Kieron Gillen, Salvador Larroca – The Shu-Torun War (Star Wars: Darth Vader #3) un End of Games (Star Wars: Darth Vader #4)

2811884729467582

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Gan trešajā The Shu-Torun War, gan ceturtajā End of Games Zvaigžņu karu Dārta Veidera sērijas krājumā, tās galvenais varonis turpina lavierēt starp personīgajām un Impērijas interesēm, kuras abos gadījumos par plašākai sabiedrībai un vienkāršajam indivīdam lielākoties par labām nenosauksi.

Trešā krājuma ievadā iekļautais Annual 1 stāsts vēsta par nosaukumā minētās planētas karaļnama tronī esošās personas maiņu, nodrošinot Impērijai pakļāvīgākas karalienes nokļūšanu tajā. Bet, kā jau tas būtu sagaidāms ne visi ir apmierināti par negaidīto pavērsienu. Tādi ir Rūdu baroni (planētas galvenie ienākumi nāk no dažādām raktuvēm), kuri, pateicoties pašu turībai, uzskata sevi par patieso spēku, kas finansē troni. Atliek tikai sagaidīt, kurš kuru pieliks pie vietas!

Ceturtajā krājumā lielāka uzmanība veltīta amatierei arheoloģei un izbijušai Dārta Veidera pakalpiņam – Dr. Aphra, kuras noderīguma termiņš viņa skatījumā ir iztecējis, kādēļ būtu pienācis laiks pielikt žēlastības pilnu punktu viņas eksistencei. Protams, pati Afra par to ir pilnīgi citās domās; kā labus atbalsta/otrā plāna tēlus jau kārtējo reizi varu pieminēt uz slepkavošanu un iznīcību tendētos androīdus Triple-Zero un BeeTee-One. Pa vidu visam tam pienāk arī cīņas kulminācija starp Dārtu Veideru un viņa nelabvēļiem starp kādreizējiem kolēģiem lielajā Impērijas militārajā mašinērijā. Lai izdzīvotu un virzītos uz augšu nākas būt cietsirdīgam un nežēlīgam!

Pa lielam notikumi krājuma ietvaros, šķiet, visai atrauti viens no otra un Zvaigžņu karu lielajā sērijā kā tādā, par spīti lielajam notikumu vides mērogam. Rodas vēlme pēc kā sarežģītāka un vairāk savstarpēji saistīta no viena Visuma vai Impērijas stūra līdz pat otram. Kā arī vēl joprojām neesmu apradis ar to, ka reti kurai (ja vispār) planētai nav vienota vienas valsts vai tai līdzīga struktūra.

Advertisements

Kieron Gillen, Salvador Larroca – Vader (Star Wars: Darth Vader #1) un Shadows and Secrets (Star Wars: Darth Vader #2)

2481981325861679

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Sev veltītā sērijā varam iepazīt Impērijas spēku visslavenākā ģenerāļa Dārta Veidera kā slepenības apzīmogotos piedzīvojumus, tā arī paša darbības, lai varētu rīkoties brīvāk un pēc sava prāta! Pēc katastrofālās neveiksmes saistībā ar Death Star Veiders cenšas atgūties un no jauna nostiprināt savu vietu imperatora labvēlības saulītē, jo varam būt droši, ka starp kolēģiem netrūkst tādu, kuri izbaudītu viņa krišanu nežēlastībā.

Vienlaikus visu pats protams izdarīt nav iespējams, kādēļ ir lieliski, ja pa rokai ir kāds uzticams (līdz zināmam brīdim), teiksim amatier-arheoloģe Dr. Aphra un viņas divi uz vardarbību un asinspirtīm tendētie androīdi Triple-Zero un BeeTee-One; notikumi rit vēl pirms sērijas ar Afru kā galveno varoni. Kopīgiem spēkiem turpinās nerimstošā cīņa pret nekaunīgajiem dumpinieku spēkiem, bet vienlaikus, bez savas reputācijas atjaunošanas, Veiders ir tikpat ieinteresēts noskaidrot ko vairāk par personu, kura vainojama pie Death Star iznīcināšanas.

Otrajā sērijas krājumā Veideram tiek norīkots jauns tāds kā uzraugs, šķiet imperatora uzticība vēl nav agrākajā līmenī, un šoreiz gan Veidera motivācija, gan pielietotās metodes, lai novestu uzcītīgo kolēģi pa nepareizu domu taku, ir vienlīdz izsmalcinātākās, tā arī rafinētākas un letālākas pret vieglākiem mērķiem, kuri vienkārši stāv viņa izdzīvošanas ceļā. Tāpatās redzam pirmo konfliktu starp Veideru un Afru, kad vien par mata tiesu viņai izdodas paildzināt savu noderību.

