Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

12091495

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.

Advertisements

Stephen King – End of Watch (Bill Hodges Trilogy #3) (Audio book)

25526965

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešā un noslēdzošā Bila Hodža triloģijas grāmata End of Watch aizsākas, kad Bila pēdējais partneris pirms pensionēšanās Pīts, kurš pats drīz atvaļināsies, izsauc Bilu un Holiju Gibniju uz aizdomīgas divu personu pašnāvības vietu. Tagad Bils kopā ar Holiju vada privātu izmeklēšanas firmu Finders Keepers (visu izsaka nosaukums), bet iemesls, kādēļ Pīts, abus ir pieaicinājis, saistīts vairāk ar faktu, ka abi mirušie ir saistīti ar bēdīgi slaveno misteru Mersedesu! Protams, policija nespēj saskatīt sakarību starp vienu un otru, jo misters Mersedes jeb Breidijs pēdējos sešus gadus veģetatīvā stāvoklī vai tuvu tam guļ slimnīcas palātā.

Pēc visas loģikas pēc tādas galvas traumas, kādu misters Mersedess jeb Breidijs ieguva pirms sešiem gadiem puišu rok/pop grupas koncertā, kad viņu pēdējā mirklī apturēja Bila Hodža ‘’asistente’’ Holija Gibnija, Breidijam būtu vajadzējis tajā vakarā arīdzan nomirt kā jebkuram parastajam mirstīgajām. Iespējams, deviņās no desmit reizēm tā arī būtu noticis, bet, kā zināms, misters Mersedess ir tik tālu no tādas klasifikācijas, cik vien to var iedomāties. Tā vietā jau pirmās grāmatas noslēgumā Mr. Mercedes gandrīz pēc pusotra gada Breidijs ir atguvis samaņu, bet triloģijas otās grāmatas beigās (kuru nav nepieciešams būt lasījušam, lai varētu sekot šai) Bils nojauš, ka aiz ārēji vājā ķermeņa slēpjas tas pats vecais, ļaunais Breidijs. Tikai tagad, tieši pateicoties galvas traumai un/vai ārsta slepenajām eksperimentālajām zāļu, viņš ir spēcīgāks nekā vēl jebkad agrāk!

Pirmās divas triloģijas grāmatas Mr. Mercedes un Finders Keepers +/- bija klasiski kriminālromāni vien ar faktu, ka lasītājs jau no sākumā zina, kurš ir slepkava, un interesantākais slēpjas ceļojumā uz grāmatas kulminācijas punktu, bet End of Watch salīdzinoši ļoti atšķirīgs. Visacīmredzamākais būtu pārdabiskais elements, kuru šajā video Kings pats nodēvē par maģisko reālismu, – Breidija telekinētiskās un prāta kontroles spējas. Visvairāk Breidija tuvumā vai retro spēļu konsoles Zap it! īpašniekiem būtu jāuztraucas cilvēkiem, kuri pakļaujas hipnozei. Breidijs pēc tik ilgas ‘’dīkstāves’’ un savu sapņu izpostīšanas ir gatavs atriebībai, un zina pret kuru galvenokārt vērst sevī uzkrātās dusmas – Bilu Hodžu.

Tikai lieta tāda, ka sešu gadus pēc triloģijas pirmās grāmatas notikumiem Bils, tuvojoties 70.dzimšanas dienai, vairs nav pats spriganais puika, kādu mēs viņu pazinām. Vēl jo vairāk, pēc apetītes un svara zuduma, kā arī neizskaidrām sāpēm un nenogurstošiem Holijas pamudinājumiem, Bils beidzot piekrīt apmeklēt ārstu, un analīžu rezultāti nav super iepriecinoši – aizkuņģa dziedzera vēzis vēlā stadijā. Šāda vēsts piešķir grāmatas nosaukumam End of Watch gluži citu un diemžēl  daudz skumjāku nozīmi. Bet kā lai gan Bils varētu mierīgi uzsākt cīņu ar slimību (vienalga cik maz vai daudz tas varētu paildzināt mūžu), ja Breidijs vēl ir ‘’uz brīvām kājām’’.

