Warren Ellis, Declan Shalvey, Jordie Bellaire – Injection, Vol.1 and Vol.2 (Injection #1-2)

25787656.jpg29584610

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Piecu (dažādi pēc etniskās izcelsmes un ar atšķirīgu kultūru) cilvēku grupai, kur katrs ir apveltīts ar neparastu talantu, nosauktai par Cultural Cross-Contamination Unit jeb vienkārši CCCU reiz tika dots uzdevums ieslīgt prāta vētrā un padomāt par nākotni un tehnoloģiju attīstību. Beigu beigās viņi nonāk pie secinājuma, ka ne visai tālā nākotnē iestāsies garlaicīga stabilitāte ar ļoti lēnu vai vispār nekādu izaugsmi. Risinājums – dot mākslīgajam intelektam nelielu piešprici un apvienot to ar reāla cilvēka garu/spoku, cerot uz to labāko, ka kontrole pār to netiks izlaista no rokām! Uh, kā jau vienmēr, gribot to labāko, sanāk makten liela šmuce, kuru nu tagad gan kopīgiem spēkiem, gan katrs individuāli CCCU cenšas tikt galā.

No sākuma bija nedaudz neskaidri, kad ‘’tagadne’’ mijas ar atmiņu, jo atverot pirmā krājuma vāku, lasītājs uzreiz tiek iemests stāstā, un krājums pa lielam paiet reizē, lai iepazītos ar pasauli un tās varoņiem, un vienlaikus tas neļauj noplakt interesei par dīvaini intriģējošo un arīdzan drusku baiso Injection pasauli. Kā uz to šajā video norāda autors Warren Ellis, kam var piekrist, ka mēs faktiski dzīvojam zinātniskajā fantastikā, kur nopietni ziņu portāli publicē rakstus par zombiju zvaigznēm, un talantīgiem valodas meistariem atliek vien smelties ideju. : ) Zinātne apvienojumā ar pārdabisko visā tā krāšņumā arī mākslinieku

Otrais krājums principā seko līdzi detektīvam Vivek Headland (tā kā Šerloka Holmsa stilā, kurš saskata vissīkākās detaļas un likumsakarības), kuram dienā, kad klients ierodas sakarā ar pazudušu dēlu, no ierastā piegādātāja atsūta dēļa gaļas gabalu (bicepss, un starp citu pēc Viveka vārdiem ideāli sagatavots) ;traģiskāk, ka sieva mirusi nelaimes gadījumā vien sešas nedēļas pirms tam. Un sekojot pavedieniem pa pēdām, nav diži ko brīnīties, kad atklājas Injection pieliktais pirksts!

Cik var spriest pēc trešā krājuma vāka, tad sekojoši fokuss pāries uz Brigid Roth – guru visā, kas saistīts ar datoriem un elektroniku. Vēl no CCCU jāpiemin profesore Maria Kilbride, slepenā aģenta iemiesojums Simon Winters un ar burvju spējām sajaucamu Robin Morel, kura aspektā būtu interesanti uzzināt vairāk par The Otherworld un nešaubos redzēsim vairāk arī par viņa jauno darba vietu The Breaker’s Yard, kur līdz letālam notikumam strādājuši gan Robina māsa un māte, gan arī senči iepriekšējās paaudzēs. Šādu tradīciju Robins nedomā turpināt!

Advertisements

Stephen King – Under the Dome

6320534

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.

Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.

Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.

Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.

Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.

Peter F. Hamilton – Pandora’s Star (Commonwealth Saga #1)

 

Pan-49331-g Hamilton Pandoras Star

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan

Manas pārdomas

Ceļošana pa Visumu ar lielu un dārgu kosmosa kuģu palīdzību ir gandrīz piemirsta pagātnes padarīšana. Jau vairāk nekā trīs gadsimtu garumā tādam mērķim tiek izmantotas tārpejas, kuras viena mirklī ļauj nokļūt vajadzīgajā vietā. Bet visai domāšanai nākas mainīties, kad plašākajai Commonwealth sabiedrībai nepazīstams astronoms Dudley Bose ar salīdzinoši vienkāršu teleskopu atklāj un apstiprina fascinējošu fenomenu ap Dyson pair zvaigznēm (attiecīgi α un β), kas visās cilvēku apdzīvotajās pasaulēs kājām gaisā apgriezīs pilnīgi ikviena dzīvi. Un tā, ziņkārības dzīti un simtprocentīgi neapzinoties iespējamās sekas, tiek atvērta Pandoras lāde*!

