Ben Aaronvitch – Foxglove Summer (Rivers of London #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Piektais Rivers of London piedzīvojums izved lasītāju un sērijas galveno varoni Pīteru Grantu ārpus Londonas. Rivers of London pēc atmiņas ir arīdzan pirmā izmeklēšana, kurā galveno lomu bez tiešā priekšnieka Naitingeila asistēšanas un palīdzības Pīteram jāatrisina. Labi, ka vēl palīdz izpalīdzīgs un profesionāls vietējais detektīvs Dominiks (reti atrodama kombinācija) un draudzene/upes dieviete Beverlija.

Visu uzmanības centrā ir divas bez vēsts no mājām nakts laikā aizbēgušas meitenes. Aizbēgušas draudzenes pašas no brīva prāta un kaut kur noklīdušas vai kāds labākajā gadījumā abas izvilinājis ar kādu solījumu no māju sniegtās drošības. Laiks steidz uz priekšu, lai nepiepildītos rūdītu izmeklētāju ļaunākās priekšnojautas.

Lai arī Rivers of London ir uz humoru tendēta urbānā fantāzija, Foxglove Summer ir arīdzan pirmā rurālā fantāzijas grāmata šajā sērijā. Kamēr vienam tā ir nedraudzīga un varbūt pat iesīkstējušam pilsētniekam biedējoša teritorija, bet Pīters nebūt nav tāds. Bet apdomīga piesardzīga gan nevienam nekad nav nākusi par ļaunu, it īpaši, ja nākas saskarties ar pensionējušos burvja meitu ar talantu uz bišu apvārdošanu un kontroli, kur nu vēl agresīvi un pat slepkavnieciski noskaņotiem un nereti neredzamiem vienradžiem.

Paralēli un vien fragmentāri tiek risināts apakšsižets, kam pieļauju lielāks uzsvars un fokuss tiks pievērsts kādā no pagaidām trim esošajiem turpinājumiem, ir līdz šim tik ļoti uzticamā partenere un draugs Lezlija Meja, kuras nodevība iepriekšējās grāmatas noslēgumā visiem varoņiem un pieļauju, ka arī lasītājiem, nāca kā gana liels pārsteigums. Policijas priekšniecība labprāt draudzīgi un maigi gribētu iespēju nointervēt Lezliju par viņas rīcības motīviem, kas pamudinājuši tā rīkoties un atbalstīt noziedznieku iesauktu par Faceless Man. Tikmēr Pīteram, varbūt pavisam nepamatoti, vēl ir ilūzijas, ka kaut kā nebūt var visu nokārtot mierīgā ceļā, varbūt pat atrast kādu visiem lietderīgu risinājumu, kas, ja ne atgrieztu attiecības to bijušajās sliedēs, tad nesabojātu tās pilnībā un pavisam.

Kā jau vienmēr, tad maģija nav visam par risinājumu Pīteram Grantam kā detektīvam. Bez aša prāta un atjautības arī bez tās nekur tālu neizdotos tikt.

NisiOisiN – Bakemonogatari, Part2. Monster Tale (Monogatari)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertical

Manas pārdomas

Monster Tale otrā daļa divās vispārējās lielajās nodaļās turpina ar diviem paranormāla rakstura atgadījumiem/piedzīvojumiem galvenokārt varoņa vidusskolnieka Koyomi Araragi dzīvē. Ja vēl trešajā nodaļā Suruga Monkey no pirmās daļas aktīvāku darbību ņem nu jau Araragi draudzene Hitagi Senjogahara, tad ceturtajā Nadeko Snake otrā galvenākā varoņa loma tiek iepriekšējā nodaļā paranormālās likstas nelaimē kritušajai vietējās skolas basketbola zvaigznei Suruga Kanbaru.

Bet visu pēc kārtas. Ja Monster Tale interpretē drusku burtiskāk kā briesmoņa asti, tad visnotaļ atbilstoši, ka viss, kas piemeklējis līdz šim šīs sērijas varoņus, ir bijis dažādu dzīvnieku zīmē. Un trešajā nodaļā par upuri klasiskai mērkaķa astei (ir dzirdēts par zaķa ļipu vai zelta zivtiņu), kura pa savam prātam izpilda trīs vēlēšanās, ir kļuvusi pieminētā jaunā basketbola zvaigzne. Turklāt Araragi uzmanības centrā viņa nenonāk ar savu pirmo veikto vēlēšanos, bet, kad kāds tērpies lietusmētelī cenšas tevi nogalināt, tad neatliek nekas cits, kā iesaistīties. Kaut gan pēc Araragi tēla spriežot, kurš ir jauks un izpalīdzīgs līdz galējībai teju pret visiem, pietiktu arī ar mazākiem uzmanību piesaistošiem centieniem.

