James Rollins, Rebecca Cantrell – The Blood Gospel (The Order of the Sanguines #1)

15818164

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Arheoloģe Erina kopā ar studentiem mierīgi, nevienam netraucējot, netālu no Masadas veic izrakumus, kad pēkšņa zemestrīce, gruvešos pārvēršot gandrīz visu Masadas nocietinājumu teritoriju. Bet zemestrīces ‘’pastrādātais’’ nebija tikai viens liels posts, šī kataklizma arī no zemes dzīlēm atbrīvoja gadsimtiem glabātus noslēpumus un ar jaunu sparu uzšķīla dzirksteli katoļu baznīcas un tās paspārnē esošo (labo) vampīru jeb Sangviniķu (pārtiek tikai no īpaši svētīta vīna) meklējumus, lai viņi būtu pirmie, kuri atrod reiz zudušo Jēzus Kristus sarakstīto evaņģēliju, par tinti izmantojot paša asinis, un apsteigto ļaunumā kritušos ciltsbrāļus sauktus arī par strigoi.

Tā nu Erina vienā jaukā mirklī tiek ierauta gadsimtiem ilgušajā cīņā starp labo un ļauno, gaismu un tumsu. Labi, ka vēl netiek atstāta pilnībā viena, bet ar mirstīgu profesionālu kareivju komandu, no kuriem pēc pirmās sadursmes ar sliktajiem vampīriem, kā arī vēl vairākiem šermuļu uzdzenošiem mošķiem, izdzīvo viens (vārdā Džordans). Tādēļ vēl jo mazāka ir ticamība, ka abiem pietiek knapi ar divām dienām, lai būtu iemīlējušos viens otrā un būtu gatavi darīt jebko ne tikai viena otra labā, bet arī, lai izmantotu šo ‘’spēku’’, pasauli glābjot.

Teorētiski jau ir viss kas vajadzīgs labam trillerim, varbūt vienīgi pieļautas kļūdas ar sastāvdaļu proporcijām. Neticību un sekojošu aizkaitinājumu radīja arī fakts, ka nedz Erinai, nedz Džordanam nevajadzēja vairāk par pāris minūtēm, lai pieņemtu domu par vampīriem u.c., kaut arī tāpat kā visa pārējā pasaule līdz tam dzīvojošu ar domu, ka nekas tāds neeksistē. Vēl piedevām atmiņu fragmenti un fakti no Erinas bērnības, ka viņa uzaugusi fanātiskā reliģijas komūnā, kamit kā  būtu jāliek just viņai līdzi, bet tagad kā zinātniece visam pieiet ar racionālu prātu, nelīmējās kopā un arī zaudēja spēku, kad tas vairākkārt bez papildus informācijas tika atkārtots.

The Order of the Sanguines sērijas pirmā grāmatā The Blood Gospel autori apskata vampīru izcelšanās mītu jaunā rakursā. Šajā video James Rollins atklāj, ka iedvesmu stāstam guvis no Rembranta gleznas, kurā attēlots Lācars augšāmceļamies, bet apkārtējos ir pārņēmušas šausmas, nevis prieks par tādu brīnumu. Diemžēl saruna par grāmatu šķita daudzkārt interesantāka par pašu grāmatu. Pie tā vainoju pārāk lielo fokusēšanos gan uz reliģisko mitoloģiju, gan uz pavisam lieko romantiku starp Erinu un Džordanu, tādējādi sabojājot to, ko sniedz trillera, mistērijas un paranormālo žanru aspekti.

Robert Jordan – New Spring (The Wheel of Time #0) (Audio book)

187065

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Books on Tape

Manas pārdomas

Iekš New Spring aprakstītais norisinās 20 gadus pirms gan apjomā, gan citādi episkās The Wheel of Time sērijas pirmās grāmatas The Eye of the World, un tos +/- varētu iedalītas divās lielās un vienā mazākā daļā.

Pirmkārt, Aes Sedai, organizācija, kuras biedru maģijas spējas lieti noder, lai viņas būtu vienas no ievērojamākajiem spēkiem uz pasaules. Parastais mirstīgais, redzot pretī nākam kādu no Aes Sedai, labāk izvēlēsies šķērsot ielu, nekā riskēt kā nebūt piesaistīt sev uzmanību un/vai padarīt par muļķi. Aes Sedai ar dažādām roku kustībām spēj ‘’izvīt’’ un radīt maģiju, bet, par cik gadījumā, ja šādās spējas piemīt vīriešu kārtas pārstāvim, tās viņu ar laiku padara traku, tad par pilntiesīgiem biedriem kļūst tikai sievietes. Starp viņām arī divas šīs grāmatas galvenās varones Moiraine Damodred un Siuan Sanche. Lasītājam ir arī ļauts iemest aci, tā teikt, gala pārbaudījumā, kuru lai nokārtotu bez kļūdām un pārtraukuma jāizpilda 100 burvestību ‘’vijumi’’ pēc kārtas. Uz brīdi pat nobijos, ka autors būs arī izdomājies iet visam simtam cauri. :D