Prieks ir par ne tikai Holijas tēla (ārēji atgādina tīni, bet vecumā ir tuvu 50gadiem) izaugsmi sērijas garumā, bet arī, ja var ticēt augstāk minētajam video ar autoru, nākotnē gaidāmajām grāmatām ar Holiju Gibniju kā galveno tēlu. :)

Kaut gan grāmatai un arī sērijai netrūkst negatīvu atsauksmju (kā šeit un šeit), vairāk gribētos pievienoties šiem diviem viedokļiem (šeit un šeit). Un ieteiktu gan End of Watch, gan visu triloģiju tiem lasītājiem un Stīvena Kinga faniem, kuri neiegrožo autoru tikai viena žanra ietvaros.

P.S. Nejauši atradu viktorīnu, kurā par katru atsevišķi vari pārbaudīt ko un cik daudz atceries no izlasītā.

Stephen King – Finders Keepers (Bill Hodges Trilogy #2) (Audio book)

23492589

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Iepazīstieties! Moriss Beleimijs/Morris Bellamy, grāmatas ļaundaris un pasaulē vislielākais rakstnieka John Rothstein un viņa radīta tēla Džimija Golda fans. Viņa acīs nekas labāks par pirmajām divām Džimija Golda triloģijas grāmatām nav sarakstīs, bet, lasot trešo un triloģijas noslēdzošo grāmatu, ar katru nākamo lapaspusi Morisu pārņem aizvien lielāka neticība un šausmas par viņa iemīļotā tēla izvēlēto ceļu. Drausmīgāku nodevību pret Goldu, kā arī lasītājiem, Moriss nespēj iedomāties!

Tādēļ, kad Moriss padzird, ka Džons 18 gados, kopš vairs nepublicējas un dzīvo nošķirti no sabiedrības, bez ievērojamas summas ir uzkrājis arī dučiem pierakstītas piezīmju grāmatu, dzimst ideja, kura realizējās 1978.gadā ar Morisa un vēl divu viņa drauģeļu, kurus interesē vien nauda, ielaušanos rakstnieka mājās. Labākais, ka par kaimiņiem vispār nav ko uztraukties, jo tuvākie ir vairāku jūdžu attālumā. Visticamāk Moriss tā notikumu gaidu savā prātā nebija iztēlojies, bet parasta ielaušanās un zādzība izvēršas arī rakstnieka un (pie velna!) vēlāk arī abu partneru slepkavībās.

Kaut arī karma dara savu un līdz cietumam un mūža ieslodzījumam Morisam nav ilgi jāgaida, mūža ieslodzījuma sods ir par pilnīgi ko citu. Mani vien nedaudz pārsteidz, ka ASV laikam ar mūža ieslodzījumu netiek domāts konkrētās personas dzīves garums, bet bez šādiem likumiem mums nebūtu kārtējās fantastiskās Stīvena Kinga grāmatas. Kā arī tādēļ laikam arī reizēm nākas dzirdēt ziņās sižetus par personām, kuras saņem vairākus mūža ieslodzījumus, bet tas tā. Īsāk sakot, Moriss būtu ideāli piemērots Annijai Vailksai no Mizerijas. Stīvens Kings ar Finders Keepers vēlreiz apskata ideju, kad lasītājs savā apbrīnā pāršauj pār strīpu un sāk uzskatīt sarakstīto vārdu svarīgāku par pašu autoru. Vienīgi šajā gadījumā Moriss pavisam droši pārspēj Anniju, un tas ir daudz teikts.

