Frank Gardner – Crisis (Luke Carlton #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Lūkam Karltonam nesaistās tās pašas labākās atmiņas ar Kolumbiju, bet, kad El Pobrecito vadītajam kartelim pietuvināts britu spiegs Jeremy Benton tiek nogalināts un viņa informators pazūd kā ar galiem, Lūkam neatliek nekas cits, kā sekot misijai. Vēl jo vairāk, ja vien nesen esi pievienojies MI6 aģentūrai no Special Boat Service aģentūras. Kā arī nevienam nav tik labas spāņu valodas zināšanas un citas nepieciešamās prasmes, lai tiktu uzreiz nosūtīts uz Kolumbiju.

Tikmēr El Pobrecito ir piegriezies, kad ik pēc laika viena narkotiku krava pēc otras tiek pārtvērta, nenonākot līdz pircējam, izmaksājot viņam zaudējumos miljonus. Viņaprāt ir pienācis laiks atriebībai, lai briti iemācītos, kas notiek ar tiem, kuri iejaucas viņa biznesā. Tādēļ labi izplānots terorakts, sadarbībā ar ļoti svarīgas komponenetes piegādi no Ziemeļkorejas, tiks rīkots Pirmā pasaules kara atceres pasākumā, uz kuru sanāk ne tikai tūkstošiem vietējo iedzīvotāju, bet arī karaļnams, valdības pārstāvji un plašs viesu klāsts no visas pasaules.

Crisis izvēršas īstenā Bondiska stila trillerī ar ļaundari, kuram patīk dzirdēt savu balsi un arī nav par zemu pakacināt pretinieku, it īpaši Lūku Karltonu, it īpaši, ja Lūkam grāmatas gaitā sanāk izšmaukt cauri sveikā no ļoti tuvas sastapšanās ar nāves izkapti. Tādejādi neviens, pat Lūka draudzene Elise, mākslas galerijas darbiniece nav neaizskarama, atrasdamies Lielbritānijā, neko sīkāk nezinādama par drauga bīstamo profesiju, kā vien, ka gribētos, lai Lūks biežāk ir mājās, nevis kaut kur pasaules plašumos.

Crisis tā lasīšanas brīdī ir gana interesants. Kādu gan veidu autors piedāvās, lai labais varonis uzvarētu pār narko-baronu un novērstu viņa plānoto teroraktu. Protams, neiztikt bez upuriem, bet pietaupot tos vien sekundāriem un anonīmiem tēliem.  Diemžēl pēc grāmatas pabeigšanas un vāka aizvēršanas, tā ilgi prāta vairs nepaliek un neizceļas uz citu fona.

Obert Skye – Wizard for Hire #2-3

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Dzīve jau kopš agra vecuma, kad acu priekšā vecāki nolaupīti nezināmā virzienā, nav Oziju Tofiju appuišojusi. Pašam ir bijis jākūļās un jāmācās kas ir kas un kas ir īsts un patiess. Pirmā triloģijas grāmatā Harijs nejauši pamanītā sludinājumā nolīgst burvi vārdā Rin, lai tas palīdzētu viņam atrast vecākus. Diemžēl sniegtā atbilde nav tā, ko zēns visus šos gadus ir kārojis, bet tas nenozīmē, ka pasaulē nav ienaidnieku, kuri vēlētos situāciju izmantot savā labā.

Āķis tajā, ka Ozija zinātniskie vecāki, pirms abu nolaupīšanas, ilgstoši strādāja pie ļoti īpaša seruma, kas ļautu kontrolēt citas personas rīcību ar savu domu spēku. Īpašā projekta finansētās, ļoti bagāts un varaskārais Rejs alkst iegūt savā kontrolē šādu spēku, bet, par cik, Ozija vecāki vairs nav tā teikt pieejami, bet ir zināms, ka viņi eksperimentējot it kā dāvājuši šo īpašo superspēju savam dēlam, Rejs ir gatavs uz visu iespējamo, lai nu puisis nonāktu viņa rīcībā un varētu iegūt asinis un konsekventi no tām izgūt attiecīgo ‘’prāta kontroles serumu’’.

