Iepalicēji #20

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

17910124

Brian Staveley – The Emperor’s Blades (Chronicle of the Unhewn Throne #1)

Annurian Impērijā gaidāmas lielas pārmaiņas, tās imperators ticis nogalināts pirms sava laika. Visbiežāk, kā to māca vēsture, pirmie aizdomās turamie ir personas, kuras no tā iegūst visvairāk, un ar to domājot troņmantinieku. Protams, nevarētu izslēgt kāda algotņa nolīgšanu, bet šoreiz nebūs tas gadījums. Vien imperatora meita Adare, kura ieņem finanšu ministres amatu, bet dēļ sava dzimuma nevar pretendēt uz troni, laikam karalieņu šajā pasaulē nav, ir atradusies vienā pilsētā. Tikmēr vecākais brālis Kaden pie Blank dieva pielūdzošajiem mūkiem tāltālā impērijas nostūrī apgūst viņu sensenās zināšanas, bet viņa brālis Valyn citur tiek apmācīts bīstamākajos cīņas veidos. Katram šī vēsts nāk kā šokējošs pārsteigums, kas viņu dzīves uzvedīs uz vēl līdz šim neiemīta ceļa, tās vairs nebūs kā līdz šim.

The Emperor’s Blades vairāk fokusējas uz abiem brāļiem Valinu un Keidenu, kuriem papildus pshioloģiskajam šokam jāsāk apdomāt, kurš ir vēlējies viņu tēva un imperatora nāvi tik ļoti, lai rīkotos, apzinoties, ka tie nav bijuši viņi, un jāuzmanās, lai nomaļā nostūrī par konspiratoru upuri nekļūtu arī viņi. Šādi drusku izskaisot grāmatas galvenos varoņus, autoram ir laba iespēja ieskicēt plašāk pasaules/Impērijas uzbūvi un apmērus, piešķirt nedaudz tās vēsturiskos elementus. Mazāk sērijas pirmajā grāmatā tiek apspēlēta politisko intrigu puse, būtu tā iekšpolitikas spēles vai kāds drauds no ārpuses. Galvenos varoņus papildina tikpat interesanti otrā plāna tēli, kuri nav tikai plakani kartona gabali, vairums ir apaudzēti ar apmierinošu miesas apjomu.

Viens uzkrītošs mīnuss, kas gan neietekmē lasīšanas vai klausīšanās procesu, ir grāmatas noslēgums, kurš nebeidzas uz super intriģējoša klifhengera, bet vienkārši stāsts apstājas vienā punktā. Vienā no atsauksmēm pamanīju viedokli, kā Chronicle of the Unhewn Throne ir vien trijās daļās saskadlīta viena vesela grāmata, tad jau vēlāk varēs pats pārliecināties, vai tā arī ir; pieļauju, ka šī gada ietvaros izdosies pieķerties.

***

10965

Diana Gabaldon – A Breath of Snow and Ashes (Outlander #6)

Outlander sērijas sestā grāmata A Breath of Snow and Ashes turpina vēstīt par ikdienas dzīves gaitām pirmsrevolūcijas britu aizokeāna kolonijās, kurām lemts visai drīz kļūt neatkarīgām. Grāmatas notikumi noris laikā, kad nemieri un neapmierinātība sāk samilzt līdz kritiskajam punktam.

Liels lapaspušu skaits veltīts dažāda medicīniska rakstura problēmas, ar kurām Klērai Freizerai jātiek galā ierobežotajos 1775.gada apstākļos, aizņem krietnu daļu grāmatas daļu. Tikpat būtiski daudz lpp atvēlēts diviem, nodēvēšu tos par tādiem kā krīzes momentiem, – vispirms Klēras nolaupīšanai, jo kāds vēlas atriebties par brăļa(laupītăjs) nāvi viņas tādā kā aprūpē, un pēcāk Briannas nolaupīšanai. Abos gadījumos gadījumos pamatotība, ticamība notikumiem ir visai apšaubāma. Lai gan nāvīga gārlaicība nevienā brīdī neiestājas, nevar noliegt faktu, ka autore kārtējo reizi, kā jau visas sērijas ietvaros, ir ļāvusi sev vaļu vārdu un lapaspušu apjoma ziņā.

Tikmēr Klēras vīram Džeimijam vienlaikus jāmēģina vadīt savā komūna un līdzcilvēki, dzīvojot vēl zem Anglijas troņa, un reizē jālaipo uzmanīgi attiecībā uz jautājumu, kurā pusē atrodas viņa publiskā lojalitāte un kad pārsviesties revolucināru pusē, jo paļaujoties uz Klēru, Briannu un Rodžeru, viņš zina, kura puse beigu galā gūs uzvaru.

Ūdeņus papildus jau tā nervozajam, bīstamajm laikam vēl vairāk sakuļ dažs labs tēls no iepriekšējiem sērijas romāniem, kurš ne Klērai, nedz Džeimijam nav atstājis patīkamas atmiņas.

A Breath of Snow and Ashes ir tāds vēsturisks romāns, un sērija kopumā, kurā jāļaujas tās plūdumam un var diži nesatraukties, kur tas aizvedīs. Ja tas nesagādā problēmas, tad var droši ķerties sērijai klāt.

***

18188728

Mariama Petrosjana – Nams, kurā… #1

Pēc kādām 240/250 lpp vairs nespēju mocīties cauri tam savārstījumam, kas sastopams Nams, kurā… apvienotajā triloģijas grāmatā. Pabeidzis sērijas pirmo grāmatu vēl cerēju, ka šis tas uzlabosies, bet redzot, ka saraustītais prozas stils un man diži nesaprotamais sižets, ja tāds maz bija, turpinās līdzīgā manierē, izšķīros labāk šoreiz nešķiest savu laiku un ķerties pie kā cita. Tēlu grāmatā ir diezgan padaudz, kurus haotiskais stils tikai apgrūtināja centies aptvert vairāk kā tikai uz papīra lapas uzrakstītas izdomātas iesaukas. Pēc mana labākā minējuma Nams, kurā grāmatas varoņi mitinās, būtu internātskola bez dižas pārraudzības no pieaugušo puses.