Ja par pirmo krājumu lielā mērā var teikt uzslavas par ilustrāciju stilu, tad otrajā acīs iekrita pārlieku redzamās atšķirības gan Afras sejas, gan arī kopējā viņas izskata attēlojumā pat tuvu esošos paneļos. Redzot, ka sērija sastāv vien no četriem krājumiem, ceru uz tikpat labiem krājumiem; kaut arī pēc šiem diviem krājumiem ir interesanti redzēt situācijas versiju no otras puses, neteiktu arī, ka manas simpātijas tagad būtu Impērijas pusē.

Jasper Fforde – First Among Sequels (Thursday Next #5) (Audio book)

27002

 Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Ir pagājuši 14 gadi kopš Ceturtdienai nācās piedalīties kriketa finālspēlē, lai novērstu literāra tēla plosīšanos fiziskajā pasaulē un centienus pārņemt pasaules varu. Šajos četrpadsmit gados SpecOps ir ticis oficiāli izformēts, vien tagad darbojoties oficiālas paklāju ierīkošanas firmas aizsegā, Ceturtdiena joprojām strādā uz pilnu jaudu, lai sargātu daiļliteratūras pasaules drošību un kārtību; pašai gan šķiet, ka vīrs neko nenojauš.

Dēlam Friday tagad ir jau 16, bet nepavisam neizskatās, ka šī Piektdienas versija atšķirībā no pilnīgi visām citām gatavojas tuvākajā laikā pievienoties LaikaSargiem/ChronoGuards (Laika policijai jeb bijušajai SpecOps12). Tuvojoties The End of Time, brīdim, kad visa ‘’tagadne’’ var pārstāt eksistēt, jo vēl nav atklāts, kad ir tikusi izgudrota laika mašīna (kuru darbina ‘’tagadnes’’ enerģija un cilvēku uzmanības/koncentrēšanās spējas), bet tas neattur to izmantot jau tagad ar retro-tehnoloģijas palīdzību; bailēs no tā, kas varētu notikt, ja līdz Laiku Beigām tomēr nokļūst, pirms tam to neuzzinot, pamatīgi ir satraucis minētās nodaļas augstās pozīcijās sēdošus vīrus, pat pašu Chrono dievu. Viņu plāns ir pārliecināt Ceturtdienu aizvietot viņas dēla versiju ar atbildīgāku, bet vai aiz tā tiešām slēpjas tikai nesavtīgi nodomi un domas par visas sabiedrības labklājību, vai arī alkatība un izdzīvošanas instinktu vadīti pārkāpj visus līdz šim pašu uzstādītos likumus? Tā ir tikai viena no daudzajām sižeta līnijām šīs grāmatas ietvaros!

Citu satraukuma vilni, šoreiz starp Jurisfiction (literāras pasaules Literatecs ekvivalents) darbiniekiem, izsauc nemitīgi krītošie lasītāju reitingi, īpaši jau attiecībā pret augošo realitātes TV šovu popularitāti, tādēļ dažam labam Jurisfiction aģentam dzimst ģeniāli absurda ideja pārveidot klasikas grāmatas par realitātes šoviem, vienlaikus cerot tādejādi kaut kādā veidā iztērēt uzkrāto budžeta stupidity komponenti (humoristiski absurdu ideju šajā sērijā netrūkst). Vienlaikus tik labi nesokas arīdzan ar jaunu aģentu apmācību, kādēļ īstajai Ceturtdienai nākas apmācīt divus izdomātus tēlus par nākamajiem aģentiem. Turklāt viņas nav nekādi šādi tādi tēli, bet gan Ceturtdiena 1 līdz 4 un Ceturtdiena 5 no īstajai Ceturtdienai veltītas grāmatu sērijas. Abas nevarētu būt vēl diametrālāk atšķirīgas, ja pirmo fascinē visa veida ieroči, ir pēc dabas agresīva un neieredz nekādu jūtināšanos, tad ar Ceturtdienu Pieci ir tieši otrādi – patīk viss jaukais un apburošais, mīl apskauties un nelamājas pat domās pie sevis. Kaut arī ne viena, ne otra simtprocentīgi neatspoguļo īstās Ceturtdienas personību, tomēr viņa spēj saskatīt daļu no sevis katrā.

