Joe Jackson – Eve of Redemption #1-6

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Vairāku gadsimtu garumā Karian Vanador pārstāvētajaicivilizācijai ir nācies cīnities pret nepārtrauktiem dēmonu uzbrukumiem. Tā bija viņas pirmajā dzīvē pirms diviem gadsimtiem. Tā arī tas turpinās tagad, kad kāds viņu pirms astoņiem gadiem atdzīvinājis, lai nu beidzot pieliktu punktu karam, kuru nosaukuši par Apokalipsi.

Atdzivināšana, kā maģijas burvestība, turklāt vēl ne kā nekromancija, būtu īpaši noderīga, lai karā atgrieztu jau reiz zaudētus kareivjus, bet šķiet, ka šāda rīcība prasa lielus spēkus, nevar tikt veikta pa labi un pa kreisi. Turklāt autors sērijas pirmajās sešās grāmatās (šaubos vai arī vēlāk) neatklāj personas identitāti, kas par to atbildīgs, ja vien nepieļauj, ka tas ir kāds no diviem vai it īpaši dievs, kam tic Karianas Citaria tautieši.

Bet par pašu faktu kā tādu pēc sākotnējā pārsteiguma, ka no vēstures grāmatām izkāpis jau reiz mirusi persona, neviens ilgi nešokējas, pieņem kā pavisam varbūtēju faktu, kam noticēt varbūt palīdz dažādu rasu ilgie mūži, kuri sastopami šajā Joe Jackson radītajā pasaulē. Un, protams, katrs palīdzēt spējīgs roku pāris cīņā pret dēmoniem ir noderīgs, bet gan Karianai, gan viņas tuvākajiem kompanjoniem, kā arī citiem priekšā gana liels pārsteigums, atklājot, kuri patiesībā ir Citaria ienaidnieki, kuri līdz šim kā ķīlniekus karā pret viņiem izmantojuši.

Maģija ir šajā pasaulē ir pavisam reāla un labi, ka Citarijai un Karianas dēmonu mednieku Ordenim nav jācīnās bez tās praktizētājiem, bet ne visi ir tik pārliecinoši par savām spējām jau no sākta gala, kā to nākas atklāt Karianai uzticamajai burvei Sofijai. Bet papildus tam Sofijai jātiek galā gan ar pašapziņas izaugsmi, turklāt vēl nereti turpat aktīvas cīņas laikā, bet arīdzan ar to, ka viņas dižie arcane maģijas skolotāji drīzāk bijuši izteikti tukšpauri, kas atklājas, kad Kariana, Sofija un viņas uzticamākie padotie un draugi atrod īstenu maģijas praktizētāju, kura piekrīt apmācīt Sofiju, kas patiesībā ir maģija, ja tev ir talants piekļūt šīm spējām.

Eve of Redemption ir labs balanss starp spēcīgiem varoņiem abu dzimumu (un dažādu rasu) pusēs. To pašu pozitīvi var teikt par sadalījumu starp labajiem un sliktajiem varoņiem, kuru sliktums, atšķirībā no īstenajiem dēmoniem, starp citām tautām, sugu rasēm. Dzīvajā un ar savu pieredzi klātienē Karianaia nākas to atklāt pašai.

Bet atgriežoties pir Karianas viņai pašai nebūt nav tas vieglākais salāgot tikt atdzīvinātai un turpināt privāto dzīvi ar aktīvu dalību dēmonu mednieku Ordenī un cīņu pret tās ienaidniekiem. Galu galā Karianai nākas sev uzdot sev jautājumu, kas tieši ir dēmoni, pret kuriem viņas Ordenis tik ilgi cīnijies? Vai visi vienā katlā līdz šim iemestie pretinieki patiesi tādi arī ir? Tā nu tas viss sasniedz sērija pirmo izteikti lielo kulminācijas punktu, kad Kariana izlemj, ka ir pienācis laiks dod triecinu pret dēmonu Virskarali, būt pirmajiem, kuri uzbrūk, nevis gaidīt, kad karš pret dēmonu Virskarali agrāk vai vēlāk nokļūs atkal viņu zemēs.

Eve of Redemption ir interesanta tipa fantāzija gan ar saviem tīri labajiem un tīri slikatjiem tēliem/spēkiem, bet ar vajadzīgu un pietiekošu devu pelēkā, kad ir jāpadomā, gan varoņiem, gan lasītājiem, kurā pusē tos pieskaitīt. Vai arī pašam brīžiem aizdomāties, kādām acīm tevi redz tavs pretinieks?

