Drew Hayes – 5-Minute Sherlock #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Būdams pēdējais kājās palikušais pēc smagas deju kluba ballītes Sherman Holmes nav vis visizturīgākais dejotājs, bet gan ļaunprātīga un neatļauta eksperimentālu vielu vienīgais izdzīvojušais. Vielas ir ar tik traumatizējošu ietekmi, ka Šērmans pat neatceras savu īsto vārdu vai vispār kaut ko no tā, kas būtu noticis pirms kluba apmeklējuma. Toties vielu kombinācijas ‘’ieguvumi’’, kādēļ tā radītāji vispār nopūlas, ir prāta spēju palielināšana līdz ģēnija apmēriem. Par nelaimi ļaundariem, Šērmans nonāk valsts aģentūru un ne viņu kontrolē.

Kāpēc Šērmana prāts iefiksējies uz diženā detektīva Holmsa tēlu, nevienam arī nav tapis skaidrs, bet fakts paliek fakts. Arī tas, vai Šērmans bijis tikpat ekscentrisks un īpatnējs arī pirms vielu ietekmes paliek atklāts un debatējams jautājums. Bet vielu pozitīvā ietekme, ģenialitātes faktors diemžēl nav Šērmanam pieejams neierobežoti un kad vien vēlas, vien reizi dienā uz aptuveni 5 minūtēm, pēc kurām automātiski kā komā iekrīt miegā. Turklāt Šērmanam vienmēr kaut kā savs prāts jānodarbina, nedrīkst iestāties ne uz mirkli informācijas ievades deficīts, jo pretējā gadījumā arī ārpus piecminūtes loga Šērmana prāts pašiznīcināsies (plus nebūs pieejams izpētei ne valdībai, ne ļaundariem).

Tāpēc tiek pieņemts lēmums Šērmanu pārvest uz citu lokāciju, bet ne kaut kādā tur busiņā kā ieslodzīto, bet ar slepenā aģenta 221 jeb segvārdā Vatsona pavadībā, ļaujot izbaudīt ‘’brīvo dabu’’, stimulēt prātu un iegūt jaunas atmiņas un pieredzi. Bet nebūsim pārsteigti, kad ļaundari, ar algotņu starpniecību, nekavējas izmantot šādu burvīgu iespēju atgūt kāroto eksperimenta subjektu.

Pašam Vatsonam šī ir iespēja atgūt savu labo reputāciju kolēģu vidū, kura pazaudēta pēc tuva drauga un uzticama kolēģa nodevības darba laikā, bet kas tagad liek aiz katra stūra saskatīt potenciālas briesmas vai nodevību. Sākotnēji arī Vatsons, tāpat kā visi citi, Šērmanu redz kā vien nelaimīgu jukošo, kurš, neskatoties uz nenoliedzamo ģenialitāti, knapi turas pie realitātes. Tomēr kopā pavadītais laiks un izvairīšanās no dzīvībai bīstamām situācijām izveido jaunu un negaidītu parnterību, kura ir Šerloka un Vatsona vārdu cienīga.

Otrs Šerloka un Vatsona piedzīvojums abus aizved uz vēsturisku muižu, kura nu pārvērsta par spoku apsēstas mājas tūristu izklaidi, bet darbinieki noraizējušies, ka tik izklaide nav pārvētusies negaidītā patiesībā. Visi citi privātdetektīvi darbinieku bažas noraidījušas, kā nepamatotas bažas, bet pasaulē labākais privātdetektīvs Šērmans Holmss nebūs no tādas pašas šlakas, un kopā ar uzticamo palīgu Vatsonu dotas palīgā noskaidrot, kas īsti cenšas aizbaidīt tūrīstus un visādi citādi izjaukt nelielo biznesu.

Interesanta un vismaz man nedzirdēta pieeja Holmsa pastīža romānos, kad autors nemēģina ne pārvietot Šerloku Holmsu uz mūsdienām vai pārstāstīt pagātnes vēsturiskajos ietvaros. Tā vietā nelaimīga eksperimenta upuris neviļus par tādu tiek pārtaisīts, bet varam būt droši, ka pats Šērmans sevi par ‘’nelaimīgo’’ neuztver vai vismaz cenšas tā nedarīt, jo konstanti nodarbināt prātu un tikt galā ar visu informācijas gūzmu, ko citi muļķa mierā ignorē nav nekas viegls. Labi, ka ir tāds draugs un palīgs kā aģents Vatsons.