Un noslēdzoši, kas tiek visai akcentēts First Among Sequels aprakstā, bet vairāk ir kā iestrāde sižetam turpmāk sērijā, jo grāmata noslēdzas bez atrisinājuma šinī jautājumā, ir par literārajā pasaulē brīvi klejojošu grāmatu sēriju sērijveida slepkavu :D, kam vienu no upuriem ir kļuvis slavenais Šerloks Holms.

Šeit vēl pavisam īss (un vecs) video, kurā autors īsi pastāsta gan par sēriju kopumā, gan konkrēti par sērijas piekto grāmatu.

Marissa Meyer – Winter (The Lunar Chronicles, #4)

13206900

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan

Manas pārdomas

Ar The Lunar Chronicles sērijas ceturto grāmatu Winter ir pienācis tas lielais brīdis, kad izšķiras Zemes un Mēness turpmākās attiecības. Vai nu uzvarēs ļaunie spēki un Levana sāks īstenot savus plānus iekarot visu Zemi ar tās resursiem un turpināt manipulēt ar pašas pavalstniekiem, vai arī triumfs tiks labajiem ar Sinderu priekšgalā.

Ja atceros pat ļoti izbaudām sērijas pirmo grāmatu Cinder un tikai par kripatu mazāk otro, tad trešās grāmatas galvenā varone viņai veltītajā grāmatā bija izteikti kaitinoša, kā arī mēģinājums attēlot ļauno Levanu no viņas skatupunkta, tādejādi padarot viņu simpātiskāku un attaisnojot viņas rīcību, jo ‘’ļauns’’ jau ir tavs pretinieks ne tu pats, līdz ar to Fairest nebija pārlieku izdevies. Sērija ar katru grāmatu kļūst ar vien vājāka un obligātā YA romantika aizvien kaitinošāka.

Dažubrīd varētu likties, ka attiecības starp četriem galveno pāru tēliem ir svarīgākas par turpmāko Zemes un Mēness iedzīvotāju likteņiem. Visa centrā ir Sindera jeb zudusī princese Selene, kuru vēl mazulim esot Levana uzskatīja par veiksmīgi nogalinātu, un Eastern Commonwealth imperators Kajs, kurš beidzot ir pakļāvies Levanas spiedienam viņu apprecēt apmaiņā pret solījumu pārtraukt uzbrukumus Zemei un iegūt zāles pret Zilā drudža slimību, bet arī Kajs nav pilnībā bezpalīdzīgs vai bez ietekmes, kaut arī tā ir nosacīta, un dod būtisku palīdzību Sinderai, lai viņa varētu veiksmīgi uzsākt revolūciju un sev pienākošās karalienes troņa atgūšanu.

Tāpatās liels lapaspušu apjoms tiek Skārletas un Vilka attiecībām, kurš reiz bija viens no Levanas īpaši modificētajiem kareivjiem (vai pareizāk būtu teikt izkropļoti mēness puiši) – groteski vilkiem pielīdzināti ķermeņi un līdz nepazīšanai(uz izteiktu agresiju un asinskāri tendētas) izmainītas personības; Kresai/Cress –tehnoloģiju guru apveltīta ar izcilām hakeres spējām – un pilotam kapteinim Thorne, kurš šķiet pavisam nejauši, pateicoties apstākļu sakritībai, ir ticis ierauts šo notikumu virpulī. Thorne tēls bija viens no labākajiem, viņa bērnišķīgie jociņi un humors ļāva kaut daļēji pacelt grāmatu un paglābt sēriju no pilnīga nose dive. Un visbeidzot princese Winter un draugs kopš bērnības un tagad viņas personīgais apsargs Jacin. Winter ir karalienes Levanas mirušās māsas meita, kuras skaistums ir acīmredzams par spīti visiem redzamai rētai tieši uz sejas. No citiem Mēness aristokrātiem un īpaši no savas tantes viņu atšķir brīvprātīgā atteikšanās izmantot Lunar spējas un manipulēt ar citu bioelektriskajiem impulsiem – vienalga kādas sekas tas atstātu uz pašas psihi.

