Robert Ludlum – The Matarese Circle (Matarese Dynasty #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Matarese Circle ir klasisks pasaules mēroga konspirācijas, slepenās organizācijas aptverošs stāsts, kura epicentrā nokļūst viens ASV dienesta American Consular Operations aģents Brandon Scofield un viens no pašiem labākajiem KGB aģentiem Vasīlijs Taleniekov.

Dibināta neilgi pirms Otrā pasaules kara, Matarese sevi pozicionēja kā pašu labāko organizāciju, kuru nolīgt savam ilgi sapņotajam atentāta mēģinājumam, ja nevēlies, lai citi uzzinātu, kurš to pasūtījis. Teiksim tev trūkst pacietības, lai sagaidītu, kamēr šībrīža karalis, diktators vai prezidents noliek karoti, lai ieliktu kādu citu viņa vietā vai pats tajā iesēstos. Nav būtiski vai pasūtītāji ir tāda lielvalsts kā Lielbritānija, ASV, Krievija vai kāds mazāk ievērojams klients; galvenais, ka Matarese pasūtījumu izpildīs nevainojami.

Tomēr Matarese ziedu laiki beidzas līdz ar kara noslēgumu, par ko var daļēji vainot katras valsts slepenos dienestus, kad kaut kāds Matarese vairs nav vajadzīgs. Daudzu prātos organizācija līdz ar to pati no sevis piedzīvo dabisku nāvi, bet tā domāt būtu kļūdaini. Ne viens vien ietekmīgs vīrs sāk bailēs trīcēt un atskatīties pār plecu, ja kāds nepārdomāti piemin Matarese vārdu. Vairumā gadījumu vari būt drošs, ka šī nevietā un nelaikā izteiktā vārda izrunātājs drīz vien piedzīvos pāragru dzīves noslēgumu.

Grāmata aizsākas ar Matarese ‘’izmēģinājuma’’ testu nogalinot ne pārlieku svarīgas, bet arī ne neievērojamas personas ASV un PSRS, vainojot attiecīgi katrā slepkavībā pretējo pusi, konkrētāk jau pieminēto Brendonu un Vasīliju, lai redzētu, kāda būs katras valsts reakcijā. Tas viss tiek darīts ar ideoloģisko ideju, ka formālu valdību laiks ir beidzies un ir pienācis brīdis, kad varu labākas un efektīvākas pārvaldes vārdā pārņemtu mega-korporācijas.

Lielākais pie kā gribas piekasīties citādi labā, spraigā asa sižeta trillerī ir Matarese pozicionēšana kā organizācija, kurai ir aģentu un pakalpiņu visā pasaulē, kurai itin nekas nepaslīd garām un pasargāts nav itin neviens, bet šī tā teikt superspēja maģiski pazūd, kad viens no galvenajiem varoņiem notikumu gaitā nokļūst ASV (no visām vietām) un arī grāmatas pēdējā lapaspuse vairs nav tālu jāmeklē.

Henning Mankell – Sidetracked (Kurt Wallander #5) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Veca fermera izsaukumu par kailu sievieti viņa dārgajos labības laukos Kurts Valanders ir vairāk nekā gatavs norakstīt to uz lauksaimnieka tuvojošos senilitāti nekā kaut ko patiesi reālu, ko gan izmaina paša acu saskatītais, ko vēl vairāk neatgriezeniski jaunā pakāpe pavirza jaunietes pašnāvība aizdedzinoties.

Kurtam netiek dots gana ilgs laiks, lai noskaidrotu, kas būtu varējis pamudināt mirušo uz tik drastisku izvēli, līdz viņa un citu izmeklētāju uzmanību novirza vispirms viena noskalpēta slepkavība un visai ātri jau otra, kad top skaidrs, ka Istades/Ystad policijai pēc ilgiem laikiem jātiek galā ar sērijveida slepkavu, ja vispār kādreiz šajā reģionā tāds maz ir bijis.

Tomēr jaunietes pašnāvība un slepkavību lieta nav vienīgie uzmanības novērsēji gan viens no otra, gan detektīvam Valanderam, bet par tādu sidetracked objektu kļūst Kurta tēva mentālā veselība. Ja fiziski ar veco vīru vēl viss ir labi, tad tā vien šķiet Alcheimera slimīb grib paņemt viņa prātu. Vēl pirms nav par vēlu Kurts apsola izpildīt tēva sapni un aizceļot uz Itāliju. Vairāk nekā iepriekšējās sērijas grāmatās detektīva Valandera personīgas dzīves aspekti nešķita ne vien lieki, bet pat ļoti labi iestrādāti, neradot sajūtu, ka novirzīšanās no galvenā izmeklēšanas sižeta, būtu izniekota.