Par laimi Ozijam viņam nav jācīnās pret ļaundari Reju vienam pašam. Ozijam ir draugi, kuri var viņam palīdzēt, un par tādiem puisis var saukt gan Sigiju, burvja Rina meitu, gan nu jau arī pašu Rinu, kā arī metālisko putniņa konstrukciju vārdā Klārks, kas spēj pats domāt, sarunāties un pieņemt lēmumus. Kopā kā vienota komanda viņi spēj stāties pretim Rejam un viņa nolīgtajiem muskuļotajiem apsargiem un pakalpiņiem.

Wizard for Hire triloģija kā tāda ir arīdzan piedzīvojumiem bagāts maģisks stāsts, kurā burvis Rins liek galvenajiem varoņiem Ozijam un Sigijai noticēt maģiskumam, ko ikdienā katrs no mums pieņem par pašsaprotamu un vienīgi zinātnē balstītu. Kā daudz kas ja ne nobruktu, tad šķistu krietni apgrūtinošāks un čakarīgāks, ja nebūtu pieejams pat īslaicīgi. Tā teikt, cik daudzi tagad glaudāmos/vied- telefonus pieņem par pašsaprotamiem, cik daudziem telefoni un datori būtu tumša bilde, ja neeksistētu pasaules plašais internets u.c. Novērt šķietamo maģiskumu tajā visā nav nemaz kaut kas viegls un uzreiz notverams. Varbūt reizēm nepieciešams kāds varaskārs un samaitāts personāžs kā Rejs, kas liek to visu novērtēt citā gaismā. Lai vai kā kāds cits uz tevi šķībi skatītos vai nez kā padomātu.

Un galu galā zvans no Wizard for Hire pirmās grāmatas, kontrakts starp zēnu Oziju Tofiju un burvi Rinu arī tiks izpildīts un triloģija veiksmīgi noslēgta.

Nick Petrie – Light It Up (Peter Ash #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Tam vajadzēju būt vienkāršam darbiņam, pieskatīt dažas paciņas (nauda) un pārvadāt tās no punkta A uz punktu B. Pat zinot, ka pirms nedēļas līdzīga pārvadājuma laikā ar tā paša klienta paciņām bez vēsts pazuda aizsardzības Heavy Metal Protection firmas līdzdibinātājas vīrs un vien pirms trim mēnešiem nolīgt, bet augsti novērtēts kolēģis, ne Pīters Ašs, ne kāds cits būtu varējis iedomāties, ka notikumi izvērtīsies tik trillerim cienīgi.

Pītera šībrīža galvenais mērķis ir pārvarēt PTSD pēckara Irākas un Afganistānas tūru radīto klaustrofobiju, kas neļauj iekštelpās normāli pavadīt pat pusstundu. Apzināti meklē palīdzību un maziem soļiem veic dotos padomos, lai vērstu problēmu par labu. Tomēr galvenais motivators nav tik paša veselība vai vēlme atgriezties kaut cik normālākos dzīves apstākļos,bet gan Burning Birght ietvaros satiktā Džūna un vēlme ar viņu uzsākt kaut ko nebūt nopietnāku, lai mūžīgi nevajadzētu gulēt zem klajas debess. Bet kā gan atteiksi brīvprātīgajos darbos satiktam citam kara veterānam Henrijam (70+gadi), Heavy Metal Protection līdzdibinātājas meitai, kad vēl nekas neliecina par kaut ko nopietnāku.

Uzbrukums ir ātrs un profesionāls, bet kā jau paredzams šāda tipa sērijā, un kur nu vēl ja ir vēl turpinājumi, tad uzbrucēji pieļauj vissmagāko kļūdu, kāda būtu iespējama un no visiem Heavy Metal Protection darbiniekiem dzīvajos atstāj tieši Pīteru, kurš teorētiski pēc paskaidrojumiem policijai varētu doties prom pie pirms tam iecerētā galamērķa un neiesaistīties cita problēmās. Bet tāda nav Pītera daba, vēl jo vairāk, ja nogalināti ir citi kara veterāni un var pat teikt draugi, lai cik maz laika kopā būtu pavadīts.