Diemžēl mīnusu pie kā grāmatā varētu piekasīties ir vairāk par tās plusiem. Vispirms jau izteiktā paredzamība*, tālāk visai juceklīgas cīņas ainas, ko neskaidrāku padara nedefinēti ierobežojošie Lunar spēju izmantošanas faktori (vienā ainā tiek kontrolēti simti, citā kāds varonis ir pārāk nogurdināts pat priekš viena), **, un protams, jau manis pieminētā obligātā romantikas komponente, kas, ņemot vērā lielās bildes nopietno situāciju, vairāk kārt lika brīnīties par grāmatas tēlu prioritātēm.

Laikam atliek vien secināt, ka grāmatas šī žanra klasiskajos rāmjos nav vairs domātas man.

********Apzināto maitekļu zona********

*un happily ever after

**kā arī nereāli ātrā Sinderas revolūcija, plus pilnīgi visu labo tēlo izdzīvošana

Jasper Fforde – Something Rotten (Thursday Next #4) (Audio book)

26999

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Pēc aptuveni diviem daiļliteratūras pasaulē pavadītiem gadiem kā Jurisfiction aģentei Ceturtdiena jūtas, ka beidzot ir pienācis laiks atgriezties reālajā pasaulē un atpūsties no nemitīgas grāmatu sargāšanas to autoru iecerētajā formā, piemēram, neļaujot tēliem diktēt sižeta gaitu vai sakopjot neviļus klasiskā vesternā nokļuvušu citplanētiešu radīto haosu.

Bet ko tu! Tāda lieta kā atpūta bez amerikāņu kalniņiem pielīdzināmu notikumu virpuļa Ceturtdienas dzīvē nav iespējama, jo viņas prombūtne fiziskās realitātes literatūras policijas ekvivalentā SpecOps27 jeb Literatecs ir bijusi jūtama. Katrs ar ziņkārību jautā, kur gan viņa visu šo laiku ir pabijusi, un gandrīz jebkura versija patiesības vietā (pat pabūšana cietumā) izklausās krietni ticamāka.

Galvenais sižets ceturtajā Thursday Next sērijas grāmatā ir Anglijas kanclera Yorrick Kane, kurš starp citu patiesībā ir neviena nelasītas pašizdotas grāmatas tēls ar sapņiem uz ko vairāk, un viņa centieniem vispirms likumīgā ceļā kļūt par Anglijas diktatoru ar pasaules dominances iecerēm. Sabiedrības uzmanības novēršanai viņš izmanto ārējā ienaidnieka taktiku, par kuriem šoreiz lemts kļūt dāņiem, un tādejādi pasargāts nav pat vismazāk ievērojamie dāņu autoru un mākslinieku darbi.

Ceturtdienai līdzi arī kā atpūtas tā sevis jaunatklāšanas nolūkos ir devies literārais tēls Hamlets (dāņu princis), kas Something Rotten piešķir vēl vienu bagātu avotu sižetā iepītajiem jokiem un humoram, kas ir nemainīgā līmenī visas sērijas garumā. Bet paralēli lielajai un potenciālajai pasaules apokalipses sākumam, Ceturtdienas personīgajā dzīvē svarīgs uzdevums ir galu galā piespiest multinacionālo Goliath korporāciju ar nodomiem kļūt par multinacionālu reliģiju, lai izvairītos no viņiem negatīva pareģojuma (saistīti ar kancleru Joriku Keinu), piespiest reaktualizēt un atgriezt viņas laikā līnijā izdzēsto vīru Landen Parke-Laine. Par laimi abu kopdzīvei un attiecībām eksistē dzīvs pierādījums, dēls Piektdiena, kas nekādīgi neļauj par Landenu aizmirst, lai cik viegli tas nešķistu sērijas iepriekšējā grāmatā The Well of Lost Plots. Arī ar Goliath korporāciju var minēt autora veiksmīgi pielietoto humoru un absurdas situācijas, kad nolūkos uzlabot savu reputāciju un labot pagātnes nodarīto ļaunumu, viņi dibina Atvainošanos nodaļu, bet rezultātā lielākā daļa atvainojas viņiem.

Sērija, kuras grāmatas vēlams lasīt secīgi, bet pietiekoši nenopietnas, lai attīrītu lasīšanas garšas kārpiņas no literārāka rakstura darbiem.