Tikmēr Nadeko Snake nodaļā šķietami nenozīmīgs strīds starp skolasbiedriem par kāda puiša uzmanību un ‘’lielo mīlestību’’ izvēršas neapdomātā lāsta izteikšanā, kas negaidīti sāk piepildīties. Vien nejaušas sakritības rezultātā Araragi šī liksta top zināma, bet, kā jau minēts, kad tas notiek, ir jau par vēlu, lai Araragi to aizmirstu un liktos mierā. Neredzama žņaudzējčūska, kuras lāsts varbūt nemaz nebūtu aktivizējies, ja ne upures preemptīvie centieni lāstu noņemt, kam par lokāciju, nenojaušot tā sekas, izvēlas novārtā pamestu svētnīcu.

Kopumā arī pēc otrās daļas varu izteikt atzinīgu spriedumu par light novel subžanru kā tādu, bet jau piezogas iezīmes, kas cenšas sabojāt iespaidu. Galvenokārt tajā vainojamas frāzes un izteiksmes līdzekļi, ar kuriem pat dažu apakšnodaļu laikā autors atkārtojas tik bieži, lai to nevarētu nepamanīt. Tas galvenokārt noris tēlu savstarpējos dialogos, kuros autors cenšas attēlot dinamisku vārdu apmaiņu, kurā nereti viens otru cenšas pavilkt uz zobu, kas izvēršas privātā un citiem jau vars nesaprotamā humorā, ja nezini, ka tā viņiem jau ierasta lieta. Bet arī tas jau sāk kļūt par biežu un paredzami neizteiksmīgu.

Var just, ka nepieciešama drusku lielāka pauze pirms lasīt Monster Tale trešo daļu.

NisiOisiN – Bakemonogatari, Part1. Monster Tale (Monogatari)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertical

Manas pārdomas

Koyomi Araragi nav nedz pats labākais, nedz sliktākais skolnieks savā klasē, bet, ja esi pamanījies iekļūt prestižā skolā, kurā teju visi cenšas pēc izcilības, tad reizēm var piezagties neliela grūtsirdība, ja ne gluži uzreiz depresivitāte. Araragi ir klasesbiedrene, ar kuru interesantā kārtā trīs gadu laikā ne viņš viņu, ne otrādi nav uzrunājis vai kā citādi apmainījušies vārdiem, bet, kad Araragi atrodas īstajā vietā un laikā, lai paglābtu klasesbiedreni Hitagi Senjogahara no smaga kritiena uz trepēm, viņš atklāj īpatnēju faktu, kas varētu būt tam par iemeslu. Hitagi tikpat kā necik nesver, pat neesot šķērsizmērā lielai, tas, ko Araragi veiksmīgi noķer, ir pārlieku par maz.

Pats Araragi arī kā izrādās ir drusku neprarasts, jo viņam piemīt ārkārtēji izteikta spēja reģenērēties no tikpat kā jebkāda veida savainojumiem. Superspēju, kuru ieguvis pēc vampīra uzbrukuma pavasara brīvlaikā. Vien pateicoties nejaušam garāmgājējam Oshino Araragi nav kļuvis par pilntiesīgu vampīru, bet ir vien saglabājis labākas īpašības no nejaukā starpgadījuma.

Par pašu Ošino pirmajā daļā nekas konkrēts netiek atklāts, vien tiek prezentēts kā tāds kā guru, kas spēj dot padomu paranormālu problēmsituāciju atrsinināšanā, kas Araragi un Hitagi (starp abiem veidojas īpatnēja draudzība) lieti noder, kad Araragi Mātes dienā parkā (turp devies, jo sastrīdējies ar abām jaunākajām māsām) sastop māsām līdzīga vecuma meiteni, kura acīmredzami ir apmaldījusies, bet attieksmē pret palīdzību ir visai noraidoša un sākumā pat diezgan rupja. Tas gan neattur Araragi no vairākkārtējiem mēģinājumiem palīdzēt. Atrisinājums šim otrajam piedzīvojumam bija drusku negaidīts un patīkami pārsteidza.

