Fabio Moon, Gabriel Ba – Daytripper UN Jeff Lemire – The Underwater Welder

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Ieskatoties deviņās dažādās nekrologu rakstnieka Bras de Oliva Domingos dzīves pēdējās dienās, Daytripper neviļus liek aizdomāties par visu neprognozējamo, kas ar tevi dienas gaitā var notikt, un pajautāt sev, vai esi apmierināts, kā līdz šim esi dzīvojis, ja gadītos, ka tā ir pēdējā diena. Visi vienmēr plāno nākotni, ko darīs, pirks u.c. nedēļām un mēnešiem vai pat gadiem uz priekšu, bet dažādas plānotas un ne tik ļoti izdarītas izvēles un/vai neveiksmīgas apstākļu sakritības var tam pavisam vienkārši un bez emocijām pārvilkt svītru.

Domingos tēla profesija viņam dod unikālu pozīciju, kādam, kam jāspēj iejūtīgi rezumēt aizgājēja dzīvi un dod vismaz nelielu komforta radiem un draugiem. Pašam pēc skolas bija sapnis drīzumā kļūt par (populāru) rakstnieku un izrauties no slavenā tēva ēnas, bet darbs laikrakstā no īstermiņa nodarbes pārvērtās pamata profesijā, un ir nonākts līdz brīdim, kad reizēm bērnības sapnis jau šķiet neaizsniedzams.

Nezinot šo katras nodaļas premisi, pirmās noslēgums ar galvenā varoņa nāvi nāca, kā neliels šoks, bet otrās nodaļas laikā, kad tas pats varonis atkal ir starp dzīvajiem, tikai citā vecumā, izraisīja nelielu apjukumu. Kad saproti, kas un kā, tad jau viss saliekas pa plauktiņiem un vari izbaudīt autoru paveikto darbu pilnībā. Nedaudz paredzama gan kļūst pēdējā nodaļa, kad Domingos ir sirmā vecumā, bet tas nebūt nepasliktina grāmatu, jo visas nodaļas pirms tam ir emociju piepildītas. Minu, ka daļai no galvenā varoņa piedzīvotā, jābūt ņemtai no reālas autora pieredzes, vismaz radās tāda sajūta.

Šāda veida grafisko noveli nākas lasīt pirmo reiz, varbūt tādu nav mazums, bet bez Bookdepository ieteikuma pēc citas grafiskās noveles iegādes, šaubos vai būtu paslīdējusi roka nopirkt Daytripper.

**

Tikmēr Zemūdens Metinātājs ir par daudzšķaitnaino un dažādos veidos tālu no ideāla esošo Džeku Džozefu (pēc profesijas skatīt grāmatas nosaukumu). Tuvojas mirklis, kad viņa ģimenē gaidāms skaitliskais pieaugums, bet tā vietā Džeks labāk izvēlas doties jūrā un patverties tur, lai metinātu, nevis palikt mājās pie sievas, kurai kuru katru mīļu brīdi var sākties dzemdības.

Viņa paša vārdiem, darbs prom no visiem ļauj gūt tik nepieciešamo atpūtu no pasaules. Savādā kārtā šis brīdis sakrīt arīdzan ar tēva nāves gadskārtas tuvošanos Helovīna vakarā, kad jau tā Džekam neklājas viegli, bet šis gads ir īpaši smags, kad viņam ir tikpat gadu (33) cik tēvam nāves dienā un drīzumā gaidāmas jauns, biedējošs dzīves posms ar vēl nebijušu atbildību. Vai tas būtu psiholoģiskā spriedze paša galvā vai kā citādi, bet Džeks zem ūdens metināšanas laikā piedzīvo paranormālu epizodi, kuras atrisināšana momentā ieņem pirmo vietu prioritāšu sarakstā, un tikai pēc tam būs iespējams sakarīgi tikt galā ar visu pārējo.

