pašu krāsu aplaistīt un apsaukt viņu kā gļēvuli, minēt to kā par galveno iemeslu, kāpēc neļaut viņai pabeigt pilota apmācību, kur nu vēl apdraudēt tautiešu un kolēģu dzīvības cīņā pret Krell. Par laimi, Spensai ir arīdzan tuvs draugs Rodge, sākotnēji arī iestājas pilotskolā, bet vēlāk saprot savu īsto aicinājumu, bez kura atbalsta Spensai būtu krietni grūtāk.

Tikmēr Spensas atrastais iznīcīnātājs vārdā M-bot pats par sevi liek uzdot dažnedažādus jautājumus. Pateicoties tam pieejamām tehnoloģiskajām iespējām M-bots ir spējis sevi nomaskēt vairāk nekā 170 gadus, tātad krietni pirms Spensas vecvecāku un senču ‘’nolaišanās’’ uz Detritus. Tas protams būtu pārāk vienkārši, ja M-bots tā uzreiz visu varētu izstāstīt par sevi un saviem kādreizējiem radītājiem. Tā vietā ‘’cietais disks’’ un būtiska daļa uz tā saglabātās atmiņas ir zaudētas, un vien sarunu ceļā pa kripatai kaut kas top skaidrāks, bet arī ne diži daudz.

Skyward ietvaros Spensas personīgā cīņā par atzinību un tēva godu apvienojumā ar lielāko cīņu pret Krell, kuri kā cietuma sargi neļauj uz Detritus esošajiem cilvēkiem pamest planētu, izveido intriģējošu stāstu, par kuru ir interese uzzināt, kas notiks tālāk. Zinot autoru, par to pat nevajadzētu būt šaubām, ka viņam sanāktu ieslīgt klasiskās Young Adult žanra kļūdās.

Rhett C. Bruno – Children of Titan #0.5-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kad kļūst zināms, ka Zemei tuvojas ievērojama izmēra asteroīds vairums krīt izmisumā un nepiedāvā nekādu risinājuma plāna. Vien zinātniekam, miljardierim Darien Trass ir vīzija pārcelt niecīgu daļu (3 000) populācijas uz citu planētu, lai gadījumā, ja asteroīds izraisītu civilizācijas galu uz Zemes, cilvēce kā tāda neizmirtu. Izvēlētais galamērķis – Saturna pavadonis Titāns.

Ir pagājuši teju 300 gadi kopš asteroīda trieciena, kas nu tiek atzīmēta kā M diena. Uz Zemes tie ir kļuvuši par oficiāliem svētkiem un iemeslu gada vērienīgākajām ballītēm, bet to pašu nevar teikt par situāciju uz Titāna. Tam par iemeslu ir atkalsastapšanās pirms 80 gadiem starp Zemes un Titāna populāciju un zemiešu jaunatvestās slimības, no kurām titāniešu imūnsistēmas bija paspējušas atrast. Plaša mēroga pandēmija un karantīnu zonas, zemiešu atvestā monetārā kredītu sistēma, kura jaunajiem Titāna kolonistiem toreiz nebija vajadzīga un netika arīdzan vēlāk ieviesta, un vispār nicinoša attieksme nenovēršami uzliek laika degli (šajā gadījumā 80gadi) līdz kaut kam agrāk vai vēlāk būtu jānotiek.

Līdz šim brīdim dažādas sacelšanās mēģinājumi vai centieni panākt cilvēcīgākus apstākļus vienmēr tikuši apspiesti no korporāciju puses ar tādu kā algotņu saukti par collector palīdzību. Jaunākie, kas cenšas izraisīt nevajadzīgu troksni un vispār zaudējumus lielākajai esošajai korporācija Pervenio Corp ir Children of Titan, kuru pirmais lielais solis terora akts uz Zemes tieši M dienā, nevar palikt bez atbildes.

