Roberts T. Kijosaki un Šārona L. Lektere – Bagātais tētis, nabagais tētis (Rich Dad #1)

19234685

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Vērtējums: 1.25/5

Manas pārdomas

Kā jau pēdējā svētdienas kopsavilkumā ieminējos, tad grāmatu ieteica un iedeva izlasīt radinieks, bet nepateicu, ka šis radinieks sācis aizrauties ar ‘’biznesu’’ Amway, solot ‘’finansiālu neatkarību’’, un, ka cītīgi darbojoties, varēsi iet pensijā pēc 40, ja vien sāksi tagad! Man jau uzreiz prātā iedžinkstas brīdinājuma zvaniņi par līdzību ar piramīdas shēmām u.c. Šeit labs rakts par to. Savā ziņā piekritu izlasīt aiz nosacīta slinkuma, negribot rupji un tieši pateikt ‘’Nē!’’ un neskaidrojot sīkāk kāpēc.

Bet nu pievērsīsimies pašai grāmatai, par kuru divos vārdos var teikt to pašu – pilnīgs sviests! Nekas vairāk par klikšķēsmu cienīga nosaukuma, lai piesaistītu uzmanību. Ja neskaita pāris labus padomus, piemēram, neaizņemties nevajadzīgi vai censties uzkrāt lietas, kuras nes ienākumus, nevis izdevumus, tad pārsvarā Kijosaki dod vispārīgus un nekonkrētus padomus, un vispārīgi piemin savus panākumus, kā nopircis šo vai to īpašumu un vēlāk par lielāku summu pārdevis, bez konkrētiem situāciju piemēriem un faktiem. Nemaz negribas iedziļināties sliktajos un pat bīstamos padomos, tāpēc to arī nedarīšu. Jau tā lieki notērēti mani lasītāja nervi.

Tas viss ar piebildi ik pa brīdim, ka ‘’man jau nauda nav svarīgi’’ vai ‘’es nelielos’’. Arī īpašības vārdu lietošana –bagātais un nabagais, un nevis personvārdu (kaut vai izdomātu), par to kaut kā neliecina. Nevar noliegt, ka naudai ir spēks, tā ietekmē dzīvi, politiku u.c., bet bagātībai var būt dažādas nozīmes, un ir skaidrs, ka lielākā mēraukla autoram ir $ un mīļākā krāsa zaļā. Kā arī pēc skopās personīgās informācijas, nešķiet, ka Kijosaki būtu audzis nezin kādā nabadzība vai cietis badu.

Tā tas viss tiek vairākkārt līdz riebumam atkārtots, pārfrāzēts un vēl visādi malts uz riņķi, lieki palielinot grāmatas apjomu. Labi, ka nebija bieza, bet lapaspušu skaits varēju būt vēl mazāks. Gandrīz vai radās sajūta, ka kāds būtu norādījis vēlamo apjomu, vārdu skaitu, pēc kā autors vadījies. Nepalīdz arī tas, ka kopš izdošanas pagājuši jau gandrīz 20 gadi.

Apzinos, ka gaumes un viedokļi var atšķirties, bet šoreiz tiešām iesaku mest šādam un līdzīgiem pašpalīdzības murgiem lielu līkumu. Šeit 2004.gada raksts par autora piekopto praksi.

Advertisements

Dace Vīgante – Ledus apelsīns

32311829

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Pēc daudzsološajām citu blogeru recenzijā, kā šeit un šeit, kā arī pēc lieliskās grāmatas atvēršanas šī gada Latvijas Grāmatu izstādē, nenoturējos un nopirku grāmatu, lai pārbaudītu pats, vai un kas tajā tik labs. Droši varu teikt, ka nenožēloju! Plus, tiku pie autores autogrāfa, kas nodrošina grāmatai ilgu palikšanu manos plauktos. :)

Kaut arī autore apgalvoja, ka viņai stāsts ir pabeigts/noslēgts, var piekrist izstādē izskanējušajai domai, ka pirmajam (gar)stāstam Ledus okeāns ir potenciāls apaugt ar vēl vairāk miesu un tapt par pilnvērtīgu, atsevišķu grāmatu, un man pat gribētos teikt, ka varētu atrasties vieta vairāk kā vienai, ar to domājot sēriju, kārtīgu vēsturisku sāgu. :) Pēc vecāku izvešanas uz Sibīriju, Māru ar četrus gadus vecāko brāli Kasparu praktiski uzaicināja Opis. Un tādēļ ir vēl jo vairāk dīvaini, jo nezini kas un kā būs, ko teikt, kad māte Irma atgriežas dzimtajā pusē. No abiem bērniem tikai Kasparam ir atmiņas par māti pirms izsūtīšanas, kas plaisu starp Irmu un Māru. Par labu nenāk arī fakts, ka Māra drusku par nopietnu ņēmusi Opja brāļa Oskara izteikumus.