Džeka tēlam un raksturam ir ne mazums trūkumu un arī Džeks pats to labi apzinās. Bailes, ieskatoties spogulī un ieraudzīt ar alkoholismu sirgstošā tēva atspulgu, no dienas uz dienu tā vien šķiet kļūst arvien lielākas. Līdzību ir pat biedējoši daudz, sākot jau ar nirēja karjeru. Neskatoties uz daudzajiem lauztajiem solījumiem un citiem trūkumiem, un, lai cik maz pielikts dēla audzināšanā, tēvs Džeka acīs bija varoņa statusā. Nebūt nevar teikt, ka viņš necenstos uz to labāko, bet gribasspēks acīmredzami nebija tik spēcīgs, lai ko mainītu, līdzīgi kā ar apnicīgajām runām bārā par sapņiem vienudien atrast milzu dārgumus, kas tā arī paliek runu līmeni.

The Underwater Welder ilustrāciju stilā var atpazīt autora Jeff Lemire stilu, tas ir visai līdzīgs Essex County redzamajam, un, ja patika vienā, tad patiks arī otrā un pretēji. Krāsu ziņā ir vien melnbaltie toņi, bet kopējais noskaņojums ar nomaļu piekrastes pilsētu un tematiku ir stipri tumšāks. Nirējam Džekam Džozefam jātiek galā ar iekšējo vainas apziņu tēva nāves vakarā pirms ir iespējams uzsākt jaunu dzīves posmu kopā ar paša dēlu un cerību būt labākam tēvam.

Scott Snyder, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 5 and Vol. 6 (American Vampire #5-6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Amerikāņu vampīru piektā krājuma pirmajā stāstā Lord of Nightmares pie pavisam īsa un nosacīta uznāciena tiek pats slavenākais no vampīriem – Drakula, Carpathian sugas radītājs. Viņa vara pār saviem subjektiem ir tik spēcīga, ka visu šo laiku Drakula ir ticis turēts VMS gūstā tādā kā ‘’aizmigušā’’ stāvoklī, bet viens fanātiķa uzbrukums VMS galvenajai mītnei Londona paver draudus ne tikai cilvēcei, bet arī jebkuras citas sugas vampīriem. Vēl jo vairāk Drakulas spēks manāms uz parastajiem cilvēkiem, iedvešot tajos ļaunas un vardarbīgas domas un dziņas.

Ar The Blacklist turpinās bijušo aktrišu un draudzeņu Pērles Džounsas un Hattie Hargrove duelis, kam kārtējo reizi par pirmo mērķi krīt Pērles vīrs Henrijs. Šoreiz Pērlei nav jācīnās vienatnē, palīgā nāk ne tikai drošākā aizdomās turamā VMS organizācija, bet arīdzan viņu kontrolē esošais Skinner Sweet, kurš šķiet uz šo brīdi ir nolēmis spēlēt abās nometnes pusēs.

Varbūt noslēdzošais pavisam mazais stāsts The Gray Trader ir bijis domāts, kā sagatave kādam vēlākam krājumam, bet pats par sevi diži aizraujošs nešķita.

Kaut arī sestā krājuma pirmajā stāstā The Long Road to Hell galvenais varonis un vampīrslepkava Travis Kidd ir viens no interesantākajiem labajiem tēliem līdzās Pērlei Džounsai, bet kopumā salīdzinoši nelielais krājums sagādāja vilšanos. Sižets ir par jaunu un zaglīgu pāri, kuri pret savu gribu tiek pārvērsti vampīros. Par laimi, abi apzinās, ka nevēlas kļūt par asinsūcēju briesmoņiem…

Lielāku sarūgtinājumu sagādāja krājuma noslēdzošie astoņi īsie stāsti. Varbūt pie vainas fakts, ka katram ir savs autors un ilustrators, vai arī viņu atšķirīgais prozas un ilustrāciju stils no ierastā, bet rezultātā paliku ar +/- neizpratni, pat ja kāds no tiem deva puslīdz interesantu fonu dažam labām sērijas tēlam.

Scott Snyder, Jordi Bernet, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 4 (American Vampire #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Ceturto American Vampire sērijas krājumu, tāpat kā iepriekšējo, sastāda divi garāki stāsti un trešais tāds īsiņš, kas  šoreiz atstāts kā pēdējais.

