Roberts T. Kijosaki un Šārona L. Lektere – Bagātais tētis, nabagais tētis (Rich Dad #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Vērtējums: 1.25/5

Manas pārdomas

Kā jau pēdējā svētdienas kopsavilkumā ieminējos, tad grāmatu ieteica un iedeva izlasīt radinieks, bet nepateicu, ka šis radinieks sācis aizrauties ar ‘’biznesu’’ Amway, solot ‘’finansiālu neatkarību’’, un, ka cītīgi darbojoties, varēsi iet pensijā pēc 40, ja vien sāksi tagad! Man jau uzreiz prātā iedžinkstas brīdinājuma zvaniņi par līdzību ar piramīdas shēmām u.c. Šeit labs rakts par to. Savā ziņā piekritu izlasīt aiz nosacīta slinkuma, negribot rupji un tieši pateikt ‘’Nē!’’ un neskaidrojot sīkāk kāpēc.

Bet nu pievērsīsimies pašai grāmatai, par kuru divos vārdos var teikt to pašu – pilnīgs sviests! Nekas vairāk par klikšķēsmu cienīga nosaukuma, lai piesaistītu uzmanību. Ja neskaita pāris labus padomus, piemēram, neaizņemties nevajadzīgi vai censties uzkrāt lietas, kuras nes ienākumus, nevis izdevumus, tad pārsvarā Kijosaki dod vispārīgus un nekonkrētus padomus, un vispārīgi piemin savus panākumus, kā nopircis šo vai to īpašumu un vēlāk par lielāku summu pārdevis, bez konkrētiem situāciju piemēriem un faktiem. Nemaz negribas iedziļināties sliktajos un pat bīstamos padomos, tāpēc to arī nedarīšu. Jau tā lieki notērēti mani lasītāja nervi.

Tas viss ar piebildi ik pa brīdim, ka ‘’man jau nauda nav svarīgi’’ vai ‘’es nelielos’’. Arī īpašības vārdu lietošana –bagātais un nabagais, un nevis personvārdu (kaut vai izdomātu), par to kaut kā neliecina. Nevar noliegt, ka naudai ir spēks, tā ietekmē dzīvi, politiku u.c., bet bagātībai var būt dažādas nozīmes, un ir skaidrs, ka lielākā mēraukla autoram ir $ un mīļākā krāsa zaļā. Kā arī pēc skopās personīgās informācijas, nešķiet, ka Kijosaki būtu audzis nezin kādā nabadzība vai cietis badu.

Tā tas viss tiek vairākkārt līdz riebumam atkārtots, pārfrāzēts un vēl visādi malts uz riņķi, lieki palielinot grāmatas apjomu. Labi, ka nebija bieza, bet lapaspušu skaits varēju būt vēl mazāks. Gandrīz vai radās sajūta, ka kāds būtu norādījis vēlamo apjomu, vārdu skaitu, pēc kā autors vadījies. Nepalīdz arī tas, ka kopš izdošanas pagājuši jau gandrīz 20 gadi.

Apzinos, ka gaumes un viedokļi var atšķirties, bet šoreiz tiešām iesaku mest šādam un līdzīgiem pašpalīdzības murgiem lielu līkumu. Šeit 2004.gada raksts par autora piekopto praksi.

Ian Fleming ”The Man With the Golden Gun” (James Bond (Original Series) book 13)

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

A brainwashed James Bond has tried—and failed—to assassinate M, his boss. Now Bond has to prove he is back on form and can be trusted again. All 007 has to do is kill one of the most deadly freelance hit men in the world: Paco “Pistols” Scaramanga, the Man with the Golden Gun. But despite his license to kill, 007 is no assassin, and on finding Scaramanga in the sultry heat of Jamaica, he decides to infiltrate the killer’s criminal cooperative—and realizes that he will have to take him out as swiftly as possible. Otherwise 007 might just be the next on a long list of British Secret Service numbers retired by the Man with the Golden Gun…

Izdevniecība/Publisher: Blackstone Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no torenta

Vērtējums/Rating: 1.25/5

Mana recenzija/My review

Pēc iepriekšējās misijas Bonds ticis uzskatīts par mirušu, tāpēc viņa atgriešanās ir pārsteigums un uztverta ar skepsi.

