Kevin J. Anderson – Of Fire and Night (The Saga of Seven Suns #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Beidzot pienācis cilvēces, Klejotāju klanu (galvenokārt) un Hanzas impērijas laiks dot pretriecienu haidrogu gāzes planētu iemītniekiem, kuru fanātiskās ieceres iznīcināt gan cilvēci, gan otru humanoīdo Ildiranas impēriju būs pierādījūšas par pārlieku ambicioziem plāniem.

Hanzas priekšsēdētajs Bazils Vinčeslavs turpina turēties pie varas un kontrolēt visu notiekošo, cik nu tas vien iespējams. Kā pats pierāda ar izteikumu grāmatas ietvaros, tad Priekšsēdētāja pozīcija un politiskā vara ir visa viņa dzīve, nekam citam nav ticis atvēlēts laiks. Tā nu iznācis, ka zaudējot šo varas posteni, nekam citam vairs nebūtu jēgas, kas labi izskaidro viņa brīžiem iracionālos lēmumus, kuru galvenie mērķi ir Klejotāju klani un Hanzas karalis un karaliene Pīters un Estara.

Bet lai cik saprotama nebūtu Vinčeslava motivācija, tad Pīters šādu rīcību turpinājumu nedrīskt pieļaut, kas galvenokārt, protams, nav viņa izdzīvošanas interesēs, bet vēl jo mazāk nāk par labu Hanzas izredzēm sakaut haidrogus. Jo lielāku laiku Vinčeslavs velta propagandas imidžam iedzīvotāju masas acīs un šķietami vieglāk sakaujiem kaitēkļiem un ienaidniekiem kā Klejotāju klani, mazāk uzmanības un domu spēku atstājot risinājumu meklēšanai pret haidrogiem.

Bet cerība ne mirkli nezūd, jo ne visiem ir tiek ierobežots skats uz notiekošo. Tur lieli nopelni, lai Hanza nebūtu sakauta līdz ar šīs grāmatas beigām, ja ne vēl ātrāk pienākas jau vairākkārt pieminētajiem Klejotāju klaniem, bet ne tik bieži vēl pieminētajiem viņu galvenajiem tēliem – līderi Cesca Peroni un viņas vīru Reynald. Kopīgiem spēkiem abi Klejotāji sniedz nenovērtājami milzīgu palīdzību ūdens elementa būtnēm Ventaliem un WorldForest intelekta mežam, bez kuru atbalsta haidrogi galu galā būtu pārāk ievērojams naidnieks. Tas viss par spīti citu centieniem, kuriem šķietami būtu jābūt vienā frontes pusē, viņus aizkavēt un sakaut.

Tikmēr Klikiss zudušās impērijas radītie roboti nebūt nesnauž. Viņi aktīvi, lai arī pārsvarā no aizkulisēm palīdz haidrogiem viņu genocīdiskajā karā pret Hanzas un Ildiranas impērijām. Bet šāda snaudoša pozīcija Of Fire and Night ietvaros mainās. Tā teikt, it kā cilvēcei jau tā nepietiktu ar potenciāli katastrofālām problēmām. Bet par laimi šīs The Saga of Seven Suns noslēgumā arī cilvēces pretiniekiem seko kāds negaidīts un nepatīkams pārsteigums.

Kevin J. Anderson – Scattered Suns (The Saga of Seven Suns #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Haidrogi turpina savu nosprausto karagājienu/genocīdu pret cilvēkiem, bet ar to vien viņiem nepietiek. Aiz mazas, šķietami niecīgas nesaprašanās ar Ildiranas Impēriju, ar kuras nelielu palīdzību tie reiz iznīcināja Klikis rasi, tie apņēmušies iznīcināt arīdzan otru humanoīdo rasi.

Sižeta uzmanība Scatterd Suns laikā tiek sadalīta vairākās frakcijās, veltot uzmanību gan Ildiranu mazītiņajam pilsoņu karam, pašreizējā Mage-Imperator Džoraha brālim cenšoties viņu gāzt, gan cilvēces Hanzas līgas impērijā, kurā Priekšsēdētāja Bazila Vinčeslava rīcībā pēdējā laikā kļūst bīstami iracionāla un neparedzama, gan Klejotāju (Roamer) klaniem, kuri kļuvuši par vienu no Bazila fokusa upuriem. Tā teikt, ja nav iespējams gūt vieglu un ātru uzvaru pār haidrogiem, tad propagandas vārdā ir nepieciešams cits teorētiski vieglāk sakaujams naidnieks.

