John Katzenbach – The Wrong Man

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ballantine Books

Manas pārdomas

Maiklam O’Konelam beidzot ir palaimējies atrast savu lielo mūža mīlestību Ešlijas personā. Diemžēl, izskatās, ka neviens cits nebūs nonācis pie tādas pašas atziņas ne iekārotā (vienas nakts sakara) meitene, ne viņas vecāki vai pašreizējā mātes partnere, vai viņas māte. Ko gan lai puisim atliek iesākt, kā vien censties pierādīt savu jūtu patiesumu darot visu iespējamo, lai viņš un Ešlija būtu kopā uz mūžu?! Paši, kā saka, vien vainīgi…

No Ešlijas un viņas radu perspektīvas Maikla uzmācība nav nekas, par ko varētu pasmaidīt. Ja ne vēl sākumā var sevi mierināt, ka gan jau ar laiku puisim līdz smadzenēm aizies meitenes atraidījums, tad ātri vien piezogas ar nolūku izraisīts baiļu un pat šausmu faktors, jo Maikla izsekošana un vajāšana, pat apzināta destruktīva iejaukšanās Ešlijas tuvāko cilvēku dzīvēs, lai, tā teikt, novāktu viņus no ceļa un izolētu Ešliju vienu, pieaug nekontrolējami.

Scott Freeman, Ešlijas tēvs, vien nejauši atrasdams anonīmu vēstuli Ešlijas istabā ar domu ‘’ja tu nevari būt mana, tu netiksi arī nevienam citam’’ izraisa gana lielas bažas, lai sāktu uztraukties un it kā bez iemesla piezvanīt meita, lai starplinkus uzjautātu, kā sokas. Vien, kad Maikla centieni ir eskalējušies, Ešlija sāk iesaistīt palīdzību, bet arī Skots viens pats, kā izrādīsies, nebūs darītājs. Kopā ar bijušo sievu advokāti Sally un viņas partneri vietējās skolas futbola treneri Hope, četrone ne būs piepūlēšanās un iekšējo sarkano līniju pārkāpšanas nonāk pie plāna, kas atbrīvos meitu no Maikla mīlestības apliecinājumiem.

Autors John Katzenbach interesantā veidā grāmatā iekļauj vēl trešo ieinteresēto pusi, kad ‘’tagadnē’’ kādam anonīmam autoram kāds, nomainījis personāžu vārdus, pamazām atklāj reiz notikušo. Reizēm nelielās nodaļu fragmentos iekļautās diskusijas starp abiem, vai autora paša izpētes centieni noskaidrot, kas gan īsti reiz noticis, ir pat interesantāki, kā tā brīža Ešlijas situācija. Kopā autoram izdodas aizraujošs spriedzes trilleris, bez lētiem pavērsienu trikiem, kad gan pēc mājieniem grāmatas sākumā, gan tās gaitā, saproti, ka beigas kādam nebūs laimīgas, lai kā viss noslēgtos.

Thomas Gifford – The Assassini

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Arrow Books

Manas pārdomas

Māsas un mūķenes Valentīnas, pasaulē izslavētas autores un kabargas Baznīcas pēcpusē, zvana brālim, ka viņa atgriežas ciemos dzimtajā pilsētā un vēlas obligāti kaut ko svarīgu izstāstīt, pārsteidz brāli Bendžaminu ‘’Benu’’ Driskilu nedaudz nesagatavotu. Kas gan varētu būt tāds, ko pašpietiekamā māsa vēlētos viņam atklāt, kas būtu tik svarīgs. Turklāt Benu nepamet iespaids, ka māsa izklausījusies nobijusies. Kam acīmredzami būs bijis pamats, jo cerētās atkalsatikšanās vietā māsa saņem lodi pakausī, bet Bena pasaule līdz ar to var sākt griezties uz riņķi, nezinot kuram īsti vairs ticēt. Bet viens gan ir skaidrs, ka kādam nāksies par to atbildēt.