Darbība vēlreiz atgriežas pazīstamajā Jamaikā(pirms tam kaut kā tiek paspēts iesaistīt Krieviju). Šķiet, iepriekšējo notikumu kopējā iespaidā Bonds atgriežas pie agrākās izturēšanās. Pie viena varam sastapt arī M un Fēliksu.

Pašas pēdējās daļas atlikšu, jo šī vairāk kā vilšanās. Gan jau nonākšu pie atlikušajām, bet tas vēlāk.

Ja godīgi, tad pilnībā netapa skaidrs, kas par uzdevumu/misiju Džeimsam Bondam šajā daļā veicama, vien, ka saistībā ar drošības nodrošināšanu Francisco “Pistols” Scaramanga.

                                                                                                                                                

Bond is considered to be dead which is why his return in London is surprising and received skeptically.

The plot once again takes place in Jamaica but not without previously somehow involving Russia. It seems that because of the latest events Bond has gone back to what he was before/at beginning of series. Few appearances of M and Felix Leiter.

The last books about James Bond  will be read but later because this one was more like disappointment.

If I’m honest then it wasn’t clear to me what exactly Bond did in this book, only that Francisco “Pistols” Scaramanga has something to do with that.

---

Paldies par atbalstu! – Patreon

Florian Armas ”Io Deceneus: Journal of a Time Traveler” (The Living Universe book1)

Grāmatas apraksts no Goodreads:

The Universe is conscious, discreet, has many avatars, and likes to experiment on … us. Powerful Factions, the supreme form of social evolution in a galaxy where all civilizations are human-like, interfere for their own mysterious ends. When confident enough they challenge The Universe seeding war and political mayhem by altering the fabric of time.

He has been chosen to stop the genocide and change the pattern of history, and the fate of the galaxy: a galaxy where Earth, enslaved by a ruthless financial system, is considered a failed civilization. Some Factions want to eliminate the Erins – a mysterious quantum-mind experiment representing the next level of intelligent life. Earth’s “model” is used to start the war and he is the best choice to counter it.

And he will become Deceneus, the “far sighted”, warrior, politician and time traveler, challenging the reader to consider the subject of free will, and the nature of time.

The book was edited by: WritersServices (Macmillan) and Derek Broughton

Kāpēc lasīju/izvēlējos šo grāmatu?

Laimēju Goodreads izlozē

Mana recenzija

Diemžēl jau prologā sapratu, ka nekas labs šajā grāmatā nebūs, un, izlasot pēdējo teikumu, pārņēma prieks, ka spēju to pievārēt, kas nemaz nenācās bez piepūles. Milzu klupšanas akmens bija dialogi, ko vēl vairāk sabojāja tas, ka autors gribēja, lai lasītājs zinātu, ko galvenais varonis domā pie sevis; ļoti kaitinoši.

Labākais, ka tikai aptuveni pusē, uzzināju, kā sauc galveno varoni. Jāatzīstas gan, ka tas ir ietverts pašā grāmatas nosaukumā. Daļēji tāpēc vērtējums ir drusku augstāks :D.

Ļoti varēja just, ka domas izsaka pats autors, nevis viņa radītais tēls, un pašās beigās nevajadzīga morāle. Negatīvi vērtēju, ka Baraganu(tauta, pie kuras uzturējās galvenais varonis) ļaunākie un  paši niknākie ienaidnieki mainījās pārāk bieži, un ārkārtīgi vienkārši situāciju atrisinājumi. Neizpratu galvenā varoņa misiju/uzdevumu.

Traucēja nemitīga jaunu tēlu iesaistīšana; nespēju noticēt tādām būtnēm kā Laiks un Visums(arī citas), kuras neatkarīgi no citiem iejaucas, ja nepieciešams, un rīkojas pēc saviem ieskatiem.

Vērtējums: 1.25/5