Scott Snyder, Stephen King, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 1 (American Vampire #1) and Vol. 2 (American Vampire #2)

7619398

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Divi stāsti divu meistarīgu autoru izpildījumā. Ja par šausmu žanra karali to daudzmaz droši varu bilst, tad Skotu Snaideru, kura vārds šķiet vairāk dzirdēts saistībā ar Betmenu, lasu pirmoreiz. Katrs no autoru stāstiem savā ziņā ir gan par nāves procesu un pārtapšanu vampīrā, gan šo konceptu nenoliedzamo salīdzinājumu ar amerikāņu dzīvesveidu, ko autori piemin kā priekšvārdā, tā pēcvārdā.

Skota Snaidera piedāvātais stāsts norisinās lielākoties 1920.tajos gados un ir par slavas kāro un Holivudas starmešu pievilināto Pearl Jones, kuras sapņi un skatījums uz pasauli vienā vakarā tiek sagrauti asins tumši sarkanajā nokrāsā. Pērle Džounsa tiek pārversta par vampīru, bet savu roku viņas īpašībās pieliek Skinner Sweet, padarot viņu par otro līdz šim zināmo jaunāko Amerikāņu vampīru sugas pārstāvi, kurus nenogalināsi ar saules gaismu vai kaut kādiem tur koka krustiem un uz ķiplokiem vispār nav vērts virsū skatīties.

Tomēr gods būt par pirmo šāda tipa vampīru, no kura baidās pat eiropas izcelsmes senie asinssūcēji, pienākas jau pieminētajam banku laupītājām Skinner Sweet, kuru spožajā dienas izceļ Stīvens Kings un kurš jau pirms kļūšanas par vampīru bija neatgriezeniski samaitāts. Abu autoru gadījumos stāstus lieliski papildina Rafael Albuquerque ilustrācijas.

Mežonīgie rietumi, trakie divdesmitie un dzīvību dodošo un gardo asiņu pilnie vienkāršie ļaudis pa vidu varas un ietekmes sadursmēm starp jaunā un vecā tipa vampīriem!

13227447

Vol2

Otrais Amerikāņu Vampīru sērijas krājums lasītāju vispirms aizved uz topošo grēku pilsētu Lasvegasu, kad lielais Hūvera dambis vēl pavisam nesen ir tikai ticis pabeigts, bet Skinner Sweet jau ir pamanījies iekotelēties, lai vairākiem tūkstošiem strādnieku piedāvātu dažnedažādas iespējas nopelnīto izterēt. Nav arīdzan nekāds pārsteigums mirklī, kad sāk parādīties līķi, tomēr ierastais aizdomās turamais, lai cik nešpetns būtu, var gadīties arī nebūt īstais ļaundaris šajā jautājumā.

Otrais krājumā iekļautais stāsts ir par Pērli Džounsu un viņas mirstīgā vīra Henrija dzīvi klusā un nomaļā lauku vidē, par bailēm par konstantajiem draudiem no citiem vampīriem, un gan par Pērles bažām reiz zaudēt Henriju, vai nevajadzētu viņu ‘’pārvērst’’, un tieši tāpat arī no Henrija puses. Tāda viesloma ir bijušajai Pērles draudzenei Hattie Hargrove, kura arī reiz loloja sapņus kļūt par slavenu aktrisi, bet pēc kļūšanas par vampīru glabā sevī rūgtas jūtas pret Pērli un dziļu vēlmi viņai atriebties.

Advertisements

Stephen King – Under the Dome

6320534

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.

Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.

Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.

Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.

Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.

Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

12091495

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.

Stephen King – End of Watch (Bill Hodges Trilogy #3) (Audio book)

25526965

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešā un noslēdzošā Bila Hodža triloģijas grāmata End of Watch aizsākas, kad Bila pēdējais partneris pirms pensionēšanās Pīts, kurš pats drīz atvaļināsies, izsauc Bilu un Holiju Gibniju uz aizdomīgas divu personu pašnāvības vietu. Tagad Bils kopā ar Holiju vada privātu izmeklēšanas firmu Finders Keepers (visu izsaka nosaukums), bet iemesls, kādēļ Pīts, abus ir pieaicinājis, saistīts vairāk ar faktu, ka abi mirušie ir saistīti ar bēdīgi slaveno misteru Mersedesu! Protams, policija nespēj saskatīt sakarību starp vienu un otru, jo misters Mersedes jeb Breidijs pēdējos sešus gadus veģetatīvā stāvoklī vai tuvu tam guļ slimnīcas palātā.

