Stephen King – The Outsider (Holly Gibney #1)
Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit
Stephen King
Stephen King – The Outsider (Holly Gibney #1)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Hodder & Stoughton
Manas pārdomas
Flint City mazspilsētas respektablais, pat savā ziņā vietējā mēroga slavenība, un vairāku bērnu sporta komandu treneris Terry Maitland šķietami ir pastrādājis nežēlīgu 11 gadīga puikas slepkavību. Daļēji šī iemesla dēļ, daļēji gan aiz tā, ka iegūtie pierādījumi un liecinieku sniegtā informācija tik pārliecinoši norāda vienā virzienā, kā arī, ka Terijs reiz trenējis paša dēlu, detektīvs Ralph Anderson, ne bez DA (district attorney) spiediena pieņem lēmumu veikt tik publisku arestu, ka ziņa par to dažu minūšu laikā būtu zināms visiem Flint City un tās apkārtnes iedzīvotājiem.
Diemžēl pirmā momenta prieka emocijas, ka slepkava aizturēts, ātri vien jāapslāpē, jo par šoku Andersonam un DA Terijs spēj norādīt uz tikpat labiem pierādījumiem, ka puikas nolaupīšanas un slepkavības laikā atradies pavisam citā pilsētā. Kā jau tas piederas Stīvenam Kingam, tad izskaidrojums, kā gan viņš it kā būtu varējis atrasties divās vietās vienlaicīgi ir paranormāls izskaidrojums, bet detektīvs Andersons ir racionāli domājošs cilvēks un par visām varēm līdz pēdējai iespējai turas, ka spoki un citi pārdabiski mošķi ir vien fantāzijas bagātu prātu izdomājums. Jāatkārtojas ar vārdu diemžēl, bet Terijs un viņa ģimene (sieva un divas meitas) dabū vēl ciest papildus, lai Andersons sāktu ceļu uz šo domu maiņu.
Varētu pat teikt, ka ar to grāmata tikai sāk uzņemt apgriezienus. Varētu domāt, ka par spīti visam, kas liecinātu par pretējo, Terijs ir īstais slepkava, par ko liecina gan pirkstu nospiedumi uz slepkavībā izmantotajiem objektiem, gan DNS iegūtie paraugi, bet kaut kas Andersonam tomēr neliek mieru un liek turpināt ‘’rakt’’. Rakt līdz iegūst informāciju par līdzīgas manieres dubultslepkavību un vainīgo slepkavu, kas pēc paša teiktā tajā brīdī atradies pavisam kur citur. Tā top vēl viens grūdiens, lai detektīvs Andersons sāktu ticēt, ka tur laukā nevis ir tik ikdienišķs un normāls, kā tam gribētos ticēt.
Vien ap grāmatas vidu uz skatuves uznāk sērijās vārdā nosauktā Holly Gibney, kuru pirms tam bija iespēja iepazīt no Bill Hodges triloģijas. Jau reizi saskārusies ar pārdabisko, Holijai ir krietni vieglāk noticēt, ka arī šeit noris kas līdzīgs. Grūti nodefinēt tieši kas, bet pēc no Holijas perspektīvas nodaļas, atgriežoties pie kāda cita tēla, gana ātri uzradās vēlme, lai autors atgriežas pie Holijas. Viņai pēc Andersona, citu sniegtās informācijas un pēc pašas veiktās izmeklēšanas uzreiz top skaidrs, ka ne Terijs, ne otras dubultslepkavības šķietamais pastrādātājs patiesībā bijuši bez vainas. Var sākties duellis ar pārdabisko radību!
Viss iekš The Outsider līdz tam atstājis labu iespaidu, bet vienmēr prātā uzturējās doma, kā gan Kings būs nostrādājis romāna noslēgumu, jo nereti viņam gadās brīnišķīga grāmata līdz jāatrod veids kā visus sižetus atrisināt un labi nobeigt attiecīgās grāmatas sižetu. Viss spilgtāk atmiņā palikušais negatīvais piemērs ir Under the Dome, bet ir prieks ziņot, kas nav lasījuši šo, ka The Outsider nav liekas tajā pašā kategorijā.