Ja pēc Burning Bright Pīters atsakās valsts piedāvājuma kļūt par aģentu slepenā, ārpus oficiālo ierakstu esošā organizācijā, tad viņa iesaiste privātā aizsardzības firmā, kura uzreiz piedzīvo asāka tipa piedzīvojumus, gana loģiskas sižeta meklējumu turpinājums. Nekur tālu vajadzīgā brīdi neizpaliek Pītera iegūtais draugs un palīgs Luiss ar kriminālās pasaules pieredzi un pēc sērijas pirmās grāmatas arīdzan tā teikt naudas maks. Ja Burning Bright laikā lasītāji varēja iepazīt Džūnu un viņas pagātni, par cik sižets kā tāds grozījās ap un par viņu, tad tā vien rodas sajūta, ka ja ne uzreiz nākošajā grāmatā, tad vispār sērijā kā tādā prasītos kāds piedzīvojums, kurā atklājas kas vairāk par pagaidām visai noslēpumaino Luisu.

Light It Up kulminācija ir asa sižeta cīņas ainu pilna un tikpat aizraujoša, kā līdz šim Peter Ash sērijā. Vienīgais pie kā gribētos tā vairāk piekasīties, ir neatrisinātais jautājums par uzbrukumu, zādzību finansētāju miljardieri, kurš izmanto privātos algotņus, lai apzinātu nosistu vērtību firmām, kuras pa lēto nopirkt un pēc tam pārdod ar milzu peļņu. Vai viņš paturēs naidu uz Pīteru par izjaukto darījumu, par līdz tam brīdim uzticamo kareivju nogalināšanu un radīs kādu konfliktsituāciju sērijas turpinājumā? Vai vienkārši norakstīs notikušo pie zaudējumiem?

Nick Petrie – The Drifter (Peter Ash #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Peter Ash, vairāku tūru gan Irākas, gan Afganistānas kara veterāns, kas atgriezies mīļotajā ASV nu ir spiests dzīvot zem klajas debess. Daļēji tas pamatojams, ka nav stabila darba, bet galvenokārt, jo Pīteram ir tāda tipa PTSD, kas neļauj viņam ilgstoši uzturēties tikpat kā jebkāda veida iekštelpās. Problēma, ar kuru apzināti jācīnās, ja vien ir vēlme uzlabot pašreizējo situāciju.

Gadu ceļodams pa tādu kā pašizveidotu dabas taku maršrutu, ziņas par kādreizēja kolēģa pašnāvību tomēr kaut kā nonāk līdz Pītera ausij. Šī traģiskā vēsts pamudina puisi atgriezties tuvāk pie civilizētās pasaules un apraudzīt atraitni ar diviem dēliem, varbūt ir iespējams viņai palīdzēt vismaz ar paša rokām (bez divdomībām) kādā mājas uzturēšanas solī.

Tā arī notiek un sižets sāk uzņemt apgriezienus, kad Pīters pavisam negaidīti zem mājas atrod ne tikvien pēc skata nevienam nepiederošu, gandrīz vai urbānu savvaļas suni, bet arīdzan koferi ar $400 000 un gana daudz sprāgstvielām, lai sarīkotu pamatīgu teroraktu.

2008.gada finansu krīze ir vēl pavisam svaiga atmiņa un ne visi spēj saglabāt vēsu prātu, kad valsts ar vienu roku glābj milzu bankas no kolapsa, bet ar otru atņem vienkāršajam cilvēkam viņam vienīgo īpašumu, kuru pirms tam tā pati banka ar vieglu roku teju katram svieda pakaļ. Atbildi uz jautājiem, kas sākas ar ‘’kāpēc’’ varbūt vēl grūtāk atrast dažam labam kara veterānam, kurš svešā zemē redzējis kolēģi mirstam un pats atgriezies, ja ne ar fizisku un vizuāli redzami invaliditāti, tad psiholoģisku gan. Lūk šāda tipa cilvēku vēlas izmantot plānotā terorakta rīkotāji, kuri paši pēc tam cer uzvārīties no akciju tirgiem, jo laicīgi zina, ko un kad pirkt un pārdot. Par nelaimi viņiem Pīters Ašs ir ar mugurkaulu un lojalitāti vispirms vienkāršajam cilvēkam, kurš nav pelnījis, lai kāds viņam uz galvas uzgāstu vēl pa kādai nelaimei.