Aptuveni 30 gadus vēlāk Morisa mājā mitinās ģimene, kura ne vien cieš no ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām, bet arī no mistera Mersedesa uzbrukuma. Pītera Saubera tēvs Toms bija viens no tiem ‘’laimīgajiem’’, kuri cieta, bet izdzīvoja. Tagad Tomam kopā ar 13gadīgu dēlu Pīteru un četrus gadus jaunāku māsu nākas paļauties uz vienas personas, sievas Lindas, ienākumiem. Stress un finansiālās grūtības pārbauda Toma un Lindas laulības saišu izturību līdz brīdim, kad sāk regulāri sāk pienākt anonīmas vēstules ar tajās ievietotiem +/- $500, bet bez jebkāda pavadoša teksta, un aiz iracionālas māņticības nez kā nobiedēt anonīmo sūtītāju, vecāki piekodina bērniem nevienam par to nestāsti, kā arī paši četru gadu garumā nerīkojas vairāk par sačukstēšanos pie virtuves galda.

Pīters Saubers un Moriss Beleimijs katrs tiek attēloti tā, ka vienam nevari nejust līdzi un cerēt uz to labāko, bet otram bez sirds pārmetumiem novēli nolauzt kaklu un vēl vairāk. Laiks dara savu un lādē noslēptā nauda ir iztērēta, bet ekonomiskā situācija nav diži uzlabojusies un arī vajadzības nemazinās, tādēļ, lai cik liels Golda fans Pīters pats nebūtu, ir pienācis laiks jaunām idejām, kur rast vajadzīgos dolārus. Tā nu viens nepareiza retu un kolekcionējamu grāmatu veikala apmeklējums, izvēršas par vislielāko kļūdu Pītera nelielajā mūžā. Četrus gadus pēc ‘’dārgumu lādes’’ atrašanas un anonīmajām vēstulēm Pīters tagad vēlas, kaut nekad nebūtu atradis nedz naudu, nedz izlasījis piezīmju grāmatās no pasaules noslēptos literāros dārgumus, tostarp vēl divas Džimija Golda grāmatas!

Par cik šī ir Bila Hodža triloģija, tad, protams, neiztikt gan bez Bila, gan viņa ‘’asistentiem’’ – Holly Gibney un Jerome Robinson. No kuriem ar Holiju Bils tagad vada privātu firmu Finders Keepers, kas lielākoties nodarbojas ar pret galvojumu atbrīvoto tvarstīšanu. Patika, ka ‘’vecā’’ trio iesaistīšanās iemesls nebija aiz ausīm pievilkts. Tomēr Bila sakarā vēl interesantāka šķita sagatave trešajai un triloģijas noslēdzošajai grāmatai(pag… kaut kur jau dzirdēta frāze :D) – Bila vizītes uz slimnīcu, konkrētāk Breidija palātu, kur lielākā daļa personāla viņam ir norakstījuši ‘’dārzeņa’’ likteni, bet šādi tādi aizdomīgi notikumi pamazām veicina baumas par kaut ko citu. Vēl interesantāk šķita pirmie mājieni, ka šajā Stīvena Kinga radītājā pasaulē varētu pastāvēt arī kas pārdabisks. Atliek vien ķerties klāt End of Watch¸ kur jau pats nosaukumus šķiet nedaudz ar drūmu un tumšu noskaņu.

Stephen King – Mr. Mercedes (Bill Hodges Trilogy #1) (Audio book)

18775247

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Bils Hodžs pēc daudzu gadu karjeras policijā, pēc kuras var lepoties ar daudzām atklātām ‘’skaļajām’’ lietām’’, tagad jau aptuveni kā pusgadu ir atvaļinājies. Varētu it kā izbaudīt vecumdienas bez stresa, bet nav vairs tā dzīvesprieka. Ir zudis kārais azarts no ļaundaru tvarstīšanas, kādēļ vēl jo skaudrāk ir jūtamas garās karjeras posta darbi pret personīgo ģimenes dzīvi – izjukusi laulība un pieaugusi meita, no kuras, bez reta zvana, vienīgā vēstis pienāk apsveikumu formā Ziemassvētkos un dzimšanas dienā. Dzīve nu šķiet tik drūma, ka Bils pat apsver domas par paša izvēlētām beigām, bet viss mainās dienā, kad Bils saņem vēstuli no mistera Mersedesa.

