Andy McNab – Aggressor (Nick Stone #8)

666677

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Ceļodams ar vienkāršu busiņu par Austrālijas plašumiem kopā ar brīvdomātāju no Vācijas ar iesauku Silkija/Silky, Niks pēc ilgiem laikiem var relaksēties un beidzot izbaudīt, kas ir dzīve, nevis būt mūžīgā darbā. Ilūzijas burbulim tomēr nav lemts pastāvēt pārlieku ilgi, kad, garām braucot, Niks izdomā apciemot atvaļinātu biedru un draugu Čārliju; vēl pirms laikiem, kad Niks nokļuvu britu izlūkdienestā. Tā vietā, lai sastaptu Čārliju izbaudām saimniecības dzīvi relatīvā drošībā, Nikam pēc sarunas rodas dīvainas sajūtas par drauga prāta stāvokli, un nekādīgi nebūtu varējis paredzēt, ka Čārlija apciemojums ieraus viņu atpakaļ pasaulē, kurā viņš cerēja vairs neatgriezties. Šis vairs nav Deep Black romāns, pēc Kellijas zaudējuma Nika dzīvē atkal ir persona, kuras dēļ ir vērts būt īpaši modram! Iespējams īsajā laikā ir radusies dziļāka saikne ar Silky, kā Nikam pirmajā brīdī varētu šķist…

Iemesls, kas motivē Čārliju pēc daudzajiem gadiem atgriezties ložu krustugunīs, ir reizē dramatiski nopietns un klišejisks – letāla slimība bez cerībām uz izveseļošanos. Vēl pirms ‘’nolikt karoti’’, ‘’atstiept kājas’’ un aiziet no šīs Zemes atliek ienirt vēl ‘’pēdējā darbiņā’’, lai nopelnītu lielos dolārus un nodrošinātu, ka laulātajam draugam nav jāuztraucas par finansēm. Par laimi gan Čārlijam, gan sievai kā no debesīm uz viņu sliekšņa nokrīt Niks Stouns. Draugs ar lielo burtu, kurš piekrīt palīdzēt bez atlīdzības sev, kamēr Čārlijs nopelna nieka 200 tūkstošus par pāris dokumentu nozagšanu.

Romāns norisinās 2005.gadā un tādēļ nedaudz amizanta šķiet autora Andy McNab prognoze par Turcijas ātru un vieglu ceļu Eiropas Savienības sastāvā. Tomēr ne par Turciju ir stāsts, bet gan tās korupcijā nogrimušo kaimiņvalsti Gruziju. Minētie dokumenti ieinteresē ne vienu vien, daži pat nežēlo naudu algotām slepkavām, lai tos iegūtu un izvairītos no sava vārda nokļūšanas televīzijā negatīvā sižetā. Varbūt kāds no uzpirktajiem politiķiem, varbūt organizētā noziedzība vai arī dižā ASV ar interesēm aizsargāt nevis demokrātijas intereses, bet gan naftas cauruļvadus. Nevienam pat īsti nerūp, kādus potenciālus draudus dabai un izcilā Borjomi ieguves vietai varbūtējas dabas kataklizmas gadījumā varētu radīt cauruļvada bojājums.

Diemžēl lasot jau astoto Nick Stone sērijas grāmatu un vēlreiz pieredzot +/- līdzīgus scenārijus (īpašs sarūgtinājums par gandrīz identisku atbrīvošanos no tēla, kā tas bija Deep Black beigās), vien ar citiem no fona izstumtiem un viegli aizmirstamiem (kartona) tēliem, kuriem pietrūkst personības un dziļuma. Tajā paša laikā var saskatīt (vairāk ne paša konkrētā romāna nopelni) iemeslus, kādēļ, ja neviena Nick Stone sērijas grāmata nav pirms tam lasīta, Aggressor varētu patikt vairāk.

Advertisements

Andy McNab – Deep Black (Nick Stone #7)

666673

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Pēc Kellijas nāves profesionālais darbs Nikam šķiet bezjēdzīgs vai vismaz tas vairs nav pietiekami svarīgs, lai, pēc pamatu zaudēšanas zem kājām, vēl turpinātu strādāt tā cilvēka (Džordžs) vadībā, kurš, neskaitot pašu slepkavu, būtu vainojams pie Kellijas nāves. Bet ikdienišķā vienkāršā cilvēkā dzīve ātri vien kļūst pārāk pelēcīga un garlaicīga, kādēļ ‘’nejaušā’’ sastapšanās ar fotogrāfu Džeriju izstādē foto izstādē par Bosnijas karu nāk kā saukta.