Lai arī gana daudzās detektīvu, kriminālromānu sērijās galvenajam varonim ir parpārēm tēla trūkumu un personīgo problēmu, tad ne vienmēr tie ir pietiekoši spēcīgi, lai patraucētu izmeklētājam atrisināt noziegumu.  Kurt Wallander sērijas piektā grāmata Sidetracked nav pēkšņi tāds izņēmums, bet labs piemērs, kurā autors galvenajam varonim Kurtam Valanderam dod iespēju risināt savas problēmas, kad vienlaicīgi nepiemetas neizdevies iespaids par detektīva personīgās dzīves momentu iepīšanu kopējā sižetā.

Michael Connelly – The Last Coyote (Harry Bosch #4) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēdējā laikā Hariju Bošu ir bijis arvien vieglāk izvest no pacietības, un, kad vadzis lūzt un Harijs pēc domstarpībām ar augstākstāvošu kolēģi iekrāmē viņam tā lai jūt un citreiz atcerētos tā vairs nedarīt, Harijam tiek piespriestas brīvdienas uz nenoteiktu laiku un obligātas psihologa konsultācijas.

Sākumā Harijs to, protams, uztver kā sodu un visa cita veida murgu, bet nomierinoties un ar rāmāku prātu un drusku arīdzan ieklausoties viņam piešķirtajā psiholoģē, Harijs pieņem lēmumu beidzot ieskatīties vienam no pagātnes dēmoniem tieši acīs – neatrisinātajai mātes slepkavībai, kad viņam šķiet bija vien 12gadu – un atrisināt to pašam, ja līdz šim neviens cits nav to spējis vai vēlējies.

Kā jau tas piederas izdomātam romānam un ir redzēts ne reizi vien, tad mātes slepkavība nav tik vien kā nejauša zādzība vai kas tamlīdzīgs, bet gan plašāka mēroga sazvērestība. Vien pavirši uzmetot acis arhīva dokumentiem un tai laikā savāktajiem pierādījumiem Harijam top skaidrs, ka neviens toreiz nemaz necentās atrisināt viņa mātes slepkavību, ko visvieglāk varētu pamatot ar viņas nodarbošanos prostitūcijā. Tā teikt, ‘’ai, kas tur liels, viena vairāk vai mazāk, droši vien pati uzprasījās’’. Bet tā tikai iesaistītie personāži gribētu likt domāt, ko Harijs Bošs negrasās tā atstāt. Pārāk ilgi viņa māte ir tikusi norakstīta kā nenozīmīga persona, kuras slepkavību nav vērts risināt.

Varbūt brīžiem drusku par daudz uzspēlētas teatrālas emocijas vai uz mazticamo pusi velkošs blakus sižets attiecībā uz Harija romantisko dzīvi, bet kopumā pat ļoti baudāms kriminālromāns.

Michael Connelly – The Concrete Blonde (Harry Bosch #3) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Līdz brīdim, kad atraitne iesūdz Hariju Bošu par viņas neapbruņotā vīra nošaušanu, Harijam Bošam nebija pat ne mazāko šaubu, ka pirms četriem gadiem viņš ir nogalinājis pareizo personu sērijveida slepkavības izmeklēšanā. Kad policijas iecirknī uzrodas zīmīte ar norādēm par jaunu līķi ar norādēm, kuras nenonāca presē un zinātu vien slepkava, un mirstīgās atliekas, to atrodot, atbilst slepkavas pazīmēm, kuru toreiz nodēvēja par Dollmaker, Harijam Bošam un viņa kolēģiem iemetas šaubu aizmetnis, vai tik tiešām viss tika izdarīts līdz galam

Apsūdzībai un atraitnei tiesas procesā šādi jaunumi pašsaprotami būtu kā medusmaize, kas vismaz žūrijas acīs varētu palīdzēt uzvarēt. Tikmēr Harijam Bošam ātros tempos, vēlams pirma tiesas procesa beigām, jānoskaidro, vai tik tiešām īstais slepkava visus šos gadus ir bijis brīvībā vai arī runa ir par kādu, kurš kopē Dollmaker slepkavības, jo ne visās 11 slepkavībās bija identisks Modus Operandi. Divas slepkavības ir ar savām atšķirībām, bet, dziļāk nerokot, tika ieskaitītas vienā maisā ar pārējām. Jauns līķis visu, kas toreiz tika pieņemts, kā patiesība, var sagriezt kājām gaisā, uzkuļ pagātnes atmiņas un liek aizdomu ēnā sākt turēt pat dažu labu kolēģi.