Citreiz, lasot stāstu krājumus, pats garākais krājuma stāstu drošības pēc atstāts kā pats pēdējais, lai nenobaidītu lasītāju, kurš, iespējams, lasa konkrēto autoru pirmoreiz, kā tas bija man. Pēc tāda atklājēja dažs stāsts labā nozīmē beidzās dikti par ātru un gribējās vēl.

Krājumā kopumā ietverti 11 stāsti, un, lasot visus no tiem, bija viegli iztēloties tekstā iestrādātās emocijas, aprakstītie tēli ir spilgti, gandrīz vai gatavi jau paši lēkt laukā no lapaspusēm reālā dzīvē, kā talantīgā, ar raksturiņu apveltītā šuvēja no Nekādu ķep-ļep vai dzīvē pazudusī Marija no Mēness parhēlija. Vienīgais Virtuves dievs nākamajā rītā jau +/- bija piemirsts, bet varbūt vairāk pie vainas, ka lasīts nelielā nogurumā pirms gulētiešanas nekā pašam stāstam kas slikts. Kaut arī grāmatas stāstos skaitlisks pārsvars ir sievietēm, kādēļ Diptihs, kur sieva viltīgi uz bez liela skandāla un trokšņa notur vīru mājās, jau vien patika vairāk :D,  stāstu krājums ir iesākums visiem labu stāstu cienītājiem. Kā beidzamo, lai nesanāk, ka pieminēti visi stāsti, neatstājot vietu pārsteigumam, pieminēšu Apelsīnu un meiteni Ellu, kurai zupas šķiet ir pats briesmīgākais ēdiens un pieaugošo teikto reizēm uztver pārāk burtiski. Bet ko var darīt, ja neviens arī diži necenšas teikto izskaidrot bērnam saprotami. :)

Un noslēgumā nekādīgi nedrīkst piemirst izcili izdevušos grāmatas vāka un iekšlapu noformējumu. Prieks skatīties!

Pirmdienas teikums #140

32311829

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

Opja brālis Oskars, kuru viņš pieņēmis dzīvot savā mājā kopā ar sievu, Mārai nopietnā balsī noskaita, ka grāmatās tikai muļķības sarakstītas, bet vienīgais prātīgais rakstnieks esot francūzis Anatols Franss, kurš deklarējot, ka tie, kas daudz lasa, dzīvo kā pa sapņiem un esot līdzīgi hašiša smēķētājiem un ka grāmatas vispār ir inde, kas pilda smadzenes un atrauj no reālās pasaules būšanām, kas, viņaprāt, ir darbs.

‘’Ledus okeāns’’

Dace Vīgante – Ledus apelsīns

Bredlijs Trevors Grīvs – Mans labais tētis: Tēvs, draugs un varonis

493604

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Ieguvu no cita lasītāja

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Bilžu dēļ vien izlasīšanas un apskatīšanas vērta maza grāmatiņa, kas varbūt der arīdzan  lasīšanas garšas kārpiņu atjaunošanai starp citām grāmatām. Ir redzētas dažādas šāda tipa autora grāmatas kā ‘’Grāmata draņķīgai diena’’, bet šī ir pirmā, kuru sanācis izlasīt.

Jauka autora paldies vārdi tēvam par visu sniegto kopā ar atbilstoši piemeklētiem burvīgiem dzīvnieku fotoattēliem.

Ja vēl pieejama, domājams, būtu lieliska dāvana vecākiem komplektā ar Bredlija grāmatu ‘’Vislabākā mamma. Kā la tev pateicos’’.

Arī dzīvnieku pasaulē atrodami tēvi, kuri ir gatavi uz daudz ko :) :

Bārbala Simsone – Latviešu šausmu stāsti

32804377

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Pateicoties Spoku nakts apmeklējumam! (:

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Jau pirms pirmā stāsta lasīšanas gatavojos, ka nu tādi klasiski šausmīgi un līdz kaulam biedējoši stāsti diez vai gaidāmi, un centos tādējādi savas ekspetācijas/gaidas nesakāpināt. Kopumā 20 stāsti + Bārbalas ievadvārdi pašā sākumā.

