Sean Platt, Johnny B. Truant – The Beam: The Complete First Season

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Beam pasaules nākotne 2097.gadā atkarībā no tavas bagātības un pārticības ir kļuvusi vai nu par utopiju vai arī nelaimīgu distopiju. Nākotne, kuras politisko un ģeogrāfisko karti izmainījušas un izveidojušas nekontrolējamos apmēros postošas klimata pārmaiņas un ūdenslīmeņa celšanās, kas trīs Ziemeļamerikas valstis (Kanādu, ASV un Meksiku) par spīti visām nesaskaņām un atšķirībām līdz tam piespiedušas apvienoties, vienlaikus izolēties no pārējās pasaules, vienotā Ziemeļamerikas Savienības (NAU) valstī.

NAU iekšēji sadalījusies divās Enterprise un Directorate nometnēs. Iekš Enterprise valda meritokrātija, bet vienlaikus katrs ir par pats par sevi, pat savas grupas, kluba, biedrības u.c. ietvaros jāsaglabā veselīgs paranojas līmenis, ja vēlies dzīvot pārticīgi bez uztraukumiem par minimālu izdzīvošanu. Tikmēr Directorate velk uz komunisma sociālisma pusi. Par visu parūpējas tavā vietā, bet vienlaikus arī nesūdzies, ja kaut kas līdz galam ne tā, ja funkcionāri par tevi šķietami nav citos jautājumos par tevi padomājuši kā pirmajā vietā.

Nav gluži jāuztraucas, ka viena izvēle kaut kad jaunības pagātnē būtu neatgriezeniska, ka nebūtu iespējams ik pēc sešiem gadiem var palikt turpat vai izmēģināt laimi otrā nometnē. Vienlaikus medicīnas sasniegumi gājuši uz priekšu, piešķirot iespēju dzīvot krietni ilgāk, kas katru izvēles svaru padara ievērojami lielāku.

No audio grāmatas produkta puses šis vairāk der kā izmēģinājuma variants, lai saprastu, kuri ierunātāji tev patīk labāk, kurus varētu paklausīties vairāk viņu individuāli izpildītās grāmatās. Līdz galam patraucēja, ka, lai arī balsis mainās līdz ar galveno perspektīvu pa nodaļām, tad katrā daļā nav tā, ka citu ierunātie tēli neizteiktos. Balsis/tēli nemijas savstarpēji teiksim dialoga ietvaros, rezultātā vienam tēlam var būt krasi atšķirīgas balsis. Arī sižeta epizodiskais raksturs un sekojošais sērijas sadalījums pa sezonam nepalīdz stāsta vispārējo, lielo sižetu padarīt uztveramāku un baudāmāku.

Kopējais iespaids par The Beam pirmo sezonu nebūt nepamudinātu šīs sērijas otro sezonu pavirzīt TBR listes priekšgalam.

Battle for the Abyss (The Horus Heresy #8) UN Tales of Heresy (The Horus Heresy #10)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Autora Ben Counter sērijas sērijas astotā grāmata Battle for the Abyss vēsta par Wordbearers leģiona pirmo nozīmīgo nodevību, piesliešanos Horusa atbalstītājiem, kad tie izmēģina savu jauno superkarakuģi, kas nesen pabeigts Marsa Mechanicum ražotnēs. No citas perspektīvas Vārda Nesējus vairāk nodevībai pat motivē Imperatora moratorijs pret jebkāda veida ticību pārdabiskajam un visa veida reliģijām, kaut arī šķiet sērijas gaitā pats jau sāk iemājoties Dieva statusā. Reiz jau brīdināti un sodīti par savām reliģiskajām tendencēm, Vārda Nesēji tagad izmanto izdevību atriebties, turklāt viņu prātus vēl aptumšo Vārda Nesēju līderu sadarbošanās ar Warp dimensijā mītošiem spēkiem.

Interesanti, kā Imperatoram līdz šim visus izdevies noturēt kopā, ka tagad viss sāk tik viegli irt pa vīlēm. Katrs leģions drīzāk ir kā sava republika ar saviem mērķiem, karošanas metodēm un principiem. Daži, piemēram, The Voice by James Swallow stāstā par Sisters of Silence leģionu, vien mājiena veidā min, vai tik visu zinošais, visam līdz šim gatavais Imperators patiesībā jau nav rēķinājies un paredzējis, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt. Kā nekā viņa kontrolē ir bijusi informācija par Warp patieso dabu, kas zina, varbūt šī viņa izpratnē ir sava veida cilvēces attīrīšana, kas Diženā Krusta gājienā zaudējusi vajadzīgo tīrību.

Brīžiem pat rodas jautājums, vai reiz zaudētajām kolonizētajām planētām labāk nepalikt aizmirstām un neatrastām. Ja jau līdz šim izdevies izdzīvot ar pieejamiem resursiem, tad Impērijas uzrašanās biežāk nozīmēs iznīcību. Uz katru planētu, kura ar atplestām rokām uzņem iekļaušanu Impērijā, pieņem visus tās likumus, ir ntās citas, kuras sagaida posts un totāla populācijas nogalināšana, pat ja tās vēlētos būt draudzīgas ar Impēriju, bet vienlaikus palikt neatkarīgas pēc statusa. Tā tas notiek Scions of the Storm by Anthony Reynolds vai Call of the Lion by Gav Thorpe u.c. stāstos.