Mēneša grāmata #84 – Janvāris 2022
Stephen King, Peter Straub – Black House (The Talisman #2)
Manu viedokli un iespaidus varat izlasīt šeit
Stephen King, Peter Straub – Black House (The Talisman #2)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
20 gadi kā pagājuši Jack Sawyer dzīvē (5gadi kopš lasīju duoloģijas pirmo grāmatu The Talisman) kopš trauksmainajiem notikumiem gan mūsu pasaules realitātē, gan Teritorijās, kā to 12 gadu vecumā Džeks nosauca, kad bija nepieciešams saņemt rokās visu iespējamo drosmi, lai izglābtu mātes un aktrises Lilijas dzīvību.
Tagad Džeks ir atvaļināts policists un ir gana turīgs, lai aizvadītu atlikušo dzīvi mierīgi nelielā French Landing mazpilsētā, kur jau atradis labu draugu aklā radio šovu vadītājā ar vairākām slepenām personībām dažādu tipu raidījumiem. Ir bijusi tik viena reize, kad ir bijis nepieciešams sniegt palīdzīgu roku vietējās policijas priekšniekam Deilam (Henrija onkulim) slepkavas noķeršanā, bet, kad īsā laikā tiek nolaupīti un nogalināti vairāki bērni, lai kā to Džekam negribētos, jo viņš ar zemapziņu nojauš, ka tiks atmodinātas aizmirstās ar Teritorijām saistītās atmiņas, ir skaidrs, ka Deilam un viņa padotajiem gaidāmie notikumi ir pāri viņu galvām.
French Landing senioru pansionātā vienu 85 gadus vecu opi ir apsēdia pārdabisks ļaunums. Ļaunums, kura nolūki un ambīcijas sniedzas krietni augstāk un tālāk par prastu slepkavošanu un baiļu sēšanu. Vietējā prese, Wendell Green redzamākais un kaitinošākais(kā tēls, kurš pēc visas tukšās bravūras uz beigām tiek atstāts tālu fonā) pārstāvis, slepkavam dod Fisherman iesauku. Ļaunuma pārstāvjiem grāmatas ietvaros ir vēl vairāki pārstāvji un kopā ar tiem Kings ievij mājienus un sasaisti attiecībā uz viņa fantāzijas sēriju The Dark Tower.
Džeka tēls ir spēcīgs gan raksturā, gan viņam piešķirtajās spējās, bet nešaubīgi, ka bez palīdzīgas rokas no raiba tēlu pulka kā pieminētā radio vadītāja Henrija, tā arī muskoļotu baikeru bandas un vēl daža laba, Džekam vienam pašam nekas neizdotos.
Šoreiz pavisam atklāti lasītājam, ja vien Kings ir maz lasīts, top skaidrs, ka Džekam lemts stāties pretim Crimson King, galvenā The Dark Tower sērijas ļaundara pakalpiņiem. Black House izdota 2001.g starp ceturto un piekto Tumšā Torņa grāmatu attiecīgi 1997. un 2003.gads. To aptverot, kļūst skaidrs, ka vispārēji labajiem varoņiem izdosies gūt virsroku. Tomēr piedomājot un parokot amiņas dzīlēs vienīgās līdzības ir starp līdzīgiem tēlu tipāžiem.
Lai kā cik ļoti patiktu Kinga daiļrade, tad esmu iemācījies saprast, ka nereti grāmatas noslēgums nav viņa stiprā puse. Paldies visticamāk co-autoram Peter Straub, jo šis nav no tiem gadījumiem.
Iepalicēji #7
Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.
***
The Weight of this World by David Joy
Nejauša Tadeusa un Eidena ‘’drauga’’ un narkotiku dīlera pašnāvība (visi trīs ne pie pilnas saprašanas + apkārt mētājas ‘’itkā’’ nepielādēts ierocis) aizsāk abu galveno varoņu nožēlojamo dzīvju vēl krasāku lejupspirāli, kad abi izšķiras gūt materiālus labumus no tā, ko var atrast ‘’drauga’’ miteklī, nevis ziņot kaut vai anonīmi par notikušo, ņemot vērā narkotiku klātbūtni.