Otrs būtu leģenda/pareģojums par īpašu jaundzimušo – a dragon reborn, kuram lemts dižs liktenis, un kura meklējumos aiz tīrās sagadīšanās dodas arī Moiraine un Siuan. Abas pēc rakstura ir diezgan pretējas un atšķirīgas, kā rezultātā abas visnotaļ labi papildina viena otru, kopā izveidojot labu draudzību un prasmīgu komandu. Diemžēl puisēna meklējumiem vismaz New Spring ietvaros neseko grandiozs kulminācijas brīdis un atrisinājums. Vienīgais tiek pamesti vairāki interesanti informācijas kumosiņi par daudzajiem viltvāržiem, kuri sev piedēvējuši atdzimušā pūķa godu un spējuši aiz sevis sapulcināt ievērojamu karaspēku, bet katrs tik un tā līdz šim ir ticis sakauts.

Un kā trešo gribētos nodalīt kareivja Al’Lan jeb vienkārši Lan sastapšanos ar abām censonēm, un kā Moraine pārliecina, ka viņu trijotnei ir kopīgs ienaidnieks un kopīgs mērķis sakaut tumšos spēkus, kuri ložņā pa visvisādām pažobelēm un izmanto katru ēnu un ļaunuma dēstu.

Autora rakstības stils nebija no tiem pašiem saistošākajiem (iespējams, daļa vainas jāuzņemas audio grāmatas ierunātājiem). Patīk ieslīgt garum garos aprakstos, kur citkārt būtu varējis iztikt ar vienu vai dažiem paragrāfiem. Pēc grāmatas noklausīšanās radās sajūta, ka sērijas prīkvelu New Spring varbūt būtu bijis labāk klausīties, kad jau ir nedaudz iepazīta Roberta Džordana radītā pasaule. Atradu video atsauksmes gan ar vienu, gan atšķirīgu viedokli (šeit un šeit). Cerams ar ‘’Pasaules aci’’ soksies labāk.

Stephen King – End of Watch (Bill Hodges Trilogy #3) (Audio book)

25526965

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešā un noslēdzošā Bila Hodža triloģijas grāmata End of Watch aizsākas, kad Bila pēdējais partneris pirms pensionēšanās Pīts, kurš pats drīz atvaļināsies, izsauc Bilu un Holiju Gibniju uz aizdomīgas divu personu pašnāvības vietu. Tagad Bils kopā ar Holiju vada privātu izmeklēšanas firmu Finders Keepers (visu izsaka nosaukums), bet iemesls, kādēļ Pīts, abus ir pieaicinājis, saistīts vairāk ar faktu, ka abi mirušie ir saistīti ar bēdīgi slaveno misteru Mersedesu! Protams, policija nespēj saskatīt sakarību starp vienu un otru, jo misters Mersedes jeb Breidijs pēdējos sešus gadus veģetatīvā stāvoklī vai tuvu tam guļ slimnīcas palātā.

Pēc visas loģikas pēc tādas galvas traumas, kādu misters Mersedess jeb Breidijs ieguva pirms sešiem gadiem puišu rok/pop grupas koncertā, kad viņu pēdējā mirklī apturēja Bila Hodža ‘’asistente’’ Holija Gibnija, Breidijam būtu vajadzējis tajā vakarā arīdzan nomirt kā jebkuram parastajam mirstīgajām. Iespējams, deviņās no desmit reizēm tā arī būtu noticis, bet, kā zināms, misters Mersedess ir tik tālu no tādas klasifikācijas, cik vien to var iedomāties. Tā vietā jau pirmās grāmatas noslēgumā Mr. Mercedes gandrīz pēc pusotra gada Breidijs ir atguvis samaņu, bet triloģijas otās grāmatas beigās (kuru nav nepieciešams būt lasījušam, lai varētu sekot šai) Bils nojauš, ka aiz ārēji vājā ķermeņa slēpjas tas pats vecais, ļaunais Breidijs. Tikai tagad, tieši pateicoties galvas traumai un/vai ārsta slepenajām eksperimentālajām zāļu, viņš ir spēcīgāks nekā vēl jebkad agrāk!