The Drifter neizceļas ar galvu reibinošu prozu, bet tādai nebūt nav jābūt, ja iecerēto darbu grāmata paveic, kas arī tiek izdarīts. Īpaši ja vēl šī ir autora debijas grāmata. Līdz pat romāna beigām bija doma, ka The Drifter premise, kā Pīters nejauši iekuļas problēmās, lai atrisinātu konspirāciju un novērstu lielu nelaimi, vēl nostrādā pirmajā reizē, bet grūti iztēloties, kā tas notiktu atkal un atkal. Pēc otrās grāmatas premises šķiet ir variācija pa tēmu vismaz šajā aspektā, bet saglabāju cerību, ka pēc tam autors vairs tā neatkārtojas. Vēl jo vairāk, ja Peter Ash ir viņa vienīgā sērija, galvenais varonis.

Marcel Montecino – Big Time

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Grafton

Manas pārdomas

Salijam ‘’Salam’’ D’Amore dzīve ir viegla, dzīve ir laba. Sals ir talantīgs džeza mūzikas u.c. pianists, reizēm arīdzan komponists ar lieliem sapņiem par nākotnes panākumiem, vien gadi vieglajā dzīvē, spēlējot klubos, restorānos un citos pasākumos pagājusi tik ātri, ka nu jau pienācis 38 gadu vecums. Arī brunču medīšana, vēlams tādas, kurā tāds biezāks maks, ir laupījusi uzmanību no sapņu sasniegšanas. Bet galvenokārt jau vainīgs pats Sals, viņa neuzņēmība, vēlme iet to vieglāko ceļu un tad jau gan jau kaut kā.

Visu maina aizraušanās ar azartspēlēm, ar likmju likšanu totalizatorā, pirmāmkārtām jau uz zirgu skriešanas sacīkstēm. Jau kopš bērnu kājas kopš ar māti pārcēlās Ņuorleānu Salam bijusi tā laime vai nelaime sasaistīties ar pilsētas kriminālās pasaules pārstāvjiem un saites ar šo pasauli laika gaitā kļuvušas vien ciešākas, paļaujoties uz ienākumiem, kurus sniedz konkrētāk šīs pasaules pārstāvis Little Johnny Venezia. Vēsture sniedzas pat tik tālu, ka ar viņu sasaistījies arīdzan Sala tēvs, kuram pašam ar azartspēlēm un alkoholu saistītas problēmas. Jebkurš Salam būtu varējis pateikt, ka šmaukties ar citu klientu liktajām likmēm (piestrādā Džonija piederošā bārā) nav tā pati spožākā ideja un ka agri vai vēlu tas labi nebeigsies, bet kamēr viss rit gludi un ir sakasīts $80+ tūkstošu kopējā vinnestu peļņa viss šķiet rožaini, varētu pat izņemt to kā spožās karjeras pamatkapitālu.

Salu diemžēl iegāž viens liktenīgs solis par daudz un ar vienu likmi no + ~$80k Sals nonāk pamatīgos mīnusos teju $180 tūkstošu vērtībā. Mazais Džonijs Venezija nav tāds, kuru šādi varētu piečakarēt un pēc tam ar mierīgu sirdi lūgt piedošanu. Mazais Džonijs Venezija pats par šādu pārkāpumu gan goda, gan reputācijas ziņā varētu tev šo to nogriezt, ar ko nedomāju vien matus uz galvas. Salam neatliek nekas cits kā bēgt ko kājas nest. Pamest ierasto pasauli un dzimto pilsētu. Par laimi Salam viņam ir iedzimts izdzīvošanas talants un nogalināt viņu nemaz nav tik viegli.

Grāmatas aizmugures apraksts iepazīstina lasītāju ar Izabellas Gemelli tēlu, kura gan uz stāsta skatuves uzkāpj vien, kad grāmata jau ir teju pusē, kas no vienas puses man nepatīk, attiecībā uz aprakstā iekļauto informāciju, bet vienlaikus var saskatīt, ka tas nav mateiklīgi un diži ko lieku neatklāj. Izabella ir multimiljonāra un Brazīlijas luksusa brenda firmas īpašnieka Džiovanni meita. Veids, kā autors Marcel Montecino izvēlas iepazīstināt lasītāju ar Džiovanni un pēcāk arī Izabellas pasauli ir gana īpatnējs, kas citkārt varētu izbojāt visu lasītprieku. Grāmata sadalītā piecās daļās un pirmā beidzas uz klifhengera, Salam pametot Ņuorleānu, lai otrajā sāktu stāstu par kaut kādu tur kurpnieka dēlu Itālijā pirms Otrā pasaules kara. Lai nu kā, bet gala rezultātu jau atklāju, un dzīves ceļi viņu aizved uz Brazīliju, kur Džiovanni paša spēkiem noveicas kā reti kuram.

