One, Yusuke Murata – One-Punch Man, Vol.1-10

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Tīņa gados apcelts, bet jau tad sērijas galvenajam varonim, kurš reiz kļūs par One-Punch Man bija drosme, lai censtos citiem palīdzēt, ja kāds to apceļ. Tagad Saitama ir tā satrenējies, kam tik vienkāršam neviens nenotic, ka visus monstrus spēj pieveikt ar vienu sitienu, kas jau kļūst drusku garlaicīgi. Vienas no vislielākajām alkām puisim ir atrast kādu, kas spētu viņam izrādīt kaut cik lielāku pretestītbu.

Par cik Saitama jūtas un ir tik spēcīgs, ka cīņas viņu nosacīti pat šķiet uzjautrinoši amizantas, kaut arī nepateiksi to pēc viņa sejas izteiksmes, tad atliek laika arī pa kādam filozoskas dabas jautājumam, galvenokārt jau pašam sev un pastarpināti arīdzan lasītājam.

Autors vismaz sērijas pirmajā krājumā dod ieskatu arī ļaundaru nometnē, kaut arī pārsteigumu pārsteigums, ka tur mērķi ir klasiski vecie labie – pārņemt varu pār pasauli.

Par ilustrācijām un it īpaši cīņu ainām, kuras sastāda nozīmīgu katra krājuma daļu, var teikt labus, atzinīgus vārdus. Viegli izsekojams. Diemžēl par pašu mangu var atrast arī kritisku vārdu, kas attiecināms uz vienveidību no krājuma uz krājuma, paredzamību tajā ziņā, ka Saitama jeb One-Punch Man bez problēmām uzvar, lai cik Over Powered pretinieks nebūtu. Kā rezultātā izveidojas gana daudz lieka pildījummateriālu.

Labi, ka vēl ir skaidri noprotama galvenā varoņa, kā arī mācekļa kiborga Genos, izaugsmes un attīstības arka. Viens no aspektiem, ka Saitama atšķirībā no citiem varoņiem, kuri mīt šajā pasaulē, lai cīnīties ar pieaugošo monstru sērgu, dod priekšroku cīnīties vienatnē un acīmredzami viņam nav nepieciešama komanda, lai uzvarētu. Tādēļ par lielu pārsteigumu nāk ziņa no Genosa, ka viņam nepieciešams iestāties Varoņu Asociācijā, lai varētu turpināt savus varoņdarbus. Autors arī pie pasaules uzbūves un Saitamas vietas tajā pieet ar zināmu humora un nenopietnības devu.

Pirmajos desmit krājumos, kuriem pieķēros klāt (uz plaukta ir vēl līdz 19.) autors One paspēj iziet cauri visiem iedomājamiem draudiem no seniem jūras ļaudīm, kuri tagad izdomājuši ierādīt cilvēkiem viņu īsto vietu, citplanētiešu iebrukumam, līdz pat meteorītam, kas ne tikai apdraud dzīvību uz Zemes, bet sadomājis krist tieši uz pilsētu, kurā atrodas sērijas galvenais varonis. Ne reizi vien pat caur sci-fi fantāzijas prizmu skatoties nākas pazemināt skepses līmeni, ko gan šajā gadījumā nav grūti panākt.

Atmiņā ar savu atšķirīgumu vislabāk palicis prātā astotais krājums, kas patīkami pārsteidza ar tā pamata sižetu, kas atklāj patieso stāstu par vienu no spēcīgākajiem varoņiem sauktu par King, kas īstenībā par varoni kļuvis daudzu jo daudzu nejaušu sakritību rezultātā. Karalis, kuram tagad nākas uzturēt falšo imidžu, ja vien nevēlas saskarties ar negatīvu un naidīgu reakciju, kad atklātos patiesība. Saitama, lai arī to atklāj, ir lāga džeks un ne dusmo, ne grasās viņu nodot.

Noteikti pēc kāda laika turpināšu sēriju, paturot prātā gan cringe cienīgus briesmoņu un ļaundaru izcelsmes stāstus, gan šur tur pamanāmus sižeta caurumus.

Masamune Shirow – The Ghost in the Shell #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

The Ghost in the Shell, Vol.1

#1-8 vol.apvienojums vienā deluxe izdevuma grāmatā. Žēl, ka krāsainas ilustrācijas ir vien vietām un ne visas grāmatas garumā, bet pašu ilustrāciju kvalitāte ir pat ļoti laba.

Pamatā katra nodaļa ir kā atsevišķš piedzīvojums vai misijas uzdevums, kas katrs pa druskai atklāj un papildina autora radīto futūrisko pasauli ar visu nākotnes vīziju par to, kā cilvēki un stāstā konkrētāk īpaši aģenti izmantos jauno interneta/kiber-telpu. Stipri vien labāks iespaids par šo kiberpanka mangu, vismaz pēc pirmās grāmatas, nekā nesen lasītā Akira.

