Adrian McKinty – Detective Sean Duffy #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

1981.gada pavasarī Ziemeļīrija būt jaunam, nesen karjeru uzsākušam detektīvam nebūt nav viegli, pat ja esi ieguvis apņēmīga un prasmīga censoņa slavu. Bet ja esi vēl katolis protestantu vairākuma valstī, it īpaši, kad saspīlējums attiecībās ar Londonu pieaug katru dienu, atrisināt slepkavības nav tas vieglākais uzdevums, bet tieši tādā situācijā sevi atrod detektīvs Sean Duffy. Viņam ne tikai jāpārvar dažnedažādi iesīkstējuši uzskati daža laba kolēģa vidū, bet nereti jāsadzīvo ar mājinieku un radinieku attieksmi, kuri viņa karjeras izvēli drīzāk saskata kā nodevību.

Sērijas pirmās divas grāmatas The Cold Cold Ground un I Hear the Sirens in the Street ietvaros Šons attopas izmeklējam slepkavības, kuras nav tās ikdienišķākas vai saistītas ar rutīnas veida motivācijām, piemēram, naudu(mantkārību) vai mīlestību(kaisli). Atliek tikai pieņemt, ka pa starpu galvu reibinošajiem notikumiem ir gana daudz garlaicīgas ikdienas rutīnas un izmeklēšanu, kurus autors ar nolūku vai nu piemin vien garām ejot vai atstāj lasītāja spriešanas ziņā, un pievērš uzmanību tik tam aizraujošākajam.

Pats Šons Dafijs savam laikam ir gana izglītots un apzinīgs attiecībā uz pareizu pierādījumu ievākšanu un attieksmi, uzvešanos nozieguma vai līķa atrašanas vietā kā tādā, kamēr citi neizpratnē reizēm uzlūko Dafija izdarības vai viņa pārmetumus kolēģiem par kādu nepareizi veiktu procedūru. Tajā pašā laikā sērijas ietvaros vismaz pirmajās trīs tās grāmatās uzsvars uz intuīciju, dedukcijas spējām un cilvēcisko faktoru kā tādu ir jūtami lielāks, lai noskaidrotu vainīgā vai vainīgo identitātes, nekā uz tiešiem lietiskajiem pierādījumiem.

No Dafija personīgās dzīves tiek atklāts salīdzinoši mazs un pašam lasītājam jāiejūtas zināmā detektīva lomā, lai savilktu kopā nelielo informāciju, kas par detektīvu tiek pasniegta. Viens gan ir skaidrs, ka profesionālajā ziņā Dafijs ir neatlaidīgs un bieži vien pat ignorēs vai rīkosies pretēji priekšniecības tiešajām pavēlēm, ja intuitīvi jutīs, ka var atrisināt slepkavības mistēriju saviem spēkiem.

Ja pirmās The Cold Cold Ground noslēguma kulminācijas brīdis šķita drusku sasteigts, kaut arī pati grāmata ir vien drusku virs 300lpp īsa, tad turpinājumos un it īpaši jau trešajā var just inkrementālus uzlabojumus, kā labāk noslēgt iecerēto stāstu, pat ja tas tiek paveikts ar alternatīvu slepkavas sodīšanu, ne slepkavas arestu un nodošanu tālākai iztiesāšanai.

Kopumā interesants vēsturiskas ievirzes (otrās grāmatas fonā noris Folklendu karš) kriminālromānu sērija, kura, diemžēl, plašās izvēles okeāna (grāmatu vāki sliktajā nozīmē žanram klasiski) viegli var pazust un neizcelties.

Ben Aaronvitch – Foxglove Summer (Rivers of London #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Piektais Rivers of London piedzīvojums izved lasītāju un sērijas galveno varoni Pīteru Grantu ārpus Londonas. Rivers of London pēc atmiņas ir arīdzan pirmā izmeklēšana, kurā galveno lomu bez tiešā priekšnieka Naitingeila asistēšanas un palīdzības Pīteram jāatrisina. Labi, ka vēl palīdz izpalīdzīgs un profesionāls vietējais detektīvs Dominiks (reti atrodama kombinācija) un draudzene/upes dieviete Beverlija.

Visu uzmanības centrā ir divas bez vēsts no mājām nakts laikā aizbēgušas meitenes. Aizbēgušas draudzenes pašas no brīva prāta un kaut kur noklīdušas vai kāds labākajā gadījumā abas izvilinājis ar kādu solījumu no māju sniegtās drošības. Laiks steidz uz priekšu, lai nepiepildītos rūdītu izmeklētāju ļaunākās priekšnojautas.