Pašai Izabellai piemīt vienam no miljona ja ne vēl retāks un izteiktāks dziedātājas talants. Gan sakritības maniere, kā Sals viņu sastop, gan arī abu tālākās profesionālās (un ne tikai) sadarbības ceļš ir izdomātam romānam gana cienīgs, kuram iespējams lielāku ticamību piešķir Dienvidamerikā dzīvojošo tautu atšķirīgā, reizēm sakāpinātāka mentalitāte un ekspresija.

Bet kā jau to varētu nojaust, tad lai cik ilgs laiks nebūtu pagājis, lai kā Sals, nomainīdams identitāti necenstos, tad agri vai vēlu būs jāstājas pretī pagātnes rēgiem un jāatbild par reiz Mazajam Džonijam Venezijam nodarīto.

Eric Van Lustbader – Shan (China Maroc #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins

Manas pārdomas

80.to gadu aukstā kara trilleris. Cīņa par ietekmes zonām, par varu un naudu pasaules mērogā, kura centrā duoloģijas galvenais varonis Jake Maroc un viņa ģimenes/radu bizness Honkongā un Ķīnas valsts un politiskās sistēmas nākotne. Ieinteresēti protams ir abas tā laika lielvaras gan ASV, gan PSRS, bet neiztikt arī bez citiem negaidītiem ‘’ciemiņiem’’.

Arī Shan turpinājumā autoram Eric Van Lustbader sanāk attēlot atšķirīgās Ķīnas kultūras filozofiju un domāšanas gaitu, brīžiem pat ieslīgstot maģiskajā reālismā, kad varoņi izmanto spēku no garu un cita veida pārdabiskām, neredzamām pasaulēm, kas Jian ietvaros bija ne tik uzsvērts, citādāk pasniegts. Iekš Shan gandrīz vai maģijas spēks.

Džeiks Maroks ar tēva svētību kļuvis par pašu galveno tai-pan ne tik vien ģimenes/klana ietvaros, bet visā Honkongā, netrūkst ienaidnieku gan vietējo, gan ārpus kolonijas, kas viņā saskata gana nozīmīgu šķērsli, kas būtiski patraucētu viņu plānu realizācijā. Grāmatas notikumu skatpunkts konstanti maina personāžus un brīžiem autoram sanāk aizrauties par daudz. Ja vēl jau sērijas pirmajā grāmatā iepazītajiem tēliem ir atrasta sava balss, tad krietnam skaitam jaunajiem un ne tik nozīmigajiem tēliem tā ir visai līdzīga vienam ar otru, gandrīz vai gribētos pielīdzināt izgrieztiem kartona gabaliem ar atšķirīgiem vārdiem.

Nenoliedzami, ka pozitīvie faktori autora sniegumā, kas bija redzami iekš Jian, ir atrodami arī šajā darbā, papildus Džeikam var pieskaitīt PSRS puses tēlu Daniella Vorkuta un viņas saistīto cīņu par varu padomijas politikas gaiteņos. Tomēr sērijas turpinājumā piezagušies klāt arī šis tas netīkams. Piemēram, līdzīgi kā ar pamanāmiem neizteiksmīgiem tēliem, Shan izceļas ar pāris sižeta līnijām, kas vai nu paliek karājamies gaisā, kas nebūtu nekas traģisks, ja eksistētu vēl kāds China Maroc turpinājums, gan maznozīmīgāki sižeti un ar tiem saistīti tēli, kuri krietni pirms grāmatas beigām paliek teju aizmirsti, un rodas jautājumi par to nepieciešamību pašu par sevi lielā sižeta saistībā.