Bens atšķirībā no māsas un lielā mērā pat tēva dzīvo un strādā ārpus reliģiskās pasaules, ikdienā pat bieži neiedomājoties par to. Tomēr māsas slepkavība un paša apņemšanās noskaidrot kas ir kas, to pamaina. Vispirms jau kā īstenam detektīvam Benam jāaplūko gan pašreizējais projekts/grāmata pie kura Valentīna strādājusi, gan pirmais paveidiens, ko pati māsa noslēpusi no citiem un atstājusi bērnības slēptuvē, lai vien brālis varētu to atrast. Gan topošā grāmata, gan pavediens (fotogrāfija) saistīta ar Otrā pasaules kara laiku un Parīzi, ar Nacistiskās Vācijas okupācijas laiku un Baznīcas sadarbību ar to. Kādam tā vien šķiet ir labāk paticis, ka pagātne paliek pagātnē un netiek lieki no jauna uzrakta un cilāta.

Bet Bens nebūt nav vienīgais detektīvs šajā izmeklēšanā, arī pati Baznīca un Vatikāns ir ieienteresēts iekšēji izmeklēt gan Valentīnas, gan vēl vairāku citu personāžu nāves, kuras visas kā viens vienā vai citā veidā norāda pieminētās pagātnes laika sprīža virzienā. Brīžiem atsevišķi, brīžiem kopīgiem spēkiem Benam palīdz mūks Artie Dunn, kurš pats būdams populārs autors, lai gan izdomāto romānu lauciņā, ir pazinis Valentīnu ne tikai kā kolēģi. Par tikpat lielu palīdzi izmeklēšanā kļūst Valentīnas tuvākā draudzene un žurnāliste mūķene Elizabete, kura, kā pienākas šāda tipa romānam, pat tik nopietnā momentā piesaista Bena aci, kam nebūt nepalīdz pašas šaubas par vēlēšanos palikt mūķenes statusā, vai noraidošā attieksme pret draudzenes Valentīnas līdzīga tipa izgājieniem.

Līdzīgā manierē, kaut arī krietni tuvāk fona aizkulisēm, varētu pieminēt Bena advokāta karjeras (arī dzīves) mentoru Drew Summerhays (82g), kurš tāpat kā paša tēvs kā astoņkājis no tāltālās ASV piedalās un ietekmē notikumos Vatikānā. Viss aiziet pat tikt tālu, katrs cenšas vērpt stāstu sev par labu, ka grūti paliek saprast, kam gan var vairs uzticēties. It īpaši, ja ceļo no Aleksandrijas Ēģiptē uz Parīzi un pēcāk Īriju un atpakaļ uz Romu, bet visur tā vien šķiet uzduries kādam nesen vai tikko nogalinātam.

Tam visam vēl pa virsu, kas tikai vēl vairāk saduļķo ūdeņus, tā teikt, lai nepaliktu par garlaicīgu, saspīlējumu Vatikānā un ārpus tā rada pāvesta Callistus IV jau tā vājās veselības vēl vairāk pasliktinājies stāvoklis, liekot domām virzīties jauna pāvesta izvēles priekšā. Kas zina, varbūt viens no potenciālajiem kandidātiem jau laiks cenšas izdzēst neglaimojošu pagātni.

James Patterson, Michael Ledwidge – Step on a Crack (Michael Bennet #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vision

Manas pārdomas

Psiholoģiskā slodze no 10 bērnu (visi adoptēti) detektīvam Michael Bennett jau tā ik dienu ir liela, bet, kad tam pievienojas sievas, kurai pat nav vēl 40 gadu, terminālā vēža diagnoze, ne kurš katrs varētu apvienot profesionālu darba un mājas soli. Bet tieši tas Maiklam jādara, ja ir vēlēšanās aizturēt ļaundarus viņa vārdā nosauktās sērijas pirmajā grāmatā.

Ļaundaru plāns no lielas grupas slavenību vienlaikus izspiest vairākus desmitus miljonus dolāru ir komplicēts un gandrīz līdz pašam beigām izcils. Vispirms vajadzīgs noorganizēt liela mēroga bēres, kurām par upuri tiek izraudzīta bijušā ASV prezidenta sieva. Zinot, kur bēres tiks rīkotas, var jau laikus izplānot arī aizbēgšanas plānu un maršrutus, lai uz svešzemju kontos aizskaitīto naudu pēc kāda laika varētu arī sākt tērēt. Kā jau teikts, ģeniāli, ja vien noziedznieki savos plānos būtu rēķinājušies ar detektīvu Maiklu Benetu.