Bakemonogatari pirmā daļa Monster Tale ir mana pirmā pieredze ar prozā Japānas literatūras subžanrā sauktu par Ligth Novel. Varbūt reizēm piezagās doma, ka dažas ainas labāk iederētos ilustrētas mangā vai kā citādi prātā bijusi vairāk ilustratīva doma, vai pati proza drusku pastīva. Bet kopumā autora NisiOisiN un tulka Ko Ransom veikums ir izveidojis gana izklaidējošu veikumu. Vēl laikam jāpagaida sērijas turpinājumi, lai saiste starp piedzīvojumiem no viena uz otru būtu jūtamāka.

Stephen King – The Outsider (Holly Gibney #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Flint City mazspilsētas respektablais, pat savā ziņā vietējā mēroga slavenība, un vairāku bērnu sporta komandu treneris Terry Maitland šķietami ir pastrādājis nežēlīgu 11 gadīga puikas slepkavību. Daļēji šī iemesla dēļ, daļēji gan aiz tā, ka iegūtie pierādījumi un liecinieku sniegtā informācija tik pārliecinoši norāda vienā virzienā, kā arī, ka Terijs reiz trenējis paša dēlu, detektīvs Ralph Anderson, ne bez DA (district attorney) spiediena pieņem lēmumu veikt tik publisku arestu, ka ziņa par to dažu minūšu laikā būtu zināms visiem Flint City un tās apkārtnes iedzīvotājiem.

Diemžēl pirmā momenta prieka emocijas, ka slepkava aizturēts, ātri vien jāapslāpē, jo par šoku Andersonam un DA Terijs spēj norādīt uz tikpat labiem pierādījumiem, ka puikas nolaupīšanas un slepkavības laikā atradies pavisam citā pilsētā. Kā jau tas piederas Stīvenam Kingam, tad izskaidrojums, kā gan viņš it kā būtu varējis atrasties divās vietās vienlaicīgi ir paranormāls izskaidrojums, bet detektīvs Andersons ir racionāli domājošs cilvēks un par visām varēm līdz pēdējai iespējai turas, ka spoki un citi pārdabiski mošķi ir vien fantāzijas bagātu prātu izdomājums. Jāatkārtojas ar vārdu diemžēl, bet Terijs un viņa ģimene (sieva un divas meitas) dabū vēl ciest papildus, lai Andersons sāktu ceļu uz šo domu maiņu.

Varētu pat teikt, ka ar to grāmata tikai sāk uzņemt apgriezienus. Varētu domāt, ka par spīti visam, kas liecinātu par pretējo, Terijs ir īstais slepkava, par ko liecina gan pirkstu nospiedumi uz slepkavībā izmantotajiem objektiem, gan DNS iegūtie paraugi, bet kaut kas Andersonam tomēr neliek mieru un liek turpināt ‘’rakt’’. Rakt līdz iegūst informāciju par līdzīgas manieres dubultslepkavību un vainīgo slepkavu, kas pēc paša teiktā tajā brīdī atradies pavisam kur citur. Tā top vēl viens grūdiens, lai detektīvs Andersons sāktu ticēt, ka tur laukā nevis ir tik ikdienišķs un normāls, kā tam gribētos ticēt.

Vien ap grāmatas vidu uz skatuves uznāk sērijās vārdā nosauktā Holly Gibney, kuru pirms tam bija iespēja iepazīt no Bill Hodges triloģijas. Jau reizi saskārusies ar pārdabisko, Holijai ir krietni vieglāk noticēt, ka arī šeit noris kas līdzīgs. Grūti nodefinēt tieši kas, bet pēc no Holijas perspektīvas nodaļas, atgriežoties pie kāda cita tēla, gana ātri uzradās vēlme, lai autors atgriežas pie Holijas. Viņai pēc Andersona, citu sniegtās informācijas un pēc pašas veiktās izmeklēšanas uzreiz top skaidrs, ka ne Terijs, ne otras dubultslepkavības šķietamais pastrādātājs patiesībā bijuši bez vainas. Var sākties duellis ar pārdabisko radību!

Viss iekš The Outsider līdz tam atstājis labu iespaidu, bet vienmēr prātā uzturējās doma, kā gan Kings būs nostrādājis romāna noslēgumu, jo nereti viņam gadās brīnišķīga grāmata līdz jāatrod veids kā visus sižetus atrisināt un labi nobeigt attiecīgās grāmatas sižetu. Viss spilgtāk atmiņā palikušais negatīvais piemērs ir Under the Dome, bet ir prieks ziņot, kas nav lasījuši šo, ka The Outsider nav liekas tajā pašā kategorijā.