Deep Black pirmās pārdesmit lapaspuses iesākas ar Nika atmiņām no 1994.gada oktobra un konkrētu epizodi, kura viņa atmiņās atstājusi paliekošas pēdas un izraisa emocionālu saviļņojumu, vien iedomājoties par to. Par garām palaistu iespēju nogalināt Ratko Mladiču un par neskaitāmajām dzīvībām, aprautām pašā jaunības plaukumā. Džerijs arī ir bijis uz vietas un klātienē varējis pieredzēs tās necilvēcīgās šausmas, kuras tikai daļēji ir iespējams iemūžināt caur fotoaparāta lēcu, lai pamodinātu komfortā dzīvojošos mājās visapkārt pasaulē.

Tieši tādēļ Džerija uzaicinājums doties viņam līdzi uz Irāku, Bagdādi, kur viņš cer nointervēt un nofotografēt Islāma reliģijas uzlecošo līderi Nuhanovic ar potenciālu apvienot konfliktējošās grupas cīņai ne uz kaujas lauka, bet gan tur kur tās jūtams pat vēl vairāk, pret korporāciju kā Coca-Cola peļņu. Tik kārdinošai iespējai Niks nespēj atteikt, un rezultāts atgriežoties darba rutīnā. Viņa noskaņojums izmainās uz pozitīvo pusi gandrīz vai uzreiz. Kaut arī Niks turpina pieminēt Kellijas nozīmību savā dzīvē, ielēkšana atpakaļ pazīstamajā vidē viņam ir kā zivij ūdens, kas atjauno Nika baterijas, neskatoties uz pārvaramajiem šķēršļiem. Tas vēl un vēlreiz pierāda, ka bez attiecīgās nodarbošanās Niks eksistēt un funkcionēt nespēj.

Kā jau tas romānos mēdz notikt, tad reti kad sagadīšanās beigās izrādās patiesa. Beigu beigās atklājas, ka autors ir lieliski pasniedzis sākotnējos notikumus no ierobežota skatpunkta. Un tieši tā arī notiek Deep Black gadījumā. Nuhanovic ar savām aktivitātēm ir piesaistījis vairāk kā tikai Pulicera balvas kāra fotogrāfa uzmanību. Vēl jo vairāk, Džerija rīcību motivē arī aizkadrā palikusi pātaga, ne tikai acīmredzamais burkāns. Kā arī Džordžs nav tik labsirdīgs un saprotošs, lai liktu Nikam svētu mieru, ņemot vērā slepeno un potenciāli kaitējošo informāciju Nika rīcībā. Grāmata, kas neliks vilties sērijas faniem!

Andy McNab – Liberation Day (Nick Stone #5)

1481854

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Niks Stouns cer kļūt par ASV pilsoni, bet ne visiem ierastajā veidā, kāds ir jāpārvar parastajiem mirstīgajiem. Lai iegūtu kāroto Nikam ir jānorij neliels pašlepnums un jāpiekrīt strādāt zem vīra (Džordžs) un izpildīt vienu vienīgu uzdevumu, kurš sērijas ceturtās grāmatas Last Light ietvaros bija gatavs upurēt simtiem civiliedzīvotāju, tikai lai panāktu savu mērķu īstenošanu. Tagad viņa prātu pārsvarā nomāc Al-Qaeda, kādēļ briesmas saskata gandrīz uz katra stūra.

Liberation Day pēc būtības ir simtprocentīgs militāra rakstura trilleris, kas galvenokārt fokusējas uz misijas tehniskajām detaļām un tikai pēc tam uz kaut ko citu. Romāns darbība vispirms norit Alžīrijā, pilsētā, kuras nosaukums ir viens no tiem, kas tikpat ātri, kā izlasīts, aizmirstas. Kaut arī Niks neizsprūk pilnībā cauri sveikā bez jebkādas skrambiņas vai izspūrušiem matiem, uzdevums ir pietiekoši komplicēts, lai būtu nepieciešama trīs cilvēku komanda – Niks un divi pieredzējuši arābu izcelsmes profesionāļi Lotfi un Hubba-Hubba. :D Protams, Nikam atliek tikai padot mazo pirkstiņu, lai viņu turpinātu izmantot. Turklāt Džordžs apzinās, ka Nikam diži citas izvēles arī nav, kā piekrist.