 

Turpināt lasīt

Roberto Bolanjo – 2666

18742983

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Santateresa, mazpilsēta tālajā Meksikā pie ASV robežas, ir vieta, kurā kā mežonīgā, vilinošā atvarā saplūst ļaudis no visas pasaules griezdamies un rotēdami, uzpeldēdami un grimdami, brīžiem aizrijoties savos sapņos, vēlmēs un iedomās: trīs literatūrkritiķi no Eiropas te mēģina atrast noslēpumainu vācu rakstnieku, jo kāds sacījis, ka viņš manīts Santateresā, afroamerikāņu reportieris no Ņujorkas ieradies rakstīt par boksa maču, nezināms slepkava (vai slepkavas) jau gadiem ilgi pilsētiņā un tās apkaimē nogalina meitenes un jaunas sievietes, veca vārdotāja redz dīvainas zīmes, iemīlējies šerifs auž tīklus, lai notvertu slepkavu, politiķi nemana neko, klusi, bet klātesoši ir arī narkobaroni, un dzīve aumaļām virst pāri malām. Dienvidamerikāņu kaislības, kuru saknes meklējamas tālajā Eiropā, veido brīnišķīgu fonu bagātīgajam žanru mikslim: detektīvromāns, literatūras un politikas vēsture, mīla un dēkas, karš un citi trakuma paveidi; krāšņa, lieliska un sulīga valoda.

Izdevniecība/Publisher: Zvaigzne ABC

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku to Latvijas Grāmatu izstādē 2016!

Vērtējums/Rating: 4.75/5

Turpināt lasīt

Kristofers Paolini ”Vecākais” (The Inheritance Cycle book 2)

311512

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Darkness falls… Swords clash… Evil reigns.

Eragon and his dragon, Saphira, have just saved the rebel state from destruction by the mighty forces of King Galbatorix, cruel ruler of the Empire. Now Eragon must travel to Ellesméra, land of the elves, for further training in magic and swordsmanship, the vital skills of the Dragon Rider. It is the journey of a lifetime, filled with awe-inspring new places and people, each day a fresh adventure. But chaos and betrayal plague him at every turn, and Eragon isn’t sure whom he can trust.

Meanwhile, his cousin Roran must fight a new battle back home in Carvahall – one that puts Eragon in even graver danger.

Will the king’s dark hand strangle all resistance? Eragon may not escape with even his life…

Izdevniecība/Publisher: Zvaigzne ABC

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku to!

Vērtējums/Rating: 1/5

Mana recenzija/My review

Tādiem, kuri pirmo daļu lasījuši pirms krietna laiciņa, kā man, vai vienkārši piemirsuši, kas īsti tajā noticis, lieti noderēs sākumā esošais īsais pārstāsts. Diemžēl otrajā grāmatā esošais Eragons nav tāds, kāds nu atmiņās bija palicis.

Par spīti savam lielajam apjomam(gandrīz 700 lapaspuses), pa visu to nekas īpašs nenotiek. Notikumi pārlieku izstiepti, daži pat bezjēdzīgi, un par sliktu nebūtu nācis arī šo to saīsināt.

Tātad Eragons kopā ar savu pūķeni Safiru nevar ilgi priecāties par izcīnīto uzvaru, jo ļaunais valdnieks (naidnieks) Galbatorikss joprojām sēž tronī, kas viņam nepienākas, un kaļ savus nešpetnos plānus. Tāpēc Eragons un Safira dodas pie elfiem, lai turpinātu apmācību un kļūtu stiprāki.

Tikmēr Kārvahallas ciematā Eragona pazušana mieru nerada, un Impērija grib sagūstīt Roranu, Eragona brālēnu, cerībā īstenot mērķus, izmantodami viņu. Situācijas spiests Rorans, neskatoties uz savu vecumu, kļūst par visa ciemata līderi. Turpmākās viņu gaitas visai neticamas.

Gan Eragona, gan Rorana ziņā mēģināts attīstīt romantisko līniju, bet ne sevišķi veiksmīgi. Līdzīgi abos kaitināja pēc ienaidnieka nogalināšanas momentānā līdzjūtība un sevis nicināšana par to, arī citās situācijas visai krasas jūtu un uzskaitu maiņas.

Uz beigu pusi varēju saskatīt pāris līdzības no Gredzenu pavēlnieka. Kā arī paredzams nākošās daļas iznākums.

Iespējams, vienkārši esmu par vecu šādam stāstam un mērķauditorija ir pavisam cita.

­                                                                                                                                                

For those who read first book a long time ago like me or have just forgotten a little what happened, the little recount of events will be useful. Sadly but the Eragon in this book isn’t the same as I remembered him.

Despite the amount of pages nothing extra happens. Events are too long and too stretched, some just pointless, and might be better if some would have been shortened.

So after recent victory Eragon and Saphira can’t celebrate too much and have to go to elves to finish their learning, so they could beat the evil and false King Galbatorix. Reminded LOTR a bit.

Meanwhile in the home village of Eragon. Just because he isn’t there doesn’t mean a peaceful life for villagers. Following events are crazy and sometimes unbelievable. All that forces Roran to become a leader of all villagers.

