Jamie Delano, John Ridgway, Alfredo Alcalá, Rick Veitch, Tom Mandrake – Hellblazer, Volume 1: Original Sins (Hellblazer, New Editions, #1)

9041662

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Džons Konstantīns ir klasisks raupjais detektīvs ar kārtīgu personīgu problēmu nastu un saviem personīgiem principiem, kas ne vienmēr iekļaujas likuma robežās. Turklāt Konstantīns nav arī nekāds parastais detektīvs, bet gan tāds, kurš labi pārzina pārdabisko un paranormālo būšanu. Sāksim jau ar daudzajiem cilvēku gariem jeb spokiem, kuru nāvē šķiet viņš vaino sevi un kuri ik pa brīdim liek viņam izskatīties kā pamuļķim, kurš sarunās ar sevi. Tā teikt, cilvēki var nesaprast. :) Arī krājuma pirmajā iekļautajā komiksā Hunger, kur Konstantīns dodas uz Ameriku, lai tiktu galā ar nāvīga izsalkuma raisošu dēmonu, nerodas tas pats jaukākais iespaids. Kā arī no krājuma vāka pirmais iespaids par Konstantīnu bija, ka viņš ir kaut kāds kritušais eņģelis.

Lasītājs jau ar pirmajām lapaspusēm tiek iemests baseina dziļajā galā, informāciju par to, kas ir Konstantīns un kur kas vispār notiek, ir jāapgūst lasīšanas gaitā, ja tas nav izdarīts vispirms. Gan no ilustrāciju stila, gan izmantotā papīra materiāla (nav tur nekāds glancētais), pat neapskatoties uz komiksu iznākšanas gadu, var just, ka tas nevar būt nekas īpaši svaigs. Kā neliels piemērs, iekrita acīs aina, kurā kā vien var piesegti plikumi, ko tagad neviens nekautrējas attēlot. Plusiņš par to, ka nav mēģinājuši modernizēt. Līdz šim šāds stils bija redzēts tikai elektroniskā veidā. Savā ziņā patīkama pārmaiņa. Un par darbības vietu liecina gan tā laika politisko notikumu atspoguļojums, gan angļu sarunvalodas pielietojums.

Par garlaicību sūdzēties nevar un nav pat īsti tam laika, jo ik pa brīdim Džons krusto ceļus ar fanātisku kristiešu grupu ar militāru ievirzi The Resurrection Crusade, kā arī ar dēmonu Nergal un viņa savādo un ļoti vardarbīgu grupu, kuru humora pēc nosaucis par The Damnation Army. Savu laiku paņem arī romantiskā stāsta līnijas ievirze. Kā arī tiek skarti tādi nopietni temati kā narkotiku atkarība un Vjetnamas karš.

Nedaudz samulsināja krājuma pēdējie divi Swamp Thing komiksi, bet tā diezgan laba grafiskā novele. Pēc Vikipēdijas noprotu, ka tieši Swamp Thing komiksā Džona Konstantīna tēls pirmoreiz tika iepazīstināts ar lasītāju. Noteikti bija urbānās fantāzijas vibrācijas/sajūtas. Iespējams tādēļ, ka jau labu laiku klausos The Dresden Files sēriju, kādēļ Konstantīns pavisam nedaudz šķita līdzīgs Harijam Drezdenam.

Jim Butcher – Proven Guilty (The Dresden Files #8) (Audio book)

91474

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Kopš Dead Beat Halovīna trauksmainajiem notikumiem pagājis gandrīz gads. Gads, kura laikā Harijs ir ne tikai pamazām iejuties jaunajā amatā kā burvju Baltās padomes Čikāgas reģiona komandieris, bet arī gads, kurā aiz bailēm, ka viņa draugs un Krusta Bruņinieks Maikls sajutīs viņā mītošā kritušā eņģeļa Lasciel garu/ēnu. Bet, kad Maikla meita Mollija lūdz pēc palīdzības, ilgāk izvairīties vairs nav lemts. It kā jau tā Harijam nebūtu darba pilnu roku!