Jason Aaron – Rebel Jail; Last Flight of the Harbinger and Yoda’s Secret War (Star Wars (2015) #3, #4 and #5)

2811884829467583

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Trešo Zvaigžņu Karu komiksu sērijas krājumu iesāk stāsts par dumpinieku spiegu Eneb Ray, iesūtītu starp ļaunajiem imperiālistiem uz Coruscant planētas, lai vienudien varētu atbrīvoties no netaisnīgi uzliktā jūga. Šis mazais Annual 1 stāsts šķita pat labāks par visu pārējo krājumu. Tajā Enebs ir kā ļaundaris, kurš cenšas ar skarbu demonstrējumu atvērt princese Leia acis, ka viņas kara metodes ir pārāk maigas attiecībā pret Impērijas atbildēm, ka tā turpinot dumpiniekiem nav cerību gūt uzvaru.

Bet kamēr princese Leia turpina turēties uz morāli augstākā ceļa, tikmēr izmanīgais pilots Hans Solo un jaunais, topošais džedajs Lūks Skaivolkers stiprina savstarpējo draudzību ar kopīgu darbošanos kontrabandas kurjera pakalpojumu nodrošināšanā, lai, nevienam lieki neuzzinot, izstrēbtu Solo ievārīto putru, t.i., atgūtu viņa kāršu spēlē nospēlēto nemiernieku naudu resursu iegādei.

Mazāk rūp Rebel Jail krājuma un ceturtā krājuma Last Flight Of The Harbinger sākumā turpinātais pagātnes stāsts par Obi-Wan Kenobi un Lūku jaunībā, bet pārējā krājuma stāsta sižetu varētu rezumēt kā lasītāju jau +/- iepazīto varoņu (Hana Solo, Lūka, Leia u.c.) trakais plāns par spīti visām grūtībām nolaupīt Impērijas kosmosa kuģi, lai ar to pārrautu dumpinieku simpatizējošas planētas blokādi.

Vēl gribētos piekasīties par ilustrāciju stilu abos šajos krājumos, īpaši attiecībā uz tēlu izskatu. Nebaudāms šķita ne pārlieku reālistiskais stils, mēģinot pilnībā imitēt filmās redzamos aktierus, nedz izteiktu animāciju/multeņu stilu, kur mērķauditorija vairāk ir pirmskolas vecuma bērni; ne šis, ne tas. Piedevām pietrūka kārtīgāka sižeta bez spraiga sižeta ainām un tēlu personību izaugsme.

32941122.jpg

 

Kaut cik nedaudz vispārējais krājums gan stāsta sižeta, gan ilustrāciju ziņā ir labāks sērijas piektajā krājumā Yoda’s Secret War, kas laikā un telpā sasaista ‘’tagadnes’’ Lūka Skaivolkera sevis izzināšanas un iekšējā džedaja atklāšanas meklējumus un vienu no visu laiku diženākā džedaja Yoda piedzīvoto uz planētas, kuru līdz iznīcības robežai ir novedis īpašu akmeņu ietekme ar spēku līdzīgu kā Force, un to kā mantas un varas kārais, baiļu un aizspriedumu pārņemtais cilvēks ir gandrīz vai iznīcinājis akmens milžus.

Ar simtprocentīgi labajiem un ļaunajiem tēliem (tikai balts un melns) var viegli nojaust reliģisko tematiku, kas kaut arī ir lielākoties patālu fona, bet tomēr var saskatīt tās pazīmes. Krājumu noslēdz neliels Annual 2 stāsts par izbijušu inženieri, kura necieš ne Impēriju, nedz dumpiniekus, jo kā vieni, tā otri sēj nāvi un iznīcību, kur vien tie parādās, bet apstākļu rezultātā viņas viedoklis vai vismaz lojalitātes šī stāsta laikā mainīsies…

John Scalzi – Questions for a Soldier (Old Man’s War #1.5) un The Ghost Brigades (Old Man’s War #2)

346685

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Pavisam īss stāsts, kurā sērijas pirmās grāmatas Old Man’s War galvenais varonis Džons Perijs atbild uz kolonistu/ciematniekus jautājumiem par sevi un viņa uzlaboto ķermeni, par attiecībām starp militāro CDF un kolonizatoriem, ka ne viss ir tik rožaini kā vieniem, tā otriem.

Kā manā gadījumā, kad pirmo grāmatu noklausījos 2015.gada janvāri un atzinu par labāko tajā gadā izlasīto, bet nez kāpēc neturpināju uzreiz ar nākamo, tad Questions for a Soldier noder par lielisku veidu kā iejusties atpakaļ The Old Man’s War pasaulē pirms ķerties klāt apjomā lielākai sērijas grāmatai.

