Craig Alanson – Black Ops (Expeditionary Force #4) (Klausāmgrāmata)

35224512

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Mākslīgajam intelektam Skipijam, Džo Bišopam un viņa jautro pirātu komandai ne mirkli ne tiek dota iespēja atvilkt elpu un ilgāk papriecāties par iepriekš veiksmīgi paveiktu misiju, kad jau atkal jāsteidz glābt Zemes liktenis un cilvēces eksistence nākotnē, jo, lai cik neticami tas varētu šķist, par samaksu ir iespējams ļoti daudz kas – pat vienošanās starp ķirzakveidīgajiem Kristang un kāmjveidīgajiem Ruhar.

Kā jau iepriekš tad arī šoreiz mērķis ir ‘’pavisam’’ vienkāršs. Vienīgais, ko nepieciešams paveikt, ir ne tikai novērst jau nolīgtā kosmosa kuģa nokļūšanu līdz Zemei, bet arī radīt tādus apstākļus, kuri novērš pat niecīgāko iespēju nākotnē par jaunu vienošanos starp abām karojošajām pusēm. Turklāt viss jāpaveic tā, lai nevienam pat visniecīgākajā mērā neienāktu prātā varbūtība, ka cilvēcei ir pieejamas tāda veida tehnoloģijas, kur nu vēl māka iejaukties tik ļoti vairāk ‘’attīstīto’’ citplanētiešu rasu plānos.

Vēl vienkāršs ir arī izstrādātais plāns mērķa panākšanai– plaša mēroga pilsoņkarš starp Kristang klaniem, un, kā to uzsvērti norāda Skipijs, tam nevajadzētu sagādāt pārlieku lielas grūtības, par cik pilsoņkari un klanu hierarhijas pārkārtošanās ir salīdzinoši regulāra parādība, reizēm pat iedrošināta no Kristang patronu rases – ar mērķi nepieļaut, ka Kristang kā viens veselums kļūst par viņiem spēcīgāki.

Tikpat interesants, kā ceturtās sērijas grāmatas pamata sižets, ir arī jau iepriekš viegli iesāktais apakšsižets par liela mēroga notikumiem pirms diviem līdz trim miljoniem gadu, ap laiku, kad Elders rase (Skipija radītāji) kaut kur pazuda. Pavērsiens, kas seko, kad Skipijs turpina urķēties pirms šīs grāmatas atrasta miruša Mākslīgā intelekta konteinerā, un atmodina nopietnu vīrusu. Varbūtības, kuras šis atklājums liek izteikt, pavisam noteikti ir visnotaļ biedējošas – 1) laikā kad ne Ruhar un Kristang, ne arī neviena no viņu patronu rasēm vēl nebija spējīgi ceļot kosmosā, kāds radījis tik spēcīgu vīrusu, kas ar nolūku spēj iznīcināt Elders radītu mākslīgo intelektu VAI 2) paši Elders katrā ierīcē ir ievietojuši vīrusa aizmetni (spēj adaptēties) ar mērķi nogalināt nesavaldāmu un Visumam bīstamu mākslīgo intelektu, piemēram, tam izveidojas personība un sāk apzināties sevi.

Pozitīvi novērtējams arī fakts, ka vairs netika pielietots triks, kad Džo iešaujas prātā visa plāna glābjoša ideja, kuru loģiski domājošais Skipijs līdz tam pat nebija apsvēris; kā arī humors turpina būt liels sērijas pluss. Tikai atliek cerēt, ka ar un ap Skipiju jau pirmajā grāmatā iesāktie mazie sižeti un pēc tam sekojošie pavērsieni tiek novesti un atrisināti līdz galam.

Advertisements

Joe Harris – The X-files: Cold Cases (X-Files (Audible Original) #1) UN Sharon Washington – Feeding the Dragon (Klausāmgrāmatas)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nebūtu Audible uzsācis reizi mēnesi bez maksas devis iespēju noklausīties divus no saviem oriģināli ierunāties darbiem (šķiet pārsvarā īsākas grāmatas), tad arī visticamāk nebūtu tādām ķēries klāt.