Pirmais The Beast in the Cave norisinās ap 1871.gadu, kad Skinner Sweet un viņa (step-brother) Jim Book, kurš vēlāk kļūs par šerifu, ir kopā vienā armijas vienībā un vēsta par pēdējo reizi, kad abi vēl cīnījās vienā likuma pusē. Neliels pārsteigums bija saistībā ar iepītu sižetisko līniju par indiānieti, kur, cik var saprast, ir tā, kura kļūst par pašu pirmo amerikāņu vampīrieni, nevis bedīgi slavenais Skiners.

Ar Death Race lasītājs pirmoreiz iepazīstas ar vampīru amatierslepkavu Travis Kidd, kurš pēc traģiskas ģimenes zaudēšanas, ir nodevies atriebties vampīru rasei, tos noslaktējot pa vienam vien. Treviss, par cik viņš pamanās būt visai veiksmīgs, mazpamazām piesaista nopietnu spēlētāju uzmanību, bet vismaz pagaidām atsākās iesaistīties VMS organizācijā. Kaut arī Skiners pats personīgi nepiežmiedza Trevisa ģimeni, bet pat jauns būdams viņš atceras vainīgos vampīrus pieminam Skinera Svīta vārdu, kādēļ tad arī Death Race ir par abu kārtējo dueli.

Un noslēdoši trešais krājums ‘’nobeidzas’’ :D ar īsu stāstu The Nocutrnes, kas vēsta par jaunu amerikāņu vampīru, kura iekšējais dēmons tiek ~channelled~ into cīņā par labo un pret ļauno, kad pie vietas jānoliek daži vampīri seniori.

Scott Snyder, Sean Murphy, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 3 (American Vampire #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Amerikāņu Vampīru sērijas trešo krājumu ievada tāds kā prologa veida īsstāsts The Strange Frontier, kurā Skinner Sweet kā skatītājs no malas, bet ne tikai, vēro kaut ko līdzīgu izklaides šovam, kurā dalību ņem arī viņa leģendām apvītais tēls.

Pēc tā seko divi pamata stāsti, no kuriem pirmais Ghost War vēsta par vampīrslepkavu organizāijcas Vassalsof the Morning Stars jeb saīsināti V.M.S. slepenu misiju plašākas ASV militārās kampaņas aizsegā. VMS nosūta grupiņu cilvēku, starp kuriem brīvprātīgi piespiedu kārtā ir arī Pērles Džounsas vīrs Henrijs, bet kas tad tas būtu par Amerikāņu Vampīru stāstu, ja arī Skinner Sweet kaut kā nebūtu uzodis par šo pasākumu. VMS pats augstākais mērķis kopš tās pastāvēšanas ir bijusi pilnīgi visu vampīru iznīcināšana, bet nekad tā nav kautrējusies vispirms izmantot un bieži vien piespiest citus vampīrus, kā Pērli, palīdzēt šī mērķa sasniegšanai. Tikmēr ar Henriju lieta tāda, ka kaut gan skaļi to viņš nevēlas atzīt, bet par spīti laimīgajiem mirkļiem dzīve nostāk klusā lauku vidē ir bijis pārāk liels slogs un pasaulē virmojošais karš sauktin sauc darīt šo to lielāka mērķa vārdā.

VMS misijas uzdevums sākotnēji diezgan vienkārš – iznīcināt vampīru midzeni un pasargāt pārējo nezinošo ASV armiju no lieka riska, bet atklātais* ierobežotās informācijas dēļ ne tuvu nav no gaidītā.

Otrs stāsts Survival of the Fittest arīdzan norisinās Otrā pasaules kara noskaņās un turklāt arī paralēli ‘’Spoku karam’’. Lai izdzīvotu stiprie (un labie) VMS nosūta divus savus aģentus Felicia Book un Cashiel McCogan, ar kuriem lasītāji jau ir  iepazīstināti iepriekš, dziļi ienaidnieka teritorijā, jo ir izskanējušas baumas, ka doktors vārda Erik Pavel ir izgudrojis līdzekli pret vampīrismu, un, gluži kā ar iepriekšējo stāstu, arī šajā klātienē atklātais ir daudzkārt vairāk un varenāk!

********Apzināto maitekļu zona********

*Jāpānas plāns radīt superinfekciozu vampīru sugu, kuras kodiens pārvērš cilvēku pilnīgā zvērā bez jebkāda iepriekšēja ‘’es’’.