Imperatora Džoraha arguments centieniem gāzt esošo valdnieku ir līdzīgs Bazila Vinčeslava rīcībai, ka viņa pieņemtie lēmumi drīzāk apdraud pavalstniekus un impēriju kā tādu, ka viņa virsvadībā cerība sakaut tik bīstamos haidrogus ir tikpat kā neeksistējoša. Turpinot domu gājienu līdzīgā gultnē, kaut arī vieglas vēja pūsmas par šādu rīcības virzienu pavīd vien uz šīs grāmatas beigām no Hanzas (marionetes) karaļa Pītera puses, ka iespējams nepieciešama Bazila slepkavība, lai novērstu lieku apdraudējumu miljoniem citu cilvēku. Šo salīdzīnoši līdz šim tik radikālo lēmumu pamudina Pītera sievas, ar kuru precības noorganizētas tīri politiski, bet kuru iemīlējis, negaidītā grūtniecība, kuru +/- trīs mēnešus izdevās noslēpt, bet nu vairs ne, bet tas neliedz Bazilam dot rīkojumu, ka jāveic aborts, bez mazākajām šaubām, ka viņa vārdam būtu jāklausa bez mazākās iebildes.

Lai arī haidrogi nemazina savu iecerēto posta darbu apjomus, tad sērijas ceturtajā grāmatā viņiem veltītais laiks ir salīdzinoši mazāks, vairāk pavadot laiku pie iepriekš minētājiem jautājumiem. Tikmēr tikpat iracionāls uz iznīcības un genocīda nospraustais ceļš ir Klikis robitiem, kuri apņēmušies ‘’atbrīvot’’ no verdzības visus cilvēces radītos robotus, tā teikt savus brāļus, un par šo pārkāpumu iznīcināt visus cilvēkus un Ildiran impērijai rūpīgi jāuzmanās, lai tāpat kā cilvēceu nekļūtu par ienaidnieku gan haidrogiem, gan klikis robotiem. Tomēr autors Kevins J. Andersons dod zināmu cerības stariņu elementālo rasu izskatā ar WorldForest īpašajiem mežiem un ūdens bāzes rasi Wentals. Lai arī varētu argumentēt, ka viņu spēju izskaidrojums ir gandrīz vai neeksistējošs un robežojas ar maģiju, tad nešaubos, ka tieši šie spēki arīdzan gūs atriebību pēc pašu zaudētā kara pret haidrogiem pirms tūkstošiem gadu.

Citādi Scattered Suns ir bijusi pagaidām labākā grāmata The Saga of Seven Suns ietvaros, ja neskaita ierastās lietas, kas man nepatīk zinātniskajā fantastikā kā tādā, kur tāltālā nākotnē varoņi atsaucas uz kādu kultūras fenomenu vai zvaigzni, kas zināma mums tagad, bet nepiemin neko salīdzinoši svaigāku no pašu laika. Un vēl šāds tāds sīkums, kas no autora puses prasītu lielāku uzmanību radītās pasaules uzbūves sīkākajām vēstures detaļām.

Kevin J. Anderson – Horizon Storms (The Saga of Seven Suns #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Karš starp trim lieliem spēkiem, kuriem cer pievienoties vēl vismaz viens (ventali), starp cilvēces Hanzas līgu un gāzveida hydrouges un starp cilvēkiem līdzīgajiem, bet visnotaļ atšķirīgo Ildiran impēriju un arīdzan haidrogiem. Tomēr pat divi nopietni lielizmēra pretinieki neliek haidrogiem satraukties vai atturēt viņus no paša galvenā mērķa iznīcināt pasauļu kokus, kuri spēj savā starpā sazināties, lai uz kuras planētas neatrastos.

Diemžēl vienotība ne Ildiranu, ne cilvēces pusē ir tā spēcīgākā pat šādos kritiski svarīgos apstākļos. Hanzā pie varas un troņa cenšas noturēties Priekšsēdētājs Bazils Vinčeslavs, kurš līdz šim arī pirms pašreizējā karaļa Pītera no aizkulisēm vadījis un kontrolējis visus pieņemtos lēmumus. Vien Pītera kandidāta izvēle šķiet bijusi pat pārāk laba. Ja iepriekšējo karali nekas diži neinteresēja un varēja viegli bīdīt un ietekmēt, tad Pīters turpina audzēt un parādīt mugurkaulu un spēju pieņemt paša lēmumus, kas nebūt nav Vinčeslavam pa prātam tik lielā mērā, ka līdzīgā manierē, kā atrada Pīteru, viņš no impērijas dzīlēm izvelk Danielu kā potenciālu Pītera aizvietotāju, ja nu nemierīgajos kara laikos ‘’kaut kas nelāgs notiktu’’.