Mr. Merecedes ir viena no masu mediju piešķirtajām iesaukām nenoķertajai personai, kura ar nozagtu mersedesu agrā rīta stundā speciāli un bez bremzēšanas iebrauca cilvēkos, kuri bija sastājušies rindā, cerībā iegūt darbu (2009.gads). Viņš pamanās savainot piecpadsmit un nogalināt astoņus, tostarp māti ar mazuli. Skumjākais, ka pats sākums ir no darba meklētāja tieši aiz šīs mātes ar bērnu un Kings pamanās likt lasītājām just līdzi. Jau pirms klausīšanās no video ar Kingu un Mārtinu zināju par grāmatas katalizatora notikumu, bet tomēr naivi cerēju, ka vismaz viņi paliks dzīvi. Kopš tā liktenīgā rīta bez dižiem panākumiem ir pagājis gads ar veltīgiem mēģinājumiem pirmkārt jau noskaidrot vainīgā identitāti, kur nu vēl viņu aizturēt un sodīt. Nu ar šo vēstuli misters Mersedess aizsāk bīstamu deju uz visaugstākajām likmēm!

Neskaitot pieminēto ievadu, grāmata tālāk rit no diviem skatupunktiem – atvaļinātā detektīva Bila un mistera Mersedesa jeb Breidija, kura identitāte tiek atklāta visai agri, un atliek vien izbaudīt ceļu līdz nenovēršamajai kulminācijai. Breidijs par sevi ir augstās domās, īpaši redzot apkārt vienas vienīgas aitas, starp kurām viņš vilks nepamanīts vai ātri aizmirstams, un nepieciešamības gadījumā ar vieglu smaidu un pāris jaukiem vārdiem panākot savu. Breidijs lieliski apzinās, ka tas, ko viņš dara, neiekļaujas normālajās robežās, un ar patiku ir pieņēmis savu tumšo pusi, lai to izkoptu līdz detaļām. Kā arī pats ir apsvēris, vai viņš ir prātā sajucis maniaks. Lai nu kā pilnīgs muļķis Breidijs arī nav, tomēr stingrais dzelzs tvēriens pār apkārt notiekošo pamazām sāk izplēnēt. Tāpat Breidija attiecības ar no alkohola atkarīgo māti par veselīgām nenosauksi.

Tā vietā, lai rīkotos kā profesionālis un nodoto vēstuli saviem kolēģiem policijā, Bils, nu atradis motivāciju dzīvot, uzņemas uz savu roku spriest taisno tiesu un noslēgt pēdējo lielo lietu un saukt vainīgo pie atbildības. Var tikai diskutēt, cik ļoti liekam riskam Bils pakļauj gan savus ‘’asistentus’’, gan kolēģus un pārējos sabiedrības locekļus. Kaut arī grāmata nedaudz cieš no paredzamības, Mr. Mercedes ir aizraujoša kaķa(Bils) un peles (Breidijs) trilleris!

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. :)

Stephen King – The Dark Tower (The Dark Tower #7) (Audio book)

5091

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 5*/5

Manas pārdomas

Par septīto grāmatu un arī atskatoties uz visu sēriju kopumā grūti ko uzrakstīt, neatklājot kādu maitekli. Tāpēc, ja līdz šim vēl nav sākts sēriju lasīt vai klausīties, bet ir bijusi interese, tad droša rekomendācija no manas puses tu uzsākt! :) Jātiek pāri tik mazāk gludajai, interesantajai pirmajai grāmatai, un pēc tam jau aiziet rūkdams.

