Karen Rose – Scream For Me (Romantic Suspense #8, Daniel Vartanian #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

GBI specaģents Daniels Vartanians ir spiests atgriezties dzimtajā pilsētā. Spiests, jo kāds samaitātais ir izdomājis sākt atdarināt 13 gadus slepkavības, kuru upuru fotogrāfijas reiz atradušās pie cita sērijveida slepkavas – Daniela brāļa Saimona, kura gals pienāca iepriekšējā Die For Me grāmatā.

Danielam jāstājas pretim arīdzan savai iekšējai sirdsapziņai, ka varbūt būtu varējis novērst šībrīža trakumus, ja vien pirms 11 gadiem, kad nejauši atradis fotogrāfijas būtu kādam par to ziņojis, bet, par cik, brālis īsi pēc tam itkā mira autoavārijā, vairs nebija vajadzības, lai lieki aptraipītu ģimenes vārdu.

Sream for Me Daniela romantiskā interese Alex Fallon stāstā iesaistās, jo bezvēsts pazudusi pamāsa Bailey, ko jo satraucošāku padara fakts, ka bez aprūpes atstājusi četrgadīgu meitu, bet vien piecus gadus kā spējusi attūrēties un dzīvot skaidrā no narkotiku lietošanas. Mazpilsētā kurā viens par otru reizēm zina vairāk nekā pats par sevi, Beilijas kādreizējā atkarība nav nekāds noslēpums, un Aleksai jāsaskaras ar apsmejošu attieksmi pat no daža laba policista un mediķa. Vienīgi Daniels, varbūt jo vairs tur nedzīvo, izrāda pretimnākošu attieksmi un vēlmi patiesi palīdzēt. Traģēdija, kas abus savedīs kopā, un izvērtīsies patiesi laimīgā notikumā, pat ja iemesls tāds tam ne tuvu nav.

Līdzīgi, kā Die For Me, tad arī par triloģijas turpinājumu var izteikt uzslavas romantikas un kriminālizmeklēšanas sabalansētības ziņā, pat ja personīgi gultas prieku ainas varētu būt bijušas mazāk un īsākas. Viens izteiktāks mīnuss un kritika gan jāsaka par spriedzes, azarta un/vai intrigas trūkumu grāmatu atrisinājuma kulmināciju brīžos kā šajā, tā iepriekšējā grāmatā. Lai arī nevarētu teikt, ka kaut kas būtu sasteigts, jo pēkšņi autore izdomājusi, ka viss, tad tomēr gandarījuma sajūta, ļaundara notveršanā vai citā iznākumā tomēr netiek sasniegts.

Papildus mazu izbrīnu raisīja Aleksas aktīva iesaiste kriminālizmeklēšanā, potenciālu liecinieku iztaujāšanā kā civilajai. Ja vēl Die For Me ietvaros Sofija bija pirms tam piesaistīta kā eksperte, tad par Aleksu to nevarētu teikt. Protams, romāna nolūkos uz to varētu pievērt acis, bet tomēr.

Karen Rose – Die For Me (Romantic Suspense #7, Daniel Vartanian #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Arheoloģe un muzeja darbiniece Sofija Johansone vispirms tiek pieaicināta kriminālizmeklēšanā, lai ar muzejam piederošu tehniku palīdzētu saprast, vai bez viena līķa laukā, kurā tas atrasts, ir vēl kāds un palīdzēt tos atrast, ja tādi būtu. Detektīvam Vito Ciccotelli detektīvu nodaļa var pateikties par ātro domāšanu un atjautību budžeta naudas ietaupīšanā, jo līdzekļu nopietnākas tehnikas piesaistei vienkārši nav, un, kā pierādīs laiks, ieguvēji nebūs vienīgi policija ar atrisinātu lietu.

Die For Me slepkavu fascinē brīdis, kurā izdziest acu gaišums un cilvēku pamet dzīvība, ko nevien cenšas iemūžināt savā atmiņā un atkārtot atkal un atkal, bet arī ir video spēļu izstrādātājs (process, kas grāmatā gana novienkāršots) un tikpat kā viens pret vienu attaino pastrādāto tajās. Autore Karen Rose nav pacentusies ar neredzētu izdomu un piešķīrusi slepkavam stereotipisku pagātnes un bērnības stāstu, kurā viņš sācis ar dzīvnieku mocīšanu un pieaugot pat brālis un māsa nav vēlējušies palikt vienatnē ar viņu. Runājot par brāli, jāpiemin viņa vārds Daniel Vartanian, un iemesls tam, ka tas ir sērijas otrs nosaukums bez Romantic Suspense, kas pats par sevi ir apakšžanrs, bet nu labi.

Patika, ka romantiskās jūtas un attiecību aizsākums starp Sofiju un Vito neaizēnoja sērijveidslepkavas notveršanu. Gan Sofijai, gan Vito ir sāpīga pagātnes pieredze. Ja Sofijas gadījumā tā ir autoratīva persona un krāpniecisks vīrs, kurš apzināti izmanto situāciju un pēc tam sliktā gaismā attēlo tieši Sofiju, tad Vito gadījumā iepriekšējo attiecību beigu iemesls ir krietni letālāks. Nākas pārvarēt pārpratumus un citus šķēršļus, lai varētu sākt izbaudīt vienam otru.

Nebūt ar piespiešanos klausīšos Romantic Suspense/Daniel Vartanian sērijas turpinājumu, vien ar cerību, ka Daniels Vartanians parādīs sevi vairāk, kā vien epizodiski, jo ir slepkavas radinieks.

Cassandra Clare – City of Fallen Angels (The Mortal Instruments #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Gribētos teikt, ka galvenais City of Fallen Angels sižets saistīts par un ap dažādu tīņu tēlu savstarpējām romantiskajām attiecībām un jaunais stāsta ļaundaris ir vien fona sekundārais sižets, ar ko uzpūst lielāku lapaspušu skaitu.

