Titus Livy: The History of Rome: The Complete Works UN Edward Gibbon – The History of the Decline and Fall of the Roman Empire Vol.1

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Senās Romas vēsture laicīgā vēsturnieka Līvija izpildījumā, sākot ar mītiskajiem Romas izcelesmes stāsties un piedomātajiem karaļiem un viņu vēsturei, +/- līdz Līvija nāves gadiem, kas pēc mūsu laika skaitīšanas būtu aptuveni 17.gads saucamajā mūsu ērā.
Teikšu, ka šis visnotaļ apjomīgais darbs, vismaz tas kas ir saglabājies līdz mūsdienām, prasa gana daudz priekšzināšanu, lai to maksimāli varētu izbaudīt un būs labāk piemērots tiem, kuriem tās varētu nosaukt par ko vairāk kā iesācēja līmeni. Var just, ka autors ir no cita laika perioda, kā arī jāierēķina būtiska tulkotāju klātbūtne tekstā. Papildus netiek piebremzēts, lai ko diži izskaidrotu un ļautu minētājam iesācējam kaut cik noorientēties, kā arī bieži vien fokusējas uz personām, kuras nenosauksi par plaši atpazīstamām, plus viss izklāsts ir vēl visādi citādi “pasauss” un ar interesantu vēsturisko sižetu vien nepavelk līdzi. Visatbilstošākais, kuram varētu piedēvēt ‘’sabiedrībā atpazīstamas personības’’ titulu būtu Hannibals, kuram tiek pievērsta diezgan liela uzmanība; gan viņa slavenajam karagājienam ar ziloņiem pāri Alpiem, gan vēlākām izdarībam.

Viena piezīme/akmentiņš tulkotāju laukā man gribētos iemest attiecībā uz bieži pielietoto ‘’diktatora’’ terminu, jo ja vien man nav dziļi nepareizi priekšstati, ka diktatori patiesībā tiek ievēlēti un vēlāk varbūt atstādināti, tad kaut kur būs ieviesusies kļūda. Varbūt jāpieņem, ka šeit domāts Diktators=imperators?

Lai visu labāk saliktu pa plauktiņiem un piedotu kopainai papildus skaidrību utml, uzreiz ķeros glābt Edward Gibbon 18.gs Senās Romas vēsturei sešos krājumos, par kuru pirmo uz šo brīdi pabeigto krājumu ir krietni labāks salīdzinošais iespaids. Protams teju 250gadu laikā pētījumi ir gājuši uz priekšu, tos ir papildinājuši jauni arheoloģiskie atradumi un jaunas to interpretāciju metodes un pārskatīti agrākie secinājumi.

Vien jāpiezīmē, ka jāsāk pievērst uzmanība jau pašam sējumu virsrakstam ‘’The History of the Decline and Fall of the Roman Empire’’, lai nesanāktu nepareizas gaidas, jo vismaz pirmā krājuma vēstures sižets tiek uzsākt labu laiciņu mūsu ēras posmā un noslēdzas ar ievadu par kristietību Senās Romas laikā. Vien personīgi ceru, ka fokuss un uzmanība uz to pilnībā nepārliksies otrajā krājumā.

Iepalicēji #24

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

16117425

Fullmetal Alchemist, Vol.10-12 (Fullmetal Alchemist. 3in1 Edition #4) by Hiromu Arakawa

Ceturtais trīs vienā krājums Fullmetal Alchemist mangas sērijā dod lielāku ieskatu apstākoļos, kuri noveda Elriku brāļus pie lēmuma ar tik tālejošām sekām, kad uz stāsta skatuves pirmoreiz uzrodas viņu tēvs. Kamēr Alfonso jeb Als ir par jaunu, lai viņu atcerētos, Edvards jeb Eds vainas smagumu par notikušo attiecībā gan uz māti, gan pašiem ar visu spēku met tēva dārziņā. Spriedze, aizvainojums un līdz galam neizteikta sāpe par notikušo starp abiem jūtama no pirmā brīža

Cerības un plāni ap mērķi atgūt Alam viņa paša ķermeni metāliskā vietā, kas saistīts ar filozofu akmeņu tumšo spēku un homunculi radījumiem, tiek turpināts, risināts un mudžināts.

***

1873788

Life of Samuel Johnson by James Boswell

No Džeimsa Bosvela rakstīšanas manieres varētu nodomāt, ka viņš būtu bijis līdzās Semjuelam Džonsonam teju bez mitas lielāko daļu viņa mūža, ko panāk ar familiāru biogrāfijas stilu un bieži vien izmantojot citi liecinieku redzēto, rakstīto.

Kaut arī grāmata ir teju ‘’tikai’’ 1500lpp gara atkarībā no izdevuma, brīžiem rodas sajūta, ka varētu mierīgi sasniegt vismaz divus tūkstošus, jo autora neformālais stils mēdz vien ieskicēt ainas, kuras jaunākā, mūsdienīgākā biogrāfijā būtu krietni vien detalizētākas.