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Books

Manas pārdomas

Metropolitan policijas paranormālo noziegumu/atgadījumu izmeklēšanas nodaļai Folly briest viena makten liela saķeršanās un cīniņš ar šīs sērijas galveno ļaundari un dižprātu no kriminālās pasaules Faceless Man, kurš vēlas izmantot maģiju savtīgiem, nelegāliem nolūkiem. Tikai dažu likumsargu rokās, kā Pīters Grants, viņa kolēģes Lezlijas Mejas un abu priekšnieka Nightingale ir apturēt vispirms viņa pakalpiņus un galu galā arī pašu galveno Faceless Man.

Broken Homes varbūt drusku var likt vilties, jo Faceless Man kā drauds lielāko grāmatas daļu pavada fonā, liekot smagāko darbu veikt citiem padotajiem, kā krievu izcelsmes maģijas praktizētājai Varvara Sidorovna, ar talantu uz ledus burvestībām. Lai arī likumsargu trio nevēlas to atzīt un pielīdzināt Faceless Man citam fikcionālam kriminālajam ģēnijam kā Moriartijam, tad līdz grāmatas beigām Pīteram patiesi jāsāk prātot, vai tik šis pretinieks nav jau laicīgi par visu padomājis un veicis piesardzības pasākumus priekšlaikus, lai nekas no Folly grupas veiktā nerezultētos viņa plānu sakāvē.

Šķietami parasta pašnāvība izclecot metro vilciena priekšā vai antīkas maģijas grāmatas negaidīta uzrašanās apritē, kad kāds to cenšas pārdot, nezinot tās patieso vērtību, ir vien acīmredzamākie piemēri, kā aplinkus ceļā Pīteram, Lezlijai un Naitingeilam nākas meklēt veidu, lai pietuvotos varbūtības opcijai notvert vīru, kas aiz tā visa stāv.

Savā ziņā Broken Homes rada pārejas un sagataves grāmatas sajūtu lielākiem notikumiem un kulminācijas punktiem sērijas turpinājumos, un, lai arī pavērsieni uz grāmatas beigām liek drusku nošokēties, tad kopumā grāmata būs baudāmāka, ja šī grāmata nebūs pirmā saskarsme ar Rivers of London sēriju.

Sara Clancy – Banshee #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kopš desmit gadu vecuma Bentons Bertrands ar pieaugošu regularitāti ir sapņojis īpatnēji realistiskus murgus no sērijveida slepkavu perspektīvas. Vēl baisminošāks fakts, ka ātrāk vai vēlāk, bet Bentona sapņi piepildās realitātē. Diemžēl Bentona vecāki ir no kategorijas, kuriem vairāk rūp apkārtējo viedoklis un iespaids par viņiem nekā dēla fiziskā un psiholoģiskā veselība, kā rezultātā ar tikpat lielu regularitāti Bentons ar vecākiem ir pārcēlies no vienas Kanādas lielpislētas uz otru. Sērijas darbība notiek pirmajā mazpilsētā, kuru Bentona vecāki izvēlējušies, Fort Wayward. Laikam cerot, ka nošķirtība no cilvēku masām šoreiz varētu nākt par labu.

Par laimi Bentonam, jo viņa vecāku problēmsituāciju risināšanas taktika paliek nemainīga, viņi kā pirmo un vienīgo ‘’viesmīlības komitējas’’ un Fort Wayward pārstāvi sastop izteikti runātīgu, ziņkārīgu un visādi citādi laipnu tīni Nikolu. Bertrandu ģimenes izvēlētā mazpilsētā kā tāda ir ar dziļām iezemiešu indiāņu saknēm un ar to saistīto folkloru, bet Nikola ir vēl īpašāks gadījums un viņu nu nekādi neizdosies pārsteigt un pārbiedēt ar pārdabisko, pat cenšoties no visas sirds un citām iekšām, ko Banshee sērijā sastaptie briesmoņi arī cenšas darīt.

Būtu Banshee sērija YA pārstāve, tad abu draudzība jau pirmajā grāmatā būtu pārtapusi par ko vairāk. Acīmredzami labāko draugu draudzība brīžiem mēro soļus tuvāk kam romantiskākam, bet ne reizi neizplūstot pāri draugu būšanai, ka pat man radās vēlme, lai šī attiecību fronte pavirzīties attiecīgajā virzienā. No citas puses, labi ka tā, jo pretējā gadījumā katra sērijas grāmata būtu divtik gara ar liekiem vizuālā izskata cildinājumu aprakstiem, kādi izpaužas, piemēram, The Infernal Devices jauniešu fantāzijas sērijā.