Abi galvenie tēli dzīvo kaut kur (laikam Atlanta nav diez ko tālu) ASV nekurienē, kur cilvēks var piedzimt un nodzīvot līdz sirmam vecumam, bet lielos vilcienos nekas nebūs mainījies un neviens no tēliem grāmatā nav tāds, kuram varētu vairāk vai mazāk just līdzi, īpaši jau abie galvenajiem, kuri lieto narkotikas, žēlo sevi, cik pasaule netaisnīga, un vaino savās nedienās un neveiksmēs jebkuru citu, bet ne sevi.
Aiden McCall no abiem vēl ir puslīdz ciešams – vēlas izkļūt no apburtā lauka, pārcelties uz lielāku pilsētu un kaut ko pasākt ar savu dzīvi, bet draudzība ar Thadeus ‘’Thad’’ Broom tur viņu atpakaļ, jo Tadeusu šķiet lielos vilcienos neapbēdinātu dzīve nekurienes vidū. Tikmēr Tadeuss ir nesen atgriezies no nosūtījuma Afganistānā – mugura sačakarēta un mentālā stabilitāte izjaukta no tā, ko nācies pastrādāt, kam nelīdz garās stundas izdomājot visdažādākos attaisnojumus. Pluss pa vidu tam visam jāņem vērā saspringtās attiecības starp Tadeusu un viņa māti April, un Eiprilas seksuālās attiecībās ar Eidenu.
***
Punktnieki by Milošs Kartovskis
Jauks, lineārs stāsts par pirmo mācību gadu Mihaila Součeka un Filipa Fialkas dzīvēs, un draudzību, kas izveidojas starp šķietami diezgan atšķirīgajiem puikām. Uzsākot skolas gaitas Mihails Součeks, mammas mudināts, nosēžas pirmajā solu rindā, bet viņa uzmanību piesaista puika no pašas pēdējās, tādēļ ziņkārības mudināts izprāto ieganstu, lai pārsestos viņam (Filips Fialka) blakus, kas vienlaikus aizsāk nešķiramu draudzību un blēņu un palaidnību pilnus piedzīvojumus.
Nedaudz izmantoti stereotipi un Součeks ar brillēm vairāk attēlots kā gudrākais no abiem, kamēr Fialka tas, kurš abus vairāk ievelk nepatikšanās, tomēr par to drīz jasāk šaubīties, kad Součeks divas nedēļas slimo pa māju, bet Fialka to laikā nenopelna pat vienu vienīgu piezīmi!
Pats traģiskākais skolas lielāko palaidnieku dzīvēs protams seko brīžiem, kad lielos podus nogāž kāds cits, bet skolotāji un citi vispirms ar vislielākajām aizdomām vērš skatu Součeka un Fialkas virzienā. Gan formāts, gan ilustrācijas dos iespaidu, ka grāmatiņa tiek izlasīta rekordtempā, kas varbūt jaunākam un negribīgākam lasītājam dos vajadzīgo padarīta darba sajūtu.
***
The Land: Catacombs (Chaos Seeds #4) by Aleron Kong
Izteiktāk nekā par sērijas otro vai trešo grāmatu, par šo var teikt, ka tā jau vairāk tendēta uz sērijas fanu, un lasot to, nezinot neko citu par tēliem, Catacombs sniegs stipri vien mazāk lasītprieka.
Vēl vairāk Catacombs vairāk ir par galvenā tēla Richter prasmju un talantu attīstību, pieredzes gūšanu no uzdevumiem un kvestiem, un viņa dibinātā Mist Village un tā iedzīvotāju izaugsmi. Tas viss tik labi salikts kopā un nepieciešamā piepūle rezultātu sasniegšanai no Rihtera ir pietiekama, lai neprasītos tāltālajās aizkulisēs esošo ļauno tēlu uznāciens, un tā vien šķiet drīzāk par sērijas pēdējo grāmatu to arī nesagaidīt.