Pirmās divas triloģijas grāmatas Mr. Mercedes un Finders Keepers +/- bija klasiski kriminālromāni vien ar faktu, ka lasītājs jau no sākumā zina, kurš ir slepkava, un interesantākais slēpjas ceļojumā uz grāmatas kulminācijas punktu, bet End of Watch salīdzinoši ļoti atšķirīgs. Visacīmredzamākais būtu pārdabiskais elements, kuru šajā video Kings pats nodēvē par maģisko reālismu, – Breidija telekinētiskās un prāta kontroles spējas. Visvairāk Breidija tuvumā vai retro spēļu konsoles Zap it! īpašniekiem būtu jāuztraucas cilvēkiem, kuri pakļaujas hipnozei. Breidijs pēc tik ilgas ‘’dīkstāves’’ un savu sapņu izpostīšanas ir gatavs atriebībai, un zina pret kuru galvenokārt vērst sevī uzkrātās dusmas – Bilu Hodžu.

Tikai lieta tāda, ka sešu gadus pēc triloģijas pirmās grāmatas notikumiem Bils, tuvojoties 70.dzimšanas dienai, vairs nav pats spriganais puika, kādu mēs viņu pazinām. Vēl jo vairāk, pēc apetītes un svara zuduma, kā arī neizskaidrām sāpēm un nenogurstošiem Holijas pamudinājumiem, Bils beidzot piekrīt apmeklēt ārstu, un analīžu rezultāti nav super iepriecinoši – aizkuņģa dziedzera vēzis vēlā stadijā. Šāda vēsts piešķir grāmatas nosaukumam End of Watch gluži citu un diemžēl  daudz skumjāku nozīmi. Bet kā lai gan Bils varētu mierīgi uzsākt cīņu ar slimību (vienalga cik maz vai daudz tas varētu paildzināt mūžu), ja Breidijs vēl ir ‘’uz brīvām kājām’’.

Prieks ir par ne tikai Holijas tēla (ārēji atgādina tīni, bet vecumā ir tuvu 50gadiem) izaugsmi sērijas garumā, bet arī, ja var ticēt augstāk minētajam video ar autoru, nākotnē gaidāmajām grāmatām ar Holiju Gibniju kā galveno tēlu. :)

Kaut gan grāmatai un arī sērijai netrūkst negatīvu atsauksmju (kā šeit un šeit), vairāk gribētos pievienoties šiem diviem viedokļiem (šeit un šeit). Un ieteiktu gan End of Watch, gan visu triloģiju tiem lasītājiem un Stīvena Kinga faniem, kuri neiegrožo autoru tikai viena žanra ietvaros.

P.S. Nejauši atradu viktorīnu, kurā par katru atsevišķi vari pārbaudīt ko un cik daudz atceries no izlasītā.

Andy McNab – Last Light (Nick Stone #4)

666679

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Līdz šim Niks Stouns ir pildījis dotos uzdevumus vienalga vai bijis, nepieciešams kaut ko vai kādu nolaupīt, nosargāt vai nogalināt. Bet, kad viņš ierauga, ka viņa mērķis nav īpaši daudz vecāks par Kelliju, Niks nespēj snaiperiem dot izšķirošo komandu. Viņa lēmums apzināti noraut misiju pašā Londonas centrā netālu no Aizsardzības ministrijas ne vien nosūta Niku tuvāk ekvatoram uz Panamu, bet arīdzan apvienojumā ar to, kā autors Andy McNab jeb Steven Billy Mithcell izvēlas risināt notikumu gaitu, sagatavo bagātīgu materiālu sērijas turpinājumiem.

Tam nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ka Nika tieši priekšnieki pie šīs misijas nebūt nav apmierināti ar viņa pēkšņo sirdsapziņas pamošanos. Kaut arī Nikam jau no sākta gala klusa balss pie sevis čukstēja, ka kaut kas ar viņiem nav tīrs/kārtībā, ka atļauj veikt tāda riska operāciju pašu valstī, tad tas tikai apstiprinās, kad viņi Nikam dod otru iespēju, bet pie viena neveiksmes gadījumā piedraud gan ar viņa paša, gan Kellijas nogalināšanu.

Kaut arī ar Last Light bija skaidri jūtams, ka autors cenšas Nikam piešķirt vairāk cilvēciskuma ar visu to iekšējo konfliktu un cīņu par morāli pareizo. Tomēr grāmata joprojām lielākoties sastāv Nikam uzņemoties neuzveicamā kareivja lomu, neskatoties uz pārvaramajiem šķēršļiem un/vai pretiniekiem. Joprojām ir gari un plaši militāra rakstura apraksti, un, kaut arī pēc pārdesmit lapaspusēm tas kļūst nedaudz apnicīgi (nedaudz pazūd visaptverošais sižets), sēriju no pilnīgas lejupslīdes ar katru grāmatu glābj, ka autors lieliski pārzina savu jomu. To pašu var teikt arī par notikumu vietu Panamu, džungļiem un sutīgo atmosfēru. Kaut arī pēc Ziemeļeiropas aukstuma biju novēlējis Nikam pavadīt laiku kaut kur siltāk, nebiju arī iedomājies otru galējību. Kā arī var atzīmēt ik pa brīdim uzdzirkstošo (melno) humoru no Nika puses.