Tā nu uz notikumu skatuves kāpj collector Malcolm Graves. Algotnis ar vislielāko stāžu (gandrīz 30 gadi) starp saviem amata brāļiem. Profesijā, kas parasti neļauj sagaidīt pensionēšanās cienīgu vecumu un biežāk dzīves galu prasa kāda uzdevuma laikā, Malkolms ir retums, ja ne unikalitāte. Tieši tāpēs Pervenio Corp izvēlas Malkolmu, kuram uzticēt apspiest Titāna Bērnus. Uzdevumam gan ir neliels āķis, Malkolkam uzticēts ne gluži pieskatīt, bet strādāt kopā ar īpašas, slepenas programmas labāko kandidātu kā partneriem. Partnera vārds ir Zhaff un, lai arī viņu zināmā mērā varētu saukt par superkaravīru, tad tomēr Žafs ir superkaravīrs bez jebkādām sociālu attiecību iemaņām un cilvēkprasmēm. Visi viņa uztrenētie talanti būtu kaķim/sunim zem astes bez kāda ar operatīvu un lielu darba pieredzi.

Tikmēr nemiernieku, brīvības cīnītāju, teroristu pusē par tās līderi tiek pataisīts jauns puisis vārdā Kale Drayton. Pataisīts, jo visu dzīvi līdz liktenīgajam momentam Keils dzīvojis kā parastais (apspiestais) strādnieks, kuram saprotami sajūsmu neizraisa zemiešu kolonistu un imigrantu attieksme pret titāniešiem. Gala mērķis, viņus lēnā garā iznīdēt ar slimībām, nepiedāvājot pienācīgas zāles, un asimilāciju nav nekāds noslēpums. Bet pēkšņais paziņojums, ka Keils ir diženā Dariana Trasa viens no pēctečiem no Titāna Bērnu puses un konkrētāk mātes māsas Rinas, gan ir lielākais pārsteigums Keila salīdzinoši vēl īsajā dzīvē. Sākotnējie brīvības cīņu līdera soļi ir nedroši, ir vajadzīgs konstants atbalsts no Rinas puses, lai būtu drosme pieņemt skarbus un pat nežēlīgs, bet vajadzīgus lēmumus. Diemžēl kādā brīdī tiek pārkāpta neredzamā robeža, pēc kuras Keilam pašam nemanot un neapzinoties viņš patiesi kļūst par briesmoni, kādu arī pirms tam savā propagandā un ziņās uz Zemes viņš attēlots.

Children of Titan pamata stāsts par apspiestību, brīvības un pašnoteikšanās centieniem, lai cik samaitāti tie laikā gaitā tie nekļūtu, par korporāciju alkatību un tās vadītāju vienaldzību pret ierindas mazo cilvēku u.c. noslēdzas sērijas pirmajās četrās grāmatās. Bet paša algotņa/collector Malkolma Greivsa stāsts tiek noslēgts sērijas piektajā Titan’s Legacy grāmatā, kurā desmit gadus vēlāk pat pēc visa notikušā, Malkolmam nav ļauts atpūsties. Tagad gan ir sasniegts seniora cienīgs dzīves posms un Malkolmam nav vairs tā jaunības degsme pēc visa pieredzētā, kas dzītu uz priekšu vai nu veikt lielus darbus, būt par iemeslu lielāka mēroga pārmaiņām vai vienkārši nopelnīt lielu naudas summu, bet fakts un apstiprinājums no mediķu puses, ka ielaista vēža dēļ nav atlicis vairs ilgi dzīvot, kļūst par izšķirošo iemeslu vēl vienam pēdējam darbiņam.

Kopumā Children of Titan nevienam nenoslēdzas ar īsteni laimīgām beigām. Viens īstens pieaugušā SFF stāsts, skarbs, ass reizēm nepiedodošs un citādi raupjš. Arī noslēguma filozifiskā atziņa nav nekas tāds ko iekļaut vakar pasakā vai cerības pilnā YA fantāzijas darbā.