Ar Nikolas palīdzību Bentons beidzot var sākt izprast, kas viņš tāds par putnu vai precīzāk paranormālo radību ir. Kaut arī Banšijas parasti ir sieviešu kārtas un mitinās Īrijā, acīmredzami Bentona gadījumā notikuši vairāki izņēmuma gadījumi. Būtiskākais, ka Bentons nav mentāli slims, nejūk prātā, kas gan debatējams un saprotami risināms jautājums no dienas uz dienu. Vēl jo vairāk Bentona pieaugošais ‘’talants’’ un māka ar to apieties, kā arī ar Nikolu kopīgā cīņā pret Fort Wayward pilsētā mītošajiem mošķiem, piesaista jaunus un bīstamākus pretiniekus, kuri tā vien vēlas kā pieveikt un nogalināt Bentonu.

Nebūtu bijis slikti, ja pārdabiskie briesmoņi būtu vienīgais ar ko Bentonam un Nikolai vajadzētu saskarties. Paralēli nākas pārliecināt ‘’parastos’’ mirstīgos, ka Bentons ir labais, ka viņš nav vainīgs pie traģēdijām un nāvēm, kuras tā vien šķiet noris paaugstinātā skaitā viņa klātbūtnē. Šajā ziņā Benotam atkal paveicas ar Nikolas mātes profesiju, kura strādā vietējā policijā, kas lieti noder arīdzan citkārt nepieejamu informācijas resursu piekļuvei un ātrākai ļaundari pieveikšanai.

Interesanta paranormālu šausmu romānu sērija, kuras viens no lielākajiem plusiem ir caurvijošais draudzības spēks starp raksturos tik atšķirīgajiem Bentonu un Nikolu.

Cassandra Clare – City of Lost Souls (The Mortal Instruments #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

City of Lost Souls iepazīstina tās lasītāju ar plašāku The Mortal Instruments un dēmonu mednieku pasauli. Kaut arī galu galā rezultāts lielā ļaundara (Sebastiana) apturēšanā vismaz šīs grāmatas ietvaros nāk no cita avota, kā arī iegansts, lai apmeklētu šīs jaunās lokācijas ir gana vienkāršots.

Iron Sisters – līdzīga sekta kā Silent Brothers vien ar atšķirību, ka viņas izgatavo ieročus kā stele nazi, kurus dēmonu mednieki izmanto katru reizi dodoties cīņā pret ļaunajiem spēkiem.

Praetor Lupus –vilkaču pārvaldīta organizācija, kura uzrauga tikko par monstriem kā vilkači un vampīri u.c. pārvērstos. Viņu iesaiste uz brīdi sižetā saistīta ar epizodi, kurā Džeiss un Sebastians, apciemojot vilkača Lūka mājokli, ar kuru Klarisas māte plāno precēties, pamodina visus mājas iemītniekus, ne tikai Klarisu, kura ir Džeisa lielā romantiskā interese, kas rezultējas ar Lūka nopietnu savainošanu ar dēmoniskas izcelsmes ieroci, no kura ievainojuma potenciāli letālām sekām var glābt zināšanas, kuras gadsimtu gaitā glabājas vien pie šīs Praetor Lupus organizācijas. Protams, visam ir sava cena, arīdzan pretimnākšanai un palīdzībai no viņu puses.

Citādi City of Lost Souls turpina ierasto sižeta gaitu, kā jau iepriekšējās sērijas grāmatas, kad pārliecinoši lielāko lapaspušu skaitu aizņem dažādu attiecību dramatiskās gaitas augšup un lejup, kamēr ar ļaundari saistītais sižets tiek paralēli sekundāri virpināts uz priekšu.

Pārdomās par iepriekšējo City of Fallen Angels pieminēju trīs pārus un viņu attiecības un lielos vilcienos tas pats tiek turpināts arī šajā, vien ar āķi, ka nu Džeiss ir jāglābj no Sebastiana ļaunā spēka ietekmes. Tad šoreiz pieminēšu citu pāri sērijas homoseksuālās attiecības starp dēmonu mednieku  Alec un Ņujorkas burvi/warlock Magnus Bane. Līdz šim lielais jautājums bija ‘’no skapja’’ iznākšana galvenokārt paša vecākiem un visādi citādi publiska attiecību atzīšana, bet, iesākoties jau sērijas ceturtajā grāmatā, kas tiek turpināts šajā, jautājums par Aleka un Magnusa attiecību nākotni ar fokusu uz to, ka kamēr Aleks noveco Magnuss ir nemirstīgs, ja vien neatgadās kaut kas momentā letāls. Pa vidu vēl jūtu virpuļi no Aleka puses par Magnusa pagātnes attiecībām, lai nebūtu garlaicīgi.