Step on a Crack, kā jau piederas romānam ar Džeimsa Patersona vārdu uz tā, nodaļas vārds reizēm jāliek pēdiņās, jo drīzāk, kas viņam saucas par nodaļu citam autoram būtu knapi viens vai divi paragrāfi. Labi saprotams, ka tas aiz tā, lai mudinātu lasītāju nepārtraukt lasīšanu, izlasīt vēl vienu un tad vēl vienu ‘’nodaļu’’, bet, kā jau minēts, tās tik īsas, ka labāk izvēlos ignorēt skaitli pirms chapter, jo tas patiesība neko šādā grāmatā neizsaka.

Lai arī zinu, ka Step on a Crack ir daļa no teiciena, tad tam ar grāmatas sižetu šoreiz grūti saskatīt saistītbu, ja vien nesāk pievilkt domu, ka dzīvē kā tādā vēlams piesastīt veiksmi, centies izvairīties no pretējā, bet tad jau nosaukumos varētu aiziet galējības. Kaut kas uz ‘’The Funeral Siege’’ pusi šķistu atbilstošāks.

Patersona grāmatās, kuram tikpat kā vienmēr ir otrs autors, grūti saprast darba sadalījumu, ja tāds vispār bijis, un ar Michael Ledwidge šis ir pirmais veikums, kurā viņu sanācis sastapt. Nenoliedzami šādi jaunam vai mazāk zināmam autoram izdodas piesaistīt lasītāju, kas par viņu neko nav zinājis. Paskatoties Goodreads pie autora minētās publicētās grāmatas Stop at Nothing cita Maikla tēla sērijā gan apraksts, gan vāka dizains liek domāt arī par līdzīga tipa izklaides trilleri.

Matthew Reilly – Ice Station (Shane Schofield #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Shane Schofield savā profesijā ir viens no labākajiem, kādus varētu atrast. Tikpat profesionāla un veiktspējīga ir viņa jūras kājnieku komanda, kura pirmā atbild uz amerikāņu Antartikas zinātnieku komandas bāzes stacijas trauksmes signālu un lūgumu pēc palīdzības. Diemžēl viss izvēršas drusku sarežģītāk un gandrīz no paša ierašanās brīža Šeinam un viņa kolēģiem nākas cīnīties par savām dzīvībām.

Zinātnieku potenciālais atklājums, kas tik pēkšņi izraisījis zibenīgu interesi no publiski saucamo sabiedroto Francijas un Lielbritānijas puses pat tik tālā pasaules nostūrī kā Antarktika, pirmajā momentā šķiet kaut kas ne uz Zemes radīts, kaut kas ar citplanētiešu izcelsmi, it īpaši, jo tas tiek atklāts iesalis ledū, kas vecāks par vairākiem miljoniem gadu. Cīņa par tehnoloģisko izrāvienu pāri citiem, pat starp pieminētajiem sabiedrotajiem citviet pasaules konfliktos izvēršas skarbākajos paņēmienos.

Ice Station sižetiskā attīstība un it īpaši galvenā varoņa Šeina nenonāvējamība, kamēr pretinieki un pa brīdim kāds stāstā mazāk svarīgs kolēģis krīt kā mušas, bija īsta Holivudisma trillera garā. Pieļauju, ka liela daļa zinātniskā un uz cita veida notikumu iespējamības ticamību drusku jāpiever acis, lai varētu izbaudīt Ice Station piedāvāto popkornu. Augstas kvalitātes prozu nevajadzētu cerēt sagaidīt, un pat samazinot kritisko pieejo notikumu ticamības jautājumā, bija vairāki ‘’Vai tiešām?’’ pārsālīti momenti.

Neizmantota šķita potenciālā intriga par un ap zinātnieku atradumu, kas tik ļoti sakāpinājis ASV, Francijas un Lielbritānijas speciālo vienību interesi. Tā vietā papildus problēmas Šeinam sagādā kāds no paša vienības, kāds, kas patiesībā visu šo laiku spiegojis un cita labā, lai attiecīgajā brīdī apmestu kažoku uz otru pusi.

Ice Station lai gan nav slikts, kaut kas zemē metams, nav arī kas tāds, ko ceru sagaidīt grāmatās, ko lasu. Tādēļ māc šaubas, cik drīz varētu pienākt diena, kad ķertos klāt Shane Schofield sērijas turpinājumam, jo arī pats grāmatas noslēgums atrisināts pielietojot stipru pozitīvo domāšanu attiecībā uz galveno varoni.