Kā vienu mīnusu grāmatai noteikti varētu minēt nevajadzīgi seksualizētas sieviešu tēlu ilustrācijas (kā vēlāk uzzināšu, tad šis vēl skaitās normas robežās), un kaut arī ir vairāki stereotipiski muskuļoti un drosmīgi vīriešu kārtas varoņi, tad starpība ir acīmredzama.

Deluxe izdevumam autors ik pa brīdim ir pievienojis anotācijas, skaidrojumus. Reizēm ļoti noderīgi un informatīvi, bet nereti komentārs tāds, kas nav saistīts ar sižetu un izrauj no stāsta, tāds kas cenšas pamatot autora filozofisko vai reliģisko u.c. nostāju, un tādejādi ir pavisam lieks.

Kopumā ar sākums vērtējams pozitīvi ar + zīmi. Neesmu un neplānoju skatīties uz mangas bazēto animi.

Ghost in the Shell 1.5: Human-Error Processor

Ilustrāciju kvalitāte tiek noturēta līmenī. Atkārtošos, ka žēl, ka Deluxe izdevumā vien katras nodaļas sākums ir krāsains.

Aizsākas kā izmeklēšana potenciāli miruša cilvēka nolaupīšanā un viņa ķermeņa pārņemšanā elektroniskā veidā, lai aplinkus galu galā uz saviem kontiem novirzītu ievērojamus naudas apjomus. Vai tā vismaz virspusēji varētu šķist, bet, kā šīs, pēc būtības, slepkavības izmeklēšana, tā arī nākošajās nodaļās ne vienas vien pāragras nāves izmeklēšana liecina, ka patiesie ļaundara mērķi saistīti ar valsts līmeņa noslēpumiem.

Atsevišķi grūti izteikties par #1.5 Human-Error Processor. Pēc sajūtas arī šķiet tāda kā starp grāmata starp #1 un #2 Man-Machine Interface. Galvenokārt, jo ļaundara identitāte pārliecinoši netiek atklāta un izskan vien minējumi, ka tas varētu būt Pupeteer no #1. Diemžēl pēc visu trīs grāmatu izlasīšanas uz šo nākas atskatīties stipri negatīvāk, tāpat nedaudz mazāk attiecībā par #1, jo katra grāmata ir pati par sevi kā stand-alone, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, bet autors gan pirmajā The Ghost in the Shell šo to neatrisina un atstāj karājamies gaisā, gan izteiktāk šajā #1.5.

The Ghost in the Shell 2: Man-Machine Interface

Ļoti abstrakti apspēlēta ideja par un ap mākslīgā intelekta vai uz citasbāzea mākslīgi radītas elektroniskas dzīvības formas statusu.

Par otro (nosacīti) sērijas grāmatu var teikt tā – ar vienu roku dod, ko vēlējos, un tās ir vairāk krāsaino ilustrāciju, ar otro atņem kvalitātes ziņā ar seksualizētām sieviešu tēlu ilustrācijām stipri augstākā koncentrācijā salīdzinoši ar to, kas bija pirms tam.

Būtu bijis jauki laicīgi uzzināt, ka šī ir sava veida cyberpunk manga soft porn mērcē. Ja vēl #1 un #1.5 sieviešu darba formas kā peldkostīmi ir kaut cik kontrolēti, tad pie #2 brīžiem un tā ilgstoši pazūd jebkāda veida drēbes. Vien pie trešās reizes sapratu, ka sižetiski tam nav nekāda pamatojuma vai citiem vārdiem pārstāju censties to izprast ‘’kāpēc’’.

Junji Ito – Tomie, Gyo UN Uzumaki

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Tomie #1-3

Īso šausmu stāstu mangas kolekcija par sirēnai pielīdzināmu sievietes garu, kas, pēc pirmās tā noslepkavošanas, atgriežas vēl un vēl, lai katru reizi, apzinoties savu neatvairāmo pievilcību, nošarmētu pretējā dzimuma kārtas pārstāvjus līdz tādam stāvoklim, ka viņu dzīvēs nekam citam vairs nav jēgas. Apsēstība pārraug tik abnormāli liela, ka bieži vien ‘’mīlestības’’ vārdā šis apburtais vīrietis Tomiju nogalina un sagriež, sakapā gabalu gabalos. Retu reizi Tomijas tēla ceļā gadās pa kādai sievietei, kurai ir tikusi tā nelaime būt kādā saistībā ar nolūkoto upuri. Tā teikt, vieglas smiltis viņai…

Diemžēl pirmie stāsti ir visefektīvākai un uz grāmatas beigām tie paliek vienveidīgi un visnotaļ paredzami savā iznākumā. Kas notur šīs un tāpat arī pārējo rakstā pieminēto grāmatu vērtību augstā līmenī ir autora Junji Ito ilustrācijas. Ja prozai un sižetam vajadzētu noturēties pašiem uz savām kājām bez ilustrācijām, diez ko patīkami nebūtu. Kā arī body-horror ar visvisādos groteskos veidos izmainītiem cilvēku ķermeņiem un to daļām ir būtiska visu trīs grāmatu sastāvdaļa.

