Mēneša grāmata #43 – Augusts 2018

11573

Stephen King – The Dead Zone

Manu viedokli varat izlasīt šeit

Advertisements

Firestarter by Stephen King UN Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3) by Wilkie Martin

Sakarā ar aizņemto darba nedēļu, paša izveidoto divu nedēļu kopsavilkuma grafiku, kā arī vēlmi uzrakstīt, kamēr grāmatas ir svaigi atmiņā, šajā rakstā īsi par divām grāmatām uzreiz.

******

233667

Stephen King – Firestarter

Čārlijai (pilnā vārdā Charlene; atkal šī kaitinošā vārda saīsināšana) jau kopš dzimšanas ir nācies saskarties ar briesmām gan pašai no sevis, gan trešajām ieinteresētajām pusēm savu pamatā pirokinētisko, bet arī citas ar prāta spēku saistītām spējām. Jau no mazotnes Čārlija ir tikusi pakļauta novērošanai, vajāšanai un objektifikācijai no slepenas valdības aģentūras, saukta par The Shop, kura iedomājas, ka viņu (alkatīgo) gala mērķi stāv pāri cilvēktiesībām un likumiem.

Grāmatas gaitā, kura pārsvarā ir no Čārlijas tēva Endija POV, lasītājs tiek iepazīstināts ar iemesliem, kuri pamudināja divus studentus iesaistīties neskaidras/nezināmas zāļu vielas eksperimentā, pretī saņemot 200 dolārus. Ir arī apakšnodaļas no The Shop aģentu un tās vadītāju skatpunkta, bet ir skaidri noprotams, kuri tēli ir labie un kuri ļaunie, tā teikt, ar kuriem būtu jājūt līdzi.

Atšķirībā no The Dead Zone šajā mentālās spējas tiek radītas nevis nejauši negadījumā, kuras izpaužas vēlāk dzīvē, bet tiek radītas apzināti un ļaunais elements politikā un aģentūru gaiteņos ir gatavi negaidītos rezultātus brutāli izmantot savā labā. Tajā pašā laikā līdzīgais, ka minēto spēju pielietošana, varbūt izņemot Čārliju, būtiski saīsina to lietotāju dzīves mūža garumu.

34356718

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3)

Inspektors Hobs, izjaukdams bankas zelta krātuves apzagšanu, vienā vakarā kļūst nelielu vietēja mēroga sensāciju gan TV ziņās, gan internetā pēc tam, kad kāds anonīmi ievieto video YouTube vietnē, kurā tas ticis nofilmēts. Un praktiski visa tālāk sekojošā grāmata lielā mērā mēģina tikt galā ar izraisīto domino efektu.

Hobs izmeklēšana zelta zādzības mēģinājuma lietā gandrīz noteikti norisinātos arī bez video eksistences, bet ne viņš, ne Endijs nevarētu paredzēt, ka tas varētu iedod jaunu dzirksti pazuduša ģeologa un akadēmiķa pazušanas lietā vai pavērst (nevēlamu) gaismu vietējo zelta raktuvju virzienā.

Pavisam cita rakstura ‘’zelta racēja’’ uzrodas uz Hobsa mājas sliekšņa tieši internetā ievietotā video dēļ, un tā ir Keitija, apgalvojot, ka ir Hobsa meita. Keitija pati līdz tam par Hobsa eksistenci pat nenojauta, bet māmiņa laipni pacenšas viņu pēc video noskatīšanās par to informēt. Keitijas uzvedība un maniere ārēji ir visai vīzdegunīga un mantas kāra, bet cik ļoti tas ir tikai šoks par negaidīto tēva figūru un cik ļoti patiesa mantkārībā, atliek uzzināt vien pašam izlasot vai noklausoties.