Edward W. Robertson – Breakers #0.5-3

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vispirms nāk saslimšana, kas ļaunāka par mēri un kovidu kopā, saslimst un nomirst teju 99% pasaules populācijas. Vien retajam ir imunitāte, bet, ja vēl ar to nepietiek, tad izrādās, ka pat pašas trakākās konspirāciju teorijas par slimības izcelsmi nav iekļāvušas tās avotu kā citplanētiešus, kuri cer pēc cilvēku iznīcīnāšas iegūt Zemi sev.

Pat pēc ‘’ciemiņu’’ ierašanās un atklāsmes par pirmās apokalipses autoriem starp dažādām izdzīvojušo cilvēku nometnēm un grupām pēkšņi nedzimst viens vesels apvienots spēks lielāka mērķa vārdā iznīcināt iebrucējus no Visuma. Savstarpējās sadursmes un cīņa par resursiem, par ietekmi un kontroli gan pār resursiem, gan citiem, kuri arī vēlētos tos izmantot, turpinās. Savā ziņā sērīgi un bēdīgi, ka pat šādā momentā pēc visa pārdzīvotā un pieredzētā cilvēka daba ņem virsroku. Tā nespēj pat pagaidīt, līdz tāds varonis kā Valters jeb vienkārši Walt Lawson ir palīdzējis tikpat kā simtprocentīgi pieveikt iebrucējus atstājot dzīvajos vien saujiņu citplanētiešu, izkaisītus pa planētu.

Gribētos teikt, ka katru triloģijas grāmatu varētu arī lasīt neko nezinot par citām. It īpaši sērijas otro grāmatu Melt Down, kurā Valts ņem darbību vien epizodiski, bet pamatā ir par diviem savstarpēji nesaistītiem tēliem Ness Hook un Tristan Carter, kuri pirms apokalipsēm arī iekļūdami pieaugošo kārtā nebija tikuši skaidrībā, ko īsti iesākt ar dzīvi, kādu profesiju un darbu tie vēlētos. Abiem līdzīga sākotnējā situācija vien ar atšķirību, ka Nesa vecāki, lai viņš pie tiem varētu dzīvot pieprasīja īres un komunālo rēķiņu apmaksu, bet Tristanas vecāki izpauda lielāku atbalstu un situācijas pieņemšanu. Katram ir pa brālim, Nesam vecāks un krietni izteiktāks mačo tips, Tristanai vēl nepilngadīgs brālis. Katram tēlu duetam pirmā sastapšanās arīdzan izvēršas gana atšķirīgi, lai sižets izvērstos jo interesantāks.

Triloģijas pirmajai un noslēdzošajai grāmatai Breakers un Knifepoint ir viens kopīgs Valtera tēls, bet neradās iespaids, ka Knifepoint tādēļ būtu neizprotams. Valters ir kļuvis par sava veida leģendu, būdams par galveno iemeslu citplanētiešu ‘’mātes kosmoskuģa’’ iekriešanai okeānā. Vien nelaime, ka citplanētieši atgādina krabjveida astoņkājus un visticamāk nāk no izteiktas okeānu planētas. Cīņa ar tiem tikpat kā noslēgusies, vien jāpārkāpj pēdējai astei. To diemžēl sāk just arī visi citi un cilvēku savstarpējās militārās sadursmes un konflikti uzplaiksnī vēl jo vairāk un biežāk.

Edward W. Robertson interesantā veidā The Breakers triloģijā apvieno diva veida apokalipses un ar tām pārbauda cilvēku izdzīvošanas māku un gribu.

Lindsay Buroker – Star Kingdom #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Casmir Debrowski ir vienkārš robotikas profesors uz Odin planētas. Nevar noliegt viņa izcilību un gudrību, kā nekā nesen radījis jauna tipa humanoīdu robotu Crusher slepenā militārā projektā Star Kingdom karaļnamam. Diemžēl par spīti visiem viņa sasniegumiem viss var būt kaķim zem astes, kad vairāki Crusher roboti nonāk teroristiskas grupas rokās un vairāki paša izgudrojumi uzrodas universitātes teritorijā vien īsi pēc karalistes bruņinieka brīdinājuma, ka viņam nekavējoties jābēg un jāpamet planēta.