Ar mani tā reti kad notiek, ka jāpieņem lēmums pārtraukt grāmatas lasīšanu (labi ka vēl Goodreads atrodama iespēja atzīmēt, kā izlasītu pirmo grāmatu -Курильщик). Nedaudz žēl redzot daudzās pozitīvās atsauksmes, bet tādēļ jau gaumes atšķiras. Šis maģiskais reālisms nebūs man, varbūt kādus gadus vēlāk…

***

51799._SY475_

Giovanni Boccaccio – The Decameron

No visiem grāmatu lasījumiem, balstoties uz pozitīvajām atsauksmēm par Gundara Āboliņa citiem lasījumiem radio, izvēlējos Bokačo ”Dekameronu”. Ja par pašiem stāstiem vai pareizāk sakot pasakām jāsaka, ka neviena tā īsti neizcēlās un nepalika atmiņā. Bet Āboliņa lasījumos var reizē just gan aktiera talantu un pieredzi, gan tās pieredzes trūkumu audio grāmatu ierunāšanā, neko nesakot par saprotamiem sīkumiem, kurus profesionāli ierunātā grāmatā, piemēram, padzeršanās pauzītes, neviens neiekļauj. Pavisam lieki gan šķita ģitāras spēles fragmenti, kuriem lecu pāri. Zinu, ka uz šo brīdi grāmata nav ”izlasīta” līdz galam pie 64.lasījuma, bet, par cik līdz beigām ir palicis tik maz un parasti cenšos tik ilgi ”nemarinēt grāmatu”, ja nu vien tā ir īpaši gara, tad atļāvos atlikušo daļu noklausīties ar Scribd mājaslapā pieejamo versiju.

Iepalicēji #14

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

21112640

Shaman by Kim Stanley Robinson

Interesants pirmsvēstures stāsts no mednieku un vācēju dienām. Shaman iesākas ar jauna puiša Loon (vārdi tiek doti ne uzreiz pēc dzimšanas, lai atrastu piemērotāko) iniciācijas pārbaudījuma, lai varētu kļūt par šamani. Grāmatas darbības laiks ir daži gadi, kuros stāsts koncentrējoties uz galvenā varoņa Loon dienām un nedienām, seko arī līdzi viņa cilts ikdienai visos četros gadalaikos un tajā, ko nepieciešams paveikt, lai izdzīvotu skarbās ziemas mēnešus un sagaidītu pavasari.

Salīdzinot ar citiem lasītiem līdzīga tika romāniem par līdzīgu laika periodu, Shaman nav ne ar ko sliktāks, vien varētu nedaudz piekasīties, ka attiecībā uz mednieku un vācēju sadaļu drusku novārtā tiek atstāta vākšanas puse, fokusējoties vairāk uz medniekiem, kā arī vietām tēlu dialogs, īpaši pāris lamāšanās reizēs, šķita ar pārāk mūsdienīgu vārdu izvēli.

29396

***

Furies of Calderon (Codex Alera #1) by Jim Butcher

Furies of Calderon ir standarta fantāzijas stāsts, kurā puisim vārdā Tavi no neievērojama ciemata ir Codex Alera pasaules maģijas sistēmas aizture. Kamēr visi citi vairāk vai mazāk ar lielāku vai mazāku talantu spēj to pielietot, Tavi šis prieks tā vien izskatās ir laupīts pavisam. Tas, protams, viņu padara par ideālu kandidātu varoņa lomai, kuram cīnīties pret valdošo kungu netaisnību.

Kā pretstats Tavi ir Amaras tēls, maģiski apdāvināta un lojāla aristokrātijai, kuras ilūzijas par tās taisnīgumu un darbībām pavalstnieku labā tiek brutāli sagrautas. Izvēles iespējas ir kādas tās ir – pakļauties pavēļu diktātam un dzīvot droši, vai izšķirties par labu saviem principiem un cīnīties pret tiem, kuri tos vēlētos nospiest kā nevēlamu kaitēkli.

Nenoliegšu, ka liels nopelns, kādēļ klausījos Codex Alera sērijas pirmo grāmatu, ir The Dresden Files audiogrāmatu nopelns. Diemžēl šai sērijai nebūs izdevies trāpīt tik precīzi desmitniekā ar ierunātāja izvēli, bet arī pats grāmatas sižets nevienā brīdī pats par sevi nesāka izraisīt dižu līdzi jušanu kādam no tēliem.

10967

***

The Fiery Cross (Outlander #5) by Diana Gabaldon

Outlander sērijas piektā grāmata The Fiery Cross lielā mērā ir Džeimija un Klēras Freizeru, Briannas un Rodžera ikdienas dzīves turpinājums, kurā dramatiskos nolūkos ik pa brīdim notiek kaut kas vairāk asinsriti uzdzenošs nekā, ja tēli nebūtu daļa no vēsturiski romantiska romāna ar ceļošanas laikā elementiem. Ir 1771.gads un visi varoņi, kuri ir dzimuši 20.gadsimtā labi apzinās, ka nekur tālu aiz kalniem nav pilsoņu karš starp ziemeļu un dienvidu štatiem. Nedaudz ziņkārības pēc  ielūkojos, kurš gads minēts sestās grāmatas aprakstā, lai pārsteigtu sevi ieraugot 1772. Pārsteigums vairāk no tā, ka bija jāsagatavojas gandrīz 1500lpp tik īsā laika posmā, un, pieminot lielo grāmatas apjomu, piefiksēji sevi domājot par +/- 700-800lpp garu grāmatu kā salīdzinoši īsu.

Iekš The Fiery Cross detektīvmomenti, kad kāds no kalpotājiem/vergiem tiek saindēts un nogalināts kāda cita svarīgāka kunga vietā, un ap to ievītie vairāk amatieriskie (no tēlu puses) izmeklēšanas centieni, vijas ar varoņu savstarpējām intrigām, romantiskām un cita veida attiecībām. Viens negatīvais aspekts, kas par tēliem no nākotnes šajā grāmatā izceļas (varbūt bija manāms arīdzan iepriekšējā), ir attieksmes maiņa attiecībā uz vergiem, kuru eksistence šķietami pieņemta par pašsaprotamu, un, kamēr bija vismaz simboliski noraidoša attieksme sērijas sākumā un mēģinājumi to mainīt, tad tagad reizēm līdzīgi citiem laika biedriem vergi šķita arī viņiem kļuvuši par mēbeli/instrumentu. Iespējams vien jāpaciešas līdz klausīšos sērijas turpinājumus.

Jāšaubās, vai tik lapaspušu apjomīgā sērijā lasītājs būtu nonācis līdz piektajai sērijas grāmatai, ja viņam tā nepatiktu, kur nu vēl neko par to nezinātu, lai sāktu šo lasīt, nezinot par pārējām. Ar to gribu pateikt, ka Outlander pieder pie sērijām, kuru liktu sēriju kategorijā, kuras vajadzētu lasīt pēc kārtas.

38672585._SY475_

***

The Fallen (Amos Decker #4) by David Baldacci

Pēc visa šī laika kopš atmiņuvīrs Dekers kopā ar bijušo žurnālist Aleksu strādā īpaši viņiem izveidotā īpašājā un speciāli viņiem izveidotajā vienībā, abi nav pazinuši vārda ‘’atvaļinājums’’ definīciju. Tādēļ, kad ne bez mazām pūlēm vairāk attiecībā uz Dekeru un ņemot vērā viņa neordināro personību un ar to saistītos talantus, zinot, ka darbs/vainīgo meklēšana pašlaik ir Dekera dzīves būtība, Aleksa viņu uzaicina ciemos pie māsas ģimenes uz kaut kādu tur mierīgu Baronville mazpilsētu.