Lai arī Rivers of London ir uz humoru tendēta urbānā fantāzija, Foxglove Summer ir arīdzan pirmā rurālā fantāzijas grāmata šajā sērijā. Kamēr vienam tā ir nedraudzīga un varbūt pat iesīkstējušam pilsētniekam biedējoša teritorija, bet Pīters nebūt nav tāds. Bet apdomīga piesardzīga gan nevienam nekad nav nākusi par ļaunu, it īpaši, ja nākas saskarties ar pensionējušos burvja meitu ar talantu uz bišu apvārdošanu un kontroli, kur nu vēl agresīvi un pat slepkavnieciski noskaņotiem un nereti neredzamiem vienradžiem.

Paralēli un vien fragmentāri tiek risināts apakšsižets, kam pieļauju lielāks uzsvars un fokuss tiks pievērsts kādā no pagaidām trim esošajiem turpinājumiem, ir līdz šim tik ļoti uzticamā partenere un draugs Lezlija Meja, kuras nodevība iepriekšējās grāmatas noslēgumā visiem varoņiem un pieļauju, ka arī lasītājiem, nāca kā gana liels pārsteigums. Policijas priekšniecība labprāt draudzīgi un maigi gribētu iespēju nointervēt Lezliju par viņas rīcības motīviem, kas pamudinājuši tā rīkoties un atbalstīt noziedznieku iesauktu par Faceless Man. Tikmēr Pīteram, varbūt pavisam nepamatoti, vēl ir ilūzijas, ka kaut kā nebūt var visu nokārtot mierīgā ceļā, varbūt pat atrast kādu visiem lietderīgu risinājumu, kas, ja ne atgrieztu attiecības to bijušajās sliedēs, tad nesabojātu tās pilnībā un pavisam.

Kā jau vienmēr, tad maģija nav visam par risinājumu Pīteram Grantam kā detektīvam. Bez aša prāta un atjautības arī bez tās nekur tālu neizdotos tikt.

Karen Rose – Have You Seen Her? (Romantic Suspense #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Īsā laika periodā vairāks jaunietes pazūd no savām istabām un vairs nav atrodamas starp dzīvajiem. Visos gadījumos nav pielietots spēks un vardarbība, lai izvilinātu meitenes no māju sniegtās drošības, kas noteikti lieicina, ka upuri slepkavam uzticējušies, bet pat tas uzreiz nesniedz ātru norādi un palīdzīgu roku īpašajam aģentam Steven Thatcher ļaundara notveršanā.

Tikmēr mājas frontē vientuļajam tēvam Stīvenam nemaz nesokas vieglāk ar tīni Bredu, kurš pēkšņi mēneša laikā pārvērties no uzteicama un centīga skolnieka pārvērties pilnīgi uz pretējo pusi šķietami bez jebkāda redzama iemesla. Visi tēva pūliņi noskaidrot, kas par lietu, kā varētu palīdzēt, tiek sagaidīti ar noraidošu un pat dusmīgu attieksmi no vecākā dēla puses.

Par laimi, Bredam ir ķīmijas skolotāja vārdā Jenna Marshall, kurai rūp savi skolnieki, kura neizvirza savus priekšstatus par pēkšņajām Breda pārvērtībām, lai tā dēļ atstātu tik talantīgu puisi savā vaļā. Kamēr paralēli līdzīgā situācijā ar skolas (amerikāņu) futbola zvaigzni vecākiem rūp vien dēla sniegums uz spēles laukuma un ir gatavi uz visu, lai par spīti sliktajām sekmēm viņš tur atrastos, Stīvens ir krietni atsaucīgāks un ieinteresētāks dēla un viņa mācību snieguma labklājībā. Bet ne viens, ne otrs pat ne tuvu nebūtu varējuši iedomāties, kādas ‘’ķīmiskās reakcijas’’ sāks virmot abu starpā pēc abu pirmās un ne vienīgās sastapšanās.

Have You Seen Her? ne gluži Cozy mistēriju stilā, bet līdzīgā manierē slepkavības un to izmeklēšanas atbīda vairāk uz fona pusi. Tām paralēli jāsasancešas gan ar stāsta romantisko pusi, kurā abiem jāpārvār no iepriekšējām attiecībām salauztas sirdis, gan Stīvena dēla mācību snieguma krišanas drāmu, gan pašas skolotājas Dženas nedienām uzskatu un principu sadursmē ar skolas futbola zvaigzni un viņa vecākiem.