Apjomīgā Džonsona biogrāfija vēsta gan par viņa privāto dzīvi, gan prof.sasniegumiem kā vārdnīca, Šekspīra lugu modernizēšana~ vai populāru un mazāk zināmu dzejnieku bio-skices~ vairākos sējumos, kā arī vietām fragmenti no  viņa darbiem. Kā arī neipzaliek īpatnējas personības, kuras varbūt rada dīvaiņa iespaidu, kādēļ viņu iespējams negribētos sev par draugu, bet padara interesantu uz lapapuses. Līdzīgi kā Semjuela Pīpsa gadījumā palīdzēja Vikipēdijas raksts, kura minēts, ka Džonsons varētu atbilsts Tureta sindroma diagnozei, kāda tajā laikā, protams, vēl neeksistēja.

***

10321650

Death Note: Black Edition, Vol.5 (Death Note: Black Edition #5) by Tsugumi Ohba

Kaut arī Kiras jeb Light Yagami sapņa ceļā par viņa veidotas pasaules kārtību ar Death Note palīdzību vairs nestāv ģeniālais izmeklētājs L, jaunie kadri jeb L mantinieki neirotisku tipāžu Near jeb N un Mello paskatā ir pat vēl lielāks izaicinājums nekā pirms tam L sniegtais. Light jāturpina ar dižgara izmanību lavierēt starp izlikšanos kolēģu detektīvu priekšā, turpinot Kiras izmeklēšanu ar mērķi viņu notvert un saukt pie atbildības, kā arī saprast, kā lai pieveic šos jaunos draudus, un reizē vadīties pasaulē, kurā atbalsts, ja ne aiz brīva prāta, tad aiz bailēm, Kiras jaunajai pasaulei pieaug, un nesteigties laikus uz priekšu, lai nepieļautu liktenīgu kļūdu.

Var vien just, ka kulminācijas punkts sērijai solās būt labs!

Samuel Pepys – The Diary of Samuel Pepys Complete (1660-1669)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Naxos AudioBooks

Manas pārdomas

Gads, kurā visā pasaulē globāla pandēmija ievieš ievērojamas pārmaiņas un personīgi man dod negaidīti daudz brīvā laika lasīšanai ar prieku ļauj piepildīt izaicinājuma 200 grāmatu sarakstu ar krietni biezākām grāmatām ar skatu uz jaunu personīgo rekordu arī lapaspušu skaita ziņā, kas ierastākos un normālākos apstākļos nebūtu iespējams.

Tādēļ par tādu kā jūnija audio projektu izvēlējos noklausīties Semjuela Pīpsa dienasgrāmatas no 1660.g. līdz 1669.gada maija beigām to nesaīsinātajā versijā aptuveni 116 stundu garajā audio formātā. Šis ievērojamais literatūras avots un ieskats pagātnē var kārtējo reizi parādīt, ka, lai cik ļoti būtu tehnoloģijas attīstījušās starp to laiku un mūsdienām, cilvēku raksturi, vēlmes, sapņi u.c. pēc būtības lielā mērā ir tie paši.

Dienasgrāmatas variē gan no pavisam īsiem un ikdieniešķiem darīju to un to tipa ierakstiem, gan pieskaras notikumiem karaļnamā, parlamentā un vispār varas gaiteņos vismaz tik lielā mērā, cik tas saistīts ar ne tik neievērojamo Pīpsa darbu Jūras kara flotē. Ierakstos vērojama apbrīnojama atklātība un godīgums pret sevi, kuros Pīpss necenšas obligāti sevi pārādīt labākajā gaismā, teiksim noklusējot nevēlamo, piemēram, regulārus laulības sānsoļus. Vienlaikus interesanti ir arī ieraksti par kultūras pasākumu, piemēram, teātru apmeklējumiem, kur atmiņā paliekošs ir ieraksts par Pīpsa iespaidiem par pirmoreiz uz skatuves redzētu sievieti aktrisi.

Nemaz nepretendēšu, ka manas zināšanas par attiecīgā laika perioda Anglijas vēsturi ir tik labā līmenī, lai no šī darba iegūtu visu ko tas sniedz, bet gribētos teikt, ka tādas nebūt nav nepieciešamas, lai to izbaudītu. Protams, var vispirms izmēģināt kādu no neskaitāmajām saīsinātajām versijām, kurās sīki un nenozīmīgi ieraksti ir izņemti laukā un spriest pats, vai gribas tomēr izlasīt arī tos. No tādiem lieliem vēsturiskajiem notikumiem pieļauju/ceru, ka lielākā daļa būs dzirdējuši par 1666.gada lielo Londonas ugunsgrēku, bet ne citiem vēl tiek pieminēts Otrais angļu-holandiešu karš un mēra gads Londonā. Personīgi pirms ķeršanās pie Pīpsa dienasgrāmatām izlasīju anglisko Vikipēdijas ierakstu, lai +/- noorientētos un ar to pilnībā pietika, lai interesi spētu noturēt paša Semjuela personāžs, kuru jo tālāk grāmatā, jo tā vien šķiet labāk var sagaidīt viņa izteikšanās manieri kādā situācijā.

Pašu gan šī grāmata nebūs iedvesmojusi uzsākt kārtīgu dienasgrāmatu, bet mierinu sevi, ka grāmatu blogs, kurā ievietots šis raksts, varētu tikt saukts par manu tādu kā literāro dienasgrāmatu, jo lasīšana astpoguļo lielu manu brīvā laika pavadīšanas izvēles un tad ieraksti tāpat sastāvētu no lasīju vai klausījos to un to.