Nebūtu slikti, ja autore sērijas noslēguma grāmatā kodolīgi un neizplūstot spētu savilkt kopā visus sižetus un neatrisinājos jautājumus, bet, ņemot vērā, ka City of Heavenly Fire ir visgarākā no visām, tad lielas cerības uz to neloloju, kaut arī citādi diezgan sakarīga YA sērija.

Cassandra Clare – City of Fallen Angels (The Mortal Instruments #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Gribētos teikt, ka galvenais City of Fallen Angels sižets saistīts par un ap dažādu tīņu tēlu savstarpējām romantiskajām attiecībām un jaunais stāsta ļaundaris ir vien fona sekundārais sižets, ar ko uzpūst lielāku lapaspušu skaitu.

Teorētiski viena no pirmajiem un laika gaitā spēcīgākajiem dēmonem Lilitai būtu jābūt gana lielam draudam dēmonu mednieku Zemes aizstāvēšanas jomā. Pēc sērijas pirmās triloģijas kulminācijas noslēguma, pēc kura Klarisa panāk, ka Valentīna nogalināto Džeisu atdzīvina izsauktais arkeņģelis Raziels, ir iestājies disbalanss starp labajiem un ļaunajiem spēkiem. Lilitas lielais plāns ir atdzīvināt trešajā grāmatā iepazīstināto Sebastianu (Valentīna dēls), lai atgrieztu izjaukto balansu. Tomēr acīmredzami galvenais aspekts, par ko sērijas faniem būtu jārūp ir romantiskās drāmas.

Klarisa un Džeiss – Lilitas uzsūtīti nakts murgi Džeisam, kuru dēļ, neko nepaskaidrojot, viņš distancējas no Klarisas, kura attiecīgi sāk uztraukties un panikot par abu attiecībām un lielo mīlestību. Vai tik tiešām, pēc uzvaras pār Valentīnu, viss izjuks? Plus fonā Klarisas mātes Jocelyn un Lūkasa (Ņujorkas vilkaču klana līderis) gatavošanās kāzām.

Saimons un Izabella – Kamēr Saimons cenšas sarast un aprast, ka kļuvis par vampīru, un ar to saistīto nepieciešamību pēc asinīm. Paralēli divas attiecības ar Maiju (vilkate) un Izabellu (dēmonu medniece)- jātiek skaidrībā, ar kuru grib turpināt attiecības nopietnākā gultnē. Viena par otru nezina – drāma, kad to uzzina, bet jau iestrādāta izeja no problēmas, kad Maija uzzina pattiesību par Džordanu un apstākļiem, kad abi pārvērsti par vilkačiem.

Maija un Džordans – divi puslīdz maznozīmīgāki tēli, plus Džordans kā pavisam jauns tēls tieši šajā grāmatā. It kā pievienojas Saimona pusnenopietnajai mūzikālajai grupai, jo pirms aptuveni gada šie izlikuši sludinājumu, ka meklē solistu. Bet patiesība Džordans ir pus-slepenas organizācijas biedrs, kuri grib rūpīgāk pavērot Saimonu, jo viņš distancējies no vietējā vampīru klana un cenšas vēl pieturēties pie vecās mirstīgā cilvēka dzīves. Garš, līkumots pagātnes stāsts saistībā ar Maiju, bijusī draudzene, pirms pats vien dažas dienas pirms atgadījuma pārvērsts par vilkati. Un pēcāk, nezinādams, kas notiek, sakodis Maiju, inficējot viņu. Pārpratumi pēc tam.

The Mortal Instruments noteikti nav no tām sērijām, kuru varētu lasīt ārpus grāmatu secības.

Iepalicēji #42

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

City of Glass (The Mortal Instruments #3) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

The Mortal Instruments sērijas pirmās triloģijas labi nostrādāts noslēgums. Vismaz nonākot pie City of Glass sāku saprast, ka šajā sērijā savstarpējām labo tēlu attiecībām un galvenās varones Klarisas gadījumā romantiskajām attiecībām ir vienlīdz nozīmīgs statuss kā cīņai ar lielo ļaundari Klarisas tēvu Valentīnu, kurš izmanto savu nepatiku pret vampīriem, vilkačiem, fejām un burvjiem kā ieganstu, lai, attīrot korumpēto dēmonu mednieku pārvaldi sauktu par Clave, patiesībā pats sagrābtu varu. Pielietodams vienalga cik agresīvas un nežēlīgas metodes.