Kazmirs ne tuvu ārēji neizskatās pēc klasiska varoņa. Stresa situācijās ar tendenci izplūst vārdu plūdos Kazmirs tomēr spēj ar savu aso prātu nonākt pie risinājumiem, lai cik neprātīgi tie no malas nešķistu, kuri tiem tur no malas nemaz neienāktu prātā un tādēļ jau sen būtu pieskaitāmi mirušajiem. Bet ātri vien pēc Crusher robotu un Kazmira atkalsastapšanās stāstā tiek iesaistīts algotnis, citu acīs pirātu kapteinis Tenebris Rache, kuram nezkāpēc saistoša šķiet Kazmira liksta. Vien kad Tenebriss novelk sejas aizsargmasku var tapt skaidrs kāpēc.

Iepazīstinot būtiskākos tēlus jāpiemin par 1) Kazmira neveiklo, no cilvēku kontakta izvarīgo, jo grūti interpretē citu emocijas, zinātnieci Kim Sato, kuras ekspertīze attiecībā uz vīrusiem un baktērjām vēlāk sērijā būs neatsverams; un 2) Kazmirs pašaizsardzības nolūkos, kā miesassargu radu jaunu Crusher robotu, kuram dod vārdu Z. Kazmirs pret visiem robotiem attiecas ar pieklājību, nedod tiem vienkārši pavēles, bet pasaka ‘’paldies’’ un ‘’lūdzu’’. Tā teikt attiecas pret tiem, kā pret personībām. Tas ne tikai sāk piešķirt ar laiku Z personību, kas nepiemīt citiem robotiem, bet Star Kingdom zvaigžņu sistēmās un citur dod Kazmiram labu slavu starp robotiem, kas lieti noderēs, kad Kazmirs un viņa sabiedrotie nonāks sarežģītā un dzīvībai draudošās situācijās.

Tikmēr uzmanība, kuru Kazmira izgudrojumi pievērsuši viņam iegrūž profesoru no jauna Zvaigžņu karalistes karaļa un karalienes fokusā, no kuriem krietni bīstamāks ar savu valdīšanas stilu un uzskatiem ir karalis, kurš labprāt sūta Kazmiru bīstamā uzdevumā ar cerību, ka tam izdodoties viņš pats varētu ņemt letālu galu. Ne reizi vien Kazmirs nonāk pie atziņas, cik pasargātā un no pārējās sabiedrības nošķirti universitātes akadēmiskajā vidē dzīvojis.

Atgriežoties pie sērijā būtiskajiem tēliem noslēdzoši gribas vēl iepazīstināt atlīdzību mednieci Bonita Lopez, viņas kuģa Mākslīgo Intelekto Vego un vienu no kosmosa kuģa apkalpes ģenētiski un fiziski izmainīto (kopš dzimšanas) kaķsievieti Shin, kurai nākas saskarties ar lielu daļu naida, jo daudzviet starp zvaigžņu sistēmām ģenētiskās modifikācijas ir aizliegtas, bet ar visu to nebūtu jābūt gaišākajam prātām, lai saprastu, ka viņas unikālais vizuālais atšķirīgums piesaistītu naida izlādi no svešiniekiem. Neskatoties uz šādiem traucēkļiem abām piemīt spējas un talanti, vairāk fiziskajā sfērā, kas, lai cik neticami tas nešķistu, palīdz Kazmiram, Kimai un vienkārši labajiem tēliem šajā sērijā.

Star Kingdom sērijas pirmās piecas grāmatas varbūt nav galvu reibinoši jauns skatījums uz SFF žanru, bet ir gana labs un aizraujošs piedzīvojums ar saistošiem tēliem, lai vēlāk būtu interese sēriju noklausīties līdz galam.