Hamiltona radītā pasaule(s) ir ārkārtīgi plaša un bez pieminētās lielās sižeta līnijas ir tik cik uziet mazāku, un tikpat daudz interesantu ideju kā tādu. Šoreiz man lielais tēlu un skatpunktu skaits nesagādāja pārāk lielas grūtības, lai atcerētos kurš ir kurš, kā arī neprasījis neko drastiski saīsināt, kādēļ arī varbūt pamanījos izbaudīt grāmatu vairāk atšķirībā no šīm divām lasītājā (šeit un šeit); kaut gan var piekrist arī daļai no viņu kritikas.

pandora_s_star_characters_part_1_by_kernovy-d7foqgm

Diezgan nesaistīti un atsevišķi no pārējā stāsta noritēja Ozija, tārpeju tehnoloģijas līdzizgudrotājs kopā ar Nigel Sheldon**, neordināra elfu jeb Silfen izpēta. Abas sugas viena otru ciena un ņem vērā, bet apkārtējās vides uztvere un kultūra atšķiras tik radikāli, ka Silfen joprojām ir leģendām un mītiem apvīti. Ozijs cers laikus atrast Silfen mājas planētu vai vismaz pasauli, kur nonāk viņu pieaugušie indivīdi. Pa ceļam Ozijs iegūst divus neatsveramus palīgus un draugus – bāreņos palikušu puiku Orionu, jo vecāki reiz devušies pa Silfen ceļiem, viņu atstājuši un nav atgriezušies, un Tochee no nezināmas sugas ar mums cilvēkiem īpatnēju saziņas veidu. Kopā piedzīvotais visdažādākajos veidos izmaina viņu skatījumu uz notikumiem dzīvē un Visumā. Fascinējošs šķita gan ~Ice Citadel pasaule, gan ideja par Silfen ceļiem un tādas metodes ceļošanu telpā (un varbūt pat laikā), kas būtiski atšķiras no tārpejām.

Runājot par dzīvēm, būtu grēks nepieminēt atjaunošanās procedūru(rejuvination), kas, ja vien ir vēlēšanās un līdzekļi (liela daļa mazāk priviliģētu pat aizvada visu ‘’dzīvi’’, lai sapelnītu vajadzīgo), atļauj dzīvot mūžīgi. Turklāt atjaunošanās procedūru reizēs ir iespēja atbrīvoties no liekām un/vai nepatīkamām atmiņām, ko vēlies aizmirst; plus katrā cilvēkā eksistējošais ‘’atmiņu kristāls’’, kurš uzglabā visu pieredzēto, nāves gadījuma, ar nosacījumu, ka tas netiek bojāts, ļauj veikt re-life procedūru, kad, radot klonu, tiek radīts jauns ‘’tu’’. Vairākkārt grāmatas garumā tiek uzsvērts, kā šīs divas dzīvi pagarinošās iespējas laika gaitā ir izmainījušas cilvēku domāšanas viedu, veicinot lielāku savstarpējo sadarbību, neizvairoties no mantkārības un cīņas par varu, un militāru konfliktu izzušanu.

pandora_s_star_characters_part2_by_kernovy-d7fosh6.jpg

Paralēli zinātniskajai Dyson pair izzināšanai norit detektīves Paulas Maijo un terorista Adama Elvina jau vairāk kā simts gadu garumā ilgušais duelis/pakaļdzīšanās. Adams pārstāv Bredlija Džonsona radīto Guardians of Selfhood organizāciju, kuras mērķis ir beidzot atvērt cilvēcei acis par varas apcirkņos dziļi iefiltrējušos citplanētieti Starflyer un viņa mērķiem kaitēt cilvēces eksistencei. Lieki teikt, ka Adams sevi neuzskata nedz par ļaunu teroristu, nedz diži tic, kā gandrīz ikviens cits, ka tāds Starflyer reāli eksistē.