Sērijas ietvaros, cepuri nost! Andy McNab ir paveicis teicamu darbu, atalgodams sērijas fanus ar labu spriedzi un asu sižetu no vāka līdz vākam. Piedevām var būt drošs, ka militārās jomas detaļas tiešām saistītas gan ar ieročiem, gan taktiku un visu pārējo kā mērķa izsekošanu, novērošanu un notveršanu, būs precīzas līdz sīkumam, vismaz cik ne-eksperta acs to varētu pateikt.

Diemžēl to pašu nevar teikt par Nika kā tēla izaugsmi, kas paliek novārtā, un kurš turpina vairāk būt neuzveicamais un visu varošais kareivis ar minimālu iekšējo pasauli. Un to pašu šķiet var teikt arīdzan par Nika personīgo dzīvi ārpus darba pienākumiem, kura šķiet praktiski neeksistējoša. Labi, vēl ka grāmata nav izteikti gara, lai šādi nesabalansētas proporcijas pārāk negatīvi ietekmētu kopējo iespaidu. :)

Andy McNab – Last Light (Nick Stone #4)

666679

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Līdz šim Niks Stouns ir pildījis dotos uzdevumus vienalga vai bijis, nepieciešams kaut ko vai kādu nolaupīt, nosargāt vai nogalināt. Bet, kad viņš ierauga, ka viņa mērķis nav īpaši daudz vecāks par Kelliju, Niks nespēj snaiperiem dot izšķirošo komandu. Viņa lēmums apzināti noraut misiju pašā Londonas centrā netālu no Aizsardzības ministrijas ne vien nosūta Niku tuvāk ekvatoram uz Panamu, bet arīdzan apvienojumā ar to, kā autors Andy McNab jeb Steven Billy Mithcell izvēlas risināt notikumu gaitu, sagatavo bagātīgu materiālu sērijas turpinājumiem.

Tam nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ka Nika tieši priekšnieki pie šīs misijas nebūt nav apmierināti ar viņa pēkšņo sirdsapziņas pamošanos. Kaut arī Nikam jau no sākta gala klusa balss pie sevis čukstēja, ka kaut kas ar viņiem nav tīrs/kārtībā, ka atļauj veikt tāda riska operāciju pašu valstī, tad tas tikai apstiprinās, kad viņi Nikam dod otru iespēju, bet pie viena neveiksmes gadījumā piedraud gan ar viņa paša, gan Kellijas nogalināšanu.

Kaut arī ar Last Light bija skaidri jūtams, ka autors cenšas Nikam piešķirt vairāk cilvēciskuma ar visu to iekšējo konfliktu un cīņu par morāli pareizo. Tomēr grāmata joprojām lielākoties sastāv Nikam uzņemoties neuzveicamā kareivja lomu, neskatoties uz pārvaramajiem šķēršļiem un/vai pretiniekiem. Joprojām ir gari un plaši militāra rakstura apraksti, un, kaut arī pēc pārdesmit lapaspusēm tas kļūst nedaudz apnicīgi (nedaudz pazūd visaptverošais sižets), sēriju no pilnīgas lejupslīdes ar katru grāmatu glābj, ka autors lieliski pārzina savu jomu. To pašu var teikt arī par notikumu vietu Panamu, džungļiem un sutīgo atmosfēru. Kaut arī pēc Ziemeļeiropas aukstuma biju novēlējis Nikam pavadīt laiku kaut kur siltāk, nebiju arī iedomājies otru galējību. Kā arī var atzīmēt ik pa brīdim uzdzirkstošo (melno) humoru no Nika puses.

Viens no sērijas lielākajiem mīnusiem pagaidām ir tas, ka tai trūkst aktīvu tēlu no grāmatas uz grāmatu, vienlīdz kā pozitīvie tā ļaundari. Bez Nika īsti nav ne neviena, it kā būtu daži, bet arī tie uzpeld no fona vien retu reizi un arī vairāk grāmatas ievadā un beigās. Tā pati Kellija, neskaitot sērijas pirmo grāmatu Remote Control, vairāk kalpo kā motivācija/iegansts visam tam, ko Nikam nākas darīt, un pavisam minimāli izpaužas pati.