Kārpenteru (Carpenter) ģimenes drama

Mollija, kura jau labu laiciņu vairs nedzīvo ar vecākiem, brāļiem un māsām, vairs nav tā mazā meitenīte, kuru sastapām vairākas grāmatas atpakaļ. Tagad Mollijai ir māti krāsā, kāda nešķistu droša esam pat, lai ēstu cukurvati, un pīrsingi vietās, par kurām Harijs nevēlētos pat domāt attiecībā pret drauga meitu. :D Un tieši Mollijas lūgums, vispirms samaksāt drošības naudu par draugu Nelsonu par vardarbīgu uzbrukumu un pēc tam izmeklēt, kas patiesībā notiek šausmu filmu fanu ‘’SplatterCon!!!’’ saietā, kļūst par iemeslu, lai Harijs atkal tiktu ierauts potenciāli nāvējošos piedzīvojumos, kā arī pārstātu izdomāt attaisnojumus, lai izvairītos no satikšanās ar Maiklu.*

Jau vairākkārt sērijas gaitā esam sastapuši arī Maikla sievu Charity, ar kuru Harijam, maigi sakot, nav tās draudzīgākās attiecības, jo allaž, ar Maiklu kaut kas atgadās, ja tuvumā ir Harijs, kas noteikti nepalīdz kopējās situācijas mierīgam, racionālam un saprātīgam risinājumam. Kā arī grandiozajiem jaunumiem šīs grāmatas gaitā.**

Melnā maģija un ‘’SplatterCon!!!’’

No labvēlīgi noskaņota burvja The Gatekeeper Harijs saņem kriptisku ziņu par tumšās maģijas klātbūtni Čikāgas teritorijā. Un tieši tad, kad Harijs ir gatavs izmēģināt savu jaunāko veikumu – Čikāgas pilsētas identisku modeli līdz pat konkrētu koku atrašanās vietai, tā teikt ‘’mini Čikāgu’’, lai ātrāk un efektīvāk varētu pārmeklēt vairāku miljonu apdzīvoto pilsētu, (uzparikte ar potenciālu uzlaist gaisā pusi kvartāla), zvana Mollija ar savu iepriekš minēto lūgumu. Jāatzīstas, ka ne gluži tādos vārdos, bet vēlamais rezultāts tiek panākts. :D

Par laimi, izmeklēšana drīz vien atklāj, ka vienai lietai ar otru ir visai cieša saistība. Šausmu filmu faniem un saieta rīkotājiem uzbrūk phobopages (pēc izskata kā reāli briesmoņi no šausmenēm), gari no Nevernever, kas barojas ar patiesām, pirmatnējām bailēm. Vien Hariju un lasītāju vēlāk sagaida labs pārsteigums par to, tieši kāda tā ir.**

Un vēl šis tas

No jauna tiek aktualizēta par ideja par kādu spēcīgu, ietekmīgu spēlētāju vai indivīdu grupu no aizkulisēm, kuru Harijs un viņa skolotājs un mentors Ebenezer McCoy draudoši nodēvē par Black Council kā pretstatu burvju pārstāvētajai Baltajai. Un vai tik arī aiz šajā grāmatā aprakstītā pa lielam nestāv, kāds izveicīgs manipulators. Jau šķita, ka šī stāsta līnija pēc pirmajām pāris grāmatām būs piemirsta un atstāta nebūtībai. Kas zin, varbūt viņi ir tik spēcīgi, ka pat ir atbildīgi ar par joprojām nerimstošā kara aizsākšanu starp vampīriem un burvjiem?

Interesanti bija arī klausīties par Hariju un Mērfiju. Par to, vai ir potenciāls darba attiecībām pārtapt par kaut ko vairāk? Un vai ir vērts riskēt to sabojāt? Kā arī, kāda gan būtu Harija rīcība, ja lielajā bildē atgrieztos Sjūzena?

********Apzināto maitekļu zona********

*Labākais, ka bailēm nebija pamata, jo Maikls toreiz redzēja, kā Harijs iejaucās un pieskārās monētai, lai to nejauši neizdarītu viņa dēls, un nojauta par tā sekām. Interesants ir arī ideja un Harija tūlītējā reakcija par to, ka, ja Harijs vēlas, lai Lasciel pazustu, viņam ir ‘’tikai’’ jāatsakās no maģijas izmantošanas.