Teorētiski viena no pirmajiem un laika gaitā spēcīgākajiem dēmonem Lilitai būtu jābūt gana lielam draudam dēmonu mednieku Zemes aizstāvēšanas jomā. Pēc sērijas pirmās triloģijas kulminācijas noslēguma, pēc kura Klarisa panāk, ka Valentīna nogalināto Džeisu atdzīvina izsauktais arkeņģelis Raziels, ir iestājies disbalanss starp labajiem un ļaunajiem spēkiem. Lilitas lielais plāns ir atdzīvināt trešajā grāmatā iepazīstināto Sebastianu (Valentīna dēls), lai atgrieztu izjaukto balansu. Tomēr acīmredzami galvenais aspekts, par ko sērijas faniem būtu jārūp ir romantiskās drāmas.

Klarisa un Džeiss – Lilitas uzsūtīti nakts murgi Džeisam, kuru dēļ, neko nepaskaidrojot, viņš distancējas no Klarisas, kura attiecīgi sāk uztraukties un panikot par abu attiecībām un lielo mīlestību. Vai tik tiešām, pēc uzvaras pār Valentīnu, viss izjuks? Plus fonā Klarisas mātes Jocelyn un Lūkasa (Ņujorkas vilkaču klana līderis) gatavošanās kāzām.

Saimons un Izabella – Kamēr Saimons cenšas sarast un aprast, ka kļuvis par vampīru, un ar to saistīto nepieciešamību pēc asinīm. Paralēli divas attiecības ar Maiju (vilkate) un Izabellu (dēmonu medniece)- jātiek skaidrībā, ar kuru grib turpināt attiecības nopietnākā gultnē. Viena par otru nezina – drāma, kad to uzzina, bet jau iestrādāta izeja no problēmas, kad Maija uzzina pattiesību par Džordanu un apstākļiem, kad abi pārvērsti par vilkačiem.

Maija un Džordans – divi puslīdz maznozīmīgāki tēli, plus Džordans kā pavisam jauns tēls tieši šajā grāmatā. It kā pievienojas Saimona pusnenopietnajai mūzikālajai grupai, jo pirms aptuveni gada šie izlikuši sludinājumu, ka meklē solistu. Bet patiesība Džordans ir pus-slepenas organizācijas biedrs, kuri grib rūpīgāk pavērot Saimonu, jo viņš distancējies no vietējā vampīru klana un cenšas vēl pieturēties pie vecās mirstīgā cilvēka dzīves. Garš, līkumots pagātnes stāsts saistībā ar Maiju, bijusī draudzene, pirms pats vien dažas dienas pirms atgadījuma pārvērsts par vilkati. Un pēcāk, nezinādams, kas notiek, sakodis Maiju, inficējot viņu. Pārpratumi pēc tam.

The Mortal Instruments noteikti nav no tām sērijām, kuru varētu lasīt ārpus grāmatu secības.

Cassandra Clare – City of Bones (The Mortal Instruments #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Vien 15 gadīgās Klarisas (visu grāmatu tiek saukta Clary iesaukā) pasaule tiek sagriezta kājām gaisā, kad, apmeklējot klubu ar ilggadēju draugu Saimonu, viņa pamana kaut ko neraksturīgu, kaut ko tādu, ko nespēj ignorēt, kā nemanītu. Viens šāds gājiens uz neatgriešanos izmaina gan Klarisas, gan vienpusēji iemīlējušamies Saimona dzīvi, atklājot līdz tam paslēpto pārdabisko pasauli piepildītu ar visvisādiem mošķiem.

Par nelaimi Klarisai ar to problēmas un pārdzīvojumi tikai sākas. Vēl lielāku šoku sagādā dēmonu izpildīts uzbrukums Klarisas mātei, kuru līderis izbijis Shadowhunter Valentīns apgalvo, ka viņus interesē iegūt kaut kādu tur Mortal Cup. Nabaga Klarisa vairs nevar saprast kam var uzticēties, visa dzīve šķiet kā vieni vienīgi meli.

Lai arī Klarisas sastaptie jaunie draugi, kuri ieved Klarisu un līdz ar viņu arī lasītāju Shadowhunters slēptajā pasaulē, kuri medī dēmonus un citus nepaklausīgus monstrus, apgalvo, ka šis Mortal Cup ir baigi svarīgs, un izskaidro visas iespējamās briesmas, ja tas nonāktu nepareizajās rokās, tad pretstatītais ļaundaris, kurš licis uzbrukt Klarisas mātei un alkst izmantot šo Kausu saviem nešķīstajiem mērķiem, ir gana banāls un vienkāršs.

Tikpat tiešas un vienkāršotas ir problēmsituācijas grāmatas galvenajiem labajiem varoņiem. Vismaz autorei labi, ja arī ar neveikliem informācijas gūzmju momentiem, sanāk ar leģendu apvīt gan vispārējo Shadowhunters pasauli, gan galvenā ļaundara motivāciju šībrīža izdarībām. Bet pat tad uzmanību no šķietamas galvenās prioritātes pat tad spēj novirzīt savstarpējās attiecības, kaut arī biju gaidījis, ka romantika varētu būt pat vēl vairāk uzsvērta, kas patīkami pārsteidza.

Ja pieņem spēles noteikumus un patur prātā, ka City of Bones ir kā bērnu fantāzija ar YA raksturīgu viduskolas drāmām nomainot fonu uz fantāzijai atbilstošāku, kurā galvenā glābēju lomā nav tikpat kā nevienam pieagušajam, tad grāmata bija pat vairāk kā laba. Varu saskatīt iemeslus, kāpēc grāmata un sērija šī ar mutvārdu ieteikuma spēku ieguva tādu popularitāti. Tomēr, vai City of Bones piemīt kuat kas neredzēts un unikāls, arī nevar apgalvot.

Iepalicēji #39

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Halfway to the Grave (Night Huntress Universe #1) by Jeaniene Frost

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Catherine “Cat” Crawfield – amatier-vampīru medniece, kuru motivē mātes atriebšana, kuras izvarošanas rezultāts ir viņa. Pus-cilvēks, pus-vampīrs Katei ir zināms lielāks fiziskais spēks un labākas maņas kā parastam mirstīgajam, bet tas ne tuvu nepalīdz, kad viņa savos azartiskajos piedzīvojumos pirmoreiz sastop vecāku Master klases vampīru, kurš sevi sauc par Bones.