********Apzināto maitekļu zona********

Zvaigznītes (*) simbolu pie vērtējuma pieliku, jo grāmatas beigas, kad Rolands no jauna tiek nostādīts uz ceļa uz Tumšo torni aptuveni turpat, kur pirmās grāmatas sākumā, raisīja dalītas jūtas. Šķiet, man vairāk šāds pavērsiens nepatīk. Ja vien tiešām īstenojas piebilde, ka šajā reizē iznākums varētu būt atšķirīgs/labāks, tad vēl tā, bet, ja nē, tad gan prasītos ‘’pacepties’’ vairāk. Jo vai tad Rolands nav pietiekoši pārcietis, lai atkal liktu tam visam iet cauri. Lai vai cik grūti būtu iedomāties ikdienas dzīvē. Kaut arī attiecīgajā mirklī gribējās zināt, kas notiek ar Rolandu tālāk, zinot sērijas noslēgumu, būtu bijis priecīgāks, ja grāmata beigtos ar Suzannas, Edija un Džeika ainu nu jau citā pasaulē ar gaistošām atmiņām, kā sapni vai vieglu nojausmu, par notikušo.

Kā arī negribētos, lai Rolanda ka-tet biedri – Rolands, Suzanna, Oy un īpaši Džeiks – un arī citi, kuri ziedoja dzīvību (tai skaitā mācītājs Kalahans), lai Rolands nokļūtu Tumšajā tornī, būtu spiesti no jauna pieredzēt to pašu; šeit neieslīgšu prātojumā par laika ritējumu. :D Nebija viegli klausīties, kā vispirms Edijs, tad Džeiks un vēlāk Oy (iemīļoti tēli) piedzīvo galu, un mierināja apziņa sērijas kontekstā, ka pasauļu/dimensiju versijas ir neskaitāmas. Var arī saprast Suzannas pēdējo lēmumu, atstāt Rolandu vienu ar Oy un šajā romānā atrasto, izglābto un negaidīti izšķirošo faktoru – Patriku, kura talants ļauj glābt torni un līdz ar to visas pasaules.

Šādas beigas arī ir ideāls attaisnojums visām atšķirībām un izmaiņām topošajā filmā.

Gari neizplūstot un neskaitot iepriekš minēto, no atsevišķām epizodēm grāmatā pirmo gribas izcelt Rolanda, Suzanna un Oy sastapšanos ar vampīru, kurš barojas no savu upuru emocijām, un pieminētais Patriks tika turēts ieslodzīts pagrabā ilgstošai lietošanai. Un kā otra būtu šīs pašas trijotnes piedzīvotais zem Castle Discordia un tur sastaptais pazemes mošķis.

Viscaur sērijai Crimson King un viņa spēks tika piesaukts ne reizi vien, bet viņa paša uzstāšanās tāds čiks vien bija; nekas dižs. Neko labu kā tēliem nevar teikt arī nedz par Mordredu, kaut arī kā ļaundaris – super, ne lielāko daļu par beam brakers, kuriem pat diži nerūpēja ko un kāpēc viņi dara, pat ja tā rezultātā viņi nogalina arī paši sevi. Turpretim patīkams pārsteigums bija atkal sastapt ceturtajā grāmatā satikto Šimiju.

a5888a645c18026e690014e8326f9732

Episka mēroga ceļš nu ir galā, un jāietur kāds pārtraukums pirms ķerties klāt citiem Kinga darbiem, līdz tam šeit diezgan smieklīgs raksts par 19 pazīmēm, kas liecina, ka esi apsēsts ar Tumšā torņa sēriju. :D

Stephen King – Song of Susannah (The Dark Tower #6) (Audio book)

5093

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Mia

Izmantodama situāciju, kamēr visi atvieglojumā svin uzvaru pār vilkiem, Mia pārņem kontroli pār Suzannas ķermeni, un ar Black 13 palīdzību nokļūst 1999.gada Ņujorkā, lai realizētu savu kvēlāko vēlmi – kļūt par māti. Mia reizē ir agresīva, bravūrīga un nikni aizstāv jebkurus draudus (izdomātus vai reālus) gaidāmajam mazulim*, bet tajā pašā laikā viņa ir ļoti kautrīga, nedroša un atkarīga no citu atzinības. Un, iespējams, tieši tas spiedis viņai noticēt Valtera dotajiem solījumiem, izbaudīt mātes priekus 5 vai 7 gadus, vai citu termiņu, jo jebkurš laika sprīdis taču ir labāks par nulli/neko.