Tikmēr Endijs, kurš, neskaitot katrā grāmatas nosaukumā minēto inspektoru Hobsu un otrajā plānā esošo Mrs. Goodfellow un tagad arī suni Dregs, ir sērijas galvenā zvaigzne, joprojām aiz labās Hobsa sirds dzīvo viņa, joprojām ir bez kārtīga darba. Protams viņš pats sevi aizstāvētu ar piemēriem, kas palīdzējuši noķert vairākus krimināli noskaņotus personāžus, kaut arī dažreiz Endija palīdzība būtu jāieliek pēdiņās. Nereti Endijs ir paša drošībai un dzīvībai lielākais drauds. Jau atkārtošos no iepriekšējās grāmatas, ka Endijs ir labs humora zibens novedējs. Endijs vienkārši tāds ir un viņa neviltotās reakcijas un sekojošā rīcība gandrīz vienmēr izvēršas (traģi)komiski neveiksmīga.

 

Stephen King – The Dead Zone

11573

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negadījums vienā jaukā ziemas dienā, kad Džonijam Smitam pilnā ātrumā, spēlēdams hokeju, uztriecas daudz lielāks un smagāks jaunietis, iesēj Džonijā aizmetni. Reizēm Džoniju pārņem tādas kā priekšnojautas, bet pārdabiskās spējas pilnībā liek par sevī manīt pēc auto avārijas. Kāds varbūt arī priecātos par tādu spēju iegūšanu, bet Džonijs, domājams, piekristu un noteikti tā varētu spriest pēc citu reakcijas, ka tas drīzāk ir lāsts.

Iepriekšējo vakaru pirms ceļu satiksmes negadījuma, varētu apzīmēt kā labāko Džonija mūžā. Lieliski pavadīts vakars gadatirgū/atrakciju parkā ar tā brīža draudzeni Sāru, turklāt, iespējams par nelaimi, tieši pirms slēgšanas, ejot prom, kad jau visas citas būdiņas slēgtas, Džonijs šķiet izlieto veiksmi vairākus gadus uz priekšu un vairākas reizes pēc kārtas (tā teikt uncanny veidā) vinnē laimestu pēc Laimes Rata grieziena – kopā vairāk nekā $500. Kingam caur Sāras skatpunktu lieliski padodas uzburt baigu atmosfēru, kuru savādāk varētu izskaidrot pavisam vienkārši. Un ja jau veiksme paņemta uz kredītu, tad to nākas smagi atdot atpakaļ, piedzīvojot ne tikai minēto negadījumu, bet piedevām pēc tam komā pavadot 4,5 gadus.

Pamostoties no jauna, Džonija pasaulē viss ir mainījies līdz nepazīšanai, turklāt Sāra ir gan vīrs, gan dēls. Pats Džonijs arīdzan nav palicis neskarts un negadījums kalpo kā katalizators, ļaudams spējām pilnībā manifestēties. Reizēm pieskaroties cilvēkam vai priekšmetam, pastāv iespējamība, ka Džonijs par tiem spēs kaut ko ‘’saskatīt’’, ja cilvēku gadījumā parasti tā ir nākotne, tad priekšmetu ziņā – pagātne. Rezultātā Džonijs ātri vien tiek ierauts mediju un (pus)trako uzmanības lokā, kas nereti Džoniju piespiež norobežoties no sabiedrības; labi, ka vēl ir tādas atbalsta personas kā tēvs (un arī viens no ārstiem). Par nožēlu Džonijam, gandrīz ikviens notic Džonijam, kad jau ir par vēlu, bet pēc notikušā vēl ir gatavs viņu tajā apvainot.

The Dead Zone burvīgi izmanto pārdabiskā elementus, lai atspoguļotu patiesas emocijas. Lasītāja uzmanība ar vairākiem kulminācijas brīžiem un spriedzītes pieaugumu pirms tam, konstanti tiek turēta saspringumā, nav diži mierīgu posmu un arī beigas ir pieņemami loģiskas un pienāk īstajā mirklī.