Obert Skye – Wizard for Hire #2-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Dzīve jau kopš agra vecuma, kad acu priekšā vecāki nolaupīti nezināmā virzienā, nav Oziju Tofiju appuišojusi. Pašam ir bijis jākūļās un jāmācās kas ir kas un kas ir īsts un patiess. Pirmā triloģijas grāmatā Harijs nejauši pamanītā sludinājumā nolīgst burvi vārdā Rin, lai tas palīdzētu viņam atrast vecākus. Diemžēl sniegtā atbilde nav tā, ko zēns visus šos gadus ir kārojis, bet tas nenozīmē, ka pasaulē nav ienaidnieku, kuri vēlētos situāciju izmantot savā labā.

Āķis tajā, ka Ozija zinātniskie vecāki, pirms abu nolaupīšanas, ilgstoši strādāja pie ļoti īpaša seruma, kas ļautu kontrolēt citas personas rīcību ar savu domu spēku. Īpašā projekta finansētās, ļoti bagāts un varaskārais Rejs alkst iegūt savā kontrolē šādu spēku, bet, par cik, Ozija vecāki vairs nav tā teikt pieejami, bet ir zināms, ka viņi eksperimentējot it kā dāvājuši šo īpašo superspēju savam dēlam, Rejs ir gatavs uz visu iespējamo, lai nu puisis nonāktu viņa rīcībā un varētu iegūt asinis un konsekventi no tām izgūt attiecīgo ‘’prāta kontroles serumu’’.

Par laimi Ozijam viņam nav jācīnās pret ļaundari Reju vienam pašam. Ozijam ir draugi, kuri var viņam palīdzēt, un par tādiem puisis var saukt gan Sigiju, burvja Rina meitu, gan nu jau arī pašu Rinu, kā arī metālisko putniņa konstrukciju vārdā Klārks, kas spēj pats domāt, sarunāties un pieņemt lēmumus. Kopā kā vienota komanda viņi spēj stāties pretim Rejam un viņa nolīgtajiem muskuļotajiem apsargiem un pakalpiņiem.

Wizard for Hire triloģija kā tāda ir arīdzan piedzīvojumiem bagāts maģisks stāsts, kurā burvis Rins liek galvenajiem varoņiem Ozijam un Sigijai noticēt maģiskumam, ko ikdienā katrs no mums pieņem par pašsaprotamu un vienīgi zinātnē balstītu. Kā daudz kas ja ne nobruktu, tad šķistu krietni apgrūtinošāks un čakarīgāks, ja nebūtu pieejams pat īslaicīgi. Tā teikt, cik daudzi tagad glaudāmos/vied- telefonus pieņem par pašsaprotamiem, cik daudziem telefoni un datori būtu tumša bilde, ja neeksistētu pasaules plašais internets u.c. Novērt šķietamo maģiskumu tajā visā nav nemaz kaut kas viegls un uzreiz notverams. Varbūt reizēm nepieciešams kāds varaskārs un samaitāts personāžs kā Rejs, kas liek to visu novērtēt citā gaismā. Lai vai kā kāds cits uz tevi šķībi skatītos vai nez kā padomātu.

Un galu galā zvans no Wizard for Hire pirmās grāmatas, kontrakts starp zēnu Oziju Tofiju un burvi Rinu arī tiks izpildīts un triloģija veiksmīgi noslēgta.

Lindsay Buroker – Star Kingdom #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Casmir Debrowski ir vienkārš robotikas profesors uz Odin planētas. Nevar noliegt viņa izcilību un gudrību, kā nekā nesen radījis jauna tipa humanoīdu robotu Crusher slepenā militārā projektā Star Kingdom karaļnamam. Diemžēl par spīti visiem viņa sasniegumiem viss var būt kaķim zem astes, kad vairāki Crusher roboti nonāk teroristiskas grupas rokās un vairāki paša izgudrojumi uzrodas universitātes teritorijā vien īsi pēc karalistes bruņinieka brīdinājuma, ka viņam nekavējoties jābēg un jāpamet planēta.

Kazmirs ne tuvu ārēji neizskatās pēc klasiska varoņa. Stresa situācijās ar tendenci izplūst vārdu plūdos Kazmirs tomēr spēj ar savu aso prātu nonākt pie risinājumiem, lai cik neprātīgi tie no malas nešķistu, kuri tiem tur no malas nemaz neienāktu prātā un tādēļ jau sen būtu pieskaitāmi mirušajiem. Bet ātri vien pēc Crusher robotu un Kazmira atkalsastapšanās stāstā tiek iesaistīts algotnis, citu acīs pirātu kapteinis Tenebris Rache, kuram nezkāpēc saistoša šķiet Kazmira liksta. Vien kad Tenebriss novelk sejas aizsargmasku var tapt skaidrs kāpēc.