Vismaz lielās Romantic Suspense sērijas turpinājums autorei Karen Rose sanācis krietni labāks nekā debija gan šajā, gan Chicago apakšsērijā Don’t Tell. Balansu starp vairākajiem sižetiem un it kā to kam vajadzētu būt galvenajam, slepkavību izmeklēšanai, šoreiz sanācis atrast acīmredzami labāk. Jāpiezīmē, ka vismaz starp šiem diviem sasaiste vismaz tēlu ziņā nekāda, lai varētu saukt to par sēriju.

Iepalicēji #43

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

The Righteous Men by Sam Bourne

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Vils Monro tik nesen ieguvis darbu diženajā New York Times pēc atgriešanās no Lielbritānijā pavadītā laika vēl negaida, ka uzreiz ar pirmajiem rakstiem izdosies nokļūt uz laikraksta pirmās lapas, kur nu vēl, kad tiek norīkots, lai rakstītu par slepkavībām. Nebūtu Vilam ‘’tā laime’’ būt spriedzes trillera galvenajam varonim, varētu droši teikt, ka nekas galvu reibinošs arī nenotiktu, bet neviļus Vils uzduras globāla mēroga konspirācijai, no kā atgarīgs visas cilvēces liktenis.

The Righteous Men premise un ļaundaru motivācija balstās uz reliģisku pārliecību, ka pasaules liktenis balstās uz 36 taisnīgiem, labiem vīriem, un ja viņu pēkšņi vairs nebūtu, teiksim kāds viņus nogalinātu, iestātos pasaules gals, taisnā tiesa, bet pēc tam sekojoši un galvenokārt otrā Mesijas atnākšana. Kādam (un šī kāda sekotājiem) šī pārliecība ir tik spēcīga, ka ir gatavs šīs ticības vārdā nogalināt minētos 36 un jebkuru, kas stātos šī mērķa ceļā. Tā it kā pasaule nebūtu eksistējusi pirms cilvēkiem…

Bet pirms Vils nonāk pie atklāsmes, kur bez dižas nojausmas iepinies, tiek nolaupīta viņa sieva Beta, kuras atgūšana tad pamatā arī kļūst par Vila galveno mērķi. Saprast, kas vispār notiek. Kurš gribētu viņu nolaupīt un turklāt nepieprasa izpirkuma maksu, bet klasiski nevēlas, lai tiktu iesaistīta policija. Pavedieni Vilu ieved dziļi ebreju pasaulē un tās kopienā Ņujorkā.

The Righteous Men ir tipisks popkorna izklaides trilleris, kas par premisi un ideju izmanto reliģisku mītu un pārvērš to ļaunprātīgā konspirācijā ar it kā cēlu ieganstu. Izpildījums no autora puses nav peļams, bet arī nekas tāds, kas nebūtu līdzīgā manierē jau lasīts.

***

The Evolutionary Void (The Void Trilogy #3) by Peter F. Hamilton

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kas īsti ir arvien vairāk izpletušais galkatiku un zvaigžņu sistēmu šķietami aprijušais Void? Kas īsti notiek ar matēriju un objektiem, kad tie nonāk aiz tā notikumu horizonta? Ir kas uzskata, ka dzīve iekš Void turpinās +/- tāpat kā līdz šim, citiem tur aizsākas gatavākā paradīze, bet citiem šķiet, ka iestājas nāve? Triloģijas garumā, kurā katra grāmata ir kā kārtīgs ķieģelis autors Peter F. Hamilton izpaužas ar visu iespējamo varēšanu, lai lielās idejas vārdā izspēlētu kā nu kurš un dažādās citplanētiešu un cilvēku sabiedrības reaģē uz šī eksistenciālās būtības Void eksistenci.

To tikpat kā varētu pielīdzināt Nāve, ja tici, ka pēc mirstīgā ķermeņa nāves kaut kas vēl turpinās. Vai reālāk zināmi eksistējušiem melnajiem vai baltajiem caurumiem. Kā viena sliekšņa vai notikumu horizonta pārkāpšana ieviestu tavā dzīvē neatgriezeniskas pārmaiņas, tā gan pats Void, gan tā iekšienē uz Makkathran planētas esošiej (o kā jau minēts ārpus Void personāži nezina, kas tajā notiek) iesaistījušies spēlē, kas ietekmē pilnīgi visa Visuma eksistenci.

Kā jau ierasts Hamiltona daiļrade ir lielizmēra glezna ar galvu reibinošu tēlu klāstu un notikumu vērienu; nebūs domāts katrai gaumei.