Scott Snyder, Stephen King, Rafael Albuquerque – American Vampire, Vol. 1 (American Vampire #1) and Vol. 2 (American Vampire #2)

7619398

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Divi stāsti divu meistarīgu autoru izpildījumā. Ja par šausmu žanra karali to daudzmaz droši varu bilst, tad Skotu Snaideru, kura vārds šķiet vairāk dzirdēts saistībā ar Betmenu, lasu pirmoreiz. Katrs no autoru stāstiem savā ziņā ir gan par nāves procesu un pārtapšanu vampīrā, gan šo konceptu nenoliedzamo salīdzinājumu ar amerikāņu dzīvesveidu, ko autori piemin kā priekšvārdā, tā pēcvārdā.

Skota Snaidera piedāvātais stāsts norisinās lielākoties 1920.tajos gados un ir par slavas kāro un Holivudas starmešu pievilināto Pearl Jones, kuras sapņi un skatījums uz pasauli vienā vakarā tiek sagrauti asins tumši sarkanajā nokrāsā. Pērle Džounsa tiek pārversta par vampīru, bet savu roku viņas īpašībās pieliek Skinner Sweet, padarot viņu par otro līdz šim zināmo jaunāko Amerikāņu vampīru sugas pārstāvi, kurus nenogalināsi ar saules gaismu vai kaut kādiem tur koka krustiem un uz ķiplokiem vispār nav vērts virsū skatīties.

Tomēr gods būt par pirmo šāda tipa vampīru, no kura baidās pat eiropas izcelsmes senie asinssūcēji, pienākas jau pieminētajam banku laupītājām Skinner Sweet, kuru spožajā dienas izceļ Stīvens Kings un kurš jau pirms kļūšanas par vampīru bija neatgriezeniski samaitāts. Abu autoru gadījumos stāstus lieliski papildina Rafael Albuquerque ilustrācijas.

Mežonīgie rietumi, trakie divdesmitie un dzīvību dodošo un gardo asiņu pilnie vienkāršie ļaudis pa vidu varas un ietekmes sadursmēm starp jaunā un vecā tipa vampīriem!

13227447

Vol2

Otrais Amerikāņu Vampīru sērijas krājums lasītāju vispirms aizved uz topošo grēku pilsētu Lasvegasu, kad lielais Hūvera dambis vēl pavisam nesen ir tikai ticis pabeigts, bet Skinner Sweet jau ir pamanījies iekotelēties, lai vairākiem tūkstošiem strādnieku piedāvātu dažnedažādas iespējas nopelnīto izterēt. Nav arīdzan nekāds pārsteigums mirklī, kad sāk parādīties līķi, tomēr ierastais aizdomās turamais, lai cik nešpetns būtu, var gadīties arī nebūt īstais ļaundaris šajā jautājumā.

Otrais krājumā iekļautais stāsts ir par Pērli Džounsu un viņas mirstīgā vīra Henrija dzīvi klusā un nomaļā lauku vidē, par bailēm par konstantajiem draudiem no citiem vampīriem, un gan par Pērles bažām reiz zaudēt Henriju, vai nevajadzētu viņu ‘’pārvērst’’, un tieši tāpat arī no Henrija puses. Tāda viesloma ir bijušajai Pērles draudzenei Hattie Hargrove, kura arī reiz loloja sapņus kļūt par slavenu aktrisi, bet pēc kļūšanas par vampīru glabā sevī rūgtas jūtas pret Pērli un dziļu vēlmi viņai atriebties.

Stephen King – Under the Dome

6320534

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Vienā jaukā oktobra dienā pāri Chester Mills(saīsināšu uz CM) pilsētiņ un tās tuvāko teritoriju nolaižas caurspīdīgs kupol, kas, neskaitot gaismu un skaņu, gandrīz neko citu nelaiž sev cauri, tādejādi padarītas CM iedzīvotājus par nosacītiem cietumniekiem ar ierobežotiem resursiem un par sava veida realitātes šovu pārējai pasaulei, bez iespējas pamest pilsētu un tās iemītniekus, lai nomainītu ainavu.