Deon Meyer – 7 Days (Benny Griessel #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Ģenerālis John Afrika un viens no galvenajiem priekšniekiem SAPS policijas struktūrvienībā saņem kārtējo draudu vēstuli no kāda anonīma ķertā, kurš izsaka draudus rīkoties un atrisināt kādas jaunas advokātes Hanneke Sloet slepkavību viņas pašas nesen iegādātajā dzīvoklī. Ja vien policija nevēlas skandālu un nevainīgus cietušos kolēģu izskatā, pietiek slēpt un sargāt slepkavas un noziedziniekus, saņemt materiālus labumus no tiem un beidzot sākt reāli rīkoties.

Līdz brīdim, kad anonīmo epastu sūtītājs tik tiešām sāk rīkoties, viņa tips pavisam loģiski tiek ievietos pustrako kategorijā, kuri aiz gara laika nezina, ko iesākt. Visu gan izmaina policista kolēģa sašaušana un draudi turpināt iesākot līdz policija atrisina advokātes slepkavību. Izmeklēšanai, apzinoties cik lielu mediju interesi un sekojošu politisko spiedienu šādi apstākļi izraisītu, tiek piesaistīts pats labākais detektīvs Benny Griessel.

Lai cik lielas šaubas par sevi Benijam nebūtu, lai cik liela nožēla par alkohola dēļ palaistajām iespējām dzīvē un profesionālajā karjerā Benijam nebūtu, kolēģiem un lasītājam kārtējo reizi top pamanāms, cik nenovērtējams ir Benija detektīva prasmes un talants. To sakot, nedrīkst novārtā atstāt Benija kolēģus, kuri pieliek savu artavu nozieguma izmeklēšanā, bez kuru darba, Benijam un viņa komandai varbūt pietrūktu tieši tā informācijas druska, kas galu galā dod visas kopainas iespaidu un atbildi uz vainīgā identitāti. Diemžēl struktūrvienību un apakšvienību pārmaiņas jaunajā Dienvidāfrikā ir tik knašas, ka no iepriekšējās grāmatas varoņiem un Benija kolēģiem, ārpus šefiem un bosiem, sastopam vienīgi Mbali Kaleni, kurai par spīti viņas profesionālajiem panākumiem tik un tā ikdienu jāsaskaras ar vīriešu kolēģu (ne visu) nievājošu attieksmi.

Jauns turpinājums (publicēts 2012.gadā) Benny Griessel sērijā, jauns paša autora uzlikts laika limits kriminālromāna un trillera norises ilgumā pirms ļaundaris tik apturēts. Septiņas dienas, nedēļa salīdzinoši ar Thirteen Hours izpildes formā dod krietni ticamāku notikumu attīstības manieri. Piešķirot vairāk laika Benijam, kolēģiem kā Mbali Kaleni un citiem, no kuriem gan visi jauni, jo pats Benijs pārvietots no vienas  organizācijas uz citu. Kopumā vispār mazāka saspiestības sajūta, dod iespēju nesaisteigtāk ielūkoties arī Benija privātājā dzīvē un jaunājās attiecībās ar kādreizējo mūzikas zvaigzni un iepriekšējā grāmatas upura atraitni Aleksandru. Brīžiem pat Benijam rodas neliels izmisums, kā apvienot darbu un vēlmi saglabāt attiecības ar Aleksandru, kura pati izcieš smagu cīņu, lai atturētos no pārmērīgas alkohola lietošanas.

Deon Meyer – Devil’s Peak (Benny Griessel #1, Thobela Mpayipheli #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Detektīvs Benny Griesel, kuram Dead Before Dying ietvaros bija vien epizodiska loma, nu var izpausties pēc pilnas programmas. Diemžēl pirmais iespaids, kuru lemts lasītājam iegūt par Beniju nav no tiem glaimojošākajiem. Padsmit gadu ilga dzeršana un alkoholisms ir beidzis savu panācis un sieva dod Benijam ultimātu savest dzīvi kārtībā sešu mēnešu laikā – izvēlēties turpināt ikdienu pavadīt reibumā vai pārstāt un būt kopā ar ģimeni.

