Roberto Bolanjo – 2666

18742983

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

Santateresa, mazpilsēta tālajā Meksikā pie ASV robežas, ir vieta, kurā kā mežonīgā, vilinošā atvarā saplūst ļaudis no visas pasaules griezdamies un rotēdami, uzpeldēdami un grimdami, brīžiem aizrijoties savos sapņos, vēlmēs un iedomās: trīs literatūrkritiķi no Eiropas te mēģina atrast noslēpumainu vācu rakstnieku, jo kāds sacījis, ka viņš manīts Santateresā, afroamerikāņu reportieris no Ņujorkas ieradies rakstīt par boksa maču, nezināms slepkava (vai slepkavas) jau gadiem ilgi pilsētiņā un tās apkaimē nogalina meitenes un jaunas sievietes, veca vārdotāja redz dīvainas zīmes, iemīlējies šerifs auž tīklus, lai notvertu slepkavu, politiķi nemana neko, klusi, bet klātesoši ir arī narkobaroni, un dzīve aumaļām virst pāri malām. Dienvidamerikāņu kaislības, kuru saknes meklējamas tālajā Eiropā, veido brīnišķīgu fonu bagātīgajam žanru mikslim: detektīvromāns, literatūras un politikas vēsture, mīla un dēkas, karš un citi trakuma paveidi; krāšņa, lieliska un sulīga valoda.

Izdevniecība/Publisher: Zvaigzne ABC

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Nopirku to Latvijas Grāmatu izstādē 2016!

Vērtējums/Rating: 4.75/5

Manas pārdomas/My thoughts

Ar 1120 lapaspušu garo ‘’2666’’ nebūt negāja ātri, daļu vainu var novelt uz lielu sporta notikumu pasaulē un to, ka vairs nelasu tikai vienu grāmatu pirms ķeros klāt nākošajai, bet, atņemot to, grūti iedomāties citu grāmatu, kura būtu prasījusi tik ilgu laiku. Iespējams, tas tieši nāk par labu un nav vajadzības šo darbu sasteigt.

‘’2666’’ sastāv no piecām daļām, un, kaut arī starp tām ir zināmi vienojoši faktori kā tēls vai notikumu vieta, pa lielam tās ir viena no otras neatkarīgas un pietiekami stipras, ka varētu tikt lasītas atsevišķi, bet pareizi arī ir visas salikt kopā, kas stāstu izveidot atšķirīgāku. Interesantas būtu arī dažādas daļu secību kombinācijas.

Kritiķu daļa vēsta par četriem literatūras pētniekiem – Žans Klods Pelletjē, Pjēro Morīni, Manuels Espinosa, Liza Nortone -, kurus kopā savedis vācu pēckara autors Benno fon Arčimboldi, un var droši teikt, ka bez viņa šī četrotne nebūtu satikusies un kļuvuši par draugiem. Sevi viņi lepni dēvē par arčimboldiešiem, un, pateicoties pašu izcilam darbam, ieguvuši autoritāšu statusu starp nebūt ne milzīga autora faniem/cienītājiem. Lasot šo daļu, tā uzdzina pamatīgu vēlmi apmeklēt vēl kādus grāmatu svētkus ne tikai Ķīpsalu reizi gadā. (:

‘’Nedaudz’’ vēlāk ir daļa par pašu izcilo autoru no viņa bērnu kājas cauri pieredzētajam Otrajā pasaules karā Vācijas armijas sastāvā līdz pat pirmās grāmatas izdošanai un vēl drusciņ. Pavisam noteikti gan šī, gan ‘’Kritiķu daļa’’ no visām piecām daļām ir manas favorītes.

Neslikta ir arī Noziegumu daļa vairāku gadu garumā ASV un Meksikas pierobežas pilsētā Santateresā regulāri notiekošajām sieviešu slepkavībām. Lai gan grāmatas nosaukums ir ticis domāts kā gadskaitlis, nebūtu īpaši pārspīlēts to pielīdzināt slepkavību apjomam, ne tikai viena vai otra dzimuma. Turklāt neatrisināto lietu skaits apzīmējams kā depresīvas noskaņas un bezpalīdzību uzdzenošs. Katram upurim, ja atpazīta, ticis dots vārds, bet viņu ir tik daudz, ka radās sajūta, ka klausītos statistikas skaitļus, piemēram, par kādu dabas katastrofu.

Valodas stils un vārdu plūsma ir unikāla, un šķiet nevarētu tikt sajaukta ar nevienu citu, un piebildē esošajā fragmentā no grāmatas ‘’Amulets’’ tas uzreiz ir atpazīstams un sajūtams. ‘’2666’’ droši var lepoties ar līdz šim garāko teikumu, kādu esmu sastapis; bija kārdinājums to ielikt Pirmdienas teikumā, bet slinkums darīja savu. :D Stāstījums prot mest līkločus tā, ka nezini, kur tas tevi aizvedīs, un pēc paša pēdējā teikuma bija sajūta, ka grāmata varētu turpināties vēl un vēl, un, ja tā arī būtu, tas mani nebūt neapbēdinātu. (:

***************************************

2666 with 1120 pages certainly wasn’t a fast read and partly I could blame a major world sport event and also that I don’t read only one book at the same time, but besides that it’s hard to think any other book which would have demanded so much time, and perhaps it’s only better if you don’t gulp down it.

2666 consists from five parts that although have common things from one to another like a character or setting, but overall they are very much independent and so strong that they can be read separately; of course jointly they make a different story than by themselves. It would be interesting to play with the combination of the five parts.

Part about the Critics tells about four literature researchers and critics that are brought together thanks to a German author Benno von Archimboldi and it can be said for certain that without him they wouldn’t have met each other or become friends. They proudly call themselves as archimboldians and because of their own work have gained a certain authority amongst the fans of Archimboldi. While reading this part I was constantly inspired to visit new book festivals. (:

‘’A little bit’’ later comes a part about the great author himself from his childhood through Second World War in Germany’s army, until his first published book and even more. This part and Part about the Critics were my favourites out the five for sure.

The Part about Crimes wasn’t bad either, it tells us about murders of women in a city Santa Theresa near USA border in Mexico. In this city murder in general is almost a daily thing that occurs too frequently. Although 2666 is meant as the year but I don’t think it would be an exaggeration to equate it with the number of murders. Plus the amount of unsolved murders is so big that it almost makes you depressive and gives a helpless feeling. However every victim, if they aren’t a Jane Doe, has a name, they were so much that it reminded me of hearing statistics for example about some natural disaster.

The writing style was unique and it would be hard to mistake it with someone else’s, at the end of the book there was a fragment from another of his book and immediately it was discernible. 2666 can also be proud about the fact that until now I haven’t seen a longer single sentence than here. The story can zig-zag and wander, and after I read the last sentence it made me feel that the book could have go on and on and continue perhaps for another thousand and I would have happily read them. (:

Advertisements

3 thoughts on “Roberto Bolanjo – 2666

  1. Atpakaļ ziņojums: Mēneša grāmata #20 |

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s