Politiska nestabilitāte tiek parādīta arīdzan Ildiran impērijā. Kaut arī pirmais iespaids varētu būt, ka tik vērā ņemams naidnieks kā haidrogi varētu likt diviem ārēji līdzīgiem spēkiem apvienoties, tad tas būtu maldīgs priekšstats. Vēl jo vairāk problēmu Ildiranu pusē un it īpaši pašreizējam Mage-Imperator Jora’h rodas, kad cita spēcīgam un ietekmīgam politiskajam konkurentam un censonim uz imperatora sēdvietu nāk klajā neglaimojoši fakti par veidu kā Džorahs pēc iepriekšējā imperatora un tēva nāves pārņēmis varu.

Par spīti visam kā vieniem, tā otriem vispirms jāmēģina panākt vienotība pašu rindās, pirms var būt jebkāda cerība noturēties pret vai pat sakaut varenos haidrogus. Tajā pašā laikā neaizmirstot par Klikiss robotiem, kuriem arīdzan ir samaitāti cilvēcei un Ildiran impērijai nedraudzīgi plāni.

Kopumā pagaidām kompetenta, nesasteigta sci-fi sērija.

Kevin J. Anderson – A Forest of Stars (The Saga of Seven Suns #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Gāzveida vielu rases hydrogues atriebība pret cilvēci un arīdzan Ildrian rasi neaprobežojas vien ar ūdeņraža degvielas ehti ieguves turpmāku aizliegumu. Hydrogues skatījums uz nejaušo uzbrukumu ir galējas pārspilētības atbilde – par nodarīto cilvēce ir pelnījusi tikt iznīcināta līdz pēdējām indivīdam. Nosacīti maigākam viedoklim nepalīdz fakts, ka cilvēki ir ļāvuši no jauna izplatīties uz daudzum daudzām planētām kokiem, kuri spēj sazināties viens ar otru, kurus zaļie priesteri izmanto, lai ātri Hanzas impērijā apmainītos ar ziņām.

Kamēr frontē šķietami nekāda aizsardzības stratēģija un tehnoloģija nelīdz pret hydrogues uzbrukumiem, uz Zemes Hanzas marionetes karalim Pīteram sāk parādīties mugurukauls, lai izrādītu pretestību chairman Basil Wenceslas, kurš labprāt visu kontrolē no aizkulisēm. Visam, ko Pīters dara publiski, jābūt iepriekš grafikā iestrādātam, nekas, ko viņš saka publikai, nedrīkst nāk no Pītera paša prāta un mutes. Saspīlējums šajā frontē vien pieaug, kad Bazils liek apņemt sievu (politiska savienība), bet jaunajai sievai, kā ielekušai baseina dziļajā galā, jānorientējas, kas patiesībā notiek Hanzas varas gaiteņos.

A Forest of Stars iepazīstina ar divām jaunām citplanētiešu rasēm – uz uguns bāzes esošos faeros un ūdenī mītošos wentals. Kā vieni, tā otri reiz gana pasen paši cīnījušies karā ar hydrogues un novesti līdz gandrīz izmiršanas statusam. Interesatnākie no abiem vismaz sākontēji šķeit Ventali, kuri šķiet tiek atmodināti pavisam nejauši, kad viens no pētniekiem, arheologiem vēl nejaušāk atklāj veidu kā izmanotot zudušās Klikiss impērijas portālu sistēmu, kas pats par sevi ir monumentāls atklājums, ņemot vērā saspīlēto situāciju ar haidrogiem(?). Ventali vismaz tiek pasniegti kā viens liels orgranisms, kam pietiek tikt ielaistiem citā lielākā ūdenstilpnē, lai sāktu momentā vairoties, lai pavisam drīz jau varētu kalpot kā ‘’zaļās enerģijas’’ vairogs, kas palīdzētu kokiem izdzīvot haidrogu uzbrukumu pret tiem.