Pieņemu, ka Tomie ir balstīta Japānas bagāto šausmu žanra folkloru un citiem urbānajiem pārdabiskajiem stāstiem, kur viens no prototipiem redzams The Ring filmu franšīzē.

Gyo #1-2

Pēc Gyo izlasīšanas Sharknado ideja varbūt nemaz tik absurda neliksies. Iespējams viens būs kalpojis par iedvesmu otram.

Stāsts par pasaules galu, kas aizsākas visiem jūras radījumiem iznākot uz sauszemes uz krabjveidīgām robotu kājām. Smaka, ko tie nes sev līdzi, ir apdullinoši briesmīga, liekot saprast, ka dzīvi tie nav, bet kaut kas tomēr liek tiem kustēties un turklāt ar slepkavnieciski noskaņotu mērķi. Īpaši bīstamas pieminētās haizivis, bet ne mazāk nāvējoši ir vaļi vai delfīni!

Galvenajam tēlam ir radniecisks sakars ar slepenu Otrā pasaules kara eksperimentu, kas nu pēc daudziem aizmirstībā pavadītiem zemūdens gadiem, tagad pacēlis savas neglītās trūdošās galvas. Vismaz nav neziņas pilnā panikā jāmeklē neuzticama informācija pa kaktiem, ja to var iegūt arī no trakiem zinātnieku radiem.

Jābridina, ka Junji Ito nevienā no sērijām nav tendēts uz pozitīvās noskaņās atrisinātu noslēgumu. Ja pa reizei ir gribējies izlasīt kādu grāmatu, kurā galvenie varoņi daudzmaz neatvadās priecīgi un laimīgi, tad tumšam rudens, ziemas mēnesim šie lasāmie būs ideāli.

Uzumaki #1-3

Un noslēdzoši tāds kā vienotu īso šausmu stāstu kolekcija par apsēstu mazpilsētu Kurouzu-chu (ap 6 000 iedz.), kuri burtiski kļūst par spirāles raksta upuriem. Atšķirībā no Tomie, kur daži stāsti ir viens ar otru saistīti, bet lielākoties ne, tad Uzumaki lielā mērā ir stāsts caur divu tēlu Shuichi Saito un Kirie Goshima acīm. No sākuma, kad par spirāles apsēstības upuri kļūst Shuichi vecāki, bet salīdzinoši īsā laika periodā visa pilsēta. Paglābties un izbēgt nav izredžu, nav pat ko cerēt! Atliek vien ar klusuma brīdi pieminēt aizgājušos…!

3 in 1: Grafiskās noveles/Manga

Windhaven by George R.R. Martin, Lisa Tuttle, Elsa Charretier

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Ūdens dominējoša pasaule, kuras cilvēku iemītnieki, zvaigžņu ceļotāju pēcnācēji, dzīvo uz lielākām un mazākām salām. Kuģu satiksme starp tām ir regulāra, bet ne pietiekami ātra efektīvai ziņu un resursu apmaiņai, tirdzniecībai, par ko rūpējas īpaša lidotāju grupa. Ar spārniem kā putniem tie ceļo starp salām izpildot neatsveramu ziņneša un kurjera funkciju, bet kopš pirmsākumiem sākotnēji kā tradīcija un vēlāk kā likums spārni tiek pārmantoti ģimenē vecākajam dēlam vai meitai, ja dēlu nav, neatkarīgi no šī mantinieka prasmēm vai citām profesionālām vēlmēm vai no tā, vai tēvs (parasti) vēl ir lidotspējīgs un neapdraud tādejādi ne sevi, ne spārnus.

Windhaven ir galvenā tēla un šīs pasaules leģendārās varones Maris dzīvesstāsts, kura ne bez grūtībām ar kāpumiem un  kritumiem maina iesīkstējošo tradīciju par labu jaunai sistēmai, kurā par lidotāju var kļūt jebkurš, arī pirms tam no “īstenu” lidotāju puses nicinātie ‘’zemes žurkas’’.

Windhaven ir grafiskajam noveles formātam adaptēts fantāzijas romāns, ko bieži vien varēja just ar strauju un saraustītu pārēju no viena notikuma uz nākošo. Lai cik labas nebūtu pašas ilustrācijas, nepameta sajūta, ka daudz kas prozas ziņā tiek atmests. Iespaids, aizverot grāmatas vāku, ne tas pozitīvākais, un secinājums, ka labāk būs izlasīt tīri paša Džordža R.R. Mārtina grāmatu.

Klasisks fantāzijas izaugsmes stāsts vien ar izņēmumu, ka stāsts neapstājas varoņa mīta rašanās zenītā pēc panākuma izcīnīšanas un lasītājs kļūst par liecinieku Maris tēlam līdz pat viņas sirmam vecumam un viņas sasniegtā mērķa iedzīvošanos pieņemtā realitē un tālāko attīstību arī pēc tā sasniegšanas.