Iepalicēji #21

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

18800655

Manas pārdomas

Terms of Enlistment (Frontlines #1) by Marko Kloos

Viegla rakstura sci-fi, kurā Frontlines sērijas pirmā grāmata Terms of Enlistment iepazīstina lielos vilcienus lasītāju ar sērijas pasauli no galvena varoņa Endrū POV, kurš mūkot no nabadzības mājās piesakās militārajā dienestā ar cerību tikt prom no Zemes un nokļūt kādā kolonizētā planētā, bet par sarūgtinājumu viņam vispirms tiek nozīmēts dienēt militārajos spēkos, kuri uztur kārtību un apspiež nemierus nabadzīgajos rajonos, no kuriem pats nācis. Pats varonis tādēļ nemaz tik diži simpatizējošs vismaz sērijas sākumā nav, jo nokļūstot medaļas otrajā pusē, redzot, kur aizplūst milzu līdzekļi, viņu nemoka morāles dillemas, pretrunas it nemaz, un izmantot letālu spēku un ieročus ir tīrais nieks.

Pirmais iespaids par sēriju, ko sniedz tās pirmā grāmata, nav nedz slikts, ne galvu reibinošs, bet, ja pieņem, ka sērijas turpinājumi padziļina tēlu personības un dod ticamu motivāciju tam, ko viņi dara, bagātina pasaules uzbūvi un dod labus pamatojumus un izskaidrojumus, kāpēc tik ilgi zemieši kolonizējot eksoplanētas  tikai tagad sastop pirmos inteliğentos citplanētiešus, tad Frontiers nekas neliedz būt labai, baudāmai sērijai.

***

170641

I Heard That Song Before by Mary Higgins Clark

Kāda plašu viesību vakarā, kā 6gadīga galvenā dārznieka meita Carrington ğimenes īpašumā, Kay Lansig noslēpusies kapellā, dzird sarunu starp divām personām, kura tolaik mazam bērnam diži neko neizsaka, bet, gadiem ejot uz priekšu un atskatoties uz to, ka nākošajā rītā viens no visiem ir bezvēsts pazudis, visai iespējams, ka rokoties dziļāk pagātnē Keja var uzjundīt noslēpumus, kuru kāds cits labprāt atstātu apraktu.

22gadus vēlāk Keja bibliotekāres amatā rīko labdarības pasākumu, kura ieejas maksu varētu krietni paaugstināt, ja vien tas tiktu rīkots kādā šikā vietā. Šis iegansts abus ne gluži no jauna saved Kejua kopā ar tagadējo Carrington ğimenes galvu, kuram tagad ir 42 un diez vai atceras kaut kādu tur dārznieka meitu, bet noteikti pāršķir dzīvi uz krietni spraigāku lapaspusi.

Labs psiholoğiskais trilleris/mistērija, kur lieliski zini, ka acīmredzamie aizdomās turamie vai citi pirmie vilinošie kandidāti slepkavas lomai diez vai būs tie īstie.

***

31702749

Infomocracy (Centenal Cycle #1) by Malka Ann Older

Distopiska nākotnes versija, kurā jau vairākas desmitgades vairs neeksistē individuālu/nacionālu valstu, bet reğioni sadalīti tā, lai katrā būtu pa simts tūkstošiem, kuros tad tiek rīkotas vēlēšanas. Radās iespaids, ka prezidentu šajā nākotnes versijā neeksistē, bet varu līdz ar ierastajām politiskajām partijām ir ieņēmuši dažādas biznesa korporācijas, bet kandidējot dēvējas nevis par partijām, bet gan uzreiz kā valdības. Laikam par uzvarētāju pasludina to, kuram ir visvairāk balsu un nekādu daudzpartiju valdību arīdzan nav. Interesanti, ka autore piemin tādas firmas kā Mitsubishi un Sony, bet ne reizi, piemēram, FB, Apple, Amazon vai Twitter.

Infomocracy vairāk radīja lielās idejas grāmatas iespaidu, kur tēli vairāk palīdz to apspēlēt. Tās pirmizdevums ir bijis 2016.gada jūnijā. Tātad savu laiciņu pirms prezidenta vēlēšanām ASV un citiem pēc tam sekojošiem atgadījumiem, kas arī pirms tam eksistējošu misinformācijas un propagandas tematiku paceļ aktuālu un ir spējis tādu noturēt. Ne tikai vēlēšanu kontekstā, kas vēlāk ietekmē pārējo likumdošanas varu u.c., bet arī pieaugošo cilvēku skaita krišanu dažādu stulbu konspirāciju varā.

Infomocracy pasaulē visi tā paļaujas uz mākoņos un datu sistēmās esošo informāciju un citām par pašsaprotamām opcijām kļuvušu ikdienu, ka pat postoša zemestrīce ar lielu upuru skaitu nespēj ne tikvien uz pietiekamu laiku pārcelt vēlēšanas, jo pasaule tak turpina griezties, bet nobrukušās datu sistēmas dēļ ļaut manipulēt ar balsīm un informāciju, lai pārvilinātu vēl neizlēmušos

Kā debijas romānam Infomocracy ir savi iesācēja trūkumi, bet tie nav tik jūtami, lai rastos vēlme pamest grāmatu nepabeigtu.