Noslēdzoši interesanti šķita arī divi mākslīgi intelekti un viņu loma notikumu attīstībā – cilvēku radītais SI, un kādas citas rases radītais kosmosa kuģis The High Angel, uz kura dažādos noslēgtos kupolos mīt cilvēkiem vēl nemaz nezināmas rases. Bet vēl fascinējošāk, ka vēl nekas nav zināms par to, kurš bija atbildīgs par sfēru radīšanu ap Dyson zvaigznēm!***

********Apzināto maitekļu zona********

*Nepieskaroties tēmai, ka visai aizdomīgā veidā sfēra, kura sev cauri laiž tikai gravitāciju un neko citu, pazūd tieši tad, kad Second Chance kosmosa kuģis ierodas to aplūkot klātienē, vēl baisāka ir inteliģentā dzīvības forma, konkrētāk MorningLightMountain, kas tādējādi tiek atbrīvota. Īsi tiek aprakstīts šīs sugas izaugsme līdz kosmosa kuģu būvei, kad citi dzīvnieki ir jau sena pagātne. Tā mērķis būt vienīgajai eksistējošajai dzīvībai visā plašajā Visumā un par cik Tas nesaskata tūlītēju draudu no citas puses, nepaliek cits notikumu attīstību scenārijs kā militārs konflikts ar Commonwealth

**Ja nepārprotu, vai nav tā, ka viņš jau prologā atklāj, ka viņš ir Starflyer?!

***Ja nu vienīgi tas nav Starflyer vai arī pilnībā neuztvēru kaut ko citu. :D

pandora_s_star_characters_part3_by_kernovy-d7fot6l

Jonathan Maberry – Patient Zero (Joe Ledger #1) (Audio book)

3993839

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džo Ledžers tiek iemests baseina dziļajā galā, viņam kā ar bomi tiek iebelzts pa galvu, kad līdz šim nedzirdēta DMS(Department of Military Science) aģentūra ar ļoti noslēpumaino Mr. Church priekšgalā rekrutē Džo bīstamākajam uzdevuma viņa karjerā – pasaules glābšana no potenciālas zombiju apokalipses. Bet tieši veids, kā DMS izvēlas atlasīt sev derīgos aģentus no, tā teikt, pelavām, ir tas brutālākais. Bez jebkādiem brīdinājumiem vai paskaidrojumiem Džo Ledžers nokļūst vienā telpā ar cilvēku(teroristu), kuru mazāk kā pirms 48stundam viņš jau vienreiz kā nogalināja. Acīmredzami ar pasauli kaut kas nav īsti riktīgi, ja tev nākas veikt kaut ko tādu atkārtoti…

Patient Zero pārsvarā norisinās no Džo skatpunkta un tikai īsi un fragmentāri dod ieskatu ļaundaru/teroristu nometnē. Varbūt lasot fizisku grāmatas eksemplāru būtu citādāk, bet šajā konkrētajā audio grāmatas ziņā labi, ka tā, jo ierunātājam, kuram citādi par visu romānu kopumā var novēlēt uzslavas, liels mīnuss bija identiskās balsis un intonācijas gan galvenajam labajam tēlam Džo, gan zombiju apokalipses finansētājam un vienkārši superbagātajam Sebastian Gault. Šeit skatāms video, kur autors pats raksturo savu varoni Džo Ledžeru. :)

Sebastians – multimiljonārs (ja ne pat miljardieris) un reizē arī plaši pazīstams labdarības projektu atbalstītājs tik ļoti pielūdz alkatīgo $ dievu, ka maz pamazām ir izperinājis. La realizētu mērķi nedaudz pabiedēt Amerikas Savienotās Valstis, izkaisīt pietiekoši daudz informācijas vakcīnas izveidi, lai tā pārsviestu savus milzu tēriņus no militārās nozares uz farmāciju. Atliek vien uzvest pietiekami draudīgu izrādi ar augstu ticamības pakāpi, bet tā, lai nepāršautu pār strīpu, un nauda varēs sākt ripot. Tomēr, kā par nelaimi, lai plāni kustētos uz priekšu, nākas piesaistīt reliģiskāk noskaņotus partnerus, kuriem ideoloģija ir spēcīgāka par materiālajām dziņām.

Ja neskaita Džo vadīto Echo komandu, tad no otrā plāna tēliem visintriģējošākais būtu jau pieminētais misters Church, kas, starp citu, nav pat viņa īstais uzvārds. Lai kam Džo vaicātu neviens īsti nezin, kas viņš ir, un kopā salasās vien leģendām līdzīgi stāsti un baumas, kā arī viņa spēja ietekmē augstos amatos esošas personas, ieskaitot valsts prezidentu, ir vērā ņemamas, kas noteikti prasa, lai azotē atrastos neviens viens paslēpts ‘’netīrs’’ vai vienkārši vērtīgs noslēpums.

Patient Zero ir spriedzes pilna! Grāmata, kurā katra nākamā sadursme ar zombijiem ir dramatiskāka par nākošo, un tā vien šķiet, ka nākamo nemaz nav lemts piedzīvot!