Ceļš uz apskaidrību Benijam nav viegls un sākumā ir gana daudz iemeslu un ārēju faktoru, ko vainot pie likstām un nedienām, kuras Beinju piemeklējušas. Pie iestagnējušās karjeras detektīva inspektora amatā, kamēr kolēģis Mat Joubert, ar kuru reizē uzsāka karjeru nu ir viņa priekšnieks. Vai bērni (dēls un meita) jau izauguši un jāattopas pie fakta, ka pēc būtības, neskaitot radniecību, ir gandrīz vai svešinieki. Vien smags darbs un rakstura audzināšana var ļaut Benijam atgūt vismaz daļu no reiz zaudētā, ja vien pietiks spēka atturēties no tik kārdinošā padzēriena.

Devil’s Peak iedalīta trīs perspektīvās un, lai arī sākumā varētu šķist, ka bez detektīva Benija, viena ir no upura, otra no sērijveida slepkavas perspektīvas, un abiem vēlāk būs tas liktenis šķērsot ceļus, tad grāmatas noslēgums liks atskatīties un pārdomāt, vai tik tiešām tā ir. Šajā ziņā atkal, kā pie Dead Before Dying gribas piekasīties grāmatas premises sarakstītājam uz grāmatas vāka, kur tiek radītās grāmatā neesošas ekspetācijas, bet tas tā.

Grāmatas ļaundaris Thobela Mpayipheli savu ‘’krusta karu’’ uzsāk pēc adoptētā dēla, vien mazs puika, zaudēšanas bezjēdzīgā apšaudē degvielas uzpildes stacijā. Tā teikt ieradies tur neīstajā laikā. Kaut arī slepkavas (2) tiek ātri vien aizturēti, tad Dienvidāfrikas tieslietu sistēma un policijas kompetence kārtējo reizi pierāda savu nekomptenci, ļaujot noziedzniekiem izbēgt no aizturēšanas telpām. Kas aizsākas kā vienkārši vēme ņemt taisnību pašam savās rokās, atrast tos un viņus nogalināt, pārvēršas taisnības cīņā par visiem bērniem, kuriem pieaugušie kādā veidā nodarījuši smagu kaitējumu, bet valsts nav spējusi un/vai gribējusi palīdzēt un aizsargāt. Ārpus grāmatas gana nopietns temats plašāka rakstura diskusijām.

Un noslēdzoši Christine, kuras stāsts savā ziņā ir par pamatu, lai visi trīs pieminētie un vēl daudz citu tēlu uz labu vai sliktu grāmatas gaitā sastaptos. Kristīnes stāsts prasa ne gluži vairāk uzmanības, bet, lai neapjuktu, jātiek skaidrībā, ka tas laika ziņā caurvij grāmatu un izjauc lineāro tagadnes notikumu gaitu te pieminot jau notikušo, te vēlāk iekrāsojot vēl to kas būs.

Kopumā prozas ziņā manāms uzlabojums ar Dead Before Dying. Grāmatas acīmredzami šķir piecu gadu starplaiks starp to publikācijām. To sakot, vairāk uz beigām atkal parādījās niķis lieki saskaldīt prozu, kas būtu varējis būt viens vai daži teikumi.

Linwood Barclay – Never Look Away

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Books

Manas pārdomas

David Harwood ir ļoti labs žurnālists kādreiz izcilā ASV mazpilsētas Promise Falls laikrakstā Standard un nu Deivids beidzot ir tuvu, lai varētu nakt klajā ar ziņu/rakstu par privāto cietumu firmu Star Spangled Corrections un, kā tās vadītājs Elmont Sebastian parastu kukuļu, slēptu dāvanu un visvisādos citos veidos ‘’ieeļļojis’’ vieglāku ceļu, lai pilsētas deputāti atbalstītu viņa uzņēmuma filiāles izveidošanu.

Tas, protams, neliedz pa kādai reizei doties izklaidēties. It īpaši, ja tev ir 4gadīgs dēls Ethan un sieva pēdējās pāris nedēļās šķietami ne no kā sāk izteikt depresīvas un pat uz pašnāvību vērstas domas. Diemžēl cerētie prieki atrakciju parkā izvēršas ļaunākajā murgā, kādu Deivids varētu iedomāties. Vispirms novēršot skatu vien uz mirkli pazūd Ītans, bet vien pāris minūtes vēlāk, kad dēls atrasts, nekur vairs nav atrodama sieva Jan. Lielu neizpratni rada fakti, kas turpinās vien krāties, kas tiešā veidā rada konfliktu ar Deivida notikumu versiju, un vien vēlāk Deividam ar cita palīdzību pieleks, ko Džena cenšas panākt. Bet, lai līdz tam vēl tiktu, autors meistarīgi piedāvā nevienu vien interesantu vainīgā piedāvājumu ar privātā cietuma vadītāju Elmontu priekšgalā.