Scott Snyder, Stephen King, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 1 (American Vampire #1) and Vol. 2 (American Vampire #2)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Divi stāsti divu meistarīgu autoru izpildījumā. Ja par šausmu žanra karali to daudzmaz droši varu bilst, tad Skotu Snaideru, kura vārds šķiet vairāk dzirdēts saistībā ar Betmenu, lasu pirmoreiz. Katrs no autoru stāstiem savā ziņā ir gan par nāves procesu un pārtapšanu vampīrā, gan šo konceptu nenoliedzamo salīdzinājumu ar amerikāņu dzīvesveidu, ko autori piemin kā priekšvārdā, tā pēcvārdā.

Skota Snaidera piedāvātais stāsts norisinās lielākoties 1920.tajos gados un ir par slavas kāro un Holivudas starmešu pievilināto Pearl Jones, kuras sapņi un skatījums uz pasauli vienā vakarā tiek sagrauti asins tumši sarkanajā nokrāsā. Pērle Džounsa tiek pārversta par vampīru, bet savu roku viņas īpašībās pieliek Skinner Sweet, padarot viņu par otro līdz šim zināmo jaunāko Amerikāņu vampīru sugas pārstāvi, kurus nenogalināsi ar saules gaismu vai kaut kādiem tur koka krustiem un uz ķiplokiem vispār nav vērts virsū skatīties.

Tomēr gods būt par pirmo šāda tipa vampīru, no kura baidās pat eiropas izcelsmes senie asinssūcēji, pienākas jau pieminētajam banku laupītājām Skinner Sweet, kuru spožajā dienas izceļ Stīvens Kings un kurš jau pirms kļūšanas par vampīru bija neatgriezeniski samaitāts. Abu autoru gadījumos stāstus lieliski papildina Rafael Albuquerque ilustrācijas.

Mežonīgie rietumi, trakie divdesmitie un dzīvību dodošo un gardo asiņu pilnie vienkāršie ļaudis pa vidu varas un ietekmes sadursmēm starp jaunā un vecā tipa vampīriem!

Vol2

Otrais Amerikāņu Vampīru sērijas krājums lasītāju vispirms aizved uz topošo grēku pilsētu Lasvegasu, kad lielais Hūvera dambis vēl pavisam nesen ir tikai ticis pabeigts, bet Skinner Sweet jau ir pamanījies iekotelēties, lai vairākiem tūkstošiem strādnieku piedāvātu dažnedažādas iespējas nopelnīto izterēt. Nav arīdzan nekāds pārsteigums mirklī, kad sāk parādīties līķi, tomēr ierastais aizdomās turamais, lai cik nešpetns būtu, var gadīties arī nebūt īstais ļaundaris šajā jautājumā.

Otrais krājumā iekļautais stāsts ir par Pērli Džounsu un viņas mirstīgā vīra Henrija dzīvi klusā un nomaļā lauku vidē, par bailēm par konstantajiem draudiem no citiem vampīriem, un gan par Pērles bažām reiz zaudēt Henriju, vai nevajadzētu viņu ‘’pārvērst’’, un tieši tāpat arī no Henrija puses. Tāda viesloma ir bijušajai Pērles draudzenei Hattie Hargrove, kura arī reiz loloja sapņus kļūt par slavenu aktrisi, bet pēc kļūšanas par vampīru glabā sevī rūgtas jūtas pret Pērli un dziļu vēlmi viņai atriebties.