Larry Correia – Malcontents #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Neslavā kritušajam leitnantam Hugh Madigan ir uzdots no citkārt norakstāmiem rekrūšiem izveidot cienījamu Storm Knight bruņinieku vadu. Ir 606.gads pēc AR un, ja vien Cygnar karalistei nebūtu smags karš ar reliģiski motivētu un noskaņotu kaimiņvalsti un citiem barbariem, Madigans varētu turpināt savu dzīvi bāra tumsā līdz pat savas dzīves beigām. Tomēr ne visi kolēģi armijā ir tikpat entuziastiski par bruņinieku piesaisti zem Madigana vārda, par nepaklausību, kauslību un visādi citādi otras iespējas došanu par nederīgiem atzītiem bruņiniekiem.

Hjū Madiganam, lai arī ar nopelniem salīdzinoši bagāts, tad neslava no pēdējās kampaņas, kurā kā lojālists aizstāvēja nu jau gāztā karaļa Vinter IV troni, ir darījusi savu. Bet nu augstākstāvošajiem spiestā kārtā nākas atkal Madiganam piešķirt zināmu atbildīgu, bet ar cerību un domu, ka viņa bruņinieku grupu labāk turēt rezervē, lai tie neapkaunotu ‘’kārtīgus bruņiniekus.’’

Papildus tam Madiganam par uzraugu tiek norīkots vēl tik nesen no skolas sola nokāpis burta kalps vārdā Kelvan Cleasby, kurš jau no pirmajiem mirkļiem nekautrējas piekasīties jebkuram sīkākajam likuma vai bruņinieku kodeksa pārkāpumam, pat ja tas ticis darīts Madigana aprūpē norīkoto bruņinieku labā, jo armijas vadība ar nolūku viņiem piešķirt to, ko citi izmestu atkritumos. Tā teikt nederīgiem bruņiniekiem, nederīga tehnika.

Pati Malcontents pasaule ir interesants viduslaiku fantāzijas sajaukums ar modernu tehnoloģiju kā roboti (fiziskam darbam vai karam būvēti) vai pašu Storm Knights bruņu un ieroču advancētību. Lai arī logo uz grāmatas vāka diezgan mazs, tad ar nelielu pameklēšanu tapa skaidrs, ka grāmata un daudz dažādu citu autoru sērijas šajā pasaulē balstītas uz galda spēles Warmachine konceptu. Savā veidā tipisks piedzīvojums bez dziļākas pamatotības bāzes, it īpaši Malcontents duoloģijas pirmajā Into the Storm grāmatā.

Labākus vārdus gan var teikt par turpinājumu Into the Wild, kad jau iepazīts autora Larry Correia izveidotais, spēles noteikumi un varoņi, no kuriem šajā grāmatā galvenais vārds tiek dots Kelvanam Klīsbijam. Viņš vairs nav tas pats naivais censonis, salasījies varoņu teikas, kādam būtu jābūt īstenam bruņieniekam. Dzīvā pieredze kaujas laukā ir norūdījusi puisi pat tikt tālu, kas ļauj pašam kļūt par līderi citiem bruņiniekiem.

Into the Wild piedzīvojums saistās ar šķietam vienkāršu uzdevumu apsargāt arheologu komandu ekspedīcijas laikā, bet āķis tajā, ka ekspedīcija noris vien vēl nesen apgūtā teritorijā, kuru apdzīvo mežonīgas ciltis ar senām tradīcijām un maģijas praksi, kuras līdz galam nav atzinušas Cyngar karalistes autoritāti.

Norit nemitīgā cīņā starp arheologu ekspedīcijas vadītāja alkām pēc grandioza atklājuma un starp Klīsbija rūpēm par savu bruņinieku un visu pārējo dzīvībām. Likmes nepareiza vai laikus nepieņemta lēmuma dēļ ir augstas un neatgriezeniskas.

Obert Skye – Wizard for Hire #2-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Dzīve jau kopš agra vecuma, kad acu priekšā vecāki nolaupīti nezināmā virzienā, nav Oziju Tofiju appuišojusi. Pašam ir bijis jākūļās un jāmācās kas ir kas un kas ir īsts un patiess. Pirmā triloģijas grāmatā Harijs nejauši pamanītā sludinājumā nolīgst burvi vārdā Rin, lai tas palīdzētu viņam atrast vecākus. Diemžēl sniegtā atbilde nav tā, ko zēns visus šos gadus ir kārojis, bet tas nenozīmē, ka pasaulē nav ienaidnieku, kuri vēlētos situāciju izmantot savā labā.