Bet atgriežoties pie pieminētā Marsa Mechanicum, tā vien šķiet viņi cenšas saglabāt saikni ar abām pusēm, piegādāt kuģus, bruņas, ieročus u.c. kā Imperatora, tā Horusa atbalstītājiem. Kā atsevišķs trešās puses spēlētājs pieslieties pie vienas no pusēm vien kad uzvara gūta pārliecinoši bez iespējas atgūties.

Kamēr vairums stāstu ir par un ap leģioniem, vienkāršais mirstīgais cilvēks, kolonists reizēm tiek aizmirsts. The Last Church by Graham McNeill vēsta par dienām Zemes/Terra noslēdzošajās Apvienošanas kara dienām, par pēdējo baznīcu un pēdējo priesteri pirms kas tāds tiek iznīcināts un aizliegts. Priestera saruna ar kādu Astartes leģionāru un viņa stāsts par vienu no lielākajām cīņām šajā karā viņa jaunībā veselus piecdesmit gadus pirms pēc brutālas sakāves un atrasdamies tuvu nāvei atradis Ticību ar lielo burtu, jo sastapis personu, kas nevarētu būt nekas cits kā Dievs, lai tikai stāsta beigās atklātos, ka tas bijis neviens cits kā Imperators. Ar to pamatojot un pierādot reliģijas nevajadzīgumu. Abu sarunas laikā, lai arī Imperators norāda uz zvērestībām, ko tas piekritēji pastrādājuši reliģijas vārdā, pats acīmredzami nesaskatīs, ka viņš aizsāks ko līdzīgu.

Horusa nodevība Impērijas diženo ekspansiju un reiz zaudēto kolonizēto pasauļu atgūšanu ir apstādinājis uz krietnu laiku, bet pirms inerce sērijā zaudē savu spēku, pirms vēsts par neiedomājamo ir izplatījusies pa visu Visumu, lasītājam vēl ir iespēja izbaudīt jaunatklātas pasaules sērijas desmitajā grāmatā Tales of Heresy.

Rick Partlow – Drop Trooper #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Cameron ‘’Cam’’ Alvarez līdz šim dzīvē ir plūdis pa straumi. Dzīvodams uz Zemes vienā no megapilsētām un ne tajā labvēlīgākajā vidē, Kems nonāk līdz punktam dzīvē, kad tiek pieķerts noziegumos viņam tiek piedāvāta izvēle starp smagu cietumsodu vai pievienošanos armajai, lai sekojoši tam dotos karā pret citplanētiešiem Tahni un palīdzētu atkarot tiem zaudētās koloniālās planētas.

Sākums, kā jau jebkurā jaunā vienā nav no tiem vieglākajiem, bet, saprotot, ka personāla rotācija zaudēto karavīru dēļ ir gana augsta, ka tieši priekšnieki paši reizēm nav diez ko zinošāki un sliktākajos gadījumos karu ir pieredzējuši, sēžot aiz rakstāmgalda, Kemam nemaz nav dots pieklājīgs laika apjoms, lai varētu pienācīgi sagatavoties. Tomēr to lieliski atsver Kema acīmredzamais ķēriens intuitīvi apieties ar Drop-Troopers kaujas bruņām (ilustratīvi skatīt grāmatu vākus), kas apmācību laikā vienlaikus gan izceļ viņu uz pārējo fona, gan ļauj iegūt dažu labu ne-draugu, kuram tas, maigi sakot, nebūt nepatīk.

Lai cik īpatnēji tas nešķistu, tad nejaušā iesaukšana karā pret Tahni Kemam nāk tieši laikā. Kas zina, pa kādu ceļu dzīve puisi citādāk novestu. Šādi Kems pats ir spiests pirmo reizi dzīvi saprast, kas gan viņš ir, ko varbūtējā nākotnē, ja palaimēsies, pēc kara ar Tahni gribētu iesākt. Pirms tam Kems ir vairāk vai mazāk pakļāvies citu grūdieniem un izveidotiem priekšstatiem par viņu, izvēlējies mazāko pretestības ceļu, kas galu galā novedis uz noziedzības takas. Bet tagad ir ideāla iespēja izmantot iespēju, ar nosacījumu, ka paliek dzīvajos, kas kā sērijas galvenajam varonim ir gana augsta, un pēc zaudēto zemiešu koloniju atgūšanas uzsākt ko jaunu, kas atbilstu paša vēlmēm. Ja vien biroja klerki un augstākie priekšnieki neizdomās kaut ko citu. Varbūtība, ņemot vērā, ka šogad jau ir izdota sērijas #11 grāmata un tiek plānota jau nākošā vēlāk šajā gadā, ir gana augsta.

Kamēr pieminētie anonīmie tēli ar vieglu sirdi un bez dižām problēmām plāno kaujas ar ierēķinātu pieļaujamo zaudēto karavīru skaitu, tad Kemam tie ir reāli zināmi kolēģi vai pat cīņās plecu pie pleca iegūti draugi. Ja vēl sākotnēji pēc ‘’iesaukšanas’’ Kems būtu bijis ar mieru bez raizēm sagaidīt savu kārtu kritušo rindās, tad negaidīti atrasta tuvāka saprašanās ar kolēģi to izmaina uz neatgriešanos. Sērijas gaitā lieliska galvenā varoņa tēla izaugsmes arka, kā arī citi nozīmīgākie varoņi savās izpausmēs nestāv uz vietas un nav kartoniski, viendimensionāli ielikteņi.