Jau ir pagājis zināms laiks kopš noslēdzās piecu sezonu ilgušais seriāls (skatījos reizē ar epizožu iznākšanu), un iemesls tādai aizkavei šķiet drīzāk meklējams grāmatas apjomā (kā nekā virs 1000lpp), nevis aiz bažām, ka seriāls, kurā citplanētiešu uzrašanās bija daudz manāmāka un vairāk no zila gaisa paņemta versija. Pat negribot sanāca gan salīdzināt, gan personāžus iztēloties pēc attiecīgajiem aktieriem, bet ir jau sākuma un tā līdz beigām ir pietiekami daudz atšķirību, lai varētu pa savam izbaudīt abus divus un nejusties, ka viens samaitekļotu otru.

Viens no galvenajiem labajiem tēliem ir Dale Barbara jeb pēc iesaukas Bārbijs, Irākas kara veterāns, kuru lielākā daļa CM iedzīvotāju par spīti vairāku mēnešu darbam vietējā ēstuvē kā pavāram joprojām uztver kā jauniņo iebraucēju, kādēļ CM otrajam priekšsēdētājam Lielajam Džimam (par viņu bik vēlāk) ir tik viegli noskaņot sabiedrību pret Bārbiju. Starp citu tieši pirms kupola uzrašanās Bārbijs bija ceļā prom no CM uz neatgriešanos, plus nesekmīgi centās nostopēt garām braucošu auto; notikums, kuru atsaukt prātā ar frāzi ‘’ja vien…’’. Turklāt iemesls pilsētas pamešanai ir nesena sakaušanās ar Lielā Džima dēlu Junioru un viņa draugiem, dodot liekus iemeslus, lai nonāktu Lielā Džima melnajā sarakstā, kas sevis labklājības vārdā nav neviena interesēs. Ja vēl Bārbijam pašam kā tādam ir līdera dotības, tad šajā jautājumā izvēles brīvība tiek atņemta brīdī, kad pats ASV prezidents nozīmē Bārbiju par galveno, ar kuru ārpasaule sazināsies ar CM, atjaunojot viņu armijā par pulkvedi un norīko pārņemt varu no pilsētas valdes.

Lieki būtu teikts, ka Lielais Džims un grāmatas galvenais ļaundaris (slīpēts politiķis, lietotu auto tirgotājs, ‘’narko’’ boss, kā arī liekulīgas reliģiozitātes kalngals), par to nav sajūsmā. Sliktākais priekš CM iedzīvotājiem, ka ar katru mirkli Džimam kupola esamība un rīcības brīvība, ko tas sniedz (jo ko gan kāds no ārpuses var viņam padarīt), patīk arvien vairāk. Meistarīgi tiek izmantots cilvēku apjukums un bailes no nezināmā, kas būs, lai ļaunprātīgi izmantotu vēlētāju uzticēto varu sava labuma gūšanai. Viņam aktuāls ir mērķis nevis sniegt palīdzību, bet uzurpēt pēc iespējas neierobežotāku varu un novākt no ceļu jebkuru, kurš ir pret viņu; turklāt pasargāti nav arīdzan vienā brīdi esoši ‘’draugi un sabiedrotie’’. Par cik idejiski grāmatu Kings jau mēģināja uzrakstīt 1976.gadā, tad šaubos vai nedaudz saskatāmā līdzība ar pašreizējo ASV prezidentu bija viņam prātā.

Pie vērā ņemamiem personāžiem būtu jāpieskaita arī avīzes redaktoru (un pārliecināta republikāne) Džūlija, ārsts Rastijs un jauniešu trio (Džo, Norija un Benijs), kuru stāsta līnija bez īpaši lielām drāmām un pārliekas romantizēšanas bija viens no interesantākajiem.