** Izrādās, ka Mollija no mātes, kura no maģijas reiz atteikusies, par ko Maikls neko nezina, ir mantojusi burves talantu, turklāt visai iespaidīgu. Par laimi, Harija iejaukšanās ir laicīga, un Mollijas rīcības sekas neapzinātas, kaut arī motivēta ar labiem nodomiem, un viss kopā ar vēl šādiem tādiem faktoriem, palīdz pārliecināt White Council, ļaut Mollijai kļūt par Harija mācekli. Bet atbildība uz Molliju šķiet ir vēl lielāka, jo, ja viņa tomēr pakļaujas tumšās puses kārdinājumam, tad mirs abi. Būs interesanti, kā autors risinās sērijā tālāk Mollijas kā burvja Harija mācekles statusu, turpmākajās sērijas grāmatās.

Kurtis J. Wiebe, Tess Fowler – Rat Queens, Vol.3: Demons (Rat Queens #3)

28762820

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Tikušas galā ar atriebības kāro tirgotāju Gregu Žurku Karalienes trešajā sērijas krājumā Demons dodas jaunos piedzīvojumos. Padzirdējusi absurdas baumas par tēvu Džerardu, ka viņš rīkojis neveiksmīgu apvērsumu pret Burvju universitātes Council of Nine, par ko ticis ieslodzīts, Hanna kopā ar pārējām Žurku Karalienēm dodas noskaidrot, kas un kā tad īsti ir noticis!

Atklājas šādi tādi intriģējoši jauni fakti par Žurku Karalienēm. Pundures Betijas gadījumā dēmons, kas viņu vajā, ir pagātnes veidolā. Iedomājies! Tu mierīgi laidies Čučumuižā, a pēkšņi tev, kāds atlīdzības mednieks, pie rīkles pieliek dunci. Redz, pirms Betija kļuva par Žurku Karalieni, viņa darbojas citā algotņu grupā sauktā par Five Monkeys un iekūlās tik lielās nepatikšanās, ka tagad ir palikusi pēdējā dzīvā no Pieciem Pērtiķiem. Savukārt Hannas gadījumā dēmons ir pat ļoti reāls radījums. Neko diži daudz šajā krājumā par viņu netop zināms, vien tas, ka tādēļ Hannai nav bijis ļauts absolvēt universitāti.

Tajā pašā laikā netrūka momentu, kā Betijas un rūķu karotājas Violetas sastapšanās ar pūķi vai krājuma beigās pievienotais Braga Special pielikums, kuri šķita kā pilnībā lieka novirzīšanās no lielā sižeta. Ja vēl šīs mazās sižeta līnijas būtu saturīgāk attīstītas, tad vēl neko, bet par nožēlu neko tādu nevar teikt.

Šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad var teikt, ka patika izmaiņas ilustrāciju stilā. Ir spilgtu krāsu, ir aci priecējošu skatu un mazāk laukuma aizklāta ar dialogu burbuļiem. Diemžēl pats stāsts izvērtās diezgan saraustīts, lēkājot no viena notikuma uz otru pat vienas nodaļas ietvaros, un ja nebūtu jau pieminētā ilustrāciju kvalitāte, nāktos novērtēt krājumu zemāk.

Kurtis J. Wiebe, Roc Upchurch, Stjepan Šejić – Rat Queens, Vol.2: The Far Reaching Tentacles of N’rygoth (Rat Queens #2)

23012877

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Rat Queens otrais krājums The Far Reaching Tentacles of N’rygoth praktiski turpina no vietas, kur noslēdzās pirmais, un lielā sižeta līnija tiek turpināta šajā. Pat gribētos teikt, ka būs lielāka saprašana, ja pirmos divus krājumus lasīs bez lielas pauzes.

Pirmais sērijas ļaundaris ir tirgotājs Gerigs Leiks (Gerrig Lake), kurš sievas nāve vaino Sawyer Silver, komandieris un atbildīgais pār pilsētas kareivjiem un tās drošību, un, lai atriebtos, ir gatavs sagraut pilsētu drupās*. Spēku tāda mēroga iznīcībai viņam dod īpaša maska(nozagta) no Dī pārstāvētas reliģijas, ar tās palīdzību atbrīvo debesīs milzu astoņkāji vārdā N’rygoth, kura vārdā, to bijājot un cienot, nosaukta visa reliģija.