Viens no sērijas lielākajiem mīnusiem pagaidām ir tas, ka tai trūkst aktīvu tēlu no grāmatas uz grāmatu, vienlīdz kā pozitīvie tā ļaundari. Bez Nika īsti nav ne neviena, it kā būtu daži, bet arī tie uzpeld no fona vien retu reizi un arī vairāk grāmatas ievadā un beigās. Tā pati Kellija, neskaitot sērijas pirmo grāmatu Remote Control, vairāk kalpo kā motivācija/iegansts visam tam, ko Nikam nākas darīt, un pavisam minimāli izpaužas pati.

Pagaidām paņemšu atpūtu no Nick Stone sērijas ar cerību, ka šī sērija trilleru žanrā man neaizies to pašu virzienu, kā to šķiet ir izdarījusi Temperance Brennan sērija ar kriminālromāniem.

Stephen King – Finders Keepers (Bill Hodges Trilogy #2) (Audio book)

23492589

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Iepazīstieties! Moriss Beleimijs/Morris Bellamy, grāmatas ļaundaris un pasaulē vislielākais rakstnieka John Rothstein un viņa radīta tēla Džimija Golda fans. Viņa acīs nekas labāks par pirmajām divām Džimija Golda triloģijas grāmatām nav sarakstīs, bet, lasot trešo un triloģijas noslēdzošo grāmatu, ar katru nākamo lapaspusi Morisu pārņem aizvien lielāka neticība un šausmas par viņa iemīļotā tēla izvēlēto ceļu. Drausmīgāku nodevību pret Goldu, kā arī lasītājiem, Moriss nespēj iedomāties!

Tādēļ, kad Moriss padzird, ka Džons 18 gados, kopš vairs nepublicējas un dzīvo nošķirti no sabiedrības, bez ievērojamas summas ir uzkrājis arī dučiem pierakstītas piezīmju grāmatu, dzimst ideja, kura realizējās 1978.gadā ar Morisa un vēl divu viņa drauģeļu, kurus interesē vien nauda, ielaušanos rakstnieka mājās. Labākais, ka par kaimiņiem vispār nav ko uztraukties, jo tuvākie ir vairāku jūdžu attālumā. Visticamāk Moriss tā notikumu gaidu savā prātā nebija iztēlojies, bet parasta ielaušanās un zādzība izvēršas arī rakstnieka un (pie velna!) vēlāk arī abu partneru slepkavībās.

Kaut arī karma dara savu un līdz cietumam un mūža ieslodzījumam Morisam nav ilgi jāgaida, mūža ieslodzījuma sods ir par pilnīgi ko citu. Mani vien nedaudz pārsteidz, ka ASV laikam ar mūža ieslodzījumu netiek domāts konkrētās personas dzīves garums, bet bez šādiem likumiem mums nebūtu kārtējās fantastiskās Stīvena Kinga grāmatas. Kā arī tādēļ laikam arī reizēm nākas dzirdēt ziņās sižetus par personām, kuras saņem vairākus mūža ieslodzījumus, bet tas tā. Īsāk sakot, Moriss būtu ideāli piemērots Annijai Vailksai no Mizerijas. Stīvens Kings ar Finders Keepers vēlreiz apskata ideju, kad lasītājs savā apbrīnā pāršauj pār strīpu un sāk uzskatīt sarakstīto vārdu svarīgāku par pašu autoru. Vienīgi šajā gadījumā Moriss pavisam droši pārspēj Anniju, un tas ir daudz teikts.

Aptuveni 30 gadus vēlāk Morisa mājā mitinās ģimene, kura ne vien cieš no ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām, bet arī no mistera Mersedesa uzbrukuma. Pītera Saubera tēvs Toms bija viens no tiem ‘’laimīgajiem’’, kuri cieta, bet izdzīvoja. Tagad Tomam kopā ar 13gadīgu dēlu Pīteru un četrus gadus jaunāku māsu nākas paļauties uz vienas personas, sievas Lindas, ienākumiem. Stress un finansiālās grūtības pārbauda Toma un Lindas laulības saišu izturību līdz brīdim, kad sāk regulāri sāk pienākt anonīmas vēstules ar tajās ievietotiem +/- $500, bet bez jebkāda pavadoša teksta, un aiz iracionālas māņticības nez kā nobiedēt anonīmo sūtītāju, vecāki piekodina bērniem nevienam par to nestāsti, kā arī paši četru gadu garumā nerīkojas vairāk par sačukstēšanos pie virtuves galda.