Stephen Baxter – The Massacre of Mankind

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Gollancz          

Manas pārdomas

Ir pagājuši 14 gadi kopš 1907.gadā desmit marsiešu cilindri piezemējās Lielbritānijā. Četrpadmsit gadi, kuru laikā to pieredzējušie ikdienas pa brīdim un it īpaši abu planētu orbītu tuvākajos brīžos ir vērsuši bažīgu skatu uz debesīm, ja nu marsieši vēlētos Zemes iekarošanu atkārtot. Lai arī politiķi gan Lielbritānijā, gan citurpasaulē apgalvo, ka attiecīgā gadījumā spētu uzbrukumu atvairīt, pateicoties sūri iegūtajai mācībai no pirmās reizes, neviens neiedomājas, ka paši marsieši arīdzan būtu guvuši mācībstundu un šoreiz rīkotos citādāk. Kā nekā visi marsieši taču toreiz miruši turpat uz Zemes un dažs labs pat apskatāms muzejā.

Grāmatas galvenā varone ir Valtera Dženkinsa brāļa Frenka bijusī sieva Julie Elphinstone. Prasmīga žurnāliste, pārcēlusies uz ASV, Džūlija un vairāki citi, kas bijuši tiešā saskarē ar Pirmo Marsiešu karu un tikuši pieminēti Valtera tik populārā memuārā par piedzīvoto saņem īpatnēju ielūgumu no Valtera ierasties pie viņa Eiropā. Kopš Pirmā kara astronomija kā aizraušanās cilvēkam parastajam tikusi aizliegta, atstājot uztraukumus un debesu uzraudzību valsts ziņā. Bet, ja ir zināšanas, draugi un zināma ietekme šis tas top zināms arī ārpus noslēgtā loka, bet pat ar to nepietiek, lai varētu sagatavoties Otrajam Marsiešu karam! Desmitkārt apņēmīgākam, ar advancētāku stratēģiju un plānu, lai nu šoreiz Zemei tik tiešām būtu jauni saimnieki.

The Massacre of Mankind stāsta maniere ieturēta līdzīgā stilā, kā to būtu varējis pats oriģinālā The War of the Worlds autors H.G. Wells vai kāds cits viņa laika biedrs. Lai arī jau labu laiku ir zināms, ka uz Marsa vairs neeksistē fauna un flora, kāda tā ir uz Zemes, tad ‘’Pasauļu Kara’’ publicēšanas laikā nesenie atklājumi par kanāliem uz sarkanās planētas varēja ļaut fantāzijai brīvu lidojumu. Papildus tam Stephen Baxter stāstā iepinis varbūtējus pārstāvjus pat no Venēras un Jupitera, bet jāsaka, ka motivācija marsiešu uzbrukumam gan tāda pašvaka. Kur nu vēl, ja sāktu kritiski iztirzāt kulminācijas noslēguma loģiku. Tā teikt, neesmu pārsteigts, ka iekš Goodreads grāmatai nav augsts kvantitatīvais zvaigžņu novērtējums.

The Massacre of Mankind pārsvarā koncetrējas uz atkārtoto uzbrukumu, bet nenoliedzami visur pasaulē redzamas pirmā uzbrukuma sekas. Sākot jau ar pašas Lielbritānijas impērijas stratēģijas un resursu patēriņu, izvietošanas ziņā, gan attiecībā uz savā ziņā neeksistējošo Pirmo pasaules karu. Lai arī sava veida karš attiecīgajā laika posmā ir noticis, turklāt ar Vācijas panākumiem un rezultātā ‘’draudzīgākām’’ un ciešākām attiecībām ar Lielbritāniju, kas turpinās konfliktā ar Krievijas impēriju, kura pati, pēc veiksmīga boļševiku apvērsuma novēršanas, turpina eksistēt, un līdzīgā gultnē joprojām eksistē Otomaņu impērija. Nešaubos, ka prasmīga autora rokās šāds pasaules ģeopolitiskais modelis pēc veiksmīgas šīs grāmatas beigām vai to starplaikā noteikti būtu interesants.

Felix J. Palma – The Map of Time (Trilogia Victoriana #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Industriālā revolūcija un tai sekojošie dažādie zinātniskie izgudrojumi un sasniegumi ir galvu reibinoši, var vien brīnīties un spēkulēt, kas gan varētu būt nākošais. Tomēr nevienam neienāk prātā, vienīgi pēc autora H.G. Wells 1895.gadā publicētās Laika Mašīnas, ka ceļošana laikā un iekārtas izgudrošana, kas ļautu to paveikt, būtu kaut kas iespējams. Tomēr kāds pēkšņi nāk klajā, ne gan ar izgudrojumu, bet pārsteidzošu, maģisku atradumu, iegūtu tāltālajā Āfrikā vienā no daudzajām ekspedīcijām.

The Map of Time ir grāmata, kas sastāv no trim atsevišķām gandrīz vai stand-alone tipa daļām, katra ar savu sižetu un galvenajiem varoņiem, kurus savā starpā saista vienīgi pats Herberts Džordžs Velss, kuram pirmajās divās daļās atvēlēta vien perifēra loma, bet noslēdzošajā piešķirts galvenā tēla gods.