Viņai vēl paveicas, ka Bones nav no slikto vampīru tipāžiem, bet tāds, kurš savas slāpes veldzē, nenogalinot pārtikas avotu. Turklāt par pārsteigumu Katei Bones arī pats medī sliktos uz slepkavošanu noskaņotus vampīrus, lai neļautu nevajadzīgi sliktai slavai lieki izplatīties. Tā jau diži laba tā nevar būt, ja runa ir par tik liela izmēra asinssūcējiem.

Papildus Bones labajai dabai, viņš piedāvā personīgi apmācīt Kati, lai viņa kļūtu vēl spēcīgāka un veiksmīgāka vampīru medniece, un teiksim tā, apmācības un treniņi noris arīdzan horizontāli starp palagiem, ar ko arī sapratu, ka esmu iesācis paranormālu urbānās fantāzijas romantiku. Pavisam noteikti ar šo sēriju izkāpju ārpus ierastās lasāmvielas, bet pamata sižets, kas ietver arīdzan politiķu apzinātu vienošanos savstarpēja labuma gūšanai, bija gana interesants un spēcīgs, lai ieinteresētu turpināt ar One Foot in the Grave.

Laikam nebūs tā vieta, kur uzdot loģikas tipa jautājumus par vampīru fizioloģiju, ja viņi pēc folkloras skaitās miruši, bet asiņo tik un tā u.c.

Pāreja no visu vampīru nīšanas uz Bones iemīlēšanu nav sasteigta, bet neievelkas arī diži gari.

***

A Passion for Nature: The Life of John Muir by Donald Worster

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Personīgs izpētes izgājiens dokumentālajā non-fiction žanrā, it īpaši pirkstu iemērkšana biogrāfijās, kas dod ieskatu personībās, par kurām ne vēstures stundu klasēs, ne kaut kur citur neesmu neko dzirdējis, zinājis. Kaisle pret Dabu ir par John Muir, dzimušu 1838.gada 21.aprīlī, kurš savas dzīves laikā deva lielu pienesumu dabas aizsardzībā kā tādā.

Galvenais, ko no Donald Worster sarakstītās biogrāfijas sapratu, ka Džons, viņa uzskati un skatījums uz pasauli ir bijis krietni pirms sava laika gan attiecībā pret dabu, ka tās resursi nav pašsaprotami, neizsmeļami un domāti cilvēka izmantošanai un maka piepildīšanai, gan pret līdzcilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu. Vienīgais, ka pretinieku ar atšķirīgām idejām bija un ir krietni vairāk. Jau tad kā biogrāfijas subjekts, tā citi līdzīgi domājošie uztraukušies par cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz floru un faunu, diemžēl atliek vien atcerēties par Song for the Blue Ocean grāmatu, lai saprastu, ka naudaskārei nereti ir lielāks spēks.

Audiogrāmatas versijā, protams, neiekļausi fotogrāfijas, tādēļ lieliski tam noder kā Vikipēdijas lapa par Džonu, tā arī citi interneta resursi. Dabas aktīvisma darbs, kas licis ceļiem mīties ar tādu personību kā ASV prezidents Teodors Rūzvelts, bet pat tāda mēroga kontakti biežāk likuši mērot kompromisa ceļus paslēptus aiz nacionālās izaugsmes ideāliem.

***

A Local Habitation (October Daye #2) by Seanan McGuire

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Salīdzinoši ar Night Huntress Universe urbāno fantāziju October Daye sērija patīk labāk. Mazāk uz lapas redzamu gultas prieku, vairāk mistērijas un slepkavību izmeklēšanas, kas laikam atbildīs vairāk manai gaumei, ja runa ir par urbāno fantāziju.

Labs turpinājums pēc sērijas pirmās grāmatas Rosemary and Rue, kas lasīta gandrīz pirms gada, kurā labi sabalansēts gan aktuālās grāmatas sižets, gan atgādinājumi par faktiem no pirmās.

October ‘’Toby’’ Daye, fejas un cilvēka vecāku meita, ir profesionāla detektīve, kuras liege lords Silvestrs, the Duke of Shadow Hills, uzdevis viņai kā bruņinieces titula īpašniecei izmeklēt mīklainas nāves, varbūt pat slepkavības, kuras saucamas par īpatnējām pat paranormālās pasaules pārstāvjiem, jo, ja parasti feju mirstīgās atliekas savāc teju profesionāls serviss, jo feju līķi netrūd, tad šoreiz tās atstātas turpat. Papildus tam Tobija, kuras paranormālā vecāku puse davājusi talantu no asinīm ‘’nolasīt’’ atmiņas, palīdzot detektīves darbā, atklāj, ka visu līķu asinis ir atstātas pilnībā bez atmiņām. Viņa pati (un domājams arī lasītājs) uzreiz to neapjauš, ka iemesls, kāpēc ķermeņi nav savākti un kāpēc viņa tos nespēj tā teikt nolasīt varētu būt viens ar otru saistīti.

Labi izstrādāta savstarpējā feju un citu radību hierarhija un tam pakārtotās attiecību dinamikas, kurām Tobijai jājaucas pa vidu, lai atrisinātu viņai uzdoto, ko tikai vēl interesantāku padara aspekts, kad dažādas paranormālās radības līdz galam neizprot, cik svarīgi neiejaukties tikko atrastā slepkavības vietā, ka viņu darbības var neviļus vainīgajam pat tikt cauri sveikā.

***

Outlaws by Tim Green

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Varbūt pēc grāmatas apraksta, kā arī tās noformējuma biju gaidījis vismaz aizraujošāka tipa trilleri ar saspringtības pilniem momentiem, ja ne arī kriminālromāna piejaukumu, bet Outlaws jeb Ārpus Likuma gala iznākums ir tālu no lasītprieku sniedzoša.

Kodijs, profesionāls amerikāņu futbola NFL līgas spēlētājs, kura karjera viņa devītās sezonas priekšvakarā ir uz finiša taisnes ne tāpēc, ka pašam būtu apnicis spēlēt, bet galvenokārt jo paša veselība un it īpaši viena no ceļa locītavām vairs nespēj izturēt milzu slodzi, kas ik dienu no tā tiek prasīta. Tikmēr mājas dzīvi šikā stilā piekopj pēdiņās vīru atbalstošā sieviņa Dženija, kurai sekluma ziņā romāna ietvaros ir pa kādam konkurentam, bet līdz galam konkurenci šajā aspektā sastādīt neviens nespēj.