Āķis tajā, ka Ozija zinātniskie vecāki, pirms abu nolaupīšanas, ilgstoši strādāja pie ļoti īpaša seruma, kas ļautu kontrolēt citas personas rīcību ar savu domu spēku. Īpašā projekta finansētās, ļoti bagāts un varaskārais Rejs alkst iegūt savā kontrolē šādu spēku, bet, par cik, Ozija vecāki vairs nav tā teikt pieejami, bet ir zināms, ka viņi eksperimentējot it kā dāvājuši šo īpašo superspēju savam dēlam, Rejs ir gatavs uz visu iespējamo, lai nu puisis nonāktu viņa rīcībā un varētu iegūt asinis un konsekventi no tām izgūt attiecīgo ‘’prāta kontroles serumu’’.

Par laimi Ozijam viņam nav jācīnās pret ļaundari Reju vienam pašam. Ozijam ir draugi, kuri var viņam palīdzēt, un par tādiem puisis var saukt gan Sigiju, burvja Rina meitu, gan nu jau arī pašu Rinu, kā arī metālisko putniņa konstrukciju vārdā Klārks, kas spēj pats domāt, sarunāties un pieņemt lēmumus. Kopā kā vienota komanda viņi spēj stāties pretim Rejam un viņa nolīgtajiem muskuļotajiem apsargiem un pakalpiņiem.

Wizard for Hire triloģija kā tāda ir arīdzan piedzīvojumiem bagāts maģisks stāsts, kurā burvis Rins liek galvenajiem varoņiem Ozijam un Sigijai noticēt maģiskumam, ko ikdienā katrs no mums pieņem par pašsaprotamu un vienīgi zinātnē balstītu. Kā daudz kas ja ne nobruktu, tad šķistu krietni apgrūtinošāks un čakarīgāks, ja nebūtu pieejams pat īslaicīgi. Tā teikt, cik daudzi tagad glaudāmos/vied- telefonus pieņem par pašsaprotamiem, cik daudziem telefoni un datori būtu tumša bilde, ja neeksistētu pasaules plašais internets u.c. Novērt šķietamo maģiskumu tajā visā nav nemaz kaut kas viegls un uzreiz notverams. Varbūt reizēm nepieciešams kāds varaskārs un samaitāts personāžs kā Rejs, kas liek to visu novērtēt citā gaismā. Lai vai kā kāds cits uz tevi šķībi skatītos vai nez kā padomātu.

Un galu galā zvans no Wizard for Hire pirmās grāmatas, kontrakts starp zēnu Oziju Tofiju un burvi Rinu arī tiks izpildīts un triloģija veiksmīgi noslēgta.

Matt Larkin – Gods of the Ragnarok Era #1-9

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gods of Ragnarok Era ir laiks, kads dzimst tādas skandināvu mitoloģijas leģendas kā Odins un Loki, bet pirms vēl viņi kļūst par mītos apvītiem diviem, kā viņiem tā citiem personāžiem, piemēram, Odina dēlam Toram jāiziet cauri smagu pārpaudījumu piepildītiem piedzīvojumiem.

Odina gadījumā pirmsākumi meklējami tēva slepkavības atriebībā pret frost giants. Sērija kā tāda deviņu grāmatu garumā izvērsta gana gara un pirmais trīs grāmatu omnibuss koncetrējas uz Odinu un kā viņš ar šo veikumu piesaista dievietes Idunn uzmanību, kura vispirms Odinam dāvā ābolus, kuri piešķir nemirstību, un vēlāk ļauj pašam Odinam izvēlēties savus kompanjonus garajai mūžībai, kuriem vēl tos dāvāt. Bet nemirstība nav vienīgais pārdabiskais, ko Odins iegūst, tās ir arīdzan nākotnes orākula stila vīzijas, kuras nevēst cilvēcei neko labu. Tās ir pasaules gala Ragnarok stila vīzijas, un, lai tās vismaz censtos novērst, ir jārīkojas nekavējoties.