Pēc visas loģikas pēc tādas galvas traumas, kādu misters Mersedess jeb Breidijs ieguva pirms sešiem gadiem puišu rok/pop grupas koncertā, kad viņu pēdējā mirklī apturēja Bila Hodža ‘’asistente’’ Holija Gibnija, Breidijam būtu vajadzējis tajā vakarā arīdzan nomirt kā jebkuram parastajam mirstīgajām. Iespējams, deviņās no desmit reizēm tā arī būtu noticis, bet, kā zināms, misters Mersedess ir tik tālu no tādas klasifikācijas, cik vien to var iedomāties. Tā vietā jau pirmās grāmatas noslēgumā Mr. Mercedes gandrīz pēc pusotra gada Breidijs ir atguvis samaņu, bet triloģijas otās grāmatas beigās (kuru nav nepieciešams būt lasījušam, lai varētu sekot šai) Bils nojauš, ka aiz ārēji vājā ķermeņa slēpjas tas pats vecais, ļaunais Breidijs. Tikai tagad, tieši pateicoties galvas traumai un/vai ārsta slepenajām eksperimentālajām zāļu, viņš ir spēcīgāks nekā vēl jebkad agrāk!

Pirmās divas triloģijas grāmatas Mr. Mercedes un Finders Keepers +/- bija klasiski kriminālromāni vien ar faktu, ka lasītājs jau no sākumā zina, kurš ir slepkava, un interesantākais slēpjas ceļojumā uz grāmatas kulminācijas punktu, bet End of Watch salīdzinoši ļoti atšķirīgs. Visacīmredzamākais būtu pārdabiskais elements, kuru šajā video Kings pats nodēvē par maģisko reālismu, – Breidija telekinētiskās un prāta kontroles spējas. Visvairāk Breidija tuvumā vai retro spēļu konsoles Zap it! īpašniekiem būtu jāuztraucas cilvēkiem, kuri pakļaujas hipnozei. Breidijs pēc tik ilgas ‘’dīkstāves’’ un savu sapņu izpostīšanas ir gatavs atriebībai, un zina pret kuru galvenokārt vērst sevī uzkrātās dusmas – Bilu Hodžu.

Tikai lieta tāda, ka sešu gadus pēc triloģijas pirmās grāmatas notikumiem Bils, tuvojoties 70.dzimšanas dienai, vairs nav pats spriganais puika, kādu mēs viņu pazinām. Vēl jo vairāk, pēc apetītes un svara zuduma, kā arī neizskaidrām sāpēm un nenogurstošiem Holijas pamudinājumiem, Bils beidzot piekrīt apmeklēt ārstu, un analīžu rezultāti nav super iepriecinoši – aizkuņģa dziedzera vēzis vēlā stadijā. Šāda vēsts piešķir grāmatas nosaukumam End of Watch gluži citu un diemžēl  daudz skumjāku nozīmi. Bet kā lai gan Bils varētu mierīgi uzsākt cīņu ar slimību (vienalga cik maz vai daudz tas varētu paildzināt mūžu), ja Breidijs vēl ir ‘’uz brīvām kājām’’.

Prieks ir par ne tikai Holijas tēla (ārēji atgādina tīni, bet vecumā ir tuvu 50gadiem) izaugsmi sērijas garumā, bet arī, ja var ticēt augstāk minētajam video ar autoru, nākotnē gaidāmajām grāmatām ar Holiju Gibniju kā galveno tēlu. :)

Kaut gan grāmatai un arī sērijai netrūkst negatīvu atsauksmju (kā šeit un šeit), vairāk gribētos pievienoties šiem diviem viedokļiem (šeit un šeit). Un ieteiktu gan End of Watch, gan visu triloģiju tiem lasītājiem un Stīvena Kinga faniem, kuri neiegrožo autoru tikai viena žanra ietvaros.

P.S. Nejauši atradu viktorīnu, kurā par katru atsevišķi vari pārbaudīt ko un cik daudz atceries no izlasītā.

Stephen King – Finders Keepers (Bill Hodges Trilogy #2) (Audio book)

23492589

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Iepazīstieties! Moriss Beleimijs/Morris Bellamy, grāmatas ļaundaris un pasaulē vislielākais rakstnieka John Rothstein un viņa radīta tēla Džimija Golda fans. Viņa acīs nekas labāks par pirmajām divām Džimija Golda triloģijas grāmatām nav sarakstīs, bet, lasot trešo un triloģijas noslēdzošo grāmatu, ar katru nākamo lapaspusi Morisu pārņem aizvien lielāka neticība un šausmas par viņa iemīļotā tēla izvēlēto ceļu. Drausmīgāku nodevību pret Goldu, kā arī lasītājiem, Moriss nespēj iedomāties!