Pagaidām paņemšu atpūtu no Nick Stone sērijas ar cerību, ka šī sērija trilleru žanrā man neaizies to pašu virzienu, kā to šķiet ir izdarījusi Temperance Brennan sērija ar kriminālromāniem.

Andy McNab – Firewall (Nick Stone #3)

666675

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Ar zināmu novēlošanos Kellijai uz āru izlaužas ģimenes zaudējuma un pēc tam sekojošo trillera cienīgo notikumu izraisītās psiholoģiskās traumas, ar kurām Niks Stouns viens pats acīmredzami tikt galā nespēj. Lai nosegtu izmaksas dārgā klīnikā, Nikam jāmeklē piepelnīšanās iespējas ārpus britu izlūkdienestu piedāvātā, bet vienlaikus ar augstāku atlīdzību, ir jārēķinās arīdzan ar augstāku letalitātes risku.

Grāmatai iesākoties ir 1999.gada decembris, un Niku sastopam Helsinkos, kur kopā ar diemžēl ne paša izvēlētu komandu viņam uzdots nolaupīt un pēc tam pāri robežai uz Sanktpēterburgu aizvest ietekmīgu krievu organizētās noziedzības (ROC) bosu Val (pieņemu, ka varētu būt saīsināts no Valērijs), Niks saņem savu pusmiljonu un viņam ir pilnīgi vienalga, kas ar Valēriju notiek tālāk. Bet kā jau vienmēr, kad pienāk liktenīgā stunda, uz papīra un prātā rūpīgi izstrādātais plāns izjūk pa visām vīlēm. Rezultātā nākas pieņemt realitāti, būt priecīgam, ka vēl ir starp dzīvajiem un ka mājās nevajadzēs atgriezties pilnīgi tukšā, ja vien Valērijs turēs doto vārdu un 100 tūkstošu mārciņu pateicību par dāvāto dzīvību. Tā nu nekas cits neatliek kā atgriezties Anglijā un pēc četrām dienām par to pārliecināties.

Nemanot vien Niks ar aizvien kārdinošākiem finansiālajiem piedāvājumiem tik ievilkts dziļāk un dziļāk purvā līdz brīdim, kad Niks attopas, bet patērēts pārāk daudz laika un resursu, lai ar zilumiem un bez pienākošās atlīdzības bankas kontā grieztos atpakaļ. Iesaistītās summas ir TIK lielas, ka uz sekundi Niks pat apsver domu, ka varētu atvaļināties.. bet nemuļķosim sevi. :D

Jau pēc otrās grāmatas Crisis Four apšaubīju. Vai Nika spriestspējas un lēmumu pieņemšana ir tajā augstākajā līmenī, kad runa ir par savu drošību un risku izvērtēšanu, bet ar Firewall ir vēl trakāk. Šaubos, vai lielākā daļa piedzīvotu kaut kripatu no tā, ar ko knapi divu nedēļu laikā saskaras Niks. Autors Andy McNab savu galveno varoni met vienā bīstamā situācijā pēc otras, kad jau ar laiku tas kļūst nogurdinoši un bezjēdzīgi. Kā arī jautrības pēc ballītei pa vidu pievienojas ar amerikāņu izlūkdienestu lielie puikas kā NSA.

Eh, nezinu, varbūt vienkārši ir vēlme redzēt Niku gan atpūšamies un/vai kādā ikdienišķākā situāciju, gan uzņemamies vairāk atbildības un rūpes par viņa aizgādībā nonākušo Kelliju, ne dzenoties pēc ‘’papīra’’. Nikam noteikti nenāktu par ļaunu īslaicīgs atvaļinājums kaut kur siltāk par ziemas pārņemtu Igaunijas. :)

Andy McNab – Crisis Four (Nick Stone #2)

601631

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House

Manas pārdomas

Gads, kuru Kellija ir pavadījusi Nika aizgādībā pēc visas tuvākās ģimenes zaudējuma un vēl jezgas pēc tam, nav bijis viegls. Vēl jo vairāk bērnam Kellijas vecumā. Abu brīvdienas kopā ar Nika kolēģi Džošu un viņa bērniem un prieku no Kellijas sejas nodzēš viens vienīgs telefona zvans, kas nosūta Niku jaunā uzdevumā, atrast potenciāli radikalizējušos aģenti Sāru.

