James Grady – Mad Dogs

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Forge

Manas pārdomas

Kad slepenā CIA trakonamā tiek nogalināts psihoterapeits, bet pieci ieslodzītie labi apzinās, ka neviens no viņiem to nav pastrādājis, ir vien divas rīcības izvēles. Vai nu palikt un visticamākajā kārtā uzņemties vainu par pastrādāto, kas zina, kādu sodu viņiiem izdomātu, vai arī bēgt un censties pašiem noskaidrot patiesību. Tā aizsākas piecu ne līdz galam realitātē eksistējošu personāžu piedzīvojums Mad Dogs grāmatas ietvaros.

Kompāniju sastāda Russell, Zane, Eric, Haley un grupas līderis Viktors. Katram ir savs stāsts un iemesls, kas licis zaudēt saprātu un nonākt situācijā, kurā vajadzīga 24/7 aprūpe un zāļu kokteilis, kurus nevar izlaist brīvē, lai gadījumā viņi neizpaustu kādu valsts noslēpumu. Starp tagadnes ainām un grupas cīņu pret laiku, lai noskaidrotu, kas īsti noticis, jo zāļu pieejamība neeksistē un pienāks brīdis, kad neviens no piecinieka nespēs sevi pat nedaudz kontrolēt un saprast realitāti, katram tiek dots savs stāsta fragments, kas parāda katalizatora epizodi un misiju, kas kalpojis par iemeslu veselā saprāta zaudēšanai. Dažam tas ir noticis salīdzinoši nesen šajā gadsimtā, dažam drusku pasenāk Vjetnamas kara ietvaros. Viens ir bijis ilgstošs aģents slepenajā pasaulē, bet cits vairāk bijis vien kā bandinieks, kas iegrūsts nelegālajā ļaundaru pasaulē, lai iegūtu aģentūrai noderīgu informāciju, bet kā personība tai nav interesējusi, bet psiholoģiskā trauma likusi nonāk speciālā slimnīcā.

Stāsta manieres izklāsts varbūt pavisam loģiski diezgan bieži ir haotisks un nedaudz nesakarīgs, ko varētu arī sagaidīt un saprast, ja notikumi tiek izklāstīti no galvenā varoņa Viktora puses, kurš, kā jau minēts, ir viens no ‘’trakajiem’’. Diemžēl autoram neizdodas pārliecinoši ieviest dramatisma momentu, saprotami ar grāmatas pirmajām nodaļām likt saprast, kāpēc šī viena psihoterapeita slepkavība būtu tik svarīga, lai riskētu par grēkāžiem pataisīt piecus trakos, nevis atrastu vieglāku un drošāku risinājumu slepkavībai citos apstākļos un lokācijā.

Nebūt nevar teikt, ka Mad Dogs būtu galīgi nelasāma vai citādi neinteresanta, bet tās īpatnējībai ir jāsagatavojas. Labi saskatāma ir autora ideja par slepkavības norises vietu un pirmajiem aizdomās turamajiem, bet tālakais izpildījums liek vēlēties, ko drusku vairāk. Ir viegli iztēloties, ka izcelsme grāmatai bijusi labā īsajā stāstā (vien minu, neesmu meklējis, vai tā ir).

Carin Gerhardsen – The Last Lullaby (Hammarbyserien #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Books

Manas pārdomas

Imigrante no Filipīnām un viņas divi Zviedrijā dzimušie bērni, vien divus un četrus gadus veci, tiek atrasti kopā nežēlīgi noslepkavoti. No nozieguma vietas ir skaidrs, ka māte nogalināta pirmā un bērni tajā brīdī bijuši aizmiguši, izslēdzot varbūtību, ka viņi būtu notikušā liecinieki, pēc kā var secināt, ka uzbrukums bijis ļoti personīgi motivēts. Turklāt pastrādāts aukstasinīgi bez lieka satraukuma.

Kurš gan tā bez emocijām un sirdsapziņas pārdzīvojumiem varētu ne tik vien nogalināt, bet atņemt dzīvību vēl tik maziem bērniem? Šādu un tam līdzīgus jautājumus nākas uzdot detektīvam Konijam Sjobergam, viņa kolēģiem Petrai Vestmanai un Džamalam Hamadam, kā arī citiem izmeklēšanā iesaistītajiem. Un ja liekas, ka jau tā detektīviem būtu par maz ko darīt, nākas uztraukties par kolēģi vārdā Ēriks Eriksons, kurš tā vien šķiet pazudis bez vēsts.