Paralēli Kodija profesionālās un laulātās dzīves drāmu sižetiem, autors mēģina paralēli risināt un vēlāk, kā jau izdomātā romānā, kopā sasaistīt vēl vairākus sižetus. Jauna veiksmīga advokāte Medisone ne gluži spiestā kārtā, bet tomēr ar lielu pierunāšanu uzņemas gandrīz vai bezcerīgu aizstāvības lietu, kurā šķietami acīmredzami alkohola un narkotisko vielu ietekmē jaunietis nogalinājis divus draugus. Tomēr paša puiša liecība, ja vien kāds tai noticētu, drusku nesaskan ar oficiālo versiju, jo pēc viņa vārdiem noziegumu pastrādājis kaut kāds vīrs ģērbies melnā apģērbā. Protams, par cik viņš nav bijis skaidrā, tad sīkākas detaļas nespēja pateikt.

Un kā noslēdzoši (apraksta galvenais sižets tā šķiet) teju valsts nodevības mēroga kodolieroču izstrādāšanai derīga plutonija izzagšana un pārdošana tālāk, kur vainīgajiem svarīgāka ir personīgā maka piepildīšana ar tik kāroto dolāru, ka maz rūp kas ar pārdoto preci tiks iesākts tālāk.

Gala secinājums, ka autors centies vienlaikus žonglēt ar pārāk daudz sižetiem, no katra pēc idejas varētu izveidot aizraujošu notikumu gaitu, bet to kombinācija un arīdzan prozas stils nepavisam nešķita izdevies. Lielākoties vilšanās.

3 in 1: Grafiskās noveles/Manga

Windhaven by George R.R. Martin, Lisa Tuttle, Elsa Charretier

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Ūdens dominējoša pasaule, kuras cilvēku iemītnieki, zvaigžņu ceļotāju pēcnācēji, dzīvo uz lielākām un mazākām salām. Kuģu satiksme starp tām ir regulāra, bet ne pietiekami ātra efektīvai ziņu un resursu apmaiņai, tirdzniecībai, par ko rūpējas īpaša lidotāju grupa. Ar spārniem kā putniem tie ceļo starp salām izpildot neatsveramu ziņneša un kurjera funkciju, bet kopš pirmsākumiem sākotnēji kā tradīcija un vēlāk kā likums spārni tiek pārmantoti ģimenē vecākajam dēlam vai meitai, ja dēlu nav, neatkarīgi no šī mantinieka prasmēm vai citām profesionālām vēlmēm vai no tā, vai tēvs (parasti) vēl ir lidotspējīgs un neapdraud tādejādi ne sevi, ne spārnus.

Windhaven ir galvenā tēla un šīs pasaules leģendārās varones Maris dzīvesstāsts, kura ne bez grūtībām ar kāpumiem un  kritumiem maina iesīkstējošo tradīciju par labu jaunai sistēmai, kurā par lidotāju var kļūt jebkurš, arī pirms tam no “īstenu” lidotāju puses nicinātie ‘’zemes žurkas’’.

Windhaven ir grafiskajam noveles formātam adaptēts fantāzijas romāns, ko bieži vien varēja just ar strauju un saraustītu pārēju no viena notikuma uz nākošo. Lai cik labas nebūtu pašas ilustrācijas, nepameta sajūta, ka daudz kas prozas ziņā tiek atmests. Iespaids, aizverot grāmatas vāku, ne tas pozitīvākais, un secinājums, ka labāk būs izlasīt tīri paša Džordža R.R. Mārtina grāmatu.

Klasisks fantāzijas izaugsmes stāsts vien ar izņēmumu, ka stāsts neapstājas varoņa mīta rašanās zenītā pēc panākuma izcīnīšanas un lasītājs kļūst par liecinieku Maris tēlam līdz pat viņas sirmam vecumam un viņas sasniegtā mērķa iedzīvošanos pieņemtā realitē un tālāko attīstību arī pēc tā sasniegšanas.

***

Akira, Vol. 1 (Akira 6 Volumes #1) by Katsuhiro Otomo

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

Bija diezgan jāpameklē, lai grāmatas Goodreads lapā atrastu atsauksmi, kuras autors nav pirms tam skatījies uz šīs mangas bāzēto animi par Neo-Tokiju pēc Trešā pasaules kara, un arī tad vispirms atradu atsauksmi, kurā min, ka bez šīs animes noskatīšanās, pati manga lielu skaidrību no kopējā sižeta mikšļa neieviestu. Neesmu un neplānoju to skatīties, bet varu vienīgi piekrist

Sižeta centrā divi draugi jaunieši Tetsuo un Kaneda, baikeru bandu līderi, no kuriem vienam pēc negadījuma sāk parādīties superspējas. Draudzības saišu spēks, cik nu ciešas viņas ir bijušas ir jautājums, tiek pārbaudīts līdz to maksimālajai kapacitātei. Bet pats sižets īsti nekāds sakarīgais. It kā kaut kas notiek, ir nemitīga kustība, bet bez ticama pamatojuma vai pārdomātības, plus pārejas starp paneļiem no viena notikuma uz pavisam citu haotiska un grūti uztverama.

Zāles/kapsulas, lai mazinātu galvassāpes, kas rodas superspēju īpašniekam. Kāpēc valdības grupa un ģenerālis tā koncentrējas uz vienu vienīgu izzagtu kapsulu, ja pēc visas loģikas viņiem to nevajadzētu trūkt? Īpaši, ja viņu kontrolē ir citi līdzī subjekti.

Sprādziena epicentrs iekapsulēts dīvainā uzpariktē, angāra apvalkā ar uzrakstu uz durvīm AKIRA. Satraukums, ka kaut kas tur mostas, bet kas, netiek paskaidrots, un pēc krājuma izlasīšanas nerodas vēlēšanās sēriju turpināt.

***

Orange by Ichigo Takano

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Seven Seas Entertainment

Manas pārdomas

10 gadus pēc vidusskolas beigšanas, draugu grupa sanāk kopā, lai izraktu pašu izveidotu laika kapsulu ar lielākoties muļķīgām sev uzrakstītām vēstulēm. Viena īpaša vēstule no skolnieka Kakeru, kas klasei pievienojās tikai attiecīgajā gadā, uzjundī ne tikai sāpīgas atmiņas, bet atskatoties liek visu pārdomāt jaunā gaismā, jo, pēc vēstules spriežot, puiša negadījums ar velosipēdu un sadursmi ar auto visticamāk bijis ir nolūku.