Joseph Fink, Jeffrey Cranor – It Devours! (Welcome to Night Vale novels #2)

34523006.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Perennial

Manas pārdomas

Night Vale ir visai neievērojama ASV mazpilsēta, kurā viss dīvainais, ko vien varam iedomāties un jebkura konspirācijas teorija var būt un ir daļa no tās neparasto iedzīvotāju ikdienas, kuru grāmatas formātā jau varējām nedaudz iepazīt gadu iepriekš ar Welcome to Night Vale. Pārliecināt kādu, kurš ir palicis dzīvs pēc bibliotēkas apmeklējuma, bez brīvas izvēles atzīst visu varenā Glow Cloud (all hail) spēku vai katru dienu ir spējīgs sadzīvot ar bezsejaino, veco kundzīti ( kura dzīvo katrā no mūsu mājām, bet nespēj sadūšoties, lai varam viņu skatīt pilnā apjomā, velns parāvis!), par tik acīmredzami neiespējama izdomājuma eksistenci kā kalni nav pat vērts. Labu veiksmi, ja nu kas…

Tieši mūsu (lasītāju) ‘’normālā’’ pasaule Night Vale iemītniekos varētu ieviest vislielākās bailes un šausmas. Starp tiem jau labu laiku ir Karloss – pats labākais, burvīgākais un skaistākais zinātnieks visā plašajā pasaulē. Jābrīdina gan, ka viņam jau ir dzīves biedrs – neviens cits, kā pilsētas radio moderators Sesils Pālmers. Kopš mirkļa, kad Karloss atgriezās pēc gada piespiedu prombūtnes (lai cik neticami tas izklausītos, jo pamest pilsētu ar jebkādu transportu ir praktiski neiespējami), viņš nav spējis aizmirst citpasaulē/otherworld pavadītos desmit gadus bez ūdens un pārtikas. (Kā to apliecinās Karlosa šībrīža galvenā asistente Nilanjana Sikdar, tad laika ritējums nav tik lineārs, kādu vairums no mums to piedzīvo.) Tādēļ kopīgiem spēkiem, bet lielākoties katrs pa savai metodei un par spīti pilsētas domes un noslēpumainās, bet vienlaikus draudīgās aģentūras pretestībai, viņi ķeras klāt mājas izpētei, kura izskatās, ka eksistē, jo ir taču pat ļoti loģiski, ja starp divām vienādām mājām eksistētu vēl viena, bet patiesībā tur nemaz neatrodas, lai noskaidrotu, kas no Citpasaules apdraud Night Vale eksistenci!

Nilanjanas, kura pilsētā ir nodzīvojusi tikai četrus gadus (vismaz viņai tā šķiet), un joprojām jūtas kā jaunpienācēja (nevainosim šeit draudzīgos un labu vēlošos ‘’Interloper!’’ izsaucienus), pieeja problēmsituācijas risinājuma meklējumos brīžiem visai tālu novirzās no striktajiem zinātnes principiem, kad reliģiskā kustība Joyous Congregation un tās Smaidošais Dievs (burtiski milzu daudzkājis no citpasaules) kļūst par galvenajiem aizdomās turamajiem.

Personīgi nebūtu ne mazāko iebildumu, ja papildus lieliskajam podkāstam (pa radio šonedēļ saklausīju drausmīgo latviskojumu aplāde) reizi gadā iznāktu arī grāmata. Pats labākais, ka gan pirms pirmās, gan šīs grāmatas lasīšanas vari nemaz nebūt dzirdējis, kas tā tāda Night Vale vispār ir, tomēr zināms konteksts, protams, nenāk par ļaunu. Kā arī It Devours!  un Welcome to Night Vale nav savā starpā saistītas, izņemot ar vietu un tēliem, tomēr gribētos teikt, ka mazāk pievēršoties pasaules uzbūvei un noteikumiem, ir vēl vairāk domāta podkāsta faniem.

Neliels video un audio ieskats grāmatā šeit un šeit.

The Home by Chris Stoesen un Mutation Z: The Ebola Zombies (Mutation Z #1) by Marilyn Peak

26176179

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Tā vien šķiet, ka lielākā daļa (post)apokaliptisko darbu aizmirst parādīt, kas notiek ar cilvēkiem, kuriem, piem., kā ar diabēta slimniekiem ir nepieciešams regulāri saņemt zāles vai ar vecāka gada gājuma ļaudīm sociālajos aprūpes namos, kuru ikdiena ir atkarība no citu aprūpes. Iespējams, viņi uzreiz tiek norakstīti pie upuriem, kurus nav pat vērts pieminēt.