Attiecībā uz pazudušo kolēģi, Konijam nākas apjaust un aizdomāties, cik gan maz par šo vai citiem kolēģiem ārpus darba ietvariem viņš zina. Cik labi vai slikti pazīstama persona, ar kuru Ērika gadījumā kopā nostrādāti vairāk nekā desmit gadu. Cik ļoti pašam ir interesējis ieskatīties tālāk aiz pirmā iespaida, uzzināt ko vairāk, pat ja kolēģis savu iemeslu dēļ ir izvairīgāks no personīgiem jautājumiem, savrupāks un citādi šķietami savādāks. Uzzinot traģisko pagātni, kas nenovēršami izmainījusi Ērika uzvedību un dzīvi, Konijam un citiem kolēģiem nākas daudz pārdomāt arīdzan pašiem par sevi.

Viens no sociālajiem un psiholoģiskajiem tematiem/jautājumiem The Last Lullaby ietvaros tiek izvirzīta vainas apziņa gan par paša pastrādāto, gan netiešā veidā, ko esi varbūt pat aiz neuzmanības vai bezdarbības pieļāvis. Kā tas reizēm sagrauž tevi no iekšienes, nemaz neprasot kādu ārēju sodu vai nosodījumu no citu puses.

Tāpat autors turpina ieskatu detektīvu personīgajās dzīvēs ārpus darba. Konija gadījumā viņš uzzina krietni vairāk par savu bērnību un paša pagātnē notikušu traģēdīju, ko mazā vecumā dēļ (3g.v.) ir līdz šim aizmirsis. Ko vecāki bērna pasargāšanas nolūkos līdz šim noklusējuši. Petra joprojām cīnās pret vīriešu pasauli policijā un tās reizēm postošo ietekmi, kuru kolēģis Džamals cenšas izmainīt un būt viens no labajiem piemēriem, neskatoties uz ofisā sēdošo priekšniecību.

Nonākot pie sērijas pēdējās grāmatas, var teikt, ka būšu iepazinis un pieradis pie autora stila, un šī no pirmajām trim šķita vislabākā.

Carin Gerhardsen – The Cinderella Girl (Hammarbyserien #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Books

Manas pārdomas

Gandrīz vientuļā māte (vīrs komandējumā uz Japānu) vairs nespēj izturēt zīdaiņa slimības izraisītās raudas un vēlā nakts stundā, kā vienīgo risinājumu izdomā pastaigu turpat pa rajonu, cerot tā nomierināt dēlu, tikmēr atstādama trīsgadīgu meitu vienu pašu. Divas māsas (vecākajai Jennifer 16 un jaunākaijai Elise 14) katra diena ir kā neliels izaicinājums, kad katru vakaru pie mātes dzīvoklī sarodas pudeles brāļi. Reizēm kopā vai atsevišķi Dženifera un Elīza sastrādā ko tādu, ko skaidrā prātā nākošajā dienā sanāk nožēlot, citkārt Dženifera saņemas un uz īslaicīga drauga rēķina izraujas no ierastās vides, lai atpūstos uz prāmja un tā piedāvātajām izklaidēm. Kā vienā, tā otrā situācijā ir personas, kuri, pašiem vēl nezinot, pieņem pēdējos lēmumus savā dzīvē.

Izmeklētāju pusē ir tie paši Konijs Sjobergs un Petra Vestmana, kā galvenie, bet abiem lielākā uzmanības fokusā pievienojas arīdzan vēl detektīvi Jamal Hamad (arābu izcelsmes vecāki), un Sandens, kura galvenā liksta mājās ir rūpes par meitu, kuras invaliditāte nav tā ārēji uzreiz pamanāma, bet vienalga ir gana liels šķērslis, lai pilnvērtīgi un bez uzraudzības izbaudītu dzīvi.