Kim Stanley Robinson – 2312

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orbit

Manas pārdomas

Ar vairākām lielajām idejām autors Kim Stanley Robinson piedāvā lasītājam ceļojumu pa Saules sistēmu 24.gadsimta sākumā, konkrētāk 2312.gadā. Cilvēce ir spējusi teraformēt un apgūt teju visas planētas, pat apgūt dzīvi uz Merkura (uz sliedēm tā ēnā braucoša Terminatora pilsēta), daudzus no to pavadoņiem un pat pārvērst asteorīdus par tādiem kā dzīvās dabas muzejiem un kosmoskuģiem.

Sižeta darbību aizsāk galvenās varones Swan vecmammas Aleksas negaidīta nāve. To vēl jo negaidītāku padara fakts, ka pateicoties zinātniskajiem sasniegumiem medicīnā cilvēka mūžu ir iespējams pagarināt līdz pat 200 un pāri gadiem (izpēte turpinās, diemžēl ne visiem pieejama). Ņemot vērā kādos vērienīgos darbos viscaur Saules sistēmai, dažādās līgās un uz Zemes Aleksa iesaistījusies, tiek pat apsvērta ideja, ka kāds, lai izskatītos dabiski, būtu viņu nogalinājis. Tā lūk darbībā iesaistās inspektors Jean Genette, kaut arī varēt vienlaikus viņu vainot sava veida interešu konfliktā (par labu labajiem tēliem), jo arī viņš ir spēlējis un turpina to darbīt kopīgajos plānos ar Aleksu.

Kamēr uz planētām un to pavadoņiem (un asteorīdiem) turpina ritēt teraformēšanas darbi pilnā sparā, jo vien Marss ir kaut cik spējis pietuvoties dzīvei brīvā dabā kā uz Zemes, citur dažādās ‘’kastēs’’ un ‘’teltīs’’ un citos aizsargājošos apstākļos. Tikmēr uz Zemes pat pēc lielajiem plūdiem un ledāju izkušanas, kas vēl turpinās, pēc okeāna līmeņa katastrofālas paaugstināšanās un lielas daļas floras un faunas izmiršanas globālā klimata pārmaiņu dēļ (asteorīdi viens no veidiem kā palīdzēt) strīdi un muļļāšanās, kas pārsvarā beidzas vien ar pliku runāšanu, turpinās. Tā nu cilvēce, no kuras 11 miljardiem uz Zemes liela daļa maigi sakot negatīvi uztver jebkuru ‘’kosmosnieku’’/spacer, ir nonākusi interesantā un pat kritistkā momentā, kad lielāki darbi ir iespējami ārpus tās dzimtās planētas. Iespējams kādai grupai vai indivīdam šis nepatīk, jo pēc Aleksas nāves atgadās vispirms šķietami nenopietns un vēlāk jau smagāks uzbrukums kolonijām/apmetnēm, kas nerezultējas ar tūkstošu nāvēm, lai gan atskatoties šķiet ir bijis viens tāds gadījums pagātnē vēl Aleksai dzīvai esot, tad tos neapstādinot tas drīz vien var mainīties un iegrūst cilvēci vēl nebijušā konfliktā ar sevi.