Tādēļ, kad Moriss padzird, ka Džons 18 gados, kopš vairs nepublicējas un dzīvo nošķirti no sabiedrības, bez ievērojamas summas ir uzkrājis arī dučiem pierakstītas piezīmju grāmatu, dzimst ideja, kura realizējās 1978.gadā ar Morisa un vēl divu viņa drauģeļu, kurus interesē vien nauda, ielaušanos rakstnieka mājās. Labākais, ka par kaimiņiem vispār nav ko uztraukties, jo tuvākie ir vairāku jūdžu attālumā. Visticamāk Moriss tā notikumu gaidu savā prātā nebija iztēlojies, bet parasta ielaušanās un zādzība izvēršas arī rakstnieka un (pie velna!) vēlāk arī abu partneru slepkavībās.

Kaut arī karma dara savu un līdz cietumam un mūža ieslodzījumam Morisam nav ilgi jāgaida, mūža ieslodzījuma sods ir par pilnīgi ko citu. Mani vien nedaudz pārsteidz, ka ASV laikam ar mūža ieslodzījumu netiek domāts konkrētās personas dzīves garums, bet bez šādiem likumiem mums nebūtu kārtējās fantastiskās Stīvena Kinga grāmatas. Kā arī tādēļ laikam arī reizēm nākas dzirdēt ziņās sižetus par personām, kuras saņem vairākus mūža ieslodzījumus, bet tas tā. Īsāk sakot, Moriss būtu ideāli piemērots Annijai Vailksai no Mizerijas. Stīvens Kings ar Finders Keepers vēlreiz apskata ideju, kad lasītājs savā apbrīnā pāršauj pār strīpu un sāk uzskatīt sarakstīto vārdu svarīgāku par pašu autoru. Vienīgi šajā gadījumā Moriss pavisam droši pārspēj Anniju, un tas ir daudz teikts.

Aptuveni 30 gadus vēlāk Morisa mājā mitinās ģimene, kura ne vien cieš no ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām, bet arī no mistera Mersedesa uzbrukuma. Pītera Saubera tēvs Toms bija viens no tiem ‘’laimīgajiem’’, kuri cieta, bet izdzīvoja. Tagad Tomam kopā ar 13gadīgu dēlu Pīteru un četrus gadus jaunāku māsu nākas paļauties uz vienas personas, sievas Lindas, ienākumiem. Stress un finansiālās grūtības pārbauda Toma un Lindas laulības saišu izturību līdz brīdim, kad sāk regulāri sāk pienākt anonīmas vēstules ar tajās ievietotiem +/- $500, bet bez jebkāda pavadoša teksta, un aiz iracionālas māņticības nez kā nobiedēt anonīmo sūtītāju, vecāki piekodina bērniem nevienam par to nestāsti, kā arī paši četru gadu garumā nerīkojas vairāk par sačukstēšanos pie virtuves galda.

Pīters Saubers un Moriss Beleimijs katrs tiek attēloti tā, ka vienam nevari nejust līdzi un cerēt uz to labāko, bet otram bez sirds pārmetumiem novēli nolauzt kaklu un vēl vairāk. Laiks dara savu un lādē noslēptā nauda ir iztērēta, bet ekonomiskā situācija nav diži uzlabojusies un arī vajadzības nemazinās, tādēļ, lai cik liels Golda fans Pīters pats nebūtu, ir pienācis laiks jaunām idejām, kur rast vajadzīgos dolārus. Tā nu viens nepareiza retu un kolekcionējamu grāmatu veikala apmeklējums, izvēršas par vislielāko kļūdu Pītera nelielajā mūžā. Četrus gadus pēc ‘’dārgumu lādes’’ atrašanas un anonīmajām vēstulēm Pīters tagad vēlas, kaut nekad nebūtu atradis nedz naudu, nedz izlasījis piezīmju grāmatās no pasaules noslēptos literāros dārgumus, tostarp vēl divas Džimija Golda grāmatas!