***

The System States Rebellion #1-2 by Dietmar Arthur Wehr

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

The Systme States Rebellion triloģijas pirmās divas grāmatas diemžēl ne tikai neizceļas ar kaut ko tai īpašu, ar saistošiem un komplicētiem tēliem vai vismaz intriģējošu sižetu, kas ir pavisam klasisks, kad reiz Zemes apgūtās un kolonizētās planētas ir nogurušas no Zemes pārvaldes garās rokas un vairākas no tām vienojas nomest važas, dibināt neatkarību no cilvēces šūpuļa. Protams, Zemei tas negrib to pieļaut, parādīt vājumu, kas iedrošinātu arī citus no viņiem atteikties, kas aizsāk gadiem ilgstošu karu.

Jāatkārtojas ar diemžēl, bet Rumors of Glory un Rumors of Honor kā pirmās iekļaut šī gada negatīvajā topā, kā vienas no visvieglāk aizmirstamajām, kas lasītas vai klausītas.

Carin Gerhardsen – The Gingerbread House (Hammarbyserien #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Manas pārdomas

Kad traumas dēļ esi spiests uz ilgstošāku laiku nokļūt slimnīcā, atgriežoties mājās, nezināmas personas līķis savā virtuvē ir pēdējais, ko varētu domājams ieraudzīt. Bet tieši tāds skats sagaida seniori Ingrīdu Olsoni, kāds viņas prombūtnes laikā nez kāpēc izvēlējies tieši viņas īpašumu padarīt par nozieguma vietu.

Fakts, ka apcelšana un huligānisms jeb angliski bullying bērnu vidū un skolas vidē nav nekas svešs, kas var aiziet pat tik tālu, lai izmanītu upura psihi un visu atlikušo dzīvi. The Gingerbread House slepkavas izcelsmes stāsts aiziet pat vienu soli tālāk, jo vide ir bērnudārza pirmsoklas sešgadnieku grupa, kurā reiz tāltālajā 1968.gadā par grupiņas līderu izvēlētajiem mocekļiem kļuva Tomass un Katarina. Labākais, ka audzinātāja, labi zinot, kas notiek, izvēlas uzlikt klapes un izlikties neko nezinam, ja tas notiek ārpus bērnudārza teritorijas.

Tā nu pārvirzoties uz 2006.gadu, kad Tomass savās neievērojamās ikdienas gaitās pamana vienu no saviem galvenajiem mocītājiem Hansu, kurš no malas izskatās tik priecīgs, pašapzinīgs un citādi apmierināts ar dzīvi, Tomass nespēj pretoties dziņai viņam sekot līdzi. Vien vēlāk nonākam pie ainas, kurā sevi atrod no slimnīcas atgriezusies Ingrīda Olsone.

The Gingerbread House vienlaikus cenšas personalizēt un familirizēt slepkavības izmeklētājus, galvenokārt galveno detektīvu Conny Sjöberg, bet arīdzan vienu no padotajiem izmeklētājiem Petra Westman, kura pēc bārā jauki pavadīta vakara ar musulmaņu izcelsmes (vecāki) kolēģi uzsāk šķietami nevainīgu sarunu ar citu apmeklētāju, bet nākošajā rītā bez lielas daļas ‘’filmas’’ no iepriekšējā vakara attopas viņa gultā. Sākotnēji biju drusku neizpratnē, kāpēc man kā lasītājam šim vajadzētu interesēt attiecībā uz slepkavību un tās izmeklēšanu, pat ja tematika ir vienlīdz nopietna. Vien ceru, ka Petrai sērijas turpinājomos tiek piešķirta nozīmīgāka loma, lai šāda tuvāka sapazīstināšana pēc autora izvēles būtu attaisnojamāka.

Neesmu fans autora izvēlei, kādā tiek atklāta slepkavas identitāte, kriminālromānā, kas arī līdz tam nav atstājis pārlieku iedvesmojošu iespaidu. Ik pa brīdim tiek doti mazi nodaļu fragmenti no slepkavas perspektīvas, un lai arī tie ir tikai un vienīgi no pirmās personas neatklājot vārdu, līdz pat pēdējam brīdim nekas neliecina (iekāpjot atrisinājuma maitekļa zonā), ka slepkava ir Katarina, kuras vārds būtiski līdz tam pavīdējis vien prologā no 1968.gada. Atšķirībā no Tomasa, kurš kārdinoši un nepārprotami pasniegts kā galvenais un šķietami vienīgais kandidāts. Protams, pavērsienu pašās beigās būtu muļķīgi negaidīt, bet, ko var zināt, vai reizēm autors neizvēlas jau pašā sākumā atklāt slepkavas identitāti, un tad spēles procesu starp viņu un policiju. Šķita drusku lēts triks, šādi tikpat kā no gaisa izraut alternatīvu, bet, protams, mērķis panākts, lai domas par alternatīvu Tomasam nemaz nebūtu. Tādā ziņā ideāli, bet ne kopējā izpildījumā.