34840759.jpg

X-files: Cold Cases ļauj seriāla faniem atgriezties iemīļotajā paranormālajā pasaulē (neesmu skatījies jaunāko seriālu) un domājams patiktu arī jaunpienācējiem. Katram tēlam ir sava balss, ierunā vairāki oriģinālie aktieri, audio efekti ir savā vietā un iederas izdomātā darbā, un vispār kopumā Cold Cases izklausās pēc audio dramatizējuma/modernas lugas. Droši vien publicitātes nolūkos tapis arī šis video.

Malders un Skallija, kuri jau vairākus gadus dzīvo ar slepenām identitātēm un ‘’adoptētu’’ dēlu (pēdiņās, jo patiesībā tas ir Skallijas dēls, kuru viņam dzimstot nebija droši paturēt), ir spiesti atgriezties un atkal kļūt par aktīviem aģentiem, kad šis dēls nokļūst citplanētiešu uzmanības lokā.

Lielākais šī produkta mīnuss, ka tiek iesākti vairākas stāsta līnijas, bet pat darba beigās daudz kas paliek karājamies gaisā. Tajā pašā gadā vien dažus mēnešus vēlāk ir izdots turpinājums Stolen Lives, bet pat ar visu to tas nešķiet labs tonis atstāt tik daudz kā neatbildēta. Seriālā taču viss jāatrisina vienas epizodes ietvaros, tad kādēļ šajā gadījumā jādara citādāk?

Mistisks Sindikāts, citplanētieši šeipšifteri, kloni un ar prāta kontroli nomākti cilvēki sektās (ģērbušies tumšos paltrakos); paralēlo pasauļu varbūtība, laika plūduma anomālijas un vēl daudz kā paranormāli mistiska sastopams X failu – Aukstajās lietās. Nedomāju, ka tērēšu ikmenēša kredītu, lai noklausītos turpinājumu uzreiz, bet pie atkārtotas iespējas noteikti noklausītos.

40938924

Tikmēr Feeding the Dragon, kuru ierunā pati autore Sharon Washington ir tāds kā atmiņu stāsts memuāra stilā par laika posmu, kad viņa ar vecākiem dzīvoja mazā dzīvoklīti lielas bibliotēkas augšējā stāvā – katra grāmatu mīļa sapnis.

Tikai pēcāk izlasīju Goodreads aprakstu, kurā teikts, ka Feeding the Dragon vispirms tapis kā vienas aktrises luga un tikai pēc tam pārlikta arī kā audiogrāmata. Šīs grāmatas gadījumā visvisādie skaņas efekti, autores dīvainās balss intonācijas un vēl šis tas kaitinošs pilnībā nešķita iederīgs ne tikai kā nonfiction darbam, bet arī puslīdz nopietnām atmiņām par bērnību. Varbūt mana kļūda, ka neizlasīju pirms tam, bet tik un tā, šis nav gadījums, kad viena mākslas veida pasniegšanas stils der arī citam. Radās arī iespaids, ka Feeding the Dragon ir tikai tāda kā viena vai divas nodaļas no iecerētas lielākas grāmatas un varbūt pat ir tendēta bērnu auditorijai.

Autore stāsta ne tikai par burvīgo iespēju pēc bibliotēkas darba laika ņemt un lasīt ko vien tīk, bet arī pieskaras citiem tematiem, kā tēva atkarība no alkohola vai mācīšanos prestižā skolā kopā ar bērniem no pārsvarā bagātām (un baltām) ģimenēm.

Gene Doucette – The Spaceship Next Door (Sorrow Falls #1) (Audio book)

27809678

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms trim gadiem dzīve mazajā Sorrow Falls (SF)pilsētiņā izmainījās uz neatgriešanos, kad tajā nolaidās citplanētiešu kosmosa kuģis. Dīvainākais, ka pa visu šo laiku no tā neviens nav izkāpis, tas nav izkustējies no ieņemtās vietas ne par mata tiesu, vai izdarījis jeb ko citu acīmredzamu, kā vien stāvējis uz vietas.

Tādēļ The Spaceship Next Door galvenajai varonei, no kuras POV piedzīvojam grāmatā notiekošo, 16 gadīgajai Annie Collins, šķiet, ka nekas dižs nemaz nav izmainījies par šiem trim gadiem. Tomēr SF jaunā ciemiņa žurnālista Edvarda ‘’Eda’’ Samervila negaidītā uzrašanās liecina par pretējo vai vismaz to, ka kuģa inaktivitātes posms nu ir cauri. Eda žurnālista nodarbošanās būtu liekama pēdiņās, jo patiesībā viņš ir valdības iesūtīts darbinieks ar uzdevumu klātienē novērtēt riskus un iespējamos rīcības scenārijus. Viņa nesagatavotība sev izvēlētajām aizsegam pilsētas iedzīvotāju acīs ir tik acīmredzams, ka visi tikai pieklājības pēc turpina izlikties.

