Ken Follet – The Third Twin

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Steve Logan nemaz nezinādams, ka ir dvīnis (un patiesībā skaita ziņā pat vairāk), piekrīt piedalīties zinātnieces Jeannie Ferrami un JFU universitātes pētījumā par dvīņiem. Vizīte ne tikai pašam Stīvam nenoriet, kā plānots, jo kā gan vari iedomāties, ka tev pēkšņi paziņo par līdz šim nezināma dvīņubrāļa esksistenci, bet arī lielā sižeta kontekstā universitātes teritorijā tiek pastrādāts smags noziegums, izvarošana, kurā cieš Džīnijas asistente, kas vēlāk smagi atsauksies gan uz Džīnijas pētījumu, gan pētījuma objektu Stīvu.

Džīnija tieši arī pēta atsevišķi uzaugušus un audzinātus dvīņus, no kuriem viens veicis dzīves izvēles un nogājis uz kriminālnoziegumu takas, bet otrs ir godīgs un atbildīgs pilsonis. Džīnijai nezinot viņas fakultātes un pētījuma uzraugs/sponsors profesors Berrington Jones kopā ar jaunības draugiem un biznesa partneriem grasās pārdod  savas daļas Threeplex ģenētiskajā klīniku par $180 miljoniem un par visām varēm ir gatavi noslēpt savus agrīnos un industrijā līdz tam nepieredzētus eksperimentus, kas tagad rezultējušies Stīvā un viņa ‘’dvīņu’’ brāļos.

Spriedzes trilleris The Third Twin, ja nepiekasās dažiem sīkumiem, kas ļautu saīsināt sižetu un kopējo lapaspušu skaitu, ir pat ļoti baudāms un izklaidējošs. Viens no tiem sīkumiem, kas uzreiz nāk prātā, ir dzīves laikā iegūtas rētas, pašu izvēlēs uztaisīti tetovējumi vai pīrsingi, kas ļautu izslēgt viņus no izvarošanas aizdomās turamo loka. Lielākais iztēles lēciens no autora puses šajā ziņā bija viena ‘’dvīņa’’ matu krāsas maiņa, citādi visi uzauguši izskatā pilnīgi identiski.

No citām paredzamām un sagaidāmām lietām, it īpaši grāmatā, kas apspēlē tehnoloģiskajā ziņā attiecīgās dienas zinātnieku atklājumu izrāvienus ir citas tehnoloģijas, kas līdz šodienai (2022.gadam) ir tāla vēsture, kas jaunākam lasītājam būtu pat jāieguglē, lai saprastu, kas tas ir. Ja vēl disketes, kā informāciju pārnesi, pieļauju būtu vieglāk saprast, tad publiskās telefonu būdas vai vienkārši publiskie telefoni, kas vairs nav redzami mūsdienās, būtu jau cita lieta. Attiecīgi spriedzes un intrigas ziņā ir visai izdevīgi, ja katram tēlam nav kabatā savs mobilais, lai varētu momentā viens ar otru sazināties.

No citām Kena Foleta grāmatām līdz šim bija lasīti Zemes Pīlāri, kas pats par sevi ir cits žanrs un gluži nesalīdzināms ar The Third Twin, bet pagaidām pēc vien viņa trillera un pēc atmiņas par Zemes Pīlāriem Kenu Foletu novērtētu kā labāku trilleru, ne vēsturisko romānu autoru.

Kens Folets – Zemes Pīlāri (Kingsbridge #1)

17570942

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Manas pārdomas

Darbībai norisinoties laika posmā no 1123. līdz 1173.gadam Zemes Pīlāri vēsta par ikdienišķu vidusmēra cilvēku varoņdarbiem savu sapņu sasniegšanā, līdz kuru piepildīšanas galamērķim jāpārvar neviens vien viņu ceļos speciāli un pat ļaunprātīgi izlikts šķērslis.