Pirmajā daļā turīgs puisis Andrew Harrington pat pēc astoņiem gadiem nespēj pārdzīvot un tikt pāri mīļotās Marie Kelly slepkavībai. Ne diena nepaiet, kad Endrū sev nepārmestu liktenīgās dienas izvēles un darbības, kas ļaut pie Marijas ierasties kaut mirkli ātrāk un iztraucēt bēdīgi slavēnā Džeka Uzšķērdēja neģēlīgos nodomus. Turklāt Endrū nevien jāsagremo traģiskais notikums, bet jāsalīgst ar tēvu, ar kuru bijis pamatīgs strīds par dēla iecerētās izvēlēto profesiju. Nepaiet ne diena, kad Endrū neapsvērtu, vai maz ir vērts turpināt dzīvot, bet labi, ka ir tuvs draugs vārdā Čārlzs, ar vieglāku un nenopietnāku skatu uz dzīvi, kurš cenšas izraut draugu no depresīvā noskaņojuma, bet, manot, ka nepieciešams kas drastiskāks, izmanto nesen atvērto Murray’s Time Travel iestādījumu, kā ideju, kas varētu palīdzēt. Tā teikt, ja jau ir iespējams ceļot nākotnē, kaut arī pēc Mureja teiktā vien uz vienu konkrētu dienu 2000.gadā, kas aizdomīgas sakritības pēc ir liktenīgā diena karā starp cilvēci un robotiem(automatons), kāpēc gan nebūtu iespējams ceļot arī pagātnē. Ar nelielu atjautību un palīdzīgu roku no jau pieminētā autora Velsa, ir iespējams gandrīz viss, arī izglābt jau vīrieša dzīvību.

Otrās daļas sižeta centrā arīdzan ir mīlas stāsts, vien ar atšķirību, ka abi varoņi ir dzīvi. Āķis vien tajā, ka viens no viņiem it kā ir no 2000.gada, neviens cits, kā cilvēces glābējs kapteinis Derek Shackleton, kurš patiesībā ir vienkāršs puisis vārdā Toms, kas cenšas nopelnīt iztiku kā nu prot, neielaižoties smagās kriminālās aktivitātēs. Vien nejaušs starpgadījums Mureja otrās ekspedīcijas laikā, kam par vaininieku ir pilns urīnpūslis un nelaimīgas jaunas sievietes Claire Haggerty sociālais statuss 19.gadsimta beigās, kura cer, ka 2000.gadā viņai būtu lielākas iepsējas izpausties, ir par iemeslu, kāpēc abi viens otru redz sejā un mīlestība no pirmā acu skatiena ir dzimusi. Starpgadījums tā arī būtu varējis par tādu palikt, ja vien nesekotu atkārtota nejauša sastapšanās starp abiem varoņiem, Tomam nevajadzētu uz vietas izdomāt, ko gan kapteinis Dereks no 2000.gada dara pagātnē. Samocītais, sarežģīti komplicētais iemesls sevī ietver vēstuļu saraksti starp attālajiem laika posmiem, bet Toms nav nekāds dižais rakstnieks, labi ka vēl māk lasīt, tāpēc talkā nāk autors Herberts Džordžs Velss, kuram acīmredzami nepieciešams azarts ārpus cītīgā darba pie grāmatu rakstīšanas.

Bet kā jau minēts, tad trešajā daļā galvenā loma tiek pašam Velsam. Pārsteidzoši tas nav ne tikai mīlas stāsts, bet ceļošana laikā pārtop par kaut ko patiesi reālu. Ja līdz šim abās daļās kāds no varoņiem ticis vai nu apmuļķots vai, maigāk  sakot apmānīts, tad šajā Velss vismaz uz brīdi kļūst par vienu no aculieciniekiem, ka tas ir iespējams. Par atslēgu tam nav ne kāda viena zinātnieka ģeniāls atklājums nākotnē, bet dabiska gēnu mutācija, to sajaukums nākotnē, vienā vārdā sakot evolūcija, kas piešķir daļai no cilvēces (ar attiecīgo dominanto gēnu) iespēju ceļot nākotnē. Autora Felix J. Palma skaidrojums ir gana izvērsts un vārdos bagāts, viena tāda izteikta kritika kopumā ļoti labā grāmatā, kas izskaidro gan pirmā pioniera ceļotāja piedzīvojumus, gan vispārīgi, kā nākotnes cilvēce iegrožo neapdomīgi ceļošanu laikā, lai nerastos paradoksu haoss.

Visu The Map of Time grāmatu kā no malas atklāj anonīms teicējs un arī izteiksmes stils, kāds viņam piešķirts velk uz veclaicīgāku pusi, kas, apvienojumā ar trim atsevišķiem sižetiem, gana lielai daļai lasītāju laikam nav paticis, ja var spriest pēc vidējā vērtējuma Goodreads lapā. Sevi gan pieksaitīšu pretējai nometnei. Kopējā lielā bilde un iespaids, pēcgarša autoram izdevusies laba. Ja būtu jāizsaka minējums par Trilogia Victoriana sēriju, tad pieļauju, ka to stils un maniere varētu būt līdzīga, bet ar pavisam citiem tēliem, jo pabeigtības sajūta šai ir tāda, kam neprasītos turpinājuma.

Iepalicēji #43

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

The Righteous Men by Sam Bourne

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Vils Monro tik nesen ieguvis darbu diženajā New York Times pēc atgriešanās no Lielbritānijā pavadītā laika vēl negaida, ka uzreiz ar pirmajiem rakstiem izdosies nokļūt uz laikraksta pirmās lapas, kur nu vēl, kad tiek norīkots, lai rakstītu par slepkavībām. Nebūtu Vilam ‘’tā laime’’ būt spriedzes trillera galvenajam varonim, varētu droši teikt, ka nekas galvu reibinošs arī nenotiktu, bet neviļus Vils uzduras globāla mēroga konspirācijai, no kā atgarīgs visas cilvēces liktenis.