Jāpiebilst, ka grāmatā ir arī elementi, kas sensitīvajai cancel kultūras pārstāvjiem nebūtu pa prātam un iespējams būtu par mērķi, ja kāds gribētu publicēt ko līdzīgu šodien.

One, Yusuke Murata – One-Punch Man, Vol.1-10

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Tīņa gados apcelts, bet jau tad sērijas galvenajam varonim, kurš reiz kļūs par One-Punch Man bija drosme, lai censtos citiem palīdzēt, ja kāds to apceļ. Tagad Saitama ir tā satrenējies, kam tik vienkāršam neviens nenotic, ka visus monstrus spēj pieveikt ar vienu sitienu, kas jau kļūst drusku garlaicīgi. Vienas no vislielākajām alkām puisim ir atrast kādu, kas spētu viņam izrādīt kaut cik lielāku pretestītbu.

Par cik Saitama jūtas un ir tik spēcīgs, ka cīņas viņu nosacīti pat šķiet uzjautrinoši amizantas, kaut arī nepateiksi to pēc viņa sejas izteiksmes, tad atliek laika arī pa kādam filozoskas dabas jautājumam, galvenokārt jau pašam sev un pastarpināti arīdzan lasītājam.

Autors vismaz sērijas pirmajā krājumā dod ieskatu arī ļaundaru nometnē, kaut arī pārsteigumu pārsteigums, ka tur mērķi ir klasiski vecie labie – pārņemt varu pār pasauli.

Par ilustrācijām un it īpaši cīņu ainām, kuras sastāda nozīmīgu katra krājuma daļu, var teikt labus, atzinīgus vārdus. Viegli izsekojams. Diemžēl par pašu mangu var atrast arī kritisku vārdu, kas attiecināms uz vienveidību no krājuma uz krājuma, paredzamību tajā ziņā, ka Saitama jeb One-Punch Man bez problēmām uzvar, lai cik Over Powered pretinieks nebūtu. Kā rezultātā izveidojas gana daudz lieka pildījummateriālu.

Labi, ka vēl ir skaidri noprotama galvenā varoņa, kā arī mācekļa kiborga Genos, izaugsmes un attīstības arka. Viens no aspektiem, ka Saitama atšķirībā no citiem varoņiem, kuri mīt šajā pasaulē, lai cīnīties ar pieaugošo monstru sērgu, dod priekšroku cīnīties vienatnē un acīmredzami viņam nav nepieciešama komanda, lai uzvarētu. Tādēļ par lielu pārsteigumu nāk ziņa no Genosa, ka viņam nepieciešams iestāties Varoņu Asociācijā, lai varētu turpināt savus varoņdarbus. Autors arī pie pasaules uzbūves un Saitamas vietas tajā pieet ar zināmu humora un nenopietnības devu.

Pirmajos desmit krājumos, kuriem pieķēros klāt (uz plaukta ir vēl līdz 19.) autors One paspēj iziet cauri visiem iedomājamiem draudiem no seniem jūras ļaudīm, kuri tagad izdomājuši ierādīt cilvēkiem viņu īsto vietu, citplanētiešu iebrukumam, līdz pat meteorītam, kas ne tikai apdraud dzīvību uz Zemes, bet sadomājis krist tieši uz pilsētu, kurā atrodas sērijas galvenais varonis. Ne reizi vien pat caur sci-fi fantāzijas prizmu skatoties nākas pazemināt skepses līmeni, ko gan šajā gadījumā nav grūti panākt.

Atmiņā ar savu atšķirīgumu vislabāk palicis prātā astotais krājums, kas patīkami pārsteidza ar tā pamata sižetu, kas atklāj patieso stāstu par vienu no spēcīgākajiem varoņiem sauktu par King, kas īstenībā par varoni kļuvis daudzu jo daudzu nejaušu sakritību rezultātā. Karalis, kuram tagad nākas uzturēt falšo imidžu, ja vien nevēlas saskarties ar negatīvu un naidīgu reakciju, kad atklātos patiesība. Saitama, lai arī to atklāj, ir lāga džeks un ne dusmo, ne grasās viņu nodot.

Noteikti pēc kāda laika turpināšu sēriju, paturot prātā gan cringe cienīgus briesmoņu un ļaundaru izcelsmes stāstus, gan šur tur pamanāmus sižeta caurumus.