Maska Gerigam dod iespēju ne tikai izsaukt baiso un ar taustekļiem tālu aizsniegties spējīgu monstru, bet arī izsaukt uz pretiniekiem dažādas burvestības. Starp kurām viena no burvestībām katrai no Žurku karalienēm liek domāt, ka viņa atrodas kaut kur un kaut kad citur, tā teikt, ‘’pārvietotas’’ laikā un vietā. Visai ērts veids, kādā ļaut lasītājam uzzināt par vairāku tēlu pagātni, tā, ka tas neliekas nevietā vai uzspiesti. Uz kā rēķina netiek pazaudēts ar labiem jokiem un dialogiem.

Cerības attaisnojās un izdevās izbaudīt šo krājumu vairāk nekā iepriekšējo/pirmo, un kopumā neapšaubāmi labāks. Tā tik turpināt! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Trakoti zema atlīdzība salīdzinājumā ar paša pastrādāto, vien pāris mirkļi ar sievas garu vai atmiņu. Pamatoti jājautā, vai bija tā vērts?

Kurtis J. Wiebe, Roc Upchurch – Rat Queens, Vol.1: Sass & Sorcery (Rat Queens #1)

20299683

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Vērtējums: 2.75/5

Manas pārdomas

Rat Queens ir piedzīvojumu kāras algotnes, kuras nevairās savu reizi nosmērēties ar pāris pilieniem asiņu. Grupa sastāv no elfu izcelsmes burves Hannas, rūķu karotājas Violetas, ateistes Dī, kura tomēr tic kaut kam vārdā N’rygoth(par ko laikam vairāk uzzināsim otrajā krājumā) un pundures Betijas, kurai mazā auguma dēļ padodas iekļūt, kur nepieciešams, un pēc vajadzības pie viena kaut ko arī nočiept.

Ērtības pēc varētu arī tulkot burtiski, latviskojot četrotni par Žurku Karalienēm, pat ja reāla žurka nav parādījusies. Tātad, pēc kārtējā bāra kautiņa Žurku Karalienēm un vēl četrām līdzīgām piedzīvojumu meklētāju/algotņu grupām (Peaches, Four Daves, Brother Ponies un Obsidian Darkness) draud pavadīt kādu laiciņu ieslodzītiem apakšzemes cietumā. Lai no tā izvairītos, Palisade pilsētiņas mērs Keins piedāvā katrai no grupām izpildīt vienu misiju, un tikai tad, kad jau ir par vēlu un katra no grupām ir sastapusies ar algotu slepkavu, atklājas, ka misijas patiesībā bija slazdi viņu nogalināšanai.

Kaut arī viņas netiek cauri sveikā bez skrambām, par laimi, starp Žurku Karalienēm kritušo nav, ko nevarētu teikt par kolēģiem. Saprotams rodas jautājums, kuram gan būtu motivācija, resursi un iespējas netikai, lai vēlētos viņu nāvi, bet arī noalgot slepkavu? Tā nu ap šo mistēriju tad arī grozās galvenais sižets.

Diemžēl pirmais krājums Sass & Sorcery, neattaisnoja pirms tam dzirdētās uzslavas par šo grafisko noveli un sagādāja zināmu vilšanos. Personīgi nepatika ilustrāciju stils, kurš uz vāka tomēr ir atšķirīgāks, plus turpinot par vāku, kaut kā nepamanīju cīņas ainu ar milzu reptili, bet to vietā netrūkst vairāki paneļi notašķīti ar orku asinīm. Kā arī ne visai gludas bija pārejas no vienas nodaļas uz nākošo. Tie vēl varētu būt piedodami sīkumi, ja stāstām būtu bijis saturīgāks sižets.

Jācer, ka tas nav nekas vairāk par neveiksmīgu pasaules un tēlu iepazīstināšanu un ka tālāk, kad jau tēli +/- iepazīti, kļūst labāk.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.6: Alpha & Omega (Locke & Key #6)

16164271

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Izšķirošā gaismas un uguns cīņa starp ēnām un tumsas spēkiem! Kad jau sāk šķist, ka ļaunie tumsas spēki ir guvuši izšķirošo pārsvaru, cerība vēl ir dzīva, jo, vairākiem tēliem saņemot drosmi, palīdzība un varonība nāk no visai negaidītas puses. No dažiem, kuri iepriekš ar cēlu izturēšanos nav izcēlušies, bet citi pierāda gan sev, gan lasītājam, kāds spēks viņu sirdīs patiesi mīt.