The Righteous Men premise un ļaundaru motivācija balstās uz reliģisku pārliecību, ka pasaules liktenis balstās uz 36 taisnīgiem, labiem vīriem, un ja viņu pēkšņi vairs nebūtu, teiksim kāds viņus nogalinātu, iestātos pasaules gals, taisnā tiesa, bet pēc tam sekojoši un galvenokārt otrā Mesijas atnākšana. Kādam (un šī kāda sekotājiem) šī pārliecība ir tik spēcīga, ka ir gatavs šīs ticības vārdā nogalināt minētos 36 un jebkuru, kas stātos šī mērķa ceļā. Tā it kā pasaule nebūtu eksistējusi pirms cilvēkiem…

Bet pirms Vils nonāk pie atklāsmes, kur bez dižas nojausmas iepinies, tiek nolaupīta viņa sieva Beta, kuras atgūšana tad pamatā arī kļūst par Vila galveno mērķi. Saprast, kas vispār notiek. Kurš gribētu viņu nolaupīt un turklāt nepieprasa izpirkuma maksu, bet klasiski nevēlas, lai tiktu iesaistīta policija. Pavedieni Vilu ieved dziļi ebreju pasaulē un tās kopienā Ņujorkā.

The Righteous Men ir tipisks popkorna izklaides trilleris, kas par premisi un ideju izmanto reliģisku mītu un pārvērš to ļaunprātīgā konspirācijā ar it kā cēlu ieganstu. Izpildījums no autora puses nav peļams, bet arī nekas tāds, kas nebūtu līdzīgā manierē jau lasīts.

***

The Evolutionary Void (The Void Trilogy #3) by Peter F. Hamilton

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kas īsti ir arvien vairāk izpletušais galkatiku un zvaigžņu sistēmu šķietami aprijušais Void? Kas īsti notiek ar matēriju un objektiem, kad tie nonāk aiz tā notikumu horizonta? Ir kas uzskata, ka dzīve iekš Void turpinās +/- tāpat kā līdz šim, citiem tur aizsākas gatavākā paradīze, bet citiem šķiet, ka iestājas nāve? Triloģijas garumā, kurā katra grāmata ir kā kārtīgs ķieģelis autors Peter F. Hamilton izpaužas ar visu iespējamo varēšanu, lai lielās idejas vārdā izspēlētu kā nu kurš un dažādās citplanētiešu un cilvēku sabiedrības reaģē uz šī eksistenciālās būtības Void eksistenci.

To tikpat kā varētu pielīdzināt Nāve, ja tici, ka pēc mirstīgā ķermeņa nāves kaut kas vēl turpinās. Vai reālāk zināmi eksistējušiem melnajiem vai baltajiem caurumiem. Kā viena sliekšņa vai notikumu horizonta pārkāpšana ieviestu tavā dzīvē neatgriezeniskas pārmaiņas, tā gan pats Void, gan tā iekšienē uz Makkathran planētas esošiej (o kā jau minēts ārpus Void personāži nezina, kas tajā notiek) iesaistījušies spēlē, kas ietekmē pilnīgi visa Visuma eksistenci.

Kā jau ierasts Hamiltona daiļrade ir lielizmēra glezna ar galvu reibinošu tēlu klāstu un notikumu vērienu; nebūs domāts katrai gaumei.

***

The System States Rebellion #1-2 by Dietmar Arthur Wehr

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

The Systme States Rebellion triloģijas pirmās divas grāmatas diemžēl ne tikai neizceļas ar kaut ko tai īpašu, ar saistošiem un komplicētiem tēliem vai vismaz intriģējošu sižetu, kas ir pavisam klasisks, kad reiz Zemes apgūtās un kolonizētās planētas ir nogurušas no Zemes pārvaldes garās rokas un vairākas no tām vienojas nomest važas, dibināt neatkarību no cilvēces šūpuļa. Protams, Zemei tas negrib to pieļaut, parādīt vājumu, kas iedrošinātu arī citus no viņiem atteikties, kas aizsāk gadiem ilgstošu karu.

Jāatkārtojas ar diemžēl, bet Rumors of Glory un Rumors of Honor kā pirmās iekļaut šī gada negatīvajā topā, kā vienas no visvieglāk aizmirstamajām, kas lasītas vai klausītas.

Rick Partlow – Wholesale Slaughter #1-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Logan Conner ir lielākās pieczvaigžņu sistēmas karaļa dēls un viens no labākajiem milzu robotu/mecha pilotiem Visumā. Kā karaļa (ievēlēts amatas, statuss) puisis nevar sūdzēties, bet Logans nav no tiem, kuri domās vienīgi un tikai par sevi, viņam rūp arī mazākaizsargāto un galvenokārt tēva pārvladītās teritorijas perifērijā dzīvojošie, kurus tieši tāpēc, ka karaļa armija atrodas tik tālu, konstanti apdraud pirāti vai citi bandīti un noziedznieki.

Nepietiekamai pirātu apkarošanai pietiekams arguments būtu līdzekļu trūkums, visam vienmēr nepietiks, vai fakts, ka nereti attālo planētu kolonisti tur pārcēlušies tieši aiz tā iemesla, lai vēlāk pasludinātu neatkarību, bet tagad kliedz ‘’palīgā’’, lai nu kāds viņus steidz glābt. Bet Loganam šādas atrunas nerūp, viņam neizprast, kā gan citam cilvēkam var nodarīt pāri vai pat nogalināt tā kā to dara pirāti, cita lieta ir kaujas lauks vai visuma plašā telpa, kur pirātiem nu būs viņiem cienīgs pretinieks nevis neaizsargāti civilie.