Diemžēl Priekšsēdētājs Bazils nemācās no kļūdām, vai arī izmisīga vēlme atrast vismaz kaut kādu atbildi pret haidrogiem piespiež ignorēt brīdinājuma signālus, kas nāk no Klikiss radīto robotu piedāvājuma kopēt viņu pašu tehnoloģiju, lai palīdzētu Hanzai radīt labākus un spēcīgākus militāros robotus, diži nepaskaidrojot iemeslus šādai pēkšņai labvēlībai. Un kā rāda no Klikiss robotu veltītajiem fragmentiem, tad būtu pavisam nopietns pamats, lai uzmanītos.

A Forest of Stars radījā krietni labāku iespaidu nekā kāds atmiņā ir palicis par sērijas pirmo romānu Hidden Empire.

Jonathan Maberry – The King of Plagues (Joe Ledger #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Septiņi karaļi, kurus vada par sevi nodēvēta dieviete (The Goddess~). Sērgu, mēru u.c. slimību karalis ir tikai viens no viņiem, vēl eksistē tādi kā Baiļu, Haosa, Zagļu u.c. Karaļi. Masīvs teroristu uzbrukums lielākajai Londonas slimnīcai piespiež Džo Ledžeru atgriezties Mr Church vadītajā DMS un atraut domas no sērām un zaudētās mīlestības.

Interesanti, kā par viņiem neizskanēja ne pušplēsta mājiena, kaut arī viņu kompānija it kā atbildīga par visvisādu karu, slimību izraisīšanu un izplatīšanos, kā HIV un AIDS, kā galvenais mērķis ir, laikus zinot, kas notiks, gūt miljardos mērāmu peļņu no akciju tirgiem. Attiecībā uz pirmo un otro grāmatu, laikam Dieviete un karaļi, to skaitā iepriekšējais King of Plagues (šīs grāmatas ietvaros par tādu kļūst jauns kadrs), būs bijuši ar mieru par notiekošo. Grāmatu ne gluži novecina, bet liek nojaust par tās sarasktīšanas laiku, Septiņu Karaļu koncetrēšanās uz Ebola vīrusu un tā modifikāciju straujākai un letālākai izplatīšanai.

Diemžēl viņiem krietni smagi nepaveicas, ka eksistē Mr.Church vadītā DMS un Džo Ledžers, kurš vada DMS labāko specvienības Echo komandu. Nebūtu Džo, kas zina, pasaule un cilvēce izdzīvošanas ziņā nebūtu tikusi tālāk par pirmās grāmatas Patient Zero notikumiem.

Prieks, ka viss pilnībā grāmatas gaitā negrozās par un ap Džo varenību ļaundaru nodomu apstādināšanā, kas izpaužas miera un atslodzes brīžos, kad uzmanību tiek pievērsta citu Echo komandas biedru tēlu apveltīšanai ar lielāku miesas kārtu, lai vēlāk atkal pievērstos aktīvas spriedzes darbībai.

Mr. Church joprojām paliek galvenokārt aizkulišu darbonis ar vajadzīgajiem kontaktiem visās iespējamās nozarēs, kas šķiet palēnām mainās un nebūtu slikti sākt iestarpināt pa druskai vairāk no viņa pagātnes un patiesās identitātes. Maziņš maiteklis, bet ne īsti, ja sērijā ir vēl vismaz 8 grāmatas – Kas zin, varbūt izdzīvojušie šīs grāmatas ļaundari, kuri pamanās izsprukt cauri sveikā, par savu galveno mērķi kādā no turpinājumiem, pakļaus tieši viņu.

Jonathan Maberry – The Dragon Factory (Joe Ledger #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Diemžēl briesmas Joe Ledger tēla pasaulei pirmajā grāmatā Patient Zero neizdevās pilnībā neitralizēt. Laiks rit uz priekšu, katra stunda, katra minūte ir no svara, lai paspētu neitralizēt kāda trakā Nacistiskās Vācijas laika iedvesmota plāna īstenošanu, lai iznīcinātu visas pārējas rases un ieceltu goda vietā baltos. Sekas pēc tam pie kājas, galvenais, ka iedomātais tronis nu būs viņa.

Arī metodes un līdzekļus, lai nodrošinātos, ka neviens viņam nepatraucētu ir plašas un tālu sniedzošas, kam par piemēru var minēt The Dragon Factory pašu sākumu, kurā caur šķietami ticamiem informācijas avotiem tiek izmantoti ASV viceprezidents un NSA aģentūra, lai censtos neitralizēt gan Džo, gan viņa pārstāvēto Department of Military Sciences (DMS).