Sandman: The Dream Hunters & The Sandman: Endless Nights by Neil Gaiman

Nīla Geimena un P. Craig Russel kopdarbs pie Sandman: The Dream Hunters ir ar rietumu pasaules skatījumu un idejām apstrādāta japāņu izcelsmes leģenda/mīts/pasaka par negaidītu iznākumu derībām starp lapsu (viņa) un āpsi (viņš) par to, kuram izdosies pierunāt vientuļu mūku pamest templi un lauksaimniecībai derīgo zemi ap to, lai nomainītu drēgnās migas pret daudzkārt jaukāku mitekli. Ne viens, ne otrs no kustoņiem nebija rēķinājušies, ka viņu centieni maskējoties un piesolot lielas bagātības neatstās uz pieticīgo mūku ne mazāko iespaidu, bet vēl jo mazāk viltīgā lapsa varēja domāt, ka pati iekritīs mīlestības slazdā. Tikmēr netālu dzīvo turīgs vīrs vārdā Onmyoji, kuram ir tā laime dzīvot kopā ar sievu un konkubīni, kuras savā starpā neķildojas, tomēr nekas viņa sirdī nespēj radīt mieru un apmierinātību ar esošo. Viens skatījums uz šo komiksu būtu divu galēji atšķirīgu vērtību un dzīves filozofiju sadursme, bet vienlaikus The Dream Hunters ir beznosacījumu mīlas stāsts starp lapsu ar spējām pārvērsties daiļā sievietē un mūku, kuram, lai sasniegtu pilnu laimi, nav nepieciešams diži daudz.

Katra Endless Nights nodaļa ir veltīta kādam no nelielās Mūžīgo ģimenes. Sākot ar Nāvi, kura pierāda, ka pat grāfs, kuram 18.gs ir bijis pa spēkam radīt laika burbuli, tādejādi pasargājot gan sevi, gan pieaicinātos viesus, nav lemts izbēgt no viņas tvēriena. Bet vēl interesantāks šķita stāsta ‘’tagadnes’’ momenti ar tūristu Venēcijā, kuram bērnībā bija tas gods bez letālām sekām sastapt un pat pārmīt pāris vārdus ar Nāvi.

Krājums dod nelielu ieskatu par katru Mūžīgo ļaujot lasītājam skatīt mirkļus, kuriem citkārt lielajā The Sandman sērijā vienkārši nav laika pievērsties. Iekārei veltītā nodaļa ir gan par lielo mīlestību, gan varaskāri, kā arī par prastu dziņu pēc miesas. Sapnis savā nodaļā piedzīvo kārtējo vilšanos mīlas frontē, bet vēl fascinējošāk šķita sastapt Delīriju mazotnē, kad viņu vēl varēja saukt par Delight.

Tikmēr Iznīcība uz laiku pieliek roku nākotnes artefaktu arheoloģiskajos izrakumos, bet Liktenis turpina nebeidzamo pastaigu pa savu dārza labirintu, neizlaižot no rokām grāmatu, kurā sarakstīts viss par visu un visiem, par visu kas ir bijis, ir un būs. Nodaļa bez košām ilustrācijām vai galvu reibinošiem notikumiem, bet kā reizi vēlreiz izdevies krājuma noslēgums. :)

Neil Gaiman, Michael Zulli, Jon J. Muth, Mikal Gilmore, Charles Vess – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Morfejs jeb Sapnis ir miris pēc nežēlīgas cīņas ar trim fūrijām un gan radinieki un Sapņa pasaules iemītnieki, kā arī visi pārējie ir zināmā šokā. The Wake atspoguļo visu bēru procesu, un kaut arī uzreiz dzimst jauns Sapnis (cikls nepārtrūkst, bet tā vietā pārtrūkst konkrētās personības dzīves stīga), jo kā gan var nogalināt idejas un darbības fizisku konceptu. Tomēr sēras tik un tā ikvienam ir patiesas, sāp par zaudējumu vienalga, kādi būtu pretargumenti. Pat ja Sapnis nu jau atšķirīgā raksturā, no vienas puses ar visām iepriekšējām atmiņām, bet vienlaikus arī bez iepriekšējas pieredzes savā amatā, Morfeja nāve ir sajūtama visapkārt un katrs pārdzīvo atšķirīgi.

Pat ja tas šobrīd guļ kaut kur dziļi, dziļi atmiņu krātuvju tālākajos plauktos, atliek varbūt tik ļoti uz to nekoncentrēties, lai katrs no mums arī atcerētos Morfeja bēres, jo apmeklēja tās pilnībā ikviens zemieties. Tas pats arī attiecas uz dažādākajiem mazākas un lielākas nozīmības tēliem, kuriem ir bijis tas gods pavīdēt starp The Sandman lapaspusēm, un līdzīgi kā devītajā krājumā, The Wake ļauj atsaukt atmiņā daudzus no tiem. Kā vienu no tiem gribētos izcelt vairāk kā sešus gadsimtus veco Robert Gadling, kura garās dzīves noslēpums nav nekāda slepenā recepte – viņš vienkārši atsakās mirt. :D Pat pēc Morfeja bērēm, kad viņam to piedāvā Morfeja māsa Nāve.