Logana priekšlikumu beidzot kaut ko darīt lietas labā neviens tā uzreiz nesagaida ar atplestām rokām, bet kādam dzimst gana spoža ideja, lai Logans kā algotņu kapteinis, nomainītas viltus identitātes un viss pārējais tam vajadzīgai, kā Jonathan Slaugther (Wholesale Slaughter algotņu firmas kapteinis)teorētiski nesaistīts ar karali dodas un uz nebēdu ievieš kārtību. Bet, lai nevienam nerastos pat mazākās aizdomas, viss jādara kā pēc grāmatas, jābūt nolīgtiem kādam darbam, aizsardzībai, nevar vienkārši klejot un meklēt pirātus bezmērķīgi pa kosmosu tāpat vien.

Wholesale Slaughter sērija kā lielizmēra un plaša mēroga piedzīvojumslasītāju, Loganu/Džonatanu un viņa tuvākos sabiedrotos (un padotos) izvadā pa karaļa/tēva pārvaldīto un it kā pārvaldīto teritoriju, kurā Zeme un tās tehnoloģiju zenīts ir salīdzinošo tālā pagātnē. Fakts, ka vismaz Džonatanam, neskatoties uz sastaptajām briesmām un pretinieku spēka, kas sērijas gaitā tikai pieaug, būtu grāmatas beigās jāpaliek dzīvajos, nav nekāds pārsteiguma šoks. To pašu, protams, atkarībā no autora drosmes (pagaidām pirmajās trīs sērijas grāmatas vēl ne) nevajadzētu teikt, ne par Logana brāli jeb Džonatana brālēnu Terinu vai viņa draudzeni Litu, vai kādu citu. Laiks rādīs, bet saglabāju vēl cerības.

Diemžēl ļaundari sērijā neizceļas ar diži daudzslāņainām motivācijām un komplicētiem karjeras izvēles iemesliem. Vairāk dominē klasiskais būšu ļauns, esmu spēcīgāks par kaut kādiem tur parastajiem mirstīgajiem un ar ieročiem iegūšu to ‘’kas pienākas man’’.

Michael Mammay – Planetside #2-3

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēdējā militārā misija, maigi sakot, izbijušajam pulkvedim Carl Butler nebūt nenoslēdzās ar tām patīkamākajām atmiņām un pieredzi. Spiests pieņemt lēmumu, kas nāvei nolēma desmitiem tūkstošus planētas iedzimto Cappans rasi, viņu planētu un citus uz planētas esošos, attieksme pret Karlu ir visnotaļ dalīta. Daļai viedoklis par viņu ir nīstamāks par nīstamu, bet citu acīs Karls ir īstens varonis.

Tā nu Karls, ne dienu neaizmirstot daudzās dzīvības, kuras gulstas uz viņa sirdsapziņas, ir pārgājis uz privāto sektoru un apsardzi. Varētu šķist, ka salīdzinoši ar pagātnes pienākumiem nekas nevarētu pietuvoties darba bīstamībai, kur nu vēl neapskaužamajiem apstākļiem uz Cappa planētas. Tomēr Spaceside sniegtie pārbaudījumi (kaut arī pamatdarbība gribētos teikt tāpat norit uz planētu virsmām) Karlam liks to pārdomāt.

Kas aizsākas kā šķietami nevainīgs uzdevums no priekšnieka Havjēra Sančeza ieskatīties baumās, ka kāds ielauzies it kā neuzlažamajās konkurentu Omicron IT sistēmās, pat parokoties vien nedaudz dziļāk sāk kādu satraukt, lai nepaietu ilgs laiks, kad Karla pirmais kontakts Omicron tiek atrasts nogalināts.

Ar policiju, kas elpo Karla pakausī un aizdomīgi skatās uz pašu Karlu kā potenciālu vainīgo no vienas puses, un pamatoti pieaugošu paranoju no otras, kur vairs nevari saprast, kam uzticēties, jo drīz vien arī Karla priekšnieks Havjērs sāk uzvesties dīvaini un pretrunās ar sākotnējām norādēm, Karls ir apņēmies noskaidrot, kas gan slēpjas aiz gandrīz ideālās Omicron uzlaušanas. Ātri vien Karls atrod ne vien militārās pasaules noslēpumus apslēptus korporatīvajā pasaulē, ka nav viena otru neizslēdz (pat ne tuvu tam), bet arī, ka pagātne un pieņemtais lēmums saistībā ar Cappa planētu un tās pamatiedzīvotājiem iznirs no tik cerēti aizmirstības un liks ieskatīties tai acīs.

Kaut arī Planetside atsauksmē minēju, ka sērija ar tādu pašu nosaukumu ir plānota kā duoloģija, tad acīmredzami gan lasītājiem, gan pašam autoram tiešais, spēcīgais un visādi citādi drosmīgais Karla Batlera tēls ir gana iepaticies, lai neļautu viņam atpūsties.

“People always wanted to believe in heroes, though the truth of the stories rarely lived up to the myth.”