***

26803054._SY475_

Strangers on a Bridge by James B. Donovan

Notikums 20.gs 50.gadu otrajā pusē, par kuru uzzināju tieši no šīs grāmatas, ne kāda cita avota; arī filma, kura uzņemta ņemot par pamatu Strangers on a Bridge, nav atmiņā palikusi kā redzēta.

Autors James B. Donovan, būdams aizturētā padomju spiega Abel advokāts, ļoti labi spēj pasniegt notikumu gaitu un atklāj ne tikai to no tiešās pieredzes, bet drusku arī to, kā tiesas prāvu u.c. uztvēra mediji, kolēği, draugi. Varbūt autoram likās, ka tas aizēnotu pašu stāstu, bet šis aspekts varēja būt jūtamāks.
Dažas īsās viena divu teikumu atsauksmes grāmatas aizmugurē, slavējot to kā top-notch spiegu trilleri, un pats vāks, kurš no biežāk redzētās garlaicīgi melnbalta foto klases, ņemts laikam no filmas, virzīja domas uz izdomāta romāna pusi.

Tikai pēc pašu notikumu izklāsta ķēros klāt Jason Matthews sarakstītajam priekšvārdam un autora ievadam, galvenokārt grāmatas non-fiction kategorijas dēļ, jo izdomātos romānos biežāk to izlaižu vispār, bet šajā gadījumā gan viens, gan otrs piešķir papildus kontekstu, it īpaši autora citiem profesionālajiem sasniegumiem.

***

28363972._SY475_

The Last Days of Night by Graham Moore

Kurš pirmais izdomājā elektrikso spuldzīti? Tas ir viens no centrālajiem jautājumiem ap ko apvīti The Last Days of Night vēsturiskā romāna notikumi, kad pavisam jaunu advokātu Paul Cravath nolīgst George Westinghouse, lai cīnītos viņa labā pret Tomasu Edisonu. Diemžēl galvenais varonis nespēja būt gana interesants un saistošs, lai uz reālu vēsturisku personāžu fona kā J.P. Morgans, Nikolass Tesla un Aleksandrs Bells padarītu gana interesantu, lai tikai pēc grāmatas noklausišanās vēlme izlasīt kādu Vikipēdijas rakstu(kā šis par DC un AC strāvu karu), ja ne uzreiz dokumentālu grāmatu, liktu par sevi manīt.

Nekad īpaši nav patikuši autora pēcvārdi izdomātos vēsturiskajos romānos, tādēļ arī tos parasti nelasu. Pilnībā pietiktu ar izmantoto avotu sarakstu.

***

34942741._SY475_

The Consuming Fire (Interdependency #2) by John Scalzi

Imperatores priekšā gaidāms neapskaužāmi sarežğīts uzdevums. Labi zinot Flow straumju pastāvēšanas nenovēršamu galu, kuras savieno vienu Interdependency impërijas apdzīvotu plānētu ar citā saules sistēma esošu un ir ekonomikas stabilitātes pamats, viņai ar dažu zinātnieku palīdzību jāmēğina pārliecināt pārējos sākot no vienkāršajiem pilsoniem līdz visu ietekmīgo (politiski un ekonomiski) ğimeņu galvām, ka šie apgalvojumi nav tukšas fantāzijas un viņas personīgās manipulācijas, lai no tā kaut ko iegūtu un citiem konkurentiem kaitētu.

Starp vairākiem tēliem lēkājošais POV veido labu kopējo bildi un nerodas saraustīta sižeta iespaids. Attīstība pozitīvā virzienā gan pasaules uzbūvē, gan tēlu izaugsmē ir pārliecinoša; rodas pat vēlme pēc garākas sērijas. Pārgāja vēlme šo salīdzināt ar kādu citu sēriju, salīdzinoši ar kā tas bija sērijas pirmajā grāmatā The Collapsing Empire. Priecē arī ierunātāja Wil Wheaton sniegums.

Jason Shreier – Blood, Sweat and Pixels: The Triumphant, Turbulent Stories Behind How Video Games Are Made (Audio book)

34376766._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperAudio

Manas pārdomas

Blood, Sweat and Pixels dod labu ievada ieskatu datorspēļu veidošanas pasaulē, kuras aizkulises un to kā tā saucamā desa jeb dator-spēle patiesībā tiek taisīta zina vien tas, kurš reāli darbojas šajā industrijā, kā jau jebkurā darba sfērā, un kuras darba augļus, kad tie nu jau (minēšu) lielākoties iznāk elektroniski, spēj vairāk vai mazāk pamatoti nokritizēt jebkurš. Kad reizēm pat pēc visu nogurdinošā darba, kas ielikts, gala rezultāts ne tuvu nav apmierinošs.

Grāmatā autors Jason Schreier apskata 10 dažādas spēles katrai no tām veltot savu nodaļu. Stāsts par to radīšanas procesu kā lielās korporācijās, tā mazos uzņēmumos vai pat viena indivīda veiksmes stāstā ir pasniegts gana interesanti, lai tas būtu interesanti arī tādām, kurš vai nu drusku šo to paspēlē pa retam, vai vispār nemaz. Toties, ja par to jau ir priekšzināšanas un gribas lasīt, ko padziļinātāku, tad šī grāmata tam nebūs domāta, ko loģiski domājot nevajadzētu no tās sagaidīt, sadalot aptuveni 300lpp uz desmit.