Pieņemot spēles noteikumus un prozu, kurā Klarisa vai reizēm kāds cits tēls, piemēram, par brāli uzskatītais Jace vai Saimons, draugs kopš mazām bērnu dienām, var rindkopām vien, ja ne pat vairāku lapaspušu garumā, kaut arī vien nesen ir norisinājusies smaga cīņa vai tāda vien vēl būs, no kuras atkarīgs teju pasaules liktenis, tad ar šādu perspektīvu beidzot YA The Mortal Instruments sērija šķita pat gana sakarīga.

Vien ceru, ka otrajā sērijas pusē galvenais ļaundaris un viņa motīvācija būs drusku nopietnāka par Valentīna.

***

Those Who Leave and Those Who Stay (The Neapolitan Novels #3) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešajā Neapoles noveļu cikla grāmatā Elena un Laila ir jau pieaugušas sievietes. Lai arī Those Who Leave and Those Who Stay iesākoties Elena var sevi uzskatīt par veiksmīgāku , inteliģentāku un citādi augstākas kultūras baudītāju, it īpaši pēc debijas grāmatas publicēšanas, kurai ir pat ļoti labi panākumi, gan galvenokārt tās skandalozitātes dēļ, tad stāstam turpinoties Lailai savā profesionālajā darbā nemaz tik čābīgi neiet.

Jāsak neliels paldies šīs grāmatas apraksta izveidotājam, kurā minēts, ka Laila apprecējusies vien 16 gadu vecumā, kas dod labāku saprašanu par un ap iepriekšējās grāmatas notikumiem. Vai nu akmens ierunātāja un autores lauciņā, vai arī manā, ka nepieleca atšķirīgā laika perioda citādās paražas, precoties vēl virms 18.

Tikpat atšķirīga ir jau pieminētā Elenas grāmatas kritiskā uzņemšana literatūras pasaulē. Viņu šoks, ja vien viņi zinātu, kas notiks vēlāk, cik daudz pelēku nokrāsu aplaimos grāmatu pasauli. Elenai pašai jāsaprot, ko viņa sagaida no savas autores karjeras, vai kritiķu novērtējums ir tikpat svarīgs, cik pašas grāmatas pārdošanas panākumi, vai viņa labāk tomēr vēlas būs Literārais dižgars, kas tomēr prasa citu pieeju.

Lasītājs caur Elenas atmiņām var sekot līdzi dažādajām drāmām, kas piemeklē gan Elenas, gan Lailas kā profesionālo, tā laulību dzīves. Drāmas un brīžiem kaislības augstos toņos ir i vienā, i otrā.

***

Academ’s Fury (Codex Alera #2) by Jum Butcher

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Draudi kā iekšējie, tā no ārpuses, kuri gatavi izmantot vājuma brīdi, lai to censtos vēl vairāk vājināt, ja ne pat iekarot.

Jūtama galvenā varoņa Tavi izaugsme gan kopš pirmās Furies of Calderon grāmatas, gan šīs Academ’s Fury piedzīvojumu iespaidā. Jāsaka gan, ka Codex Alera turpina būt visai konvencionāla un klasiska tipa fantāzija ar ne pārāk aizraujošu asā sižeta tipa notikumu sadaļu, kas vairāk tiek attēlots caur tēlu piedzīvotā un uztvertā interpretāciju, pietaupot sulīgākās, asiņainākas daļas lasītāju iztēlei. Varbūt arī sērija kā tāda vairāk domāta jaunākiem fantāzijas lasītājiem.

Academ’s Fury iepazīstina arīdzan ar gana daudz jauniem tēliem, pie viena mainot perspektīvas un lokācijas, kurās būt Tavi nebūtu pa spēkam. Tiek interesanti paplašināta arī pasaules uzbūve, tās dažādo rasu un būtņu iemītnieku sastāvs, kuri ne visi ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem.

***

Death in a Strange Country (Commissario Brunetti #2) by Donna Leon

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas piezīmes

Vienā no Venēcijas kanāliem rīta gaismā atrasts ārzemnieka līķis – izrādās kareivis no tuvējās ASV militārās bāzes Vicenzā.

Nelegāli toksiski atkritumi. Kāds dažs labs negadījums ar civiliedzīvotājiem, kuri nonākuši ar tiem saskarē.