Baronville jau pati par sevi nerada idilliskas dzīves iespaidu. Visur kur skaties var manīt aizgājušo laiku pārticību, kuru modernie ekonomiskie apstākļi mazpamazām pārvērš arvien skarbākā realitātē. Labi apmaksāts vai vispār algots darbs meklējams ar detektīva talantu. Nevarētu pilnībā apgalvot, ka nav uzņēmīgu cilvēku, kuri nedomātu kā paša spēkiem nopelnīt naudiņu dienišķajai maizītei, bet, kā Dekers un Aleksa tā atklās pilnā krāšņumā, tad ne visi izvēlas to godīgāko un mazāk asiņaino ceļu, lai to sasniegtu.

18900805

***

Prisoner of Heaven (Cemetery of Forgotten Books #3) by Carlos Ruiz Zafon

Prisoner of Heaven sniedz ieskaitu Semperes grāmatu veikala darbinieka (un ne tikai) Fermina Romero de Torres un nedaudz arīdzan Daniela Semperes pagātnē. Izrādās Fermina pagātnē bijuši krietni trauksmaināki un dzīvībai bīstamāki notikumi nekā varētu likt domāt viņa sākotnējais stāvoklis pirmajā Vēja Ēnas grāmatā.

Grāmatas maniere turpina būt līdzīga pirmajās divās sērijas grāmatās esošajai un vēsturiskais romāns mijās ar fantāzijas, mistērijas un droši vien vēl kādu citu žanru elementiem. Ja starp vienu un nākošo grāmatu tiek ievērots lielāks laika atstatums un šis tas no detaļām piemirstas, tad Prisoner of Heaven atmosfēra un audio grāmatas gadījumā arī ierunātājs ļauj tik un tā sajusties kā mājās attiecīgās sērijas kontekstā.

Šeit vēl pievienošu kāda cita lasītāja viedokli.

David Baldacci – The Christmas Train UN Waiting for Santa

12917265

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Tom Langdon ir žurnālists, kurš ir pa pasauli izceļojies, ziņojis no gandrīz vai visiem iespējamiem karstajiem punktiem un kurš karjeru uzsāka ar cerību, ka viņa reportāžas un tajās ieguldītais darbs spēs mainīt pasauli. Izrādās, ka tomēr ne. Balvas Toms ir saņēmis ne vienu vien, bet tā vien šķiet gan sabiedrība, gan lēmēji politiķi ir gatavi paslavēt par labu darbu, bet ne mainīt savu domāšanu. Diemžēl attiecībā uz Toma romantisko dzīvi viņa draudzenei un mūža mīlestībai Eleanorai ne tikai pirmajai nokrīt ‘’es mainīšu pasauli’’ brilles, bet arī apnīk gaidīt, kad Toms saņemsies laulātai kopdzīvei vai vismaz pārstās klejot pa pasauli no vienām briesmām uz otrām.

Tagad vairākus gadus vēlāk (pēc 11.septembra) Toms ir spiests izmantot vilcienu, lai ceļotu pa ASV, jo vienā jaukā reizē nervi neizturēja pa visam nepieklājīgās, pazemojošās pārbaudes lidostā, kā rezultātā viņam uz noteiktu laiku aizliegts izmantot jebkāda veida aviokompāniju pakalpojumus. Šāda veida pavērsiens dzīvē pamudina Tomu īstenot tēva pēdējo vēlēšanos, atrodoties uz nāves gultas, un pabeigt projektu, kuru nekad tā neīstenoja viņu attālais un slavenais radinieks Marks Tvens. Un uzrakstīt par savu kontinetālo ceļojumu ar vilcienu no viena (austrumu) krasta uz otru, no Vašingtonas uz LA. Ziemasvētki ir vien pāris dienām, kas pavisam noteikti dotu rakstam vai pat grāmatai jaukas (dižpārdokļa) sajūtas.

Tik tavu brīnumu, kad Toms nejauši uz vilciena sastop Eleanoru, ar kuru kopš abu pašķiršanās ne reizi nav sazinājies. Vilciens ir pilns ar raibiem tēliem, katrs viens par otru dažādāks, un visi kopā ar autora pirksta palīdzību rada jauku atmosfēru un sniedz mirkļus, kad pasmaidīt un pasmieties. Šī nebūs tā Baldači grāmatu, kurā spriedze par kādu noziegumu kratīs lasītāju nemierā līdz pat grāmatas beigām, jo kaut arī grāmatā neiztikt bez kāda pastrādāta nozieguma, tad tas šoreiz nebūt nav galvenais fokuss. The Christmas Train gan pēc nosaukuma, gan grāmatas vāka ir droši domāta svētku laikam un patīkamu emociju radīšanai, kuras noteikti tikai uzlabo attiecīgajiem svētkiem atbilstoši laika apstākļi

**

Tikmēr Waiting for Santa vairāk šķiet, kā fiksa ideja ievietot super-īsu stāstu jaunā grāmatas metienā, jo tas vienkārši atbilst Ziemassvētku tematikai. Tas ir tik īss un pie reizes ne šis, ne tas, ka, ja gribētos par to šeit drusku pastāstīt, tad arī būtu viss ‘’sižets’’ pateikts. Pietiks jau ar nosaukumu, lai dotu kādu mājienu.

Iepalicēji #12

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

18739426._SY475_

Bands of Mourning (Mistborn: The Alloy Era #6) by Brandon Sanderson

Baumas par mītisku ‘’metālprātu’’/aprocēm nākam no paša Lord Ruler laika, kurās uzkrāto enerģiju ne tikai varētu izmantot pat bez konkrētā metāla patērēšanas/sadedzināšanas apveltīta persona, bet pilnīgi jebkurš, pieņemas spēkā, un agrīni industriālājā Mistborn otrās ēras pasaulē netrūkst dažādu spēku (galvenokārt ar savtīgiem mērķiem), kuri labprāt iegūtu šo artefaktu savās rokās.

Mistborn The Alloy Era sērijā iepazītā likumsarga Vaksa, Veina un citu viņa draugu domas un plāni tik pat kā visām pārējām iesaistītajām pusēm kalpo vairāk vien kā kaitinošs traucēklis, kuru vēlams pēc iespējas ātrāk novākt no ceļa. Ja iepriekš no otrās kategorijas svarīguma tēliem izcelt varēja Vaksa draugu Veinu ar spējām, kuras ļauj paātrināti atkopties no ievainojumiem, tad Bands of Mourning prasa izcelt Vaksa topošo sievu Steris. Lai gan viņas spējas pašas acīs nav nekam derīgas un attiecības ar Vaksu ir vien formalitāšu un abpusējas nepieciešamības piespiedu rezultāts, tad kopā pārciestais un izdzīvotais abus maz pamazām satuvina tuvāk nekā līdz šim.

Bez Vaksa cīņas ar likumpārkāpējiem, kuru līderis viņa gadījumā diemžēl ir paša radinieks – onkulis, Sandersons piedāvā diezgan lielu pavērsienu, kas noteikti pavērs jaunu sižeta dzīslu vēl vismaz dažām grāmatām šajā pasaulē, kas vienlaikus arī paplašina šīs pasaules karti, kas vairs nav lielpilsēta Elendela un reģioni ap to.