Pīters Saubers un Moriss Beleimijs katrs tiek attēloti tā, ka vienam nevari nejust līdzi un cerēt uz to labāko, bet otram bez sirds pārmetumiem novēli nolauzt kaklu un vēl vairāk. Laiks dara savu un lādē noslēptā nauda ir iztērēta, bet ekonomiskā situācija nav diži uzlabojusies un arī vajadzības nemazinās, tādēļ, lai cik liels Golda fans Pīters pats nebūtu, ir pienācis laiks jaunām idejām, kur rast vajadzīgos dolārus. Tā nu viens nepareiza retu un kolekcionējamu grāmatu veikala apmeklējums, izvēršas par vislielāko kļūdu Pītera nelielajā mūžā. Četrus gadus pēc ‘’dārgumu lādes’’ atrašanas un anonīmajām vēstulēm Pīters tagad vēlas, kaut nekad nebūtu atradis nedz naudu, nedz izlasījis piezīmju grāmatās no pasaules noslēptos literāros dārgumus, tostarp vēl divas Džimija Golda grāmatas!

Par cik šī ir Bila Hodža triloģija, tad, protams, neiztikt gan bez Bila, gan viņa ‘’asistentiem’’ – Holly Gibney un Jerome Robinson. No kuriem ar Holiju Bils tagad vada privātu firmu Finders Keepers, kas lielākoties nodarbojas ar pret galvojumu atbrīvoto tvarstīšanu. Patika, ka ‘’vecā’’ trio iesaistīšanās iemesls nebija aiz ausīm pievilkts. Tomēr Bila sakarā vēl interesantāka šķita sagatave trešajai un triloģijas noslēdzošajai grāmatai(pag… kaut kur jau dzirdēta frāze :D) – Bila vizītes uz slimnīcu, konkrētāk Breidija palātu, kur lielākā daļa personāla viņam ir norakstījuši ‘’dārzeņa’’ likteni, bet šādi tādi aizdomīgi notikumi pamazām veicina baumas par kaut ko citu. Vēl interesantāk šķita pirmie mājieni, ka šajā Stīvena Kinga radītājā pasaulē varētu pastāvēt arī kas pārdabisks. Atliek vien ķerties klāt End of Watch¸ kur jau pats nosaukumus šķiet nedaudz ar drūmu un tumšu noskaņu.

Andy McNab – Firewall (Nick Stone #3)

666675

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Ar zināmu novēlošanos Kellijai uz āru izlaužas ģimenes zaudējuma un pēc tam sekojošo trillera cienīgo notikumu izraisītās psiholoģiskās traumas, ar kurām Niks Stouns viens pats acīmredzami tikt galā nespēj. Lai nosegtu izmaksas dārgā klīnikā, Nikam jāmeklē piepelnīšanās iespējas ārpus britu izlūkdienestu piedāvātā, bet vienlaikus ar augstāku atlīdzību, ir jārēķinās arīdzan ar augstāku letalitātes risku.

Grāmatai iesākoties ir 1999.gada decembris, un Niku sastopam Helsinkos, kur kopā ar diemžēl ne paša izvēlētu komandu viņam uzdots nolaupīt un pēc tam pāri robežai uz Sanktpēterburgu aizvest ietekmīgu krievu organizētās noziedzības (ROC) bosu Val (pieņemu, ka varētu būt saīsināts no Valērijs), Niks saņem savu pusmiljonu un viņam ir pilnīgi vienalga, kas ar Valēriju notiek tālāk. Bet kā jau vienmēr, kad pienāk liktenīgā stunda, uz papīra un prātā rūpīgi izstrādātais plāns izjūk pa visām vīlēm. Rezultātā nākas pieņemt realitāti, būt priecīgam, ka vēl ir starp dzīvajiem un ka mājās nevajadzēs atgriezties pilnīgi tukšā, ja vien Valērijs turēs doto vārdu un 100 tūkstošu mārciņu pateicību par dāvāto dzīvību. Tā nu nekas cits neatliek kā atgriezties Anglijā un pēc četrām dienām par to pārliecināties.

Nemanot vien Niks ar aizvien kārdinošākiem finansiālajiem piedāvājumiem tik ievilkts dziļāk un dziļāk purvā līdz brīdim, kad Niks attopas, bet patērēts pārāk daudz laika un resursu, lai ar zilumiem un bez pienākošās atlīdzības bankas kontā grieztos atpakaļ. Iesaistītās summas ir TIK lielas, ka uz sekundi Niks pat apsver domu, ka varētu atvaļināties.. bet nemuļķosim sevi. :D

Jau pēc otrās grāmatas Crisis Four apšaubīju. Vai Nika spriestspējas un lēmumu pieņemšana ir tajā augstākajā līmenī, kad runa ir par savu drošību un risku izvērtēšanu, bet ar Firewall ir vēl trakāk. Šaubos, vai lielākā daļa piedzīvotu kaut kripatu no tā, ar ko knapi divu nedēļu laikā saskaras Niks. Autors Andy McNab savu galveno varoni met vienā bīstamā situācijā pēc otras, kad jau ar laiku tas kļūst nogurdinoši un bezjēdzīgi. Kā arī jautrības pēc ballītei pa vidu pievienojas ar amerikāņu izlūkdienestu lielie puikas kā NSA.