Iepazīstinot būtiskākos tēlus jāpiemin par 1) Kazmira neveiklo, no cilvēku kontakta izvarīgo, jo grūti interpretē citu emocijas, zinātnieci Kim Sato, kuras ekspertīze attiecībā uz vīrusiem un baktērjām vēlāk sērijā būs neatsverams; un 2) Kazmirs pašaizsardzības nolūkos, kā miesassargu radu jaunu Crusher robotu, kuram dod vārdu Z. Kazmirs pret visiem robotiem attiecas ar pieklājību, nedod tiem vienkārši pavēles, bet pasaka ‘’paldies’’ un ‘’lūdzu’’. Tā teikt attiecas pret tiem, kā pret personībām. Tas ne tikai sāk piešķirt ar laiku Z personību, kas nepiemīt citiem robotiem, bet Star Kingdom zvaigžņu sistēmās un citur dod Kazmiram labu slavu starp robotiem, kas lieti noderēs, kad Kazmirs un viņa sabiedrotie nonāks sarežģītā un dzīvībai draudošās situācijās.

Tikmēr uzmanība, kuru Kazmira izgudrojumi pievērsuši viņam iegrūž profesoru no jauna Zvaigžņu karalistes karaļa un karalienes fokusā, no kuriem krietni bīstamāks ar savu valdīšanas stilu un uzskatiem ir karalis, kurš labprāt sūta Kazmiru bīstamā uzdevumā ar cerību, ka tam izdodoties viņš pats varētu ņemt letālu galu. Ne reizi vien Kazmirs nonāk pie atziņas, cik pasargātā un no pārējās sabiedrības nošķirti universitātes akadēmiskajā vidē dzīvojis.

Atgriežoties pie sērijā būtiskajiem tēliem noslēdzoši gribas vēl iepazīstināt atlīdzību mednieci Bonita Lopez, viņas kuģa Mākslīgo Intelekto Vego un vienu no kosmosa kuģa apkalpes ģenētiski un fiziski izmainīto (kopš dzimšanas) kaķsievieti Shin, kurai nākas saskarties ar lielu daļu naida, jo daudzviet starp zvaigžņu sistēmām ģenētiskās modifikācijas ir aizliegtas, bet ar visu to nebūtu jābūt gaišākajam prātām, lai saprastu, ka viņas unikālais vizuālais atšķirīgums piesaistītu naida izlādi no svešiniekiem. Neskatoties uz šādiem traucēkļiem abām piemīt spējas un talanti, vairāk fiziskajā sfērā, kas, lai cik neticami tas nešķistu, palīdz Kazmiram, Kimai un vienkārši labajiem tēliem šajā sērijā.

Star Kingdom sērijas pirmās piecas grāmatas varbūt nav galvu reibinoši jauns skatījums uz SFF žanru, bet ir gana labs un aizraujošs piedzīvojums ar saistošiem tēliem, lai vēlāk būtu interese sēriju noklausīties līdz galam.

Terry Brooks – The Elfstones of Shannara (The Original Shannara Trilogy #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājuši 50 gadi kopš Šejs Ohmsford un Fliks kopīgiem spēkiem ar druīdu burvi Allanon izglāba dienvidu zemes no Warlock lorda karaspēka. Tagad nelaimē nokļuvuši elfi rietumos, jo sens, maģisks Ellcrys dižkoks, kurā ieslodzīti mīt spēcīgi dēmoni, bet visu ļaunākais murgs sāk pārtapt par realitāti, kad dižkokam sāk kalt lapas. Kas tikai nozīmē, ka tas ir vien laika jautājums, līdz dižkoks pilnībā zaudēs spēku un ieslodzītie dēmoni tiks brīvībā.

Cerība, ka labo ir iespējams saglabāt, netiek pilnībā pazaudētā un par vēstnesi, lai mudinātu labos tēlus, kuru likteņos iekritis šis varoņdarbs, uz rīcību atkal ir burvis Allanons, kurš pēc ārējā izskata nebūt nešķiet novecojis. Pirmā vizīte ir pie Šeja mazdēla, jauna puiša Vila, kurš cer kļūt par ārstu/dziedētāju un vispār ir vairāk nosvērtas dabas, miermīlīgs un labas sirds, nevis tendēts uz bīstamiem piedzīvojumiem kā vectēvs Šejs. Bet ko padarīsi, ja liktenis sauc un tevī rit gana daudz elfa senču asins, lai Allanona īpašumā esošie Elfstones varētu tikt pielietoti.