Kaut arī parasti dodu priekšroku audio grāmatām, kurās katram varonim dots savs ierunātājs, tad tomēr gan Macmillan audio apstrāde un Michael Kramer ierunātāja darbiņš salīdzinot otro grāmatu Shadow of Self bija krietni vien pārāks.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kas piesaistīja aci pārskatot citus iespaidus no Goodreads lapas.

***

24909347

 

Obsidio (The Illuminae Files #3) by Amie Kaufman, Jay Kristoff

Young Adult triloģijas noslēdzošais romāns, kurš pirmkārt pamatā vēsta pat to nelaimīgo civiliedzīvotāju likteni, kuri pēc uzbrukuma Kerenza IV raktuvju kolonijai nepaspēja evakuēties uz kādu no draudzīgajiem kosmosa kuģiem. Protams, kā lasītājs var uzzināt, tad lielākajai daļai no tiem dzīves ilgums vien tika uz kādu brīdi paildzināts un tās beigas vairumā gadījumu nevarētu nodēvēt par nesāpīgām.

To, protams, nenojauš Asha Grant(māsīca pirmās sērijas grāmatas varonei Keidijai) un citi viņas bēdu brāļi un māsas, kuriem katru dienu ir jāmēģina nobalansēt centienus kaut ko mainīt lietas labā vienlaikus turpinot darbu pie ‘’zvaigžņu vārtu’’ salabošanas un darbiem raktuvēs, lai iegūtu nepieciešamo apjomu degvielas resursu, lai to iedarbinātu, kas ļautu kriminālās BeiTech korporācijas algotņiem aizbēgt uz drošu planētu.

No visas triloģijas kvalitatīvākā/labākā un visādā citā ziņā (arī sižeta līnijās) labākā šķita Gemina, bet ar visu to jārēķinās ar žanra klišejām un paredzamu notikumu iznākumu, lai nenāktos piedzīvot vilšanos. Šo to no tā visa notušē iepriekšējo divu sērijas grāmatu pārdomās minētais aspekts par neierastajām vizuālajām metodēm un teksta izkārtojumu, bet arī tas dažbrīd var krist uz nerviem, kad dažviet jāgriež grāmata uz riņķi, ja vēlies izlasīt pāris teikumu, bet tas tā… Kopumā ne tā sliktākā YA sērija, kas lasīta.

***

38608967._SY475_

 

The Land: Predators (Chaos Seeds #7) by Aleron Kong

Sērijas septītajai grāmatai pagaidām pārliecinoši esot pašai garākajai ar krietnu pārsvaru pār pārējām, manā skatījumā autors labi ir izdevies sabalansēt galvenā varoņa Rihtera dažādu prasmju un talantu līmeņošanu uz augšu gan ar prastiem pieredzes punktiem no dažādu mošķu galēšanas, gan ar visdažādāko citu punktu (un tajos ietverošos tālāk esošās sarežģītības pakāpes) pretstatā saprotamākam sižetam ar problēmsituācijām, kulminācijas brīžiem un to atrisinājumiem. Varbūt tā ir vairumam lasītāju, kas LitRPG apakš-žanru iepazīst novēloti salīdzinoši ar citiem,bet atzīšos, ka ne tuvu ar ‘’lupu’’ neklausos un nepiefiksēju vissīkākos attiecībā, piemērām, uz objektu svaru vai arī vai autors nenošmauc pats sevi un nepiemirst kādu sīkumu, kad runa ir par galvenā varoņa ‘’spēles’’ tēla spēka attīstīšanu. Tomēr nešaubos, ka ir daudz citu fanu, kuru liktu autoram par to manīt.

Vienīgais lielais mīnus, kas nav unikāls šai sērijai, būtu minams sakarā ar Rihteru un viņa izdzīvošanas spējām un veiksmi, lai cik bīstamā situācijā viņš nenokļūtu un lai cik tuvu nāvei (kaut arī pastāv liela varbūtība ‘’atdzimt’’). Vienmēr šādos mirkļos seko kāds brīnums, deus ex machina no autora puses, kas liegtu ļaunajiem tēliem triumfēt.

Bet pie plusiem, bez šīs sērijas sakarā jau vairākkārt slavētā ierunātāja Nick Podehl un kopējās kvalitātes, patīkami, ka pasaules uzbūve šajā grāmatā iegūst vairāk jūtamas aprises ne tikai jautājumā par vēl spēcīgākiem pretiniekiem Rihtera nākotnē, bet arī par iemesliem, kādēļ cilvēki no mūsu/Rihtera realitātes vispār nokļūst Chaos Seeds fantāzijas pasaulē.

Amie Kaufman, Jay Kristoff – Gemina (The Illuminae Files #2)

29236299._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Rock the Boat

Manas pārdomas

Kamēr triloģijas pirmās grāmatas Illuminae dzīvi palikušie varoņi ar Hypatia kuģi cer beidzot paglābties no BeiTech korporācijas uzbrukuma un izmantot Heimdall kosmosa stacijas tārperju, lai paziņotu varasiestādēm un likumsargiem par tās pastrādātajiem noziegumiem, tikmēr paši BeiTech nesēž rokas salikuši klēpī un ķeras klāt visiem iespējamiem resursiem, lai par katru cenu novērstu iespējamību, ka kaut kas nonāktu atklātībā.

Protams, Heimdall stacijas iemītnieki, kas par notikušo neko nenojauš, pienākot uzbrukuma dienai ir pilnīgi citās domās un negrasās tā vienkārši padoties, tā teikt ne pilnībā visi. Daļa cer, ka algotņi, lai arī kurš tos būtu uzsūtījis, paņems ko tie vēlas (vērtīga informācija un/vai materiālas vērtības) un laidīsies lapās, pirms kāds varētu izsaukt papildspēkus. Diemžēl šāda vēlme ir tālu no patiesības un par negaidīties varoņiem un pasaules glabējiem jākļūst izlutinātai 17 gadīgai stacijas kapteiņa meitai un jaunam puisim no plaši pazīstamas organizētās noziedzības karteļa House of Knives, kuri nelaikā un nevietā izvēlējušies veikt operāciju tieši uz Heimdall stacijas.

Kā jau ierasts Young Adult žanram, tad romantiskas jūtas starp abiem galvenajiem varoņiem ir nenovēršamas un atliek vien jautājums, cik ļoti tās dominēs pār galveno sižetu un problēmsituāciju, kas šajā gadījumā nozīmē izdzīvot profesionālu algotņu uzbrukumu, kuru misijā ietilpst neatstāt dzīvu nevienu liecinieku. Tāpat kā iepriekš, tā arī Gemina izmanto un paļaujas uz izvēlēto stāsta attēlošanas veidu, kā čata vai audio sarunas rakstisku kopiju vai ‘’pārdrukāti’’ galvenās varones dienasgrāmatas ieraksti un zīmējumi. Par prieku man iekš Gemina šoreiz pats sižets šķiet spēcīgāks un saturīgāks un mazāk autori ir paļāvušies uz to, ka šie neierastie paņēmieni un dīvainības būs ar gana lielu ‘’wow! cik kruti’’ efektu, lai notušētu pārējo.