Filips – necilas priorijas vadītājs, kura dievbijība, darba čaklums un citkārt labestīgais raksturs un augstās prasības kā pret sevi, tā pret padotajiem mūkiem dod acīmredzamu rezultātu, kad viņa vadībā minētā priorija savās iespēju robežās uzplaukst. To ievēro tuvumā esošās un daudzkārt lielākās Kingsbridžas priorijas mūki. Daudzu gadu gaitā neprasmīga vadītāja rokās no agrāko dienu spozmes tikpat kā nekas nav palicis pāri. Finanses iet uz grunti, baznīcas un saimniecības ēkas ir manāmi sliktā stāvoklī, un kā diži kungi, tā vienkāršie iedzīvotāji vairās to apmeklēt. Ne bez pretestības un ienaidnieku iemantošanas, kam pašam par sevi grāmatā ir tālejošas sekas desmitiem gadu uz priekšu, Filipu ievēl par jauno Kingsbridzās prioru

Filipam ir neizprotama doma un motivācija rūpēties un gādāt par paša labumu un statusu, it īpaši uz citu laimes vai pārticības rēķina. Lai gan Filipu pilnībā nevada vien godkāre, jo viņa sapnis ir piedzīvot krāšņas katedrāles uzcelšanu viņa priorijā, bet augstākais mērķis ir un pāliek, protams, ar Dievpalīgu labklājība visiem Kingbridžas.un tas apkārtnē dzīvojošajiem.

Kā pilnīgs pretstats Zemes Pīlāros ir Viljams Hemlijs, kura vecāki intrigu un politisku manevru rezultātā no turīgiem tirgotājiem kļūst par vēl bagātākiem grāfiem, bet mantodams šo titulu, Henrijs prot vien tērēt un domāt par paša labumu vien īstermiņā. Postīt un sodīt par katru pārkāmu, lai cik smags tas nebūtu, vai pat reizēm vajadzības kārtā izdomāts, ir daudzkārt vieglāk, nekā iedziļināties katrā situācijā un aktīvi piedomāt, lai grāfiste attīstītos. Viljams ir viens no tiem, kuri, dzirdot kādu smejamies un nezinot par ko tieši, vienmēr nodomās, ka smejas par viņu. Zemā pašapziņa, nežēlīgais raksturs, sadistiskās tieksmes un varas pozīcija, lai tās īstenotu, padara Viljamu “Zemes pīlāros” par kārtīgu ļaundari, kuram nav grūtību novēlēt, lai ar viņu notiktu kas slikts. Protams, Viljams rūpīgi izvēlas, ar ko neielaisties cīņā, nekad tas nebūs spēkos līdzvērtīgs pretinieks.

Diži labāks nav Filipa pretinieks garīgajā sfērā bīskaps Valerāns, kura pēdiņās pazemīgās ambīcijas stiepjas līdz pat Romai, ja vien liktenis to ļautu. Jāatzīst, ka nedz Valerānam un vēl jo vairāk Viljamam jebkuri līdzekļi, lai sasniegtu vēlamo un paliktu pēc tam nesodīti, ir gana labi. Ne visi ir taisīti no tādas pašas drēbes kā Viljams un Valerāns vai viņu līdzskrējēji. Attiecīgi arī ap Filipu sapulcējas viņam līdzīgi noskaņoti ļaudis, kas ir kā nepieciešamais pretspars, lai pasaulē neieslīgtu nešķīstos ļaunuma valgos.

Viens no tiem ir katedrāles būvmeistars Toms Būvnieks. Viņa un viņa ğimenes stāsts ar lielo, vispārējo sižetu sasaistās cieši jo cieši, katedrālei un tās celtniecībai kļūstot par tādu kā centrālo darba simbolu. Tikpat būtiski, bet daudz laicīgāki ir Alīnas un viņas jaunākā brāļa Ričarda tēli, kuriem pēc tēva, bijušā Šīringas grāfa, krišans negodā, plus pārestībām no Viljama puses ir jāķepurojas kā nu māk.

Visu liktenis savijas vienā kopējā katlā, kad pēc karaļa nāves valsts nonāk kara valgos, jo nav tiešas skaidrības par troņmantinieku. To ņemot vērā jārēķinās, karš un cīņa par troni šeit vairāk norisinās fonā. Kā Filipam, tā citiem mūkiem vairāk rūpes saistās ar Dieva pielūgšanu un visu, kas ap to saistīts, un mazāk, kurš konkrētā brīdī sevi sauc par karali, un tas arī atspoguļojas pašā grāmatā. Vienlīdz jūtami un nepārprotams ir informācijas izpētes darbs, kuru autors veicis, lai uzzinātu par katedrāļu būvniecību 12.gadsimtā, kas vairāk kā vien dažos info ekpozīcijās atrādīts lasītājam.