Zinot, cik gara ir izvērtusies Harija Boša sērija, plus vēl seriāls pēc sērijas motīviem, bija pārsteigums par sākuma centrālo epizodi, kurā galvenais varonis nogalina neapbruņotu vīrieti. Kaut kā šķiet, ka tagad (grāmata publicēta 1994.gadā) šāda aina vismaz ne viens pret vienu, kā šeit, nebūtu iespējams publicē. Īpaši tagad, kad cancel culture ir tik aktīva lieta, pat ja upuris nav afroamerikānis. Protams, izdomāta kriminālromāna ietvaros Hariju Bošu autors var paglābt un pamatoti attaisnot viņa rīcību, bet no reālās pasaules, cik nav dzirdēti aizokeāna piemēri, kuros cilvēks dzīvību zaudē policijas kļūdas/vainas un arī agresivitātes dēļ.

James Patterson – Along Came a Spider (Alex Cross #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Along Came a Spider ir viens no tiem kriminālromāniem, kurā ļaundaris ir jau zināms no paša sākuma, bet ar meistara roku tas ne uz mirkli nemazina intrigu par gala iznākumu. Gary Soneji ir pavisam sagājis grīstē un nebūtu kļūdaini viņu saukt par psihu, kurš vēlas kļūt par kaut ko nozīmīgu un ieiet pasaules vēsturē ar blīkšķi, un to cenšas panākt nolaupīdams divus bērnus no prestižas privātskolas, kurā savas atvases sūtīt var atļauties vien turīgākie vecāki.

Tikmēr melnādains detektīvs (grāmatas darbība 1993.gada Vašingtonā) Alekss Kross jau ir aizņemts nežēlīgā vairāku afroamerikāņu slepkavībā, kad par sarūgtinājumu viņam priekšnīcība aiz spiediena no preses un politiķiem noņem viņu no minēto slepkavību izmeklēšanas un norīko nolaupīto balto bērnu lietā, ar to parādot sentimentu un attieksmi, kura lielā mērā ASV eksistē joprojām. Paralēli tam detektīvam Krosam visas grāmatas garumā jāsaskaras ar ikdienišķu rasismu no citu kolēģu puses, kas acumirklī kļūst par joku no izteikumu autora puses retajā gadījumā, ja kāds to nosoda. Ne mirkli nešķita, ka autors cenšas sprediķot par šo tēmu vai pataisa galveno varoni Aleksu Krosu par mocekli.

Neskatoties uz apgrūtinošajiem apstākļiem un varbūt tieši pateicoties tiem, Alekss neļaujas pirmajiem šķietamajiem rezultātiem un to sniegtajai pašapmierinātībai, ko tie sniedz, kad tiek notverts Gerijs, kurš sāk pielietot savu aktiera talantu, lai pārliecinātu likumsargus un pēcāk žūriju par personības dalīšanos, maigāka soda saņemšanai.

Līdz šim vienīgais, ko biju lasījis no plašā Džeimsa Patersona daiļdarbiem, bija Private sērijā, un arī tad gandrīz gribas piebilst nosacīti, jo iespaids, kas radies, nebija labs, iznākot tik daudz un tik bieži grāmatām, kurām Patersona vārds ir pamanāmāks par pašu grāmatas nosaukumu un tikmēr otra autora vārds ir gaišā, neuzkrītošā tonī. Pirmkārt pat attiecīgā žanra ietvaros vismaz Private sērija nebūs tā, kas nodarbībās prāta pelēkās šūniņās, bet vairāk būs asa sižeta filmu cienīgas ainas. Otrkārt vienmēr māc šaubas, cik ļoti pats Patersons ir piedalījies grāmatas sarakstīšanas procesā. Prātā ieliku līdzvērtīgā kategorijā kā grāmatas, uz kurām Tom Clancy ir pamanāmāks pirms jebkā cita.

Ko ar to garos vārdos gribu teikt, ka bija patīkams pārsteigums par pirmo Alex Cross sērijas grāmatu Along Came a Spider. Ne vien nav cita Co autora, bet arī gan tēli, gan sižets ir daudzkārt saistošāki salīdzinoši ar to, kā atmiņā ir palikušas izlasītās pirmās piecas Private sērijas grāmatas.

Iepalicēji #32

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Hellhole Inferno (Hellhole Trilogy #3) by Brian Herbert, Kevin J. Anderson

Noslēdzošā triloģijas grāmata, kuras autori turpina pielaist vienas un tās pašas kļūdas no grāmatas uz grāmatu, turpina izvēlēties vieglāko ceļu, nevis piestrādāt un kaut cik pamatot, piemēram, telemancy=telekinēzes spējas Xayan citplanētiešiem. Kāpēc diviem tēliem to spēju diapazons ir šķietami neierobežots, izteikti brīžos, kad tas sižetiski ir visvairāk izdevīgi, bet citi tiek pataisīti par labākajā gadījumā kartona tēlu pakalpiņiem.

To pašu varētu teikt par gandrīz komisko labo un slikto tēlu klišejisko sadalījumu, kur par piemēru minama tirāniskās diadēmas Mišelas gāšana no troņa un aizstāšana ar it kā citu vīriešu kārtas dižciltīgo, bet pēc izteikumiem, darbībām un tēla motivācijas nevarētu pateikt, ka runa ir par citu varoni.