Lielākoties grāmatā iekļauti pozitīvi un veiksmīgi gadījumi un tikai viens ir tāds, kurā spēle nenonāk līdz pircējam un mirst vēl uz operācijas galda. Un arī tad ne pašu vainas dēļ, bet lielo priekšnieku un īpašnieku dēļ, kad vieni pārpērk otrus. Vien visos stāstos bez izņēmuma ir piemēri ar neveselīgu darba struktūru un ilgām, bieži vien neapmaksātām virsstundām, kad no darbiniekiem tas pat tiek sagaidīts kā pašsaprotama lieta, kad tiek izjusts spiediens no darba kolēģiem, ka nekas cits neatliek, ja vēlies saglabāt savu darbu.

Zemāk ielieku grāmatā apskatītās spēles, bet, kā jau minēju, stāsta maniere ir gana saistoša, lai kāda konkrēta spēles pieminēšana nebūtu vienīgais iemesls grāmatas lasīšanai.

Pillars of Eternity

Uncharted 4

Stardew Valley

Diablo III

Halo Wars

Dragon Age: Inquisition

Shovel Knight

Destiny

The Witcher 3

Star Wars 1313

Iepalicēji #9

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

40233161

The Darkslayer #1-6 by Craig Halloran

The Darksley sērijā Kregs Halorans ir radījis nemirstīgas un visvarenas būtnes, kuras izklaidējas radot jaunas pasaules ar dažnedažādām inteliģentām un sevi apzināties spējīgām radīgām, bet lielākoties tās iemītnieki sevi paši iznīcina un/vai to radītājiem kļūst garlaicīgi, un aizmirst par iepriekšējo.

Bish ir viena no tādām, vien ar atšķirību, ka tās radītāja nevēlas būt kā citi, un pievērš sevis radītajai pasaulei pastiprinātu uzmanību. To apdzīvo dažādas jau ierastās fantāzijas žanrā sastopamas radības. Bet unikālas radības šai sērijai ir underlings; sīkas, bet daudzskaitlīgas būtnes, kuras ir šīs pasaules sērga un apzīmē ļaunās/tumšās puses galveno ieroci pret pārējām.

Venir (Venīrs) jeb Darkslayer grāmatas stāstu laikā ir galvenais spēka iemiesojums, kas cīnās pret underlings sērgu. Bish radītāja vienmēr dod kādam viņas pasaulē šo misiju, protams, tai personai to nezinot, un nerimstošo dziņu pret tiem cīnīties, lai būtu labo un ļauno spēku balanss. Kristālskaidrs sižets no grāmatas uz grāmatu un pilnībā ticami 3D tēli nebūs sērijas spēcīgākā puse, un vismaz pirmās sērijas laikā, tai noslēdzoties, nepaliek sajūta, ka diži kas būtu mainījies.

Vairāku grāmatu garumā Underlings, pēc savu burvju pielietošanas (un burvestības, kas tā teikt lau Venīram šo dziņu), tiek ļauta brīva vaļa laupīt un iekarot, nelīdz nekāds pretspars, bet galu galā Venīrs atgūst savu iepriekšējo burvestības laupīto ‘’ES’’, kas paredzami ļauj minēt, ka otrā Bish and Bone sērijā Venīrs turpinās uz viņa uzlikto dzīves misiju, iznīcināt visus Underlingus uz Bish pasaules.

Salīdzinoši ar abām sērijām par pūķa Nath un rūķa Brenwar piedzīvojumiem, tad gan tematiski, gan notikumu attēlojuma un problēmsituāciju ziņā, šī šķiet vairāk paredzēta jau drusku nobriedušākam/lielākam lasītājam, bet tik un tā vēl mazgadīgajam.

 

2193775

***

An Area of Darkness (India Trilogy #1) by V.S. Naipaul

Ceļojuma memuārs, kuru reiz paķēru no grāmatu maiņas punkta neko par to nezinot un uzsāku beidzot lasīt – vien aiz sekliem iemesliem 1)oranžā Penguin spine muguriņa un 2)salīdzinoši mazais lpp apjoms, kas gan izrādās ir mānīgs faktors sīkā fonta dēļ.

Pēc grāmatas izlasīšanas pārņem miksētas un pretrunīgas sajūtas/iespaidi. No vienas puses autors, dzimis un audzis Trinidadā un vēloties apskatīt vecvecāku dzimteni, atspoguļo Indijā redzēto un piedzīvoto neko neslēpjot, un nešaubos, ka vairāk vai mazāk vismaz no aprakstītā nav mainījies, bet tajā pašā laikā varēja just zināmu augstprātību vai vismaz vietējo iedzīvotāju nolikšanu dzīves apstākļu, nabadzības u.c. faktoru dēļ.

Neesmu lasījis šī autora daiļliteratūras prozu, bet šajā grāmatā sastaptais nebūt neiedvesmoja meklēt triloģijas turpinājumus.