Katrs sēras, sirdssāpes un tuva cilvēka aiziešanu pārdzīvo citādāk, un visinteresantākais, smaidu raisošākais un saistošākais šķita tas, kā Sapņa krauklis Metjū no pilnīgas atteikšanās aprast ar jauno situāciju, iziešanu cauri visām sērošanas stadijām un rezultāta galapunktu, kad jau viņš uzņemas šefību pār jauno Sapni, dodot viņam padomus šur un tur. :)

Ja neskaita pēdējos divus komiksus Exiles un The Tempest, tad The Wake ir The Sandman sērijas noslēgumam nebūtu ko pielikt vai atņemt. Nīla Geimena teksts un Michael Zulli ilustrāciju kopdarba rezultātā radītais noskaņojums ar Morfeja bērēm burtiski kļūst par atvadīšanas gan no Sapņa, gan no viņa pasaules un sērijas; reizē sajūta, ka atvadās viņi no pašu radītās pasaules, un reizē arī no lasītāja un sērijas fana. Labi, ka man vēl ir divi krājumi, ar kuriem pagarināt personīgo atvadu periodu.

Pirmdienas teikums #169

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

It was like the way one knows things in dreams where you know that you’re a secret agent, or that your brother is trying to kill you, or that the egg in your hand will soon hatch into a photograph of your true love…

Neil Gaiman – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)

Neil Gaiman, Marc Hempel, Richard Case, D’Israeli, Teddy Kristiansen, Glyn Dillon, Charles Vess, Dean Ormston, Kevin Nowlan, Frank McConnel – The Sandman, Vol.9: The Kindly Ones (The Sandman #9)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Kaut arī Mūžīgie pēc savas būtības, kā ideja un funkcijas izpildītāja fiziski reprezentatīvais veidols, ir nemirstīgi, katrs, piemēram, Delīrijas vai Sapņa personības individuālais mūžs gan tāds ir. Uz tā tad arī pamata balstās sērijas devītais krājums, kas salīdzinoši ir arī viens no visapjomīgākajiem visā sērijā.

The Kindly Ones ir ne tikai vienkārši no gaisa pagrābts vārdu salikums, tas arīdzan ir viens no daudzajiem nosaukumiem, kas ticis dots trijām vienlīdz kā ikviena likteņa satura vērpējas, tā arī dzīves stīgas ilguma lēmējas. Bet Sapnis savas rīcības dēļ, 7.krājuma Brief Lives noslēgumā nogalinādams dēlu Orpheus, kaut arī pēc paša lūguma, tagad ir izpelnījies trīs fūriju dusmu viļņus, kurām pēc seniem likumiem ir tiesības pēc pilnas programmas sodīt ģimenes/radinieku asins izlējējus , neskatoties nedz uz sodāmā statusu, nedz varbūtējiem attaisnojošiem apstākļiem.

Interesants ir ne tikai šī pieminētā sižeta līnija. Tādas ir arī jau daudzās mazākās viscaur krājumam, sākot ar kraukļa Metjū jautājumiem par Sapņa kraukļiem pirms viņa un jauna Korintieša radīšana, atceroties, kāds izvērtās gals iepriekšējam Korintietim un iemesli tam, vai daudzās atkal redzēšanās ar tēliem no agrākiem krājumiem. Tai skaitā Thessaly no A Game of You, kurai ir visai liela loma tajā, kas ar Sapni notiek šī krājuma ietvaros. Sasaistīti arī jāatzīmē un jāpiekrīt daudziem lasītājiem pirms manis, ka lieliski tiek savilkti kopā gali uz daudziem iesāktiem jautājumiem pirms sērijas noslēguma.

Ne tik ļoti piesaistīja Delīrijas pazudušā suņa meklējumi. Bet vissaistošākais no visiem apakšsižetiem bija par mazo puiku Danielu un viņa māti, kuras rīcība un izvēles, lai atgūtu nolaupīto dēlu, kā arī lielāku spēku iejaukšanās, ietekmē Liktens nenovēršamo plūdumu.

Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.