Komplimenti un uzslavas nenāk prātā ne par triloģiju caurvijošo militārā konflikta atrisinājumu, ne citplanētiešu mistisko Alaru pacelšanos/evolūciju uz augstāku eksistences plakni. Kā viens, tā orts novienkāršots un sasteigts, neskatoties uz grāmatas un visas triloģijas apjomu.

Zinu, ka šis autoru duets bez žēlastības un kompleksiem ir sarakstīju un turpina rakstīt visus iespējamos prīkvelus un sīkvelus par Brian Herbert tēva Frenka Herberta Dune sērijas grāmatām, lai izpiestu maksimāli iespējamo naudu un māca šaubas, cik laba būs šī triloģija un cik daudz piestrādāts, lai tā tāda varētu būt. Pēc pirmās un vēl pēc otrās biju kaut cik labās domās, nevarētu ne pārlieku slavēt, ne nopelt, diemžēl noslēdzošā triloģijas grāmata liek to pārdomāt.

***

Empire From the Ashes (Starfire #1-3) by David Weber

Triloğija, kura ar katru nākamo grāmatu kļūst salīdzinoši labāka. Ja būtu klausījies atsevišķi, kā ar šī autora Insurrection grāmatu, tad nepamet sajūta, ka iespaids par to būtu izvērties līdzīgs.


#1 Mutineers’MoonColin Macintyre rutīnas lidojumā pāri Mēnesim atklāj ne tikai, ka kaut kas nav riktīgi un kā vajadzētu būt ar tik ierasto un pašsaprotami Zemes pavadoni, bet sastop teju 50 000 gadus miega režīmā guļošu AI citplanētiešu kuği. Sižets par un ap no kurienes tas uzradies var sākties.

#2 The Armageddon Inheritance – konspektējot dažos teikumos, Kolins un Co mākslīgā intelekta mudināti apciemo lielu kosmosā aizmirstu artefaktu/staciju un visai nejauši kļūst par zudūšās Impērijas jauno Imperatoru, kas paša sievai (tagad jau imperatorei) saprotami nāk kā pārsteigums. Paralēli Kolina komanda noskaidro iemeslus pēkšņai un straujai iepriekšējās Impērijas lejupslīdei un sabrukumam.

#3 Heirs of Empire– darbība noris pāris gadus pēc The Armageddon Inheritance notikumiem. Šajā grāmata Kolina un viņa sievas dēls ar viņa kolēğiem ir devušies nozīmīgā misijā atgriezt Impērijas sastāvā kādreiz tai piederošu planētu. Kurā tagad dominē pret tehnoloğijām un zinātni vērsta reliğija, kas izskaidrojams, ka kļūmīgs atklājums ar letālām sekām, ir bijis vainojams pie Impērijas iznīcības. Paralēli sižets, kurā pret Kolinu tiek plānots atentāts.

Komisks audio grāmatas mīnuss, ka visu laiku šķita, ka AI Duhak tiek izrunāts kā DayHawk. Nezinu, vai tas skaitās kā kompliments grāmatas ierunātājam, vai tieši pretēji, bet visvairāk patika fragmenti, kuros skan mākslīgā intelekta tēla Duhak monotonā runa.

***

Unnatural Causes (Adam Dalgliesh #3) by P.D. James

Detektīvs Adam Dalgliesh savas sērijas pirmajās divās grāmatās ir pastrādājis pat ļoti čakli, lai varētu pelnīti doties atpūsties teiksim uz lauku kotedžas pie savas tantes, lai atgūtu spēkus jauniem varoņdarbiem. Bet vai tas jebkuram rūdītam detektīvu/kriminālromānu lasītājam būs kāds pārsteigums, ja liktenis detektīva ceļā noliks acīmredzami nogalinātu personu, kad neatliek nekas cits, kā arī brīvajā laikā pielietot savus izcilos izmeklētāja talantus. Tā nu tas diemžēl izdomātos romānos notiek, un atpūsties Adamam nav lemts.

Jo interesentāk, kad noskaidrojas nogalinātā personība – vietējs kriminālromānu rakstnieks Maurice Seton, kuru atrod dreifējam laivā ar nocirstām plaukstām. Uzreiz kā pirmie aizdomās turamie kļūst citi tuvējā apkārtnē dzīvojošie draugi rakstnieki ar bagātu izdomu. Kas zin, varbūt kāds smeļas iedvesmu saviem romāniem no dzīves pieredzes. To starpā arī detektīva Adama tante Džeina, kura draugu kompānijā prātodama kur gan palicis Maurice, pasprūk traka versija un tieši tik precīza, kādā atrod nogalināto upuri.