Tā nu šajā rakstā kā pēdējo lielo ideju bez dzīvildzes un vēl visvisādām iespējām sevi pārveidot, ko tas nozīmē, kā to uztvert, un vides pārveidošanas, varu iepazīstināt mākslīgo intelektu, kura pēdējās versijas šeit nosauktas par qube un ir iespējams ievietot kā uz rokas pulksteņa līdzīgas ierīces vai pat sev tieši galvas smadzenēs. Lai arī krietni ātrāki un veiktspējīgāki par ‘’vecajiem’’ MI, qube pēc to lietotāju un ražotāju teiktā nespēj neko vairāk kā esi tos ieprogrammējis. Paši no sava prāta tie nespētu sākt slepeni komunicēt ar citiem sev līdzīgajiem ‘’brāļiem un māsām’’ un, tā teikt, sākt plānot apvērsumus, kas pirmajā momentā šķiet diezgan optimistiski, ja pieņem faktu par to gudrumu un kādu to iespējams sasniegt mūsu realitātē. Gan Svanai, gan inspektoram Jean Genette, kā arī vairākiem citiem tēliem, kuri bijuši tuvi Aleksas kolēģi, no kuriem vissvarīgākais šīs grāmatas sižetā ir vēl Fitz Wahram, rūpīgi jāapsver visi pieejamie fakti, reizē nedaudz uztraucoties, cik lojāli cilvēcei ir viņu pašu qube intelekti, lai atrisinātu pašreizējās problēmas un draudus gan Terminatora pilsētai uz Merkura, gan progresā esošajiem darbiem uz Venēras u.c.

2312 vēl neparasti starp nodaļām papildina te fragmenti no tādas kā enciklopēdijas, kuri paskaidro autora ieviestos zinātniskos nākotnes izgudrojumus, vai vīzijas medicīnas jomā, kā cilvēks sevi pa šo laiku nu spēj izmainī. Reizēm tie ir īpatnēji saraksti, minu, kā galvenās varones Svanas ‘’sastādīti’’, kuriem nenoliegšu vien pārlaidu acis pāri. Bet trīs reizes nosaukti par Quantum Walk tie ir ieskati vēl dīvainākajā veidā, kā pasauli uztver qube. Mans minējums, jo tas atklāti netiek pateikts.

2312 pavisam noteikti nebūs sci-fi, kas domāts jebkuram šī žanra fanam. Pieeja stāstam, kurā galveno lomu spēlē idejas, ne problēmsituāciju sižets, gana daudziem var likt tā vilties, lai nesaskatītu autora iecerēto domu vai vismaz daļu no tā. Līdzīgi, bet atšķirīgi, protams, prātā nāk Dune sērijas otrā grāmata Dune Messiah, kura pēc visiem aizraujošajiem sērijas pirmās grāmatas notikumiem sižetiski ir pavisam par ko citu un arī stāsta izklāsta manierē arīdzan atšķiras gana būtiski, lai nesagatavotu liktu vilties.

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis krietns laiciņš, vairāk nekā četri gadi, kopš noklausījos sesto One of Our Thursdays Is Missing grāmatu, bet patīkami, ka vien pārlasot savus iespaidus par to, plus autora prasmi atgādināt lasītājam vajadzīgo ir iespējams izbaudīt uz absurdu humoru un nedaudz farsu (labā nozīmē) tēmētu grāmatu sēriju, kas lieti noderēs, ja var ticēt Goodreads, ka pēc 11gadu pārtraukuma (šī publicēta 2012.g.) plānots izdot astoto sērijas grāmatu.

Viens no lielākajumiem pieturpunktiem septītajā The Woman Who Died a Lot sērijā ir iestāžu un valdības meklējumi, kā vislabāk izpildīt stulbuma kvotu. Ja vēl nesen šķita, ka ar pret Dieva anti-smitten vairogu pietiks, jo pa visu šo laiku Dievs nav atklājis savu klātbūtnes esamību, tad pietiek vien pietiekošam Zemes populācijas procentam (nojaušu, ka aptuveni 80%) sākt patiesi ticēt, lai Viņš parādītos atklātībā. Tā nu nākas domāt jaunus risinājums, kas vispirms izpaužas ar Ceturtdienas atgriešanos aktīvajā dienestā, ar literārās SpecOps Literatecs aģentūras atjaunošanu, lai vēlāk atkal visu šķietami nejauši sačakarētu un varētu sasniegt nepieciešamo stulbuma kvotas apjomu.