Stāsta sākumā galvenā varone Naho saņem sev adresētu vēstuli no 10 gadus tālas nākotnes. Pirmā doma, kā jebkuram, protams, ir, ka kāds grib izspēlēt bezgaumīgu joku, bet ātri vien saprot, ka vēstule ir īsta, jo, to paredzot, vēstules sākumā iekļauti daži sīkumi, kas piepildās burts burtā. Naho varētu devēt par kautrīgu, klusu peli, kuru kāds tā varētu gribēt iznest cauri. Naho tik ļoti uztraucas par citu domām un viedokļiem, apšauba sevi nopietnu lēmumu brīžos, ka tādejādi visbiežāk izvēlas par labu bezdarbībai.

Glābšanas objekts jaunais klasesbiedrs Kakeru (16g). Jaunietis ar izteiktu noslieci uz depresiju.. Vēl pavisam mazs būdams stipri pārdzīvoja vecāku šķiršanos. Tagad mātes pašnāvība pirmajā skolas dienā jaunajā Kakeru nāk kā jauns un potenciāli iznīcinošs trieciens. Vēloties iejusties jaunajā klasē, Kakeru lauž solījumu mātei uzreiz bez kavēšanās doties mājās, kas pēc notikušā stipri gulstas uz jaunieša sirdsapziņu un tāpēc Kakeru vainu uzliek uz saviem pleciem. Arī vēlāk Kakeru visai līdzīgi Naho uz sava prieka rēķina nemitīgi uztraucas, ka tik nenodara pāri citiem, bet viņa gadījums ir vēl izteiktāks

Starp pārējiem tēliem ir raiba Naho un pēcāk arī Kakeru draugu kompānija, katrs ar savām īpatnībām un raksturu, bet visi kopā ir spēks un atbalsts viens otram, ka smagi brīži, kā mātes zaudējums nav jāpārcieš vienatnē. Neņemos spriest, cik labi vai slikti apspēlēts Kakeru depresijas jautājums , bet citādi jauks, viegli romantisks stāsts ar stipru morāli, kurā vēstules no nākotnes pamudina introverti vērstajai Naho būt drosmīgākai pat šķietami ikdienišķās situācijās

Yoshitoki Oima – A Silent Voice Complete Series (Vol. #1-7)

Linki uz tik daudzām grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

A Silent Voice būs stāsts par kurlu meiteni Shoko, kura, pārceļoties no vienas skolas huligānu dēļ, visai drīz atklāj, ka ir nonākusi visnotaļ līdzīgā situācijā, jo viņa nonāk jaunās klases huligāna Shoya uzmanības centrā. Septiņu krājumu sērijā pirmais kalpo kā lasītāja iepazīstināšana ar pagātnes situāciju sākumskolā pirms aizsākas pamata stāsts varoņiem esot jau vidusskolā.

Shoya-m viss rit jautri un forši, apceļot Shoko līdz vienam brīdim, kad Šoko atkal pārceļas uz citu skolu, un Šoja pats tiek izstumts no jebkāda veida draugu loka ne tikai attiecīgā gada klasē, bet neslava turpina sekot arī citur. Visai smagi morāls stāsts, kas pamudina Šoju pārdomāt savu rīcību, lai rastos vēlme laboties, kad piecus gadus vēlāk abiem atkal sastopoties vienā skolā, Šoja vēlas atlīdzināt pāridarīto ne tikai ar vārdiem, bet arī ar jūtamiem darbiem, piemēram, iemācoties zīmju valodu. Tā vien šķiet pat, ja Šoko plašā sirds ir gatava piedot, tad Šoko māte un māsa ir pilnākas ar aizdomām par Šojas ‘’patiesajiem’’ nodomiem tik atšķirīgai uzvedībai tagad.

Attiecībā uz Šoko kā pirmo mīnusu sērijai un tādējādi autoram gribējās pievilkt par Šoko ielikšanu klasē, kur viņa ir vienīgā ar īpašām vajadzībām un skolotāji nav zinoši, lai integrētu viņu mācību procesā, nekaitējot nedz meitenei, nedz citiem, un skolā kā tādā, kura acīmredzami nav piemērota Šoko vajadzībām. Tomēr stāsta gaitā izrādās tā ir ‘’skarbā mīlestība’’ no mātes puses, kura šādi cenšas norūdīt meitu rūgtajai dzīvei lielajā dzīvē, kur lēmuma pieņemšanā varbūt nāk iekšā cita veida kultūra, bet vienalga šķiet no malas greiza loģika. Par otru gan šķiet būtu iemesls piekasīties vairāk, ja vien nezināšana nav manā pusē, jo radās iespaids, ka vienā brīdī Šoko ir pilnībā nedzirdīga, bet vēlāk vienkārši izteikti vājdzirdīga, un tādu iespaidu rada Šoko esošais dzirdes aparāts, kas tā vien šķiet nekad sērijas gaitā nefunkcionēja, un par alternatīvu saziņai tiek izmantots papīra bloknots vai žesti un mīmikas.

A Silent Voice nav tikai un vienīgi kādreizējā huligāna Šojas labošanās stāsts. Sērijas gaitā Šoja ir ap sevi un Šoko savācis vēl piecus draugus (daži no tās pašas sākumskolas klases), kuri katrs savā veidā tagad ir kļuvuši nobriedušāki, ja vien to vēlas atzīt un piekopt ikdienā.