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc deviņiem mēnešiem pavadītiem stasis miegā Karls Batlers pēc visiem aizraujošajiem piedzīvojumiem ir izdomājis patiesi atvaļināties, izbaudīt mierīgu dzīvošanu ar izlīgumā iegūto naudu no Omicron megakorporācijas, bet nav jābūt ģēnijam, lai saprast, ka ilgi tā idilliskā mierā neviens viņam neatļaus dzīvot. Par Batlera talantiem vārds un slava ir izskanējusi tāli un plaši, un izbijuša kolēģa un drauga personāžā pienāk lūgums un prasījums vēl reizi doties uzdevumā.

Jaunizveidotā kolonijā (vien daži gadi) uz zaļumzaļas planētas, bet ne ideāli saderīgiem apstākļiem cilvēkam, pazudusi ietekmīga CEO Xentas meita. Uz vietas militārās pārvaldes puses izmeklēšanas ziņojums uz papīra šķiet izpildīts pēc labākās sirdsapziņa. Pašam Karlam rodas jautājums, ko gan viņš varētu vēl piebilst. Bet kopā ar jau iepazītajiem tēliem Karla komandā – IT speciālisti Ganos un militārāko Maku, Karls vien drusku parokot dziļāk, iztaujājot un papētot situāciju uz notikumu vietas, saprot, ka kāds vēlas kaut ko noslēpt un ir gatavs tādēļ nogalināt.

Karla izmeklēšanas fonā grāmatu pavada interesanta debate par to, cik tālu cilvēku izveidotajai kolonijai teraformēt planētu par labu sev un cik tālu pasargāt uz planētas jau esošās dzīvības formas. Kā vislabāk atrast balansu starp nometnēm, kuras vēlas vienu vai otru galējību – visu pakārtot par labu planētas esošajai ekosistēmai vai ignorēt to un nostādīt cilvēkus ‘’pirmajā vietā’’. Nav brīnums, ka šādi Planetside sērijas pasaulē daļa politiķu ‘’…’’ pirmajā vietā izvirzījuši kā savu politiskās karjeras moto, iedvesma šādai motivācijai tālu nekur nav jāmeklē.

Colonyside ietvaros Karlam un viņa komandai jāsaskaras ar īpatnēju un tieši sakot stulbi izveidojušos sistēmu, kur civilā pārvalde un militārā kolonijas aizsardzības puse tā vietā, lai sadarbotos un palīdzētu viens otram, dara visu iespējamo, lai katrā situācijā ieriebtu un pat kaitētu otrai pusei. Šādā brīžiem naidīgā un noteikti veselībai nelabvēlīgos apstākļos Karlam jāmēģina tikt skaidrībā, kas patiesībā atgadījies ar pazudušo CEO meitu, un kandidātu sākot jau ar dabas draugu grupu EPV (Eco Protection) nebūt netrūkst.

Visnotaļ interesants sērijas turpinājums, kurā tās galvenais varonis Karls Batlers savus krīzes risināšanas talantus izmanto kā privātdetektīvs izošņādams patiesību no visiem pakšiem.

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Profesore Reičela Džordana atšķirībā no lielākās daļas līdzdzīvotāju uz katra soļa uzdod jautājumus, mēģina izprast, kāpēc cilvēce joprojām pēc vairāk nekā trīs tūkstošiem gadu tik strikti seko tām pāšām ‘’Enģeļu’’ dogmām. Viņa nebūt negrib apstrīdēt, ka Eņģeļi nebūtu palīdzējuši cilvēcei pārdzīvot pēc citplanētiešu, saukti par Adversary’’, uzbrukuma. Turklāt ne tikai izdzīvot, bet uzplaukt ntajās zvaigžņu sistēmās uz neskaitāmām planētām un sasniegt cilvēku skaitu, kāds uz Ēdenes (a.k.a. Zeme) nebūtu iespējams.

Tomēr Reičelai nekādi neliek mieru fakts, ka viss, ko cilvēce zina par savu tālo pagātni un knapo izdzīvošanu pēc Adversary uzbrukuma nāk no Enģeļu teiktā. Un kāpēc gan šie Enģeļi, kuri paši varētu būt tehnoloģiski attīstītāki un spēcīgāki citplanētieši, teiktu tikai un vienīgu patiesību un nepaturētu neko pie sevis vai neieslīgtu puspatiesībās. Bet reliģiskā ticībā Enģeļiem, viņu absolūtajam godīgumam un nesamaitātībai nostāda Reičelu teju ķeceres statusā.

Neatzīmēts nedrīkstētu palikt fakts, ka, lai arī cik liela pārliecība nebūtu Reičelā, ka kaut kas jāmaina, bez citu palīdzības nekur tālu viņa netiktu, un pirmais un galvenais palīgs ir pavisam nejauši atrasts algots slepkava ar superspējām pielīdzināmiem talaniem vārdā Knight. Vēl loģiskāk, lai kādā brīdī nepaliktu garlaicīgi, ir sižetā iesaistīt Reičelas izbijušu romantisko interesi. Kopā gana samudžināts sakritību kamols, kam uz sērijas beigām nāk klāt vēl pa kādam neatbildētam jautājumam, kāpēc tā, kas paliek neatbildēts.

Sins of Angels sērija ir negaidīti nopietna sci-fi sērija it īpaši autora J.S. Morin izpildījumā, no kura puses līdz šim visas grāmatas no Black Ocean Visuma bijušas ar izteiktu piedzīvojuma un humora garu. Sastapšanās ar autoru Matt Larkin jeb M.A. Larkin nav pirmā, bet arī tā saistīta ar Melno Okeānu. Protams, jāatzīmē, ka Sins of Angels ar šo visumu un tajā mītošajiem varoņiem nekādīgi nav saistīts. To sakot, šķiet, ka autoru un minēšu ar uzsvaru uz J.S. Morin, spēcīgā puse būs tieši nenopietnāka rakstura SFF.