Jau pēc grāmatas apraksta uz triloģijas noslēdzošās Obsidio grāmatas vāka rēķinos ar kārtējo mīlas duetu, bet, ja vien šis aspekts ir normas robežās, tad sagaidu pieņemami labu sērijas noslēgumu.

Iepalicēji #11

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

26031851._SY475_

Renegade (The Spiral Wars #1) by Joel Shepherd

Neilgi pēc negaidīta pārsteiguma paaugstinājuma Erik Debogande (turīgas un ietekmīgas ģimenes atvase) tiek pataisīts par grēkāzi un apsūdzēts sava kapteiņa slepkavībā.

Situācija, lai Ēriks tiktu pieķerts burtiski ar upura asinīm uz rokām un citi pierādījumi tiek sagatavoti tik profesionāli, ka Ērikam neatliek nekas cits kā bēgt labi apzinoties, ka slepkava ir kāds cits un ka diez vai patiesie slepkavības un apmelojuma pasūtītāji ļaus viņam pierādīt taisnību.

Meklējot neapšaubāmus un sevi attaisnojošus pierādījumus, Ēriks un viņa kuģa ‘’Fēniksa’’ komanda uzduras vēl lielākai konspirācijai, kurai nogalinātais kapteinis šķiet būs bijis par šķērsli. Renegade ir ne tik izteikti ar kaujām pārpildīta militārā zinātniskā fantastika, bet tieši vairāk uz politiskām intrigām ar Ēriku augstāko līmeņu konspirācijas vidū, ar to domājot arī cilvēku izveidotās impērijas līderus/ģenerāļus.

Grāmata īsi pieskaras arī detaļām par cilvēces pirmo saskarsmi ar citplanētiešiem, kura bija gandrīz fatāla gan planētai Zemei, gan pašai cilvēcei. Vien apžēlošanās no vienas citplanētiešu rases, kura ļāva citai ieņemt Saules sistēmu, ļāva cilvēkiem dot kādu prestparu un nokļūt tur, kur tā ir tagad.

23395680._SY475_

***

Illuminae (The Illuminae Files #1) by Amie Kaufman, Jay Kristoff

Nelegālai derīgo izrakteņu kolonijai Kerenza VII uzbrūk konkurējošas megakorporācijas BeiTech kosmosa kuģi, tā vietā, lai ziņotu atbildīgajām instacēm, jo paši labprāt iegūtu tās piedāvātos resursus. Kolonijas stresa SOS signālam atsaucas tikai viens WUC militāro kuģu komanda. No četriem uzbrūkošajiem iznīcināti tiek trīs kuģi, glabējiem izdodas daļu civiliedzīvotāju izglābt, bet bojājumi ir tik lieli, ka tas vairs nespēj pats izveidot tārpeju – Alexander ir komandkuģis no trim, un tā vietā reāllaikā jābēg uz tuvāko staciju, kas tālāk viņus varētu nogādāt drošībā

Tajā pašā laikā ceturtais BeiTech kuģis Lincoln nevar atļauties atstāt lieciniekus par viņu pastrādāto (turklāt par uzbrukumu WUC militārajam kuģim gaidāmas milzu nepatikšanas, ja kāds uzzinātu), tādēļ aizsākas pakaļdzīšanās. Uzbrukuma laikā tiek pielietotas bioloģiskais ierocis, kas padara inficētos hiper-agresīvus (tādi kā zombiji) ar tieksmi citus nogalināt, kas vēl jo vairāk mudina notvert un iznīcināt gan Alexander, gan pārējos bēgošos kuģus.

Galvenie varoņi ir tīņu puisis Ezra Mason un meitene Kady Grant (pāris). Liktenīgajā dienā abi sastrīdas tik ļoti, ka izšķiras, turklāt evakuācijas procesā nonāk katrs savā kuģī. Bet kā jau YA romānam pienākas, ir zināms romantiskā romāna piesitiens, bet abu attiecības kaut arī spēlē būtisku lomu sižetā, tomēr par laimi to nozīmība netiek pārspīlēta. Kā arī iekļaujoties žanra klasiskajos rāmjos, gan Ezram, gan Keidijai piemīt tādi talanti, kas viņiem ļauj būtiski palīdzēt briestošās un milztošās krīzes priekšā.

Kaut arī koncepts un veids, kā stāsts tiek pasniegts ir interesants, tomēr brīžiem autori pārlieku paļaujas uz šo triku efektiem, cerot ka tie paši par sevi panāks kādu iespaidu uz lasītāju; kaut arī nesūdzos par drusku mākslīgi uzpūsto lpp skaitu. Mērķauditorija noteikti ir galveno varoņu un jaunāka vecuma lasītāji.

34040263._SX318_

***

The Land: Raiders (Chaos Seeds #6) by Aleron Kong

Sērija, kuru droši varu vainot par manis ‘’ievilkšanu’’ LitRPG žanra un kuru pavisam noteikti jābauda kā izklaides un atslodzes literatūra, nevis kā kaut ko šausmīgi nopietnu.

Rihtera Mist ciemats turpina augt un attīstīties, kas piesaista aizvien spēcīgāku un augstāku līmeņu briesmoņus un cita veida ļaunuma pārstāvjus. Aizstāvēt ciemata robežas ir viens, bet sestā sērijas grāmata pierāda pārbaudītu stratēģiju, ka reizēm labākā aizsardzība ir uzbrukums.

Nedaudz bažas rada, vai autors spēj paturēt prātā un nepiemirst dažādos spēju, iemaņu un talantu attīstības virzienus, kas pieejami Rihtera, kuri varbūt tiek iepriekšējās grāmatās iepazīstināti, bet piemēram šajā Raiders grāmatā neparādās. Varbūt tieši tāpēc septītā Predators grāmata ir tik ievērojami garāka par iepriekšējām, un cik dzirdēts, ka 2020.gada sākumā plānotā astotā grāmata būs ne mazāk īsa.

9484096.jpg

***

Death Note: Black Edition Vol.2 by Tsugumi Ohba

Izcilā detektīva L un viņa nokomplektētās komandas izmeklēšanas cilpa palēnām kļūst arvien ciešākā. Kaut arī L nevar klaji paust spriedumu, ka ļoti gudrais un priekšzīmīgais students un policijas šefa~ dēls Light Yagami ir skandalozais slepkava (sevi dēvē par Kira), dzīve brīvībā tomēr paliek no dienas jo saspringtākā.