Hammarbyserien lielā ir sociāla rakstura ideju kriminālromāns, kas šajā grāmatā divos atsevišķos noziegumos, kuri kā jau izdomātā romānā, ir arī nedaudz saistīti viens ar otru, apspriež dažāda veida problēmjautājumus. Vien brīžiem rodas sajūta, ka kaut kas tomēr līdz izcilākam rezultātam pietrūkst. Sākot jau ar to kā kolēģi periodiski joko par dažādiem arābu jautājumiem ar Džamalu, vai kā Petrai mūždien jācīnās pret vīrieša pasauli policijā. Kaut arī drusku pakaitināja, ka atkal Petra saskaras ar kādu vīrieti, kurš cenšas viņu izmantot, atkal vīrieši ir tie sliktie, pat tiešais priekšnieks Konijs pamanās nokļūt viņas neapmierinātības un dusmu krustugunīs, tad nevar noliegt ne to, ka līdzīgas situācijas arī ārpus izdomāta romāna reāli atgadās, ne to, ka Petra varētu īsā laika periodā varētu tādās nokļūt.

Kamēr mātes pastaiga izrādās letāla un pēdējā viņas mūžā un policija uzreiz nespēj noskaidrot viņas identitāti, tikmēr trīsgadīgajai meitai, nezinot kur un kāpēc māte ar brāli pazuduši, jāizdzīvo vienai pašai citkārt tukšā dzīvoklī. Līdzi mātei nav nedz kādi personu apliecinoši dokumenti, ne ir kāds nozieguma aculiecinieks tik vēlā stundā, ne arī būtu kāds, kas grieztos policijā par pazudušu personu un dēlu, kas smagā, bet stabilā stāvoklī tiek nogādāts slimnīcā.

Bet otrā situācijā māsai Elīzai, kura tā paļāvusies uz vecākās māsas atbalstu, jo no mātes dzērājas to nesagaidīt, jānoorientējas ātri, lai jaunajā situācijā iegūtu jaunu stabilitāti un sliktu izvēļu dēļ nenonāktu mātes ‘’kurpēs’’ vai vēl sliktāk, kā māsa nesagaidītu pilngadību.

Ken Follet – Whiteout

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dutton

Manas pārdomas

Stanley Oxenford un viņa zinātnieku komanda ir tuvu kārtējam zinātniskam izrāvienam un atklājumam medicīnā, zāļu jomā, bet, pirms tam vēl jānokalibrē precīzi bīstama vīrusa Modiba-2 (Ebolas paveida) anti-vielas un zāles pret gaisa pilienu ceļā pārnesamu elpceļu slimību. Lai arī veiksmīgs iznākums ir teju drošs, tad negatīva publicitāte, sponsoru atteikšanās no projekta finansēšanas tā dēļ, varētu sagraut visu līdz šim tik lieliski sasniegto.

Antonia ‘’Toni’’ Gallo ir vien nesen noalgotā par drošību un visiem ar to saistītajiem protokoliem noalgotā Oksenforda galvenajā bāzē Skotijā ar iesauku Kremlis, bet grāmata iesākas jau ar pirmo nopietno pārbaudījumu, kad spontānā pārbaudē pirms Ziemassvētku vakara nesakrīt bīstamu vielu esamība uz vietas ar to, kas atzīmēts žurnālos un reāli esošo. Ātra domāšana un nekrišana panikā palīdz veiksmīgi novērst potenciālu katastrofu, bet daudz netrūktu, lai bijušajai policistei būtu jau jāmeklē jauns darbs.

Tikmēr Stenlija ģimenes īpašumā visa tuvākā ģimene, bērni un mazbērni, pulcējas uz ikgadējām svinībām neko nenojausdami par knapi novērstu katastrofu, par pārbaudījumiem tēva firmas un viņa sasniegtās bagātības, pašu mantojuma izdzīvošanai. Ja vēl masām Mirandai un Olgai katrai ir savas iekšējās ģimenes drāmas, tad brālis Kitam tas vairāk saistīts ar nevien pie Black Jack spēļu galda iekrāta parāda ceturtdaļmiljona apmērā, bet arī no kriminālās pasaules aizņemtas naudas, kuru drīz tās aizdevējs vēlas atgūt.

Šādi Kits kļūst par Whiteout grāmtasvienu no ļaundariem. Vēl jo vairāk, jo Kits savā rīcībā nesaskata neko sliktu, vairāk tiek vainots neģēlis tēvs, kuram bija žēl palīdzēt dēlam (jau otro reizi) atmaksāt azartspēlēs zaudēto, turklāt vēl atlaidis viņu kā izcilu IT speciālistu no paša firmas. Tas nekas, ka par iemeslu tam fakts, ka zadzis no tās. Vien pa mazam brīdim piezogas sirdsapziņas paliekas, ka paša ricība varbūt nav ne ar ko attaisnojama. Bet bez salauztiem kauliem vai zaudētas dzīvības izkultos no jaunā parāda Kits ir pierunāts apzagt tēva firmu, šoreiz ne finansiāli, bet ar nolūku izzagt bīstamu vīrusu no ‘’Kremļa’’.