239399

***

Koloniālie Aizsardzības Spēki (CDF) ir uzoduši nodevēju starp savējiem, zinātnieku Charles Boutin, un viņa bezprecedenta plānu, apvienot trīs citplanētiešu rases karam pret cilvēci. Kamēr divas no tām (Rraey un Eneshan) vēl nesenā vēsturē savstarpēji apmainījās ar militāriem uzbrukumiem, tad Obin citplanētiešu iesaistīšanas CDF vadībai ir pilnīgs pārsteigums.

Šādas alianses veiksmīga izveidošanās pavisam droši būtu, ja ne cilvēces beigu sākums, tad pavisam noteikti vairāki soļi atpakaļ Visuma apgūšanā un jaunu koloniju izveidošanā. Kaut ko tādu nedrīkst pieļaut, kādēļ tiek sperti vēl radikālāki soļi kā līdz šim. Ja Spoku brigādes karavīri jau paši par sevi varētu būt strīdīgs temats, kad pieauguša un modificēta indivīda ķermenī tiek ievietots jau mirušu cilvēku mikslis, tad radot Jared Dirac CDF sper soļus vēl neizpētītā teritorijā, jo Džareds ir pirmais mēģinājums pa tiešo pirms tam elektroniski saglabātu apziņu pēc vēlāka laika pārnest uz jaunu ķermeni. Ar šādiem paņēmieniem tad nu CDF cer atklāt visu kritisko informāciju Čārlzs, ko viņš varētu būt atklājies ienaidnieku spēkiem, bet, lai nebūtu garlaicīgi, viss nenorit tik raiti, kā dažiem labiem gribētos, un lielos vilcienos ar to arī aizsākas Old Man’s War sērijas otrā grāmata ar gandrīz pilnībā jaunu tēlu klāstu.

The Ghost Brigades specvienības kareivji kalpo kā uzskates objekts, lai tiktu izcelta tēma par brīvo gribu un izvēli. Bet ar Obin citplanētiešu rasi, kurus no parastiem insektveidīgajiem uz intelektuāli attīstītāku ceļu pacēla pagaidām vien šur tur pieminēti Consu (rase tik ļoti attīstīta, ka citas pat tuvumā nestāv), par saprātu, intelektu un kā tieši mēs to varam definēt. Kaut arī Obin ir valoda, ar kuru savstarpēji sazināties, un attīstīta ceļošana Visumā, bet Obin nebūt nejūtas pateicīgi Consu pār tādu dāvanu (drīzāk lāsts), jo tā vien šķiet, ka viņi rīkojušies nevis aiz labas sirds, bet vienkārši aiz ziņkārības – kas nu būs, jo Obin ir radīti bez jeb kādas kultūras, bez spējis apzināties sevi kā indivīdu, vai jeb kādām citām radošām izpausmēm. Un kā trešā lielā ideja, ir par to, vai mēs kā cilvēki salīdzinoši ar citiem citplanētiešiem neesam tie ‘’ļaunie’’, par cik Old Man’s War Visumā cilvēks ir vienīga rase, kura karo vai ir naidīgās attiecībās ar lielāko daļu parējām inteliģentajām rasēm.

Tikpat kontraversiāls temats, ja vien tas kļūtu plašākai sabiedrībai zināms, būtu par to, cik liela kontrole par informāciju ir CDF un cik patiesībā maz tiek citiem atklāts, lai tādejādi varētu vieglāk manipulēt ar plašām cilvēku masām gan uz dzimtās Zemes planētas, no kurienes iegūst jaunus kareivjus un kolonizatorus (arī jautājums, kas izraisa strīdus starp autora radītajiem tēliem), gan jau esošiem CDF kareivjiem. Kad par to uzzina lasītājs*, nav jābrīnās kādēļ tas Čārlzu pārliecina tā rīkoties.

The Ghost Brigades ir lieliska zinātniskās fantastikas kosmosa opera ar labām lielajām idejām, kuras tikai palielina lasītprieku un grāmatas lasāmību, nenogurdinot vai nesamulsinot pašu lasītāju.

********Apzināto maitekļu zona********

*Top plāni par visaptverošas citplanētiešu savienības izveidošanu, lai vairs nebūtu jākaro savā starpā par resursiem un planētām, bet CDF nav nekādīgi centusies tai pievienoties, pat ir ignorējusi uzaicinājumus no tās.