Adamam, asistējot viņa kolēģim inspektoram Rekkles, atliek vien tas nieks, kā izburties cauri visu aizdomās turamo mudžeklim, kuri ar savām spekulācijām un amatieriskajiem prātojumiem par slepkavas identitāti un motīviem, no kuriem viens loģiski cenšas novirzīt aizdomas no sevis uz kādu citu, tikai un vienīgi apgrūtina nonākšanu līdz patiesības graudam.

***

The Bodies Left Behind by Jeffrey Deaver

Šķietami aizdomīga zvana 911 pārbaudīšana, kurš pārtrūkst jau pēc pirmā vārda, policistei Brinai pārvēršas gatavajā murgā, kad varbūtēja sadzīves konflikta vietā starp vīru un sievu viņa atklāj ne vien laulāto pāri nogalinātu, bet vainīgos slepkavas vēl turpat uz vietas.

Protams, Brina, upurējoties labāka sižeta vārdā, pie pirmajiem signāliem, ka kaut kas nozieguma vietā varētu būt ne tā, neizsauc papildspēkus, lai nepakļautu sevi liekām briesmām, bet pati bezapdomīgi dodas izpētīt acīmredzama nozieguma vietu. Vēl jo vairāk Brinai tur nemaz nevajadzētu atrasties, jo izsaukuma brīdi bija mājās ārpus darba laika un tikai priekšnieka zvans, jo viņa atradās vistuvāk, vainīgs pie viņas izraušanas no siltās mājas drošības.

Laikam nebūtu jābrīnās, ka grāmatā (publicēta 2008.g.) neviens tēls nejūtas šokēts vai pārsteigts par šāda veida traucējumu no darba savā brīvdienā, jo par robežu trūkumu un darbinieku traucēšanu brīvdienā ir dzirdēts ne tas vien. Latvijā šķiet pagaidām tik traki vēl nav aizgājis.

Citādi pēc visiem parametriem labs, baudāma kriminālromāns ar pavērsieniem visas grāmatas gaitā.

Noah Hawley – Before the Fall (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms privātas lidmašīnas avārijas okeāna vidū Scott Burroughs bija neviena neievērots un nezināms gleznotājs jau pārsniedzis 30 gadu slieksni. Skots vairs nelolo pārlieku lielas cerības izsisties uz lielajām naudām, kur puslīdz tādu pašu kleksējumu kā viņa novērtē sešciparu skaitlī, katru dienu uzveic cīņu ar alkohola atkarību un vispār skatījumu uz dzīvi vērš visai filozofiskā virzienā.


Bet lidmašīnas avārija, uz kuru viņš gandrīz vai nepaspēja un pēc avārijas citi aizdomu pilni prāto, kāpēc tik necila persona kā kaut kāds tur Skots ir ticis privātajā lidmašīnā multimiljonāru sabiedrībā. Un kādēļ starp vienīgajiem izdzīvojušajiem ir viņš un 4gadīgs puika JJ, kura aizbildņi (mirušās puikas mātes māsa un viņas vīrs) viņa aizgādībā pēkšņi manto parastajam mirstīgajam milzīgas summas. Jo doma, ka kāds kāptu lidmašīnā, apzinoties, ka tā droši nenolaidīsies, nav pārāk absurda. Maitu lijas ilgi nav jāgaida.

Sākumā vēl ir vieta minējumiem, kāds būs galvenā sižeta fokuss. Vai atbildīgās iestādes koncentrēsies uz vieglāko aizdomās turamo, Skotu, tādejādi palaizdami garām kritiskus pavedienus. Vai varbūt centrālā loma būs naudai, kas nāk līdz puikam un kā tas izmaina cilvēkus, kā tas ir JJ mātes māsas vīra Doug gadījumā, kuram sievas māsas ğimene kā cilvēki neinteresēja ne pirms katastrofas, ne arī tagad.

Autoram ir labi padevušies sliktie/nepatīkamie tēli, piem., žurnālists un ziņu diktors un puikas tēva brālis, kura pārstāvētajai ziņu ağentūrai no reālās pasaules prātā nāk salīdzinājums ar FOX NEWS, kur reitingi un klikšķi ir svarīgāki par cilvēku dzīvībām, kur nu vēl privātumu vai ko citu, un apzināta skatītāju maldināšana nav nekas svešs.


Bet Before the Fall ir izdevies labs balanss, lai pēc nodaļām ar tāda veida kretīniem un idiotiem sekotu teiksim atmiņu aina, kas ļautu no iepriekšējā atvilkt elpu.

Trīs vienā #3

Iepalicēju rakstā mazāk pazīstamais un drusku vecākais brālis Trīs vienā raksts, kurā pavisam īsi pieminu katru izlasīto vai noklausīto grāmatu, pirms turpinu kādu citu.