Diemžēl Whiteout izvēršas par tādu neizdevušos dažādu žanru mistrojumu. Sākuma daļā trillera elements ar apdraudējumu Oksenforda firmai, vīrusa nozagšanas plāniem pat paliek fonā, lai varētu risināt dažādās iekšējās dažādo radu ģimenes drāmas. Tam vēl pievienojas divu tīņu Krega un Sofijas (Stenlija mazbērnu) ieskatīšanās vienam otrā, kas vēl vairāk pastiprina sajūtu ‘’ko gan es lasu?’’, ‘’kam gan šis vajadzīgs?’’.

Kaut arī vēlāk pirms notikuma var saprast autora domu, kāpēc kaut kādiem diviem tīņiem dod vārdu vairākās nodaļās, kamēr kaut kur citur birest teroristu pasūtīta zādzība, tad tikai vēl vairāk pastiprina faktu, ka autoram Kenam Folletam šoreiz iecerētajā Whiteout trillerī pazūd uzmanība un fokuss no galvenā. Parāk daudz ir bijusi vēlme vienā grāmatā iepīt atšķirīgas perspektīvas un citas papildus mazākas sižetiskās līnijas. Pa starpu iespaidu vēl pabojā vairāki citi Kitam līdzīgi sekli, tizli un citādi ne pārlieku gaiši prāti, kā rezultātā no līdz šim trīs lasītajām autora grāmatām šo noteikti varu saukt par sliktāko.

John Katzenbach – The Wrong Man

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ballantine Books

Manas pārdomas

Maiklam O’Konelam beidzot ir palaimējies atrast savu lielo mūža mīlestību Ešlijas personā. Diemžēl, izskatās, ka neviens cits nebūs nonācis pie tādas pašas atziņas ne iekārotā (vienas nakts sakara) meitene, ne viņas vecāki vai pašreizējā mātes partnere, vai viņas māte. Ko gan lai puisim atliek iesākt, kā vien censties pierādīt savu jūtu patiesumu darot visu iespējamo, lai viņš un Ešlija būtu kopā uz mūžu?! Paši, kā saka, vien vainīgi…

No Ešlijas un viņas radu perspektīvas Maikla uzmācība nav nekas, par ko varētu pasmaidīt. Ja ne vēl sākumā var sevi mierināt, ka gan jau ar laiku puisim līdz smadzenēm aizies meitenes atraidījums, tad ātri vien piezogas ar nolūku izraisīts baiļu un pat šausmu faktors, jo Maikla izsekošana un vajāšana, pat apzināta destruktīva iejaukšanās Ešlijas tuvāko cilvēku dzīvēs, lai, tā teikt, novāktu viņus no ceļa un izolētu Ešliju vienu, pieaug nekontrolējami.

Scott Freeman, Ešlijas tēvs, vien nejauši atrasdams anonīmu vēstuli Ešlijas istabā ar domu ‘’ja tu nevari būt mana, tu netiksi arī nevienam citam’’ izraisa gana lielas bažas, lai sāktu uztraukties un it kā bez iemesla piezvanīt meita, lai starplinkus uzjautātu, kā sokas. Vien, kad Maikla centieni ir eskalējušies, Ešlija sāk iesaistīt palīdzību, bet arī Skots viens pats, kā izrādīsies, nebūs darītājs. Kopā ar bijušo sievu advokāti Sally un viņas partneri vietējās skolas futbola treneri Hope, četrone ne būs piepūlēšanās un iekšējo sarkano līniju pārkāpšanas nonāk pie plāna, kas atbrīvos meitu no Maikla mīlestības apliecinājumiem.

Autors John Katzenbach interesantā veidā grāmatā iekļauj vēl trešo ieinteresēto pusi, kad ‘’tagadnē’’ kādam anonīmam autoram kāds, nomainījis personāžu vārdus, pamazām atklāj reiz notikušo. Reizēm nelielās nodaļu fragmentos iekļautās diskusijas starp abiem, vai autora paša izpētes centieni noskaidrot, kas gan īsti reiz noticis, ir pat interesantāki, kā tā brīža Ešlijas situācija. Kopā autoram izdodas aizraujošs spriedzes trilleris, bez lētiem pavērsienu trikiem, kad gan pēc mājieniem grāmatas sākumā, gan tās gaitā, saproti, ka beigas kādam nebūs laimīgas, lai kā viss noslēgtos.