Par cik šī ir Bila Hodža triloģija, tad, protams, neiztikt gan bez Bila, gan viņa ‘’asistentiem’’ – Holly Gibney un Jerome Robinson. No kuriem ar Holiju Bils tagad vada privātu firmu Finders Keepers, kas lielākoties nodarbojas ar pret galvojumu atbrīvoto tvarstīšanu. Patika, ka ‘’vecā’’ trio iesaistīšanās iemesls nebija aiz ausīm pievilkts. Tomēr Bila sakarā vēl interesantāka šķita sagatave trešajai un triloģijas noslēdzošajai grāmatai(pag… kaut kur jau dzirdēta frāze :D) – Bila vizītes uz slimnīcu, konkrētāk Breidija palātu, kur lielākā daļa personāla viņam ir norakstījuši ‘’dārzeņa’’ likteni, bet šādi tādi aizdomīgi notikumi pamazām veicina baumas par kaut ko citu. Vēl interesantāk šķita pirmie mājieni, ka šajā Stīvena Kinga radītājā pasaulē varētu pastāvēt arī kas pārdabisks. Atliek vien ķerties klāt End of Watch¸ kur jau pats nosaukumus šķiet nedaudz ar drūmu un tumšu noskaņu.

Stephen King – Mr. Mercedes (Bill Hodges Trilogy #1) (Audio book)

18775247

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Bils Hodžs pēc daudzu gadu karjeras policijā, pēc kuras var lepoties ar daudzām atklātām ‘’skaļajām’’ lietām’’, tagad jau aptuveni kā pusgadu ir atvaļinājies. Varētu it kā izbaudīt vecumdienas bez stresa, bet nav vairs tā dzīvesprieka. Ir zudis kārais azarts no ļaundaru tvarstīšanas, kādēļ vēl jo skaudrāk ir jūtamas garās karjeras posta darbi pret personīgo ģimenes dzīvi – izjukusi laulība un pieaugusi meita, no kuras, bez reta zvana, vienīgā vēstis pienāk apsveikumu formā Ziemassvētkos un dzimšanas dienā. Dzīve nu šķiet tik drūma, ka Bils pat apsver domas par paša izvēlētām beigām, bet viss mainās dienā, kad Bils saņem vēstuli no mistera Mersedesa.

Mr. Merecedes ir viena no masu mediju piešķirtajām iesaukām nenoķertajai personai, kura ar nozagtu mersedesu agrā rīta stundā speciāli un bez bremzēšanas iebrauca cilvēkos, kuri bija sastājušies rindā, cerībā iegūt darbu (2009.gads). Viņš pamanās savainot piecpadsmit un nogalināt astoņus, tostarp māti ar mazuli. Skumjākais, ka pats sākums ir no darba meklētāja tieši aiz šīs mātes ar bērnu un Kings pamanās likt lasītājām just līdzi. Jau pirms klausīšanās no video ar Kingu un Mārtinu zināju par grāmatas katalizatora notikumu, bet tomēr naivi cerēju, ka vismaz viņi paliks dzīvi. Kopš tā liktenīgā rīta bez dižiem panākumiem ir pagājis gads ar veltīgiem mēģinājumiem pirmkārt jau noskaidrot vainīgā identitāti, kur nu vēl viņu aizturēt un sodīt. Nu ar šo vēstuli misters Mersedess aizsāk bīstamu deju uz visaugstākajām likmēm!

Neskaitot pieminēto ievadu, grāmata tālāk rit no diviem skatupunktiem – atvaļinātā detektīva Bila un mistera Mersedesa jeb Breidija, kura identitāte tiek atklāta visai agri, un atliek vien izbaudīt ceļu līdz nenovēršamajai kulminācijai. Breidijs par sevi ir augstās domās, īpaši redzot apkārt vienas vienīgas aitas, starp kurām viņš vilks nepamanīts vai ātri aizmirstams, un nepieciešamības gadījumā ar vieglu smaidu un pāris jaukiem vārdiem panākot savu. Breidijs lieliski apzinās, ka tas, ko viņš dara, neiekļaujas normālajās robežās, un ar patiku ir pieņēmis savu tumšo pusi, lai to izkoptu līdz detaļām. Kā arī pats ir apsvēris, vai viņš ir prātā sajucis maniaks. Lai nu kā pilnīgs muļķis Breidijs arī nav, tomēr stingrais dzelzs tvēriens pār apkārt notiekošo pamazām sāk izplēnēt. Tāpat Breidija attiecības ar no alkohola atkarīgo māti par veselīgām nenosauksi.