There are romantic attempts for both Ronan and Eragon but in either case those tries are unsuccessful and unnecessary. Something similar was that both after killing their enemy regretted it and felt instantaneous compassion, also in other situations quite drastic change of feelings and opinions.

Maybe I’m just too old for this kind of story and the target group is completely different.


Ja kāds zin, kā iekš Goodreads var atrast Ērika Lansa jeb Jura Vīksnes ‘’Melanholisko detektīvu’’, būtu pavisam jauki.

Janušs Leons Višnevskis ”Bikini”

25060302

Grāmatas apraksts no Goodreads:

Janušs Leons Višņevskis (Janusz Leon Wiśniewski, dz. 1954) ir viens no populārākajiem mūsdienu poļu rakstniekiem. Viņa romāns “Vientulība tīmeklī” ir apbūris lasītājus ne tikai Latvijā. J. L. Višņevskis ir molekulārbiologs, informātikas un ķīmijas zinātņu doktors un šobrīd strādā un dzīvo Frankfurtē pie Mainas Vācijā.

Romāns “Bikini” ir stāsts par mīlestību, nodevību, karu, kaislību un draudzību Otrā pasaules kara beigās. No izpostītās Drēzdenes cauri dzīvīgi pulsējošajai Ņujorkai uz civilizācijas neskarto Bikini atolu – tāda ir Annas, jaunas vācietes, talantīgas fotogrāfes, neparastā odiseja. No kara pekles viņu izrauj Stenlijs, amerikāņu reportieris, kas nosūtīts laikraksta “New York Times” redakcijas uzdevumā uz Eiropu.
Kā lai mīl, ja redzēts tik daudz ļaunuma? Kā lai uzticas, apzinoties tuvākā cilvēka noslieci uz nodevību? Kā būt laimīgam, ja nevar un arī nedrīkst neko aizmirst?
Romāns “Bikini” ir par to, kā mīlēt un ienīst, par to, ko ir jāprot novērtēt un no kā ir jāmāk atteikties, par to, ka svarīgākais ir jāpasaka jau tagad, jo vēlāk var būt par vēlu…

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Nopirku to

Vērtējums: 4.75/5

Mana recenzija

Tas literārais ceļojums, kādā aizveda ‘’Bikini’’, nebija nekādīgi paredzams! Grāmatas nosaukums(arī aprakstā minēts) liek iedomāties par Bikini atolu un tur notikušo saistībā ar atombumbu izmēģinājumiem.

Darbības laiks ir 1945/46.gads. Sākuma daļā šķita, ka daži tēli zina un viņu attieksmē izpaužas zināšanas, kuras varētu būt vien pēc Otrā pasaules kara, kas ir par iemeslu, kāpēc līdz maksimālam vērtējumam drusku pietrūkst.

Bet stāsts, manuprāt, nav par pašu karadarbību Vācijā vai vispār tajā laikā. Stenlijs, būdams fotogrāfs laikrakstā The New York Times, tiek nosūtīts iegūt tādus attēlus, kas atšķirtos no pārējo publicētā. Teiktu, ka Stenlijs ir otrais galvenais tēls, bet Pats galvenākais šīs grāmatas tēls ir Anna! Tāds personāžs ilgi nebija lasīts, bet viens mīnuss gan viņai ir – kārtīga smēķētāja.

Annas lielākā aizraušanās ir fotografēšana, kas arī nodrošina viņai ceļu pāri okeānam uz Ņujorku kopā ar Stenliju pēc abu satikšanās un neskaitāmu citu nejaušību un laimīgu sakritību pārdzīvošanās(arī tālāk), kā, piemēram, pārdzīvojot Drēzdenes bombardēšanu. Viņas fotogrāfijas tā ietekmē Stenliju(ir tik labas) – bez kādas ilgākas domāšanas kļūst par kolēģiem. Par ko obligāti jāpasakās citam burvīgam un neikdienišķam personāžam, NYTimes īpašniekam, Arturam.

Lai kā varētu teikt, ka Annai paveicies ar visu, ņemot vērā tautību, tā laika/brīža situāciju, tad citā aspektā – attiecībās(ar vīriešiem) – tās trūkst. Gan Stenlijs un viņa brālis Endrū(fiziķis), gan jauneklis Drēzdenē un Nātans Ņujorkā.

Kā jau minēju, tad Stenlijs ir otrs galvenais tēls. Viņam ceļojums vispār un Annas sastapšana arī nāca par labu. Pirms tam, nespēdams un negribēdams uzturēt ilglaicīgas attiecības. Tomēr, dodoties prom, nebija tā, ka nebūtu sievietes(Dorisa P.), par kuru aizdomāties. Bet vien atgriežoties, atskārš, kas dzīvē svarīgs.

________________________________________________________________________

Paldies par atbalstu! – Patreon