Eh, nezinu, varbūt vienkārši ir vēlme redzēt Niku gan atpūšamies un/vai kādā ikdienišķākā situāciju, gan uzņemamies vairāk atbildības un rūpes par viņa aizgādībā nonākušo Kelliju, ne dzenoties pēc ‘’papīra’’. Nikam noteikti nenāktu par ļaunu īslaicīgs atvaļinājums kaut kur siltāk par ziemas pārņemtu Igaunijas. :)

Neil Gaiman, Kelley Jones, Mike Dringenberg, Matt Wagner, Dick Giordano, George Pratt, P. Craig Russell, Harlan Ellison – The Sandman, Vol.4: Season of Mists (The Sandman #4)

104596

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Liktenis, viena no septiņām Endless būtnēm, ir sapulcinājis radus uz kopsapulci, lai pārrunātu vai drīzāk iekustinātu svarīgu notikumu gaitu. Ierodas gandrīz visi (seši no septiņiem) –Nāve, Desire/Iekāre, Despire/Izmisums, Delirum/Delīrija un Sapnis. Lai labāk izprastu katalizatoru visam pārējām krājumā notiekošajam, prasa, lai no The Sandman sērijas būtu izlasīts vismaz prologs no otrā krājuma The Doll’s House.

Tajā attēlota viena nopietna Sapņa iemīlēšanās mirstīgajā sievietē. Aizraušanās ir tik spēcīga, ka Sapnis pat piedāvā viņai (Nada) vietu sev līdzās. Tomēr, par sarūgtinājumu Sapnim, seko sāpīgs atraidījums, kuru viņš nespēj atstāt bez atbildes, un par sodu nolemj Nadu nebeidzamām mokām dziļi elles kambaros. Kopš tās dienas ir pagājuši +/- 10 tūkstoši gadu, laiks, kurā Sapnis par savu skarbo un savtīgo rīcību mirkļa emociju iespaidā ne reizi nav aizdomājies. Līdz šim…

Toties tālākais scenārijs ir vēl interesantāks, jo vizīte uz elli, ņemot vērā, kā Sapnim tur izgāja pēdējā reizē, varētu nenākt par labu viņa veselībai. Turklāt Lucifera negaidīti savādais atbildes gājiens uz vienas skatuves izvilina tādus personāžus kā Anubisu, Odinu, Toru, Loki, fejas, dēmonus, japāņu vētru dievu un vēl citus. Jāsaka gan, ka Tora un Loki atšķirīgais izskats konfliktēja ar mūsdienu supervaroņu filmu radīto priekšstatu.

Vienīgais pie kā pa lielam varētu piekasīties, bija Episode 4 komikss par puiku, kurš no visiem skolēniem brīvdienās ir vienīgais, kurš izvēlējies (spiestā kārtā) nedoties mājup, un skolu pilnu ar nemierīgiem spokiem. Un piekasīšanās lielākais iemesls arī ir tikai tas, ka stāsts neiekļāvās kopā ar pārējiem no krājuma. Citādā ziņā arī šim nebija ne vainas. :)

Var tikai nojaust Geimena radītās The Sandman pasaules vērienīgumu, kur ne tikai kaut kur abstrakti eksistē dažādu dievi un pārdabiskas būtnes, bet arī var gadīties situācijas, kad viņas atrodas vienuviet!

Stephen King – Mr. Mercedes (Bill Hodges Trilogy #1) (Audio book)

18775247

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Bils Hodžs pēc daudzu gadu karjeras policijā, pēc kuras var lepoties ar daudzām atklātām ‘’skaļajām’’ lietām’’, tagad jau aptuveni kā pusgadu ir atvaļinājies. Varētu it kā izbaudīt vecumdienas bez stresa, bet nav vairs tā dzīvesprieka. Ir zudis kārais azarts no ļaundaru tvarstīšanas, kādēļ vēl jo skaudrāk ir jūtamas garās karjeras posta darbi pret personīgo ģimenes dzīvi – izjukusi laulība un pieaugusi meita, no kuras, bez reta zvana, vienīgā vēstis pienāk apsveikumu formā Ziemassvētkos un dzimšanas dienā. Dzīve nu šķiet tik drūma, ka Bils pat apsver domas par paša izvēlētām beigām, bet viss mainās dienā, kad Bils saņem vēstuli no mistera Mersedesa.