***

Red Seas Under Red Skies (Gentleman Bastard #2) by Scott Lynch

Locke Lamora un viņa labākais draugs un kompanjons Jean pārceļas uz Gentleman Bastards Lasvegasai vai Makao līdzvērtīgo Tal Verrar. Abu plāns ir izmantot savus daudzpusīgos smagā pieredzē iegūtos zagļu un manipulatoru u.c. veida talantus, lai ar veiksmi un krāpšanos azartspēlēs nokļūtu pēc iespējas tuvāk cieši sargātai dārgumu krātuvei vienā no pilsētas prestižākajiem azartspēļu namiem.

Spēles, kuras tiek parādītas grāmatas darbībā nav gluži nokopētas vai ar minimālām izmaiņām paņemtas no mūsu realitātes, autors ir pacenties, lai tās būtu gana unikālas viņa izdomātajai pasaulei. Tikpat labi ir ticis piestrādāts pie Locke un Jean raibu raibajiem piedzīvojumiem, kuri ne tikai noiet greizi, kas būtu vēl maigi teikts, bet ne vienu reizi vien pietuvina abus tuvu nonākšanai aizpasaulē.

Pie pasaules uzbūves, kura šķiet vēl vēsturiski atrodas pilsētvalstu laika posmā, Red Seas Under Read Skies ietvaros ir krietni piestrādāts un šis aspekts tiek pienācīgi apģērbts ar miesu,  ko lieliski palīdz atrādīt Locke un Jean elpu aizraujošās gaitas; arī tēli kā galvenie, tā arī mazāk nozīmīgie vairums ir gana interesanti, lai nerastos sajūta, ka kāds no tiem tikai palīdz virzīt sižeta gaitu. Vienīgais, kas visvairāk lika vilties bija pats sērijas otrās grāmatas lielais kulminācijas punkts, kas šķita tāds ne visai izteiksmīgs salīdzinoši ar visu pārējo grāmatu.

***

The Prefect (Revelation Space #0.1, Prefect Dreyfus Emergency #1) by Alastair Reynolds

Grāmatas otrs nosaukums Aurora Rising, ja ne gluži labāks, tad vairāk uzsvaru liek uz vienu no grāmatā esošajiem mākslīgajiem intelektiem, kura, paredzot mēru u.c. postošu slimību izplatīšanos, kas varētu smagi kaitēt cilvēcei uz neskaitāmiem habitats, preventīvi rīkojas jau tagad.

Tikmēr ar nosaukumu The Prefect, zem kura klausījos šo grātamu, vēl nezinot par otru, akcentē cilvēcisko stāsta pusi, kad prefekts Dreyfus un vēl daži viņa līdzgaitnieki ir pret tik drastisku soli, jo nākotnes draudus paši nesaskata. Vai arī ieslēdzas paranojas bailes par mašīnu/MI sacelšanos, un aktuāls kļūst jautājums, kad runa ir par tik nopietniem lēmumiem, cik tālu esam gatavi uzticēties?

Paļaušanās uz sīkumiem un arī lielākām lietām, ko ikdienā paveic MI, vairums pat neizdomājas un ir kļuvis pašsaprotams un ikdienišķs. Faktiski savas un vienlaikus lielākas sabiedrības drošība jau tiek uzticēta, bet, kad no MI puses nāk aptuveni un neskaidri teju orākulu pareģojuma līmeņa prognozes par salīdzinoši tālā nākotnē gaidāmu katastrofu, kas tā brīža pieaugušos varbūt varētu pat neskart, tā uzreiz ieslēdzas citi instinkti.

Kopš klausījos Revelation Space pirmo grāmatu jau ir pagājis labs laiciņš, drusku virs 4 gadiem, bet daži termini un arīdzan pats ierunātājs spēja +/- gana ātri atsaukt atmiņā faktus par šo pasauli.

***

The Bone Field (The Bone Field #1) by Simon Kernick

Kad pirms daudziem gadiem Taizemē pazudušas sievietes mirstīgās atliekas tiek atrastas turpat Anglijā, pirmie detektīva inspektora Ray Mason jautājumi loģiski saistīti ar to, kā gan viņa vai viņas ķermenis ir tur nokļuvis no Taizemes, pieņemot par patiesību faktu, ka pirms pazušanas upure (Kitty) tur devās ar draugu. Papildus adrenalīna devai, upures Kitijas tā laika draugu tieši tad, kad viņš sava advokāta klātbūtnē, vēloties nodrošināt sev imunitāti pirms atklāt kaut ko policijai, tiek nogalināts, Rejam pašam knapi paliekot dzīvam.

Visa izmeklēšana, kura visai ātri pārkvalificējas slepkavības lietā, seko visai ierastai žanra kārtībai. Diemžēl grāmatas proza, dialogi un tēlu motivācija vairāk liek vilties nekā priecāties, jo rodas sajūta, ka autoram lielākoties prātā ir bijusi doma, kā tas varētu izskatīties uz lielā ekrāna. Ir daudz tādu klišejisku un neticami par daudz dramatisku notikumu secība vai tēlu reakcijas un teiktas, kas būtu iespējama vienīgi izdomātā pasaulē, kas asociējas vairāk ar to, kas redzams kinofilmās .