***
Rizon 325 (BARON – The Chronicles of The Red Rage #1) by Georg Bruckmann
Traģiski slikts grāmatas vāks, kam burtiski uz pieres būtu uzraksīts – self published. Personīgi man, pamanot to interneta plašumos, skaidrs pa visiem 100 procentiem būtu tikai tas, ka stāsts ieliekams zinātniskas fantastikas žanrā un varbūt vēl ka Rizon 325 visticamāk ir tā nosaukums.
Ja par pašu stāstu, pēc kā noklausīšanās rodas jautājums, kādēļ autors izšķīries to publicēt kā atsevišķas nodaļas, nevis visu uzreiz kā vienotu grāmatu. Nebūtu tā, ka nerastos vēlme uzzināt, kas notiek tālāk, bet šaubos, vai vēlamais rezultāts šādā veidā ir iespējams tikpat labs.
Grāmatas ierunātājs, kurš šajā gadījumā ir pats autors, veic pietiekami labu sniegumu un skaņas efekti ir mērenā apjomā gana veiksmīgi izmantoti , lai audio grāmatas sniegtā pieredze būtu par papildus iemeslu, kādēļ turpināt šo sēriju.
***
The Long Walk by Stephen King
Katru gadu pirmajā maijā deviņos no rīta aizsākas sacensība ar 100 dalībniekiem, no kuriem uzvarēs un izdzīvos tikai viens, citu variantu nav – galvenajā balvā jebkuras vēlēšanās un iegribas piepildīšana uz atlikušo mūžu.
Par spīti tam, ka beigu beigās 99 no 100 jauniešiem vairs nebūs starp dzīvajiem, izveidojas gan draugu grupiņas, gan atlasās vienpaši, kā arī tādi, kuri neslēpj gandarījumu, kad procentuālā iespējamība kļūst lielāka. Grāmata kā sākas ar dalībnieku ierašanos uz starta līnijas, tā arī noslēdzas līdz ar uzvarētāja noskaidrošanos, un, ja vēl izskaidrojums, kādēļ ir izveidojusies šāda brutāla sacensība puikām (šķiet) ar vecumu no 12 līdz 18 gadiem, obligāti neprasītos, tad pēkšņās un aprautās beigas gan būtu liekamas grāmatas vājo punktu sadaļā. Tā vien šķiet Kingam vienā brīdī apnicis turpināt stāstu, un arī uzvarētāja noskaidrošana, kad palikuši vien divi dalībnieki, likās velkam uz sasteigto pusi.
Ja tā padomā, tad ikdienā lielākā daļa nostaigā ne mazums kilometru, bet, lai spētu nostaigāt simtus vairākas dienas pēc kārtas, pat paturot prātā galveno balvu+dzīvība, katrs no tēliem starta sākumā neapzinās, uz ko īsti tad ir parakstījušies.
***
Un noslēdzoši vēl pavisam īsāk par pieciem stāstiem no Bibliomysteries pirmā krājuma.
An Acceptable Sacrifice by Jeffery Deaver – 4/5
ASV un Meksikas slepeno dienestu veiksmīga operācija, lai likvidētu vienu nto karteļu galvām. Kaut arī gala rezultātā tiek nocirsta galva, kuras vietā visai īsā laikā izaugs jauna, tad galvenais laikam ir cēlais mērķis, kura sasniegšanai šoreiz tiek izmantota karteļa vadītāja grāmatu kolekcionēšanas kaisle un atkarība.
Proghorns of the Third Reich by C.J. Box – 3/5
Kāda advokāta pagātne un uzvarēta tiesas prāva liek par sevi atgādināt, kad daudzus gadus vēlāk neapmierinātā zaudētāju puses pārstāvis viņu nolaupa, jo pie advokāta joprojām glabājas atslēgas. Atslēgas uz tagad pamestu īpašumu, kas tomēr joprojām sevī glabā ārkārtīgi vērtīgu grāmatu kolekciju. Šis lielā mērā neizsteiksmīgais stāsts palīdzēja pavilkt uz augšu vērtējumu iepriekšējam.