Jason Aaron – Skywalker Strikes (Star Wars (2015) #1) un Showdown on Smuggler’s Moon (Star Wars (2015) #2)

2471841625861677

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Kaut arī Lūks Skaivolkers ir viens no galvenajiem nemiernieku varoņiem DeathStar iznīcināšanā, kā arīdzan šī krājuma ietvaros, bet mentora Obi-Wan Kenobi puisi ir atstājis dziļās šaubās par savām prasmēm. Tas reizē viņu ieceļ Impērijas un Darth Vader uzmanības centrā ar mērķi iznīcināt potenciāli pēdējo eksistējošo džedaju, kā arī mudina pašu Lūku doties gandrīz jau zudušo džedaju relikviju un mācību meklējumos uz dzimto Coruscant planētu, kur briesmas uzglūn no katra stūra, un loģiski, ka spriedzes kāpināšanas nolūkos, Lūks tajās arī iekuļas.

Pavisam negribot par pretošanās kustības seju ir kļuvis arī pilots un kontrabandists Hans Solo, bet nez kāpēc par tādu nav kļuvis Čubaka – iespējams pie vainas ir daudziem nesaprotamā valoda un/vai ar Solo nesalīdzināmais izskata pievilcīgums, kādēļ par tādu nav kļuvis apmatojuma bagātais un visādi citādi no neiespējamām situācijām izkļūt spējīgais Hana palīgs. Ar Hanu vienā komandā ir ielikta arī princese Leia, kas paralēli ļauj viņu sižetā ievīt paredzamu dažu labu romantisko potenciālu; īpaši, kad pirmā krājumā beigās abus pārsteidz Hana profesijas kolēģe, kura turklāt pasludina sevi esam par viņa sievu. Protams, nekur tālu no šīs kompānijas nav arī androīdi C-3PO un R2-D2 (vēl viens tēls ar valodu, kuru citi saprot, bet ne lasītājs) – neslikti atbalsta tēli, kuru lielākais pienesums ir daža laba frāze ar mērķi uzjautrināt.

Salīdzinot ar pirms tam izlasītajiem Doctor Aphra pirmo krājumu un Darth Maul tēlam veltīto, tad šajā visaptverošais lielais sižets ir grandiozāks un līdz ar to varoņiem, kuri arī paši par sevi šķita labāki, nav jāmēģina piesegt tik lielus sižeta trūkumus un jādara kaut kas darīšanas pēc.

Var saprast iemeslu, kāpēc autori un Marvel izvēlējušies ilustrēt tēlus pēc aktieru līdzības no pirms tam uzņemtajām filmām; tas ļauj ātrāk aprast ar pasauli un varoņiem gan tādus, kas nav diži franšīzes fani (kā es), kā arī visticamāk ir drošs veids, kā nesaniknot tos, kuri sevi par tādiem uzskata un vēlas jau filmās iemīļotos tēlus redzēt tādus pašus arī komiksos.

Star Wars: Doctor Aphra, Vol.1: Aphra (Star Wars: Doctor Aphra #1) un Star Wars: Darth Maul – Son of Dathomir

3294113934958257.jpg

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel

Manas pārdomas

Dr. Aphra ir retu artefaktu medniece/arheoloģe, kura savu ikdienišķo iztiku un parādu atmaksu nopelna dienas beigās pārdodot vienalga kas vērtīgs arī nebūtu ticis atrasts par pēc iespējas augstāku summu. Viņu pavada divi visai slepkavnieciski noskaņoti androīdi Triple-Zero un BeeTee-One; vismaz viņu izteicieni un brīnumaina savaldība piešķīra zināmu daļu humora.

Vienas tādas veiksmīgas dienas noslēgumā Afra par nepatīkamu pārsteigumu sev atklāj, ka nezkāpēc viņai ir atņemta arheoloģes licence, kas nu liedz pārdot atrasto, bet tam par iemeslu izrādās pašas tēvs, kurš ir radījis un izmanto šo situāciju, lai piespiestu/pārliecinātu meitu palīdzēt viņam atrast mītiem apvīto Citadel of Rur, kura potenciāli glabā kā materiālus dārgumus, tā arī tikpat ko līdzvērtīgu attiecībā uz reiz zaudētām zināšanām. Jautājums ir tikai viens, vai atrastais tas tik tiešām būs tā vērts, lai riskētu atmodināt no guļas kaut ko aizmirstu…?