Gan L, gan Light apzinoties kutelīgo situāciju dejo bīstamu riņķa danci viens ap otru. Kamēr L cenšas iegūt neapšaubāmus pierādījumus, lai noskaidrotu Kiras identitāti, tikmēr Light reizē prāto gan veidu, kā atbrīvoties ja ne no paša L. Tad vismaz no pat pašām niecīgākajām aizdomas kripatām.

Ja ar to visu nepietiktu, tad par to, lai garlaicīgi nebūtu ne tēliem, nedz lasītājam, parūpējas otras Death Note un otra Shinigami (nāves dievs) uzrašanās cilvēku pasaulē…

9889765

***

Fullmetal Alchemist, Vol.4-6 (Fullmetal Alchemist 3in1 Edition #2) by Hiromu Arakawa

Pēc īsiem un savas nodaļas ietvaros ietilpstošiem piedzīvojumiem un pēc pamattēlu vispārīgas iepazīstināšanas pirmajos trīs krājumos, nākošo trīs krājumu temps ir salīdzinoši mierīgāks. Vairāk laika tiek veltīts divu galveno tēlu brāļu Edvarda un Alphonse detalizētākam pagātnes stāstam, kļūstot par alķīmiķiem, un liktenīgajam lēmumam izmantot savu talantu aizliegtai burvestībai ar mērķi atgriezt no mirušo pasaules māti.

Sevi kā par interesantu un uz savām kājām stabili stāvošu tēli pierāda mākslīgo metāla protēžu mehāniķe Winry Rockbell. Uzaugot kopā ar brāļiem vēl pirms ‘’negadījuma’’, Vinrija kā ne viens cits reizēm spēj just līdzi Edvardam un viņa vainas apziņai un atbildības sajūtai attiecībā pret jaunāko brāli. Nedaudz var pasmiet par humora brīžiem, kad kāds tēls pavelk uz zoba Edvardu par Vinriju kā par Draudzeni, ne tikai par vienkārši labu draugu un mehāniķi, kā arī par vienu no jūtīgākajiem tematiem attiecībā uz Edvardu – viņa īso augumu.

Ja vajadzētu dot priekšroku vai nu Death Note vai FMA ilustrāciju stilam, tad izvēle šobrīd kristu par labu Death Note, kur uzmanība detaļām šķiet pievērsta vairāk.

 

Fairy Tail #1-6, Noragami: Stray God #1-2 un Pretty Guardian Sailor Moon #1-2

Fairy Tail #1-6 by Hiro Mashima 

Jaunās, vien 17 gadīgās, Lūsijas pirmie profesionālie soļi burves karjerā sākas ar sapni pievienoties pašam labākajam klanam/komandai/ģildei, un viņas acīs par mērķi iekrīt neviena cita kā Fairy Tail. Varbūt nebūs pati spēcīgākā, kādu vien varētu atrast, bet noteikti ieguvusi (bēdīgu) slavu ar tās burvju radīto postažu izpildot tai uzticēto klientu uzdevumus. Nebūtu precīzi teikts, ka burvji šajā pasaulē ir atlīdzību mednieki, bet nebūtu arī tālu no patiesības, jo uzdevumi ģildēm tiek piedāvātī Most Wanted plakātiem līdzīgā veidā.

Kā jau tas pienākas izdomātam stāstam, tad Lūsijai, lai piepildītu pirmo sapni, nav tālu jāmeklē, bet, lai nebūtu tik garlaicīgi seko šādi tādi sarežģījumi, kuriem galu galā seko nenovēršams un tikpat sakritību pilns atrisinājums. Ja pirmais krājums kalpo kā īsa iepazīstināšana ar pašiem galvenākajiem Fairy Tail mangas varoņiem, bet otrais un trešais krājums vēsta par pirmo nopietnāko uzdevumu Lūsijas kā Fairy Tail ģildes biedrei kopā ar pieredzējušākiem kolēģiem – spēcīgu puisi (vārbūt patiesībā pūķis?) Natsu un viņa sidekick runājoša maģiska kaķa vārdā Happy; Tad ceturtā līdz sestā krājuma sižetu varētu nodēvēt par pirmo lielo ‘’bosa’’ cīņu.

Nemaz nezinot to un nopērkot tikai pirmos sešus krājumus, būs paveicies, ka neapstajos karājāmies pāri klifhengeram, bet gan pabeidzot viena sižeta arkas stāstu.

Visnotaļ interesants un vairāk uz nenopietniem (vismaz sākumā) piedzīvojumiem orientēts stāsts, kurā noteikti ar sekojošiem krājumiem tiek iestrādāts lielāks, visaptverošāks un uz lielākām spēles likmēm virzīts sižets. Par ilustrāciju stilu neko sliktu nevaru teikt, vienīgais, kam varētu piekasīties, būtu brīžiem nevajadzīgi izteiktie dekoltē un īsie svārki sieviešu kārtas tēliem. Nav teju katrā otrajā lapā, bet ne arī tik reti, lai nepaliktu nepieminēts.

Noragami: Stray God #1-2 by Adachitoka

Pilnīgi cita rakstura manga, kurā salīdzinoši ar Fairy Tail, vismaz pirmajos divos krājumos, neatrast tāda rakstura cīņas un tām sekojošus postījumus.

Yato ir tik neievērojams un mazzināms kara dievs, ka, lai izdzīvotu, viņam nākas par nieka piecām jēnām izpildīt visdažādākos uzdevumus un lūgumus, kuri nereti ir tālu no dievam cienīgas nodarbes. Labi ja vēl nākas kādam puikam atrast noklīdušu kaķi, vai skolniecei tikt galā ar skolas huligāniem, bet reizēm arī nākas sasmērēt rokas labojot santehniku vai nomainot saplīsušu riepu!

Yato ir savi principi, kas padara viņu unikālu, bet vienlaikus arī traucē gūt aizvien jaunus sekotājus un realizēt sapni par viņam veltītiem tempļiem viscaur Japānai! Tomēr, lai cik grūti tas nenāktos, šī sapņa vārdā Yato negrasās no tiem atkāpties, pat ja dažs labs dievs, ko sastopam pirmajos divos krājumos, dižojas ar savu ‘’bagātību’’ Yato priekšā.

Otra galvenā varone Hiyori līdz dienai, kad izmisumā par klasesbiedru attieksmi zvana un lūdz Yato palīdzību, ir pavisam ikdienišķa meitene, bet šis viens zvans un vēlāk sakojošā sadursme ar autobusu izmaina viņas pasaules uztveri uz neatgriešanos. Prom ir dienas, kad Hiyori dzīvoja neziņā par radībām, kuras dzīvo cilvēvecei līdzās un barojas no negatīvajām emocijām. Abu attiecības un mijiedarbība gan vienam ar otru, gan ar cietiem tēliem un problēmsituācijām to ceļā ir papildus faktors, kas pārliecinātu turpināt lasīt sēriju pēc otrā krājuma, kā arī par ilustrāciju stilu vairāk var priecāties un apbrīnot paneļus, nekā žēloties vai kā citādāk.