Mr. Merecedes ir viena no masu mediju piešķirtajām iesaukām nenoķertajai personai, kura ar nozagtu mersedesu agrā rīta stundā speciāli un bez bremzēšanas iebrauca cilvēkos, kuri bija sastājušies rindā, cerībā iegūt darbu (2009.gads). Viņš pamanās savainot piecpadsmit un nogalināt astoņus, tostarp māti ar mazuli. Skumjākais, ka pats sākums ir no darba meklētāja tieši aiz šīs mātes ar bērnu un Kings pamanās likt lasītājām just līdzi. Jau pirms klausīšanās no video ar Kingu un Mārtinu zināju par grāmatas katalizatora notikumu, bet tomēr naivi cerēju, ka vismaz viņi paliks dzīvi. Kopš tā liktenīgā rīta bez dižiem panākumiem ir pagājis gads ar veltīgiem mēģinājumiem pirmkārt jau noskaidrot vainīgā identitāti, kur nu vēl viņu aizturēt un sodīt. Nu ar šo vēstuli misters Mersedess aizsāk bīstamu deju uz visaugstākajām likmēm!

Neskaitot pieminēto ievadu, grāmata tālāk rit no diviem skatupunktiem – atvaļinātā detektīva Bila un mistera Mersedesa jeb Breidija, kura identitāte tiek atklāta visai agri, un atliek vien izbaudīt ceļu līdz nenovēršamajai kulminācijai. Breidijs par sevi ir augstās domās, īpaši redzot apkārt vienas vienīgas aitas, starp kurām viņš vilks nepamanīts vai ātri aizmirstams, un nepieciešamības gadījumā ar vieglu smaidu un pāris jaukiem vārdiem panākot savu. Breidijs lieliski apzinās, ka tas, ko viņš dara, neiekļaujas normālajās robežās, un ar patiku ir pieņēmis savu tumšo pusi, lai to izkoptu līdz detaļām. Kā arī pats ir apsvēris, vai viņš ir prātā sajucis maniaks. Lai nu kā pilnīgs muļķis Breidijs arī nav, tomēr stingrais dzelzs tvēriens pār apkārt notiekošo pamazām sāk izplēnēt. Tāpat Breidija attiecības ar no alkohola atkarīgo māti par veselīgām nenosauksi.

Tā vietā, lai rīkotos kā profesionālis un nodoto vēstuli saviem kolēģiem policijā, Bils, nu atradis motivāciju dzīvot, uzņemas uz savu roku spriest taisno tiesu un noslēgt pēdējo lielo lietu un saukt vainīgo pie atbildības. Var tikai diskutēt, cik ļoti liekam riskam Bils pakļauj gan savus ‘’asistentus’’, gan kolēģus un pārējos sabiedrības locekļus. Kaut arī grāmata nedaudz cieš no paredzamības, Mr. Mercedes ir aizraujoša kaķa(Bils) un peles (Breidijs) trilleris!

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. :)

Kathy Reichs – Spider Bones (Temperance Brennan #13) (Audio book)

7189177

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Kad Monreālā tiek atrasts nesen miris John ‘’Spider’’ Lowery, kurš pēc oficiāliem papīriem jau kā 40 gadus skaitās miris Vjetnamas kara laikā, tas ir uzdevums Temperansai Brenanai doties līdzi mirstīgajām atliekām uz Havaju salās esošo ASV militāro bāzi, lai pārliecinātos, kura mirstīgās atliekas tad tika atrastas un kurš, ja ne Džons, pirms 40 gadiem tika viņa vietā apbedīts, un rokot vēl dziļāk jautājumu gūzma, kā arī apjukums tikai pieaug.

Grāmatā lielu proporciju aizņem ne tikai konkrētā aktuālā lieta, bet arī diezgan daudz Brenanas personīgā dzīve. Izbaudīt tropisko klimatu, pludmales smiltis un atšķirīgo ainavu līdzi Brenanai ir devusies viņas meita Keitija. Lai novirzītu domas citā gultnē, īpaši pēc tā, kādā emocionālā stāvoklī Keitija ir nonākusi pēc tuva drauga Kūpera zaudēšanas, Brenanai tā šķiet laba doma. To pašu nevarētu teikt ar izlīdzēšanu Raienam attiecībās ar viņa meitu Liliju, kura ir uz trauslā narkotiku atmešanas ceļa, uzaicinot viņus piebiedroties, bez Keitijas viedokļa uzklausīšanas. Abu meitām pirmais iespaids vienai par otru, maigi sakot, nerodas tas labākais, un drāma var sākties! Varbūt šis tas pārspīlēti uzpūsts un ārpus reālistiskām situācijām, bet nekas ārkārtēji traks.