Kultūra, tehnoloģijas un viss kas cits jaunais 1999.gadā ir šokējošs arī Suzannai, kāpēc no jauna uzvirmo Detas personība, bet vēl jo vairāk tas biedē Mia. Šis apstāklis dod lielisku iespēju pamazām dot Miai citu skatījumu uz notiekošo un pārvilināt viņu mūsu ka-tet varoņu pusē.

Roze un karaļi

Negaidītais pavērsiens pārējiem ka-tet biedriem, ieskaitot mācītāju Kalahanu (vismaz uz šo brīdi), spiež sadalīties divās grupās. Laiks, kura ritējums salīdzinoši mūsu pasaulē ir straujāks, pat nepieminot tā dīvainības Rolanda pasaulē, nepielūdzami rit uz priekšu, un, pirms Rolands un Edijs var pievērsties Suzannai, viņiem jāpaveic kaut kas tikpat, ja ne vēl būtiskāks. Jānodrošina, ka zeme ar īpašo rozi uz tās nokļūst viņu, nevis naidnieka (pastarpināti Crimson King), īpašumā. Jāsaka, ka Kalvins Tornis ir viens īpatnējs tips, par spīti viņa apsēstībai ar grāmatām, konkrētāk retu grāmatu uzpirkšanā pat tad, kad viņam skaidri ir pateikts dzīvot klusi un nepievērst sev uzmanību, nepieļaut, ka var viegli atrast. Tā vietā viņš to pilnībā ignorē, tikpat labi varēja izlikt sludinājumu. ‘’Lūdzu, esmu šeit’’ :D

Pavērsiens, kad Rolands un Edijs sastopas ar pašu Stīvenu Kingu, man bija pavisam negaidīts. Kaut arī nav ko brīnīties, jo jau Tumšā torņa ideja sevī ietver visu pasauļu eksistenci, tai skaitā to, kurā eksistē Kings kā rakstnieks, kā tēls. Šāda trika izmantošana izvēršas veiksmīgi, kas lielai daļai rakstnieku, manuprāt, beigtos briesmīgi. Pirmā reakcija, ieraugot Rolandu, saprotama, domājams daudziem būtu līdzīgi. Attiecīgajā mirklī Kings vēl nemaz nav sarakstījis tālāk par pirmajā grāmatā notikušo, tāpēc viņu sarunas varbūt ir pat vēl interesantākas. Vairākkārt pavīd ideja (varbūt vēlāk autora dienasgrāmatas fragmentos) par tādu kā nekonkrētu spēku, kas pieliek daudz pūļu, lai atturētu/nepieļautu, ka Kings raksta par Tumšo torni; nevarēju neiedomāties par Crimson King.

Vēl šis tas

Nekur nepazūd arī mācītājs Kalahans, Džeiks un Oy. Arī viņiem, pieaugot spēles likmēm, piedzīvojumi rit karsti.

Gluži kā The Waste Lands, arī Suzannas dziesma noslēdzas uz karājoties pāri klintij, bez apmierinājumu sniedzošām beigām. Pavisam nemanot būšu sasniedzis pēdējo Tumšā torņa sērijas grāmatu. Vēl tik daudz neatbildētu jautājumu!, kāpēc arī noslēdzošais stāsts mērāms virs tūkstoš lpp. Būs interesanti! :)

Noskatījos gaidāmās filmas treileri, un nebūt neesmu sajūsmā. Protams, tas ir gluži cits formāts un viens pret viens grāmatu nevar pārlikt uz ekrāna, bet tomēr… Turklāt, ja pareizi saprotu, visa sērija būs iestūķēta vienā filmā.

********Apzināto maitekļu zona********

*Vienlaikus viņa tikai tad, kad jau ir par vēlu, ierauga reālo situāciju, ka Valtera teiktais visu laiku bija vien tukši solījumi.