Vairākus krājumus atpakaļ manījām, ka Lūkasa garam/spokam bija pieķēries klāt kaut kāds radījums. Piektajā krājumā Clockworks, uzzinājām, ka Lūkasa šī radība ir dēmons rīcību, kas tad arī kontrolē un diktē viņa rīcību. Kā arī redzējām Rendela 1988.gada neapdomību. Ceļš, bruģēts ar labiem nodomiem radīt jaunas atslēgas*, noved pie ellīgi slikta scenārija un upuriem. Gribēja kā labāk, bet sanāca makten slikti. Tomēr Tailers beigu galā spēj piedot (sev un tēvam), ka kā jau jebkurš vecāks arī viņa tēvs reiz bijis jauns, savtīgs un ar niķiem.

Patīkami, ka pēc sērijas pabeigšanas, gribas zināt, kas notiek tālāk ar Locke & Key sērijas varoņiem (gan ar galvenajiem, gan otrā plāna), kā arī turpmāko Keyhouse savrupmājas likteni. Nekādas sižeta līnijas nepaliek karājamies gaisā. Labāk, ka stāsts tiek jauki un smuki pabeigts, nekā ļaut stāstam vilkties mūžīgi garumā, kamēr radošais gars un iedvesma pazudusi, un kad lasītājs būtu bijis priecīgs, ja sērija būtu noslēgusies jau dažas grāmatas agrāk. :)

Ko gan lai vēl piebilst, lai nesabojātu pieredzi, ja vispār šī sērija vispār nav lasīta!? Pozitīvi un ar plus zīmi var vērtēt, ka labie tēli nav balti un pūkaini, katram ir arī savas problēmas un negatīvās īpašības. Bet tikai kopā kā ģimenei, viņiem ir iespējams pārvarēt viņu priekšā noliktās grūtības. Ja esat komisku/grafisko noveļu fans, tad ar šo sēriju, kur, apvienojumā ar pārdabisko un baiļu elementiem, ir reālas dzīves problēmas un tēli, būs grūti aizšaut garām! :)

****************

*tā teikt, FYI :D – Ja dēmons nonācis mūsu pasaulē nav paspējis pieķerties un kontaminēt kāda dvēseli, tad tādā gadījumā tas pārvēršas īpašā metāla (saukts par whispering metal), no kā izgatavotās atslēgas tad arī smeļ savu maģisko spēku darīt visas tās brīnumlietas.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.5: Clockworks (Locke & Key #5)

13490570

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Locke &Key priekšpēdējai piektais krājums Clockworks darbojas ap Tailera un Kinzijas atklāto Timeshift atslēgu. Nav gluži kā ierastā laika mašīna. Atslēga ļauj atgriezties pagātnē, bet var tikai mācīties no tās un redzēt notikumus iestatītajā laikā ap Keyhouse māju, bet ne fiziski kaut ko izmainīt. Ai, ja vien šī atslēga būtu atrasta ātrāk, lai nepieļautu kļūdas, apgūstot ko katra atslēga dara!

15010334._SY540_

Abiem šķiet nedaudz aizdomīgi un neierasti, ka Bode vairs nav atradis nevienu jaunu atslēgu. Diemžēl viņi ir ierobežoti otrajā gadu tūkstoti un nevar ielūkoties nesenākajā pagātnē, lai tādā veidā atkostu, kāpēc Bode uzvedas tik dīvaini, vai arī ielūkoties nākotnē.

Savā ziņā Timeshift atslēga ļauj ērti, bez traucēkļiem vai informācijas izgāztuves sajūtas, lasītājam uzzināt to, kā gan šī visa jezga aizsākās. Ne tikai par to, kā un kāpēc tieši Lūkass kļuva par ļaundari šajā sērijā, bet arī ieraudzīt savu tēvu Rendelu un pārējiem draugiem/klasesbiedriem pēc 1988.gada izrādes.. Kaut arī Locke bērnu tēvs Rendels tiek nogalināts pirmajam sērijas krājumam pat gluži neiesākoties, tad viņa jaunības versija dižu līdzjūtības sajūtu neiedvesa.

Papildus tam, Tailers un Kinsey atslēdz arī noslēpumus par atslēgu rašanos un ieskatās vēl tālāk pagātnē (18.gs). Tā teikt, viesojoties pie atslēgu tēva (Benjamin Pierce Locke), kura dienasgrāmatu fragmentus varējām lasīt jau iepriekšējos divos krājumos. +/- Clockworks ir viens liels zibsnis pagātnē(s).