Paralēlas dimensijas ar atšķirīgām tehnoloģijām un ar to saistītām savstarpējām tirdzniecības attiecībām. Dievs, kurš ik pa brīdim izpaužas ar kāda sasperšanu. Meteorīts, kurš it kā draud palidot Zemei bīstami tuvu, bet varbūt tomēr ietrieksies tajā, jo aizvien vairāk cilvēku sāk tam ticēt, turklāt Nākotens Likteņa noteicēji reti kuram spēj noteikt dzīves turpinājumu pēc konkrēta datuma. Kloni, kas cenšas par tevi izlikties un ir citas privātas korporācijas sūtīti, lai pārņemtu tavu dzīvi, bet ātri vien attopas un palīdz tiem, kurus būtu jākompromitē. Prāta tārpi ar viltus atmiņām, ka speciāli jāuztaisa tetovējums redzamā vietā, piemēram, uz plaukstas, lai ik pēc brīža no jauna varētu sev atgādināt patiesību, bet vienlaikus cīnoties pret minētās korporācijas aģentu, kurš spēj ievietot citas atmiņas vai aizmirst nesen notikušo, lai būtu grūtāk ar viņu spēkoties.

Viss kopā padara Thursday Next sēriju par gana aizraujošu lasāmvielu, kura pamanās neieslīgt pārspīlētībās un jēlu joku galējībās.

Scott Baron – Space Assassins #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gadu simtiem Wampah Ghalian vampīru rase ir bijusi viena no spēcīgākajām, ja ne pati spēcīgākā maģijas spēju pielietošanas pratēju rase Visumā. Tā nu izveidojies, ka Vampeji nu pazīstami, kā paši labākie algotie slepkavas, kādus vien vari atrast, ja vēlies, lai darbiņš tiktu padarīts un iecerētais mērķis novākts no ceļa. Kā rezultātā tieši Vampeji ir tie, kuri lielā mērā ietekmē politiskos notikumus un planētu darbību viscaur Visumam.

Kādam acīmredzami šāds spēku samēru attiecības neiet pie sirds, it īpaši tādai gandrīz tikpat spēcīgai maģijas pielietotājiem, kā Vislas rasei ar pašiem ar savu izslavētu padomi Council of Twenty. Pirmie potenciālie pārmaiņu viļņi, baumu druskas par varbūtēju spēku samēru maiņu vislu vidūnāk ar viena no vampeju piecu algoto slepkavu Meistaru slepkavību, kas attiecīgi piespiež sērijas vienu no galvenajiem varoņiem vampeju meistaru Hozarku lūgt izgatavot vienu no spēcīgākajiem maģiskajiem zobeniem, kāds plašajā Visumā atrodams.

Parasti vampeji jebkuru uzdevumu izpilda vienatnē, bet tad sanāktu viens garš viena tēla izpētes ceļojums, kas varbūt nemaz nebūtu bijis tik slikti. Tā vieta autors Scott Baron lasītājam piedāvā dažādu gana krasi atšķirīgu varoņu bariņu, caur kuru prizmu izklāt savu iecerēto vīziju par algotiem slepkavām vampīriem ar maģijas spējām.

Pārsvarā sērijas pirmā grāmata, šīs sērijas gadījumā The Interstellar Slayer, ar visu jauno informāciju par autora jaunradīto pasauli un tās varoņiem spēj apburt lasītāju vairāk nekā turpinājumi. Diemžēl Space Assassins gadījumā pirmās grāmatas pēcgarsā, ja klausītos to tīri individuāli, ne visu sēriju vienā piegājienā, un konkrētāk tieši nsolēgums neiedvesmotu ķerties pie otrās grāmatas The Vespus Blade, pieminētā superspēcīgā maģiskā zobena.

Pat pašam Hozarkam ir gana liela skepse, cik labi izdosies sastrādāties ar kompanjoniem, kuri sērijas gaitā kļūst par labiem draugiem, ja līdz šim tik veiksmīgi un profesionāli izdevies darboties vienam. Tomēr vislas un viņu Council of Twenty iekšējie ķīviņi par varu, kuri to apjoma dēļ nenovēršami un pat ar nolūku izplūst un ietekmē citas (cit-)planētiešu rases, liek Hozarkam no sirds novērtēt tauties Demelza palīdzību, kura sākotnēji šķiet pat uzpiesta, kā arī sena drauga un pilota Uzabud, ar visu viņa augstprātīgo palīgu Laskar.

