Mo Hayder – Birdman (Jack Caffery #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Klasisks ierindas kriminālromāns ne tajā labākajā nozīmē.

Galvenais varonis detektīvs Jack Caffrey – tēls ar vairāk par dažām personīgajām pagātnes problēmām, kuras netraucē veiksmīgi atrisināt izmeklēšanu. To nenovēršamā sasaistīšana ar tagadnes stāsta sižetu nešķita tā pati veiksmīgākā Nav tik traki, ka nāktos brīnīties, kā šis tēls spēj no rīta piecelties atrast, teiksim, zeķes bez caurumiem vai nenosisties no rīta braukdams uz darbu, kur nu vēl atrisināt smagu kriminālizmeklēšanu, bet pietrūka kas vairāk par pliku skandināviskā detektīva tipu, kurš tas un vēl vairāk nav šķērslis labai karjerai.

Ļaundaris/Slepkava, kurš raksturojumā netiek tālāk par stereotipisko izcelsmes stāstu ar grūtu bērnību, sliktu audzināšanu un bezatbildīgu māti (bioloģiskais tēvs pametis viņus). Psiholoģiskās problēmas un vardarbība, kas aizsākas ar bezpalīdzīgu dzīvnieku mocīšanu, gadiem ejot uz priekšu paslikitinās līdz neatgriezeniskai robežai, kad izjūk attiecības ar stiprām un vairāk vienpusējām jūtām no viņa puses. Varbūt interesantākais aspekts ir sliktā tēla pielāgošanās pēc negaidītas noziegumu partnera nāves, kad jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, kā atrast upuri, ko ar to tālāk iesākt, un tam nenovēršamā krišana likumsargu rokās.

Tālāk par virspusēju tēlu uzbūvi nesanāk tikt un arī sižets vai kulminācijas punkts un tā atrisinājums nav nekas elpu aizgrābjošs. Birdman iespaidā neķeršos klāt tik drīz sērijas turpinājumam The Treatment.

Douglas Preston, Lincoln Child – The Cabinet of Curiosities (Pendergast #3, Nora Kelley #0.5) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Sižets par un ap Muzeja Briesmoni un īpašu, retu augu, kuru apēdot cilvēks tiek pārvēst ķirzakveidīgā monstrā līdz nepazīšanai, ko paveic auga šķiedrās esošs vīruss, ir izsmelts, bet tas nenozīmē, ka Ņūorleānas FIB aģentam Pendergastam aptrūktos pārdabiska rakstura lietas, kuras izmeklēt.

Dziļi Manhetenes pazemes līkločos tiek atrasts šokējošu, senu, vairāk nekā pirms simts gadu paveiktu slepkavību pierādījumu paliekas. Upuru skaits ir tik liels, ka visai iespējami šis ir nozīmīgs atklājums, pagrieziena punkts amerikāņu sērijveida slepkavu vēsturē. Ne mazāk sensacionāla ir vēsturiskās slepkavas motivācija savai rīcībai, kurš bija ieņēmis galvā, ka tādejādi būtu kaut kādā veidā iespējams atrast veidu, ka paildzināt savu mūžu vismaz par kādu gadsimtu vai diviem.

Protams, sensāciju alkstošais žurnālists un grāmatu autors William Smithback nav tālu jāmeklē, nav divreiz jāmeklē motivācija, lai iesaistītos šādā potenciālā zelta bedrē, ja nu no tā izriet kaut vai vēsturiska true crime grāmata. Smithback ir no tiem autoriem, kuriem vairāk rūp pārdoto grāmatu eksemplāru vai laikrastu skaits, un tādēļ no skaļāks virsraksts var sanākt, jo labāk.