17288661

***

Sycamore Row (Jake Brigance #2) by John Grisham

Tā vien šķiet vairumu Grišama grāmatu var noteikti lasīt individuāli, pat ja tās ierindotas kādā sērijā un tēli atkārtojas, bet izšķīros uzsākt klausīties šo par cik pagājuši jau vairāk kā pieci gadi kopš būšu lasījis A Time to Kill jeb Laiks Nogalināt, kā arī +/- tuvākajā laikā plānos ir lasīt The Summons.

’80.gadu beigas, Misisipi štats un balta miljonāra pašnāvība pēc ilgstošas un neveiksmīgas cīņas ar vēzi, bet šokējošākais vairumam, ka dienu pirms liktenīgā akta, viņš ar roku uzraksta testamentu, kurā izslēdz jebkādu varbūtību, ka viņa bērni vai mazbērni saņemtu kaut centu un 90% atstāj melnādanai mājkalpotājai.

Interesantāk par gala iznākumu un to, kurš testaments un pēdējā griba tiesas prāvā gūs virsroku, un bija skaidri noprotams, kurai pusei jājūt līdzi, bija klausīties gan labajā ierunātāja Michael Beck sniegumā, gan sekot līdzi lieliskajam prozas izpildījumam un ceļam no vāka līdz vākam.

35820656

***

Only Human (Themis Files #3) by Sylvain Neuval

Labs noslēgums labai sērijai, kura piedāva vienu notikumu scenāriju, pilnu ar bailēm par citplanētiešu invāziju un cilvēces galu, pēc tam, kad uz Zemes tiek atrasts milzu robots ar nepārprotamu citplanētiešu izcelsmi.

Waking Gods noslēdzās ar vērā ņemamu klifhengeri, kad galvenos varoņus pēc nosacītas uzvaras varētu teikt teleportē uz robotu izcelsme planētu, kur spiesti pavadīt teju desmit gadus. Tas ko viņi dabūn redzēt atgriežamies mājās gandrīz nevarētu būt vēl sliktāk. ASV un Krievija izmanto katrai no tām pieejamo robotu, lai iekarotu citas valstis, un visapkārt pasaulei izveidotas neskaitāmas koncentrācijas nometnes, par kuru upuriem kļūst cilvēki, kuru gēnos, pašiem to loģiski nekotrolējot, pēc trim tūkstošiem gadu ir palicis visvairāk citplanētiešu gēni. Kā arī dažā labā reģionā cilvēkus izraugās arī to nacionalitātes un reliģijas piederības dēļ.

Tā vietā, lai apvienotos zem viena Zemes karoga un kļūtu stiprāki, ja nu naidīgi noskaņoti citplanētieši uzrodas vēlreiz, tas pats iemesls tiek izmantots, lai pastrādātu neiedomajamus briesmu darbus. Un autore dod tēliem mazāk kā 400lpp, lai rastu risinājumu un vērstu tik plašu katastrofu uz labo pusi.

 

Charles Bosworth Jr. – A Killer Among Us (Audio book)

1282383

Manas pārdomas

Līdz brīdim, kad, pateicoties nešpetnai Audible akcijai, noklausījos patiesa nozieguma dokumentālo grāmatu A Killer Among Us, neko nebiju dzirdējis par tajā aprakstīto 28 gadīgās Elizabetes (četru bērnu mātes) slepkavību. Kas protams nav nekāds brīnums, ja liktenīgā dienā Elizabetei Decaro pienāca 1992.gada 6.martā.

Līdzīgi kā non-fiction žanrs kopumā, tā arī tās true crime subžanrā neesmu bijis liels lasītājs; pēdējā, kas nāk prātā ir The Run of His Life par O.J. Simpson tiesas prāvu un sekojošo attaisnojošo spriedumu. Varbūt liels iemesls, kādēļ tā grāmata atmiņā salīdzinoši šķiet labāka par šo, ir iemesls, ka skatījos to +/- paralēli seriālam.

Diemžēl vairāk prātā palikuši negatīvie iespaidi par autora pieeju veidam, kā izklāstīt gan notikumus slepkavības dienā un vēlāk sekojošajās tiesas prāvās, gan iepazīstināt ar Elizabetes un galvenā aizdomās turamā vīra Ričarda/”Rika” raksturiem un īpašībām. Ja iespaids par Riku šķiet neglaimojošs, bet vismaz kaut nedaudz daudzpusīgāks, tad Elizabete pataisība par pašu svētuma iemiesojumu, kam vienkārši negribas ticēt, lai cik labs kopumā nebūtu cilvēks.

Vismaz grāmata netērē lieku enerģiju, lai uzspēlētu spriedzi un mistēriju attiecībā uz to, kurš vainojams slepkavībā, par ko nav šaubu arī nogalinātās Elizabetes radiniekiem. Ja vēl pašā sākumā gribējās piekasīties, kā gan ”viņi” to var zināt un vai policija tā uzreiz ticēs, tad vēlāk sekojošie pierādījumi ir diezgan pārliecinoši, ko diemžēl nevaru teikt par grāmatas prozu, lai kā tās ierunātājs Kevin Pierce censtos. Kā neliels pārsteiguma atradums, meklējot vairāk informācijas interneta plašumos, bija slepkavu un slepkavību Vikipēdijas atrašana – http://murderpedia.org/male.B/b1/basile-daniel.htm

Audible Originals #1

Vairums no grāmatām/novelēm (var izvēlēties divas no tām), kuras ik mēnesi tiek piedāvātas bez maksas papildus ikmēneša 1 vai 2 credits, ir tik īsas, ka labāk izvēlos klausīties ko garāku, lai ikdienas darba piepildītajā grafikā nesakrātos tik daudz grāmatu, par kurām blogā nebūtu uzrakstīti vismaz daži teikumi. Tādēļ esmu izšķīries izveidot jaunu rakstu sēriju ar nenoteiktu publicēšanas plānu, un pirmais raksts top atvaļinājuma sākumā apkopojot 10 grāmatas, kur īsākā ir vien 27 minūtes garāka un ilgākā dažas minūtes virs 6 stundām.