***

Akira, Vol. 1 (Akira 6 Volumes #1) by Katsuhiro Otomo

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

Bija diezgan jāpameklē, lai grāmatas Goodreads lapā atrastu atsauksmi, kuras autors nav pirms tam skatījies uz šīs mangas bāzēto animi par Neo-Tokiju pēc Trešā pasaules kara, un arī tad vispirms atradu atsauksmi, kurā min, ka bez šīs animes noskatīšanās, pati manga lielu skaidrību no kopējā sižeta mikšļa neieviestu. Neesmu un neplānoju to skatīties, bet varu vienīgi piekrist

Sižeta centrā divi draugi jaunieši Tetsuo un Kaneda, baikeru bandu līderi, no kuriem vienam pēc negadījuma sāk parādīties superspējas. Draudzības saišu spēks, cik nu ciešas viņas ir bijušas ir jautājums, tiek pārbaudīts līdz to maksimālajai kapacitātei. Bet pats sižets īsti nekāds sakarīgais. It kā kaut kas notiek, ir nemitīga kustība, bet bez ticama pamatojuma vai pārdomātības, plus pārejas starp paneļiem no viena notikuma uz pavisam citu haotiska un grūti uztverama.

Zāles/kapsulas, lai mazinātu galvassāpes, kas rodas superspēju īpašniekam. Kāpēc valdības grupa un ģenerālis tā koncentrējas uz vienu vienīgu izzagtu kapsulu, ja pēc visas loģikas viņiem to nevajadzētu trūkt? Īpaši, ja viņu kontrolē ir citi līdzī subjekti.

Sprādziena epicentrs iekapsulēts dīvainā uzpariktē, angāra apvalkā ar uzrakstu uz durvīm AKIRA. Satraukums, ka kaut kas tur mostas, bet kas, netiek paskaidrots, un pēc krājuma izlasīšanas nerodas vēlēšanās sēriju turpināt.

***

Orange by Ichigo Takano

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Seven Seas Entertainment

Manas pārdomas

10 gadus pēc vidusskolas beigšanas, draugu grupa sanāk kopā, lai izraktu pašu izveidotu laika kapsulu ar lielākoties muļķīgām sev uzrakstītām vēstulēm. Viena īpaša vēstule no skolnieka Kakeru, kas klasei pievienojās tikai attiecīgajā gadā, uzjundī ne tikai sāpīgas atmiņas, bet atskatoties liek visu pārdomāt jaunā gaismā, jo, pēc vēstules spriežot, puiša negadījums ar velosipēdu un sadursmi ar auto visticamāk bijis ir nolūku.

Stāsta sākumā galvenā varone Naho saņem sev adresētu vēstuli no 10 gadus tālas nākotnes. Pirmā doma, kā jebkuram, protams, ir, ka kāds grib izspēlēt bezgaumīgu joku, bet ātri vien saprot, ka vēstule ir īsta, jo, to paredzot, vēstules sākumā iekļauti daži sīkumi, kas piepildās burts burtā. Naho varētu devēt par kautrīgu, klusu peli, kuru kāds tā varētu gribēt iznest cauri. Naho tik ļoti uztraucas par citu domām un viedokļiem, apšauba sevi nopietnu lēmumu brīžos, ka tādejādi visbiežāk izvēlas par labu bezdarbībai.

Glābšanas objekts jaunais klasesbiedrs Kakeru (16g). Jaunietis ar izteiktu noslieci uz depresiju.. Vēl pavisam mazs būdams stipri pārdzīvoja vecāku šķiršanos. Tagad mātes pašnāvība pirmajā skolas dienā jaunajā Kakeru nāk kā jauns un potenciāli iznīcinošs trieciens. Vēloties iejusties jaunajā klasē, Kakeru lauž solījumu mātei uzreiz bez kavēšanās doties mājās, kas pēc notikušā stipri gulstas uz jaunieša sirdsapziņu un tāpēc Kakeru vainu uzliek uz saviem pleciem. Arī vēlāk Kakeru visai līdzīgi Naho uz sava prieka rēķina nemitīgi uztraucas, ka tik nenodara pāri citiem, bet viņa gadījums ir vēl izteiktāks

Starp pārējiem tēliem ir raiba Naho un pēcāk arī Kakeru draugu kompānija, katrs ar savām īpatnībām un raksturu, bet visi kopā ir spēks un atbalsts viens otram, ka smagi brīži, kā mātes zaudējums nav jāpārcieš vienatnē. Neņemos spriest, cik labi vai slikti apspēlēts Kakeru depresijas jautājums , bet citādi jauks, viegli romantisks stāsts ar stipru morāli, kurā vēstules no nākotnes pamudina introverti vērstajai Naho būt drosmīgākai pat šķietami ikdienišķās situācijās

Taiyo Matsumoto – Ping Pong Omnibus, Vol.1

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Ping Pongs/Galda teniss pus-profesionālā skolēnu un studentu līmenī, kur vairumam spēlētāju ir sapnis kļūt par uzvarām bagātu profesionālu spēlētāju, kur katra jaunā spēlētāja pirmā un pēdējā dienas doma ir par un ap galda tenisu. Pirmais no diviem sērijas omnibusa krājumiem ietver 27 nodaļas un ir interesants ar savu konceptu, kurā atspoguļot šo pasauli.