Penny Vincenzi – A Perfect Heritage

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Headline

Manas pārdomas


Pēc A Perfect Heritage aizmugures vāka un arī pirmajām nodaļām stāsts ir par kādreiz plaukstošu un populāru (pat karaliskajās aprindās pazīstamu) kosmētikas firmu, kura tagad jau labu laiku knapi izdzīvo, cieš smagus zaudējumus un, nekam nemainoties, drīz nogrims pilnīgā aizmirstībā. Tādēļ, lai ar cik lielu nepatiku novecojušos uzskatos iesīkstējušajai Anitha Farrel kundzei un nama/firmas galvai tas nebūtu, ar pašas bērnu lielu pierunāšanu tiek piesaistīta palīdzība un investori no malas. Kaut arī pati Farrel lēdija to tā nesaskata, tas lielā mērā par lejupslīdi vainojama viņas pašas sliktā vadība un nevēlēšanās iet līdzi laikam, piemēram, izmantojot sociālos medijus uzņēmuma preču reklamēšanai un popularizēšanai. Arī tagad viņa ir apņēmusies cīnīties kā vien var pret jauniecelto CEO Bianca Bailey, kaut arī tas nāktu firmai tikai par labu un investori turklāt nākuši pretī, atstājot viņai 51% no firmas akcijām.

Diemžēl ātri vien grāmatas sižeta centrālo lomu pārņem vairāku pāru/pārīšu attiecības un Bjankas darbs pie kosmētikas firmas atdzīvināšanas tiek nostumts otrajā plānā. Turklāt daži attiecību sarežğījumi ir visai līdzīgi remiksēti varianti ar dažām izmaiņām, no kuriem viens ir ilgstoši nelaimīga nelaulība ar fizisku un/vai arī emocionālu vardarbību un grāmatas gaitā cietējs atrod patieso mīlestību.


Protams, no darba, kas prasa teju 24/7 uzmanību, cieš pašas Bjankas laulība, kur variācijas variants nāk no vīra Pītera puses, kurš pēc gadiem ilga garlaicīga darba paša ğimenes uzņēmumā vēlas šo to pamainīt, bet neapsver visu līdz galam. Papildus tam mikslī tiek pievienoti fragmenti no vecākās meitas skatpunkta un viņas nedienām skolā, kad viņa kļūst par klasesbiedru terora jauno upuri, kam laikam jāatspoguļo vecāku aizņemtība darbos, bet kaut kā šis apakšsižets nepavisam neieinteresējā un šķita gluži lieks. Katru reizi, to sastopot, gribējās, lai šis apakšsižets tiktu ātrāk pamests.

Šī grāmata perfekti raksturo manu izkāpšanu no komforta zonas literārajā ziņā. Visu laiku bija sev jāatgādina sev nekritizēt grāmatu par to, kas tā vienkārši nav, un mēğināt saskatīt to, kas gan piesaista šī žanra fanus. Vismaz palīdzēja autores labā prozas kvalitāte, ja ne vienmēr tikpat labi dialogi. Kā arī neizpratu dramatisko galējību nepieciešamību, kad varoņu attieksme pret kādu mainās tik krasi, no viena grāvja uz otru. Protams, lai kādi kāpumi un kritumi tēlus sižeta gaitā nepiemeklētu, jārēķinās, ka grāmatas noslēgums visiem būs laimīgs.

No autores daiļrades A Perfect Heritage ir pirmā, ko lasu, ja kādreiz pa ceļam tā teikt patrāpīsies vēl kāda, tad speciāli nemēğināšu izvairīties.

Iepalicēji #20

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

17910124

Brian Staveley – The Emperor’s Blades (Chronicle of the Unhewn Throne #1)

Annurian Impērijā gaidāmas lielas pārmaiņas, tās imperators ticis nogalināts pirms sava laika. Visbiežāk, kā to māca vēsture, pirmie aizdomās turamie ir personas, kuras no tā iegūst visvairāk, un ar to domājot troņmantinieku. Protams, nevarētu izslēgt kāda algotņa nolīgšanu, bet šoreiz nebūs tas gadījums. Vien imperatora meita Adare, kura ieņem finanšu ministres amatu, bet dēļ sava dzimuma nevar pretendēt uz troni, laikam karalieņu šajā pasaulē nav, ir atradusies vienā pilsētā. Tikmēr vecākais brālis Kaden pie Blank dieva pielūdzošajiem mūkiem tāltālā impērijas nostūrī apgūst viņu sensenās zināšanas, bet viņa brālis Valyn citur tiek apmācīts bīstamākajos cīņas veidos. Katram šī vēsts nāk kā šokējošs pārsteigums, kas viņu dzīves uzvedīs uz vēl līdz šim neiemīta ceļa, tās vairs nebūs kā līdz šim.

The Emperor’s Blades vairāk fokusējas uz abiem brāļiem Valinu un Keidenu, kuriem papildus pshioloģiskajam šokam jāsāk apdomāt, kurš ir vēlējies viņu tēva un imperatora nāvi tik ļoti, lai rīkotos, apzinoties, ka tie nav bijuši viņi, un jāuzmanās, lai nomaļā nostūrī par konspiratoru upuri nekļūtu arī viņi. Šādi drusku izskaisot grāmatas galvenos varoņus, autoram ir laba iespēja ieskicēt plašāk pasaules/Impērijas uzbūvi un apmērus, piešķirt nedaudz tās vēsturiskos elementus. Mazāk sērijas pirmajā grāmatā tiek apspēlēta politisko intrigu puse, būtu tā iekšpolitikas spēles vai kāds drauds no ārpuses. Galvenos varoņus papildina tikpat interesanti otrā plāna tēli, kuri nav tikai plakani kartona gabali, vairums ir apaudzēti ar apmierinošu miesas apjomu.

Viens uzkrītošs mīnuss, kas gan neietekmē lasīšanas vai klausīšanās procesu, ir grāmatas noslēgums, kurš nebeidzas uz super intriģējoša klifhengera, bet vienkārši stāsts apstājas vienā punktā. Vienā no atsauksmēm pamanīju viedokli, kā Chronicle of the Unhewn Throne ir vien trijās daļās saskadlīta viena vesela grāmata, tad jau vēlāk varēs pats pārliecināties, vai tā arī ir; pieļauju, ka šī gada ietvaros izdosies pieķerties.

***

10965

Diana Gabaldon – A Breath of Snow and Ashes (Outlander #6)

Outlander sērijas sestā grāmata A Breath of Snow and Ashes turpina vēstīt par ikdienas dzīves gaitām pirmsrevolūcijas britu aizokeāna kolonijās, kurām lemts visai drīz kļūt neatkarīgām. Grāmatas notikumi noris laikā, kad nemieri un neapmierinātība sāk samilzt līdz kritiskajam punktam.