Kamēr DMS vadītājs Mr. Church vairāk darbojas aizkulisēs, izmanto visus vajadzīgos un iespējamos kontaktus, lai reizē novērstu pasaules apokalipsi un mērķtiecīgu uzbrukumu viņa vadītajai aģentūrai, tikmēr Džo Ledžeram un viņa komandai tiešā kontaktā un personīgi jāsastop ļaunums, kas pārsit pušu pat ļaunākos murgus.

Pirmie ziediņi, ar kuriem nākas sastapties, ir ar ģenētisko modifikāciju saistīti un ar šo autors Jonathan Maberry ieslēdz pavisam aktīvu domāšanu. Lai finansētu nelegālās operācijas, lai gan ar šo aizrāvušies Mengela radītie identiskie dvīņi, ir nepieciešami lieli līdzekļi, kurus viņi gūst spēlējoties ar dažādiem vēl zinātniskās fantastikas pasaules līmeņa ģenētiku un mākslīgi radītiem organismiem. Par piemēru minot patiesus vienradžus vai (pagaidām vien planējošus) mazus pūķus, kurus melnajā tirgū pārdot naudīgiem un neskrupoloziem bagātniekiem, vai testosteronu bagātiem medniekiem dot nekur citur nesasniedzamu unikālu medību pieredzi.

Labs, interesants trilleris, kuru ik pa brīdim neuzkrītoši papildina galvenā tēla un kolēģes romantiski nenopietnie dialogi, bet nepaspēj pamirkšināt pat aci, kad sekundes pasaules gala pulksteņa atskaitē rit un ar visu nopietnību jāatgriežas pie darba.

Scott Sigler – The Rookie (Galactic Football League #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Quentin Barnes 19 gadīgs amerikāņu futbola supertalants 700 gadus tāltālā nākotnē ar trim dažāda ranga līgām un ntajām divīzijām starp tām. Savā miesta Purist nāciju līgā, kurā savā starpā atļauj sacensties vien cilvēku rasei un citiem citplanētiešiem tur pat kāju spert aizliegts, Kventins ir liela zivs mazā dīķī. Ja ir vajadzība un situācija to prasa, tad Kventins, kuram ir sapņi par spožu nākotni augstākajās Galactic Football līgās, ir spējīgs pašrocīgi uzvarēt spēli.

Sākuma punkts Kventina tēlam kā tādam, pēc kontrakta izpirkšanas un pārcelšānās no trešā uz otrā ranga līgu, ir zemu zems, izpaužas visa viņā iedzītās rasisma domāšana, ir gatavs paciest savus citu planētu rasu īpatņus un radījumus, galvenais ir uzvarēt, bet pat ar šādu attieksmi nav gana, ja starp komandas biedriem nav savstarpējas sapratnes gan uz laukuma, gan ārpus tā. Papildus tam Kventinam ar rūgtu (pie-)garšu ātri jāsaprot, ka spēles kvalitāte un temps ir krietni augstāks par ierasto, kur pat ar viņa pliku dabisko talantu var nebūt gana.

Šim sporta veidam galīgi nesekoju līdzi, protams, atpazīstu lielās zvaigznes, kuras tiek manītas ESPN rakstos u.c., bet citādi biežāk brīnos, kāpēc sportu, kurā pārliecinoši spēles laiks tiek pavadīts ‘’bumbai’’ (olai) atrodoties rokās tiek saukts par futbolu. Par cik, katra sporta tēmas grāmata, filma utml. ir ar paredzamu iznākumu par labu galvenā varoņa komandai, pirms kura saprotami ir dramatisks kritums, lai pēc tam sasniegtā uzvara būtu vēl spožāka. Ne tikai autoram Skotam Sigleram NFL sci-fi pasauli izdodas labi pasniegt, bet arī Kventina tēla izaugsme, saprotot kādā aizspriedumu pilnā mucā audzis, ir pietiekama, jo līdz tam kā varonis Kventins ir pat ļoti nepatīkams. Personīgi sliktākajā gadījuma būtu vēl gatavs, ka tāds viņš paliek gandrīz līdz pašām grāmatas beigām, lai pozitīvas pārmaiņas sāktos ar sērijas turpinājumu, bet tad gan negribētos turpināt ar tik negatīvu galveno varoni.

The Reckoners #2-3

#2 – Firefight

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Viegla rakstura fantāzija, bet ne bez augstāk likmēm, kura drusku velk uz labu YA iezīmju pusi, ko varētu arī sagaidīt no augsta kalibra autora kā Sandersona.