The Book of Virtue by Ken Bruen – 2/5
Puisis, kurš nokļuvis uz organizētās noziedzības takas jau bērnības gados, pēc tēva nāves manto neko vairāk kā vienu štruntīgu grāmatu – viņa dienasgrāmatu ar dažādiem citātiem un atziņām. Šokējošākais nav vis mantojuma niecīgums, bet gan, ka dēls nekad mūžā neatceras tēvu izlasām vairāk par avīzes sporta sadaļu, kur nu vēl lasām izslavētus, populārus filozofus un citus lielus domātājus. Stāsts pārāk izteikti cenšas izbraukt uz atšķirīgo prozas izkārtojumu un ietverto dialektu/akcentu, kuru varbūt varētu vairāk novērtēt tā zinātāji, bet citādā ziņā nav attaisnojums.
The Book of Ghousts by Reed Farrel Coleman – 5/5
Šķietami vienkāršs stāsts par Nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometņu izdzīvotāju un viņa atmiņas (tagadne -2011.gads) par meliem, kuri sākotnēji palīdz viņam nokļūt kārotajā iespēju zemē, bet kuri daudzu dažādu iemeslu un sakritību dēļ, pašam pat īsti negribot, iziet ārpus kontroles un vēlamajiem rāmjiem.
The Final Testament by Peter Blauner – 2/5
Galvenais varonis ir neviens cits kā slavenais un plaši atpazīstamais Zigmunds Freids, kurš stāsta norises laikā, 1938.gadā, ir veiksmīgi aizbēdzis pie britiem, bet kuru tomēr nacistiskie funkcionāri neliek mierā. Stāsta autors nedaudz spekulē kā, kas un kāpēc ļāva Freidam un dažiem viņa tuviniekiem izbēgt, bet lielos vilcienos tas neko citu vairāk par to arī diemžēl nesniedz.
Iepalicēji #5
Manas Pārdomas
Look for Me (D.D. Warren #9) by Lisa Gardner
Jau no pirmajām lapaspusēm nojaušams, ka atrodies autora rokās, kurš zina ko dara, un pašam atliek vien atlaisties un sekot līdzi spriedzei, kas apņem gandrīz visas vienas ģimenes slepkavību.
Šīs sērijas grāmatas lielā mēra nav nepieciešams lasīt to iznākšanas secībā, tomēr izcilās detektīves jaunākā informatore un vigilante~ Flora Dane vispirms sērijā tiek iepazīstināta iepriekšējā grāmatā,bet atkal varu dot uzslavas autorei, jo jauns lasītājs vai kāds kurš šo to vai lielāko daļu paspējis piemirst tiek meistarīgi apgādāts ar nepieciešamo informāciju atmiņas atsvaidzināšanai, nav ne par maz, ne pārlieku daudz.
Grāmata sadalās divās lielās daļās un nerodas mirklis, kad gribētos vairāk vienu un otru mazāk, nedz brīžos, kad POV seko Vorenai, nedz, kad uzmanība pievērsta Floras izdarībām; ne tikai, kā viņa palīdz tikt skaidrībā par slepkavas identitāti, bet arī veidos, kā Flora joprojām cīnās ar sevi un pārdzīvoto traģēdiju, par kuru, lai uzzinātu, jāķeras vien klāt astotajai sērijas grāmatai Find Her. Papildus saistošai izmeklēšanai, ilgstošāks sērijas fans tiek attalgots ar nelielu ieskatu Vorenas ģimenes dzīvē.
To visu vēl papildina tādas kā starpnodaļas jeb skolas esejas, kuras ”sarakstījusi” vienīgā izdzīvojusī no visas ģimenes – Roksija par tematu ”Kas ir perfekta ģimene?”, un, ņemot vērā Roksijas īsajā mūža pieredzēto, jautājums ir visai ironisks.
**
The Stand by Stephen King
Sākums un aptuveni pirmā trešdaļa The Stand ir kā postapokalipses grāmatai sākot ar pirmo nulles pacientu un tālāk nenokontrēlēto vispasaules epidēmijas uzliesmojumu koncentrējoties uz notikumiem ASV. Pietiek ar vienu negadījumu militārā bāzē un vienu panikā nokļuvušu darbinieku, lai stingrie protokoli potenciāla negadījuma tālāku seku novēršanai būtu pilnībā lieki.