Neviens cits izņemot Deividu nav sievu redzējis kopš iepriekšējās dienas pirms pazušanas, kad viņš Dženu paņēma līdzi sievu izbraucienā uz nomaļu lokāciju blakus mežiem, lai tiktos ar slepenu konktaktu saistībā ar topošo rakstu. Neviens cits izņemot Deividu nav pamanījis, ka Dženai varētu būt bijušas depresīva rakstura domas, kur nu vēl iespējams pašnāvības risks. Jo vairāk policijas detektīvs Barry Duckworth uzzina, jo pievilcīgāks sievas slepkava Deivids izskatās, kurš izgudrojis kaut kādu tur muļķīgu stāstiņu, kas neiztur pat minimālu kritiku.

Ne viss ir tā kā tas izskatās, pat ja ar personu laulībā nodzīvoti jau aptuveni seši gadi, no kuriem četri vēl ar dēla klātbūtni ģimenē. Ne mirkli nevar novērst skatienu, lai kaut kas neizmainītos un ierastā ikdiena nebūtu apgriesta kājām gaisā. Nedaudz izdomāta trillera cienīgi, kā jau allaž, it īpaši uz beigām teatrālisms un Holivudisms stāsta maizes rikas uzlikts dubultā, bet citādi pat ļoti iesakāms romāns.

Deon Meyer – Dead Before Dying (Mat Joubert #1, Benny Griessel #0.5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Reizēm detektīvam Marcus Andreas Tobias jeb vienkārši Mat dzīve vairs nešķiet tā vērtā, ik pa brīdim pēdējos divos gados nākas sevi pieķert, kam par iemeslu ir sievas (arī policiste) slepkavība darba pienākumus pildot. It īpaši grūti notikušo Matam sev piedot, jo tīrākās sakrītības rezultātā un nesaskaņojot ar priekšniecību noklausījās personu, kura atbildīga par slepkavību.

Tā nu divi gadi Matam pagājuši kā pa miglu, darba produktīvitātei un atrisināto lietu skaitam pamanāmi krītoties. Acīmredzami Matam nepieciešams kāds ārējs grūdiens motivācijas uzlabošanai un par tādu kalpo nodaļas priekšniecības nomaiņa Bart de Wit personā, kurš pilns ar jaunām un citur nepārbaudītām idejām, iespējams pateicoties pazīšanām, ir gatavs tās likt lietā jaunajā darba vietā. Lai arī pirmā reakcija uz ko tādu ir noraidoša, tad Mats kā viens no retajiem tās tomēr liek lietā, apzinoties cik zemu tomēr nolaidies.

Lielāku interesi Deon Meyer izdevās radīt par pašu Matu, viņam apmeklējot psihologu, runājot par pagātni, nekā par un ap aktuālo sērijveida slepkavību izmeklēšanu. Ja vēl Mats turpinātu būt drūms skandināvu stila detektīvs, tad varbūt varētu teikt citādāk, bet viņa tēla spēks un attīstība uz pozitīvo pusi ar paša gribasspēku noteikti ir kaut kas tāds uz ko varētu uzbūvēt tālāku sēriju. Žēl, ka ir vien vēl tikai divas grāmatas ar viņu kā centrālo tēlu, bet papētot autora sērijas šķiet, ka tās mijas un detektīvs, kurš šajā ir vien fona tēls, citā ir galvenais.

Ir sajūta, ka upuri krīt kā mušas un policijai nav tikpat kā neviena kārtīga paveidiena, kam pieķerties un sasaistīt kopā izvēlētos upurus. Kam prasi neviena upura radi, draugi vai paziņas nepazīst citu un nemāk pateikt, kāpēc slepkava izvēlējies viņu tuvinieku. Vien slepkavas izvēlētais ierocis simtgadīga Mauser pistole no koloniālajiem laikiem ir kaut kas neierasts un unikāls, lai dotu pirmo cerību, ka jaunās priekšniecības labad agrāk nekā vēlāk vainīgais tiks noķerts.