Ļoti viegli, kā alternatīvu, būtu iztēlojami dažādi galveno varoņu piedzīvojumi no planētas uz planētu, izpildot pasūtījumus. Bet tā vietā Space Assasins sēriju Skots Barons izvēlās izvērst vienā lielā konfrontācijā starp vislas varas maiņu, cīņu par to un Vampeju pārstāvjiem Hozarku un Demelzu.

Michael Cordy – The Messiah Code

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi Books

Manas pārdomas

Toms Kārters pēc mātes zaudēšanas cīņā ar vēzi galvas smadzenēs, apņēmās darīt visu, lai varētu palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēku ar līdzīgi smagām un pat vēl smagākām diagnozēm, pat tik tālu, lai tie kļūtu veseli. Tādēļ ilgs un smags bijis ceļš, lai kļūtu par pasaulē labāko ģenētiķi un arīdzan spējīgu ķirurgu. Vēl smagāks ceļš ir veikts kopā ar kolēģi Jasmine Washington, eksperte programmēšanā, lai pilnībā atkodētu cilvēka DNS genomu un varētu šo atklājumu un manipulācijas ar to sākt pielietot patoloģiju ārstēšanā.

Diemžēl šādi, tik strauji panākumi nenovēršami piesaista arī reliģisku fanātu uzmanību, kuru acīs Toms Kārters un viņa komanda iejaucas Dieva darbos, vēl vairāk, ka tie grib iegūt Dieva spēku un paši par tādiem kļūt. Tā nu pašā zenītā, pēc Nobela balvas iegūšanas medicīnā Tomu Kārteru skar pirmā traģēdija un par upuri algotas slepkavas uzbrukumā kļūst viņa mīļotā sieva (autosipjā atklājas smags galvas smadzeņu audzējs), kaut arī par mērķi bija viņš pats. Bet vien dažas nedēļas vēlāk, turklāt aiz paša vēlēšanās un par spīti kolēģes Džasmīnas iebildumiem, Toms izmanto pašu kompānijas izgudroto DNS sekvences izgudroto iekārtu, lai pārliecinātos, ka meitai Holly tuvākajā un tālākajā nākotnē nekas nedraud, lai nošokētu sevi ar līdzīgu diagnozi kā nu mirušajai sievai un mātei.

The Messiah Code acīmredzami ir reliģiskas dabas trilleris, lasītajām sižeta gaitā pašam ļaujot debatēt varoņu rīcības izvēļu pareizību – gan Toma, gan viņa pretinieku senas brālības Brotherhood, kura divu tūkstošu gadu garumā centusies atrast otru Mesiju. Paskatoties autora daiļrades biogrāfijā, vismaz tajā, kas atzīmēta Goodreads portālā, tad pēc nosaukumiem vismaz varētu nojaust un minēt, ka tā ir autora pamata tematika – DNS iekodētā informācija un kā tas atsaucas uz reliģiju un ticību vienam (kristiešu) Dievam.

Lai arī galvenais varonis grāmatas gaitā vairākkārt tiek kategorizēts kā ateists, tad viens no grāmatas plusiem noteikti piemināms, ka autors caur tēliem necenšas sprediķot un pārliecināt lasītāju ar savu reliģisko pārliecību gadījuma pēc, ja nu arī kāds neticīgais uzdrīkstējies lasīt viņa romānu. Tikmēr izdomātā brālība otrās Mesijas meklējumiem ir pavisam klasiska un nu jau stereotipiska slepenā organizācija kopš jaunās gadu uzskaites sākumiem, kas ne ar ko īpašu un unikālu neizceļas.