Kaut arī Under the Dome nav simtprocentīgs šausmu romāns, bet pārmest Kingam par šausmu uzdzenošu elementu trūkumu, vairāk tieši cilvēku rīcības ziņā, pārmest gan nevar. Pārsteidzošs ir temps, cik ātri viss CM sāk pasliktināties; nav vajadzīga pat nedēļa, lai cilvēki paši citiem un sev dzīvi padarītu par elli. Tikpat labi varu iedomāties mierīgu, sakarīgu pilsēteli ar prātā veseliem priekšsēdētājiem, kura, pielietojot veselo saprātu, varētu izvilkt ilgāk. Nenoliegšu, ka beigas Kings varēja tā nesasteigt, bet nav jau arī tā, ka tāds kupola izcelsmes variants netika pieminēts. Turklāt nešķita, ka Kings būtu licis uzsvaru uz šo aspektu; un pat ne uz to, uz kādu rīcību katrs ir spējīgs ekstremālos apstākļos, kā tas varētu šķist, bet, kā to pats autors uzsver šajos divos video – uz klimata pārmaiņām, jo lielā mērogā mēs visi dzīvojam zem kupola bez iespējām pamest šo planētu.

Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)

12091495

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.

Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.

Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)

Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.

Stephen King – End of Watch (Bill Hodges Trilogy #3) (Audio book)

25526965

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešā un noslēdzošā Bila Hodža triloģijas grāmata End of Watch aizsākas, kad Bila pēdējais partneris pirms pensionēšanās Pīts, kurš pats drīz atvaļināsies, izsauc Bilu un Holiju Gibniju uz aizdomīgas divu personu pašnāvības vietu. Tagad Bils kopā ar Holiju vada privātu izmeklēšanas firmu Finders Keepers (visu izsaka nosaukums), bet iemesls, kādēļ Pīts, abus ir pieaicinājis, saistīts vairāk ar faktu, ka abi mirušie ir saistīti ar bēdīgi slaveno misteru Mersedesu! Protams, policija nespēj saskatīt sakarību starp vienu un otru, jo misters Mersedes jeb Breidijs pēdējos sešus gadus veģetatīvā stāvoklī vai tuvu tam guļ slimnīcas palātā.

Pēc visas loģikas pēc tādas galvas traumas, kādu misters Mersedess jeb Breidijs ieguva pirms sešiem gadiem puišu rok/pop grupas koncertā, kad viņu pēdējā mirklī apturēja Bila Hodža ‘’asistente’’ Holija Gibnija, Breidijam būtu vajadzējis tajā vakarā arīdzan nomirt kā jebkuram parastajam mirstīgajām. Iespējams, deviņās no desmit reizēm tā arī būtu noticis, bet, kā zināms, misters Mersedess ir tik tālu no tādas klasifikācijas, cik vien to var iedomāties. Tā vietā jau pirmās grāmatas noslēgumā Mr. Mercedes gandrīz pēc pusotra gada Breidijs ir atguvis samaņu, bet triloģijas otās grāmatas beigās (kuru nav nepieciešams būt lasījušam, lai varētu sekot šai) Bils nojauš, ka aiz ārēji vājā ķermeņa slēpjas tas pats vecais, ļaunais Breidijs. Tikai tagad, tieši pateicoties galvas traumai un/vai ārsta slepenajām eksperimentālajām zāļu, viņš ir spēcīgāks nekā vēl jebkad agrāk!

Pirmās divas triloģijas grāmatas Mr. Mercedes un Finders Keepers +/- bija klasiski kriminālromāni vien ar faktu, ka lasītājs jau no sākumā zina, kurš ir slepkava, un interesantākais slēpjas ceļojumā uz grāmatas kulminācijas punktu, bet End of Watch salīdzinoši ļoti atšķirīgs. Visacīmredzamākais būtu pārdabiskais elements, kuru šajā video Kings pats nodēvē par maģisko reālismu, – Breidija telekinētiskās un prāta kontroles spējas. Visvairāk Breidija tuvumā vai retro spēļu konsoles Zap it! īpašniekiem būtu jāuztraucas cilvēkiem, kuri pakļaujas hipnozei. Breidijs pēc tik ilgas ‘’dīkstāves’’ un savu sapņu izpostīšanas ir gatavs atriebībai, un zina pret kuru galvenokārt vērst sevī uzkrātās dusmas – Bilu Hodžu.