Grāmatas aizmugures apraksts drusku pārcenšas un samānīja vismaz mani, liekot nodomāt, ka mīsies detektīva Mata un slepkavas nodaļas, kas izvērtīsies nenovēršamā sadursmē, bet pat piemirstot to, jo aprakstu jau saraksta kāds cits, tad var just, ka autors Deon Meyer vēl ir karjeras sākumā. Izjūtu, ko apstiprina uz grāmatas aizmugures vāka citāts/blurb, ka Dead Before Dying ir autora debijas romāns (1996.g.).

Varbūt vēlāk lasot autoru atklāsies, ka tas piederas pie autora stila, ceru ieraudzīt mazāk vienkāršus nepaplašinātus vai vispār vienu, divu vārdu teikumus,Otrs, ko ceru, ka tā ir vienkārši pārpublicēšanas un šī 2012.gada metiens, bet pieļauto gramatikas kļūdu skaits bija pamanāms un gandrīz vilka uz kaitinošo pusi. It kā sīkumi, kur pie ‘’He’’ piemirsies r burts vai pie ‘’The’’ y burts, bet, ja nākas pārlasīt teikumu, jo kaut kas neiet kopā, kas izrauj no stāsta, tad priecīgs neesmu.

Nick Petrie – Light It Up (Peter Ash #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Tam vajadzēju būt vienkāršam darbiņam, pieskatīt dažas paciņas (nauda) un pārvadāt tās no punkta A uz punktu B. Pat zinot, ka pirms nedēļas līdzīga pārvadājuma laikā ar tā paša klienta paciņām bez vēsts pazuda aizsardzības Heavy Metal Protection firmas līdzdibinātājas vīrs un vien pirms trim mēnešiem nolīgt, bet augsti novērtēts kolēģis, ne Pīters Ašs, ne kāds cits būtu varējis iedomāties, ka notikumi izvērtīsies tik trillerim cienīgi.

Pītera šībrīža galvenais mērķis ir pārvarēt PTSD pēckara Irākas un Afganistānas tūru radīto klaustrofobiju, kas neļauj iekštelpās normāli pavadīt pat pusstundu. Apzināti meklē palīdzību un maziem soļiem veic dotos padomos, lai vērstu problēmu par labu. Tomēr galvenais motivators nav tik paša veselība vai vēlme atgriezties kaut cik normālākos dzīves apstākļos,bet gan Burning Birght ietvaros satiktā Džūna un vēlme ar viņu uzsākt kaut ko nebūt nopietnāku, lai mūžīgi nevajadzētu gulēt zem klajas debess. Bet kā gan atteiksi brīvprātīgajos darbos satiktam citam kara veterānam Henrijam (70+gadi), Heavy Metal Protection līdzdibinātājas meitai, kad vēl nekas neliecina par kaut ko nopietnāku.

Uzbrukums ir ātrs un profesionāls, bet kā jau paredzams šāda tipa sērijā, un kur nu vēl ja ir vēl turpinājumi, tad uzbrucēji pieļauj vissmagāko kļūdu, kāda būtu iespējama un no visiem Heavy Metal Protection darbiniekiem dzīvajos atstāj tieši Pīteru, kurš teorētiski pēc paskaidrojumiem policijai varētu doties prom pie pirms tam iecerētā galamērķa un neiesaistīties cita problēmās. Bet tāda nav Pītera daba, vēl jo vairāk, ja nogalināti ir citi kara veterāni un var pat teikt draugi, lai cik maz laika kopā būtu pavadīts.

Ja pēc Burning Bright Pīters atsakās valsts piedāvājuma kļūt par aģentu slepenā, ārpus oficiālo ierakstu esošā organizācijā, tad viņa iesaiste privātā aizsardzības firmā, kura uzreiz piedzīvo asāka tipa piedzīvojumus, gana loģiskas sižeta meklējumu turpinājums. Nekur tālu vajadzīgā brīdi neizpaliek Pītera iegūtais draugs un palīgs Luiss ar kriminālās pasaules pieredzi un pēc sērijas pirmās grāmatas arīdzan tā teikt naudas maks. Ja Burning Bright laikā lasītāji varēja iepazīt Džūnu un viņas pagātni, par cik sižets kā tāds grozījās ap un par viņu, tad tā vien rodas sajūta, ka ja ne uzreiz nākošajā grāmatā, tad vispār sērijā kā tādā prasītos kāds piedzīvojums, kurā atklājas kas vairāk par pagaidām visai noslēpumaino Luisu.