Audio grāmatu augstākā klase

Gandrīz katram tēlam savs ierunātājs un atšķirīga balss, papildus dažādi skaņu efekti, lai bagātinātu baudu ausīm, kā arī viss uzvedums un production kopumā krasi atšķiras no vienkārši ierunātas grāmatas, kur, protams, arī ir liela variācija no prastas nolasīšanas līdz augstas kvalitātes performancei. Šo trīs grāmatu gadījumā Audible Studios pielikuši ķirsīti un citas dekorācijas. Ja vien ko tādu vēl varētu sastapt arī vairāku simtu lpp garās grāmatās – laime būtu pilnīga.

Ja ir redzēta kāda Alien filmām, tad +/- būs zināms arī šī abdridged filmu novelizācija. Labākais, ka ir vēl divi šādi turpinājumi.

Killer by Nature ir dramatizēts krimināromāns, kurā sērijveida slepkavai atrodoties ieslodzījumā, tiek atrasts jauns slepkavības upuris ar viņa ”paraksta metodi” – gareniski pāršķeltu mēli. Šis atklājums paver medijiem neskaitāmas spekulāciju iespējas, no kurām nepatīkamākā policijai būtu varbūtība, ka viņi cietumā iespundējuši un nepatiesi apsūdzējuši nevainīgu cilvēku, kamēr īstais slepkava visu šo laiku ir turpinājis atrasties brīvībā

Maziem un lieliem

Vienīgā grāmata, kuru vajadzēja iekļaut divās kategorijas bija Zero G – tai ir ne tikai visas tās vienreizējās un uzslavu pelnījušās kvalitātes īpašības, kā Alien un Killer by Nature, bet arī ir ideāli piemērots jaunajiem lasītājiem, lai tos iepazīstinātu ar audio grāmatām.

Gan jau pēc vāka var pateikt, ka arī Sovereign ietilpst zinātniskās fantastikas žanrā, kā par mērķauditoriju minētu esam drusku vecākus bērnus, un varētu gan šo, gan Zero G un Alien salikt kopā zem Sci-Fi birkas, bet tādā gadījumā acīmredzami liekā grāmata tematikas, atmosfēras, mērķauditorijas u.c. ziņā būtu Alien.

Vienlaikus savā ziņā arī The Christmas Hirelings ir drusku piekabināts līdzās Zero G un Sovereign, bet ne tik ļoti, lai neatbilstu manai kategorija, ka tā patiks visa vecuma grāmatmīļiem. Šajā vēsturiskajā stāstā turīga britu vecīša radi uz Ziemassvētku laiku iesaka viņam nolīgt/”izīrēt” pāris mazu bērneļu, lai viņa īpašumā svētku laikā nebūtu tāds drūmums, kā citus gadus. Āķis vien tajā, ka idejas autoram bez priecīgākas atmosfēras radīšanas Ziemassvētkos, ir arī dažs labs slēpts alternatīvs iemesls attiecībā uz večuku un vienu no bērniem.

Non-fiction

Īss dokumentāls stāsts, kā The Queen, kas apkopo mākslinieces Aretas Frenklinas dzīvi un karjeru pat būdams labs riskē atstāt paplašināta Vikipēdijas raksta sajūtas, un labākais, uz ko tas var cerēt, ir ieinteresēt klausītāju pēc tam sameklēt biezāku, plašāku biogrāfijas grāmatu.

Tikmēr Strong Ending: From Combat to Comedy interesantā veidā ar vairāku Afganistānas un Irākas karu veterānu (ASV) piemēriem par to, kā ASAP programma, izmantojot komēdiju un gala stāvizrādes uzstāšanos (pat ja tikai vienreiz un uz 5 vai 10 minūtēm) cenšas palīdzēt posttraumatiskā stresa upuriem, kuru iejušanās atpakaļ civilajā dzīvē, kad tevi diendienā nedraud ienaidnieka uzbrukums.

Noslēdzoši iekš The Last Days of August žurnālis Jon Ronson izmeklē porno aktrises August Ames 2017.gada decembrī izdarītās pašnāvības apstākļus un faktoru virkni, kas viņu līdz tai noved. No visām trim šī gan tematiski, gan personas ziņā vismaz pirms noklausīšanās interesēja vismazāk, bet gan Džona izmeklēšana (pēc Augustas vīra lūguma), gan nelielais ieskats biznesa neglītajās aizkulisēs, un visa stāsta pasniegšanas veids, bija pietiekami labs, lai noturētu interesi līdz pašām beigām.