Pretty Guardian Sailor Moon #1-2 by Naoko Takeuchi

Un noslēdzoši trešā manga šajā rakstā ir atkal pavisam atšķirīga no iepriekšējām divām. Šīs sērijas pirmos divus krājumus nopirku galvenokārt, jo, kaut arī neesmu skatījies animi, zinu par tās lielo popularitāti, kādēļ biju gaidījis ko vairāk. Kaut ko kas nebūtu tik acīmredzami domāts galveno vairoņu un jaunākā vecuma (14gadi) meitenēm.

Stāstam un pasaules uzbūvei pietrūka nepieciešamā dziļuma un gana laba skaidrojuma kas, kāpēc notiek, bet galvenās varones pieņem pēkšņo kļūšanu par pasaules glabējām un neprasa detalizētākus skaidrojumus no RUNĀJOŠA kaķa. Arī ļaunie tēli, kuru mērķis, protams, ir vara pār visu pasauli, ir visai viendimensionāli un ir ļauni principa pēc.

Otrais krājums vismaz sniedz vairāk informācijas par dažiem tēliem, kā arī dod ieskatu Mēness karalistes un Dark Kingdom (kā gan lai pēc tik ļoti izsmeļojoša nosaukuma netopi pieskaitīts ļaunajiem tēliem?!) konfliktā, kas novedis visus līdz stāsta ‘’tagadnei’’, bet neskatoties uz to visu, sižets tik un tā ir izteikti vienkāršs un problēmsituācijas/konflikts, kas jāatrisina, reizēm ieņem fona lomu, kamēr galvenā varone sajūsminās, cik mīlīgi un skaisti izskatās, piemēram, draudzenes pusdienu kārba un tās saturs.

No visām trim mangas sērijām par šo ir vismazākā pārliecība vai to turpināšu.

 

Wilbur Smith – Those in Peril (Hector Cross #1)

10139008

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc apraksta izlasīšanas biju sagatavojies ietilpināt Hektoru Krosu un šīs sērijas grāmatas to grāmatu kategorijā, kuru galvenais varonis kā neuzveicams supervaronis tiek galā ar ļaundariem un pie viena ir pats vīrīšķības un spēka iemiesojums. Par nožēlu Those in Peril romāns ir vairāku nesaderīgu žanru, vai vismaz šajā autora piegājienā tā iznācis, mistrojums.

Kad pēc ilgi plānota uzbrukuma islamistu fanāti/teroristi un pirāti nolaupa multimiljonāres un Bannock Oil korporācijas īpašnieces Hazel Bannock izlutināto meitu, tiek sacelta kājās puspasaule un tai skaitā FIB un ASV prezidents, bet vienīgais glābiņš ir turpat blakus esošajā Hektora un viņa drošības firmā ‘’Cross Bow Security Limited’’. Katru reizi ar bažām skatos uz romantiskajiem elementiem citādi cita veida žanrā, kas reizēm nostrādā, bet biežāk ir pavisam lieki, un šoreiz tomēr iznācis nevēlamais otrais variants. Lai kā Wilbur Smith censtos parādīt, cik ļoti Heizelai riebjas Hektora raksturs un izturēšanās, tad pretējo scenāriju, ka abi nespēs viens no otra autrauties, varēja saost jau pa gabalu.

Diemžēl tīrākais romantiskā žanra romāns ietilpināts starp divām trillera un spriedzes pilnām (vismaz tāds domājams bija nolūks) daļām, ko vairāk varētu vēl saprast, ja tā būtu bijusi izdalīta astevišķi, piemēram, kā #1.5 stāsts, nevis iestūķēts nevietā. Situāciju tikai sliktāku padarīja aprakstošais prozas stils un neveikli dialogi, kad nereti viena vai otra tēla noderīgums izpaužas tikai tajā, lai varētu izgāst/iegūt informāciju, kas galvenajiem varoņiem tad ļautu virzīt sižetu uz priekšu.

Neko labu nevar teikt arī par citiem tēliem. Ntie anonīmi kartoni, kurus var upurēt apšaudēs un tuvcīņu ainās uz nebēdu, un pietiekošā apjomā tādu tēlu, kurus gribas dēvēt par ‘’darbarīkiem’’, kuri noder kaut kā izpildei vai, kā jau minēju, dialogos, bet bez jebkādas citas vērtības vai personības. Labāki arī nav sanākuši galvenie tēli, katrs no tiem viendimensionalitātes iemiesojums – gan starp ļaunajiem tēliem, gan labajiem. It kā nav, ka katrs tēls būtu iestrēdzis vienā rakstura iezīmē, bet, ja kaut kas arī pamainās, tad gluži kā būtu pagriezts rādītājs un iepriekšējā ‘’pozīcija’’ pilnībā piemirsta. Vienlaikus var manīt arī stipras reliģiskās iezīmes– drusku pakaitināja, ka ļaunie pirāti katra vārda galā piesauc Allahu un bezdievju kristiešu/amerikāņu sodīšanu utt. Nesākšu noliegt, ka pasaulē trūktu reāli ‘’iedvesmas’’ avoti, bet atkal jāsaka, ka šoreiz sanācis iebraukt vienā vai otrā grāvī.

Nedaudz mierina cerība, ka šis autoram ir rets izņēmums, jo vairākās Goodreads atsauksmēs manīju autora fanus pieminām citus romānus, kuri izdevušies krietni labāki.

 

Nikolass Spārks – Drošais Patvērums

30689405

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kontinents

Manas pārdomas

Nolūkos iziet ārpus savas literatūras komforta zonas speciāli esmu grāmatu maiņas punktos ņēmis dažas romantiskā žanra grāmatas. Ar nožēlu jāsaka, ka Drošais Patvērums/Safe Haven nebūs no tiem, kuri iedrošinātu lasīt šo žanru vairāk. Vairākkārt pieķēru sevi pie domas, ka varbūt netulkots grāmatas variants varētu būt bijis maķenīt labāks, jo šķiet ir vairāk tulkots vārds vārdā, bet ne tā, lai arī galvenā doma un izjūta vienmēr saglabātos neskarta. Tā teikt autora balss vietā vairāk jūtams tulkotājs. Varbūt papildus visam nepatika Contemporary kategorija, jo vēsturiskā Outlander sērija vēl nav tik ļoti likusi vilties.