No visiem tēliem kā galvenos varētu nosaukt trīs. Makoto Tsukimoto ar iesauku Smile aiz tā, ka tikpat kā nekad nesmaida vai neizrāda citas līdzīgas emocijas. Viņu varētu saukt par lielu zivi mazā dīķi, puisim acīmredzami ir izteikts talants uz spēli, bet iztrūkstošais dzinējspēks, kas pietrūkst, ir kāre uz sacensību un uzvarēt, lai ko tas prasītu. Vien uz krājuma beigām lasītājs uzzina, ka Smile ir Aspergera sindroms un ka tas lielā mērā izskaidro puiša reizēm savādo uzvedību.

Kā otrs būtu minams Smile bērnības draugs Yutaka ‘’Peco’’ Hoshino, kurš savā ziņā ir pretstats draugam. Emocionālais svars, ko Peco piešķir uzvarai vai zaudējumam ir nesamērāmi lielāks. Diemžēl talants šim puisim piešķirts krietni mazāk, kam ir sekas, tuvojoties krājuma beigām, bet, par laimi, vismaz pozitīvs skatījums uz dzīvi Peco netrūkst.

Trešais galvenākais no tēliem ir ķīniešu viesis Wenge Kong, kurš uzaicināts pievienoties Smile un Peco pārstāvētajai komandai un ir piekritis vien aiz tā, ka par spīti savam neapšaubāmajam talantam un spējām, nav ticis iekļauts ķīniešu komandas sastāvā. Augstprātība ieraugot vairumu spēlētājus, ar kuriem jādala laiks un spēļu galdi Wenge Kong ir tikpat liela, ja ne vēl lielāka, par viņa talantu. Viņa tēls lielā mērā piešķirt dramatisko faktoru sērijai, jo Wenge kā vienīgo kaut cik līdzvērtīgu pretinieku redz Smile. Papildus Wenge tēlam stāsta gaitā jātiek galā ar iekšējām grūtībām, apzinoties, ka neveiksme Japānā visticamāk būs gals viņa aspirācijām uz karjeru šajā sportā.

Starp citiem tēliem un Smile komandas biedriem atrodami daudzi, kuriem nākas apjaust skarbo realitāti, ka viņi vienkārši nav gana labi. Emociju gamma un amplitūda ilustrācijās patīkami labi attēlota. Interesants tēls ar vien drusku ieskicētu pagātnes stāstu ir komandas treneris. Netiešā veidā lasītājs, īpaši valstīs, kurās galda teniss vairāk ir kā interesants laika pavadīšanas veids ne sports, caur dažādiem drusku tehniskiem zinātāju terminiem, piem., bumbiņu un rakešu materiāli vai izmantotā sitienu tehnika u.c. sīkumiem var nojaust, cik patiesi intensīvi katrs tēls/spēlētājs attiecas pret galda tenisu.

Takaya Kagami, Yamato Yamamoto, Daisuke Furuya – Seraph of the End: Vampire Reign Vol. #1-6

Linki uz vairākām grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Pasauli pēkšņi savā varā pārņem nepazīstams vīruss, kas dzīvajos lielākoties atstāj tikai bērnus jaunākus par 13 gadiem. Par vīrusa izcelšanos, izplatību un izcelsmi, īpaši tagad Covid-19 pandēmijas laikām, negribās pārlieku uzklupt, jo šķiet vīrusa izraisītā apokalipse kalpo vien kā mehānisms, kas ļauj vampīriem pārņemt varu pār pasauli (vol.1 publicēts 2014.gadā), bet vīrusa epidemioloģija u.c., kas ar to saistīts, tiek piekoriģēts mangas krājumu tapšanas laikā.

Lai arī vampīri ir septiņreiz spēcīgāki par vidusmēra cilvēku, nemaz nerunājot par dižciltīgajiem vampīriem un pārliecinošs procentuālais atlikušās cilvēces skaits tiek turēt ieslodzījumos kā mājlopi vampīru vajadzībai pēc ēdiena=asinīm, tad viss tomēr nav nolemts lēnai un bezcerīgai iznīkšanai. Eksistē pretošanās kustība/pārstrukturējusies un militāra Imperiālā Japāna, kuras galvenais mērķis ar vampīru iznīcināšanas vienībām priekšgalā ir vispirms visas Japānas atbrīvošana no nīstajiem asinssūcējiem un pēcāk palīdzības sniegšana pārējai pasaulei pret nieka atlīdzību, ka Imperiālā Japāna pati pārņem varu un dominanci pār pasauli. Tik vien tāds mazs sapnītis valdošajai Hiragi ģimenei.