***

 

Atlikušās divas nesanāca iegrupēt ne vienā no iepriekšējām kategorijām un arī savā starpā ir ļoti atšķirīgas. Harry Clarke lugā tās galvenais varonis Filips, dzimis un audzis ASV, un neviena nemudināts sāk runāt izteiktā britu akcentā. Tēvam, maigi izsakoties, nepatīk nedz šī nez no kurienes uzradusies dīvainā balss, nedz arī daža laba cita dēla savādās izturēšanās manieres. Tikai vēlāk jau būdams pieaudzis, nejaušu apstākļu sakritības rezultātā papildus britu akcenta balsij dzimst alternatīvā persona – Harijs Klārks. Nedaudz nepatika, ka bonus materiāls (tāda kā mini luga) lielā mērā bija Harry Clarke tematikas variācija par nejaušību ietekmi uz lieliem dzīves notikumiem.

Tikmēr Lullaby ir īss šausmu stāsts par spoku apsēstu māju un jaunu pāri ar mazu zīdaini, kuri iegādājas ”nocenotu” mājokli, par spīti zināšanai, kādēļ tā. Protams, kā jau racionāli domājoši pieaugšie, viņi tikai nosmejas par absurdo domu, ka spoki varētu reāli eksistēt, tomēr dienām un nedēļām aizritot, abi tiek piespiesti maksāt augstu cenu par savu alošanos.

 

Joe Harris – The X-files: Cold Cases (X-Files (Audible Original) #1) UN Sharon Washington – Feeding the Dragon (Klausāmgrāmatas)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nebūtu Audible uzsācis reizi mēnesi bez maksas devis iespēju noklausīties divus no saviem oriģināli ierunāties darbiem (šķiet pārsvarā īsākas grāmatas), tad arī visticamāk nebūtu tādām ķēries klāt.

34840759.jpg

X-files: Cold Cases ļauj seriāla faniem atgriezties iemīļotajā paranormālajā pasaulē (neesmu skatījies jaunāko seriālu) un domājams patiktu arī jaunpienācējiem. Katram tēlam ir sava balss, ierunā vairāki oriģinālie aktieri, audio efekti ir savā vietā un iederas izdomātā darbā, un vispār kopumā Cold Cases izklausās pēc audio dramatizējuma/modernas lugas. Droši vien publicitātes nolūkos tapis arī šis video.

Malders un Skallija, kuri jau vairākus gadus dzīvo ar slepenām identitātēm un ‘’adoptētu’’ dēlu (pēdiņās, jo patiesībā tas ir Skallijas dēls, kuru viņam dzimstot nebija droši paturēt), ir spiesti atgriezties un atkal kļūt par aktīviem aģentiem, kad šis dēls nokļūst citplanētiešu uzmanības lokā.

Lielākais šī produkta mīnuss, ka tiek iesākti vairākas stāsta līnijas, bet pat darba beigās daudz kas paliek karājamies gaisā. Tajā pašā gadā vien dažus mēnešus vēlāk ir izdots turpinājums Stolen Lives, bet pat ar visu to tas nešķiet labs tonis atstāt tik daudz kā neatbildēta. Seriālā taču viss jāatrisina vienas epizodes ietvaros, tad kādēļ šajā gadījumā jādara citādāk?

Mistisks Sindikāts, citplanētieši šeipšifteri, kloni un ar prāta kontroli nomākti cilvēki sektās (ģērbušies tumšos paltrakos); paralēlo pasauļu varbūtība, laika plūduma anomālijas un vēl daudz kā paranormāli mistiska sastopams X failu – Aukstajās lietās. Nedomāju, ka tērēšu ikmenēša kredītu, lai noklausītos turpinājumu uzreiz, bet pie atkārtotas iespējas noteikti noklausītos.

40938924

Tikmēr Feeding the Dragon, kuru ierunā pati autore Sharon Washington ir tāds kā atmiņu stāsts memuāra stilā par laika posmu, kad viņa ar vecākiem dzīvoja mazā dzīvoklīti lielas bibliotēkas augšējā stāvā – katra grāmatu mīļa sapnis.

Tikai pēcāk izlasīju Goodreads aprakstu, kurā teikts, ka Feeding the Dragon vispirms tapis kā vienas aktrises luga un tikai pēc tam pārlikta arī kā audiogrāmata. Šīs grāmatas gadījumā visvisādie skaņas efekti, autores dīvainās balss intonācijas un vēl šis tas kaitinošs pilnībā nešķita iederīgs ne tikai kā nonfiction darbam, bet arī puslīdz nopietnām atmiņām par bērnību. Varbūt mana kļūda, ka neizlasīju pirms tam, bet tik un tā, šis nav gadījums, kad viena mākslas veida pasniegšanas stils der arī citam. Radās arī iespaids, ka Feeding the Dragon ir tikai tāda kā viena vai divas nodaļas no iecerētas lielākas grāmatas un varbūt pat ir tendēta bērnu auditorijai.

Autore stāsta ne tikai par burvīgo iespēju pēc bibliotēkas darba laika ņemt un lasīt ko vien tīk, bet arī pieskaras citiem tematiem, kā tēva atkarība no alkohola vai mācīšanos prestižā skolā kopā ar bērniem no pārsvarā bagātām (un baltām) ģimenēm.