Autors Matt Larkin izvēlējies pārstāstīt skandināvu mitoloģiju vēsturiska romāna veidā ar fantāzijas un pārdabiskā elementiem, protams, dievi un tiem prestatā arī briesmoņi un mošķi. Bet ne visi iemājo tādu pašu pozītīvisma tēlu, kādu teiksim tagad Tors bauda MCU filmu pasaulē. Tors, kuram vairāk ļauts izpausties sērijas otrajā omnibusā (ceturtā līdz sestā sērijas grāmata),  ir gana augstprātīgs savā statusā kā Odina dēls, bet visvairāk acīs kā sliktā īpašība iekrita attieksme pret vergiem, it īpaši sieviešu kārtas verdzenēm, kuras izmantot kur un kad vien gribi. Kaut arī laikam jāatzīst, ka tēvs Odins gan mājas esot, bet galvenokārt aizņemtības dēļ blandoties piedzīvojumos un centienos pasauli glābt, nebūs bijis tas labākais tēvs, lai sniegtu atbilstošāko piemēru.

Vēl neesmu pieskāries starp citiem diviem vēl populārajam Loki, kurš tagad vairāk atzīts kā jokdaris un visādi citādi nenopietns personāžs, bet Gods of Ragnarok Era sērijā vairāk viņam piešķirts nopietnuma grauds, nedaudz kā sirdsapziņas un atbildības/apdomības līdzsvars, kad Odins un vēlāk Tors aizrāvušies ar spēka un agresivitātes demonstrēšanu. Neskatoties uz to, ka darbībā biežāk Loki noris stāsta perifērijā un aizkulises, kamēr sērijas galvenās zvaigznes izpaužas pēc sirds patikas, Loki piešķirta svarīga pretstata loma, lai viss būtu balansā.

Sērijas noslēgums, bez dižiem maitekļiem, nāk ar citām, līdz tam brīdim varbūt negaidītām atklāsmēm, ka Ranganork cikls nebūt nenozīmē visa galu, ka pasaules atdzimšana un vēl pēc vidēji 52 gadsimtiem tās gals atkārtojies jau neskaitāmas reizes. Turklāt Odins, Tors, Loki un citi kā atšķirīgi varoņi bijuši arī tajos, piemēram, kā Prometejs vai Herakls. Interesanta ideja par cikliskumu, par to, kā spējuši pastāvēt tik daudz dažādu, bet reizē arī līdzīgu dievu. Vien šī cikla noslēgums prasa izteikti lielākas rūpas, jo mītiskā koka Yggdrasil pastāvēšana tiek apdraudēta un pieprasa varoņu iejaukšanos un aizstāvību.

NisiOisiN – Bakemonogatari, Part2. Monster Tale (Monogatari)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertical

Manas pārdomas

Monster Tale otrā daļa divās vispārējās lielajās nodaļās turpina ar diviem paranormāla rakstura atgadījumiem/piedzīvojumiem galvenokārt varoņa vidusskolnieka Koyomi Araragi dzīvē. Ja vēl trešajā nodaļā Suruga Monkey no pirmās daļas aktīvāku darbību ņem nu jau Araragi draudzene Hitagi Senjogahara, tad ceturtajā Nadeko Snake otrā galvenākā varoņa loma tiek iepriekšējā nodaļā paranormālās likstas nelaimē kritušajai vietējās skolas basketbola zvaigznei Suruga Kanbaru.

Bet visu pēc kārtas. Ja Monster Tale interpretē drusku burtiskāk kā briesmoņa asti, tad visnotaļ atbilstoši, ka viss, kas piemeklējis līdz šim šīs sērijas varoņus, ir bijis dažādu dzīvnieku zīmē. Un trešajā nodaļā par upuri klasiskai mērkaķa astei (ir dzirdēts par zaķa ļipu vai zelta zivtiņu), kura pa savam prātam izpilda trīs vēlēšanās, ir kļuvusi pieminētā jaunā basketbola zvaigzne. Turklāt Araragi uzmanības centrā viņa nenonāk ar savu pirmo veikto vēlēšanos, bet, kad kāds tērpies lietusmētelī cenšas tevi nogalināt, tad neatliek nekas cits, kā iesaistīties. Kaut gan pēc Araragi tēla spriežot, kurš ir jauks un izpalīdzīgs līdz galējībai teju pret visiem, pietiktu arī ar mazākiem uzmanību piesaistošiem centieniem.

Tikmēr Nadeko Snake nodaļā šķietami nenozīmīgs strīds starp skolasbiedriem par kāda puiša uzmanību un ‘’lielo mīlestību’’ izvēršas neapdomātā lāsta izteikšanā, kas negaidīti sāk piepildīties. Vien nejaušas sakritības rezultātā Araragi šī liksta top zināma, bet, kā jau minēts, kad tas notiek, ir jau par vēlu, lai Araragi to aizmirstu un liktos mierā. Neredzama žņaudzējčūska, kuras lāsts varbūt nemaz nebūtu aktivizējies, ja ne upures preemptīvie centieni lāstu noņemt, kam par lokāciju, nenojaušot tā sekas, izvēlas novārtā pamestu svētnīcu.