Pēc Epic spēju apveltītā un viņa tēva slepkavas Steelheart nogalināšanas, Deividam ir jāatrod jauns dzīves virsmērķis, ir jāsaprot līdz kaulam, kādēļ turpināt medīt Episkos un vai visi pēc viena mēra ir tikai sliktie vai tomēr var atrast pelēkā toņu gradācijas.

Varētu teikt, ka jau no paša sākuma atbilde sliecas “Nē” virzienā, it īpaši, ja pretošanās kustības līderis Prof  pats ir episku spēju apveltīts. Tomēr, kā paša Prof šaubas un izteikumi par savām spējām turēties pretim to koruptīvajai ietekmei, lai neizpaustu šo dominanci pār parastajiem mirstīgajiem tos nogalinot pa labi un pa kreisi, kuri kā Reckoners pretinieku netrūkst arī sērijas otrajā Firefight grāmatā.

To pašu gan nevar teikt par 19gadīgā Deivida pārliecību gan par Prof rakstura noturību, gan Meganas (galvenā romatniskā interese Deividam) jeb Firefight spēju būt labai Episkajai. Viņam pasaules ideāls, kurā Episko spēju apveltītie ir supervaroņi nevis ļaundari nav kaut kas tāls un neaizsniedzams. Pavisam noteikti šādai cerībai nav pilnīgi nekādas saistības ar romantiskām jūtām pret minēto Meganas tēlu.

Ir daži mirkļi, kad Sandersons pietuvojas bīstami tuvu klišejiski sliktai YA robežai, bet nevienā no tiem tā netiek pārkāpta. To palīdz novērst kā par tiem pārākas asa sižeta cīņu ainas ar futūrisku tehnoloģiju un fantastisku superspēju kombināciju, tā arī baudāma proza viscaur grāmatai.

***

#3 – Calamity

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Cienījami labs fantāzijas triloģijas noslēgums un kaut arī neviena no triloģijas grāmata neliek krist izmisumā, tad šaubos, vai drīzākajā laikā lasīšu vēlāk iznākušo Lux turpinājumu.

Pēc iepriekšējās grāmtas Firefight notikumiem, zaudējot dārgo Reckoner pretošanās kustības līderi Prof viņa superspēju pārpules dēļ, kad pārsvaru viņā atkal iegūst tumšo un slikto iezīmju dziņas, par jauno defaulta līderi kļūst Deivids. Lai gan Deivids ir viens no jaunākajiem biedriem, tad nevar noliegt acīmredzamās līdera dotības, spēju bez draudiem pārliecināt pārējos par viņa rīcības plāna nepieciešamību un pareizību. Reti kuram, ja vispār, no citiem Reckoners biedriem ir tikpat liela uzņēmība

Milzt kulminācijas punkts kā starp atlikušajiem Reckoners un viņu izbijušo līderi, tā arīdzan, sižetam attīstoties, starp Deividu un visu Episko spēju apveltīto radītāju Calamity, kura sarkanā un zvaigznei līdzīgā gaisma ir dienišķs atgādinājums notikumam, kas neatgriezeniski reiz izmainījis pasaules notikumu gaitu. Interesants sižeta aspekts, kas no tāda starp citu mazākas nozīmes sižeta līnijas līdz triloģijas beigām iegūst centrālāku nozīmi.

Kā jau tas piederas YA tipa stāstam, tad būtisku sižeta proporciju sastāda Deivida romantiskās attiecības ar episko Meganu un visa tam pavadošā drāma viņas spēju dēļ. Reckoners sērija atzīmējama kā viens no labajiem YA piemēriem, kurā autoram izdodas neiestigt tik kārdinošajos klišeju slazdos un neļaut šim aspektam pārņemt savā varā visu grāmatu.

Bailes un fobija, to izraisošie faktori – viens no centrālajiem tematiem triloģijas noslēdzošajā grāmatā. Ne tik vien ieskatīšanās bailēm tieši acīs, bet apzināta to pārvarēšana, lai pēc tam tām pār tevi vairs nebūtu tik liela ietekme.

The Murderbot Diaries #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

#1All Systems Red

Zinātnieku izpētes misija uz potenciālas eksoplanētas un un starp viņiem galvenais varonis robots, kas sauc sevi par Murderbot, drošības/aizsardzības robots, kas spēj sevi apzināties līdz tādai pakāpei, ka ar nolūku slēpj šo un to no oficiālās programmatūras paša ķermenī, domā līdzi un neseko akli un strikti vien ieprogrammētajiem noteikumiem.