Otra vizīte ir pie nelaimē kritušajiem elfiem, kuriem ne tikai jāpiedzīvo dižkoka pamazāma nokalšana, bet arī traģisks fakts, ka atmodušies dēmoni jau tagad pulcē armijas, lai postītu, un daži to aģenti kā dēmons vārdā Reaper bez želastības ar nolūku nogalina Elkrisa dižkoka Izvēlētos, kuriem uzdots atmodināt dižkoka sēklu, lai varētu dzimt jauns koks un ieslodzītie dēmoni nekur tālu neaizbēgtu. Viena no Izvēlētajiem, Amberle Elessedil, pamanās nenonākt Reaper redzeslokā, kam galvenokārt par iemeslu Emberlijas nevēlēšanās uzņemties viņai piešķirto nastu, bet liktenis paliek liktenis un nekur no tā neizsprukt.

Vilam un Emberlija ne bez Allanona palīdzības jāpārvar gan iekšējie psiholoģiskas dabas pašu uzliktie šķēršļi, lai varētu glābt gan elfus, gan visus pārējos no dēmonu ordām, gan ārējie galvenokārt jau dēmona Pļāvēja veidolā, kura nolūks ir apturēt viņus no iecerētā īstenošanas. Jāsaka gan, ka slikto tēlu nosaukšanā autors izvēlas vārdus, lai bez šaubu ēnas varētu noprast ne tik, kurš ir ļaunais, bet arīdzan vizuālajā departamentā Pļāvējs ar izkapti tā pa tiešo visu pasaka lasītājam.

Aizdomīga kļūst Allanona rīcība The Elfstones of Shannara laikā. Jau otro reizi divu grāmatu laikā, viņam kaut kā izdodas pazaudēt galvenos varoņus un tieši tad viņi, šoreiz Vils un Emberlija, iekļūst dzīvībai bīstamās situācijās. Ja vēl iepriekšējā grāmatā neko uz to pusi varētu nenojaust, bet, kad kaut kas līdzīgs notiek atkārtoti, ir vērts atskatīties uz notikušo citām acīm. Kā Šejam un Flikam, tā arīdzan Vilam un Emberlijai druīdu burvja nozušana un paļaušanās vien uz saviem spēkiem liek atmosties iekšēji paslēptiem talantiem un atmodināt varoņa tēlu, gluži kā jaunajai dižkoka sēklai.

Ernest Cline – Armada

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Rit šķietami parasta diena Zakarija ‘’Zaka’’ Lightman skolas gaitās, kad pēkšņi debesīs viņš vienīgais pamana nezināmu lidojošu objektu. Turklāt šis objekts aizdomīgi līdzīgi izskatās pēc lidaparāta vienā no viņa mīļākajām datorspēlēm Armada. Sākumā Zakam pirmās domas, ka varbūt pie vainas vien paša dzīvā iztēle, jo nedz klasē vai skolā neko tobrīd šķiet nav redzējis, nedz vēlāk internetā kāds paudis ko tamlīdzīgu. Sliktākajā gadījumā domās klīst par vēl zīdaiņa vecumā mirušo tēvu, kura dienasgrāmatās, kuras glabājas bēniņos, pilnas ar absurdu konspirācijas teoriju, ka valdība slepeni izmanto videospēles, lai trenētu populāciju pret citplanētiešu iebrukumu.

Tomēr viss mainās un spēle patiesi kļūst par realitāti, kad drīz vien Zaku rekrutē Zemes Aizsardzības Spēki, reizē ar vairākiem citiem no visas pasaules, lai pavisam reāli aizsargātu Zemi un civilizāciju no citplanētiešu iebrukumu, kam vajadzīgi paši labākie Armadas un otras Terra Firma spēlētāji. Cerot uz popkultūras slepeno ietekmi attiecībā uz populāciju brīdī, kad tai galu galā taps zināms par citplanētiešiem.

Zinot, ka Armada ir tikpat ar  popkultūras un retro video spēļu atsaucēm pārpilna kā Ready Player One, tad bija bažas, ka abas grāmatas varētu būt viens tas pats ar drusku remiksētiem apstākļiem un citiem tēliem. Bet ar mierīgu sirdi var teikt, ka tik traki nav. Ja Ready Player One distopiskā nākotnē datorspēli izmanto multidimensionālam, sarežģītam konkursam ar milzu naudas balvu, tad Armada +/- tagadnē izspēlē scernāriju, kurā dažas spēles izmantotas, lai sagatavotos pret dažu tik gaidītajiem viesiem no citas planētas.