Viņa un viņu iekš SF pazīst teju ikviens, savas zinātkāras, attapīgās, sarkasmīgās un visādā citādā ziņā daudzveidīgās iedabas dēļ, kura tā vien prasa uzzināt visu pēdējo un bāzt degunu gan kur vajadzīgs, gan kur ne, Annija sev pašsaprotamā veidā izmanās atrast vietu jauno pavērsienu epicentrā un līdzās Edam. Šo abu tēlu saspēli ir interesanti vērot. Labi, ka to vai grāmatu nesabojā koncentrēšanās uz lieku romantisko sižetu un visa spriedze ar un ap citplanētiešu kosmosa kuģi neieņem otrā plāna lomu. Vairāk šāda veida YA grāmatu; kaut arī par tādu drīzāk saucama tikai galvenās varones vecuma dēļ. Pēc Goodreads uzrādītā ir iznākusi vēl viena grāmatā Sorrow Falls sērijā, un ja ne tuvākajā laikā, tad nākotnes kaut kad lasāmo/klausāmo grāmatu sarakstā to noteikti ievietoju.

Craig Alanson – Trouble on Paradise (Expeditionary Force #3.5)

34670700

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trouble on Paradise iesākas ar paralēliem notikumiem sērijas trešajai grāmatai vēl pirms kāmjiem līdzīgie Ruhar uz Paradīzes planētu ir nosūtījuši kosmoskuģu armādu, lai to aizsargātu ar jaunu sparu, jo mākslīgais intelekts Skipijs viņiem mānīgi licis domāt, ka uz planētas ir izdevies atklāt senās rases Elder ļoti vērtīgos artefaktus. Kamēr neesmu noklausījies ceturto Black Ops grāmatu, varu tikai minēt, vai pēcāk notikušais arī norit vienlaikus ar to.

Skatpunkts uz notikušo netiek pasniegts tikai no cilvēku skatpunkta, bet arī gan no Ruhar, gan ķirzakām līdzīgajiem Kristang, un neviens no trim sugu POV nešķita izteikti vājāks, par katru bija zināma interese. Uz Paradīzes planētas iesprostoto cilvēku liktenis nav apskaužams. Informācija vai cita veida resursi no dzimtās Zemes planētas vairs nepienāk nemazākajā mērā un arī pirms tam tā nebija spīdoša, kas piespiedis UNEF nosūtītajiem karavīriem sadalīties divās pretējās nometnēs – tajā, kuri akli pieturās sākotnējām pavēlēm un par spīti visam joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces sabiedrotie (nosaukti par Keepers), un tajos, kuri tagad ir pārgājuši Ruhar pusē. Baumas un misinformētība plaukst ar katru dienu arvien vairāk.

Ja Keepers gadījums ir bezcerīgs, lai vai cik labi viņi censtos pārstāvēt Zemi un cilvēci, un nekas viņus neglābs, un, kaut arī Ruhar attieksme pret cilvēkiem ir labāka, tad bieži vien liela daļa kāmju tik un tā neslēpj nicinājumu pret primitīvajiem cilvēkiem; vismaz visi tādi nav un pat ir labvēlīgi noskaņoti.

Kaut arī man ir aizdomas, ka pēc šīs noveles sērijas #4 grāmatu derētu uzsākt uzreiz, tad cerēšu, ka arī ievērojot lielāku pauzi (gan pēc #3, gan pirms#4) tā labi noderēs atmiņu atsvaidzināšanai.v

A.G. Riddle – Departure (Audio book)

41014635

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Nick Stone un Harper Lane ir divi no lidmašīnas 305 pasažieriem, kuri vairākas stundas pēc pacelšanās no Ņujorkas attopas avarējuši kaut kur virs Anglijas. Kamēr viena daļa krīt panikā, abi divi un īpaši Niks uzņemas līderību, cenšoties iespēju robežās nomierināt izdzīvojušos, glābt glābjamo un cerēt uz drīzu palīdzības ierašanos. Bet, kad paiet vairāk nekā diennakts un joprojām neviens no ārpasaules nav uzradies, ne tikai minētajiem diviem pasažieriem rodas aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt ne tā, un ar to domājot vairāk par aviokatastrofu.