Sākums vēl ir visai interesants un saistošs, skatpunktam lēkājot starp vairākiem Bet pēc minētās trešdaļas pēkšņi un bez iepriekšējiem mājieniem stāstam pievienojas paranormālais aspekts, kas pārsviež The Stand uz pilnīgi citu žanru ar citiem ierastajiem standartiem. Rezultāta iznākušais šķiet neizdevies variants un kaut kas pa vidu. Vēl vairāk iespaidu pabojā pārlieku izteiktā reliģiozitāte un Dieva piesaukšana.
Kā arī ne kādus komplimentus neizpelnās garā romāna neizprotamās beigās, tā vien šķiet pietrūka izdomas, kā to paveikt loģiski, ņemot vērā aprakstītos notikumus līdz tam, un izvēlēte kritusi uz vienkāršāko. Varbūt pie vainas arī fakts, ka vispirms nelasīju editor-u saīsināto versiju.
*Līdz galam arī nespēju noticēt ASV varasiestāžu reakcijai, izteikti agresīvajām (ieroči un lodes…) slimības izplatīšanās ierobežošanas izvēlēm un informācijas apspiešanu, kas ņemot vērā pirmizdošanas datumu (1978.gada 1.oktobris) vairāk atbilstu Padomju savienībai.
Savā ziņā varu pievienoties šim https://clsiewert.wordpress.com/2013/03/16/the-stand-by-stephen-king-or-dear-stephen-its-not-working-out/ Goodreads portālā visprirms atrastajam iespaidam par grāmatu.
Mēneša grāmata #45 – Oktobris 2018
Stephen King – Christine
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Viking Books
Manas pārdomas
Sava ārējā izskata, krietni virs vidējā skolnieka intelekta un rakstura īpašību dēļ Ārnijs visu laiku ir ticis skolā dažādā veidā apcelts. Par laimi jau kopš agras bērnības Ārnijam ir bijis viens patiess, tuvs draugs un arīdzan aizstāvis bīstamās situācijās, kad lietas aiziet tālāk par apsaukāšanu un pagrūstīšanu – Deniss.* Visam tomēr pienāk beigas un Ārnija gadījumā tā ir neplānota sastapšanās ar viņa mūža mīlestību – 1958.gada sarkani balto Plymouth Fury.
Līdz tam momentam Ārnijs ir arī ļāvies lielā mērā vecāku un īpaši mātes diktātam, bet pirmā auto iegāde par vasaras brīvlaikā nopelnīto ir pagrieziena punkts, kas izmaina visu. Kopā ar Denisu lasītājs var brīnīties, ko gan Ārnijs ir saskatījis tajā lūznī, jo iepriekšējais īpašnieks Roland D. Lebay acīmredzami jau kādu laiku par to nav pienācīgi rūpējies. Bet, kas, vēlāk atskatoties uz visu un zinot tālāko notikumu gaitu, šķiet dīvaini, ka Rolands nekādā veidā nebija izvietojis sludinājumu par vēlmi pārdot auto, vien paļāvies uz stulbu veiksmi, ka kāds nejauši to varētu iegādāties.
Savā ziņā Christine ir par labākajiem skolas laika draugiem, kuru draudzība ciešā saiknē vienā jaukā brīdī sāk pajukt, bet par ķīli, kas to sašķeļ šoreiz tiek izmantota automašīna. Tomēr Kristīne nav nekāda tur parasta grabaža vai bezcerīgs gadījums un caura aka, kuru nesalabosi, lai cik naudas tajā ieguldītu. Tieši pretēji, viņas pārdabiski ātra atgūšanās un gatavība atkal braši ripot pa asfaltu nevienā vien izraisa gan neviltotu apbrīnu, gan pamatotas aizdomas, ka kaut kas tajā auto nav labs. Ne tikai Deniss sāk izjust diskomfortu un pat iracionālas bailes par savu drošību tās Kristīnes tuvumā. Protams, tam visticamāk jau nav nekāda sakara ar tumšo pagātni ap auto vai iepriekšējā īpašnieka pēkšņo nāvi.