Tikai lieta tāda, ka sešu gadus pēc triloģijas pirmās grāmatas notikumiem Bils, tuvojoties 70.dzimšanas dienai, vairs nav pats spriganais puika, kādu mēs viņu pazinām. Vēl jo vairāk, pēc apetītes un svara zuduma, kā arī neizskaidrām sāpēm un nenogurstošiem Holijas pamudinājumiem, Bils beidzot piekrīt apmeklēt ārstu, un analīžu rezultāti nav super iepriecinoši – aizkuņģa dziedzera vēzis vēlā stadijā. Šāda vēsts piešķir grāmatas nosaukumam End of Watch gluži citu un diemžēl  daudz skumjāku nozīmi. Bet kā lai gan Bils varētu mierīgi uzsākt cīņu ar slimību (vienalga cik maz vai daudz tas varētu paildzināt mūžu), ja Breidijs vēl ir ‘’uz brīvām kājām’’.

Prieks ir par ne tikai Holijas tēla (ārēji atgādina tīni, bet vecumā ir tuvu 50gadiem) izaugsmi sērijas garumā, bet arī, ja var ticēt augstāk minētajam video ar autoru, nākotnē gaidāmajām grāmatām ar Holiju Gibniju kā galveno tēlu. :)

Kaut gan grāmatai un arī sērijai netrūkst negatīvu atsauksmju (kā šeit un šeit), vairāk gribētos pievienoties šiem diviem viedokļiem (šeit un šeit). Un ieteiktu gan End of Watch, gan visu triloģiju tiem lasītājiem un Stīvena Kinga faniem, kuri neiegrožo autoru tikai viena žanra ietvaros.

P.S. Nejauši atradu viktorīnu, kurā par katru atsevišķi vari pārbaudīt ko un cik daudz atceries no izlasītā.

Stephen King – Finders Keepers (Bill Hodges Trilogy #2) (Audio book)

23492589

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Iepazīstieties! Moriss Beleimijs/Morris Bellamy, grāmatas ļaundaris un pasaulē vislielākais rakstnieka John Rothstein un viņa radīta tēla Džimija Golda fans. Viņa acīs nekas labāks par pirmajām divām Džimija Golda triloģijas grāmatām nav sarakstīs, bet, lasot trešo un triloģijas noslēdzošo grāmatu, ar katru nākamo lapaspusi Morisu pārņem aizvien lielāka neticība un šausmas par viņa iemīļotā tēla izvēlēto ceļu. Drausmīgāku nodevību pret Goldu, kā arī lasītājiem, Moriss nespēj iedomāties!

Tādēļ, kad Moriss padzird, ka Džons 18 gados, kopš vairs nepublicējas un dzīvo nošķirti no sabiedrības, bez ievērojamas summas ir uzkrājis arī dučiem pierakstītas piezīmju grāmatu, dzimst ideja, kura realizējās 1978.gadā ar Morisa un vēl divu viņa drauģeļu, kurus interesē vien nauda, ielaušanos rakstnieka mājās. Labākais, ka par kaimiņiem vispār nav ko uztraukties, jo tuvākie ir vairāku jūdžu attālumā. Visticamāk Moriss tā notikumu gaidu savā prātā nebija iztēlojies, bet parasta ielaušanās un zādzība izvēršas arī rakstnieka un (pie velna!) vēlāk arī abu partneru slepkavībās.