Nenoliedzami ar visu Eņģeļu būšanu šī sērija un Reičelas dzīves misijas uzdevums atbrīvot cilvēci no tik sen radītajām dogmu važām ir bāzēts gana spēcīgā reliģiskā mērcē. Labi, ka autori ar šo aspektu nav pārāk pārcentušies un Reičelas cīņu var interpretēt arī kā cīņu pret autoritātēm, pret režīmu, kas it kā apgalvo, ka cīnās un strādā visu kopējās, lielās bildes interesēs, bet nezkāpēc tev māc šaubas, par šo apgalvojumu pareizumu, aiz kā gana ticami slēpjas kas krietni briesmīgāks un šausminošāks par birokrātu piebāztām kabatām un portfeļiem.

Joel Shepherd – Kantovan Vault (The Spiral Wars #3) UN Jason Anspach, Nick Cole – Retribution (Galaxy’s Edge #9)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atraduši jaunu sabiedroto Mākslīgā Intelekta Styx veidolā, kurai gan visi līdz galam neuzticas, ka viņa/tas nedarbojas tikai un vienīgi savās interesēs, UFS kosmoskuģa Phoenix komanda Ērika Debogandes virsvadībā turpina smagu ceļu Visuma dzīlēs, lai censtos atrast sen zudušas informācijas druskas no laikiem, kad Mākslīgo intelektu karš starp Drysine, kuriem Stiksa pieder, un Deepynines bija pilnā plaukumā.

Salīdzinoši ar iepriekšējām The Spiral Wars grāmatām Kantovan Vault gan lielo ideju, kuras tiek turpinātas no iepriekšējām grāmatām, gan pamata lielā sižeta ziņā šķita pliekans un bez tās enerģijas un dukas, kuru varēja manīt iepriekšējās divās.

Viens, ko var turpināt uzslavēt, ir dažādu citplanētiešu rasu attēlojums, to dažādo dzīves uzskatu un filozofijas, Katovan Vault ietvaros fokusējoties uz Tavalai rasi.  Un kā tas viss rezultējas, kad notiek saskare ar reizēm tik atšķirīgajiem cilvēkiem,kuri, neskatoties uz īso laiku, kuru pavadījuši izplešoties Visumā, tomēr ir vieni no galvenajiem notikumu virzītājspēkiem. Kā arī kā angļu valoda dominē pāri visām citām un kā citām rasēm jāāpgūst šī valoda, nevis cilvēkiem kāda cita.

Varbūt Katovan Vault jāuztver kā sagatave turpinājiemiem, bet citādi jūtams, ka jāaietur zināma pauzīte pirms ceturtās Defiance grāmatas, lai zināma vilšanās šajā, neietekmētu vērtējumu par nākošo.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Apetīte rodas ar ēšanu un ar varas spēka kārdinājums sagrābt vēl un vēl Goth Sullus iznācis līdzīgi. Imperatora tituls, kādā viņš nosaukts, un arīdzan iekarotajā imidžs, kādā Gots pats sevi redz, novedis pie situācijas, kad atbrīvotājā Gots kļuvis par kārtējo tirānu Republikas un tagad Imperiālistiskās Republikas vēsturē.

Tikmēr līdz šim iepazītajiem leģionāriem nekas ar Gota oficālu un redzamāku nākšanu pie varas nekas nav mainījies. 19.panta izpilde un parlamenta House of Reason biedru sodīšana par noziegumiem pret Republiku un leģioniem tiek turpināta, lai ar cik lielu pretestību nebūtu jāsaskaras.

Kā trešais paralēlais sižets, kas tika iesākts un nedaudz apspēlēts iepriekšējās grāmatās, saistīts ar jaunu sievieti vārdā Prizma, kurai šķiet ir līdzīga saikne ar spēka avotu, kas dod Gotam Sallusam viņa spējas. Bet atšķirībā no Gota, kurš ļāvies spēka avota ‘’balsīm’’ pārņemt varu pār sevi, novirzīt no ideālu pilnā mērķa, tad Prizma vismaz šobrīd šķiet ir apveltīta ar lielāku gribasspēku. Lai arī uz Retribution beigām un arī epilogā jauniete vairs netiek pieminēta, drusku piemirsta, tad minētu, ka Prizmai sērijā varētu tikt piešķirta visai svarīga loma, lai haoss, kas iestājas grāmatas beigās, neizpostītu teju visu Republikas un cilvēku apdzīvoto planētu teritoriju.

Galaxy’s Edge sērijā kopumā var manīt un nojaust dažādu citu popkultūras slavenu darbu ietekmi uz autoriem, tāpat arīdzan uz līdzšinējo ļaundari Gotu Sallusu, kas nemaz nav viņa patiesais vai pirmais izvēlētais vārds dzīves mūžā, kas stiepies krietni ilgāk par vidēji ierasto. Vien fonā un garām ejot tiek pieminēts pats sākums, kad Gots/Kaspers pirmoreiz saskāries ar ‘’spēka avotu’’, kas galu galā novedis viņu pašu līdz korupcijai.

Biju jau drusku nobažījies, cik ilgi gan 19.punkta izpilde ievilksies, šī jau trešā grāmata pēc kārtas, kurā tas ir galvenais sižets, bet noteikti interese par turpinājumu virzienu, kādu autori izvēlēsies, personīgi ir augsta.