Thomas Gifford – The Assassini

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Arrow Books

Manas pārdomas

Māsas un mūķenes Valentīnas, pasaulē izslavētas autores un kabargas Baznīcas pēcpusē, zvana brālim, ka viņa atgriežas ciemos dzimtajā pilsētā un vēlas obligāti kaut ko svarīgu izstāstīt, pārsteidz brāli Bendžaminu ‘’Benu’’ Driskilu nedaudz nesagatavotu. Kas gan varētu būt tāds, ko pašpietiekamā māsa vēlētos viņam atklāt, kas būtu tik svarīgs. Turklāt Benu nepamet iespaids, ka māsa izklausījusies nobijusies. Kam acīmredzami būs bijis pamats, jo cerētās atkalsatikšanās vietā māsa saņem lodi pakausī, bet Bena pasaule līdz ar to var sākt griezties uz riņķi, nezinot kuram īsti vairs ticēt. Bet viens gan ir skaidrs, ka kādam nāksies par to atbildēt.

Bens atšķirībā no māsas un lielā mērā pat tēva dzīvo un strādā ārpus reliģiskās pasaules, ikdienā pat bieži neiedomājoties par to. Tomēr māsas slepkavība un paša apņemšanās noskaidrot kas ir kas, to pamaina. Vispirms jau kā īstenam detektīvam Benam jāaplūko gan pašreizējais projekts/grāmata pie kura Valentīna strādājusi, gan pirmais paveidiens, ko pati māsa noslēpusi no citiem un atstājusi bērnības slēptuvē, lai vien brālis varētu to atrast. Gan topošā grāmata, gan pavediens (fotogrāfija) saistīta ar Otrā pasaules kara laiku un Parīzi, ar Nacistiskās Vācijas okupācijas laiku un Baznīcas sadarbību ar to. Kādam tā vien šķiet ir labāk paticis, ka pagātne paliek pagātnē un netiek lieki no jauna uzrakta un cilāta.

Bet Bens nebūt nav vienīgais detektīvs šajā izmeklēšanā, arī pati Baznīca un Vatikāns ir ieienteresēts iekšēji izmeklēt gan Valentīnas, gan vēl vairāku citu personāžu nāves, kuras visas kā viens vienā vai citā veidā norāda pieminētās pagātnes laika sprīža virzienā. Brīžiem atsevišķi, brīžiem kopīgiem spēkiem Benam palīdz mūks Artie Dunn, kurš pats būdams populārs autors, lai gan izdomāto romānu lauciņā, ir pazinis Valentīnu ne tikai kā kolēģi. Par tikpat lielu palīdzi izmeklēšanā kļūst Valentīnas tuvākā draudzene un žurnāliste mūķene Elizabete, kura, kā pienākas šāda tipa romānam, pat tik nopietnā momentā piesaista Bena aci, kam nebūt nepalīdz pašas šaubas par vēlēšanos palikt mūķenes statusā, vai noraidošā attieksme pret draudzenes Valentīnas līdzīga tipa izgājieniem.

Līdzīgā manierē, kaut arī krietni tuvāk fona aizkulisēm, varētu pieminēt Bena advokāta karjeras (arī dzīves) mentoru Drew Summerhays (82g), kurš tāpat kā paša tēvs kā astoņkājis no tāltālās ASV piedalās un ietekmē notikumos Vatikānā. Viss aiziet pat tikt tālu, katrs cenšas vērpt stāstu sev par labu, ka grūti paliek saprast, kam gan var vairs uzticēties. It īpaši, ja ceļo no Aleksandrijas Ēģiptē uz Parīzi un pēcāk Īriju un atpakaļ uz Romu, bet visur tā vien šķiet uzduries kādam nesen vai tikko nogalinātam.

Tam visam vēl pa virsu, kas tikai vēl vairāk saduļķo ūdeņus, tā teikt, lai nepaliktu par garlaicīgu, saspīlējumu Vatikānā un ārpus tā rada pāvesta Callistus IV jau tā vājās veselības vēl vairāk pasliktinājies stāvoklis, liekot domām virzīties jauna pāvesta izvēles priekšā. Kas zina, varbūt viens no potenciālajiem kandidātiem jau laiks cenšas izdzēst neglaimojošu pagātni.