Bija patīkam beidzot rast atbildes uz iepriekš iekrātajiem jautājumiem. To skaitā – no kāda materiāla sastāv visas maģiskās atslēgas? Kādu spēku sevī slēpj Alpha & Omega atslēgu? Kā arī to, kas gan mājo aiz durvīm, kuras var atslēgt ar šo visspēcīgāko atslēgu no visām! Bet nešaubos, ka labākais ir pietaupīts noslēguma šovā!

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.4: Keys to the Kingdom (Locke & Key #4)

9674335

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Ceturtajā Locke & Keys krājumā Keys to the Kingdom nāk klāt plejāde jaunu atslēgu, katra ar noderīgu spēju, kuras pielietojums var būt vienlīdz labs vai ļauns, atšķirība vien tajā, pie kura attiecīgā atslēgā atrodas. Atšķirībā no atslēgām, kuru, lasītājam zināmais, skaits šķiet nav pat tuvu pusei, tad sērija gan jau ir pāri pusei un tuvojas aizraujošam noslēgumam.

 

14885915._SY540_

Nedaudz īpatnējs, atšķirīgs ir pašas pirmās nodaļas ilustrāciju stils. Pa lielam nav ne vainas, bet labi, ka tas tikai vienas nodaļas ietvaros. Attēlā redzama viena no jaunajām atslēgām – Animal Key. Izejot caur durvis, kuras tikušas atslēgtas ar šo atslēgu, tu tiec pārvērsts savā iekšējā dzīvniekā. Bode prognoze par sevi loģiski vairāk aizvirzās dzīvnieku gaļēdāju virzienā. Nepatīkams pārsteigums viņam, bet man diezgan jautrs moments bija brīdī, kad jaunākais no Locke bērniem uzzina, kāds dzīvnieks viņā mīt. :D

 

 

 

 

Skin Key ļauj izmainīt ādas krāsu un rasi. Lieti noder, ja vajadzīgs ielavīties slimnīcā pie kāda pacienta, lai vēlāk tevi nevarētu atrast. Autori eleganti mācējuši pieskarties arīdzan sociālai tēmai, kaut vai ar piemēru, kad Kinsey un Bode spēj noķert taksi vien tad, ka nomaina ādas krāsu atpakaļ uz savējo. Tā par katru varētu turpināt, bet kaut kas jau arī jāatstāj noslēpumā uz lasīšanas laiku. :)

Nedaudz tracināja, ka Zaka/Lūkasa patieso būtību un nolūkus vēl joprojām neviens neuzķer*. Pirmkārt jau Kinsey, kurai ir uzkritušas kārtīgas rozā brillēm. Lūk, sekas otrajā krājumā izņemtajām bailēm, kuras vairs neatgūt. Gatava pilnībā uzticēties ar katru jaunumu par atslēgām, neapdomā līdz galam potenciālas rīcības sekas uz citiem, kad ir jau par vēlu. No visiem trijiem Locke ģimenes bērniem viņa kaitina visvairāk. Tomēr nevajag domāt, ka tikai Kinsey pieņem stulbus, neapdomīgus lēmumus, tādi gadās arī Taileram. Un trešā nodaļa vispār diezgan ļoti pievēršas draudzības un attiecību tēmai.

Neskaitot jau pieminēto pirmo nodaļu, ilustrāciju kvalitāte un sērija kopumā turpina būt augstā līmenī, ko vēl vairāk uzslavēsi. :D Domājams, tas, ka vienā nedēļā esmu izrāvis cauri četrus krājumus daudz ko liecina par labu tam, cik laba ir šī sērija! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Bet momentā, kad krājuma noslēdzošajā Detectives nodaļā beidzot Lūkass tiek atkosts, noris (negaidīts) pavērsiens, apgriežot visu kājām gaisā. Pat rodas jautājums, vai ‘’labajiem’’ tēliem vispār ir cerības uz pozitīvām beigām.

Interesants moments, savā ziņā atklājot Lūkasa iesaukas ‘’Dodge’’ rašanos, bija paukošanas turnīra epizode.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.3: Crown of Shadows (Locke & Key #3)

7202841

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Ar katru krājumu Džo Hila dialogi un Gabriela ilustrācijas ievelk sevī vairāk un vairāk. Piekritīšu Brian K. Vaughan ievadvārdos izteiktajai domai, ka arī atsevišķi katram no autoriem padodas  saistošs un intriģējošs stāsts. Lielos lapaspušu izmēra paneļus (vairāk uz krājuma beigām) varētu pētīt dikti ilgi.* :) Bet apvienojumā viņiem ir izdevies kaut kas īpašs!