Kad no kaimiņu zinātniskās nometnes pazūd jebkāda veida signāls, un tur pašiem ierodoties top skaidrs, ka kaut kas kritiski ir nogājis greizi, zinātniekiem, kuri noteikumu spiesti nolīguši Murderbot, jāpārvar iniciālais instinkts neuzticēties viņa tipa robotam. Jo kāds ir nežēlīgi uzbrucis viņu kolēģiem, cenšoties kaut ko noslēpt un, to darot, vainu uzvelt Kompānijai.

Kā neliela mēroga un sižetiski maz komplicēta sci-fi novelei All Systems Red gan izveidoto tēlu, gan prozas ziņā nav ne vainas, tomēr vismaz pēc sērijas pirmās grāmatas vēl nesaskatu to sajūsmas apjomu, ko esmu dzirdējis par šo sēriju.

#2Artificial Condition

Solis labākā virzienā pavisam noteikti. Ja All Systems Red atstāja vairāk prologa iespaidu, tad Aritificial Condition Murderbot tēlam jau ir krietni saistošāks piedzīvojums.

Galvenais sižets noveles ietvaros saistīts ar Murderbot pamatmērķi, noskaidrot visas apstākļu detaļas viņa reiz pastrādātam slaktiņam, kad atskatoties ir skaidrs, ka programmas sagājušas uz īso un pamatīga error rezultātā dzīvību zaudē personu grupa, kuri nolīguši Murderbot.

Bet lai to noskaidrotu, ir nepieciešams mērot garu ceļu starpzvaigžņu telpā, kas patvaļīgam robotam nav nekāds vieglais darbiņš, pat ja aizsega nolūkos Murderbot piesakās apsardzes “sludinājumam”. Tādēļ lieti noder necerēta palīdzība un nosacīta draudzība ar kravas/pasažieru kuģa mākslīgo intelektu ART. Atšķirīgi koncepti par palīdzēšu cilvēkiem, par pašapzināšanos un citiem robotiem jauniem konceptiem

Muderbot saskarsme un attiecību izveidošanās gan ar viņa klientiem/apsargājamajiem, iesaistīšanās viņu likstas risināšanā, gan ar ART izvērtās jūtami interesantāk par Murderbot personīgo mērķi.

#3 – Rogue Protocol

Ar Rogue Protocol sērija šķiet atgriežamies atpakaļ pie ierastas vidusmēra sci-fi izpildījuma.

Misija, kurā cita lielas korporācijas apbižota grupa nolīgst Murderbot, lai tas viņiem palīdzētu, kurš savukārt atkal izliekas par kiborgu/augmentētu cilvēku, lai nepievērstu lieku uzmanību viņa kā robota patvaļīgās brīvības statusam.

Prieks, ka autorei ir tik liela mēroga panākumi ar šo tēlu un sēriju, kas viņai nodrošinājis rakstnieces karjeru bez lieliem uztraukumiem par ienākumiem, bet šaubos, vai būšu pieskaitāms sērijas faniem.

#4Exit Strategy

Prieks, ka novērojams galvenā tēla Murderbot izaugsme un arī taustāmāks, saistošāks sēriju caurvijošais sižets. Vien žēl, ka nepieciešams tikt līdz sērijas ceturtajai grāmatai Exit Strategy, lai tas taptu jūtams.

Interesanti, ka šīs sērijas gadījumā labākas šķitušas otrā un ceturtā grāmata, atšķirībā no citām sērijām, kad pirmā grāmata sērijā patīkamāk pārsteidz, kad vēl viss ir jauns un autoram ir iespējams izvērsties un pārsteigt ar pasaules uzbūvi.

Idejas apspēlēšanā par robotu un mākslīgo intelektu tiesībām uz pašnoteikšanos un līdzvērtīgām tiesībām kā cilvēkiem sērija nepiedāvā neko iepriekš neredzētu.

Brom – Lost Gods UN Jeremy Robinson – Island 731 (Nemesis Saga #0)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Zaudēta ģimene, jo pats tiec nogalināts, un šoku šoks, ka slepkava skaitās tava vecmāmiņa Lilita, bet patiesībā ir gadu simtiem veca ragana/dēmons, kas enerģiju dzīvei virs Zemes gūst no pašas bērnu atvasēm.