Tikmēr The Home dod balsi un iespēju atspoguļot vienu no daudzajiem varbūtējiem notikumu scenārijiem, un visai nelielajā apjomā sniedz lasītājam bagātīgu gammu emociju.

***

23247491

Kad Emma Džonsone, brīvprātīgā no ASV, vēlas izdarīt labu, kādam palīdzot un pie reizes izraujoties no garlaicīgās ikdienas, viņa pat trakākajos murgos nebūtu varējusi iedomāties, kādas šausmas cēlā mērķa vārdā nāksies piedzīvot.

Otrs stāsts zombiju tematikai pieiet klāt krasi atšķirīgāk. Kā jau liecina darba apakšvirsrakstā iekļautās Ebolas slimības nosaukums, tad dzīvo miroņu izcelsme saistīta ar tās uzliesmojumu vairākās Āfrikas kontinenta valstīs, nu gluži kā mūsu realitātē, vienīgi vēl pavirpinot jautājumu – ja nu… Mutation Z atkal apspēlē domu, ka zombiju apokalipse nāk kā sods par visiem iedomājamiem un neiedomājamiem cilvēces grēkiem.

Kaut arī šis stāsts ir par kādām 20 lapaspusēm garāks, kopējais iespaids un sajūta, kas radās izlasot darbu, bija sliktāka nekā to iespēja The Home. Vai nu tas valodas stila dēļ, vai tādēļ, ka The Home vairāk parūpējās par atmosfēru un nepieskārās nemaz zombiju izcelsmes izskaidrošanai.

Jeremy Laszlo, Carlos Cara – Left Alive #1

22847458

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Charlie Duwain vienatnē ceļo pāri ASV vai vismaz pāri tam, kas no tās ir vēl atlicis. Vienīgais, kas Čārliju dienu no dienas vēl motivē vispār kaut ko darīt, ir cerība vēlreiz sastapt abas Floridā mācību dēļ mītošās meitas – Lexi un Val. Pārtikas un ūdens ir maz, briesmu no citiem, kuri to pašu mazumu ir gatavi atņemt ar spēku, uzglūn no katra tumšāka stūra, turklāt par kronis visam sāk vēl klīst baumas par zombijiem!

Viss sākās kā jau vienmēr, ar labiem nodomiem. Zinātnieku cerībām ar ģenētiski uzlabotu super-mēslojumu paātrināt augu un labības augšanas ātrumus, palielināt ražu skaitu un tādējādi atrisināt badu pasaulē bija pamatotas cerības. Diemžēl, labu gribot, ar labajiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli šajā gadījumā tiek pabeigts un sasniegts pilnā krāšņumā. Salīdzinoši ātri visā pasaulē izzūd jebkādi augi, augsne kļūst toksiska un neizmantojama, rezultātā aizsākas griezties nāvējošs un neapturams ritenis, atstājot katru cīnāmies par sevi.

Apstākļi kļūst tik traģiski, ka visniecīgākā varasiestāžu kontrole pār notiekošo pēc Lielās Panikas pazūd kā ar vieglu rokas mājienu, un ar to jau sākas zināmas ticamības problēmas. Pat ja arī pieņemam, ka tāda apstākļu kombinācija tik ātri liktu pagaist pat visniecīgākajai valsts ietekmei, tad vēl jocīgāk ir fakts, ka mūsu galvenais varonis, cilvēks parastais, ar simtprocentīgu pārliecību ir spējīgs pavēstīt pat par tik attāliem notikumiem kā Indija vai vēl sazin kur, kaut arī plašsaziņas līdzekļi kā tādi vairs neeksistē.

Pie Left Alive augošās mīnusu kaudzes vēl var pieskaitīt pašu Čārliju. Viņš nav varonis, kurš metīsies kādu glābt un uz krīzes fona pacelsies pāri citiem, lai tādējādi varētu viņam just līdzi, un pat ne sakarīgs un pat bik ļauns, bet šarmants antivaronis viņš nav. Čārlijs drīzāk aiz bailēm apdraudēt sevi noskatīsies, kā kādu nosit līdz nāvei vai slēpsies, kamēr norimst palīgā kliedzieni. Lai cik objektīvi būtu attaisnojumi, jo varbūt tiešām Čārlijs pats kļūtu par upuri, tas tomēr kaut kā viņu nepadara lapaspusēm pievilcīgu un neizmaina faktu, ka es no Čārlija drīzāk censtos turēties pa gabalu un neizvēlētos viņu par savu kompanjonu. Situāciju vēl sliktāku padara tas, ka Left Alive ir pilnībā no Čārlija skatpunkta.