James Patterson, Michael Ledwidge – Step on a Crack (Michael Bennet #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vision

Manas pārdomas

Psiholoģiskā slodze no 10 bērnu (visi adoptēti) detektīvam Michael Bennett jau tā ik dienu ir liela, bet, kad tam pievienojas sievas, kurai pat nav vēl 40 gadu, terminālā vēža diagnoze, ne kurš katrs varētu apvienot profesionālu darba un mājas soli. Bet tieši tas Maiklam jādara, ja ir vēlēšanās aizturēt ļaundarus viņa vārdā nosauktās sērijas pirmajā grāmatā.

Ļaundaru plāns no lielas grupas slavenību vienlaikus izspiest vairākus desmitus miljonus dolāru ir komplicēts un gandrīz līdz pašam beigām izcils. Vispirms vajadzīgs noorganizēt liela mēroga bēres, kurām par upuri tiek izraudzīta bijušā ASV prezidenta sieva. Zinot, kur bēres tiks rīkotas, var jau laikus izplānot arī aizbēgšanas plānu un maršrutus, lai uz svešzemju kontos aizskaitīto naudu pēc kāda laika varētu arī sākt tērēt. Kā jau teikts, ģeniāli, ja vien noziedznieki savos plānos būtu rēķinājušies ar detektīvu Maiklu Benetu.

Step on a Crack, kā jau piederas romānam ar Džeimsa Patersona vārdu uz tā, nodaļas vārds reizēm jāliek pēdiņās, jo drīzāk, kas viņam saucas par nodaļu citam autoram būtu knapi viens vai divi paragrāfi. Labi saprotams, ka tas aiz tā, lai mudinātu lasītāju nepārtraukt lasīšanu, izlasīt vēl vienu un tad vēl vienu ‘’nodaļu’’, bet, kā jau minēts, tās tik īsas, ka labāk izvēlos ignorēt skaitli pirms chapter, jo tas patiesība neko šādā grāmatā neizsaka.

Lai arī zinu, ka Step on a Crack ir daļa no teiciena, tad tam ar grāmatas sižetu šoreiz grūti saskatīt saistītbu, ja vien nesāk pievilkt domu, ka dzīvē kā tādā vēlams piesastīt veiksmi, centies izvairīties no pretējā, bet tad jau nosaukumos varētu aiziet galējības. Kaut kas uz ‘’The Funeral Siege’’ pusi šķistu atbilstošāks.

Patersona grāmatās, kuram tikpat kā vienmēr ir otrs autors, grūti saprast darba sadalījumu, ja tāds vispār bijis, un ar Michael Ledwidge šis ir pirmais veikums, kurā viņu sanācis sastapt. Nenoliedzami šādi jaunam vai mazāk zināmam autoram izdodas piesaistīt lasītāju, kas par viņu neko nav zinājis. Paskatoties Goodreads pie autora minētās publicētās grāmatas Stop at Nothing cita Maikla tēla sērijā gan apraksts, gan vāka dizains liek domāt arī par līdzīga tipa izklaides trilleri.

Matthew Reilly – Ice Station (Shane Schofield #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Shane Schofield savā profesijā ir viens no labākajiem, kādus varētu atrast. Tikpat profesionāla un veiktspējīga ir viņa jūras kājnieku komanda, kura pirmā atbild uz amerikāņu Antartikas zinātnieku komandas bāzes stacijas trauksmes signālu un lūgumu pēc palīdzības. Diemžēl viss izvēršas drusku sarežģītāk un gandrīz no paša ierašanās brīža Šeinam un viņa kolēģiem nākas cīnīties par savām dzīvībām.

Zinātnieku potenciālais atklājums, kas tik pēkšņi izraisījis zibenīgu interesi no publiski saucamo sabiedroto Francijas un Lielbritānijas puses pat tik tālā pasaules nostūrī kā Antarktika, pirmajā momentā šķiet kaut kas ne uz Zemes radīts, kaut kas ar citplanētiešu izcelsmi, it īpaši, jo tas tiek atklāts iesalis ledū, kas vecāks par vairākiem miljoniem gadu. Cīņa par tehnoloģisko izrāvienu pāri citiem, pat starp pieminētajiem sabiedrotajiem citviet pasaules konfliktos izvēršas skarbākajos paņēmienos.