Kopumā arī pēc otrās daļas varu izteikt atzinīgu spriedumu par light novel subžanru kā tādu, bet jau piezogas iezīmes, kas cenšas sabojāt iespaidu. Galvenokārt tajā vainojamas frāzes un izteiksmes līdzekļi, ar kuriem pat dažu apakšnodaļu laikā autors atkārtojas tik bieži, lai to nevarētu nepamanīt. Tas galvenokārt noris tēlu savstarpējos dialogos, kuros autors cenšas attēlot dinamisku vārdu apmaiņu, kurā nereti viens otru cenšas pavilkt uz zobu, kas izvēršas privātā un citiem jau vars nesaprotamā humorā, ja nezini, ka tā viņiem jau ierasta lieta. Bet arī tas jau sāk kļūt par biežu un paredzami neizteiksmīgu.

Var just, ka nepieciešama drusku lielāka pauze pirms lasīt Monster Tale trešo daļu.

NisiOisiN – Bakemonogatari, Part1. Monster Tale (Monogatari)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertical

Manas pārdomas

Koyomi Araragi nav nedz pats labākais, nedz sliktākais skolnieks savā klasē, bet, ja esi pamanījies iekļūt prestižā skolā, kurā teju visi cenšas pēc izcilības, tad reizēm var piezagties neliela grūtsirdība, ja ne gluži uzreiz depresivitāte. Araragi ir klasesbiedrene, ar kuru interesantā kārtā trīs gadu laikā ne viņš viņu, ne otrādi nav uzrunājis vai kā citādi apmainījušies vārdiem, bet, kad Araragi atrodas īstajā vietā un laikā, lai paglābtu klasesbiedreni Hitagi Senjogahara no smaga kritiena uz trepēm, viņš atklāj īpatnēju faktu, kas varētu būt tam par iemeslu. Hitagi tikpat kā necik nesver, pat neesot šķērsizmērā lielai, tas, ko Araragi veiksmīgi noķer, ir pārlieku par maz.

Pats Araragi arī kā izrādās ir drusku neprarasts, jo viņam piemīt ārkārtēji izteikta spēja reģenērēties no tikpat kā jebkāda veida savainojumiem. Superspēju, kuru ieguvis pēc vampīra uzbrukuma pavasara brīvlaikā. Vien pateicoties nejaušam garāmgājējam Oshino Araragi nav kļuvis par pilntiesīgu vampīru, bet ir vien saglabājis labākas īpašības no nejaukā starpgadījuma.

Par pašu Ošino pirmajā daļā nekas konkrēts netiek atklāts, vien tiek prezentēts kā tāds kā guru, kas spēj dot padomu paranormālu problēmsituāciju atrsinināšanā, kas Araragi un Hitagi (starp abiem veidojas īpatnēja draudzība) lieti noder, kad Araragi Mātes dienā parkā (turp devies, jo sastrīdējies ar abām jaunākajām māsām) sastop māsām līdzīga vecuma meiteni, kura acīmredzami ir apmaldījusies, bet attieksmē pret palīdzību ir visai noraidoša un sākumā pat diezgan rupja. Tas gan neattur Araragi no vairākkārtējiem mēģinājumiem palīdzēt. Atrisinājums šim otrajam piedzīvojumam bija drusku negaidīts un patīkami pārsteidza.

Bakemonogatari pirmā daļa Monster Tale ir mana pirmā pieredze ar prozā Japānas literatūras subžanrā sauktu par Ligth Novel. Varbūt reizēm piezagās doma, ka dažas ainas labāk iederētos ilustrētas mangā vai kā citādi prātā bijusi vairāk ilustratīva doma, vai pati proza drusku pastīva. Bet kopumā autora NisiOisiN un tulka Ko Ransom veikums ir izveidojis gana izklaidējošu veikumu. Vēl laikam jāpagaida sērijas turpinājumi, lai saiste starp piedzīvojumiem no viena uz otru būtu jūtamāka.