Vien ik pa brīdim Zakam sāk rasties nepatīkami, citiem traucējoši jautājumi attiecībā uz citplanētiešu militāro taktiku, kas par daudz aizdomīgi atgādina identisku tai, kas atrodama pašā spēlē. Un kāpēc lai tā būtu, ja šos vada kāda reāla persona, pat ja ar atšķirīgu citplanētas domāšanu? Ja nu viņi grib pavisam vieglu, tikpat kā nemanāmu mājienu veidā grib dot cilvēcei vai vismaz kādam tās pārstāvim iespēju apturēt militāro eskalāciju, kas tik bieži ir bijusi atbilde cilvēces vēsturē līdzīgās situācijās. Ja nu nenovēršamā kara un skaitliskā pārspēka iznīcībai vienīgā atbilde ir miers (un apskāvieni)?  Tomēr citplanētieši nebūt nav tas lielākais šoks un pārsteigums, kas grāmatas gaitā sagaida Zaku (un viņa māti).

Salīdzinoši, kā noslēdzas Ready Player One un Armada, tad pēc sajūtas turpinājums loģiskāks būtu šai grāmatai, bet realitāte ir pretēja. Velkot citas paralēles, arī šajā ir neliela galvenā varoņa romantiskās intereses mazs apakš-sižets, bet tāds, kas neiejaucas galvenajā stāsta līnijā. Kopumā nepavisam nesmādējams veikums.

Ernest Cline – Ready Player One (Ready Player One #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ready Player One ir aizgājušo un pārsvarā 80.gadu videospēļu un citas popkultūras nostaļģijas pilns romāns. Reizē grāmata ir arī labs jaunieša piedzīvojumstāsts no graustiem līdz galvu reibinošai bagātībai, kurā paceļam tiek sastapti konkurenti gan kā alkatīgi naidnieki, gan tādi, kuri apstākļu rezultātā kļūst par draugiem un, kas zina, varbūt vēl vairāk kā draugi.

Ir 2044.gads un pasaule lielā mērā ir aizgājusi pa burbuli. Ne tikai klimata pārmaiņas ir kļuvušas nekontrolējamas, bet pa virsu tam enerģijas resursu krīze nav jau gadiem atrisināta, kuras galvenais katalizators ir fosilo resursu izsīkums. Par glābiņu gan pasaules ekonomikai, gan cilvēku masām, lai nebūtu jāskata sejā drūmā realitāte, jau vairākas desmitgades eksistē otra (virtuālās) realitātes Oasis pasaule ar tūkstošu tūkstošiem planētu. Grāmatas galvenais sižets risinās ap viena no Oasis radītāja James Donovan Halliday(nav neviena mantinieka)atstātā mantojuma +/-270 miljardu apjomā, kuru kā Easter egg balvu atstājis paslēptu kādā dikti noslēptā lokācijā iekš Oasis. Lai sasniegtu šo pašu galveno balvu, pirms tam jāatrisina trīs mīklas, kuras ļauj atrast pa atslēgai un pēc katras atslēgas atrašanas jāpārvar uzdevums, kuru Džems Donovans Halidejs atstājis censonim.

Lieldienolas atrašana sākotnēji kā drudzis pārņem visu pasauli, to skaitā grāmatas galveno varoni jaunieti Wade Owen Watts jeb Persevālu. Diemžēl Halidejs stingri nav nospraudis noteikumus balvas meklētājiem, kā rezultātā censoņiem no graustu rajoniem, ja vien tie nevēlas vienatnē sacensties pret milzu virtuālās realitātes korporāciju Innovative Online Industries ar simtiem, ja ne tūkstošiem darboņu, kā to dara Persevāls, tad vienīgā izvēle  ir pievienoties kādam no Lieldienolas meklētāju klaniem.

Lai arī Ready Player One varētu saukt par GameLit, bet ne LitRPG, tad daudz kas balstās uz atsaucēm. Labi ka vēl stāsts neprasa visas viņas zināt un atpazīt, lai izbaudītu grāmatu. Stāsta svars un smagums tiek izlīdzināts un balstīts ar labu antagonistu Nolan Sorrento, korporācijas head of operations, kura uzvaras gadījumā visu lielākas bailes būtu relatīvi lētās Oasis komercializēšana pie katras iespējāmās situācijas.

Uz atvadām, kā jau labā izaugšanas stāstā ir arīdzan pievienota morāle par vajadzību pēc reālās un ne tikai virtuālās pasaules, it īpaši, ja Oasis ir tik vilinoša alternatīva, par vajadzību sejā skatīt kādu citu personu, nevis pavadīt vienatnē dzīvi nošķirtam no citiem.

Kevin J. Anderson – Of Fire and Night (The Saga of Seven Suns #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Beidzot pienācis cilvēces, Klejotāju klanu (galvenokārt) un Hanzas impērijas laiks dot pretriecienu haidrogu gāzes planētu iemītniekiem, kuru fanātiskās ieceres iznīcināt gan cilvēci, gan otru humanoīdo Ildiranas impēriju būs pierādījūšas par pārlieku ambicioziem plāniem.