Ice Station sižetiskā attīstība un it īpaši galvenā varoņa Šeina nenonāvējamība, kamēr pretinieki un pa brīdim kāds stāstā mazāk svarīgs kolēģis krīt kā mušas, bija īsta Holivudisma trillera garā. Pieļauju, ka liela daļa zinātniskā un uz cita veida notikumu iespējamības ticamību drusku jāpiever acis, lai varētu izbaudīt Ice Station piedāvāto popkornu. Augstas kvalitātes prozu nevajadzētu cerēt sagaidīt, un pat samazinot kritisko pieejo notikumu ticamības jautājumā, bija vairāki ‘’Vai tiešām?’’ pārsālīti momenti.

Neizmantota šķita potenciālā intriga par un ap zinātnieku atradumu, kas tik ļoti sakāpinājis ASV, Francijas un Lielbritānijas speciālo vienību interesi. Tā vietā papildus problēmas Šeinam sagādā kāds no paša vienības, kāds, kas patiesībā visu šo laiku spiegojis un cita labā, lai attiecīgajā brīdī apmestu kažoku uz otru pusi.

Ice Station lai gan nav slikts, kaut kas zemē metams, nav arī kas tāds, ko ceru sagaidīt grāmatās, ko lasu. Tādēļ māc šaubas, cik drīz varētu pienākt diena, kad ķertos klāt Shane Schofield sērijas turpinājumam, jo arī pats grāmatas noslēgums atrisināts pielietojot stipru pozitīvo domāšanu attiecībā uz galveno varoni.

Deon Meyer – 7 Days (Benny Griessel #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Ģenerālis John Afrika un viens no galvenajiem priekšniekiem SAPS policijas struktūrvienībā saņem kārtējo draudu vēstuli no kāda anonīma ķertā, kurš izsaka draudus rīkoties un atrisināt kādas jaunas advokātes Hanneke Sloet slepkavību viņas pašas nesen iegādātajā dzīvoklī. Ja vien policija nevēlas skandālu un nevainīgus cietušos kolēģu izskatā, pietiek slēpt un sargāt slepkavas un noziedziniekus, saņemt materiālus labumus no tiem un beidzot sākt reāli rīkoties.

Līdz brīdim, kad anonīmo epastu sūtītājs tik tiešām sāk rīkoties, viņa tips pavisam loģiski tiek ievietos pustrako kategorijā, kuri aiz gara laika nezina, ko iesākt. Visu gan izmaina policista kolēģa sašaušana un draudi turpināt iesākot līdz policija atrisina advokātes slepkavību. Izmeklēšanai, apzinoties cik lielu mediju interesi un sekojošu politisko spiedienu šādi apstākļi izraisītu, tiek piesaistīts pats labākais detektīvs Benny Griessel.

Lai cik lielas šaubas par sevi Benijam nebūtu, lai cik liela nožēla par alkohola dēļ palaistajām iespējām dzīvē un profesionālajā karjerā Benijam nebūtu, kolēģiem un lasītājam kārtējo reizi top pamanāms, cik nenovērtējams ir Benija detektīva prasmes un talants. To sakot, nedrīkst novārtā atstāt Benija kolēģus, kuri pieliek savu artavu nozieguma izmeklēšanā, bez kuru darba, Benijam un viņa komandai varbūt pietrūktu tieši tā informācijas druska, kas galu galā dod visas kopainas iespaidu un atbildi uz vainīgā identitāti. Diemžēl struktūrvienību un apakšvienību pārmaiņas jaunajā Dienvidāfrikā ir tik knašas, ka no iepriekšējās grāmatas varoņiem un Benija kolēģiem, ārpus šefiem un bosiem, sastopam vienīgi Mbali Kaleni, kurai par spīti viņas profesionālajiem panākumiem tik un tā ikdienu jāsaskaras ar vīriešu kolēģu (ne visu) nievājošu attieksmi.

Jauns turpinājums (publicēts 2012.gadā) Benny Griessel sērijā, jauns paša autora uzlikts laika limits kriminālromāna un trillera norises ilgumā pirms ļaundaris tik apturēts. Septiņas dienas, nedēļa salīdzinoši ar Thirteen Hours izpildes formā dod krietni ticamāku notikumu attīstības manieri. Piešķirot vairāk laika Benijam, kolēģiem kā Mbali Kaleni un citiem, no kuriem gan visi jauni, jo pats Benijs pārvietots no vienas  organizācijas uz citu. Kopumā vispār mazāka saspiestības sajūta, dod iespēju nesaisteigtāk ielūkoties arī Benija privātājā dzīvē un jaunājās attiecībās ar kādreizējo mūzikas zvaigzni un iepriekšējā grāmatas upura atraitni Aleksandru. Brīžiem pat Benijam rodas neliels izmisums, kā apvienot darbu un vēlmi saglabāt attiecības ar Aleksandru, kura pati izcieš smagu cīņu, lai atturētos no pārmērīgas alkohola lietošanas.