Rob McCarthy – A Handful of Ashes (Dr. Harry Kent #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Mulholland Books

Manas pārdomas

Ārsta Harija Kenta dzīve kopš sērijas pirmās grāmatas tajā notikušās kriminālizmeklēšanas nav gājusi uz to labāko pusi. Lai arī ir atradis jaunu draudzeni, pēc pašķiršanās no detektīves Frankie Noble, darbs slimnīcā un papildus ar policiju ir piespiedis pieņemt lēmumu sākt lietot amfetamīnus, lai spētu tikt galā ar stundu apjomu, kas jāpavada nomodā. Izvēle, protams, ir paša Harija veikta, neviens ar ieroci nav stāvējis klāt, bet iemesli tam pietiekami komplicēti un daudzslāņaini, lai uzreizt tik vienkārši nenosodītu.

A Handful of Ashes slepkavības upurim, jaunai kardioķirurģei Susan Bayliss, izvēle gan tika atņemta, kad svētdienas atpūtas vietā pie vīna glāzes, kāds izvēlējies viņas vietā ātrāk pārtraukt viņas dzīvi. Turklāt vēl pēc fakta centies ainu izvērst tā, lai izskatītos pēc pašnāvības, kas uz pirmo acu uzmetienu arī izdodas. Vien Harija Kenta vērīgā acs, kuram jāverificē fakts, liek sākt aizdomāties par pretējo.

Acīmredzamā motivācija jaunās ārstes slepkavībai tālu nav jāmeklē. Vien nesen viņa pievērsusi visas valsts uzmanību savai darba vietai, izslavētai bērnu slimnīcai ar fokusu uz kardiovaskulārām slimībām, un konkrēti uz vienu kardioķirurgu (savu tiešo priekšnieku), pēc kura operācijām ātrāk vai vēlāk miruši četri bērni pēc kārtas. Vienkārša nelaimīga sakrītība vai kas nopietnāks, bet Sjūzana Bejlisa vēlas, lai notikušais tiktu nopietni izvērtēts. Tā vien šķiet, kāds pamatīgi vēlas, lai tā nenotiktu.

Kā alternatīvu, protams, varētu izskatīt arī pretējo motivāciju, ka noplokot ažiotāžai ap slimnīcu un četriem pēc kārtas pie viena ķirurga mirušiem bērniem, kāds no vecākiem vai kāds cits ieinteresētais bažījas, ka slimnīca un konkrētais ķirurgs tiks cauri sveikā. Kaut kas jādara lietas labā, varbūt policijas iesaistīšanās tam līdzētu.

Dr. Harry Kent otrā sērijas grāmata lieliski sabalansē ārsta Harija personīgo cīņu ar atkarību, paša privāto dzīvi, kāda nu tā ir. Kā arī ar policijas nesaistīto ārsta darbu, kurā būtu izceļama Harija interese, tiek turpināta no pirmās grāmatas The Hollow Men, par anonīmu jaunieti ar rozā matiem, kura pēc pilsētas mēroga nemieriem nonākusi slimnīcā, bet joprojām nav atguvusi runas spējas.

Tikpat labs balanss atrasts, ik pa brīdim pārslēdzot perspektīvas uz detektīvi Frenkiju Noblu, kurai tiek uzticēta izmeklēšanas vadība, jo kolēģis, kas to parasti dara ir slims, un nav ilgi jāgaida līdz lietas mērogs un acīmredzamā interese mediju acīs piespiež iziet ārpus ierastās komforta zonas. Sakritība, ka Harijam iekrīt inicālais izsaukums uz nozieguma vietu, ir gan svētīga sakritība, gan varbūt neliels lāsts, ņemot vērā abu nesen pajukušās attiecības.

Vienīgā vilšanās, ko sagādā Dr Harry Kent sērija, ir fakts, ka vairāk turpinājumu tik labai mistērijai un spriedzes trillerim nav.