No akas mājas izkļuvušais Zaks/Lūkass turpina uzglūnēt no ēnām un izmantot Tailera, Kinsey un Bode iekaroto uzticību. Pārdomās par otro krājumu minēju, ka vēl nezinām par viņa nāves apstākļiem. Šajā ziņa noris neliels progress uz priekšu, bet atstājot joprojām zināmu daļu noslēpuma sērijas turpinājumiem. Nākošais neatbildētais jautājums, kas mani urdina, saistīts ar to, kāda tad ir Lūkasa motivācija visai šai rīcībai, bez vēlmēs iegūt visas atslēgas un tajās ieslēgtos spēkus. Kas ir viņa gala mērķis?

14860512

 

Tikmēr māte Nina turpina slīgt aizvien dziļāk alkoholā. Kontrole pār sevi un rūpes par apkārtējiem zūd, līdz ar to sekas izjūt arī bērni. Kinsey personība zaudēto baiļu dēļ ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Viņa vairs nespēj adekvāti reaģēt uz dzīvību apdraudošu situāciju, tādejādi pakļaudama riskam ne tikai sevi. Labi, ka vēl ir arī draudzene, kurai viņa rūp.

 

It kā sīkums, bet patika, ka nodaļām doti savi nosaukumi, tas tomēr dod drusku vairāk priekšstata par autoru iecerēto domu. Plusiņš arī par grāmatas beigās pievienotajiem deviņu atslēgu īsiem aprakstiem no Benjamin Pierce Locke 18.gadsimta dienasgrāmatas. *Milžu atslēga rullē! :D Nežēlotos arī par Mending Key.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.2: Head Games (Locke & Key #2)

6120349

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Vai tas nebūtu ideāli, ja reāli eksistētu atslēga, ar kuru varētu atslēgt galvu, lai burtiski iekrāmētu prātā vajadzīgo informāciju un/vai mācību vielu, apgūstot to perfekti vienā mirklī!? Vai arī izņemt no tās kādu nepatīkamu atmiņu vai bailes par kaut ko, lai vairs to neatcerētos? Kādas varētu būt sekas, ja šāda atslēga nonāktu ļaunprātīgās rokās, teiksim pie puiša, kurš jau aptuveni 20 gadus skaitās miris? Atmiņas ir viltīga padarīšana, jo tikpat labi, kā ir iespējams kaut ko izņemt un likt aizmirst, var arī radīt viltus atmiņas par to, kas nekad nemaz nav noticis.

Tāda lūk ir pamata premise otrajam Head Games krājumam Locke & Key grafisko noveļu sērijā, kad Bode nejauši atrod atslēgu ar šādām spējām. Vienā no ilustrācijām lasītājs var redzēt vēl vienu atslēgu, kuru mazais puika nepamana, un tā vien niezēja roka piebakstīt un dot norādi cauri lapaspusei. :D Diemžēl Bode nevietā vai vienkārši par ātru uztic savu atklājumu brālim un māsai, kuri savukārt tālāk atkal pieņem neapdomātu lēmumu kādam uzticēties un ne vairs ģimenes ietvaros. Ceru uz kaut cik laimīgām beigām, un ka šo uzticēšanās soļu sekas nebūs tik traģiskas, kā notikumi pirmajā Welcome to Lovecraft krājumā.

Pilsētā ierodas jauns skolnieks vārds Zaks, bet, kad viens no skolotājiem ar stāžu viņā atpazīst Lūkasu, skolnieku, kurš jau labu laiku skaitās miris, jautājumu skaits un mistērija ap šo garu tikai palielinās. Vēl jo vairāk, jo nekas vēl netiek atklāts par viņa nāves apstākļiem, to kā Lūkass toreiz uzzinājis par dažādo atslēgu spējām.

Bet stāsts nenorit pilnībā tikai ap Locke ģimenes locekļiem, atslēgām vai Key House savrupmājā. Uzzinām šo to vairāk gan par citiem otrā plāna tēlu pagātni, gan Lovecraft pilsētas vēsturi, kas sērijai piešķir papildus dimensijas/vērtību/dziļumu.