Dyrk Ashton – Paternus Trilogy #1-3

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Fiona Patersone kā vienkārša māsiņa strādā vietējā slimnīcā, kur iemīļojusi veca gada gājuma pacientu Pīteru, kurš tikpat kā vairs nereaģē uz ārējiem stimuliem. Tā vien rādās vienīgi Fionai (jeb vienkārši Fi) ir izdevies izvilināt jebkādu jēgpilnāku reakciju no večuka, it īpaši, kad kolēģis un draugs Zeke Prisco pamana, ka onkulim patīk vērot zvaigznes. Abu kolēģu dzīve izmainās uz neatgriešanos, kad slimnīcā pēkšņi uzrodas vairāki personāži, kuri it kā uzdodas par Pītera ‘’radiniekiem’’, bet līdz ko tiem prasa kaut cik ticamu dokumentu, autentifikāciju viņu identitātei kā radiniekiem, tā ilgi nav jāgaida, kad Fionai un Zīkam, gādājot arīdzan par Pītera drošību, jāuztraucas par palikšanu dzīvajos.

Tā aizsākas divu līdz tam parastu cilvēkbērnu piedzīvojums leģendās un mītos apvītu dievu un dievību sabiedrībā, kuru savstarpējās nesaskaņas un aizvainojumi ielaužas vienmuļajā un pārdabiskā brīvajā cilvēces pasaulē. Bet kā sižeta darbība to atklās, tad ne Fiona, ne Zīks nav nekādi parastie mirstīgie. Gandrīz kā īstenā bareņstāsta fantāzijā (vien bez paša statusa) kā Zīkam, tā it īpaši Fionai piemīt apslēpti talanti un ģenētiski ‘’ieslodzītas’’ spējas, kuras jāatmodina, lai vismaz vienai Zemei (eksistē paralēlas dimensijas) būtu cerība izdzīvot pret dievu un dievību frakciju, kurai nepatīk, cik lielā favorītu statusā Pīters nostādījis cilvēci.

Pats Pīters izrādās nav nekāds tur demences vai citas likstas nogurdināts seniors, bet viens no dievu Dieviem un teju pašas radības radītājs, bet ne gluži. Klasiskā pārdzimšanas ainā, pēc iekrišanas baseinā kopā ar Fionu, bēgot no ‘’radiniekiem’’, Pīters atgūst savu kādreizējo varenību un godību, lai kopā ar Fionu un Zīku, kuriem vēl priekšā pārbaudījumu pilns ceļš, lemts kļūt par varoņiem un pasaules glābējiem.

Autors Dyrk Ashton interesantā veidā vienā grāmatā apvieno vairāku mitoloģiju dievus, kuru nesaskaņu dēļ ne tik vien cilvēces (atgādinot, ka eksistē n-tās Zemes un Visuma versijas) dabū ciest, bet visa radība uz Zemes. Lai gan mitoloģiju mikslis ir gana raibs, nevarēja nepamanīt, ka lielāks uzvars ir uz Indijas dieviem, lai gan pats autors dzimis Atēnās iekš ASV teritorijas.

Kopumā katrā Paternus triloģijas grāmatā ir pa aizraujošam piedzīvojumam un izaicinājumam galvenajiem varoņiem Fionai un Zīkam, kas piespiež kā vienu tā otru dažu dienu laikā pārtapt par gandrīz citu personu, kas nebūtu nekāds pārsteigums, ņemot vērā, kas abiem kopā ar Pīteru un citiem sabiedrotajiem jāpārcieš. Bet vienlaikus nepamet sajūta, ka autors stāstu izvēlējies izklāstīt tādā kā drošā manierē bez liekiem riskiem, kā rezultātā tas nepaliek atmiņā ar kaut ko vien tam atšķirīgu un piedēvējamu. Izklaidējoši, kad lasi vai klausies, bet diemžēl ne vairāk.

Dean Henegar – Limitless Seas #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Craig Larson pamostas jaunā pasaulē neatcerēdamies neko par iepriekšējo dzīvi, kas tajā bijis un ko darījis vai industriālo nelaimes atgadījumu, kas smagā stāvoklī viņu nogādājis slimnīcā. Kuram katram šāda terapija netiek pielietota, bet Kregs arī nav kurš katrs. Pēc plašas izvēles par kādu rases pārstāvi viņš vēlas tapt, Kregs kā cilvēka un čūskas krustojums saukts par Naga var uzsākt savus piedzīvojumus, bet sākums nav viegls, jo ‘’pamostas’’ viņš uz vergu kuģa kā viens no airētājiem.