Will Carver – Girl 4 (January David #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Arrow Books

Manas pārdomas

Detektīvinspektoram Janvārim Deividam profesionālā karjera vienmēr bijusi tuvu vislielākajai dzīves prioritātei. Viņam ir ilgstoša draudzene Audrey, grāmatas gaitā, kas lekā pa laikiem, saderinātā un jaunā sieva, bet, lai kā pats censtos kompensēt ilgstošās darba stundas, tad slepkavību izmeklēšana, it īpaši, ja uzrodas sērijveidslepkava, prasa savu un privātā dzīve dabū ciest.

To gan Odrijai būtu jāsaprot, bet pēc kāzu gatavošanas un pasākuma nebūšana uzmanības centrā arī no citu puses, kad vairs nav lielais notikums, kam pašai gatavoties un aizpildīt viņas reizēm garlaicīgi rutinizējušos ikdienu, domas klejo greizos neceļos un tik tālu, ka pašai lemts gandrīz kļūt par slepkavas ceturto upuri.

Slepkavai ar vārdu Eames tiek dots arī savs vārds un iespēja izteikties par savu motivāciju, iemesliem viņa rīcībai; par faktoriem, kas ietekmē rūpīgu upura atlasi un paradumu izsekošanu ideālam vakaram, lai gan līdz galam neatklājot visu, pietaupot to fināla atrisinājumam. Paši upuri gandrīz visi kā viens izņemot Odriju nav ar to lielāko pašapziņu, lai atteiktu sveša puiša uzmanību bārā jau pēc vairākām glazītēm. Vienai tas ir kārtējais vakars, kad mostas cerība, ka beidzot kāds viņu pamanījis, pat ja prāta nostūros mīt klusas aizdomas. Cita ļaujas spontanitātei, pēc tam kad dienas laikā pieņemts lēmums lūkoties beidzot pašas internetā bāzēta uzņēmuma virzienā. Lai vai kā, bet visām kā vienai nākotnes sapņi tiek sagrauti, kas tiek atklāts upuriem veltītajās nodaļās katrai no savas perspektīvas, ko kā metodi bieži manīt nesanāk.

Būtu Eames tēls vēl ar lielāku burtu savā amatā, varētu interesantā veidā izspēlēt velna advokāta iespaidu par viņu, kā viņš pats sevi uztver citu acīs, kā Īmsam pašam šķiet, kādu pakalpojumu un glābiņu no neizdevušās dzīves viņš piespēlē izraudzītajam upurim.

Tikmēr detektīvs Janvāris jeb vienkāris Jans, pieaugot upuru skaitam, izjūt arvien lielāku spriedzi un spiedienu slepkavu notvert, it īpaši, kad par ceturto upuri gandrīz kļūst paša sieva. Sākotnēji nevarētu iedomāties, kā gan tas varētu nākt par labu abu laulībai, bet meistarīgi uzvītam plānam no autora puses ir tikpat interesants atrisinājums, kad viss tiek nostādīts pa vietām un sāk rasties papildus jautājumi, kādā gan virzienā autors plānojis turpināt sēriju, jo vienkārši jaunas izmeklēšanas sērijas turpinājomos kaut kā nešķiet lemtas šajā sērijā. Intriga noteikti gana liela, lai ar seriju potenciāli turpinātu jau nākamajā gadā.

Stephen King – The Outsider (Holly Gibney #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Flint City mazspilsētas respektablais, pat savā ziņā vietējā mēroga slavenība, un vairāku bērnu sporta komandu treneris Terry Maitland šķietami ir pastrādājis nežēlīgu 11 gadīga puikas slepkavību. Daļēji šī iemesla dēļ, daļēji gan aiz tā, ka iegūtie pierādījumi un liecinieku sniegtā informācija tik pārliecinoši norāda vienā virzienā, kā arī, ka Terijs reiz trenējis paša dēlu, detektīvs Ralph Anderson, ne bez DA (district attorney) spiediena pieņem lēmumu veikt tik publisku arestu, ka ziņa par to dažu minūšu laikā būtu zināms visiem Flint City un tās apkārtnes iedzīvotājiem.

Diemžēl pirmā momenta prieka emocijas, ka slepkava aizturēts, ātri vien jāapslāpē, jo par šoku Andersonam un DA Terijs spēj norādīt uz tikpat labiem pierādījumiem, ka puikas nolaupīšanas un slepkavības laikā atradies pavisam citā pilsētā. Kā jau tas piederas Stīvenam Kingam, tad izskaidrojums, kā gan viņš it kā būtu varējis atrasties divās vietās vienlaicīgi ir paranormāls izskaidrojums, bet detektīvs Andersons ir racionāli domājošs cilvēks un par visām varēm līdz pēdējai iespējai turas, ka spoki un citi pārdabiski mošķi ir vien fantāzijas bagātu prātu izdomājums. Jāatkārtojas ar vārdu diemžēl, bet Terijs un viņa ģimene (sieva un divas meitas) dabū vēl ciest papildus, lai Andersons sāktu ceļu uz šo domu maiņu.