Personīgi neesmu ne Zvaigžņu Karu, nedz Star Trek. Tādēļ par tādu Doctor Aphra tēlu šajā Star Wars Visumā nemaz nebiju līdz šim dzirdējis. Vairāk uzmanības veltīts spraigām sižeta ainām, nekā tēliem, ko diemžēl var vēl vairāk teikt par manis nākošo izlasīto grafisko noveli – Star Wars: Darth Maul – Son of Dathomir.

Šajā (otrajā) stāstā uzsvars uz cīņas un action ainām ir likts vēl lielāks kā iepriekš minētajai, atstājot saturisku sižetu kaut kur pavisam tālā dibenplānā. Tēlu savstarpējās alianses dzimst un mirst gandrīz vai katrā lapaspusē, uzticēties (īpaši starp ļaundariem) nevar nevienam.

Ja vien pie vainas nav mana nezināšana, tad šeit tēli, pateicoties redzētajām filmām vai animācijām, bet arī tas diezin cik augstu kvantitatīvo vērtējumu pacelt nevar. Nebūtu vēl acij baudāmas ilustrācijas, tad jau vispār būtu pamatīga vilšanās. Kā vienu tā otru, varētu ieteikt tikai patiesam Zvaigžņu Karu fanam.

Joe Ducie – Lost Grace (The Reminiscent Exile #4)

35697407

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Bēdīgi slavenais Deklans Heils, kurš, būdams viens no atpazīstamākajiem Bruņiniekiem/Knights Infernal, gadu gaitā ir ieguvis ne vienu vien iesauku gan pateicoties savas ēnas neesamībai, gan tādu uzvaru dēļ, par kurām ir bijusi tik augsta cena, ka tikpat labi pārsvaru varētu būt guvis arī ienaidnieks. Sērijas ceturtajā grāmatā apokaliptiska mēroga katastrofa draud ne vien kādai Story Thread pasaulei, bet galvenokārt mūsu pašu True Earth, kuras notikumu epicentrā ir slepena, maz zināma pilsēta – Atlas Lexicon. Ir tikai viens, kam var lūgt palīdzību tik kritiskā brīdi, lai vienalga kā tiktu panākts vajadzīgais, un tas ir Deklans Heils!

Paralēli noris divas sižeta līnijas, katra savā ziņā varētu būt kā novele, bet pamīšus kopā veido īsu un vienlaikus izklaidējošu grāmatu. Viens no šiem sižetiem noris Atlantīdā desmit tūkstošus tālā pagātnē, kad agri vēl pirms visiem galvu reibinošajiem notikumiem sērijas pirmajās trijās grāmatās un kad vēl visi deviņi senie dievi jeb Everlasting ir dzīvi. Deklanam, protams, iešaujas prātā doma, ka varētu šo to izmainīt nākotnē, bet reizē apzinās, ka pastāv varbūtība, ka tieši tādēļ attīstīsies tāda notikumu gaita, nevis par spīti viņa darbībām. Kopā ar Deklanu ir viņa mūža mīlestība Tal Levy, kura vēl neapzinās kādi šausmīgi un drebuļus uzdzenoši pārbaudījumi Everlasting dēļ viņai vēl stāv priekšā.

Konkrēti Lost Grace grāmatas reizē uzmanības centrā ir Deklana un viņa sabiedroto, īpaši detektīves Annie Brie, spēkošanās ar Dread Ash. Tāpat vērā ņemamas ir Deklana attiecības ar citu seno dievu un abu bērna māti Emīliju Greisu jeb Fair Astoria. Sērijas lasītājs beidzot var gūt ieskatu abu pašā Deklana un Fair Astoria attiecību sākumā, kurā viena vai otra darbība un pateikts vārds kā tauriņveida efekts atsaucas vēlāk. Kas zin, ka tik pats Deklans nav pie vainas, kādēļ kad abi sastopas sērijas sākumā un Deklanam nav ne jausmas par nākotnes/pagātnes likstām, viņa izvēlas saukties tieši tā.

Grāmatas garums ir gan tās pluss, gan mīnuss. No vienas puses nav pārāk daudz iespēju lieki novirzīties liekās mini sižeta līnijās, bet tajā pašā laikā neradās iespaids par dižu tēlu iespaidu. Noslēdzoši jāpiebilst, ka beigu lielā pavērsiena potenciālo šoku krietni nomaitāja Deklana muļķīgā/dumjā rīcība, ņemot vērā līdz tam gūtos panākumus.