Visas auto dīvainības būtu lieki uzskaitīt, bet vairākkārt īpaši akcentēts tiek odometrs, kurš tā vietā, lai turpinātu uzskaitīt nobrauktās jūdzes, ripo atpakaļ un tuvojas nullei. Man jau ar to vien bija šādas tādas teorijas, kas varētu tajā nulles brīdī notikt, bet arī bez tā visa Kingam ar Christine ir bijis viens labs spriedzes bagāts romāns, kā arī pārsteidzoši labas un sakarīgi pieņemamas beigas.
********Apzināto maitekļu zona********
*domājams arī Deniss sev var teikt ‘’par laimi’’, ka viņam bija tāds draugs kā Ārnijs
Stephen King – Cujo
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Ar Cujo, piemīlīgu un 200 mārciņas smagu sanbernāru līdz brīdim, kad tā degunu savaino ar trakumsērgu slims sikspārnis, Stīvens Kings atgriežas The Dead Zone radītajā Castle Rock pilsētā. Ne mazums iedzīvotājiem vēl labā atmiņā ir palicis no malas šķietami jaukais, bet patiesībā tīrasiņu slepkava Frank Dodd. Tie, kuru ģimenes tas neskāra, var tikai atviegloti nopūsties.
Cujo lielāko dienas daļu ir ļauts brīvi pārvietoties gan mājas tuvumā, gan plašākā teritorijā ap to, tādēļ tas diemžēl kalpo par vienu no iemesliem (kā arī potes neesamība), kādēļ Cujo tā vietā, lai viņam tiktu sniegta palīdzība, kļūst par upuri šai slimībai un tās radītajām tālejošajām sekām. Šausmu faktors neslēpjas kādā mistiskā un pārdabiskā briesmonī, bet gan reāli iespējamā un patiesi baisā situācijā.
Cilvēku ziņā centrālo lomu ieņem divas ģimenes. Kā pirmo minēšu suņa īpašniekus un viņa (šķiet) astoņgadīgo dēlu Bretu. Vecāku laulība ir tālu no idilles, tēva un automehāniķa Džo vienmēr, lai vai kas, pieder galavārds un jebkuru viņaprāt izrādīto necieņas epizodi var sagaidīt sods. Tāpat arī kulturālajā ziņā Džo ir visīstenākais lauķis, mēdz būt visai rupjš un palaist rokas, bieži iedzer un pirmkārt jau domā par sevi. Neskatoties uz to visu sieva Charity izrāda patiesību labdarību un ir ar to samierinājusies. Pat momentloterijā laimētie pieci tūkstoši dolāru to lielos vilcienus nespēj mainīt, kā vienīgi kukuļa/dāvanas veidā izlūgties Džo atļauju viņai kopā ar dēlu ciemoties pie māsas ģimenes.
Otra ģimene Cujo notikumos tiek ierauta gribot to vai nē, un vainīgais ir nevis kurš, bet gan kas – saplīsusi automašīnas detaļa, kura piespiež Donnu Trentoni kopā ar četrgadīgo dēlu Tad vieniem pašiem braukt pie ārpus pilsētas dzīvojošā mehāniķa Džo. Par otru vainīgo varētu nosaukt daudzās apstākļu sakritības (tāpēc jau tas ir romāns), viena vai divas atšķirīgas tēlu izdarītas izvēles, lai iznākums būtu pavisam cits un daudz pozitīvāks. Un kā trešo faktoru der atzīmēt vīra Viktora prombūtni, kurš kopā ar reklāmu aģentūras līdzdibinātāju ir devušies uz lielo pilsētu glābt kas glābjams, lai nezaudētu būtisku klientu un iztikas līdzekļus. Par spīti labāk situētai un pārtikušākiem dzīves apstākļiem, arī Trentonu ģimene dzīve nav rožu dārzs un arī šis pāris grāmatas gaitā, neskaitot Cujo, ir spiesti piedzīvot attiecību stipruma izturības testu.
Kaut arī Cujo nesagādāja gluži to pašu lasītprieku, kā jau raksta sākumā pieminētā The Dead Zone, tad tādēļ nevarētu teikt, ka šī grāmata būtu peļama vai nebaudāma.
poseidons99.wordpress.com 
You must be logged in to post a comment.