Varētu pat teikt, ka ar to grāmata tikai sāk uzņemt apgriezienus. Varētu domāt, ka par spīti visam, kas liecinātu par pretējo, Terijs ir īstais slepkava, par ko liecina gan pirkstu nospiedumi uz slepkavībā izmantotajiem objektiem, gan DNS iegūtie paraugi, bet kaut kas Andersonam tomēr neliek mieru un liek turpināt ‘’rakt’’. Rakt līdz iegūst informāciju par līdzīgas manieres dubultslepkavību un vainīgo slepkavu, kas pēc paša teiktā tajā brīdī atradies pavisam kur citur. Tā top vēl viens grūdiens, lai detektīvs Andersons sāktu ticēt, ka tur laukā nevis ir tik ikdienišķs un normāls, kā tam gribētos ticēt.

Vien ap grāmatas vidu uz skatuves uznāk sērijās vārdā nosauktā Holly Gibney, kuru pirms tam bija iespēja iepazīt no Bill Hodges triloģijas. Jau reizi saskārusies ar pārdabisko, Holijai ir krietni vieglāk noticēt, ka arī šeit noris kas līdzīgs. Grūti nodefinēt tieši kas, bet pēc no Holijas perspektīvas nodaļas, atgriežoties pie kāda cita tēla, gana ātri uzradās vēlme, lai autors atgriežas pie Holijas. Viņai pēc Andersona, citu sniegtās informācijas un pēc pašas veiktās izmeklēšanas uzreiz top skaidrs, ka ne Terijs, ne otras dubultslepkavības šķietamais pastrādātājs patiesībā bijuši bez vainas. Var sākties duellis ar pārdabisko radību!

Viss iekš The Outsider līdz tam atstājis labu iespaidu, bet vienmēr prātā uzturējās doma, kā gan Kings būs nostrādājis romāna noslēgumu, jo nereti viņam gadās brīnišķīga grāmata līdz jāatrod veids kā visus sižetus atrisināt un labi nobeigt attiecīgās grāmatas sižetu. Viss spilgtāk atmiņā palikušais negatīvais piemērs ir Under the Dome, bet ir prieks ziņot, kas nav lasījuši šo, ka The Outsider nav liekas tajā pašā kategorijā.

John Francome – False Start

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Headline

Manas pārdomas

Vietējai dzīvnieku glābšanas/patversmes centra vadītājai Kate Scanlan vairs tik bieži pašai nav jādodas pārbaudīt potenciāla izsaukuma pamatotību, bet izsaukums uz senioram piederošu saimniecību gan ar mājlopiem, gan diviem burvīgiem zirgiem (māte un aptuveni gadu vecs kumeļš) nejaušas sakritības rezultātā iekrīt tieši viņai. Sakritība vai nē, bet zirgu tālākā nākotne iepazīstina Keitu ar diviem jauniem censoņiem zirgu trenēšanā, Charlie Patterson un Nick (saīsināts no Nikolasa) Ryder, kuru sapņi par sev piederošu stalli un trenētavu ir vēl pašos pirmsākumos.

Diemžēl izsaukums pamatots, bet iemesls tam vēl traģiskāks, jo fermeris, lai arī gados, ticis nogalināts. False Start interesantā veidā sevī apvieno gan ieskatu zirgu hipodromā, gan romantiskā romāna elementus, bet visizteiktāk detektīvu un trilleri, kas pilnus apgriezienus uzņem pēc Čārlija patēva Major David Patterson slepkavības.

Slepkavības rezultātā Čārlija un Nika vairāk nekā 15gadu ilgā un ciešā draudzība un nu arī biznesa partnerība tiek pārbaudīta uz maksimālo, jo visi apstākļi un pieejamie pierādījumi tik pārliecinoši norāda Nika virzienā, ka Čārlijam pašam jākļūst par amatierdetektību un jālauž prāts, lai saprastu un atklātu, kurš varētu būt patiesais slepkava, jo policijai nav nekādas motivācijas meklēt tālāk, ja tik ātri atrasts šķietami ideāls kandidāts.