Hanzas priekšsēdētajs Bazils Vinčeslavs turpina turēties pie varas un kontrolēt visu notiekošo, cik nu tas vien iespējams. Kā pats pierāda ar izteikumu grāmatas ietvaros, tad Priekšsēdētāja pozīcija un politiskā vara ir visa viņa dzīve, nekam citam nav ticis atvēlēts laiks. Tā nu iznācis, ka zaudējot šo varas posteni, nekam citam vairs nebūtu jēgas, kas labi izskaidro viņa brīžiem iracionālos lēmumus, kuru galvenie mērķi ir Klejotāju klani un Hanzas karalis un karaliene Pīters un Estara.

Bet lai cik saprotama nebūtu Vinčeslava motivācija, tad Pīters šādu rīcību turpinājumu nedrīskt pieļaut, kas galvenokārt, protams, nav viņa izdzīvošanas interesēs, bet vēl jo mazāk nāk par labu Hanzas izredzēm sakaut haidrogus. Jo lielāku laiku Vinčeslavs velta propagandas imidžam iedzīvotāju masas acīs un šķietami vieglāk sakaujiem kaitēkļiem un ienaidniekiem kā Klejotāju klani, mazāk uzmanības un domu spēku atstājot risinājumu meklēšanai pret haidrogiem.

Bet cerība ne mirkli nezūd, jo ne visiem ir tiek ierobežots skats uz notiekošo. Tur lieli nopelni, lai Hanza nebūtu sakauta līdz ar šīs grāmatas beigām, ja ne vēl ātrāk pienākas jau vairākkārt pieminētajiem Klejotāju klaniem, bet ne tik bieži vēl pieminētajiem viņu galvenajiem tēliem – līderi Cesca Peroni un viņas vīru Reynald. Kopīgiem spēkiem abi Klejotāji sniedz nenovērtājami milzīgu palīdzību ūdens elementa būtnēm Ventaliem un WorldForest intelekta mežam, bez kuru atbalsta haidrogi galu galā būtu pārāk ievērojams naidnieks. Tas viss par spīti citu centieniem, kuriem šķietami būtu jābūt vienā frontes pusē, viņus aizkavēt un sakaut.

Tikmēr Klikiss zudušās impērijas radītie roboti nebūt nesnauž. Viņi aktīvi, lai arī pārsvarā no aizkulisēm palīdz haidrogiem viņu genocīdiskajā karā pret Hanzas un Ildiranas impērijām. Bet šāda snaudoša pozīcija Of Fire and Night ietvaros mainās. Tā teikt, it kā cilvēcei jau tā nepietiktu ar potenciāli katastrofālām problēmām. Bet par laimi šīs The Saga of Seven Suns noslēgumā arī cilvēces pretiniekiem seko kāds negaidīts un nepatīkams pārsteigums.

Kevin J. Anderson – Scattered Suns (The Saga of Seven Suns #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Haidrogi turpina savu nosprausto karagājienu/genocīdu pret cilvēkiem, bet ar to vien viņiem nepietiek. Aiz mazas, šķietami niecīgas nesaprašanās ar Ildiranas Impēriju, ar kuras nelielu palīdzību tie reiz iznīcināja Klikis rasi, tie apņēmušies iznīcināt arīdzan otru humanoīdo rasi.

Sižeta uzmanība Scatterd Suns laikā tiek sadalīta vairākās frakcijās, veltot uzmanību gan Ildiranu mazītiņajam pilsoņu karam, pašreizējā Mage-Imperator Džoraha brālim cenšoties viņu gāzt, gan cilvēces Hanzas līgas impērijā, kurā Priekšsēdētāja Bazila Vinčeslava rīcībā pēdējā laikā kļūst bīstami iracionāla un neparedzama, gan Klejotāju (Roamer) klaniem, kuri kļuvuši par vienu no Bazila fokusa upuriem. Tā teikt, ja nav iespējams gūt vieglu un ātru uzvaru pār haidrogiem, tad propagandas vārdā ir nepieciešams cits teorētiski vieglāk sakaujams naidnieks.