Hārpera avārijas brīdī ir spoku rakstniece, kura beidzot vēlas pati ar savu vārdu uz grāmatas vāka gūt atzinību, nevis aplaimot citus ar savu talantu, bet ir krustceļu/izvēles priekšā tādā ziņā, lai izvēlētos, kādu ceļu uzsākt. Vienīgais iemesls, kādēļ Hārpera lidojumā varēja baudīt pirmās klases ekstras, ir fakts, ka viņai ir izteikts piedāvāt rakstīt Titan foundation dibinātāja biogrāfiju. Šai organizācijai ir ārkārtīgi ambiciozi un pasauli izmainoši mērķi. Uz labo vai slikto pusi parādīs tikai laiks, bet rupors pozitīvas un populāras grāmatas vai potenciālu vēl citu grāmatu veidolā nekādīgi nekaitētu. Tajā paša laikā pavisam kas cits būtu izšķiršanās realizēt dzīvē ideju par SFF grāmatu sēriju, par kuru domas un idejas ir tikušas maltas gadiem ilgi.

Niks Stouns tikmēr ir bagāts investors, lielākoties jaunas start-up uz tehnoloģijām un programmatūrām vērstām kompānijām, kuras vēlāk var izdevīgi pārdot vai norakstīt ieguldīto naudu zaudējumos. Tas viss varētu šķist fantastiski, atliek tikai vairumā gadījumu likt likmi uz pareizo ideju, bet Nikam pēdējā laikā šāda dzīve vairs nesagādā dzīvesprieku, tā drīzāk šķiet arvien tukšāka un bezmērķīgāka. Kaut arī atšķirīgā profesija ir ļāvusi viņam neiestrēgt atpazīstamā tēva diplomāta ēnā (atšķirībā no daža laba cita dēla šajā grāmatā), tad šobrīd par spīti visam nekas vairs nesagādā tās emocijas, kādas šķietami pienāktos piedzīvot; kaut kam ir jāmainās.

Šīs grāmatas gadījumā tās duālā ierunāšana – Nicola Barber un Scott Aiello – nāca tai tikai par labu. Palīdzēja gan labāk saprast un atšķirt, kurš tēls kad runā, gan vieglāk tādejādi paturēt sīkākas detaļas atmiņā; ne vienmēr tam ir tāds efekts. Departure tēliem (ne visiem) ir tā laime ielūkoties nākotnē un novērtēt, kāda tā varētu izvērsties, vai viņi ir ar tādu apmierināti un nevēlētos neko izmainīt, pieņemot, protams, ka visu pēcāk spēj atcerēties. Savā ziņā interesanta spēlē ar tauriņa efekta ideju.

Dennis E. Taylor – We are Legion (We are Bob) (Bobiverse #1) (Audio book)

34554132

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jau kādu laiku We are Legion (We Are Bob) bija manīts zinātniskās fantastikas grāmatu rekomendāciju sadaļās, kādēļ vairs nenocietos, lai izmēģinātu pats, cik laba un vai vispār par tādu dēvējama ir šī grāmata. Vienkāršots vērtējums – viennozīmīgs ‘’Jā’’, varbūt lielā mērā pateicoties arī grāmatas ierunātājam Ray Porter.

Grāmatas galveno varoni Robertu ‘’Bobu’’ Johansonu vispirms iepazīstam mūsdienās, 21.gadsimtā, kā bagātu cilvēku, kurš, nesen pārdevis savu programmatūras kompāniju, ir visai liels sci-fi fans un visa kā cita nerd lietu cienītājs, prāto kur un kā varētu tālāk investēt un sevi nodarbināt. Kā arī tā starp citu, kaut arī netrūkst starp draugiem tādu, kuri uz to rauc degunu, Bobs ir nodrošinājies, ka viņa nāves gadījumā, kriogēna kompānija saglabās un uzglabās viņu tā, lai nākotnē Bobu varētu atdzīvināt. Interesantais pavērsiens seko brīdī, kad Bobs ‘’pamostas’’ nākotnē kā sevis digitalizēta versija, kam var sekot filozofiskais ekspedīcijas ceļš, lai izpētītu, ko nozīmē būt cilvēkam.