Deon Meyer – Devil’s Peak (Benny Griessel #1, Thobela Mpayipheli #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Detektīvs Benny Griesel, kuram Dead Before Dying ietvaros bija vien epizodiska loma, nu var izpausties pēc pilnas programmas. Diemžēl pirmais iespaids, kuru lemts lasītājam iegūt par Beniju nav no tiem glaimojošākajiem. Padsmit gadu ilga dzeršana un alkoholisms ir beidzis savu panācis un sieva dod Benijam ultimātu savest dzīvi kārtībā sešu mēnešu laikā – izvēlēties turpināt ikdienu pavadīt reibumā vai pārstāt un būt kopā ar ģimeni.

Ceļš uz apskaidrību Benijam nav viegls un sākumā ir gana daudz iemeslu un ārēju faktoru, ko vainot pie likstām un nedienām, kuras Beinju piemeklējušas. Pie iestagnējušās karjeras detektīva inspektora amatā, kamēr kolēģis Mat Joubert, ar kuru reizē uzsāka karjeru nu ir viņa priekšnieks. Vai bērni (dēls un meita) jau izauguši un jāattopas pie fakta, ka pēc būtības, neskaitot radniecību, ir gandrīz vai svešinieki. Vien smags darbs un rakstura audzināšana var ļaut Benijam atgūt vismaz daļu no reiz zaudētā, ja vien pietiks spēka atturēties no tik kārdinošā padzēriena.

Devil’s Peak iedalīta trīs perspektīvās un, lai arī sākumā varētu šķist, ka bez detektīva Benija, viena ir no upura, otra no sērijveida slepkavas perspektīvas, un abiem vēlāk būs tas liktenis šķērsot ceļus, tad grāmatas noslēgums liks atskatīties un pārdomāt, vai tik tiešām tā ir. Šajā ziņā atkal, kā pie Dead Before Dying gribas piekasīties grāmatas premises sarakstītājam uz grāmatas vāka, kur tiek radītās grāmatā neesošas ekspetācijas, bet tas tā.

Grāmatas ļaundaris Thobela Mpayipheli savu ‘’krusta karu’’ uzsāk pēc adoptētā dēla, vien mazs puika, zaudēšanas bezjēdzīgā apšaudē degvielas uzpildes stacijā. Tā teikt ieradies tur neīstajā laikā. Kaut arī slepkavas (2) tiek ātri vien aizturēti, tad Dienvidāfrikas tieslietu sistēma un policijas kompetence kārtējo reizi pierāda savu nekomptenci, ļaujot noziedzniekiem izbēgt no aizturēšanas telpām. Kas aizsākas kā vienkārši vēme ņemt taisnību pašam savās rokās, atrast tos un viņus nogalināt, pārvēršas taisnības cīņā par visiem bērniem, kuriem pieaugušie kādā veidā nodarījuši smagu kaitējumu, bet valsts nav spējusi un/vai gribējusi palīdzēt un aizsargāt. Ārpus grāmatas gana nopietns temats plašāka rakstura diskusijām.

Un noslēdzoši Christine, kuras stāsts savā ziņā ir par pamatu, lai visi trīs pieminētie un vēl daudz citu tēlu uz labu vai sliktu grāmatas gaitā sastaptos. Kristīnes stāsts prasa ne gluži vairāk uzmanības, bet, lai neapjuktu, jātiek skaidrībā, ka tas laika ziņā caurvij grāmatu un izjauc lineāro tagadnes notikumu gaitu te pieminot jau notikušo, te vēlāk iekrāsojot vēl to kas būs.

Kopumā prozas ziņā manāms uzlabojums ar Dead Before Dying. Grāmatas acīmredzami šķir piecu gadu starplaiks starp to publikācijām. To sakot, vairāk uz beigām atkal parādījās niķis lieki saskaldīt prozu, kas būtu varējis būt viens vai daži teikumi.