Robert Ludlum – The Matarese Circle (Matarese Dynasty #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Matarese Circle ir klasisks pasaules mēroga konspirācijas, slepenās organizācijas aptverošs stāsts, kura epicentrā nokļūst viens ASV dienesta American Consular Operations aģents Brandon Scofield un viens no pašiem labākajiem KGB aģentiem Vasīlijs Taleniekov.

Dibināta neilgi pirms Otrā pasaules kara, Matarese sevi pozicionēja kā pašu labāko organizāciju, kuru nolīgt savam ilgi sapņotajam atentāta mēģinājumam, ja nevēlies, lai citi uzzinātu, kurš to pasūtījis. Teiksim tev trūkst pacietības, lai sagaidītu, kamēr šībrīža karalis, diktators vai prezidents noliek karoti, lai ieliktu kādu citu viņa vietā vai pats tajā iesēstos. Nav būtiski vai pasūtītāji ir tāda lielvalsts kā Lielbritānija, ASV, Krievija vai kāds mazāk ievērojams klients; galvenais, ka Matarese pasūtījumu izpildīs nevainojami.

Tomēr Matarese ziedu laiki beidzas līdz ar kara noslēgumu, par ko var daļēji vainot katras valsts slepenos dienestus, kad kaut kāds Matarese vairs nav vajadzīgs. Daudzu prātos organizācija līdz ar to pati no sevis piedzīvo dabisku nāvi, bet tā domāt būtu kļūdaini. Ne viens vien ietekmīgs vīrs sāk bailēs trīcēt un atskatīties pār plecu, ja kāds nepārdomāti piemin Matarese vārdu. Vairumā gadījumu vari būt drošs, ka šī nevietā un nelaikā izteiktā vārda izrunātājs drīz vien piedzīvos pāragru dzīves noslēgumu.

Grāmata aizsākas ar Matarese ‘’izmēģinājuma’’ testu nogalinot ne pārlieku svarīgas, bet arī ne neievērojamas personas ASV un PSRS, vainojot attiecīgi katrā slepkavībā pretējo pusi, konkrētāk jau pieminēto Brendonu un Vasīliju, lai redzētu, kāda būs katras valsts reakcijā. Tas viss tiek darīts ar ideoloģisko ideju, ka formālu valdību laiks ir beidzies un ir pienācis brīdis, kad varu labākas un efektīvākas pārvaldes vārdā pārņemtu mega-korporācijas.

Lielākais pie kā gribas piekasīties citādi labā, spraigā asa sižeta trillerī ir Matarese pozicionēšana kā organizācija, kurai ir aģentu un pakalpiņu visā pasaulē, kurai itin nekas nepaslīd garām un pasargāts nav itin neviens, bet šī tā teikt superspēja maģiski pazūd, kad viens no galvenajiem varoņiem notikumu gaitā nokļūst ASV (no visām vietām) un arī grāmatas pēdējā lapaspuse vairs nav tālu jāmeklē.

Eric Van Lustbader – Jian (China Maroc #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džeiks Maroks, kura dzīve ir bijusi cieši saistīta ar āzijas, konkrētāk Ķīnas, kultūru, ir viens no labākajiem ASV slepenās vienības Quarry aģentiem. Bet pēc letāli neveiksmīga uzdevuma pirms trim gadiem Džeiks vairs nav tas pats ne attiecībās ar sievu, ne darbā. Pārmaiņas ir pat tik lielas, ka Quarry vadība sāk jautāt sev, vai Džeiks ir kļuvis bīstams un būtu jāneitralizē. Pirms trim gadiem uzdevuma izpildes laikā no Džeika komandas izdzīvo tikai viņš pats un līdz galam patieso izgāšanās iemeslu zina tikai Džeiks, kā rezultātā iegūts ir vienīgi apsēstības līmeņa personīgas atriebības mērķis citas valsts spiega/aģenta Nichiren izskatā.