Tā vietā, lai rīkotos kā profesionālis un nodoto vēstuli saviem kolēģiem policijā, Bils, nu atradis motivāciju dzīvot, uzņemas uz savu roku spriest taisno tiesu un noslēgt pēdējo lielo lietu un saukt vainīgo pie atbildības. Var tikai diskutēt, cik ļoti liekam riskam Bils pakļauj gan savus ‘’asistentus’’, gan kolēģus un pārējos sabiedrības locekļus. Kaut arī grāmata nedaudz cieš no paredzamības, Mr. Mercedes ir aizraujoša kaķa(Bils) un peles (Breidijs) trilleris!

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. :)

Stephen King – The Dark Tower (The Dark Tower #7) (Audio book)

5091

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 5*/5

Manas pārdomas

Par septīto grāmatu un arī atskatoties uz visu sēriju kopumā grūti ko uzrakstīt, neatklājot kādu maitekli. Tāpēc, ja līdz šim vēl nav sākts sēriju lasīt vai klausīties, bet ir bijusi interese, tad droša rekomendācija no manas puses tu uzsākt! :) Jātiek pāri tik mazāk gludajai, interesantajai pirmajai grāmatai, un pēc tam jau aiziet rūkdams.

********Apzināto maitekļu zona********

Zvaigznītes (*) simbolu pie vērtējuma pieliku, jo grāmatas beigas, kad Rolands no jauna tiek nostādīts uz ceļa uz Tumšo torni aptuveni turpat, kur pirmās grāmatas sākumā, raisīja dalītas jūtas. Šķiet, man vairāk šāds pavērsiens nepatīk. Ja vien tiešām īstenojas piebilde, ka šajā reizē iznākums varētu būt atšķirīgs/labāks, tad vēl tā, bet, ja nē, tad gan prasītos ‘’pacepties’’ vairāk. Jo vai tad Rolands nav pietiekoši pārcietis, lai atkal liktu tam visam iet cauri. Lai vai cik grūti būtu iedomāties ikdienas dzīvē. Kaut arī attiecīgajā mirklī gribējās zināt, kas notiek ar Rolandu tālāk, zinot sērijas noslēgumu, būtu bijis priecīgāks, ja grāmata beigtos ar Suzannas, Edija un Džeika ainu nu jau citā pasaulē ar gaistošām atmiņām, kā sapni vai vieglu nojausmu, par notikušo.

Kā arī negribētos, lai Rolanda ka-tet biedri – Rolands, Suzanna, Oy un īpaši Džeiks – un arī citi, kuri ziedoja dzīvību (tai skaitā mācītājs Kalahans), lai Rolands nokļūtu Tumšajā tornī, būtu spiesti no jauna pieredzēt to pašu; šeit neieslīgšu prātojumā par laika ritējumu. :D Nebija viegli klausīties, kā vispirms Edijs, tad Džeiks un vēlāk Oy (iemīļoti tēli) piedzīvo galu, un mierināja apziņa sērijas kontekstā, ka pasauļu/dimensiju versijas ir neskaitāmas. Var arī saprast Suzannas pēdējo lēmumu, atstāt Rolandu vienu ar Oy un šajā romānā atrasto, izglābto un negaidīti izšķirošo faktoru – Patriku, kura talants ļauj glābt torni un līdz ar to visas pasaules.

Šādas beigas arī ir ideāls attaisnojums visām atšķirībām un izmaiņām topošajā filmā.

Gari neizplūstot un neskaitot iepriekš minēto, no atsevišķām epizodēm grāmatā pirmo gribas izcelt Rolanda, Suzanna un Oy sastapšanos ar vampīru, kurš barojas no savu upuru emocijām, un pieminētais Patriks tika turēts ieslodzīts pagrabā ilgstošai lietošanai. Un kā otra būtu šīs pašas trijotnes piedzīvotais zem Castle Discordia un tur sastaptais pazemes mošķis.

Viscaur sērijai Crimson King un viņa spēks tika piesaukts ne reizi vien, bet viņa paša uzstāšanās tāds čiks vien bija; nekas dižs. Neko labu kā tēliem nevar teikt arī nedz par Mordredu, kaut arī kā ļaundaris – super, ne lielāko daļu par beam brakers, kuriem pat diži nerūpēja ko un kāpēc viņi dara, pat ja tā rezultātā viņi nogalina arī paši sevi. Turpretim patīkams pārsteigums bija atkal sastapt ceturtajā grāmatā satikto Šimiju.

a5888a645c18026e690014e8326f9732

Episka mēroga ceļš nu ir galā, un jāietur kāds pārtraukums pirms ķerties klāt citiem Kinga darbiem, līdz tam šeit diezgan smieklīgs raksts par 19 pazīmēm, kas liecina, ka esi apsēsts ar Tumšā torņa sēriju. :D