Arī motivācija Nikam netrūktu, bet šajā ziņā tā teorētiski sakristu arīdzan ar paša Čārlija vai pat Keitas motivāciju, nepieļaut jaunā kumeļa, nosauktu par Willow Star, kura sevi pierāda par potenciāli lielu zvaigzni zirgu skriešanas sacīkstēs, jo viņas pārdošana visdrīzāk nozīmētu, ka zirgs nonāk citu treneru rokās. Bet, kā rezi, Čārlija patēvam, kuram pieder zirgs, jo Čārlijam un Nikam attiecīgajā zirga iegādes brīdī maku vairāk spieda staļļu un treniņu vietas iegāde, iestājušies finansiāli smagi apstākļi.

Bet kā reizi patēva militārā pagātne piedāvā ideālu augsni, kurā meklēt labu alternatīvu slepkavas identitāti, kas sevi vēl vairāk attaisno, kad Čārliju pavisam draudzīgi apmeklē vairāki skarbāka paskata darboņi un vēl draudzīgāk ‘’palūdz’’ ātri sameklēt viņu bosam piederošu un Deivida nozagtu naudu. Bet vai Čārlijs par to ziņo uzreiz policijai? Protams, ka nē, tad jau neiznāktu intriģējošs romāns.

Azarts un satraukums iekš False Start pieejeams gan hipodromā, kur paši varoņi nereti liek pa pāris likmēm, gan acīmredzami ārpus tā. Jāatzīmē gan, ka falšais starts meklējams ārpus zirgu sacīkstēm tieši slepkavības izmeklēšanā. Varbūt laiki mainījušies vai pārāk daudz seriālu detektīvi redzēti, bet pabrīnija daža laba policijas detektīvu neizdarība.

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis krietns laiciņš, vairāk nekā četri gadi, kopš noklausījos sesto One of Our Thursdays Is Missing grāmatu, bet patīkami, ka vien pārlasot savus iespaidus par to, plus autora prasmi atgādināt lasītājam vajadzīgo ir iespējams izbaudīt uz absurdu humoru un nedaudz farsu (labā nozīmē) tēmētu grāmatu sēriju, kas lieti noderēs, ja var ticēt Goodreads, ka pēc 11gadu pārtraukuma (šī publicēta 2012.g.) plānots izdot astoto sērijas grāmatu.

Viens no lielākajumiem pieturpunktiem septītajā The Woman Who Died a Lot sērijā ir iestāžu un valdības meklējumi, kā vislabāk izpildīt stulbuma kvotu. Ja vēl nesen šķita, ka ar pret Dieva anti-smitten vairogu pietiks, jo pa visu šo laiku Dievs nav atklājis savu klātbūtnes esamību, tad pietiek vien pietiekošam Zemes populācijas procentam (nojaušu, ka aptuveni 80%) sākt patiesi ticēt, lai Viņš parādītos atklātībā. Tā nu nākas domāt jaunus risinājums, kas vispirms izpaužas ar Ceturtdienas atgriešanos aktīvajā dienestā, ar literārās SpecOps Literatecs aģentūras atjaunošanu, lai vēlāk atkal visu šķietami nejauši sačakarētu un varētu sasniegt nepieciešamo stulbuma kvotas apjomu.

Paralēlas dimensijas ar atšķirīgām tehnoloģijām un ar to saistītām savstarpējām tirdzniecības attiecībām. Dievs, kurš ik pa brīdim izpaužas ar kāda sasperšanu. Meteorīts, kurš it kā draud palidot Zemei bīstami tuvu, bet varbūt tomēr ietrieksies tajā, jo aizvien vairāk cilvēku sāk tam ticēt, turklāt Nākotens Likteņa noteicēji reti kuram spēj noteikt dzīves turpinājumu pēc konkrēta datuma. Kloni, kas cenšas par tevi izlikties un ir citas privātas korporācijas sūtīti, lai pārņemtu tavu dzīvi, bet ātri vien attopas un palīdz tiem, kurus būtu jākompromitē. Prāta tārpi ar viltus atmiņām, ka speciāli jāuztaisa tetovējums redzamā vietā, piemēram, uz plaukstas, lai ik pēc brīža no jauna varētu sev atgādināt patiesību, bet vienlaikus cīnoties pret minētās korporācijas aģentu, kurš spēj ievietot citas atmiņas vai aizmirst nesen notikušo, lai būtu grūtāk ar viņu spēkoties.

Viss kopā padara Thursday Next sēriju par gana aizraujošu lasāmvielu, kura pamanās neieslīgt pārspīlētībās un jēlu joku galējībās.