Pamata Lost Gods sižetu aizņem galvenā varoņa Chet Moran piedzīvojumi Šķīstītavā, kas domājams šķitīs interesantāki, ja pats esi reliģisks un tici kaut kam tālākam pēc mirstīgā ķermeņa nāves. Čets sastop dažnedažādus kādreiz pielūgtus, bet tagad aizmirstus dievus un tiek ierauts viņu cīņā pret Green Coats, parastu dvēseļu izveidota militāra apvienība, kuras mērķis ir gāzt  visus dievus, lielus un mazus, kuri senos laikos uzkundzējušies cilvēcei un turpina to darīt pēcnāves dzivē. Tas viss it kā brīvības vārdā, vienīgi, ka Zaļo Mēteļu līderi, citiem nezinot, sadarbojas ar dēmoniem, kuri nodrošina pret dieviem efektīvus ieročus.

Un pa vidu visam tam ir Čets Morans, kura paša virsmērķis ir vismaz uz brīdī atgriezties pie dzīvajiem, lai mēģinātu izglābt sievu un mazuli no nāvējoši dzelžainā vecmāmiņas tvēriena. Ik pa brīdīm ir arī pa kādam fragmentam no Četa sievas perspektīvas un viņas drūmajiem apstākļiem, kas palīdzēja grāmatu padarīt drusku saistošāku, bet centieni nepietiekami, lai paceltu to augstāk par vidēji ok, ko pieļauju pamaina, ja tiek lasīta grāmata ar ilustrācijām. Diemžēl uzmanību un fokusu no galvenās sižeta līnijas novērš un aizēno daudzie papildus blakus sižeti, no kuriem dažu labu varētu izņemt un kopējais stāsts nezaudētu.

Īpatnējs koncepts par eksistenci Šķīstītavā, par resursu esamību un piejamību, kas vairs nešķita kā pārejās posms dvēselēm, bet vairāk kā papildus lokācija līdzīgāka Ellei, ņemot vērā skarbos apstākļus, lai ‘’izdzīvotu’’. Papildus tam neizpratu, kāpēc varoņi šajā Šķīstītava vispār vēl asiņo un piedzīvo vēl citus fizioloģiskus pēcnāves brīnumus, ja viņi skaitās miruši un apzinās to.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Galvenais tēls Mark Hawkins, izbijis parka reindžeris, tagad viens no Magellan kuģa zinātniskās izpētes komandas dalībniekiem, kuri devušies tālu Klusajā okeānā, lai pētītu Great Pacific Garbage Patch, kas apjoma ziņā lielāks par dažu labu reālu salu. Par nožēlu gan Markam, gan viņa kolēģiem, tomēr ne visiem, jo starp tiem ir dažs labs nodevējs, ir tā laime uzdurties burtiski noslēpumu miglā turētai salai, jo uz kartes tāda neeksistē, kuras tumšā pagātne aizsākas Otrā pasaules kara laikā Japānas virsvadībā, bet tagad to pārņēmuši citi itkā draudzīgāki spēki.

Himeras un samaitātāko eksperimentu fantāziju augļi, sačakarētas dzīves gan cilvēkie, gan citiem dzīvniekiem un dzīves pieredzes lielāka labuma vārdā. Attaisnojums, kas tiek prezentēts Markam tuvāk grāmatas noslēgumam, ka bez šāda tipa slepenu eksperimentu lokācijām modernā dzīve un labumi, ko tā sniedz, nebūtu nemaz iespējama. Lai jau šie darboņi to turpina sev censties iegalvot, tomēr gan Markam, gan man pašam tie vairāk izklausās pēc baltos diegos šūtiem attaisnojumiem, kuri neiztur kritisku aci, un patiesībā ļauj ļaundariem neierobežotu varu pār citiem, kas drīzāk nes lielāku gandarījumu.

Klausījos Island 731, Nemesis Saga sērijas prīkvelu, ierunātāja R.C. Bray izpildījumā. Kaut arī par pašu grāmatu var teikt, ka tā izklaidē, bet nav nedz slikta, nedz slavas spozmē ceļama, tad Brejs spēj klausāmu padarīt gandrīz jebko un vēlme turpināt klausīties stāstu ir gana spēcīga (to pašu var teikt par Lost Gods by Brom).

Drusku palaista garām iespēja sižeta ietvaros vairāk pievērsties plastmasas un cita veida atkritumiem okeānos, kas patiesi ir reāla problēma. Pat ļaundaru motivācija ir klasiski banāla, nevis teiksim veicināt klimata pārmaiņas uz slikto pusi.