Kaut arī karma dara savu un līdz cietumam un mūža ieslodzījumam Morisam nav ilgi jāgaida, mūža ieslodzījuma sods ir par pilnīgi ko citu. Mani vien nedaudz pārsteidz, ka ASV laikam ar mūža ieslodzījumu netiek domāts konkrētās personas dzīves garums, bet bez šādiem likumiem mums nebūtu kārtējās fantastiskās Stīvena Kinga grāmatas. Kā arī tādēļ laikam arī reizēm nākas dzirdēt ziņās sižetus par personām, kuras saņem vairākus mūža ieslodzījumus, bet tas tā. Īsāk sakot, Moriss būtu ideāli piemērots Annijai Vailksai no Mizerijas. Stīvens Kings ar Finders Keepers vēlreiz apskata ideju, kad lasītājs savā apbrīnā pāršauj pār strīpu un sāk uzskatīt sarakstīto vārdu svarīgāku par pašu autoru. Vienīgi šajā gadījumā Moriss pavisam droši pārspēj Anniju, un tas ir daudz teikts.

Aptuveni 30 gadus vēlāk Morisa mājā mitinās ģimene, kura ne vien cieš no ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām, bet arī no mistera Mersedesa uzbrukuma. Pītera Saubera tēvs Toms bija viens no tiem ‘’laimīgajiem’’, kuri cieta, bet izdzīvoja. Tagad Tomam kopā ar 13gadīgu dēlu Pīteru un četrus gadus jaunāku māsu nākas paļauties uz vienas personas, sievas Lindas, ienākumiem. Stress un finansiālās grūtības pārbauda Toma un Lindas laulības saišu izturību līdz brīdim, kad sāk regulāri sāk pienākt anonīmas vēstules ar tajās ievietotiem +/- $500, bet bez jebkāda pavadoša teksta, un aiz iracionālas māņticības nez kā nobiedēt anonīmo sūtītāju, vecāki piekodina bērniem nevienam par to nestāsti, kā arī paši četru gadu garumā nerīkojas vairāk par sačukstēšanos pie virtuves galda.

Pīters Saubers un Moriss Beleimijs katrs tiek attēloti tā, ka vienam nevari nejust līdzi un cerēt uz to labāko, bet otram bez sirds pārmetumiem novēli nolauzt kaklu un vēl vairāk. Laiks dara savu un lādē noslēptā nauda ir iztērēta, bet ekonomiskā situācija nav diži uzlabojusies un arī vajadzības nemazinās, tādēļ, lai cik liels Golda fans Pīters pats nebūtu, ir pienācis laiks jaunām idejām, kur rast vajadzīgos dolārus. Tā nu viens nepareiza retu un kolekcionējamu grāmatu veikala apmeklējums, izvēršas par vislielāko kļūdu Pītera nelielajā mūžā. Četrus gadus pēc ‘’dārgumu lādes’’ atrašanas un anonīmajām vēstulēm Pīters tagad vēlas, kaut nekad nebūtu atradis nedz naudu, nedz izlasījis piezīmju grāmatās no pasaules noslēptos literāros dārgumus, tostarp vēl divas Džimija Golda grāmatas!

Par cik šī ir Bila Hodža triloģija, tad, protams, neiztikt gan bez Bila, gan viņa ‘’asistentiem’’ – Holly Gibney un Jerome Robinson. No kuriem ar Holiju Bils tagad vada privātu firmu Finders Keepers, kas lielākoties nodarbojas ar pret galvojumu atbrīvoto tvarstīšanu. Patika, ka ‘’vecā’’ trio iesaistīšanās iemesls nebija aiz ausīm pievilkts. Tomēr Bila sakarā vēl interesantāka šķita sagatave trešajai un triloģijas noslēdzošajai grāmatai(pag… kaut kur jau dzirdēta frāze :D) – Bila vizītes uz slimnīcu, konkrētāk Breidija palātu, kur lielākā daļa personāla viņam ir norakstījuši ‘’dārzeņa’’ likteni, bet šādi tādi aizdomīgi notikumi pamazām veicina baumas par kaut ko citu. Vēl interesantāk šķita pirmie mājieni, ka šajā Stīvena Kinga radītājā pasaulē varētu pastāvēt arī kas pārdabisks. Atliek vien ķerties klāt End of Watch¸ kur jau pats nosaukumus šķiet nedaudz ar drūmu un tumšu noskaņu.