Light It Up kulminācija ir asa sižeta cīņas ainu pilna un tikpat aizraujoša, kā līdz šim Peter Ash sērijā. Vienīgais pie kā gribētos tā vairāk piekasīties, ir neatrisinātais jautājums par uzbrukumu, zādzību finansētāju miljardieri, kurš izmanto privātos algotņus, lai apzinātu nosistu vērtību firmām, kuras pa lēto nopirkt un pēc tam pārdod ar milzu peļņu. Vai viņš paturēs naidu uz Pīteru par izjaukto darījumu, par līdz tam brīdim uzticamo kareivju nogalināšanu un radīs kādu konfliktsituāciju sērijas turpinājumā? Vai vienkārši norakstīs notikušo pie zaudējumiem?

Nick Petrie – The Drifter (Peter Ash #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Peter Ash, vairāku tūru gan Irākas, gan Afganistānas kara veterāns, kas atgriezies mīļotajā ASV nu ir spiests dzīvot zem klajas debess. Daļēji tas pamatojams, ka nav stabila darba, bet galvenokārt, jo Pīteram ir tāda tipa PTSD, kas neļauj viņam ilgstoši uzturēties tikpat kā jebkāda veida iekštelpās. Problēma, ar kuru apzināti jācīnās, ja vien ir vēlme uzlabot pašreizējo situāciju.

Gadu ceļodams pa tādu kā pašizveidotu dabas taku maršrutu, ziņas par kādreizēja kolēģa pašnāvību tomēr kaut kā nonāk līdz Pītera ausij. Šī traģiskā vēsts pamudina puisi atgriezties tuvāk pie civilizētās pasaules un apraudzīt atraitni ar diviem dēliem, varbūt ir iespējams viņai palīdzēt vismaz ar paša rokām (bez divdomībām) kādā mājas uzturēšanas solī.

Tā arī notiek un sižets sāk uzņemt apgriezienus, kad Pīters pavisam negaidīti zem mājas atrod ne tikvien pēc skata nevienam nepiederošu, gandrīz vai urbānu savvaļas suni, bet arīdzan koferi ar $400 000 un gana daudz sprāgstvielām, lai sarīkotu pamatīgu teroraktu.

2008.gada finansu krīze ir vēl pavisam svaiga atmiņa un ne visi spēj saglabāt vēsu prātu, kad valsts ar vienu roku glābj milzu bankas no kolapsa, bet ar otru atņem vienkāršajam cilvēkam viņam vienīgo īpašumu, kuru pirms tam tā pati banka ar vieglu roku teju katram svieda pakaļ. Atbildi uz jautājiem, kas sākas ar ‘’kāpēc’’ varbūt vēl grūtāk atrast dažam labam kara veterānam, kurš svešā zemē redzējis kolēģi mirstam un pats atgriezies, ja ne ar fizisku un vizuāli redzami invaliditāti, tad psiholoģisku gan. Lūk šāda tipa cilvēku vēlas izmantot plānotā terorakta rīkotāji, kuri paši pēc tam cer uzvārīties no akciju tirgiem, jo laicīgi zina, ko un kad pirkt un pārdot. Par nelaimi viņiem Pīters Ašs ir ar mugurkaulu un lojalitāti vispirms vienkāršajam cilvēkam, kurš nav pelnījis, lai kāds viņam uz galvas uzgāstu vēl pa kādai nelaimei.

The Drifter neizceļas ar galvu reibinošu prozu, bet tādai nebūt nav jābūt, ja iecerēto darbu grāmata paveic, kas arī tiek izdarīts. Īpaši ja vēl šī ir autora debijas grāmata. Līdz pat romāna beigām bija doma, ka The Drifter premise, kā Pīters nejauši iekuļas problēmās, lai atrisinātu konspirāciju un novērstu lielu nelaimi, vēl nostrādā pirmajā reizē, bet grūti iztēloties, kā tas notiktu atkal un atkal. Pēc otrās grāmatas premises šķiet ir variācija pa tēmu vismaz šajā aspektā, bet saglabāju cerību, ka pēc tam autors vairs tā neatkārtojas. Vēl jo vairāk, ja Peter Ash ir viņa vienīgā sērija, galvenais varonis.