Temperansa Brenana, strādājot pie lietas, kurai vismaz sākotnēji nav nekādas noslieces uz mūsdienu kriminālās pasaules notikumiem, šķita vairāk esam savā elementā. Vide un apstākļi, kurā autore ievieto savu galveno varoni, nav tādi, lai viņa pārāk izteikti izjustu nepieciešamību izpausties detektīva darbā, šīs izdarības neaizēno viņas patiesos talantus, kas padara gan Brenanu, gan pašu grāmatu daudz patīkamāk lasāmu. Bet šīs sajūtas drošo stabilitāti pajauc autores mēģinājumi saduļķot ūdeņus, palielinot spriedzes faktoru, pakļaujot Brenanu, Raienu, kā arī abu meitas Keitiju un Liliju. Tas atkal aizvirza grāmatas kopējo atmosfēru tuvāk absurdam.

Kaut arī nevarētu teikt, ka Spider Bones (alternatīvais nosaukums britu izdevumam – Mortal Remains) sevī neslēpj daudz ko kaitinošu no Keitijas Reihsas piekoptā stila šajā sērijā, atšķirīgā pieeja krietni uzlaboja tās baudāmību.

Neil Gaiman, Kelley Jones, Charles Vess, Malcolm Jones III, Colleen Doran, Steve Erickson – The Sandman, Vol.3: Dream Country (The Sandman #3)

298290

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

The Sandman sērijas trešo krājumu Dream Country varētu nodēvēt par četru īso stāstu/sapņu kolekciju, kurai beigās īpašiem interesentiem pievienots komiksa scenārija materiāls vēl pirms zīmējumiem. Sevi starp tādiem nepieskaitu un nebiju arī iepriekš ieskatījies krājuma beigās, kādēļ bija neliels nepatīkams pārsteigums, sasniedzot faktiskās Dream Country krājuma beigas, bet vēl ir palikušas 40 lapaspuses.

Calliope – Richard Madoc ir rakstnieks ar nulle idejām. Rakstnieks, kurš visu pulveri ir izšāvis savā debijas romānā, kura arī guva dižpārdokļa panākumus, bet tagad nespēj izdomāt neko jaunu un sakarīgu, un izdevēji jau elpo pakausī, uzstājīgi prasot nākamo grāmatu. Izmisumā Ričards ir gatavs uz rīcību, uz kuru citādāk, iespējams, nebūtu piekritis. Šajā gadījumā Ričards apmaiņā pret bezoāru no matiem no cita un tagad jau veca pārpērk dzīvu, inteliģentu būtni jeb personīgo mūzu Kaliopi, bet savu rīcību sev attaisno ar to, ka tūkstošiem gadu veca būtne nevar taču būt cilvēks, un tādēļ viņš nedara neko sliktu.

Pa vidu ievietoti divi amizanti, interesanti komiksi. Viens no tiem A Dream of a Thousand Cats ir stāsts par kaķu sapņiem būt apmainītas lomās ar cilvēkiem, un būt par pasaules noteicējiem. Lai cilvēki ir viņu izmēros un brīvi apēšanai, ja to iegribas! Atliek vien pietiekošam skaitam kaķu spēcīgi (no-)sapņot un lieta darīta! Otrajā stāstā A Mid-summers Night’s Dream Viljams Šekspīrs, uzvedot lugu brīvā dabā veselam baram feju un citu mošķu, izpilda pirmo daļu līgumam ar Sapni atlīdzībā pret viņam piešķirto talantu un viņa darbu palikšanu cilvēces atmiņā.

Bet krājuma noslēdzošajā komiksā Facade izbijusi CIP aģente Urānija cieš no saules dieva Ra piešķirtās ‘’dāvanas’’, kuru viņai piešķīris, lai Urānija cīnītos pret Ra ienaidnieku. Vienīgais sīkums, ka šis ienaidnieks jau aptuveni trīs tūkstošus gadu ir miris. Urānijas izmisums ir gauži atšķirīgs no rakstnieka Ričarda. Viņa sava izskata (atgādināja citu supervaroni Rex Mason, the Element Man) un spēju dēļ vairs nespēj nedz strādāt, nedz pieklājīgi iziet sabiedrībā, nāve varētu nākt pat kā atvieglojums. Par laimi vai tieši pretēji, bet Urānijas vēlmi, iedama  garām viņas dzīvoklim, sadzird pati Nāve personīgi.

Kaut arī kaķu un Šekspīra komiksi arī bija visnotaļ interesanti un baudāmi, tomēr jāatzīst un jāuzslavē izdarītā izvēle par to, kurus komiksus ielikt krājuma sākumā un beigās un kurus pa vidu.