Varētu šķist, kas gan tur tik sarežģīts un trauksmains, lai varētu sanākt grāmata virs 500 lapaspusēm, bet, protams, nekas nenotiek kā plānots un ne vienmēr varoņi pieņemt tos prātīgākos lēmumus, kuri varētu saīsināt grāmatas garumu. Kaut arī Sāra Nikam nav nekāda tuvā paziņa, arī pilnīga svešiniece viņa nav. Gandrīz pirms trim gadiem Niks un Sāra bija iesaistīti misijā Sīrijas teritorijā, kuras laikā abiem nācās tēlot pāri, bet atšķirībā no Sāras uz misijas beigām Nikam tik ļoti vairs nevajadzēja tēlot. Šāda veida jūtas, lai cik dziļi tās Nikam šķistu atrodamies, nevar nākt par labu darbā nepieciešamajām spriestspējām un lēmumu pieņemšanai, kad uzdevums kļūst daudzkārt nopietnāks par personas atrašanu. Vai Niks spēj palikt objektīvs, profesionāls un paklausīt dotajām pavēlēm, labi zinot, ka augstākstāvošajiem ir pieejams vairāk informācijas par kopējo bildi, pat ja tevi kaitina, ka no tevis sagaidītais rezultāts bieži tiek pateikts aplinkus? Vai tomēr pagātne un jūtas būs faktors, labi apzinoties, kur līdzīga uzticēšanās noveda viņu sērijas pirmajā grāmatā Remote Control?* Domājams atbildēt nav nepieciešams. :D

Interesants fakts. Crisis Four tika izdota vien nedēļu pirms traģiskajiem 11.septembra notikumiem, kādēļ ne mazāk interesanta ir sakritība, kuru tā nejauši nevar paredzēt, ka grāmatā darbojošos teroristu finansētājs un iedvesmotājs ir Osama bin Ladens.

Labs trilleris un izklaides literatūra, bet ne vairāk, tomēr nedrīkst nepieminēt, ka autors prasmīgi pielieto savas militārās zināšanas, un fragmenti ar detaļām par ieročiem, taktikām u.c. nekļūst tādēļ garlaicīgas, lai gribētos izlaist.

********Apzināto maitekļu zona********

*Jāsāk brīnīties, ka Nikam Stounam sanākusi tik gara sērija un darba devēji uztic tik svarīgas misijas.

Frederick Forsyth – The Veteran

6975359

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Press

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

Piecu ’’ īso’’ stāstu kolekcija, kurus drīzāk varētu kvalificēties uz noveļu statusu, jo arī divu īsāko stāstu apjoms nav nekāds mazais – attiecīgi 34 un 36 lapaspuses. Patīkami pārsteidza katrs no savā starpā visai atšķirīgajiem stāstiem gan ar izraisītajām emocijām lasīšanas brīdi, gan pievērsto uzmanību dažādām detaļām un reizēm negaidītajiem pavērsieniem.

The Veteran – Pavecāka kunga dzīve priekšlaicīgi tiek pārtraukta, kad pēc kapsētas apciemojuma ceļā uz autobusa pieturu viņu uz ielas aptur divi jauni vīrieši, bet tā vietā, lai vienkārši atdotu maku un pulksteni, pretojas un par to tiek tik smagi piekauts, ka komas stāvoklī nokļūst slimnīcā, bet diemžēl neizdzīvo. Lielisks policijas un tiesu sistēmas procedūras kriminālstāsts, kur viss nenotiek tiek ātri un raiti, kā dažs labs seriāls liktu domāt. Parāda vienlīdz labi tiesu sistēmas vājajām pusēm, ka pietiek ar prasmīgu advokātu, lai pat slepkavas tehnisku iemeslu dēļ varētu izvairīties no apsūdzības, kā arī tomēr dod noslēgumā gandarījuma sajūtu, ka pasaulē tomēr vēl ir zināms taisnīgums.