Imperatora Džoraha arguments centieniem gāzt esošo valdnieku ir līdzīgs Bazila Vinčeslava rīcībai, ka viņa pieņemtie lēmumi drīzāk apdraud pavalstniekus un impēriju kā tādu, ka viņa virsvadībā cerība sakaut tik bīstamos haidrogus ir tikpat kā neeksistējoša. Turpinot domu gājienu līdzīgā gultnē, kaut arī vieglas vēja pūsmas par šādu rīcības virzienu pavīd vien uz šīs grāmatas beigām no Hanzas (marionetes) karaļa Pītera puses, ka iespējams nepieciešama Bazila slepkavība, lai novērstu lieku apdraudējumu miljoniem citu cilvēku. Šo salīdzīnoši līdz šim tik radikālo lēmumu pamudina Pītera sievas, ar kuru precības noorganizētas tīri politiski, bet kuru iemīlējis, negaidītā grūtniecība, kuru +/- trīs mēnešus izdevās noslēpt, bet nu vairs ne, bet tas neliedz Bazilam dot rīkojumu, ka jāveic aborts, bez mazākajām šaubām, ka viņa vārdam būtu jāklausa bez mazākās iebildes.

Lai arī haidrogi nemazina savu iecerēto posta darbu apjomus, tad sērijas ceturtajā grāmatā viņiem veltītais laiks ir salīdzinoši mazāks, vairāk pavadot laiku pie iepriekš minētājiem jautājumiem. Tikmēr tikpat iracionāls uz iznīcības un genocīda nospraustais ceļš ir Klikis robitiem, kuri apņēmušies ‘’atbrīvot’’ no verdzības visus cilvēces radītos robotus, tā teikt savus brāļus, un par šo pārkāpumu iznīcināt visus cilvēkus un Ildiran impērijai rūpīgi jāuzmanās, lai tāpat kā cilvēceu nekļūtu par ienaidnieku gan haidrogiem, gan klikis robotiem. Tomēr autors Kevins J. Andersons dod zināmu cerības stariņu elementālo rasu izskatā ar WorldForest īpašajiem mežiem un ūdens bāzes rasi Wentals. Lai arī varētu argumentēt, ka viņu spēju izskaidrojums ir gandrīz vai neeksistējošs un robežojas ar maģiju, tad nešaubos, ka tieši šie spēki arīdzan gūs atriebību pēc pašu zaudētā kara pret haidrogiem pirms tūkstošiem gadu.

Citādi Scattered Suns ir bijusi pagaidām labākā grāmata The Saga of Seven Suns ietvaros, ja neskaita ierastās lietas, kas man nepatīk zinātniskajā fantastikā kā tādā, kur tāltālā nākotnē varoņi atsaucas uz kādu kultūras fenomenu vai zvaigzni, kas zināma mums tagad, bet nepiemin neko salīdzinoši svaigāku no pašu laika. Un vēl šāds tāds sīkums, kas no autora puses prasītu lielāku uzmanību radītās pasaules uzbūves sīkākajām vēstures detaļām.

Dean F. Wilson – The Great Iron War – #1-6

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džeikobs ir vienkāršas dabas kontrabandists, kuram ikdienas rūpes un raizes nesagādā, kas notiek lielajā pasaulē. Fakts, ka jau 15 gadus cilvēce karo ar ‘’dēmoniem’’ ar Dzelzs Imperatoru priekšgalā no kādas citas dimensijas, no citas pasaules nav tik būstisks, lai Džeikobs aktīvi iesaistītos pretošanās kustībā. Vēl jo vairāk, jo šķiet, ka iebrucēji agrāk vai vēlāk gūs uzvaru, bet viss mainās, kad Džeiku notver Režīma likumsargi un viņu izpestī pretošānās kustība.

Līdz šim Džeikobam savā gana veiksmīgajā kontrabandista karjerā ir nācies domāt pārsvarā par sevi, un sākums pretošanās kustības rindās ir visai līdzīgs, bet sērijas gaitā no grāmatas uz grāmatu. To savā ziņā panākt palīdz arī negaidīta un pat ļoti vajadzīga draudzība kā vienam, tā otram ar puiku/jaunieti sauktu par Whistler. Kaut arī Vistlera pienākumos būtu atpazīt iebrucējus ‘’dēmonus’’, tad tā vien šķiet, ka nejauši viņam sanāk būt par whistle blower pret paša kolēģiem. Šī un vēl cita iemesla dēļ puisim nepieciešama kāda autoritātes figūra, kurš varētu būt arī par tuvāku draugu. Jo lai arī Vistlera māte pretošānās kustībā ieņem svarīgu pozīciju un Vistleram ir gana daudz iespēju sastapt pašu pretošanās kustības līder ģenerāli Rommond, tad tomēr rangs un viss pārējais ir par šķērsli kam vairāk.