Bet Kregs nav dzimis, lai būtu kāda padotais, kur nu vēl vergs. Ar vājām un minimālām atmiņām no kaut kā, kas reiz piedzīvots, un ko spēles Mākslīgais Intelekts Kregam ik pa brīdim ļauj atcerēties pa kripatai vairāk, jo tāds ir pašas terapijas mērķis reālajā ārpasaulē, Kregs ne bez grūtībām sarīko sacelšanos un kopā ar citiem vergiem sarīko sacelšanos pret pirātu īpašniekiem.

Kā Naga rases pārstāvim līmeņošanās un pieredzes gūšana nav viegls process. Patika, ka statistikas un citi aspekti no LitRPG, kuri reizēm spēj aizņemt krietnu sadaļu no pašas grāmatas, nenomāca pašas grāmatas sižetu, kas reizēm autoriem šajā subžanrā piemirstas. Labi sabalansēts kā viens, tā otrs.

Kamēr Kregs nezinot ka atrodas spēlē, iespējams domājot, ka pārdzimis jaunā dzīvē, tikmēr ārpus Limitless pasaules Krega māsa Sallija cīnās ar sevi un savām domām, vai pēc vairāk kā trīsdesmit gadiem vēlas sastapt brāli. Vai brāļa smagais negadījums ir gana liels iemesls, lai pārkāptu senā strīda astei un pirmajai spert soli.  Galu galā Sallija, kura reizi pat nav ne reizi spēlējusi datorspēli, palūdz, lai viņu ielaiž Limitless pasaulē, lai sastaptos ar brāli. Bet, lai to paveiktu, viņai pašai jāuzkrāj līmeņi, turklāt spēles veidotāji un tās MI viņai piešķiris konkrēti pūķa klasi.

Limitless Seas ir mans pirmais ieskats plašākajā Limitless Lands sērijā, kura ir manā audio bibliotēkā, bet vēl nav sanācis tai pieķerties. Šo, cik saprotu un arī pēc noklausīšanās varu teikt, kaut arī it kā esot šis tas, kas var paslidēt garām neievērots, var klausīties arī neko nezinot par Limitless Lands. Krega līdera dotības un piedzīvojuma gars noteikti pabīda pašu Limitless Lands augstāk manā virtuālajā TBR listē. Kā arī interese par tuvojošamies sastapšanos starp Kregu un viņa māsu pavisam droši ar interesi mudinās gaidīt šīs sērijas turpinājumu.

Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

The Infernal Devices triloģijas trešā grāmata Clockwork Princess pēc savas būtības ir vistīrākā jauniešu romantikas grāmata ar fantāzijas elementiem un ļaundari kaut kur tālu fonā.

Pirmā un galvenā romantiskā drāma ir, protams, saistīta ar sērijas galveno varoni Tesu Greju ar viņas noslēpumaino un neskaidro pagātni, kura, it īpaši viņas vecāku izcelsme un ar to saistītās Tesas spējas, tik ļoti piesaista Mortmeina interesi. Noslēdzoties Clockwork Prince grāmatai, par Tesas mīlestības ieguvētāja lauriem varēja priecāties Džems (viens no maniem minējumiem būtu TBC), kuram nāve ir teju aiz stūra, kuru spēj atturēt vien narkotiskās vielas, kuras sapircies Mortmeins, lai vēl vairāk piespiestu Tesu rīkoties viņa labā.

Tikmēr Vilam, turklāt vēl kā Džema labākajam draugam un turklāt vēl Parabatai pēc Dēmonu mēdnieku rituāla, kuram pret Tesu izveidojušās tikpat spēcīgas jūtās, jācieš klusu, lai pēdējās dzīves nedēļās nesabojātu draugam to pašu dārgāko. Smieties vai ne, bet papildus dramatiskumam, jo tas šādā grāmatā tikpat kā nekad nevarētu būt par daudz, arī Tesai vienlaicīgi ir tikpat spēcīgas jūtas pret Vilu kā pret Džemu. Abi var vārtītīes psiholoģiskas vainas apziņas vannās no rīta līdz vakaram, cik nepareizi tas ir, kur nu vēl uzsākt nopietnākas attiecības pēc Džema nāves.

Paralēli, lai lasītājam nekļūtu garlaicīgi no Tesas apbrīnas par puišu dievišķīgi skaistājām acīm, matiem, muskuļiem utt. un pretēji no puišu puses, tad autore Cassandra Clare dod pietiekamu ‘’atpūtu’’ un +/- izvērš attiecībā uz nesen Londonas institūtā ievākušamies brāļiem Gideonu un Gabrielu Ligthwood, no kuriem vienam uzmanību piesaista kaujas mākslu apguvē talantīga mājkalpotāja, bet otru Vila māsa Cecily, kurai pašai Dēmonu mednieku pasaule ir salīdzinoši kas jauns.