Pirmdienas teikums #136

6356190

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

He thought he might weep, but in time the urge passed; when he raised his head again, his eyes were as dry as the desert he would eventually come to, still following the trail of Walter, the man in black.

Stephen King – The Little Sisters of Eluria (The Dark Tower #0.5)

Stephen King – The Wind Through the Keyhole (The Dark Tower #4.5)

12341557

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Scribner

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

The Wind Through the Keyhole, kuru hronoloģiski var ievietot starp ceturto un piekto The Dark Tower sērijas grāmatu, apvieno trīs stāstus. 2012.gada Goodreads Choice Awards Fantasy kategorijā.

Rolandu un viņa ka-tet sastopam neilgi pēc viņu tikšanas prom no viltus Ozas burvja. Pirms vēl viņi ir sasnieguši Kallu un vilkus, kas kā sērga reizi paaudzē tai uzklūp, ir ātri jāsameklē patvērums no postošas, mūsu realitāte neesošas (labi, ka tā), vētra – saukta par Starkblast. To raksturo neierasti silts/karsts laiks pirms vētras ar sekojoši ļoti strauja temperatūras pazemināšanās un ļoti spēcīgu vēju. Temperatūra nokrīt tik zemu, ka koki burtiski sasprāgst! Kas zin, nebūtu mūsu varoņiem līdzās Oy vai nesastaptu upes pārcēlāju Bix un viņa padomu, mums lasītājiem būtu stipri īsāka sērija.

wind_paperback

Kamēr Rolands, Džeiks, Edijs un Oy pārlaiž vētru drošā vietā, Rolands pie ugunskura siltās gaismas ‘’nosit’’ laiku ar stāstu no savas jaunības par to, kā viņš ar citu jaunu strēlnieku tika nosūtīts uz Debaria pilsētu ar sālsraktuvēm netālu, lai tiktu galā ar skinman jeb shapeshifter, kurš vainojams neskaitāmās slepkavībās, ieskaitot gan sievietes, gan bērnus. Stāsta darbība norit pat vēl pirms The Little Sisters of Eluria notikumiem, kuriem piešķirts #0.5 kārtas skaitlis. Lai cik jauns vai pieredzējis Rolands būtu, viņa tēla balsī jau var sajust to, kāds viņš būs. Tā izceļas uz pārējo fona, sajaukt ar citu ir neiespējami. :)

Par laimi, pēdējā no briesmoņa uzbrukumiem ir izdzīvojušais. Kaut arī Bils slēpjoties redzēja vien uzbrucēja kājas, ir cerība, ka pat tāds sīkums + Rolanda hipnotizētāja iemaņas spēs palīdzēt notvert vainīgo. Bilam, kurš vēl ir tikai mazs puika, pēc tēva zaudējuma nav viegli, un Rolands, kuram vecāka zaudējums nav svešs, mierina puika ar Mid-world pasaules stāstu/leģendu par drosmīgu puiku (Tims) līdzīgā vecumā. Pat tajā neiztikt bez Tumšā torņa, tomēr būtu paticies, ja tornis būtu bijis ar lielāku klātbūtni visā grāmatā, kura nav slikta, bet salīdzinoši ne tik laba. Arī ‘’izdomātajā’’ leģendā par Timu ir jūtama ietekme no mūsu pasaules, kā arī pagātnes paliekas no ‘Old People’ laika, kad vēl pasaule nebija sākusi virzīties tālāk.

9781501166228_p0_v2_s192x300

Lai gan aprakstītā pasaule – ainava, fauna (piemēram, pūķi un purva cilvēki) un flora – nešķita tā drošākā vide, tā spēj aizgrābt elpu un neatteiktos paviesoties. Bez tā vēl gribētos izcelt stāstu izkārtojumu, kur centrā titulstāsts The Wind Through the Keyhole, apkārt tam Rolanda stāsts par skinman un grāmatas sākumā un beigās jau iemīļotie varoņi līdz šim. Ja ne sīpols :D, tad gredzens gan. :)