Liels lapaspušu skaits veltīts dažāda medicīniska rakstura problēmas, ar kurām Klērai Freizerai jātiek galā ierobežotajos 1775.gada apstākļos, aizņem krietnu daļu grāmatas daļu. Tikpat būtiski daudz lpp atvēlēts diviem, nodēvēšu tos par tādiem kā krīzes momentiem, – vispirms Klēras nolaupīšanai, jo kāds vēlas atriebties par brăļa(laupītăjs) nāvi viņas tādā kā aprūpē, un pēcāk Briannas nolaupīšanai. Abos gadījumos gadījumos pamatotība, ticamība notikumiem ir visai apšaubāma. Lai gan nāvīga gārlaicība nevienā brīdī neiestājas, nevar noliegt faktu, ka autore kārtējo reizi, kā jau visas sērijas ietvaros, ir ļāvusi sev vaļu vārdu un lapaspušu apjoma ziņā.

Tikmēr Klēras vīram Džeimijam vienlaikus jāmēģina vadīt savā komūna un līdzcilvēki, dzīvojot vēl zem Anglijas troņa, un reizē jālaipo uzmanīgi attiecībā uz jautājumu, kurā pusē atrodas viņa publiskā lojalitāte un kad pārsviesties revolucināru pusē, jo paļaujoties uz Klēru, Briannu un Rodžeru, viņš zina, kura puse beigu galā gūs uzvaru.

Ūdeņus papildus jau tā nervozajam, bīstamajm laikam vēl vairāk sakuļ dažs labs tēls no iepriekšējiem sērijas romāniem, kurš ne Klērai, nedz Džeimijam nav atstājis patīkamas atmiņas.

A Breath of Snow and Ashes ir tāds vēsturisks romāns, un sērija kopumā, kurā jāļaujas tās plūdumam un var diži nesatraukties, kur tas aizvedīs. Ja tas nesagādā problēmas, tad var droši ķerties sērijai klāt.

***

18188728

Mariama Petrosjana – Nams, kurā… #1

Pēc kādām 240/250 lpp vairs nespēju mocīties cauri tam savārstījumam, kas sastopams Nams, kurā… apvienotajā triloģijas grāmatā. Pabeidzis sērijas pirmo grāmatu vēl cerēju, ka šis tas uzlabosies, bet redzot, ka saraustītais prozas stils un man diži nesaprotamais sižets, ja tāds maz bija, turpinās līdzīgā manierē, izšķīros labāk šoreiz nešķiest savu laiku un ķerties pie kā cita. Tēlu grāmatā ir diezgan padaudz, kurus haotiskais stils tikai apgrūtināja centies aptvert vairāk kā tikai uz papīra lapas uzrakstītas izdomātas iesaukas. Pēc mana labākā minējuma Nams, kurā grāmatas varoņi mitinās, būtu internātskola bez dižas pārraudzības no pieaugušo puses.

Ar mani tā reti kad notiek, ka jāpieņem lēmums pārtraukt grāmatas lasīšanu (labi ka vēl Goodreads atrodama iespēja atzīmēt, kā izlasītu pirmo grāmatu -Курильщик). Nedaudz žēl redzot daudzās pozitīvās atsauksmes, bet tādēļ jau gaumes atšķiras. Šis maģiskais reālisms nebūs man, varbūt kādus gadus vēlāk…

***

51799._SY475_

Giovanni Boccaccio – The Decameron

No visiem grāmatu lasījumiem, balstoties uz pozitīvajām atsauksmēm par Gundara Āboliņa citiem lasījumiem radio, izvēlējos Bokačo ”Dekameronu”. Ja par pašiem stāstiem vai pareizāk sakot pasakām jāsaka, ka neviena tā īsti neizcēlās un nepalika atmiņā. Bet Āboliņa lasījumos var reizē just gan aktiera talantu un pieredzi, gan tās pieredzes trūkumu audio grāmatu ierunāšanā, neko nesakot par saprotamiem sīkumiem, kurus profesionāli ierunātā grāmatā, piemēram, padzeršanās pauzītes, neviens neiekļauj. Pavisam lieki gan šķita ģitāras spēles fragmenti, kuriem lecu pāri. Zinu, ka uz šo brīdi grāmata nav ”izlasīta” līdz galam pie 64.lasījuma, bet, par cik līdz beigām ir palicis tik maz un parasti cenšos tik ilgi ”nemarinēt grāmatu”, ja nu vien tā ir īpaši gara, tad atļāvos atlikušo daļu noklausīties ar Scribd mājaslapā pieejamo versiju.

Iepalicēji #14

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

21112640

Shaman by Kim Stanley Robinson

Interesants pirmsvēstures stāsts no mednieku un vācēju dienām. Shaman iesākas ar jauna puiša Loon (vārdi tiek doti ne uzreiz pēc dzimšanas, lai atrastu piemērotāko) iniciācijas pārbaudījuma, lai varētu kļūt par šamani. Grāmatas darbības laiks ir daži gadi, kuros stāsts koncentrējoties uz galvenā varoņa Loon dienām un nedienām, seko arī līdzi viņa cilts ikdienai visos četros gadalaikos un tajā, ko nepieciešams paveikt, lai izdzīvotu skarbās ziemas mēnešus un sagaidītu pavasari.

Salīdzinot ar citiem lasītiem līdzīga tika romāniem par līdzīgu laika periodu, Shaman nav ne ar ko sliktāks, vien varētu nedaudz piekasīties, ka attiecībā uz mednieku un vācēju sadaļu drusku novārtā tiek atstāta vākšanas puse, fokusējoties vairāk uz medniekiem, kā arī vietām tēlu dialogs, īpaši pāris lamāšanās reizēs, šķita ar pārāk mūsdienīgu vārdu izvēli.

29396

***

Furies of Calderon (Codex Alera #1) by Jim Butcher

Furies of Calderon ir standarta fantāzijas stāsts, kurā puisim vārdā Tavi no neievērojama ciemata ir Codex Alera pasaules maģijas sistēmas aizture. Kamēr visi citi vairāk vai mazāk ar lielāku vai mazāku talantu spēj to pielietot, Tavi šis prieks tā vien izskatās ir laupīts pavisam. Tas, protams, viņu padara par ideālu kandidātu varoņa lomai, kuram cīnīties pret valdošo kungu netaisnību.