Ar visu to rodas pārliecība, ka Čārlijs nejūtas nemaz tik diži sarūgtināts vai sagrauts, ceļojot vienatnē pa postapokaliptisko pasauli, kaut gan pats apgalvo pretējo.

Jasper Fforde – The Well of Lost Plots (Thursday Next #3) (Audio book)

27001

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HighBridge Audio

Manas pārdomas

Dzīve starp izdomātiem tēliem jaunajai un uzlecošajai Jurisfiction aģentūras zvaigznei Ceturdienai ne mirkli neļauj atvilkt elpu. Cīņa par varu un ietekmi tā noslogo viņas dienaskārtību, ka vīra Landen reaktualizācija, kuru no realitātes izdzēsa, izmainot kritisku pagātnes notikumu, Goliath ieroču firma, paliek otrajā plānā. Līdz brīdim, kad tam varēs pievērst pilnu uzmanību, svarīgākais ir pieveikt pašas prātā un atmiņā iestrēgušo pirmās grāmatas The Eyre Affair ļaundara radinieci, neaizmirst vīru un gaidāmā bērniņa tēvu kā tādu, laika rituma inertais spēks ir vērā ņemams. Šajā ziņā jāpiemin Ceturdienas šerpā vecmāmiņa, un, kamēr citi radinieki kā onkulis un uz trakā zinātnieka tipāžu tendētais Maikrofts ir kaut kur nozudis, Granny Next ir ļauts izpausties pilnā krāšņumā!

Daiļliteratūras pasauli ar vēja spārniem pārlido ziņa par jaunāko grāmatu formāta izgudrojumu UltraWord, kurai tās lobētāji devuši moto – ‘’The ultimate reading experience!’’. Pasakaini labumi tiek piesolīti ne tikai lasītāju pusei, kas, ja vien lasītāju skaits nav izteikti zems, liek jautāt par šīs pasaules iedzīvotāju kopskaitu, bet arī ikvienam tēlam sākot no maznozīmīgākajiem fona tēliem ar labi ja kādu sakāmo vai vienkāršu bērnu skaitāmpantu iemītniekiem un beidzot ar slavenāko klasiku galveno lomu varoņiem. Skaļāk par skaļu tiek skandēts, ka neviens netikšot atstāts novārtā.

Tomēr, kā to atklāj Ceturtdiena un viņas tiešā priekšniece Miss Havisham, ja kaut kas izklausās pārlieku labi, lai atbilstu patiesībai, der ieskatīties rūpīgāk un pārbaudīt vai tā tiešām ir. Trakākais, ka UltraWord izstrādātāji ir ieguldījuši pārāk daudz jaunās sistēmas izveidošanā, lai tagad bez ierunām tāpat vien atkāptos. Viņu skatījumā ieguvumi, no kuriem daudziem ir personīgs raksturs, krietni pārsniedz jebkādas nepilnības, kādēļ viņi nekautrējas rīkoties radikāli. ‘’Pa labam’’ uzpērkot atbalstu un atteikuma gadījumā arī sniegties slepkavību virzienā.

Par grāmatas galveno sižetu tas tā kā arī būtu +/- viss, bet pirms pielikt pēdējo punktu, gribētos pieminēt zudušo sižetu akai, kā varētu tulkot romāna nosaukumu. Kaut arī Ceturtdienai nav svešas nāves briesmas un pret viņu vērsti slepkavību mēģinājumi, jautrību uzlabo tādi kā Ceturdienas ‘’adoptēti’’ tēlu izejmateriāli jeb generics, dodama tiem (amizantus) vārdus Ibb un Obb (bet nevajadzētu pieņemt, ka tas ir akmenī iekalts :D), un apmācot viņus par katram cilvēkam pašsaprotamām lietām kā zemteksts un konteksts. Citādi kā interesanta ideja šķita pašu daiļliteratūras tēlu rīkotā ikgadējā balva. Vienīgais mīnuss, ka balsotāji šķiet ir smagi nosvērušies par labu klasiskām vai arī Jasper Fforde vienkārši nevēlējās sabērt tekstu ar pašizdomātiem ‘’svaigajiem izdevumiem’’ un neeksistējošiem autoriem.