Drusku interesantāku uz mirkli sižetu padara politiskās intrigas pašu britu Dēmonu mednieku pasaulē par Londonas institūta vadību, kura šobrīd uzticēta kopīgai Šarlotes un viņas vīra Henrija kopīgai vadībai, bet nav nekāds noslēpums, ka Henrija uzmanību pārsvarā saista visvisādi izgudrojumi institūta pagraba laboratorijā, atstājot institūta pamatgrožus sievetes rokās, kas dažam labam neiet pie sirds.

Ak jā, ir taču arī ļaundaris Mortmeins un viņa radītā sižeta elementi ar plāniem iznīcināt Dēmonu mēdniekus vispirms Lielbritānija un pēc tam arī visā pasaulē. Diemžēl pirmajā grāmatas daļā ir kaut kur fonā, bet vēlāk šajā ziņā nekļūst diži labāk, jo kulminācijas brīdis vairāk rada sajūtu, kā lieki noversta uzmanība no paša galvenā. Kaut kā ātri vajadzētu to ļauno Mortmeinu atrisināt, un garā epilogā, kas sākas labu laiciņu pirms oficiālās epiloga nodaļas, atgriezties pie būtiskā – pārīšu savstarpējās attiecības.

Naomi Novik – Uprooted

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jauniete Agņeška dzīvo maģiskā ielejā blakus baisam, ļaunam un konstanti draudīgam mežam, no kura pastāvīgajiem draudiem palīdz aizsargāt noslēpumos apvīts burvis saukts vienkārši par The Dragon. Lai arī Pūķis skaitās kā labais tēls, ielejas iemītnieki viņam ne pārāk uzticas. Galvenokārt par iemeslu ir Pūķa ārkārtīgi retie apmeklējumi apdzīvotās vietās, kuru kulminācija ir reizi 10 gados, kad Pūķis izvēlas jaunu palīdzi/kalponi. Lai arī iepriekšējai nekas netiek pāri darīts, pat tiek ļauts atgriezties dzimtajā vietā, meiteni reti, kad tā izvēlas darīt, kas vēl jo vairāk pastiprinā sliktās baumas par Pūķi.

Agņeškai nemaz nevajadzēja kļūt par Pūķa jauno palīdzi. Visi kā viens bija domājuši, ka par tādu kļūs draudzenai Kasia kurai par spīti tam pasakveidīgajā stāstā atvēlēta pietiekami svarīga loma. Tikmēr spontāna, neapdomāta rīcība liktenīgajā dienā nostāda Agņešķu Pūķa uzmanības centrā, padarot viņu par burvja jauno palīdzi un parādoties negaidītam talantam, it īpaši dziedniecības un ar veselību saistīto maģiju, arīdzan par burvja mācekli.

Raksturu neskaritības sadursmes, tuvējā karaļnama intrigas un pieaugošās melnās maģijas spēka apvītais mežs, kas izrāda vēlmi palielināt savu teritoriju. Viss kopā Uprooted un galvenās varones Agņeškas (sākotnēji maza, neizteiksmīga) stāstu padara patiesi pasakas cienīgu. Fakts, ka šķetami labajam burvim piešķirta iesauka un turklāt kā bīstams pārdabisks radījums, arī liek aizdomāties.

Interesanti apspēlēts (labi izvēlēts) grāmatas nosaukums Uprooted ap koku saknēm, ap domu, ka cilvēks kaut kur apmetoties uz dzīvi tā teikt iesakņojas. Mežu nomāc slimība, ļaunā tēla Wood Queen maldu ceļos nonākušais spēks, tas koruptīvais spēks, kas pārmāc cilvēka dabisko aizsardzību, kā kokam kājas kļūst par saknēm, vai kā ādas patoloģijas veidā tā sāk pārveidoties par koka mizu. Labā veidā, izmantojot šādu maģisko pieeju, var interpretēt, ka šādā viegli uzskatāmā veidā atklājas cilvēka patiesā daba.

Uprooted vienlaikus ir arī Agņeškas izaugsmes stāsts, kurai starp visu maģijas apgūšanu, aprašanu, ka viņa ir ragana un nenovecos tik ātri, kā citi radi, tuvinieki un mīļotie cilvēki, jāspēkojas ar meža Wood Queen un pie viena jāizlavierē dzīvai esam starp karaļnama pārmaiņu līkločiem cīņā par troni un varu.