Nemazāk neparasta ir autora iedomātā nākotne, kurā gandrīz visas valstis ir konsolidējušās lielās supervarās un tādu individuālu, nacionālu valstu tikpat kā vairs nav. Šīm konglomerācijām vairāk rūp sacenšanās savā starpā un būt pārākai vienai par otru, nekā ikdienišķā vidusmēra cilvēka labklājība, patiesība labākajā gadījumā ir kaut kas otršķirīgs. Pat tik ļoti, ka reiz jau ir noticis ‘’neliels’’ kodolkarš, un tā vien šķiet, ka no jauna pievēršot acis sacīkstei par Visuma izpēti un iekarošanu, spriedze aug augumā no jauna. Katra lielvara grib būt pirmā un vienīgā, kura ar Von Neumann pašklonēties spējīgu zondi/robotu atklātu jaunas apdzīvojamas planētas, resursus un izkonkurētu pārējos no eksistences.

Ray Porter lieliski demonstrē Boba un vēlāk sekojošo kopiju personības šķautnes; ir jāseko līdzi, bet pie tāda nosacījuma vairs nejūk kurš Bobs ir kurš. Pats Bobs nav diez ko reliģiozs, kaut arī FAITH valsts (mūsdienu Ziemeļamerikas teritorijā), kam pieder Bobs un ir viņu ‘’atmodinājusi’’, ir iestrādājusi viņā dažādus drošības mehānismus, lai nodrošinātos, ka Bobs darbojas tikai FAITH interesēs, tas nekalpo kā nepārvarams šķērslis visas atlikušās cilvēces labā.

Ir visai loģiski, ja dažādajām Boba kopijām, veicot atšķirīgus uzdevumus dažādos Visuma nostūros, izveidojas sub-sižeti, kuri pilnībā vai gandrīz nemaz nav saistīti viens ar otru. Tas tikai vēl labāk ilustrē lielo kopainu un palīdz ticamības faktoram.

Varun Sayal – Time Crawlers

40540847

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Time Crawlers – sešu īso stāstu kolekcija, kuru laipni piekritu izlasīt, kad to saņēmu no autora e-pastā šī mēneša sākumā un citādāk diez vai būtu lasījis. Katram stāstam ir sava interesantā ideja, bet diemžēl nevarētu teikt, ka kāds no tiem izceltos pāri atlikušajiem pieciem vai paliktu kaut cik atmiņā. Neteiktu, ka būtu jānožēlo lasīšanā pavadītais laiks, bet neizjūtu pat vidusmēra patiku par grāmatu kopumā, un līdz sajūsmai par kādu no tiem vispār nerunājot. Atliek cerēt, ka turpinot rakstīt, ideju izpildījums uzlabosies – vismaz pēc Goodreads autora lapas nekas cits nav publicēts. Noteikti ir lasīti labāki īsie stāsti un to krājumi.

Eclipse – ir par pasauli, kurā varu bez ieročiem un izšautām lodēm, lāzeriem vai ko citu šaujamu, vai kādam diži protestējot, ir pārņēmuši citplanētieši no ceturtās dimensijas. Gandrīz ikviens viņus redz kā parastus cilvēkus, tādēļ Iefiltrēšanās praktiski visu valstu politiķu aprindās vai teroristiskajās organizācijas, vai kļūšana par slaveniem mūziķiem vai sportistiem tiem nav sagādājušas ne mazākās grūtības. Neviens no mūsu 3D būtņu ieročiem nespēj viņiem kaitēt, pat ja visi spētu redzēt cauri viņu cilvēku imitētajam izskatam, ir tikai viens drauds un tas nāk no Zemei tuvākās zvaigznes un tās vēja, kā arī aptumsumiem. Stāsts lika atcerēties par Flatland, kas zin, varbūt kalpojusi kā iedvesma.

Death by Crowd – vēsta par dārkveba šovu ar attiecīgo nosaukumu un tās radītāja saistīto plaukstošo kriptovalūtu. Viss ir pavisam vienkārši – teorētiski neārstējami slims cilvēks piesākās sadedzināties vēl dzīvam esot (nevar izslēgt, ka pieteikumu anketu filtru iztur arī kāds, kas mānās) un tuvinieki tad saņem ~75% no konkrētās epizodes ienākumiem.