Trešajā sērijas grāmatā The Cabinet of Curiosities nāk klāt arī pa dažam labam jaunam tēlam klāt. Par dažiem nekas labs nav sakāms. Tā vien šķiet katrā grāmatā jabūt vismaz vienam ignorantam, ja ne pat stulbam policistam/detektīvam. Ja pirmajās divās tie bija Coffey (#1) un Jack Waxie (#2), tad šoreiz par tādu lemts būt Anthony Fairhaven. Tikpat labi tēlam vārds varētu nemainīties, jo principā varoņi neatšķiras viens no otra un ir viendimensionāli un izpilda tiem atvēlēto lomu, lai būtu kāds nekompetents tēls likumsargu pusē.

Tikmēr kā viešņa šajā sērijā, varbūt arī kādā turpmākā Pendergast sērijas grāmatā, ir arheoloģo Nora Kellija; pēc #0.5 klasifikācijas spriežu, ka šis varētu būt nosacīts viņas sērijas prīkvels. Krietni niansētāks tēls, bet galvenā skatuves loma tik un tā atvēlēta tā teikt sērijas īpašniekam Aloysius X.L. Pendergast. Interesanti, ka citi tēli gan jaunie, gan iepriekšējās divās redzētie, neviens nezina Pendergasta vārdu, arī pats Pendergasts ir visai piesardzīgs un patur šāda tipa informāciju pie sevis. Drusku lasītājam tiek atklāts no Pendergasta personīgās dzīves, pagātnes, kas sērijai turpinoties ir pat pašsaprotami, bet arī šajā aspektā autori ietur tēla stila un pārāk daudz neatklāj.

Varbūt varētu atrast kritiku sižeta ticamības jautājumā vai pārdabiska trillera klišejiskumā, vai grāmatu formuliskajā dabā, bet nevar noliegt, ka autori pieprot savu arodu un rada izklaidējošus stāstus, ja šāda tipa literatūra iet pie sirds.

Val McDermid – Killing the Shadows

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Collins

Manas pārdomas

Fiona Camerona – akadēmiķe-psiholoģe, kura specializējusies noziegumu ķēdes vai sērijveida slepkavību gadījumos analizēt esošos pierādījumus un ar jaudīgas, bet reizē vēl salīdzinoši jaunas programmas palīdzību dot policijai un detektīviem padomus un lielākotie ģeogrāfiskas norādes, kurā virzienā vislabāk meklēt potenciālo noziedzinieku.

Fiona nav stereotipiska, regulāra aizdomās turamās personas profila izveidotāja, viņas metodes un arīdzan domu gājiens mēdz atšķirties no ierastā, un tieši tas nereti ir bijis par panākumu galveno iemeslu. Diemžēl pēdējā sadarbība ar Metropolitan policiju beidzass ar negatīvu pieredzi, kad Met priekšnieks politiķu u.c. spiediena rezultātā izšķiras par labu Fionu aizstāt tieši ar tādu klasisku profilu veidotāju. Un tavu pārsteigumu, kad, grāmatai sākoties, policijai nākas atbrīvot potenciālo slepkavu un izvarotāju neapstrīdamu pierādījumu trūkuma dēļ. Pārskatot lietu aizdomas pieaug, ka apcietināta nevainīga persona tikai tāpēc, ka saskatīts vēlamais un pie pirmās kaut cik atbilstošā vainīgā tālāk nav skatīts. Un detektīvam Stīvam jāpaļaujas uz draudzības spēku ar Fionu, lai pierunātu viņu atkal palīdzēt.

Killing the Shadows ir no tiem kriminālromāniem, kurā vienlaicīgi tiek risināti vairāki noziegumi uzreiz, un kā tas pienākas izdomātam romānam, tad nav jābrīnās, ja brīnumainā kārtībā starp tiem izrādās ir arī kaut kas vienojošs.

Otrs vai drīzāk pamata noziegumu sižets saistīts ar sērijveida slepkavu, kuram ir uzaudzis dziļš riebums pret kriminālromānu autoriem. Kad nežēlīgi tiek noslepkavots viens autors, tas izraisa zināmu interesi, bet ko padarīsi, ļaunums eksistē un reizēm trakie izpaužas arī tā. Pēc otrās policijas spēki (dažādos reģionos) nedaudz saausās, bet noraksta  to uz īpatnēju sakritību. Bet ne Fiona, kuras ilgadējs dzīvesbiedrs Kit Martin kā punkts uz i atbilst upuru tipam. Galvenais pēc trešās slepkavības saglabāt vēsu prātu, ja likumsargu vietā briesmas jānovērš pašam.

Ir vēl trešā noziegumu ķēde (ieskicēta grāmatas aprkastā), kura gan tiek drusku piemirsta ap grāmatas vidu (teorētiski atrisināta), kad notikumi uzņem apgriezienus.

Grāmata, kas reizēm ir paredzams un ieslīgst kino cienīgās ainās, bet kopumā visos vajadzīgajos aspektos atbilst labam, izklaidējošam krimiķim.

Jason Matthews – Red Sparrow (Red Sparrow Trilogy #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dominika – operators/spiegs no Krievijas puses. Sieviete, kuras sapņi saistījās ar baletu un pat bija ļoti labs potenciāls kļūt par zvaigzni šajā pasaulē. Diemžēl citu spēku ietekmē (tēvs negaidīti bērnībā mirst, onkulis svarīgs SVR direktors) baleta pasaulei ar vienu vienīgu notikumu tiek pārvilkta strīpa. Dominika nelolo cerības un ilūzijas par to, kas būtu varējis būt pēc PSRS sabrukuma, par zaudēto Krievijas potenciālu tās vairumam iedzīvotāju, tagad, kad valsts ir cieši nonākusi Putina rokās. Par spīti likteņa pavērsieniem Domika ir strādājusi dzimtenes labā, līdz brīdim, kad uz dzīves ceļa sastop ASV CIP aģentu Nathaniel. Viņa palīdzības ietekmē Dominkai atveras acis un viņa beidzot saprot, ka dienas beigās savu priekšnieku un pat pašas onkuļa acīs viņa ir vien sieviete intrsuments, ko vēlāk, kad būs lieka, var pastumt malā, izmest mēslainē un aizmirst.

No otras lielvaras puses Nathaniel jeb vienkārši Neits. Aģents, kuram pēc ļoti tuvām bēdīgām sekām viņa vadītam īpaši svarīgam spiegam Krievijā (labākajam, kāds pēdējās pāris desmitgadēs ir bijis), tiek dota otra iespēja. Nedaudz jāsamierinās, ka nobāzēts tiek Somijā, kura tiek uzskatīta ne par to izcilāko lokāciju, bet pluss, ka tik tuvu Krievijai un var turpināt sadarbību ar spiegu Marble, ka to neuztic kādam citam. Milzu pavērsiens Neita karjerā seko necila un ikdienišķa baseina apmeklējuma reizē, kad tieši Dominika ir tā, kura sper pirmo soli viņu uzrunājot itkā nejauši. Šķiet, tas būtu pašsaprotami, ka jebkuršs kontakts un jebkuras attiecības ar citas valsts aparatūras darbinieku/aģentu un potenciālu spiegu būtu jāpatur tīri profesionālas un neitrālas, bet ne vienmēr, pat pieslēdzot loģisku un kritisku domāšanu, tas ir iespējams.

Divi spiegi, katrs no savas lielvaras puses, kuri vienlaicīgi cenšas rekrutēt otru, lai tas sāktu spiegot viņu valsts labā. Modernizēta spiegu trillera darbība, kurā līdzdalību dažās epizodes pat ņem pats Vladimirs Putins.

Aizsākas intriģējoša kaķa un peles spēle, un ne tikai starp Dominiku un Neitu, viņiem diskutējot par politiskām, ekonomiskām u.c. tēmām, bet vēlāk arī gan starp Dominku un viņas bosiem, gan paralēlajai Krievijas iekšējai spiega/žurkas/nodevēja medībām (Marble) un visām ar to saistītām darbībām no ASV puses. Protams, arī Krievija nesēž rokas klepī salikusi, arī tai ir savi rekrutēti spiegi ASV. Viss kopā no autora puses tiek ļoti labi žonglēts un samenedžēts, lai nezustu intriga.

Vien jāpatur prātā, ka šāda tipa spēle melnu un baltu, pilnībā labu vai ļaunu tēlu tikpat kā nav, ir ļoti daudz pelēkā un lielāks vai mazāks ļaunums. Lielvaru darbības, kurās mazākas valstis ir sekundāras.


Ar pašu grāmatu gandrīz mazāk saistīti, bet pat ar manām minimālajām krievu valodas zināšanām, bija daži “interesanti” brīži, kad grāmatas ierunātājs centās izrunāt visai padaudz iekļautos krievu vārdus un terminus.

Iepalicēji #34

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Witness by Caroline Mitchell

Pirms desmit gadiem Rebeka bija iekļuvusi neapskaužamā situācijā – slazdā attiecībās un laulībā ar vardarbīgu manipulatoru un absolūtas kontroles frīku Solomon. Visa Witness grāmata ir no galvenās varones Rebekas skatpunkta, un, kā viņa to pasniedz, tad izkļūšanu no šī slazda jānosauc par brīnumaini traģisku, kad aiz greizsirdības tiek nogalināts Rebekas darba kolēģis un Solomons tiek piespriest ieslodzījums.

Kā atriebību par viņam nodarīto, par viņam atņemto mīlestību un laimi, nekas nespēs viņu atriebties Rebekai par katru no ieslodzījumā pavadītajiem 10 gadiem. Visa grāmatas būtība balstās uz to, ka Rebeka nevienā brīdī nesadūšojas ziņot policijai. Viens zvans un pagaistu tas niecīgais sižets, kas tiek piedavāts. Kas ir vēl jo pārsteidzošāk, ja ieskatās Caroline Mitchell Goodreads lapas biogrāfijā, kurā minēts, ka autore ir izbijusi policijas detektīve un ir strādājusi pie lietām ar vardabību ģimenē. Lieliski var saprast vēlmi pievērst uzmanību šim tematam, bet izpildījums ir tālu no pārliecinoša. Personīgi līdzjūtība galvenajai varonei mazinājās ar katru galvenā ļaundara Solomona pastrādāto atriebības noziegumu un ātri vien pagaisa pavisam. Nevar abus nolikt vienā līmenī, bet labāka Rebekas varone arī nav.

***

Rosemary and Rue (October Daye #1) by Seanan McGuire

October “Toby” Daye – pusfeja, puscilvēks. Spiesta atgriezties paranormālajā pasaulē, kad, visnežēlīgāk kā vien feju var nogalināt (ar dzelzi), mirusi tiek atrasta Countess Evening Winterrose. Notikums pats par sevi, lai cik bēdīgs un sērīgs nebūtu, nespētu piespiest Tobijai atkal spert kāju un bāzt degunu labi un ar patīkamu sirdamieru aizmirstajā paranormālajā pagātnē, bet pēdējai burvestībai/lāstam no Evening puses changeling Tobijai ir pārlieku spēcīgs, lai spētu iebilst.

Papildus tam slepkavības izmeklēšanas mistērijas elements lieliski sader ar March Mystery Madness lasīšanas pasākumu, atlikušajā pusotrā nedēļā noteikti vēl var iespēt kādu mistēriju. Gribētos pat teikt, ka ceļš no punkta A uz punktu B, pasaules uzbūves un tēlu iepazīšana bija pat interesantāka par kulminācijas brīdi – slepkavas identitātes atklāšanu.

***

Long Time Coming by Robert Goddard

Teju visu dzīvi Stīvena vecāki viņam apgalvojuši, ka tēva brālis Eldrithc miris Otrā pasaules kara laikā, Vācijai bombardējot Londonu. Tādēļ pārsteigums ir liels, kad vienā jaukā dienā onkulis atgriežas no mirušajiem. Visu šo laikua (36 gadi) Eldričs ir bijis ieslodzīts Īrijas cietumā, bet par ko liedzas atbildēt, jo apcietinājuma iemesla neizpauša esot bijis viens no galvenajiem atbrīvošanas nosacījumiem.

Eldričam pēc tik ilga laika nebrīvē ārpasaulē vairs nav neviena cita, pie kā griezties, kā vien mirušā brāļa sievas un dēla un varētu jautāt, kur gan tur var izvērsties vēsturisks trilleris un mistērija, bet grūdiens lielākas spriedzes sižeta virzienā nāk no anonīma avota, kurš nolīgst Eldriču un viņš pastarpināti brāļa dēlu, lai abi no pagātnes putkļenaijiem nostūriem atklātu Pikaso gleznu patieso īpašnieku vēsturi, kura samudžinājusies Otrā pasaules kara sākumā un kuru izmantojuši daži labi, lai paši nopelnītu miljonus un vienlaicīgi apšmauktu citus.

Darbība mijas ar stāsta ‘’tagadni’’ 1976.gadā Stīvenam, Eldričam un sižeta gaitā arī gleznu oriģinālā īpašnieka mazmeitai Reičelai, kura visu dzīvi bez panākumiem centusies panākt taisnību, un ar 1940.gadu, kad pēc lainera nogrimšanas un gleznu īpašnieka noslīkšanas, Eldriču pierunā iesaistīties nelegālajā shēmā, bet papildus tam neapzināti un nejauši tiek ierauts cita mēroga konspirācijā, kas galu galā par cenu prasa 36 viņa dzīves gadus.

Michael Connelly – The Last Coyote (Harry Bosch #4) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēdējā laikā Hariju Bošu ir bijis arvien vieglāk izvest no pacietības, un, kad vadzis lūzt un Harijs pēc domstarpībām ar augstākstāvošu kolēģi iekrāmē viņam tā lai jūt un citreiz atcerētos tā vairs nedarīt, Harijam tiek piespriestas brīvdienas uz nenoteiktu laiku un obligātas psihologa konsultācijas.

Sākumā Harijs to, protams, uztver kā sodu un visa cita veida murgu, bet nomierinoties un ar rāmāku prātu un drusku arīdzan ieklausoties viņam piešķirtajā psiholoģē, Harijs pieņem lēmumu beidzot ieskatīties vienam no pagātnes dēmoniem tieši acīs – neatrisinātajai mātes slepkavībai, kad viņam šķiet bija vien 12gadu – un atrisināt to pašam, ja līdz šim neviens cits nav to spējis vai vēlējies.

Kā jau tas piederas izdomātam romānam un ir redzēts ne reizi vien, tad mātes slepkavība nav tik vien kā nejauša zādzība vai kas tamlīdzīgs, bet gan plašāka mēroga sazvērestība. Vien pavirši uzmetot acis arhīva dokumentiem un tai laikā savāktajiem pierādījumiem Harijam top skaidrs, ka neviens toreiz nemaz necentās atrisināt viņa mātes slepkavību, ko visvieglāk varētu pamatot ar viņas nodarbošanos prostitūcijā. Tā teikt, ‘’ai, kas tur liels, viena vairāk vai mazāk, droši vien pati uzprasījās’’. Bet tā tikai iesaistītie personāži gribētu likt domāt, ko Harijs Bošs negrasās tā atstāt. Pārāk ilgi viņa māte ir tikusi norakstīta kā nenozīmīga persona, kuras slepkavību nav vērts risināt.

Varbūt brīžiem drusku par daudz uzspēlētas teatrālas emocijas vai uz mazticamo pusi velkošs blakus sižets attiecībā uz Harija romantisko dzīvi, bet kopumā pat ļoti baudāms kriminālromāns.

Trīs vienā #4

Iepalicēju tipa raksts, kurā pavisam īsi pieminu katru izlasīto vai noklausīto grāmatu pirms turpinu kādu citu.

***

Kiss the Girls (Alex Cross #2) by James Patterson

Otrā sērijas grāmata Kiss the Girls ir daudz personīgāka detektīvam Aleksam Krosam, jo bezvēsts ir pazudusi Aleksa radiniece, kuras tips atbilst aktuālai plaša mēroga FIB pazudušu jaunu, skaistu studentu izmeklēšanā. Tā vien šķiet nolaupītāji pastrādā ideālus noziegumus, pierādījumu, pēc kuriem tālāk vadīties, tikpat kā nav, bet vēlme izrādīties un neaizskaramības sajūta, kas sāk veidoties, jo neviens gadu gaitā nav ticis pat tuvumā, ir tikai pirmā kļūda. Protams, izdomāta romāna ietvaros FIB Aleksam Krosam ir ļauts bāzt savu degunu izmeklēšanā, neviens nav dusmīgs uz viņu par jaukšanos citam piederošā zonā/iecirkņa teritorijā~. Tas Aleksam dod rīcības brīvību, neauztraucoties par to, kā tas varētu izskatīties oficiālā izmeklēšānā, ja viņš būtu daļa no tādas.

Džeimsa Patersona Alex Cross sērija turpina pārsteigt ar kvalitāti virs žanra vidējā, ar ko personīgi līdz šim neasociēju, ieraugot Patersona vārdu uz grāmatas vāka. Iespējams tas tāpēc, ka autors šajā laikā vēl nav kļuvis par autoru, kuram nav diži jāpiepūlas, lai viņa grāmatas tiktu pirktas vien popularitātes dēļ. Personīgi, kā lasītājs, ceru, ka tas šajā sērijā tik drīz neiestājas, lai izklaide būtu garantēta.

***

Metro 2034 (Metro #2) by Dmitry Glukhovsky

Lai arī darbība noris tajā pašā drūmajā postapokalipses Maskavas metro tuneļu pasaulē, kurā, cik tas zināms to iemītniekiem, atlikusī cilvēce ir paglābusies pēc postoša kodolkara, un formāli ir kā sērijas turpinājums, tad pašu grāmatu, Metro 2034, var lasīt neatkarīgi un priekšzināšas par Metro 2033, lai varētu izbaudīto šo, nav nepieciešamas. Noteikti grāmatas pluss, ja gadās lasīt šo ārpus kārtas, nebūs diži daudz tāpēc zaudēts.

Nebija gluži tā pati atmosfēra, kā Metro 2033, daļēji inovativitātes trūkuma dēļ, kad tēli un vide vairs nav kaut kas jauns, daļēji audiogrāmatas veidotāju dēļ, ko pirmajā grāmatā palīdzēja piešķirt metro skaņu celiņš starp nodaļām bez citiem fona trokšņiem. Tā teikt labāk vispār necensties pārlieku salīdzināt, lai mākslīgi un lieki neliktu sev pašam vilties.

***

Shroud for a Nightingale (Adam Dalgliesh #4) by P.D. James

Nightingale/Lakstīgalas (internāt)skolas tipa namā vispirms viena māsiņa mirst mācību laikā šķietami pēc kāda no topošo kolēģu neuzmanības kļūdas, vēlāk citu agrā rītā atrod gultā bez dzīvības pazīmēm, ko tikpat labi varētu uzskatīt par dabisku nāvi, ja izmeklētājs vairāk uztrauktos par pēc iespējas ātrāku izmeklēšanas pabeigšanu

Kārtējais vien detektīvam Adam Dalgliesh un viņa kolēģim paveicamais uzdevums, lai nokļūtu pie patiesības grauda. Aizdomās turamo skaits ir ierobežots, kas visnotaļ atvieglo detektīva darbu, bet vienlaikus arī nepadara nemaz tik vieglu, kad visi svēti apgalvo, ka ne viņai, ne citai būtu bijuši iemesli nogalināt mirušo, ja nu vienīgi par motivāciju varētu uzskatīt kaitinošu vai reizēm neciešamu raksturu, tad teju uz katru šāda veida motivāciju būtu iespējams attiecināt

Adam Dalgliesh sēriju nevar saukt cozy mystery romānu, jo slepkavība un tās izmeklēšana nav kaut kas gandrīz mazsvarīgs vai otršķirīgs, bet grāmatas notikumu gaitā ne mirkli nerodas augstas spriedzes sajūta. Pati slepkavība ir kas tāds, kas notiek aizkulisēs, un varbūt ar to gribas teikt, ka sērijai pietrūkst drusku asuma. Tā vietā lēnā garā detektīvs nonāk pie nekļūdīgā atrisinājuma, bet šāda tipa “trūkums” nav tik daudz grāmatas vaina, kā visticamāk manas ekspetācijas no (modernāka) detektīva, kriminālromāna.

Linwood Barclay – Broken Promise (Promise Falls #1) (Klausāmgrāmata)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Žurnālists Deivids Harvuds,  pēc neveiksmīga karjeras soļa, pārceļoties no darba mazas pilsētas avīzē uz Bostonu, atgriežas atpakaļ vecajā vietā, kura tikpat ātri pagaist, jo teju nākošajā dienā laikrasts tiek slēgts un Deivids paliek pilnībā bez darba. Toties ar gana daudz brīvo laiku, lai pašrocīgi iesaistītos personīga rakstura izmeklēšanā.

Nav gluži tā, ka Deivids pats būtu aiz gara laika ko tādu meklējis, bet kas cits atliek, ja aizbraucot ciemos pie vienatnē dzīvojošas māsīcas Marlas, viņš pie viena sastop arī mazu zīdaini (puika), par kuru nav šaubu – Marla nevar būt viņa māte. Turklāt tas nebūtu pirmais māsīcas mēģinājums tikt pie sveša bērna, un loğiski rodas jautājums, kura bērns tas ir un kur ir viņa vecāki?

Tomēr ar Marlu, kuru pēc tēla rakstura un grāmatā attēlotā, gluži 100% par pašpietiekamu nenosauksi, saistās bēdīgs stāsts. +/-10 mēnešus pirms stāsta sākuma pati Marla (itkā) dzemdībās zaudēja mazuli (pēc citu daudzkārt teiktā meiteni, lai gan pašai savu atmiņu par to nav) un vēlāk mēğinājusi iznest no slimnīcas kāda cita mazuli. Tādēļ līdzīga atgadījuma atkārtošanās ne vienu pārlieki nepārsteigtu.

Tomēr tā vēl ir tikai aizberga redzamā daļa, jo Deivids zīdaiņa ratiņos atrod pavedienu par viņa izcelsmes vietu un steidz, puiku atdot vecākiem, bet tā vietā, lai atrastu abus vecākus esam kopā noraizējušies līdz nemaņai, Deivids ierodas norādītajā adresē reizē ar tēvu, bet sieva/māte virtuvē atrodas mirusi un acīmredzami nogalināta.

Ar to var aizsākties labs kriminālromāns, trilleris, kas sniegs tieši to, ko no laba minēto žanru pārstāvja var cerēt. Ir gana daudz ticamu aizdomās turamo, sākot jau ar pašu Deivida māsīcu Marlu, lai interesi noturētu līdz galam un lai lasītājs varētu just līdzi Deividam, kamēr viņš izmanto visus savus žurnālista talantus, lai vismaz attaisnotu māsīcu, ja ne gluži atrastu vainīgo.

Blake Crouch – Wayward (Wayward Pines #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ītans Bērks brīvprātīgi piespiedu kārta ir kļuvia par idilliskās Wayward Pines mazpilsētas jauno šerifu. Viss turpina ritēt tāpat, kā pirms tam ar iepriekšējo šerifu, un no iedzīvotāju reakcijas varētu padomāt, ka pirms Ītana cita šerifa nemaz nebūtu bijis.

Bet tā ir tikai maldīga ar kosmētiku nošpaktelētā virskārta. Patiesība, kas slēpjas aiz tās ir daudzkārt skaudrāka. 24/7 novērošanas sistēma 100% nepārklāj visu pilsētas teritoriju, bet nezinātājam būtu neiespējami pārvietoties, lai viņu neuztvertu kāda no daudzajām novērošanas kamerām vai audio neuztvertu sarunu, un par privāto dzīvi savās mājās vispār vari aizmirst.

Iemesls ir reizē prātam grūti aptverams un klišejiski sens – lielāka labuma vārdā. Vairums pilsētiņas iedzīvotāju pat nenojauš, ka viņi vairs nedzīvoa 20.gs beigās vai 21.gs sākumā, bet gan +/-1800, ko tēli jau izsakoties noapaļo jau uz 2000, gadu tālākā nākotnē, un, ka kāds miljardieris vārdā Deivids Pilčers, pie reizes izgudrotājs un citādi ar inteliģenci itkā apdāvināts, precīzi paredzēdams, ka homo sapiens salīdzinoši strauji ar mazu paaudžu starpību paša piegružotās un izmainītās vides iespaidā evolūcijas gaitā pārvērtīsies radījumā, kas ne visiem rādītos pat ļaunākajos murgos. Vienīgi veids, kādā Deivids P.ir izvēlējies paglābt cilvēci ir, maigi sakot, apšaubāms.

Viens robs diženajā plānā un no tā izrietošais jautājums, kas rodas, kāpēc tik maz iedzīvītāju? Cik varu noprast tad diži lielas krio-miegā iesaldētu cilvēkresursu rezervju nav. Otrs, kāpēc, ja vien tas nesaistās ar resursu uzglabāšanu, nebija iespējams nogaidīt ilgāk, lai ļautu aiz pilsētas mūra mītošajiem mošķiem varbūt apmirt, samazināties skaitā vai attīstīties civilizētākā formā. Temats,kam visai īsā grāmata nepaspēj pieskarties, vai pat dot militāra rakstura alternatīvu. Un treškārt, kādi apsvērumi Deividam bijuši, lai neizveidotu vairāk kā vienu cilvēces patvērumu, vai vismaz klusi informēt citua čomus un paziņas miljardierus, lai uzbūvētu ko līdzīgu citur.

Kulminācijas punkts noslēdzas uz laba klifhengera, lai rastos vēlme drīzākajā laikā ķerties klāt triloģijas noslēdzošajai grāmatai.

Greg Iles – The Bone Tree (Penn Cage #5)

22693231

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

THE DARKEST TRUTHS WILL COME TO LIGHT
Former prosecutor Penn Cage faces the crisis of a lifetime. His family has been torn apart and his father made a fugitive after being accused of murdering an African-American nurse.

Now, Penn has unwittingly started a war with the Double Eagles, a violent faction of the KKK who know more about Dr. Tom Cage than Penn ever did.

Tracking his father through Natchez and beyond, Penn is targeted by criminals and corrupt police whose power reaches the top levels of state government – people who will stop at nothing to prevent the truth from coming out.

To clear Tom’s name, Penn must either make a deal with the devil or destroy him. But there are others pursuing a different mission – one which will lead them to the ‘Bone Tree’, a legendary killing site that conceals far more than the remains of the dead

Izdevniecība/Publisher: HarperCollins

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 4.5/5

Turpināt lasīt