Pirmā sērijas puse pavisam noteikti ir kā individuāli piedzīvojumi ar tiem pašiem tēliem. Hopebraker (kaut kas uz tanka pusi), Lifemaker (zemūdene) un Skyshaker (dirižablis) izvadā galvenos varoņus un lasītāju pa visām iespējamām vietām uz zemes, zem ūdens un gaisā. Katrā no ‘’lokācijām’’ tiek sastapts kāds Režīma/Impērijas spēku pārstāvis, kuru sīvā,bet uzvarošā cīniņā sanāk pieveikt. Pat rodas jautājums, cik nopietna ir šī pretošanās kustība, vai arī, cik daudz tiek atstāts lasītāja ziņā, lai piedēvētu viņiem pa kādam nopelnam aizkulisēs

Par cik, pirms šīs sērijas biju lasījis/klausījies The Coilhunter Chronicles sēriju (izdota vēlāk) no šīs pašas pasaules, tad prātā fonā bija jautājums, kura no sērijām darbības laika ziņā būs kā pirmā, uz ko pārliecinošu un nepārprotamu atbildi sniedz The Great Iron War sērija. Interesanti, ka noslēgums tāds, ka nebūtu pārsteigums, ja vēlāk sekotu Džeikoba un Vistlera piedzīvojumiem veltīta sērija.

Otrs jautājums, kas vairāk dotu gandarījuma, apmierinājuma sajūtu man, kā jau pieminētās otras sērijas un tās galvenā varoņa Noksa fanam, ja viņš parādītu sevi arī šeit, kas arī notiek. Pieļauju, ka noslēpumainais un no citu tēlu leģendām un mītiem apvītais tēls izraisījis gana labu atsaucību, vai izraisījis ziņkārību pašam autoram, lai vēlāk veltītu viņam individuāli veltītus piedzīvojumus.

Autors, no kura līdz šim lasītais ir pat ļoti labi paticis, lai iedrošinātu laika gaitā pieķerties klāt citām viņa sērijām.

Stef Penney – Under a Pole Star

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Quercus

Manas pārdomas

Moderns vēsturiskām romantikas romāns Under a Pole Star, kas par fonu tās diviem galvenajiem varoņiem izmanto centienus sasniegt Ziemeļpolu 19.gadsimta beigās. Flora Mackie savas pirmās gaitas uz vaļu kuģa uzsāk 12 gadu vecumā, kad tēvs pēc sievas un meitas mātes nāves, negribēdams viņu atstāt vienu, paņem Floru līdzi. Ja vēl sākumā pirms pubertātes pārējie jūrnieki labvēlīgi uztver kapteiņa meitas klātbūtni, tad laikam ejot pieaug mājieni par jaunās sievietes pienākušos vietu sabiedrībā, kurai nu nevajadzētu būt uz vaļu mednieku kuģa, kur nu vēl sapņot par polārās ekspedīcijas vadīšanu.

Paralēli Amerikā, Manhetenā aug puisis Jakob de Beyn, kuru jau no bērnības fascinē sniegs un ledus, kurš ar fotogrāfijas palīdzību grib šo fenomenu izpētīt krietni tuvāk, nekā vien ziemas laikā paša zemē. Abiem lemts sastapties skarbajos Arktiskajos apstākļos, katram savā ekspedīcijas komandā, kuru mēŗķi nereti savā starpā konfliktējoši, kas tomēr neliedz uzplaukt karstasinīgām jūtām, lai spētu izkausēt tuvumā esošo ledu.

Līdz brīdīm, kad grāmatas galvenie varoņi uzsāk savstarpējus piedzīvojumus vairāk horizontāli starp palagiem, autorei izdodas labs balanss starp polārpētnieku pasaules attēlošanu un galveno varoņu romantiskajām jūtām. Diemžēl attiecībām uzņemot apgriezienus, radās sajūta, ka viņi varētu atrasties jebkurā laikā, būt pilnīgi citā amatā un lokācijās un nekas būtisks autores izpildījumā vairs nemainītos. Arktiskie ziemeļi, kā apraksti autorei sanāk visnotaļ labi (mazuma piegarša) to izpēte gandrīz paliek vien attālā fonā.

Modernības sajūtu arīdzan piešķir galveno varoņu attiecību izpausme, viņu viedokļi un to izpausme, atstājot attiecīgajam laikam stereotipiskākās negatīvās izpausmes, kuras laika gaitā mainījušās, citiem varoņiem. Nebūt negribu apgalvot, ka Džeikobam līdzīgi domājošo nebūtu eksistējuši, bet drīzāk, ka viņā izpaužas 21.gadsimtam raksturīgāka (grāmata publicēta 2016.g) domāšana un attieksmes.

Interesants aspekts ir ‘’tagadnes’’ fragmenti no 1948.gada, kad Flora jau kā seniore kopā ar citiem pētniekiem un žurnālistiem publicitātei vēl pēdējo reizi atgriežas ziemeļos un atsauc atmiņā pagātni.