No malas šķiet, ka romantiskajā žanrā autora izpildījums, labi apzinoties laimīgo gala iznākumu, ir vēl svarīgāks kā citos žanros, līdzīgī kā tas ir kriminālromānos, kuros parasti slepkava tiek noķerta. Drošā Patvēruma gadījumā gan galvenais sieviešu tēls Keitija, gan viņas nenovēršamā jaunā mīlas interese Alekss ir dziļi emocionāli daudz pārdzīvojuši tēli; katrs ar savu pagātnes bagāžu, kura reiz likusi domāt, ka nekas romantisks nākotnē vairs nav iespējams. Par spīti visam, abu nedrošībai par sevi un/vai savu nākotni, liktenis lēmis vienam otru tomēr atrast…

Keitija atgūstas no fiziski un emocionāli vardarbīgām attiecībām. Šis ir viņas otrais mēģinājums aizbēgt, bet lai kādos vārdos viņas vīru Kevinu varētu saukt, jo par normālu cilvēku grūti nodēvēt, par neatlaidīgu arī viņu nesauksi. Vienīgais, kas šķiet viņu glābj, ir darbs policijā, kura attiecīgi nekādīgi nereaģēja uz Keitijas izsaukumiem un palīgā saucieniem, piespiežot rast risinājumu bēgot. Laikam arī šķiršanos Keitija nesaskata kā izmantojamu variantu, cer paglābties tāltālā klusā Sautportas pilsētiņā. Tikmēr Alekss, divu bērnu tēvs, joprojām pārdzīvo pēkšņi no vēža mirušās sievas Džo nāvi. Izbijis armijnieks, tagad maza vietējā veikaliņa īpašnieks (pārpircis no Džo vecākiem), Alekss aizvada dienas rūpēs par bērnu uzturēšanu. Bernu laime nu ir viņa dzīves galvenais mērķis. Nevienam sākotnēji nav prātā jaunas attiecības, laikam tas būs tikai tāds Likteņa pirksts. :D

Kevina tēls kā visa sliktā iemiesojums nogurdināja un nokaitināja, jo ilgāk viņam tika pievērsta uzmanība, jo gan tēls palika kaitinošāks, gan pati grāmata kā tāda. Visās nelaimēs un grūtībās vainīga ir sieva, kura pati, protams, sava stulbuma dēļ izprovocē uz sevi vērsto vardarbību. Pretējā gadījuma tak Kevins savai sievai nesistu, jo mīl viņu vairāk nekā jebko citu. Tēls bez jebkādiem pelēkā toņiem, kamēr Keitija un Alekss ir enģeļbalti. Hroniski un smagi nelaimīgs cilvēks, kurš par sevi ir nedrošāks par nedrošu. Ja viņš nav daļa no kompānijas, kas smejas, tad noteikti apsmiets un aprunāts tiek viņš. Ideālā sieva nekad nepamet māju un nepazīst nevienu citu kā vien viņu.

Ja uz to visu un vēl citām klišejām vēl varētu pievērt acis, tad grāmatas kulminācija ar spriedzes ainām bija izteikti grūti lasāma. Diemžēl lēmums vēl piemest klāt no nekurienes izrautu spoku, kad līdz tam brīdim nav ne smakas par kaut ko pārdabisku, bija pavisam lieki un vēl vairāk sabojāja iespaidu par visu grāmatu. Ne tas prasījās, ne arī bija vajadzīgs, tik vien kā ērta izvēle, lai bez pūliņiem nobeigtu romānu.

Atliek cerēt, ka citu fizisko grāmatu eksemplāri manos grāmatplauktos no šī žanra ir labāki par šo.

Diana Gabaldon – Voyager (Outlander #3) (Audio book)

10987

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Uz neveiksmīgā skotu sacelšanās fona pret Anglijas troni un apzinoties, kādas bija sekas iepriekšējai Klēras grūtniecībai 18.gadsimta Skotijā, Klēra ar Džeimija Freizera svētību devās atpakaļ uz savu laiku, lai abu bērns varētu droši piedzimt un uzaugt. Tā 20 gadus Klēra ir nodzīvojusi pilnā pārliecībā, ka Džeimijs kopā ar citiem saviem laikabiedriem ticis notverts un nogalināts.

Tikai nesen vīra un vēsturnieka Frenka nāve ļāva viņai ar meitu Briannu (un viņas draugu Rodžeru, arī vēsturnieks) atgriezties britos, lai uzzinātu, kāds bija Džeimija liktenis pēc viņas aizbēgšanas. Par Briannas reakciju, uzzinot sava bioloģiskā tēva patieso identitāti, varējām jau lasīt sērijas otrajā grāmatā Dragonfly in Amber, ja tajā pat pēc mātes sirdi plosošā stāsta Brianna vēl visu grib strauji noliegt, tad tagad jūtu uzplūdu vilnis ir paspējis drusku nomierināties. Klēras izvēle par došanos atpakaļ pie Džeimija vai palikšanu, uzzinot viņa patieso situāciju, nav nekāds pārsteigums vai kas gaužām negaidīts, kā nekā, tad jau (visticamāk…) nevarētu iznākt 800+lpp garš romāns.

Un tā Voyager arī varētu iedalīt trijās lielākajās daļās – Klēra ‘’tagadnē’’ un došanos vēlreiz atpakaļ laikā, Klēras un Džeimija atkalsatikšanos, un, pēc Džeimija māsas dēla young Ian nolaupīšanas, abu došanās trakā ceļojumā/piedzīvojumā, lai radagabalu izglābtu no verdzības gūsta.

Lasītājs zina šo to vairāk, kā Klēra vai Džeimijs viens par otru (šī romāna ‘’jaunums’’ tā teikt bija vairākas daļas no Džeimija skatpunkta, īpaši, kad Klēra, Rodžers un Brianna sijāja vēsturiskos avotus), tādēļ ir saprotams gan Klēras šoks, gan Džeimija lēmums ņemt aizgādībā Laoghaire MacKenzie, kura reiz mēģinājusi pielikt roku pie tā, lai panāktu Klēras nāvi.

Interesanti, kā autore stāsta no jauna iepin tēlus un piešķir tiem kaut cik ievērojamu lomu, pat ja pirmajā sastapšanās reizē viņš uz grāmatas skatuves bijis vien īsu. Tieši tā šoreiz ir ar lordu Džonu Greju, kura dzīvību Klēra izglāba par spīti viņa jaunības pārgalvīgajai drosmei glābt nelaimē nokļuvušu angļu lēdiju, tagad Džons, vēl nesen būdams cietuma pārvaldnieks (tas pats, kur mita Džeimijs) ir Jamaikas topošais gubernators. Tikmēr pavisam negaidīta gan tiešā, gan pārmestā nozīmē ir Geillis Duncan ‘’augšāmcelšanās’’ no aizkapa dzīves. Geilis ir kārtīgs ļaunais tēls, kurai acīmredzami viss pilnībā nav mājās, un atšķirībā no Klēras ir ieņēmusi galvā, ka, lai varētu ceļot laikā un aktivizēt akmens apli, ir nepieciešama buršanās, rituāli un asins upuri.

Nevar noliegt, ka šis tas Gabaldonei sadrukājies lieko, bez kā varētu mierīgi iztikt, neteiktu arī, ka daļas ar Klēru vienu pašu bez Džeimija būtu bijušas garlaicīgas. Atšķirībā no sērijas pirmajām divām grāmatām, šoreiz pēc izlasīšanas proporcionāli sanāca atrast vairāk negatīvu atsauksmju pretstatā nesakarīgai jūsmošanai.