Trešais krājuma stāstu Genie varētu apzīmēt kā grāmatas zemāko punktu. Nedaudz tizls stāsts par džungļos apmaldījušos puisi, kurš nejauši atrod džina lampu, bet iznieko sev piešķirtās trīs vēlēšanās un stāsts beidzas ar pilnībā neko. Interesantākais visā ir džinu izveidotie likumi un vēlmju ievēlēšanās noteikumi, bet uz +/- jokiem balstītais dialogs nepavisam nebija izdevies.

Ja jāizvēlas, tad tam sekoja favorīts no visiem sešiem stāstiem – titulstāsts Time Crawlers, kuru tādu padara tajā esošais sižeta pavērsiens/pārsteigums, kas paver iespēju debatēm par to, kurš varētu būt realitātes īstais variants, bet pēc idejas vēsta par 42,5 personu eksistenci, kuras vienlaikus ne tikai eksistē dažādos laikos, bet arī vienlaikus katra versija zina un var izmantot zināšanas un tehnoloģijas no tām visām.*

Kā priekšpēdējais ir The Cave – par uz kādas planētas alā iemitinājušos enerģijas radījumu, kas palēnām pieaug gan izmēros, gan apjomā un nenovēršami draud pasauli iznīcināt, kuru pašsaprotami tās iemītnieki nevēlas pieļaut. Draudus var novērst visai ātri un vienkārši, bet āķis vien tajā, ka Ģenerālim jāpiekrīt, ka viņa armija vairs neiekaros nevienu citu planētu un ārkārtīgi spēcīga telekinētiķe tad piekritīs darīt kaut ko lietas labā.

Un grāmatu noslēdz Nara-Astra. The Hell Weapon. Kaut arī neesmu nedz supervaroņu Green Arrow vai Hawkeye fans, tad šis stāsts ar tā ideju par ar bultās iekonstruētiem superieročiem, uzreiz lika iedomāties par abiem komiksu varoņiem.

********Apzināto maitekļu zona********

*Patiesība vai trakonama iemītnieka murgi!?

 

Firestarter by Stephen King UN Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3) by Wilkie Martin

Sakarā ar aizņemto darba nedēļu, paša izveidoto divu nedēļu kopsavilkuma grafiku, kā arī vēlmi uzrakstīt, kamēr grāmatas ir svaigi atmiņā, šajā rakstā īsi par divām grāmatām uzreiz.

******

233667

Stephen King – Firestarter

Čārlijai (pilnā vārdā Charlene; atkal šī kaitinošā vārda saīsināšana) jau kopš dzimšanas ir nācies saskarties ar briesmām gan pašai no sevis, gan trešajām ieinteresētajām pusēm savu pamatā pirokinētisko, bet arī citas ar prāta spēku saistītām spējām. Jau no mazotnes Čārlija ir tikusi pakļauta novērošanai, vajāšanai un objektifikācijai no slepenas valdības aģentūras, saukta par The Shop, kura iedomājas, ka viņu (alkatīgo) gala mērķi stāv pāri cilvēktiesībām un likumiem.

Grāmatas gaitā, kura pārsvarā ir no Čārlijas tēva Endija POV, lasītājs tiek iepazīstināts ar iemesliem, kuri pamudināja divus studentus iesaistīties neskaidras/nezināmas zāļu vielas eksperimentā, pretī saņemot 200 dolārus. Ir arī apakšnodaļas no The Shop aģentu un tās vadītāju skatpunkta, bet ir skaidri noprotams, kuri tēli ir labie un kuri ļaunie, tā teikt, ar kuriem būtu jājūt līdzi.

Atšķirībā no The Dead Zone šajā mentālās spējas tiek radītas nevis nejauši negadījumā, kuras izpaužas vēlāk dzīvē, bet tiek radītas apzināti un ļaunais elements politikā un aģentūru gaiteņos ir gatavi negaidītos rezultātus brutāli izmantot savā labā. Tajā pašā laikā līdzīgais, ka minēto spēju pielietošana, varbūt izņemot Čārliju, būtiski saīsina to lietotāju dzīves mūža garumu.

