Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Vērtējums: 4.5/5
Manas pārdomas
Līdz Helovīna vakaram ir palikušas vien dažas dienas. Tie ir svētki, kas parastam mirstīgajam asociējas ar pārģērbšanos un bērniem vēl ar saldumiem, bet jebkurš, kurš zina par paranormālās pasaules eksistenci, zina arī to, ka šajā naktī tik tiešām robeža starp dzīvo un mirušo pasauli ir tā plānākā un ka šajā naktī ir iespējams paveikt lielas lietas, bet uz labu vai ļaunu, protams, atkarīgs no personas.
Tā lūk Hariju Drezdenu vien tikai trīs dienas pirms svētkiem uzrunā vampīru Melnā galma burve Mavra, ar kuru Harijs mērojās ar spēkiem sērijas piektajā grāmatā Blood Rites. Kaut arī šoreiz abi viens otru nemēģina nožmiegt, starp abiem nevalda draudzība un Mavra, izmantojot šantāžas paņēmienus, draudot sagraut Mērfijas dzīvi un karjeru, pielauž Hariju piekrist atrast tumša, spēcīga burvja grāmatu – The Word of Kemmler. Kemlers bija nekromants, un jau pēc būtības gan viņš, gan viņa sekotāji ar prieku un baudu, ‘’atdzīvinot’’ mirušos, pārkāpj vienu no galvenākajiem maģijas likumiem, par ko pienākas nāves sods. Pēc Kemlera nāves visiem viņa grāmatu eksemplāriem būtu vajadzējis tapt iznīcinātiem līdz ar visiem piekritējiem, sekotājiem, mācekļiem u.tml. Bet, kā redzams, dažiem izdevās paglābties, un tagad viņi vai vismaz kāds no šiem piekritējiem, izmantodami visu svēto nakts spēku, cer iegūt dieviem pielīdzināmu spēku.
Jau atkal uz Harija pleciem gulstas milzu atbildība, kad nāves briesmām pakļauti ir tik daudz neko nenojaušošu iedzīvotāju, kā arī draugi un kolēģi. *
Otrā plāna tēli
Nevar apšaubīt, ka Harija burvja prasmes un spēku, bet bez palīdzības Harijs ar savu pārgalvību jau sen būtu ticis nogalināts. Pirmo šīs grāmatas sakarā jāmin pārsvarā galvaskausā mītošo inteliģences garu Bobu, kurš par sevi atklāj šo to interesantu, pirmkārt jau, ka pirms Harija viņš ir bijis tieši Kemlera īpašumā un pat palīdzējis sarakstīt burvju grāmatu, par kuru visi tagad tā uzvilkušies. Bobu parasti izceļas ar humoristiskām, sarkastiskām atbildēm, bet šeit atklājas Boba tumšākā puse. Pat jānodrebinās un jāpriecājas, ka tas palicis pagātnē. Un epizode ar zombiju T-rex vispār bija kolosāla!
Otro pieminēšanas vērto tēlu sastapām jau pieminētajā Blood Rites grāmatā kā mazu kucēnu, kuru Harijs ar gariem zobiem pieņēma un nodēvēja par Mouse. Ironiskā kārtā vai nē, bet Mouse pavisam droši nu vairs nav nekādā mazā pelīte. Jāsāk šaubīties, vai tā var būt sakritība, ka gan Harija kaķis Misters, gan tagad Mouse izauguši tik apjomīgi. :) Labākais, ka neskatoties, ka suns ir stipri lielāks par 30 mārciņu smago kaķi, mājas saimnieks tik un tā ir Misters. :D
Kā beidzamo gribētos izcelt Čikāgas policijas iecirkņa, kur Harijs sniedz konsultanta pakalpojumus par pārdabisko pasauli, tiesu medicīnisko ekspertu Waldo Butters, ērtībai saukšu viņu par Sviestiņu. Labs akordeona spēlētājs un kaislīgs polkas cienītājs. Ja vēl sākumā Valdo Sviestiņš bija vien lieka nasta, tad jau vēlāk nenovērtējams kompanjons. Un vispār viņš bija kā laba humora dzirksts un atsvars pret Harija skarbo un brīžiem pat pesimistiski nopietno noskaņojumu. Ko var arī saprast, ir daudz kam nācies iziet cauri.
P.S. ‘’Polka will never die!’’ :D
********Apzināto maitekļu zona********
*Harija tēls turpina izmainīties, attīstīties. Šoreiz, lai pieveiktu pretinieku, Harijam tomēr nosacīti nākas darboties pret saviem principiem, ir jāizmanto monētā ieslēgtā kritušā eņģeļa Lasciel spēks. Nosacīti, jo šķiet Harija zemapziņa :) ir stipri vien pārliecinātāka par to, ka risks ir kontrolējams un attaisnojams, jo alternatīva, droša nāve, būtu gļēvulīga. Būs interesanti vērot šī, tā teikt trio, turpmāko danci.
You must be logged in to post a comment.