Arī pats galvenais varonis detektīvs inspektors Rejs šķiet izvilkts no fantāzijas pasaules ar atbilstoši traģisku bērnību, lai nostādītu viņu uz likumsarga ceļa, lai ļaundariem, kas patrāpītos viņa ceļā, būtu jānodreb no tā vien. Tīri jābrīnās, ka gan pirms, gan pēc grāmatas notikumiem Rejam Meisonam ir tā pati profesija.

Eric Van Lustbader – Jian (China Maroc #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džeiks Maroks, kura dzīve ir bijusi cieši saistīta ar āzijas, konkrētāk Ķīnas, kultūru, ir viens no labākajiem ASV slepenās vienības Quarry aģentiem. Bet pēc letāli neveiksmīga uzdevuma pirms trim gadiem Džeiks vairs nav tas pats ne attiecībās ar sievu, ne darbā. Pārmaiņas ir pat tik lielas, ka Quarry vadība sāk jautāt sev, vai Džeiks ir kļuvis bīstams un būtu jāneitralizē. Pirms trim gadiem uzdevuma izpildes laikā no Džeika komandas izdzīvo tikai viņš pats un līdz galam patieso izgāšanās iemeslu zina tikai Džeiks, kā rezultātā iegūts ir vienīgi apsēstības līmeņa personīgas atriebības mērķis citas valsts spiega/aģenta Nichiren izskatā.

Sižets un skatpunkts lekā no Vašingtonas, uz Maskavu, uz Pekinu un Tokiju. Viss grāmatas laiks nav jāpavada tikai un vienīgi Džeika sabiedrībā, bet autors Eric Van Lustbader piedāvā ceļu pa lielo valstu/spēlētāju dažiem varas gaiteņiem – izdomātais Quarry ASV, KGB vēl eksistējošajā PSRS, bet visvairāk politiskajās intrigās Japānā un galvenokārt Ķīnā. No prozas radās tik pārliecinošs iespaids, par autora zināšanām par āzijas kultūru, ka vienā brīdī ziņkārība piespieda apskatīties, ko vēl autors sarakastījis.

Gan Ķīnā, gan Japānā visi ārzemnieki tiek nomālēti vienā krāsā kā foreign devil. Kaut arī viens no Džeika vecākiem (audzināts audžu ģimenē) ir ar aziātisku izcelsmi, tad tik un tā var pateikt, ka otrs no vecākiem tāds nav bijis. Tas Džeiku to acīs, kuri cilvēku vienmēr ieliek savējo un svešo kategorijā, ierindo viņu ne vienā, ne otrā pasaulē. Bet Džeiks savā dzīvē ir bijis gana izmanīgs un sastapis gana labus cilvēkus un mentorus, lai kas tāds nebūtu viņu nobremzējis par daudz un lai dažu atvērtāk domājošo prātos iemantotu cieņu un respektu. Plašais pasaules politisko spēku spēkošanās sižeta salikums ar personīgāko Džeika Maroka paša pārdzīvojumiem un tiekšanos pēc atriebības nešķita neveikls un mākslīgs.

Labs, inteliģents spriedzes trilleris, kurš spēj ne tikai tukši izklaidēt un kura galvenais pluss nav tikai plikas asa sižeta cīņu ainas.

Edgar Wallace – The Complete Four Just Men #1-6

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Wordsworth

Manas pārdomas

#1 Four Just Men

Četri Trīs labi situēti slepkavas ar pieredzi ir nostādījuši sevi kā taisnības cīnītājus, jo viņi nenogalina kuru katru prieka pēc, bet gan attaisno savu rīcību, ja likuma vara kādā gadījumā izrādās bezspēcīga. Kaut grāmatas nosaukmā un arī paši sevi nosaukuši par Four Just Men (saīsināšu uz FJM), tad ceturtais gan sērijas pirmajā grāmatā, gan vēlāk ir kāds ar noderīgu specializāciju vai profesiju, kuru piesaista attiecīgajam darbiņam. Par savu nākošo upuri FJM ir izraudzījušies ne kuru katru salašņu, bet gan pašu britu Ārlietu ministru, lai vispirms ar draudiem piespiestu viņu atsaukt tiem nevēlama likumprojekta pieņnemšanu.