Sižets un skatpunkts lekā no Vašingtonas, uz Maskavu, uz Pekinu un Tokiju. Viss grāmatas laiks nav jāpavada tikai un vienīgi Džeika sabiedrībā, bet autors Eric Van Lustbader piedāvā ceļu pa lielo valstu/spēlētāju dažiem varas gaiteņiem – izdomātais Quarry ASV, KGB vēl eksistējošajā PSRS, bet visvairāk politiskajās intrigās Japānā un galvenokārt Ķīnā. No prozas radās tik pārliecinošs iespaids, par autora zināšanām par āzijas kultūru, ka vienā brīdī ziņkārība piespieda apskatīties, ko vēl autors sarakastījis.

Gan Ķīnā, gan Japānā visi ārzemnieki tiek nomālēti vienā krāsā kā foreign devil. Kaut arī viens no Džeika vecākiem (audzināts audžu ģimenē) ir ar aziātisku izcelsmi, tad tik un tā var pateikt, ka otrs no vecākiem tāds nav bijis. Tas Džeiku to acīs, kuri cilvēku vienmēr ieliek savējo un svešo kategorijā, ierindo viņu ne vienā, ne otrā pasaulē. Bet Džeiks savā dzīvē ir bijis gana izmanīgs un sastapis gana labus cilvēkus un mentorus, lai kas tāds nebūtu viņu nobremzējis par daudz un lai dažu atvērtāk domājošo prātos iemantotu cieņu un respektu. Plašais pasaules politisko spēku spēkošanās sižeta salikums ar personīgāko Džeika Maroka paša pārdzīvojumiem un tiekšanos pēc atriebības nešķita neveikls un mākslīgs.

Labs, inteliģents spriedzes trilleris, kurš spēj ne tikai tukši izklaidēt un kura galvenais pluss nav tikai plikas asa sižeta cīņu ainas.

Tom Clancy – The Hunt for Red October (Jack Ryan Universe #4, Publication Order #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Marko Ramius ilgus gadus ir bijis lojāls un uzticams PSRS zemūdeņu komandieris bez jebkāda mazākā darvas pikuča, kas aptumšotu viņa reputāciju. Tādēļ tik grandioza dzimtenes nodevība pēc pilnas programmas, turklāt pārliecinot kolēğus uz zemūdenes Sarkanais Oktobris (par godu revolūcijai un diženai traktoru fabrikai) visiem funkcionāriem nāk kā pamatīgs šoks. Katrs, kuram ir bijusi kaut mazākā profesionālā saistība ar Marko, steidz nosegt savu pēcpusi, lai burtiski nezaudētu galvu vai nenokļūtu kāda nometnē nekurienes vidū.

Džeks Raiens pirms darba CIA bija vienkāršs vēsturnieks un pieredzējis grāmatu autors ar talantu no liela datu/informācijas avotu klāsta izvilkt vajadzīgos rezultātus un nonākt pie pareizajiem secinājumiem. Šo noderīgo talantu ar drauga palīdzību ir pamanījuši cilvēki tādā organizācijā kā pieminētais CIP, kā rezultātā Raeins tiek piesaistīts situācijai, kad specdienesti ziņo par neparastu PSRS jūras kara flotes aktivitāti Atlantijas okeānā un neviens īsti nesaprot, kas notiek. Vai tā ir kāda veida mēğinājums izprovocēt ASV uz militāru agresiju, vai arī tikt tiešām kāds mēğina pārbēgt no komunistiskā režīma. Vienkāršoti sakot, neviens neko tamlīdzīgu nav pieredzējis, un Raiens starp vēl dažiem ir tie, kuri tur mierīgu un stingru roku, lai kāds pārsteidzīgi nesastrādātu muļķības.

Neslikts trilleris, kura notikumu katalizatora scenārijs un pamatojums nav ārpus pieņemamiem ticamības rāmjiem, īpaši Aukstā kara laikā, kad paranojas bungas par ļauno pretinieku no abām pusēm skan katru dienu . Bet vienlaikus arī tāds, kurā sērijas nosaukuma īpašnieka Džeka Raiena dalība nebija jūtama kā pats centrālais fokuss, ne arī kāds cits tēls individuāli aizēnotu pārējos.

Diži neizpratu iemeslus, kādēļ tieši šī sērija un Tom Clancy vārds kļuva par tādu fenomenu, bet varbūt vainīgs faktors, ka neesmu personīgi piedzīvojis attiecīgo laika periodu.