34356718

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3)

Inspektors Hobs, izjaukdams bankas zelta krātuves apzagšanu, vienā vakarā kļūst nelielu vietēja mēroga sensāciju gan TV ziņās, gan internetā pēc tam, kad kāds anonīmi ievieto video YouTube vietnē, kurā tas ticis nofilmēts. Un praktiski visa tālāk sekojošā grāmata lielā mērā mēģina tikt galā ar izraisīto domino efektu.

Hobs izmeklēšana zelta zādzības mēģinājuma lietā gandrīz noteikti norisinātos arī bez video eksistences, bet ne viņš, ne Endijs nevarētu paredzēt, ka tas varētu iedod jaunu dzirksti pazuduša ģeologa un akadēmiķa pazušanas lietā vai pavērst (nevēlamu) gaismu vietējo zelta raktuvju virzienā.

Pavisam cita rakstura ‘’zelta racēja’’ uzrodas uz Hobsa mājas sliekšņa tieši internetā ievietotā video dēļ, un tā ir Keitija, apgalvojot, ka ir Hobsa meita. Keitija pati līdz tam par Hobsa eksistenci pat nenojauta, bet māmiņa laipni pacenšas viņu pēc video noskatīšanās par to informēt. Keitijas uzvedība un maniere ārēji ir visai vīzdegunīga un mantas kāra, bet cik ļoti tas ir tikai šoks par negaidīto tēva figūru un cik ļoti patiesa mantkārībā, atliek uzzināt vien pašam izlasot vai noklausoties.

Tikmēr Endijs, kurš, neskaitot katrā grāmatas nosaukumā minēto inspektoru Hobsu un otrajā plānā esošo Mrs. Goodfellow un tagad arī suni Dregs, ir sērijas galvenā zvaigzne, joprojām aiz labās Hobsa sirds dzīvo viņa, joprojām ir bez kārtīga darba. Protams viņš pats sevi aizstāvētu ar piemēriem, kas palīdzējuši noķert vairākus krimināli noskaņotus personāžus, kaut arī dažreiz Endija palīdzība būtu jāieliek pēdiņās. Nereti Endijs ir paša drošībai un dzīvībai lielākais drauds. Jau atkārtošos no iepriekšējās grāmatas, ka Endijs ir labs humora zibens novedējs. Endijs vienkārši tāds ir un viņa neviltotās reakcijas un sekojošā rīcība gandrīz vienmēr izvēršas (traģi)komiski neveiksmīga.

 

Craig Alanson – Paradise (Expeditionary Force #3)

32723950

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Varētu domāt, ka Džo Bišops divreiz izglābjot Zemi un cilvēci (ar lielu mākslīgā intelekta Skipija un arī merry band of pirates komandas palīdzību), saņemtu lielāku pateicību, ka ašu paldies, pēc kā politiķi un visi, kam nav slinkums, vienā balsī sāk kritizēt lielā stresā pieņemtus mirkļa lēmumus, kā saka, pēc kara jau visi gudri.

Par Paradīzi sauc planētu, kur Apvienoto Nāciju/UN izveidotais kopīgais militārais spēks tika nosūtīts, lai no tās evakuētu Ruhar (kāmjiem līdzīgu rasi), kad vēl nebija pat mazāko šaubu, vai Kristang tik tiešām ir cilvēces sabiedrotie. Pašiem to nezinot tā tika ierauta gadsimtiem ilgušā un neskaitāmu zvaigžņu sistēmu plašā karā starp divām frakcijām. Daļēji kā par sodu UN sūta Džo Bišopu jaunā misijā, lai viņš uzzinātu, kāds ir uz Paradīzes iesprostoto cilvēku pašreizējais stāvoklis, un vai kaut ko nepieciešamības gadījumā ir iespējams izdarīt, lai to uzlabotu, bet vienmēr atceroties, ka tas nedrīkst vēlāk pakļaut riskam Zemi. Tikai saprotams ir pārsteigums, kad top skaidrs, ka Ruhar vēlas iemainīt Paradīzi un ka tas ir tikai laika jautājums, kad viņi vienosies ar Kirstang par atbilstošu maiņas darījumu. Vēl jo vairāk, nevienam nav noslēpums uz Paradīzes esošo cilvēku liktenis, kad Kirstang planētu atgūs.