Pirmais iespaids vairāk liek domāt, ka pirmajā vietā ir nevis lielākais sabiedrības labums, bet gan paši FJM darboņi. Ar šodienas skatījumu četrone labākajā gadījumā būtu nosaucami par anti-varoņiem, ja ne par teroristiem un slepkavām, bet, kā norāda ievada autors, tad grāmatas publikācijas laikā (~1921.gads) Edgar Wallace nav bijis vienīgais, kurš rakstījis par varoņiem, kuri likuma izpildi un sodīšanu ņem savās rokās un cīnās pret viņu saskatītu netaisnību

#2 The Council of Justice

Trūkums, kas turpinās otrajā The Council of Justice grāmatā, ir FJM varoņu vienveidīgums un individualitātes trūkums, kas vairāk rada sajūtu, ka būtu viens tēls ar četrām dažādām sejām un vārdiem. Tāpāt ceturtā papildus FJM darbība šajā stāstā ir tik nemanāma, ka rodas jautājums, kāpēc vispār tādu pieminēt.

Sižeta centrā, kuram netrūkst caurumu un mīnusu, piemēram, kā gan FJM iegūst informāciju ātrāk un labāk par Skotlendjardu, ir Red Hundred anarhistu/komunistu kustība, kuru mērķi stāsta ietvaros ir nu jau visai klasiski un klišejiski, bet vismaz prozas kvalitāte salīdzinoši ar Four Just Men  ir manāmi labāka.

#3 The Just Men of Cordova

Kvalitāte un baudāmība turpina augt ar trešo The Just Men of Cordova darbu, kurā vienīgais jūtamais trūkums būtu mināmi neskaidrie dialogi, lai nenojuktu kurš kad runā. Personīgi tas, ka FJM šajā grāmatā galveno darbību neņem FJM varoņi.

#4 The Law of the Four Just Men un #6 Again the Three (īso stāstu krājumi)

No abiem diviem The Law of the Four Just Men šķita labāks gan ar katru stāstu individuāli, gan kā krājums kopumā. Ja garākajās grāmatās/novelēs Edgar Wallace  ir laiks un vieta izvērsties un piepūst darbu ar lieku materiālu un vārdu skaitu, tad īsajos stāstos autors ir spiests būt konkrētāks, kas acīmredzami padara stāstu labāku.

The Law of the Four Just Men pirmo stāstu  The Man Who Lived at Clapham varētu nosaukt par klasisku šantāžas lietu, bet manam 21.gadsimta prātam visai neizprotamu, kurā vīram draud cietumsods, par ielaušanos cita mājoklī, jo viņš centās atgūt sievas jaunības dienu mīlestības vēstuli necilam un viņas statusam necienīgam miesnieka dēlam. Laikam lielais uztraukums ir par skandālu sabiedrības acīs un baumām, kuras izraisītu vēstules nākšana atklātībā.

Again the Three par sliktu nāk gan fakts, ka daži stāsti jūtami ir minimāla variācija vienam no stāstiem no The Law of the Four Just Men krājuma, bet arī visu stāstu izteiktais īsums, kurā lielāko daļu vietas aizņem nozieguma/problēmas izklāstu un beigu atrisinājums vainīgā sodīšanai tādejādi ir tik novienkāršots un neizteksmīgs, ka zūd pat minimāls lasītprieks par konkrētu stāstu

#5 The Three Just Men

Sekretāres darba piedāvājuma sludinājuma autors Dr. Oberzohn darbības sfēra aptver teju visu pasauli, kur vien tas nepieciešams viņš ir gatavs piedāvāt savus pakalpojumus, piemēram, ieroču pārdošanā. Lai pārdotā apjoms būtu vēl augstāks doktors nekautrējas izmantot visas iespējamās metodes gan pārdodot ieročus abām pusēm, gan pirms tam radot auglīgus apstākļus revolūcijai/sacelšanās mēģinājumam kādā nebūt nestabilā valstī. Tomēr šāds bizness ir ne tikai ar lielu peļņu, bet prasa arī regulāras liela apjoma investīcijas, diemžēl nabaga Dr. Oberzohn nevar griezties kurā katrā kārtīgā aizdevumu izniegšanas iestādē.

Par laimi, doktors no saviem avotiem ir uzzinājis par kādu britu kolonijas salu, kuras teritorijā klusiņām atklāts vērtīgu miljonos mārciņu mērāmiem derīgu izrakteņu depozītiem. Vienīgais triks, lai salu iegūtu salu savā nomā, ir nepieļaut, lai Meribella, kuras zinātniekam tēvam piederēja salas nomas līgums (pirms vietējie iezemieši to nogalināja), atklātu par salas vērtīgu statusu un pagarinātu nomas līgumu nu jau uz sava vārda.

Tomēr šķietami vienkāršais plāns, ar sludinājumu ievilināt slazdā Meribellu un noturēt viņu tajā līdz nomas līguma termiņa beigām, nenorit tik gludi, kā varētu domāt. Par to savs vārds sakāms iepazītajiem taisnības cīnītājiem; nu jau godīgi nosauktam The Three Just Men, kaut arī reizēm pavīd vēl vecais Four Just Men.