Laimīga laulība starp galveno tēlu Gvido Brunetti un sievu.

Nedaudz komiska rakstura tiešā priekšniecība, kas nemitīgi steidzina inspektoru un ir gatava plūkt slavas laurus veiksmes gadījumā, bet tikpat naska novelt vainu uz citiem, tikai ne sevi.

Vienkāršs, tiešs, maz komplicēts sižets.

Organizētā noziedzība, mafija un korumpēti birokrāti, deputāti.

He looked down at the glass again. ‘I care that these things happen, that we poison ourselves and our progeny, that we knowingly destroy our future, but I do not believe that there is anything – and I repeat, anything – that can be done to prevent it. We are a nation of egoists. It is our glory, but it will be our destruction, for none of us can be made to concern ourselves about something as abstract as “the common good”. The best of us can rise to feeling concern for our families, but as a nation we are incapable of more.’

‘I refuse to believe that.’ Brunetti said.
‘Your refusal to believe it,’ the Count said with a smile that was almost tender, ‘makes it no less true, Guido.”– Poala’s father’s answer to Brunetti’s question about the corruption and ineptitude of their government.

——————————————————————————————————–

Then I discovered girls, and I forgot all about being angry or lost, or whatever I was. I just wanted them to like me. That’s the only thing that was important to me.’
‘Were there a lot of them?’ she asked.
He shrugged.
‘And did they like you?’ He grinned.
‘Oh, go away, Guido, and find yourself something to do. Watch television.’
‘I hate television.’
‘Then help me do the dishes.’
‘I love television.’

Benedict Jacka – Veiled (Alex Verus #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir noticis neticamais un diviner jeb vienkāršoti un drusku neprecīzi sakot pareģis Alekss Veruss ir pievienojes balto magu organizētajai valdei (White Council) kā Keepers vai citiem vārdiem sakot viņu policijai. Galvenais motivējošais faktors nav gan kādas iekšējas personīgas pārmaiņas, bet gan viens liels, baiss un šausmu drebuļus uzdzenošs drauds bijušā skolotāja tumšā maga Richard Drakh personā.

Jāsāk ir no pašas apakšas, lietas pārsvarā nav nez ko aizraujošas, bet vienlaikus jācīnās ar neuzticību no kolēģu un citu magu puses saistībā ar viņa pagātni. Vairs nevar tā riskēt metoties situācijās ar galvu pa priekšu, ir gan jāiemācās, kā pievienošanās White Council birokrātijai reizēm ierobežo rīcību, kas tā vien liekas nereti vairāk palīdz ļaundariem, gan iekļaušanās komandas darbā, ja neskaita paša draugus, Lunas un Annas un vēl dažu labu, kas Aleksam tik raiti nemaz nesokas.

Veiled sāk uzņemt apgriezienus, kad Aleksam tiek dots tas gods vismaz uzsākt izmeklēšanu bez citu palīdzības un bez savas tiešās priekšnieces Kalderas izpētīt potenciāla nozieguma lokāciju. Lai gan pats pirmais iespaids ir garlaicības kalngals, tad nav ilgi jāgaida, lai Alekss vien viņam raksturīgā stilā ieklumburētu situācijā, kas prasa cīņu uz dzīvību un nāvi. Uzmanības centrā neuzkrītošs datu nesējs, ar ārkārtīgi vērtīgu un sensitīvu informāciju, kas nepareizās rokās spētu izraisīt gadsimta skandālus gadsimta garumā.

Veiled vairāk ieskatās Aleksa iekšējās personības darbības principā, viņa motivējošajos faktoros, kas mudina pamest saucamo neitralitāti un neatkarību no jebkuras frakcijas, būtu tā laba vai ļauna. Pieminētie draugi ir kļuvusi par būtisku faktoru Aleksa dzīvē, kas arīdzan ietekmē lēmumu pieņemšanu, vairs nevar tā vienkārši, vien domājot par sevi, izšķirties, piemēram, par labu visa pamešanai, ja vien nav vēlēšanās draugus pamest likteņa varā. Jau pirms pievienošanās White Council Aleksam nebija ilūziju par viņu efektivitāti, īstenojot pašu izvirzītos mērķus un pastāvēšanas būtību, kas izpaužas viņam prātojot, ka paša maģijas preču veikaliņš ir viena no retajām vietām, kur kādam kas vēl ar maģiju ir uz Jūs griezties pēc padoma un palīdzības.