Bet, ja parasts vampīrs ir tik ievērojami spēcīgāks par vienkāršu mirstīgo cilvēku, tad kā gan var maz būt cerība uz pozitīvu iznākumu? Tur talkā nāk dēmoni un to davātais spēks, kas nāk līdzi Cursed-Gear ieročiem. Spēks, ko dēmons dāvā ieroča nesējam nenāk par pliku cenu vien, un katru dienu, pēc kontrakta noslēgšanas, ieroča īpašniekam jācīnās pret risku un dēmona centieniem izmantot cilvēciskās vājības, kāds tos varētu saukt par grēkiem, lai nesalūztu un neļautu dēmonam pārņemt kontroli pār prātu un ķermeni.

Pirmajos sešos krājumos tas netiek pārlieku fokusēts un uzsvērts, bet tie nebūtu cilvēku puses pārstāvji, ja paralēli cīņai pret galveno ienaidnieku, vampīriem, nevirmotu politiskās intrigas, kā jau pieminētie sapņi par Japānas impēriju kā pasaules lielvaru, un ja pulkvežleitnantam Gurenam būtu kāda teikšana, tad Hiragi ģimenes vietā pavisam droši viņš būtu labāks sistēmas pārvaldītājs.

Tikmēr sērijas galvenais varonis Yuichiro drusku vēl uz izredzētā tēla pusi, kad četrus gadus pēc apokalipses viņam vienīgajam no visiem draugiem izdodas izmukt no vampīru gūsta, to skaitā labākais draugs Mikaela Hyakuya, lai nonāktu Lieutant Colonel Guren Ichinose paspārnē. Pirmie sērijas krājumi vairāk attiecināmi uz lasītāja iepazīstināšanu ar autoru radīto fantāzijas, distopijas pasauli un maģiju un paranormālajiem aspektiem, kuri tajā eksistē, lai ātri apmācot Yuichiro un pavadošo tēlu sastāvu (galvenā tēla draugus), no kuriem visiem pašsaprotami ir izteikts talants un dotības visu apgūt, lai pēc tam varētu iesaistīties pašos bīstamākajos uzdevumos, kur noris centrālā sižeta kodols.

Yoshitoki Oima – A Silent Voice Complete Series (Vol. #1-7)

Linki uz tik daudzām grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

A Silent Voice būs stāsts par kurlu meiteni Shoko, kura, pārceļoties no vienas skolas huligānu dēļ, visai drīz atklāj, ka ir nonākusi visnotaļ līdzīgā situācijā, jo viņa nonāk jaunās klases huligāna Shoya uzmanības centrā. Septiņu krājumu sērijā pirmais kalpo kā lasītāja iepazīstināšana ar pagātnes situāciju sākumskolā pirms aizsākas pamata stāsts varoņiem esot jau vidusskolā.

Shoya-m viss rit jautri un forši, apceļot Shoko līdz vienam brīdim, kad Šoko atkal pārceļas uz citu skolu, un Šoja pats tiek izstumts no jebkāda veida draugu loka ne tikai attiecīgā gada klasē, bet neslava turpina sekot arī citur. Visai smagi morāls stāsts, kas pamudina Šoju pārdomāt savu rīcību, lai rastos vēlme laboties, kad piecus gadus vēlāk abiem atkal sastopoties vienā skolā, Šoja vēlas atlīdzināt pāridarīto ne tikai ar vārdiem, bet arī ar jūtamiem darbiem, piemēram, iemācoties zīmju valodu. Tā vien šķiet pat, ja Šoko plašā sirds ir gatava piedot, tad Šoko māte un māsa ir pilnākas ar aizdomām par Šojas ‘’patiesajiem’’ nodomiem tik atšķirīgai uzvedībai tagad.

Attiecībā uz Šoko kā pirmo mīnusu sērijai un tādējādi autoram gribējās pievilkt par Šoko ielikšanu klasē, kur viņa ir vienīgā ar īpašām vajadzībām un skolotāji nav zinoši, lai integrētu viņu mācību procesā, nekaitējot nedz meitenei, nedz citiem, un skolā kā tādā, kura acīmredzami nav piemērota Šoko vajadzībām. Tomēr stāsta gaitā izrādās tā ir ‘’skarbā mīlestība’’ no mātes puses, kura šādi cenšas norūdīt meitu rūgtajai dzīvei lielajā dzīvē, kur lēmuma pieņemšanā varbūt nāk iekšā cita veida kultūra, bet vienalga šķiet no malas greiza loģika. Par otru gan šķiet būtu iemesls piekasīties vairāk, ja vien nezināšana nav manā pusē, jo radās iespaids, ka vienā brīdī Šoko ir pilnībā nedzirdīga, bet vēlāk vienkārši izteikti vājdzirdīga, un tādu iespaidu rada Šoko esošais dzirdes aparāts, kas tā vien šķiet nekad sērijas gaitā nefunkcionēja, un par alternatīvu saziņai tiek izmantots papīra bloknots vai žesti un mīmikas.