The Art of the Matter – aktieris Trumpington Gore, kurš ir pabijis vairāk 100 filmās kopā ar lielajām zvaigznēm, bet nekas vairāk par dažu sekunžu/frāžu lomām nav sanācis, cerībā kaut ko saņemt, lai varētu apmaksāt rēķinus, uz mākslas galeriju aiznes gleznu. Nelaime tajā, ka Trumpingtons nezin gandrīz neko par gleznas izcelsmi vai tās autoru, turklāt glezna gadu gaitā tik ļoti novārtīta ar cigarešu dūmiem u.c., ka grūti pat saskatīt pašu gleznu. Par laimi, to, ka gleznai varētu būt milzu vērtība, saskata jauns galerijas darbinieks kaut arī bez formālas izglītības, bet ar vērīgu aci – Billy Evans. Tomēr apstākļu sakritības dēļ cits slīpētāks un augstāk stāvošs darbinieks rīkojas visnotaļ blēdīgi, apkrāpjot gan Trumpingtonam miljonus, gan Billiju, panākot, ka viņu atlaiž. Tad lūk Evansam kopā ar viņa draudzeni (datoru guru) dzimst vienreizējs atriebības plāns, kurā neiztikt arī bez izcila aktiera.

Autors meistarīgi parāda, ka ne vienmēr no malas elegantajā mākslas pasaulē viss notiek tik daiļi, un pēc šī stāsta izlasīšanas jau radās teorija, ka grāmatas kopējā tēma varētu būt atriebība, kas jau ar nākamo stāstu tika apgāzta.

The Miracle – stāsts par diviem tipiskiem amerikāņu tūristiem (vīrs un sieva). Karsta diena, abi nosvīduši maldās pa Sjēnas vecpilsētu, bet nākas piestāt, kad sieva uz bruģa izmežģī potīti. Pie abiem pavisam nemānāmi piezogas kungs gados, kurš (īpaši vīru) apbur ar maģisku stāstu par sevi kā ķirurgu tieši tajā vietā, kur viņi atrodas, 1944.gadā Vācu armijai atkāpjoties. Vien stāsta beigās maģija pēkšņi pārtrūkst un par sevi atgādina cietsirdīgā realitāte. Reizē izraisīja dusmu reakciju, bet* savā ziņā tieši par to atzīt autora meistarību. Stāsti bez emocijām jau nebūtu nekas interesants.

The Citizen – stāsta darbība lielākoties norit noslēgtā telpā un laikā – British Airways lidmašīnas reiss no Bangkokas uz Londonu. Pilotam, saņemot anonīmu vēstuli no pasažiera, uz mirkli paliek aukstas kaujās bailēs, ka tās saturs varētu saturēt draudus viņa, apkalpes un visu pasažieru dzīvībām. Tā vietā tas ir meistarcienīgs plāns novērstu uzmanību no sevis, novirzot to uz diviem citiem pasažieriem, ziņojot par aizdomīgu sarunu starp pirmās un ekonomiskās klases pasažieri. Atskatoties uz visu krājumu, šis stāsts no visiem pieciem bija grāmatas vājākais posms.

Un visbeidzot krājuma visgarākais stāsts (vienīgais virs 100 lpp) – Whispering Wind. Stāsta sākums meklējams tālajā 1876.gada jūnijā, kad ASV aktīvi norisinās militāras sadursmes starp baltajiem ieceļotājiem un indiāņu ciltīm.

Jau vienubrīd šķita, ka krājums noslēgsies uz negatīvas nots ar stāstu, kurš galīgi neiederētos kopējā noskaņā, un pareizi vien darījuši, atstājot to uz pašām beigām. Ne pārāk bija piesaistījuši notikumu gaita līdz 7.kavalērijas neapdomīgajam uzbrukumam lielai indiāņu apmetnei (vēsturiski reāls notikums). Vai romantiskais stāsts par izlūku Benu Kregu un jaunu indiānieti Whispering Wing, pēc kuras nopratināšanas ģenerālis pavēl no viņas atbrīvoties, bet Bens nespēj būt tik cietsirdīgs un ļauj viņai aizbēgt. Ironiski, bet tieši šī rīcība ļauj būt vienīgajām izdzīvojušajam.