Interesantu dinamiku tēlu attiecībās rada UN pierīkotā ‘’aukle’’ Džo, caur kuru jāsaskaņo visi kaut cik nozīmīgie lēmumi (praktiski gandrīz ikviens). Jauks jauns avots jokiem un humoram grāmatā papildus jau visiem ierastajiem līdz šim sērijā. Var vien vēl piebilst, ka attiecību sākums šai ‘’auklei’’ ar Skipiju nav no tiem gludākajiem.

Ar pašu Skipiju notiek pārmaiņas personībā, kā pats to atzīst privātā sarunā ar Džo vai citā mirklī drusku aizraujoties ar pielietoto spēku pret ienaidniekiem. Joprojām saglabājas viņa ‘’augstās domas’’ par cilvēku attīstības pakāpi un tās sasniegumiem, nav gala viņa mokām brīžos, kad kaut kas jānovienkāršo un jāizskaidro, bet vairs arī nevar apgalvot, ka Skipiju interesē tikai un vienīgi viņam līdzīgu MI un/vai senās Elders rases atrašana.

Paradise līdz pat pašām beigām notur interesi un spraigais sižets (+humors) neļauj nevienā brīdī ieslīgt garlaicībā; ir tikai interesanti kā Džo, Skipijis un pārējā komanda tiek pie rīcības plāna, lai Ruhar mainītos plāni attiecībā uz Paradīzes planētu.

Stephen King – The Dead Zone

11573

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negadījums vienā jaukā ziemas dienā, kad Džonijam Smitam pilnā ātrumā, spēlēdams hokeju, uztriecas daudz lielāks un smagāks jaunietis, iesēj Džonijā aizmetni. Reizēm Džoniju pārņem tādas kā priekšnojautas, bet pārdabiskās spējas pilnībā liek par sevī manīt pēc auto avārijas. Kāds varbūt arī priecātos par tādu spēju iegūšanu, bet Džonijs, domājams, piekristu un noteikti tā varētu spriest pēc citu reakcijas, ka tas drīzāk ir lāsts.

Iepriekšējo vakaru pirms ceļu satiksmes negadījuma, varētu apzīmēt kā labāko Džonija mūžā. Lieliski pavadīts vakars gadatirgū/atrakciju parkā ar tā brīža draudzeni Sāru, turklāt, iespējams par nelaimi, tieši pirms slēgšanas, ejot prom, kad jau visas citas būdiņas slēgtas, Džonijs šķiet izlieto veiksmi vairākus gadus uz priekšu un vairākas reizes pēc kārtas (tā teikt uncanny veidā) vinnē laimestu pēc Laimes Rata grieziena – kopā vairāk nekā $500. Kingam caur Sāras skatpunktu lieliski padodas uzburt baigu atmosfēru, kuru savādāk varētu izskaidrot pavisam vienkārši. Un ja jau veiksme paņemta uz kredītu, tad to nākas smagi atdot atpakaļ, piedzīvojot ne tikai minēto negadījumu, bet piedevām pēc tam komā pavadot 4,5 gadus.

Pamostoties no jauna, Džonija pasaulē viss ir mainījies līdz nepazīšanai, turklāt Sāra ir gan vīrs, gan dēls. Pats Džonijs arīdzan nav palicis neskarts un negadījums kalpo kā katalizators, ļaudams spējām pilnībā manifestēties. Reizēm pieskaroties cilvēkam vai priekšmetam, pastāv iespējamība, ka Džonijs par tiem spēs kaut ko ‘’saskatīt’’, ja cilvēku gadījumā parasti tā ir nākotne, tad priekšmetu ziņā – pagātne. Rezultātā Džonijs ātri vien tiek ierauts mediju un (pus)trako uzmanības lokā, kas nereti Džoniju piespiež norobežoties no sabiedrības; labi, ka vēl ir tādas atbalsta personas kā tēvs (un arī viens no ārstiem). Par nožēlu Džonijam, gandrīz ikviens notic Džonijam, kad jau ir par vēlu, bet pēc notikušā vēl ir gatavs viņu tajā apvainot.

The Dead Zone burvīgi izmanto pārdabiskā elementus, lai atspoguļotu patiesas emocijas. Lasītāja uzmanība ar vairākiem kulminācijas brīžiem un spriedzītes pieaugumu pirms tam, konstanti tiek turēta saspringumā, nav diži mierīgu posmu un arī beigas ir pieņemami loģiskas un pienāk īstajā mirklī.