A Silent Voice nav tikai un vienīgi kādreizējā huligāna Šojas labošanās stāsts. Sērijas gaitā Šoja ir ap sevi un Šoko savācis vēl piecus draugus (daži no tās pašas sākumskolas klases), kuri katrs savā veidā tagad ir kļuvuši nobriedušāki, ja vien to vēlas atzīt un piekopt ikdienā.

Hiromu Arakawa – Fullmetal Alchemist, Vol.19-27 (Fullmetal Alchemist. 3in1 Edition #7-9)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Vol.7

Mākoņi ap Amestris valsts nākotni savelkas arvien tumšāki. Nedaudz vienoti, bet arīdzan atsevišķi/paralēli Elriku brāļi ar draugiem un palīgiem, un Colonel Roy Mustang, kurš reizē pats cierē uz prezidentu vietu, rīkojas un veido plānus, lai novērstu Homunculi radījumu un to ‘’Tēva’’ plānus izmantot visas valsts iedzīvotājus kā upuri super-spēcīgu Filozofu Akmeņu radīšanai savas varas/spēka vairošanai.

Jo dziļāk rok, jo vairāk atklājas, cik apzināti maldinoša ir oficiālā valsts vēsture; plus, kas patiesībā slēpies aiz visu lielo karu, nemieru un sacelšanās mērķiem – radīt apjomīgu transmutācijas apli alķīmiskās burvestības veikšanai. Vien labajiem galvenajiem varoņiem ir lemts būt attiecīgajā vietā un laikā, lai ko tādu sāktu atklāt un mēģināt novērst. Attiecīgi arī nevienam citam pat nav izredzes uz veiksmīgu iznākumu.

Vol.8

Kamēr teroristu/nemiernieku/brīvības cīnītāju(atkarībā, kurā pusē atrodies) uzbrukumā ja ne nogalināts, tad vismaz uz laiku ārpus kadra ir palicis Karalis Bredlijs, Colonel Mustang un viņa sabiedrotie, to skaitā Briggs cietokšņa vadone un muskuļvīra Luisa Ārmstronga māsa steigšus rīkojas, lai glābtu sevi un visu nāciju no ciešanu okeāna.

Ne visi uzreiz aptver kas īsti notiek, kur ļaundariem rodas ideāla augsne slikto tēlu misinformācijai, lai apmuļķotu vienkāršos ierēdņus, kājniekus armijā u.c. veida iedzīvotājus.

Nedaudz apjukumu rada homunculi radītāju Tēvs – oriğinālais homunculi radījums, kura pagātnes stāstā un spēka iegūšanā par negodu pašam darbību ņem brāļu Elriku tēvs Hohenhaims – un Karals Bredlijs, kura homunculi spējas vienā no iepriekšējo krājumu atmiņu ainās rada “trakais zinātnieks” eksperimentējot ar Filozofu akmeni, bet kuru reizē citi homunculi sauc par Wrath. Jautājums, tad kā tur īsti ira? Vai arī pats esmu ko pārpratis?

Salīdzinoši ar nesen pabeigto Death Note, šajā sērijā ir krietni vairāk pilsētas infrastruktūrai postošu cīņas ainu. Nešaubos, ka sērijas kulminācijā nebūs to deficīts!

Vol.9

Kas brāļiem Edvardam un Alfonso sākās ar pāris piedzīvojumiem un lielo gala mērķi atgūt savus oriğinālos ķermeņus to pilnā krāšņumā, pēc neveiksmīgas un neapdomīgas alķīmijas pielietošanās, visai drīz tas pārvēršas par ko krietni vairāk.

Sēriju savā veidā caurvij tēma par alkām pēc nemirstības, kuras iegūšanas vārdā dažs labs ir gatavs uz pilnīgi jebko, lai upurētu vidusmēra līdzcilvēkus pēdiņās lielāka mērķa vārdā, kamēr tie, kuriem nosacīta nemirstība jau piemīt, alkst pēc arvien lielāka spēka un varas, jo gana taču nekad nevar būt.

Noslēgums ir sērijas gaitai lielisks un atbilstošs, reizē pozitīvs, bet vienlaikus arī sērīgs, saldsērīgs.

Hiromu Arakawa – Fullmetal Alchemist, Vol.13-15 un 16-18 (Fullmetal Alchemist: 3in1 Edition #5-6) UN Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition, Vol.6 (Death Note: Black Edition #6)

Nāk gaismā jauni patiesības graudi par mākslīgi radīto Ishbalan pilsoņu karu, kuru Karalis Bredlijs (Homunculi Wrath) pēc “mīcīšanās” 7 gadu garumā izlēma nobeigt/uzvarēt ar pilnīga genocīda palīdzību, lai tādejādi varētu radīt jaunus Filozofu Akmeņus. Bet Ishbalan tauta netika iznīcināta pilnībā. Viens no atlikušajiem tautas pārstāvjiem, kurš nav ne aizmirsis, ne piedevis pāridarīto ir Scar tēls, kurš sākotnēji tika lasītājam iepazīstināts kā ļaundaris, bet tā vien šķiet viņam ar brāļiem Alfonso un Edvardu varētu būt vairāk kopīgu mērķu nekā sākumā varētu šķist. Iespējams kopīgs naidnieks padarīs viņu un Elriku brāļus par savādiem sabiedrotajiem.