Bet tad seko pilnīgi negaidīts pavērsiens, kad galvenais varonis, pats uzreiz neapjauzdams, attopas simts gadus tālāk nākotnē. Sekojošais humors un īpaši spridzīgā beigu kulminācija pilnībā un ar uzviju atsvēra sākotnējo spriedumu par stāsta kvalitāti. Burvīgs stāsts par mīlestību, kas stāv pāri laikam!

Andy McNab – Remote Control (Nick Stone #1)

601621

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Vērtējums: 3.25

Manas pārdomas

Nick Stone – izbijis Special Air Service aģents, tagad nodarbināts britu izlūkdienestā kā aģents K un grāmatas Remote Control galvenais varonis pēc pēkšņi pārtrauktas misijas Vašingtonā izlemj apciemot netālu dzīvojošo draugu un bijušo kolēģi Kevinu un viņa ģimeni. Tā vietā, lai atcerētos un pasmietos par vecajām, labajām dienām, Niks atrod Kevinu un gandrīz visu ģimeni nežēlīgi noslepkavotu. No slepkavu nagiem izdevies paglābties vien septiņgadīgajai Kellijai.

Niks vispirms domā par meitenītes drošību un tikai pēc tam atvēl laiku galvenajam. Kurš un kāpēc nogalināja Kevinu? Vai tam ir kāds sakars ar abu kopīgo darba pagātni un Īru Republikāņu Armiju (IRA)? Oficiālais stāsts masu medijos tiek atspoguļots kā narkotiku karteļa atriebība saistībā ar Kevina pašreizējo darbu DEA aģentūrā. Protams, kā klasiskam ir trillerim pienākas, kāds ir pamanījis Nika ‘’viesošanos’’ Kevina mājā un tieši viņa aprakstam atbilstošs vīrietis tiek meklēts kā galvenais aizdomās turamais brutālajās slepkavībās un Kellijas nolaupīšanā.

Septiņgadīgā Kellija saprotams ir lielā šokā par notikušo, un atmaigst pret tēva draugu vien ar laiku. Diži nepatika, ka Niks, lai pierunātu Kelliju sadarboties, izvēlējās viņai melot, kad viņa pirmoreiz pajautā par to, vai vēl redzēs vecākus. Bet mirklis, kad Niks ir spiests tomēr atzīt, ka Kellijas vecāki un māsa ir nogalināti, ka viņas dzīve, kāda tā bija līdz šim, ir pagātne, tiek izklāstīts viena paragrāfa ietvaros, pēc kura ar Kellija pa lielam viss ir kārtībā. Dienas beigās tā vien šķiet dzīve briesmās (un ar Niku) Kellijai ir iepatikusies. Iespējams, ģimenes zaudējums un Nika uzrašanās (viņa skološana) meitēnā atklās kādu apslēptu talantu, bet kaut kas tik traģisks noteikti nevar neietekmēt turpmāko personības attīstību.

Niks attopas dziļā pak… un ar vairāk problēmām, kā vajadzīgs, kad, negaidīti viņam, izlūkdienests ir visai atturīgs straujas, izlēmīgas palīdzības sniegšanā. Viņiem lūk nepieciešami pierādījumi!

Andy McNab, īstajā vārdā Steven Billy Mitchel, padevusies laba grāmata priekš izklaides ar konspirāciju teorijām cienīgu sižetu, valsts iestāžu korumpētību un parastu cilvēku alkatību! Būs interesanti lasīt sērijas turpinājumus, jo problēmsituācija ir tālu no atrisinājuma.

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 04 (Attack on Titan #4)

15798166

Links uz grāmatu iekš Goodreads

Izdevniecība: Kodansha Comics

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 3.5/5

 

 

 

 

 

Manas pārdomas

Ceturtais titānu voljums, izņemot pašu sākumu dod ieskatu garajā un grūtajā jauno kareivju apmācības procesā. Jāšana ar zirgu, izturības skrējieni, cīņu treniņi bez ieročiem, tehniskās/praktiskās iemaņas un stratēģijas lekcijas – vai ar to ir gana, lai gala rezultātā katrs būtu spējīgs stāties pretī titānam un palikt dzīvajos, droši vien parādīs tikai reāla cīņa ar dzīviem titāniem, kuru uzbrukumu neviens treniņa uzdevums nespēj pilnībā simulēt.

Turpināt lasīt