Kā pretstats Tavi ir Amaras tēls, maģiski apdāvināta un lojāla aristokrātijai, kuras ilūzijas par tās taisnīgumu un darbībām pavalstnieku labā tiek brutāli sagrautas. Izvēles iespējas ir kādas tās ir – pakļauties pavēļu diktātam un dzīvot droši, vai izšķirties par labu saviem principiem un cīnīties pret tiem, kuri tos vēlētos nospiest kā nevēlamu kaitēkli.

Nenoliegšu, ka liels nopelns, kādēļ klausījos Codex Alera sērijas pirmo grāmatu, ir The Dresden Files audiogrāmatu nopelns. Diemžēl šai sērijai nebūs izdevies trāpīt tik precīzi desmitniekā ar ierunātāja izvēli, bet arī pats grāmatas sižets nevienā brīdī pats par sevi nesāka izraisīt dižu līdzi jušanu kādam no tēliem.

10967

***

The Fiery Cross (Outlander #5) by Diana Gabaldon

Outlander sērijas piektā grāmata The Fiery Cross lielā mērā ir Džeimija un Klēras Freizeru, Briannas un Rodžera ikdienas dzīves turpinājums, kurā dramatiskos nolūkos ik pa brīdim notiek kaut kas vairāk asinsriti uzdzenošs nekā, ja tēli nebūtu daļa no vēsturiski romantiska romāna ar ceļošanas laikā elementiem. Ir 1771.gads un visi varoņi, kuri ir dzimuši 20.gadsimtā labi apzinās, ka nekur tālu aiz kalniem nav pilsoņu karš starp ziemeļu un dienvidu štatiem. Nedaudz ziņkārības pēc  ielūkojos, kurš gads minēts sestās grāmatas aprakstā, lai pārsteigtu sevi ieraugot 1772. Pārsteigums vairāk no tā, ka bija jāsagatavojas gandrīz 1500lpp tik īsā laika posmā, un, pieminot lielo grāmatas apjomu, piefiksēji sevi domājot par +/- 700-800lpp garu grāmatu kā salīdzinoši īsu.

Iekš The Fiery Cross detektīvmomenti, kad kāds no kalpotājiem/vergiem tiek saindēts un nogalināts kāda cita svarīgāka kunga vietā, un ap to ievītie vairāk amatieriskie (no tēlu puses) izmeklēšanas centieni, vijas ar varoņu savstarpējām intrigām, romantiskām un cita veida attiecībām. Viens negatīvais aspekts, kas par tēliem no nākotnes šajā grāmatā izceļas (varbūt bija manāms arīdzan iepriekšējā), ir attieksmes maiņa attiecībā uz vergiem, kuru eksistence šķietami pieņemta par pašsaprotamu, un, kamēr bija vismaz simboliski noraidoša attieksme sērijas sākumā un mēģinājumi to mainīt, tad tagad reizēm līdzīgi citiem laika biedriem vergi šķita arī viņiem kļuvuši par mēbeli/instrumentu. Iespējams vien jāpaciešas līdz klausīšos sērijas turpinājumus.

Jāšaubās, vai tik lapaspušu apjomīgā sērijā lasītājs būtu nonācis līdz piektajai sērijas grāmatai, ja viņam tā nepatiktu, kur nu vēl neko par to nezinātu, lai sāktu šo lasīt, nezinot par pārējām. Ar to gribu pateikt, ka Outlander pieder pie sērijām, kuru liktu sēriju kategorijā, kuras vajadzētu lasīt pēc kārtas.

38672585._SY475_

***

The Fallen (Amos Decker #4) by David Baldacci

Pēc visa šī laika kopš atmiņuvīrs Dekers kopā ar bijušo žurnālist Aleksu strādā īpaši viņiem izveidotā īpašājā un speciāli viņiem izveidotajā vienībā, abi nav pazinuši vārda ‘’atvaļinājums’’ definīciju. Tādēļ, kad ne bez mazām pūlēm vairāk attiecībā uz Dekeru un ņemot vērā viņa neordināro personību un ar to saistītos talantus, zinot, ka darbs/vainīgo meklēšana pašlaik ir Dekera dzīves būtība, Aleksa viņu uzaicina ciemos pie māsas ģimenes uz kaut kādu tur mierīgu Baronville mazpilsētu.

Baronville jau pati par sevi nerada idilliskas dzīves iespaidu. Visur kur skaties var manīt aizgājušo laiku pārticību, kuru modernie ekonomiskie apstākļi mazpamazām pārvērš arvien skarbākā realitātē. Labi apmaksāts vai vispār algots darbs meklējams ar detektīva talantu. Nevarētu pilnībā apgalvot, ka nav uzņēmīgu cilvēku, kuri nedomātu kā paša spēkiem nopelnīt naudiņu dienišķajai maizītei, bet, kā Dekers un Aleksa tā atklās pilnā krāšņumā, tad ne visi izvēlas to godīgāko un mazāk asiņaino ceļu, lai to sasniegtu.

18900805

***

Prisoner of Heaven (Cemetery of Forgotten Books #3) by Carlos Ruiz Zafon

Prisoner of Heaven sniedz ieskaitu Semperes grāmatu veikala darbinieka (un ne tikai) Fermina Romero de Torres un nedaudz arīdzan Daniela Semperes pagātnē. Izrādās Fermina pagātnē bijuši krietni trauksmaināki un dzīvībai bīstamāki notikumi nekā varētu likt domāt viņa sākotnējais stāvoklis pirmajā Vēja Ēnas grāmatā.

Grāmatas maniere turpina būt līdzīga pirmajās divās sērijas grāmatās esošajai un vēsturiskais romāns mijās ar fantāzijas, mistērijas un droši vien vēl kādu citu žanru elementiem. Ja starp vienu un nākošo grāmatu tiek ievērots lielāks laika atstatums un šis tas no detaļām piemirstas, tad Prisoner of Heaven atmosfēra un audio grāmatas gadījumā arī ierunātājs ļauj tik un tā sajusties kā mājās attiecīgās sērijas kontekstā.

Šeit vēl pievienošu kāda cita lasītāja viedokli.