Jauna/papildus inforomācijas kripatas attiecībā tiek sniegtas arī par homunculi briesmoņu radītāju jeb Tēvu; kaut kas teju Dievam līdzvērtīgu alķīmijas spēju līmenī, plus arēji baisa līdzība ar brāļu Elriku tēvu, kas pašsaprotami šokē abus brāļus un noteikti tiks sekojošos krājumos paturpināts.

Jau vairāku krājumu garumā salīdzinoši nozīmīgi kļuvuši vairāki tēli no kaimiņvalsts – zema ranga princis Lin un līdzīga ranga, bet no cita nama, princese Mei Chang no kaimiņvalsts Xing. Kā viens tā otrs vienlaikus par prioritāti nolikuši sava nama un pēc tam savas valsts labklājību, cerot to panākt ar nemirstības noslēpumu atklāšanu, bet redzot ļauno/slikto draudoši pieaugošos spēkus, kas zina, varbūt arī viņi būs Alfonso un Edvarda sabiedrotie.

Vai Ala un Eda tautiešiem un Amestris valsts iedzīvotājiem kāds plāno līdzīgu likteni un upurēt tos, lai radītu jaunus, vēl spēcīgākus Filozofu akmeņus samaitātas nemiristības vārdā un ar mērķi radīt jaunus homunculi radījumus, kuru skatījumā viņi ir jauna cilvēku attīstības stadija? Ceļojot Amestris valsts ziemeļu virzienā uz Briggs cietoksni, lai rastu potenciāli jaunas atbildes, kā atgūt savus oriģinālos ķermeņus, īpaši Alfonso gadījumā, kura ķermenis sastāv tikai no metāla, tieši uz šo jautājumu Elriku brāļi gūst pat vairāk atbilžu.

Bet darbība nenotiek tikai Briggs cietokšņa reģionā, ik pa brīdim uzmanība tiek pievērsta pulkvedim Roy Mustang un vēl dažiem nozīmīgākiem tēliem Amestris galvaspilsētā, tiem lavierējot pa militārajiem varas gaiteņiem un uzmanoties, lai pārlieku dzirdīgas ausis nenojaustu, viņu mērķus un ieceres, kas varētu nesaskanēt ar Karaļa Bredlija plāniem.

***

Noziedzība pasaulē ir kritusies mežonīgos tempos, arvien vairāk cilvēku vai nu aiz bailēm, vai patiesi ticot sāk nosliekties par labu Kiras (jeb Light Yagami) ideoloģiskajam virzienam. Vai tik tiešām gan Light Japānas policijas kolēģiem un ģeniālā izmeklētāja vietas pēctecim Near ir taisnība un tiesības tagad to izjaukt, lai tikai panāktu savu un pašu acīs sauktu pie taisnības prastu masu slepkavu, kuru neierobežotā vara ir vienkārši samaitājusi? Pēdējā, sestajā Black Edition Death Note krājumā pienāk no sērijas sākuma ilgi gaidītais kulminācijas punkts, kad izšķiras turpmākais pasaules liktenis.

Jauna reliģija ap Kiras veidolu ir dzimusi tā vai tā, bet par dusmu Light viņa kā jaunā Dieva uzmanību no pienākumiem grib laupīt kaut kādi tur nenozīmīgi knišļi, kuru niecīgie prāti vienkārši nesaprot, ko viņš dara lielāka labuma vārdā. Ja godīgi, tad Light trūkst jebkāda veida empātijas pret citiem vai citu labu īpašību, ar kurām viņu raksturot. Deat Note piešķirtā vara ir atņemusi viņam jebkādas cilvēcības pazīmes un rūpes par jebkuru citu, izņemot sevi; vien pašam to vairs nav iespējams ieraudzīt starp neskaitāmajiem attaisnojumiem, kurus viņš ir piešķīris savai rīcībai.

Vien lasītājam atliek izlemt, kurā viedokļa pusē teorētiski nostāties. Personīgi nevaru teikt, ka iznākums būtu sagādājis vilšanos vai būtu gribējies izlasīt vēl kaut ko, tomēr līdz mangas noslēgumam ar kārtīgu ‘’Umf!’’ kaut kas nenodefinējams tomēr nebija. Kopumā ļoti laba sērija visas tās garumā, bet noslēdzošais krājums nešķita pats labākais no visiem sešiem.

Mēneša grāmata #66 – Jūlijs 2020

Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition, Vol.5 (Death Note.:Black Edition #5)

Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit