Andy McNab – Deep Black (Nick Stone #7)

666673

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Pēc Kellijas nāves profesionālais darbs Nikam šķiet bezjēdzīgs vai vismaz tas vairs nav pietiekami svarīgs, lai, pēc pamatu zaudēšanas zem kājām, vēl turpinātu strādāt tā cilvēka (Džordžs) vadībā, kurš, neskaitot pašu slepkavu, būtu vainojams pie Kellijas nāves. Bet ikdienišķā vienkāršā cilvēkā dzīve ātri vien kļūst pārāk pelēcīga un garlaicīga, kādēļ ‘’nejaušā’’ sastapšanās ar fotogrāfu Džeriju izstādē foto izstādē par Bosnijas karu nāk kā saukta.

Deep Black pirmās pārdesmit lapaspuses iesākas ar Nika atmiņām no 1994.gada oktobra un konkrētu epizodi, kura viņa atmiņās atstājusi paliekošas pēdas un izraisa emocionālu saviļņojumu, vien iedomājoties par to. Par garām palaistu iespēju nogalināt Ratko Mladiču un par neskaitāmajām dzīvībām, aprautām pašā jaunības plaukumā. Džerijs arī ir bijis uz vietas un klātienē varējis pieredzēs tās necilvēcīgās šausmas, kuras tikai daļēji ir iespējams iemūžināt caur fotoaparāta lēcu, lai pamodinātu komfortā dzīvojošos mājās visapkārt pasaulē.

Tieši tādēļ Džerija uzaicinājums doties viņam līdzi uz Irāku, Bagdādi, kur viņš cer nointervēt un nofotografēt Islāma reliģijas uzlecošo līderi Nuhanovic ar potenciālu apvienot konfliktējošās grupas cīņai ne uz kaujas lauka, bet gan tur kur tās jūtams pat vēl vairāk, pret korporāciju kā Coca-Cola peļņu. Tik kārdinošai iespējai Niks nespēj atteikt, un rezultāts atgriežoties darba rutīnā. Viņa noskaņojums izmainās uz pozitīvo pusi gandrīz vai uzreiz. Kaut arī Niks turpina pieminēt Kellijas nozīmību savā dzīvē, ielēkšana atpakaļ pazīstamajā vidē viņam ir kā zivij ūdens, kas atjauno Nika baterijas, neskatoties uz pārvaramajiem šķēršļiem. Tas vēl un vēlreiz pierāda, ka bez attiecīgās nodarbošanās Niks eksistēt un funkcionēt nespēj.

Kā jau tas romānos mēdz notikt, tad reti kad sagadīšanās beigās izrādās patiesa. Beigu beigās atklājas, ka autors ir lieliski pasniedzis sākotnējos notikumus no ierobežota skatpunkta. Un tieši tā arī notiek Deep Black gadījumā. Nuhanovic ar savām aktivitātēm ir piesaistījis vairāk kā tikai Pulicera balvas kāra fotogrāfa uzmanību. Vēl jo vairāk, Džerija rīcību motivē arī aizkadrā palikusi pātaga, ne tikai acīmredzamais burkāns. Kā arī Džordžs nav tik labsirdīgs un saprotošs, lai liktu Nikam svētu mieru, ņemot vērā slepeno un potenciāli kaitējošo informāciju Nika rīcībā. Grāmata, kas neliks vilties sērijas faniem!

Advertisements

Jasper Fforde – The Eyre Affair (Thursday Next #1) (Audio book)

 

27003

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: ISIS Audio Books

Manas pārdomas

Thursday Next dzīvo no mums paralēlā Visumā, kur uz Zemes, ne tikai vēsturiski šis tas ir noticis atšķirīgi, bet arī netrūkst personas, kuras ‘’šeit’’ tiktu uzskatītas par superspējām. Lai tiktu galā ar mazāk ikdienišķa rakstura noziegumiem, kuri, piemēram, ir saistīti ar ceļošanu laikā vai ar nozīmīgu kaitējumu literārajai pasaulei, tai skaitā galvenās varones nolaupīšana no oriģinālā manuskripta, ir izveidota atsevišķa specvienība(SpecOps), kura attiecīgi iedalās tālāk pa savām nozarēm. Labākais, ka lielākā daļa no tām klāj tik liela noslēpumainība, ka praktiski neviens nezina pilnīgi visas.

Ir 1985.gads un Ceturdiena 36 gadu vecumā ir Krimas kara veterāne, kurš šajā realitātē ilgst jau vairāk kā 100 gadus, bet tagad bez dižām sadursmēm iestagnējis, nevienai no pusēm nevēloties uzsākt pamiera sarunās. Kā arī Ceturtdienas ikdiena tagad tiek piepildīta ar darbu SpecOps27 vai ar sabiedrībā plašā zināmo vārdu ‘’Literatecs‘’ nodaļā. Tikmēr viņas tēvs ar skatienu vien spēj apturēt laiku un vēl pāris traki laicīgas lietas, kas nenozīmē, ka pilnīgi visus ietekmē viņa klātbūtnē – attiecīgi Ceturdienas tēvs (vārds nezināms) ir/bija/būs (kad un kā uz to paskatās :D) SpecOps12 jeb tāds kā laika policijas aģents. Viņš sev atvēlētajās epizodēs atklāj savdabīga večuka priekšstatu, ko varbūt varētu arī sagaidīt no personas, kura spēj pieredzēt visas iespējamās versijas un no dialogu drumstalām noprotams, ka starp visām var atrast arī mūsējo variantu. Tomēr par laika izjūtu Ceturdienas tēvs sūdzēties tiešām nevar. *ba dum tss*

The Eyre Affair lielais, ļaunais ļaundaris ir Ceturdienas kādreizējais literatūras profesors Acheron Hades. Reiz izpelnījies Ceturdienas apbrīnu, tagad Heidijs, no malas skatoties, ir pazaudējis pārāk daudz skrūvīšu. Viņš ir apveltīts ar spējām, kuras ļauj brīvi iekļūt jebkurā (daiļliteratūras) darbā un izpausties pēc sirds patikas. Apvienojumā ar radikālajām idejām un neesošo sirdsapziņu, Heidijs ir kļuvis par vienu no meklētākajiem noziedzniekiem pasaulē, un tieši kopējās pagātnes dēļ Ceturdiena ir viena no retajām, kura pēc izskata spētu Heidiju identificēt, kādēļ ir vispiemērotākā no visiem Literatecs aģentiem viņa notveršanai.

Noslēdzoši vēlreiz jāatgriežas pie jau pieminētā Krimas kara un konkrētāk pie ieroču ražotāja Goliath, kas gadu gaitā ir ieguvis arvien lielāku politisko ietekmi visā Britu impērija un arīdzan plašajā pasaulē. Viņu ārēji cēlie mērķi, ciešāk ielūkojoties, ir pilni ar alkatīgiem, savtīgiem nolūkiem, kurus šī organizācija ir gatava realizēt arī pārkāpjot gan metaforiskiem, gan reāliem līķiem. Šīs grāmatas ietvaros to varētu attiecināt uz viņu piedāvāto jaunāko ieroci, kas mainītu visa kara gaitu. Tik vien tāds sīkums, ka ierocis spējīgs darboties vienīgi ‘’izdomātajās’’ pasaulēs.

The Eyre Affair ir grāmata ar humoru, kas visiem varētu nešķist smieklīgs, un interesanti apspēlētām idejām, kura, cerams, nav aizraujoša tikai pirmajā grāmatā, kad vēl visa informācija ir jauna un svaiga. Starp citu, kā to liecina grāmatas nosaukums (+tās koncepts), tad romāns diezgan plaši apspēlē Šarlotes Brontē ‘’Džeinu Eiru’’ un vienā brīdi pat sniedz nelielu kopsavilkumu, tādēļ, ja ‘’Džeina Eira’’ vēl nav lasīta, bet ir tāda vēlme, tad ieteiktu to izlasīt pirms šīs grāmatas, ja vien nav iebildumu pret maitekļiem.

Un jau nedaudz ierasti pašās beigās linki uz citu lasītāju viedokļiem (un šoreiz visi ir video) ar visai lielu dažādību.

James Rollins, Rebecca Cantrell – The Blood Gospel (The Order of the Sanguines #1)

15818164

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Arheoloģe Erina kopā ar studentiem mierīgi, nevienam netraucējot, netālu no Masadas veic izrakumus, kad pēkšņa zemestrīce, gruvešos pārvēršot gandrīz visu Masadas nocietinājumu teritoriju. Bet zemestrīces ‘’pastrādātais’’ nebija tikai viens liels posts, šī kataklizma arī no zemes dzīlēm atbrīvoja gadsimtiem glabātus noslēpumus un ar jaunu sparu uzšķīla dzirksteli katoļu baznīcas un tās paspārnē esošo (labo) vampīru jeb Sangviniķu (pārtiek tikai no īpaši svētīta vīna) meklējumus, lai viņi būtu pirmie, kuri atrod reiz zudušo Jēzus Kristus sarakstīto evaņģēliju, par tinti izmantojot paša asinis, un apsteigto ļaunumā kritušos ciltsbrāļus sauktus arī par strigoi.

Tā nu Erina vienā jaukā mirklī tiek ierauta gadsimtiem ilgušajā cīņā starp labo un ļauno, gaismu un tumsu. Labi, ka vēl netiek atstāta pilnībā viena, bet ar mirstīgu profesionālu kareivju komandu, no kuriem pēc pirmās sadursmes ar sliktajiem vampīriem, kā arī vēl vairākiem šermuļu uzdzenošiem mošķiem, izdzīvo viens (vārdā Džordans). Tādēļ vēl jo mazāka ir ticamība, ka abiem pietiek knapi ar divām dienām, lai būtu iemīlējušos viens otrā un būtu gatavi darīt jebko ne tikai viena otra labā, bet arī, lai izmantotu šo ‘’spēku’’, pasauli glābjot.

Teorētiski jau ir viss kas vajadzīgs labam trillerim, varbūt vienīgi pieļautas kļūdas ar sastāvdaļu proporcijām. Neticību un sekojošu aizkaitinājumu radīja arī fakts, ka nedz Erinai, nedz Džordanam nevajadzēja vairāk par pāris minūtēm, lai pieņemtu domu par vampīriem u.c., kaut arī tāpat kā visa pārējā pasaule līdz tam dzīvojošu ar domu, ka nekas tāds neeksistē. Vēl piedevām atmiņu fragmenti un fakti no Erinas bērnības, ka viņa uzaugusi fanātiskā reliģijas komūnā, kamit kā  būtu jāliek just viņai līdzi, bet tagad kā zinātniece visam pieiet ar racionālu prātu, nelīmējās kopā un arī zaudēja spēku, kad tas vairākkārt bez papildus informācijas tika atkārtots.

The Order of the Sanguines sērijas pirmā grāmatā The Blood Gospel autori apskata vampīru izcelšanās mītu jaunā rakursā. Šajā video James Rollins atklāj, ka iedvesmu stāstam guvis no Rembranta gleznas, kurā attēlots Lācars augšāmceļamies, bet apkārtējos ir pārņēmušas šausmas, nevis prieks par tādu brīnumu. Diemžēl saruna par grāmatu šķita daudzkārt interesantāka par pašu grāmatu. Pie tā vainoju pārāk lielo fokusēšanos gan uz reliģisko mitoloģiju, gan uz pavisam lieko romantiku starp Erinu un Džordanu, tādējādi sabojājot to, ko sniedz trillera, mistērijas un paranormālo žanru aspekti.

Stephen King – End of Watch (Bill Hodges Trilogy #3) (Audio book)

25526965

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešā un noslēdzošā Bila Hodža triloģijas grāmata End of Watch aizsākas, kad Bila pēdējais partneris pirms pensionēšanās Pīts, kurš pats drīz atvaļināsies, izsauc Bilu un Holiju Gibniju uz aizdomīgas divu personu pašnāvības vietu. Tagad Bils kopā ar Holiju vada privātu izmeklēšanas firmu Finders Keepers (visu izsaka nosaukums), bet iemesls, kādēļ Pīts, abus ir pieaicinājis, saistīts vairāk ar faktu, ka abi mirušie ir saistīti ar bēdīgi slaveno misteru Mersedesu! Protams, policija nespēj saskatīt sakarību starp vienu un otru, jo misters Mersedes jeb Breidijs pēdējos sešus gadus veģetatīvā stāvoklī vai tuvu tam guļ slimnīcas palātā.

Pēc visas loģikas pēc tādas galvas traumas, kādu misters Mersedess jeb Breidijs ieguva pirms sešiem gadiem puišu rok/pop grupas koncertā, kad viņu pēdējā mirklī apturēja Bila Hodža ‘’asistente’’ Holija Gibnija, Breidijam būtu vajadzējis tajā vakarā arīdzan nomirt kā jebkuram parastajam mirstīgajām. Iespējams, deviņās no desmit reizēm tā arī būtu noticis, bet, kā zināms, misters Mersedess ir tik tālu no tādas klasifikācijas, cik vien to var iedomāties. Tā vietā jau pirmās grāmatas noslēgumā Mr. Mercedes gandrīz pēc pusotra gada Breidijs ir atguvis samaņu, bet triloģijas otās grāmatas beigās (kuru nav nepieciešams būt lasījušam, lai varētu sekot šai) Bils nojauš, ka aiz ārēji vājā ķermeņa slēpjas tas pats vecais, ļaunais Breidijs. Tikai tagad, tieši pateicoties galvas traumai un/vai ārsta slepenajām eksperimentālajām zāļu, viņš ir spēcīgāks nekā vēl jebkad agrāk!

Pirmās divas triloģijas grāmatas Mr. Mercedes un Finders Keepers +/- bija klasiski kriminālromāni vien ar faktu, ka lasītājs jau no sākumā zina, kurš ir slepkava, un interesantākais slēpjas ceļojumā uz grāmatas kulminācijas punktu, bet End of Watch salīdzinoši ļoti atšķirīgs. Visacīmredzamākais būtu pārdabiskais elements, kuru šajā video Kings pats nodēvē par maģisko reālismu, – Breidija telekinētiskās un prāta kontroles spējas. Visvairāk Breidija tuvumā vai retro spēļu konsoles Zap it! īpašniekiem būtu jāuztraucas cilvēkiem, kuri pakļaujas hipnozei. Breidijs pēc tik ilgas ‘’dīkstāves’’ un savu sapņu izpostīšanas ir gatavs atriebībai, un zina pret kuru galvenokārt vērst sevī uzkrātās dusmas – Bilu Hodžu.

Tikai lieta tāda, ka sešu gadus pēc triloģijas pirmās grāmatas notikumiem Bils, tuvojoties 70.dzimšanas dienai, vairs nav pats spriganais puika, kādu mēs viņu pazinām. Vēl jo vairāk, pēc apetītes un svara zuduma, kā arī neizskaidrām sāpēm un nenogurstošiem Holijas pamudinājumiem, Bils beidzot piekrīt apmeklēt ārstu, un analīžu rezultāti nav super iepriecinoši – aizkuņģa dziedzera vēzis vēlā stadijā. Šāda vēsts piešķir grāmatas nosaukumam End of Watch gluži citu un diemžēl  daudz skumjāku nozīmi. Bet kā lai gan Bils varētu mierīgi uzsākt cīņu ar slimību (vienalga cik maz vai daudz tas varētu paildzināt mūžu), ja Breidijs vēl ir ‘’uz brīvām kājām’’.

Prieks ir par ne tikai Holijas tēla (ārēji atgādina tīni, bet vecumā ir tuvu 50gadiem) izaugsmi sērijas garumā, bet arī, ja var ticēt augstāk minētajam video ar autoru, nākotnē gaidāmajām grāmatām ar Holiju Gibniju kā galveno tēlu. :)

Kaut gan grāmatai un arī sērijai netrūkst negatīvu atsauksmju (kā šeit un šeit), vairāk gribētos pievienoties šiem diviem viedokļiem (šeit un šeit). Un ieteiktu gan End of Watch, gan visu triloģiju tiem lasītājiem un Stīvena Kinga faniem, kuri neiegrožo autoru tikai viena žanra ietvaros.

P.S. Nejauši atradu viktorīnu, kurā par katru atsevišķi vari pārbaudīt ko un cik daudz atceries no izlasītā.

Stephen King – Finders Keepers (Bill Hodges Trilogy #2) (Audio book)

23492589

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Iepazīstieties! Moriss Beleimijs/Morris Bellamy, grāmatas ļaundaris un pasaulē vislielākais rakstnieka John Rothstein un viņa radīta tēla Džimija Golda fans. Viņa acīs nekas labāks par pirmajām divām Džimija Golda triloģijas grāmatām nav sarakstīs, bet, lasot trešo un triloģijas noslēdzošo grāmatu, ar katru nākamo lapaspusi Morisu pārņem aizvien lielāka neticība un šausmas par viņa iemīļotā tēla izvēlēto ceļu. Drausmīgāku nodevību pret Goldu, kā arī lasītājiem, Moriss nespēj iedomāties!

Tādēļ, kad Moriss padzird, ka Džons 18 gados, kopš vairs nepublicējas un dzīvo nošķirti no sabiedrības, bez ievērojamas summas ir uzkrājis arī dučiem pierakstītas piezīmju grāmatu, dzimst ideja, kura realizējās 1978.gadā ar Morisa un vēl divu viņa drauģeļu, kurus interesē vien nauda, ielaušanos rakstnieka mājās. Labākais, ka par kaimiņiem vispār nav ko uztraukties, jo tuvākie ir vairāku jūdžu attālumā. Visticamāk Moriss tā notikumu gaidu savā prātā nebija iztēlojies, bet parasta ielaušanās un zādzība izvēršas arī rakstnieka un (pie velna!) vēlāk arī abu partneru slepkavībās.

Kaut arī karma dara savu un līdz cietumam un mūža ieslodzījumam Morisam nav ilgi jāgaida, mūža ieslodzījuma sods ir par pilnīgi ko citu. Mani vien nedaudz pārsteidz, ka ASV laikam ar mūža ieslodzījumu netiek domāts konkrētās personas dzīves garums, bet bez šādiem likumiem mums nebūtu kārtējās fantastiskās Stīvena Kinga grāmatas. Kā arī tādēļ laikam arī reizēm nākas dzirdēt ziņās sižetus par personām, kuras saņem vairākus mūža ieslodzījumus, bet tas tā. Īsāk sakot, Moriss būtu ideāli piemērots Annijai Vailksai no Mizerijas. Stīvens Kings ar Finders Keepers vēlreiz apskata ideju, kad lasītājs savā apbrīnā pāršauj pār strīpu un sāk uzskatīt sarakstīto vārdu svarīgāku par pašu autoru. Vienīgi šajā gadījumā Moriss pavisam droši pārspēj Anniju, un tas ir daudz teikts.

Aptuveni 30 gadus vēlāk Morisa mājā mitinās ģimene, kura ne vien cieš no ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām, bet arī no mistera Mersedesa uzbrukuma. Pītera Saubera tēvs Toms bija viens no tiem ‘’laimīgajiem’’, kuri cieta, bet izdzīvoja. Tagad Tomam kopā ar 13gadīgu dēlu Pīteru un četrus gadus jaunāku māsu nākas paļauties uz vienas personas, sievas Lindas, ienākumiem. Stress un finansiālās grūtības pārbauda Toma un Lindas laulības saišu izturību līdz brīdim, kad sāk regulāri sāk pienākt anonīmas vēstules ar tajās ievietotiem +/- $500, bet bez jebkāda pavadoša teksta, un aiz iracionālas māņticības nez kā nobiedēt anonīmo sūtītāju, vecāki piekodina bērniem nevienam par to nestāsti, kā arī paši četru gadu garumā nerīkojas vairāk par sačukstēšanos pie virtuves galda.

Pīters Saubers un Moriss Beleimijs katrs tiek attēloti tā, ka vienam nevari nejust līdzi un cerēt uz to labāko, bet otram bez sirds pārmetumiem novēli nolauzt kaklu un vēl vairāk. Laiks dara savu un lādē noslēptā nauda ir iztērēta, bet ekonomiskā situācija nav diži uzlabojusies un arī vajadzības nemazinās, tādēļ, lai cik liels Golda fans Pīters pats nebūtu, ir pienācis laiks jaunām idejām, kur rast vajadzīgos dolārus. Tā nu viens nepareiza retu un kolekcionējamu grāmatu veikala apmeklējums, izvēršas par vislielāko kļūdu Pītera nelielajā mūžā. Četrus gadus pēc ‘’dārgumu lādes’’ atrašanas un anonīmajām vēstulēm Pīters tagad vēlas, kaut nekad nebūtu atradis nedz naudu, nedz izlasījis piezīmju grāmatās no pasaules noslēptos literāros dārgumus, tostarp vēl divas Džimija Golda grāmatas!

Par cik šī ir Bila Hodža triloģija, tad, protams, neiztikt gan bez Bila, gan viņa ‘’asistentiem’’ – Holly Gibney un Jerome Robinson. No kuriem ar Holiju Bils tagad vada privātu firmu Finders Keepers, kas lielākoties nodarbojas ar pret galvojumu atbrīvoto tvarstīšanu. Patika, ka ‘’vecā’’ trio iesaistīšanās iemesls nebija aiz ausīm pievilkts. Tomēr Bila sakarā vēl interesantāka šķita sagatave trešajai un triloģijas noslēdzošajai grāmatai(pag… kaut kur jau dzirdēta frāze :D) – Bila vizītes uz slimnīcu, konkrētāk Breidija palātu, kur lielākā daļa personāla viņam ir norakstījuši ‘’dārzeņa’’ likteni, bet šādi tādi aizdomīgi notikumi pamazām veicina baumas par kaut ko citu. Vēl interesantāk šķita pirmie mājieni, ka šajā Stīvena Kinga radītājā pasaulē varētu pastāvēt arī kas pārdabisks. Atliek vien ķerties klāt End of Watch¸ kur jau pats nosaukumus šķiet nedaudz ar drūmu un tumšu noskaņu.

Stephen King – Mr. Mercedes (Bill Hodges Trilogy #1) (Audio book)

18775247

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Bils Hodžs pēc daudzu gadu karjeras policijā, pēc kuras var lepoties ar daudzām atklātām ‘’skaļajām’’ lietām’’, tagad jau aptuveni kā pusgadu ir atvaļinājies. Varētu it kā izbaudīt vecumdienas bez stresa, bet nav vairs tā dzīvesprieka. Ir zudis kārais azarts no ļaundaru tvarstīšanas, kādēļ vēl jo skaudrāk ir jūtamas garās karjeras posta darbi pret personīgo ģimenes dzīvi – izjukusi laulība un pieaugusi meita, no kuras, bez reta zvana, vienīgā vēstis pienāk apsveikumu formā Ziemassvētkos un dzimšanas dienā. Dzīve nu šķiet tik drūma, ka Bils pat apsver domas par paša izvēlētām beigām, bet viss mainās dienā, kad Bils saņem vēstuli no mistera Mersedesa.

Mr. Merecedes ir viena no masu mediju piešķirtajām iesaukām nenoķertajai personai, kura ar nozagtu mersedesu agrā rīta stundā speciāli un bez bremzēšanas iebrauca cilvēkos, kuri bija sastājušies rindā, cerībā iegūt darbu (2009.gads). Viņš pamanās savainot piecpadsmit un nogalināt astoņus, tostarp māti ar mazuli. Skumjākais, ka pats sākums ir no darba meklētāja tieši aiz šīs mātes ar bērnu un Kings pamanās likt lasītājām just līdzi. Jau pirms klausīšanās no video ar Kingu un Mārtinu zināju par grāmatas katalizatora notikumu, bet tomēr naivi cerēju, ka vismaz viņi paliks dzīvi. Kopš tā liktenīgā rīta bez dižiem panākumiem ir pagājis gads ar veltīgiem mēģinājumiem pirmkārt jau noskaidrot vainīgā identitāti, kur nu vēl viņu aizturēt un sodīt. Nu ar šo vēstuli misters Mersedess aizsāk bīstamu deju uz visaugstākajām likmēm!

Neskaitot pieminēto ievadu, grāmata tālāk rit no diviem skatupunktiem – atvaļinātā detektīva Bila un mistera Mersedesa jeb Breidija, kura identitāte tiek atklāta visai agri, un atliek vien izbaudīt ceļu līdz nenovēršamajai kulminācijai. Breidijs par sevi ir augstās domās, īpaši redzot apkārt vienas vienīgas aitas, starp kurām viņš vilks nepamanīts vai ātri aizmirstams, un nepieciešamības gadījumā ar vieglu smaidu un pāris jaukiem vārdiem panākot savu. Breidijs lieliski apzinās, ka tas, ko viņš dara, neiekļaujas normālajās robežās, un ar patiku ir pieņēmis savu tumšo pusi, lai to izkoptu līdz detaļām. Kā arī pats ir apsvēris, vai viņš ir prātā sajucis maniaks. Lai nu kā pilnīgs muļķis Breidijs arī nav, tomēr stingrais dzelzs tvēriens pār apkārt notiekošo pamazām sāk izplēnēt. Tāpat Breidija attiecības ar no alkohola atkarīgo māti par veselīgām nenosauksi.

Tā vietā, lai rīkotos kā profesionālis un nodoto vēstuli saviem kolēģiem policijā, Bils, nu atradis motivāciju dzīvot, uzņemas uz savu roku spriest taisno tiesu un noslēgt pēdējo lielo lietu un saukt vainīgo pie atbildības. Var tikai diskutēt, cik ļoti liekam riskam Bils pakļauj gan savus ‘’asistentus’’, gan kolēģus un pārējos sabiedrības locekļus. Kaut arī grāmata nedaudz cieš no paredzamības, Mr. Mercedes ir aizraujoša kaķa(Bils) un peles (Breidijs) trilleris!

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. :)

Kathy Reichs – Spider Bones (Temperance Brennan #13) (Audio book)

7189177

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Kad Monreālā tiek atrasts nesen miris John ‘’Spider’’ Lowery, kurš pēc oficiāliem papīriem jau kā 40 gadus skaitās miris Vjetnamas kara laikā, tas ir uzdevums Temperansai Brenanai doties līdzi mirstīgajām atliekām uz Havaju salās esošo ASV militāro bāzi, lai pārliecinātos, kura mirstīgās atliekas tad tika atrastas un kurš, ja ne Džons, pirms 40 gadiem tika viņa vietā apbedīts, un rokot vēl dziļāk jautājumu gūzma, kā arī apjukums tikai pieaug.

Grāmatā lielu proporciju aizņem ne tikai konkrētā aktuālā lieta, bet arī diezgan daudz Brenanas personīgā dzīve. Izbaudīt tropisko klimatu, pludmales smiltis un atšķirīgo ainavu līdzi Brenanai ir devusies viņas meita Keitija. Lai novirzītu domas citā gultnē, īpaši pēc tā, kādā emocionālā stāvoklī Keitija ir nonākusi pēc tuva drauga Kūpera zaudēšanas, Brenanai tā šķiet laba doma. To pašu nevarētu teikt ar izlīdzēšanu Raienam attiecībās ar viņa meitu Liliju, kura ir uz trauslā narkotiku atmešanas ceļa, uzaicinot viņus piebiedroties, bez Keitijas viedokļa uzklausīšanas. Abu meitām pirmais iespaids vienai par otru, maigi sakot, nerodas tas labākais, un drāma var sākties! Varbūt šis tas pārspīlēti uzpūsts un ārpus reālistiskām situācijām, bet nekas ārkārtēji traks.

Temperansa Brenana, strādājot pie lietas, kurai vismaz sākotnēji nav nekādas noslieces uz mūsdienu kriminālās pasaules notikumiem, šķita vairāk esam savā elementā. Vide un apstākļi, kurā autore ievieto savu galveno varoni, nav tādi, lai viņa pārāk izteikti izjustu nepieciešamību izpausties detektīva darbā, šīs izdarības neaizēno viņas patiesos talantus, kas padara gan Brenanu, gan pašu grāmatu daudz patīkamāk lasāmu. Bet šīs sajūtas drošo stabilitāti pajauc autores mēģinājumi saduļķot ūdeņus, palielinot spriedzes faktoru, pakļaujot Brenanu, Raienu, kā arī abu meitas Keitiju un Liliju. Tas atkal aizvirza grāmatas kopējo atmosfēru tuvāk absurdam.

Kaut arī nevarētu teikt, ka Spider Bones (alternatīvais nosaukums britu izdevumam – Mortal Remains) sevī neslēpj daudz ko kaitinošu no Keitijas Reihsas piekoptā stila šajā sērijā, atšķirīgā pieeja krietni uzlaboja tās baudāmību.

Kathy Reichs – 206 Bones (Temperance Brennan #12) (Audio book)

5957702

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

206 Bones¸12.grāmata Temperance Brennan sērijā, iesākas ar galvenajai varonei antropoloģei Temperansai Brenanai pamostoties kaut kur tumšā, šaurā un aukstā vietā. Brenanai ir sasietas rokas, viņai ir grūtības atcerēties gan to, kurš viņu sagūstījis vai kā viņa tur aizgādāta, gan pēdējo lietu, pie kuras viņa strādā un varbūt ir saistīta ar pašreizējo situāciju. Vai Brenana ir atstāta aizmirstībai un nāvei no slāpēm un bada?

Visai saprotami, ka Brenana krīt panikā, tomēr bija neliela vilšanās, ka ar racionālo un loģisko Temperansu Brenanu tas notiek tik ātri. Īpaši, kad atmiņā vēl ir Florence Deina no Lisa Gardner grāmatas Find Her.

Tālāk lielāko daļu grāmatas aizņem atmiņu uzplaiksnījumi no attiecīgās izmeklēšanas ar Brenanas pašreizējo ‘’tagadnes’’ kondīciju. Liels mīnus audiogrāmatai, ka viss tika nolasīts vienā blāķī bez ‘’šī ir tā un tā nodaļa’’ vai kā citādi, kur nu vēl izteiktāk jūtamas pārejas no viena laika uz otru un atpakaļ.

Kopā ar vienubrīd ļoti tuvu draugu, bet tagad strikti tikai kā kolēģi detektīvu Endrū Raienu Temperansa pavada veca gadagājuma kundzes mirstīgās atliekas uz Čikāgu, un par šoku Brenanai viņa tiek apsūdzēta apzināti kļūdainā skeleta analīzē un nepatiesas informācijas sniegšanā. Kaut arī atspēkot kaut ko tik absurdu prasa vairāk nervu nekā piepūles, tomēr Brenana nespēj tā vienkārši ar vieglu roku laist garām faktu, ka viņu kāds speciāli mēģināja iegāzt.

Bet labākais, ka šāda sabotāža turpina atkārtoties arī aktuālajā izmeklēšanā, kas var būt un var nebūt saistītas, bet noteikti ir attiecināma uz grāmatas nosaukumu 206 Bones – kaulu skaits vidēji katram cilvēkam. Brenana ir 100% centīgi pārliecināta, ka tieši tik arī viņa kopā ar kolēģiem ir ieguvusi no pēdējās nozieguma vietas (arī kundze gados). Tādēļ tas ir vēl viens satricinājums līdz šim ložu drošajā Brenanas pārliecībā par savu darbu. Gan lasītājs, gan Brenanas priekšnieki sāk jautāt, vai ir kas tāds, kas novērš Brenanas uzmanību un neļauj pilnībā koncentrēties. Varbūt tās ir potenciāli jaunas un šķietami veiksmīgas patoloģes/antropoloģes un daudzu citu talantu apveltītas kolēģes uzrašanās.

Iespējams, lai kā to negribētos pie vēl joprojām ir attiecības ar Raienu, kurš negaidīt visai ātri atrod kopēju valodu ar Brenanas bijušā vīra ģimeni ar latvisku izcelsmi. Visai amizanti klausīties, kā bez locījumiem ne reizi vien tiek atkārtoti vārdi, kā ‘’vecamamma’’ vai ‘’Cukuru kundze’’, kaut arī pietiktu vien ar dažām reizēm.

Lai gan šī grāmata 206 Bones bija pietiekoši laba un interesanta, lai to varētu izbaudīt un nekaitinātu +/- katra galvenās varones rīcība, pēdējais laiks saprast, ka vismaz šī Keitijas Reihsas sērija diezin vai spēs vēl pacelties tādos augstumos, ka varētu lēkāt aiz sajūsmas, bet nevar arī teikt, ka visas pēc kārtas būtu metamas pār vienu kārti. Iespējams kādu par pretējo pārliecinās šis video. :)

Jim Butcher – Changes (The Dresden Files #12) (Audio book)

6585201

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Divpadsmitā The Dresden Files sērijas grāmata Changes burvja Harija Drezdena dzīvē ievieš vērienīgas pārmaiņas un Džims Bučers neskopojas jau no paša sākuma. Harija dzīvē ar blīkšķi atgriežas viņa šīs sērijas pirmā lielā mīlestība Sjūzena Rodrigeza. Dažs labs tieši Sjūzenu varētu vainot pie kara aizsākšanas starp vampīriem (galvenokārt ar Sarkano galmu) un burvjiem. Par ‘’prieku’’ Harijam Sjūzenai arī šajā vizītē viņai līdzi ir Martins, kurš nekautrējas uzspēlēt arī pats drusku uz Harija greizsirdības notīm. Martins ir Sjūzenas pārinieks no Fellowship of Saint Giles biedrības, kura apvieno ar ‘’vampīrismu’’ inficētos, bet ne līdz galam pārvērtušos.

Sjūzenas negaidītās uzrašanās iemesls nav parasta vēlme apsveicināties, bet gan, lai pavēstītu, ka viņiem abiem ir kopīga astoņgadīga meita Megija. Šis fakts vien jau satricina Harija ikdienu, bet pasaulei tā vien šķiet pazūd stabils pamats, kad Sjūzena atklāj, ka Megija ir nolaupīta un atrodas Sarkanā galma gūstā. Kaut arī Harijs nespētu piedot tik nozīmīga fakta noklusēšanu, viņš neļauj aizvainojumam stāties ceļā, lai palīdzētu izmisumā kritušai sievietei, kur nu vēl, ja runa ir par paša meitu. Harijs diemžēl arī apzinās, ka savu ienaidnieku dēļ iesaistīšanās Megijas audzināšanā būtu pārlieku bīstamā, pat zināt par viņas atrašanās vietu varētu būt pārāk liels risks.

Harijs ir labi pazīstams ar uguns maģijas pielietošanu un +/- regulāru tīši vai netīši kādas ēkas nosvilināšanu. Šoreiz uguns tiek pavērst arī pret Hariju pašu. Šo ierindotu kā otru no lielajām pārmaiņām, kad vispirms Harijs C4 sprāgstvielas eksplozijā zaudē īrētās privātdetektīva telpas, bet vēlāk kāds ļaunprātīgi izraisa ugunsgrēku viņa dzīvoklī. Par laimi ne vienā no gadījumiem nav letāla gadījuma, bet kopā ar Hariju pasmieties, kad viņš uzzina jauno ēkas īpašnieku un viņa īres maksājumu saņēmēju identitāti.

Un, kā trešo vērā ņemamo pārmaiņu, būtu jāpiemin cena, kādu Harijam nākas samaksāt, lai viņam būtu kaut niecīgākā iespēja uz veiksmīgu iznākumu. Izvēles iespējas nav diez ko iepriecinošas – kritušu eņģeļa monētas, kļūšana par jauno Ziemas feju bruņinieku vai vēl kas cits, ir vien izšķiršanās par mazāko ļaunumu. Tomēr meitas dzīvības vārdā neviena cena Harija nevar būt par augstu prasīta.

Uzdevums nav viegls, pat varētu domāt bezcerīgs, ņemot vērā spēku samērus, un (nekāds pārsteigums nav burvju Baltās padomes atteikšanos palīdzēt… ), bet Harijs kārtējo reizi var būt pateicīgs par grūtā brīdī līdzās esošajiem draugiem un sabiedrotajiem! Piebildīšu vien vēl to, ka autors noslēdz grāmatu uz vienreizēja klifhengera, kas būtu bijis arī saprotams un cienīgs sērijas noslēgums, ja tāda būtu bijusi izvēle.

Andy McNab – Crisis Four (Nick Stone #2)

601631

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House

Manas pārdomas

Gads, kuru Kellija ir pavadījusi Nika aizgādībā pēc visas tuvākās ģimenes zaudējuma un vēl jezgas pēc tam, nav bijis viegls. Vēl jo vairāk bērnam Kellijas vecumā. Abu brīvdienas kopā ar Nika kolēģi Džošu un viņa bērniem un prieku no Kellijas sejas nodzēš viens vienīgs telefona zvans, kas nosūta Niku jaunā uzdevumā, atrast potenciāli radikalizējušos aģenti Sāru.

Varētu šķist, kas gan tur tik sarežģīts un trauksmains, lai varētu sanākt grāmata virs 500 lapaspusēm, bet, protams, nekas nenotiek kā plānots un ne vienmēr varoņi pieņemt tos prātīgākos lēmumus, kuri varētu saīsināt grāmatas garumu. Kaut arī Sāra Nikam nav nekāda tuvā paziņa, arī pilnīga svešiniece viņa nav. Gandrīz pirms trim gadiem Niks un Sāra bija iesaistīti misijā Sīrijas teritorijā, kuras laikā abiem nācās tēlot pāri, bet atšķirībā no Sāras uz misijas beigām Nikam tik ļoti vairs nevajadzēja tēlot. Šāda veida jūtas, lai cik dziļi tās Nikam šķistu atrodamies, nevar nākt par labu darbā nepieciešamajām spriestspējām un lēmumu pieņemšanai, kad uzdevums kļūst daudzkārt nopietnāks par personas atrašanu. Vai Niks spēj palikt objektīvs, profesionāls un paklausīt dotajām pavēlēm, labi zinot, ka augstākstāvošajiem ir pieejams vairāk informācijas par kopējo bildi, pat ja tevi kaitina, ka no tevis sagaidītais rezultāts bieži tiek pateikts aplinkus? Vai tomēr pagātne un jūtas būs faktors, labi apzinoties, kur līdzīga uzticēšanās noveda viņu sērijas pirmajā grāmatā Remote Control?* Domājams atbildēt nav nepieciešams. :D

Interesants fakts. Crisis Four tika izdota vien nedēļu pirms traģiskajiem 11.septembra notikumiem, kādēļ ne mazāk interesanta ir sakritība, kuru tā nejauši nevar paredzēt, ka grāmatā darbojošos teroristu finansētājs un iedvesmotājs ir Osama bin Ladens.

Labs trilleris un izklaides literatūra, bet ne vairāk, tomēr nedrīkst nepieminēt, ka autors prasmīgi pielieto savas militārās zināšanas, un fragmenti ar detaļām par ieročiem, taktikām u.c. nekļūst tādēļ garlaicīgas, lai gribētos izlaist.

********Apzināto maitekļu zona********

*Jāsāk brīnīties, ka Nikam Stounam sanākusi tik gara sērija un darba devēji uztic tik svarīgas misijas.