Stephen King – Finders Keepers (Bill Hodges Trilogy #2) (Audio book)

23492589

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon and Schuster Audio

Manas pārdomas

Iepazīstieties! Moriss Beleimijs/Morris Bellamy, grāmatas ļaundaris un pasaulē vislielākais rakstnieka John Rothstein un viņa radīta tēla Džimija Golda fans. Viņa acīs nekas labāks par pirmajām divām Džimija Golda triloģijas grāmatām nav sarakstīs, bet, lasot trešo un triloģijas noslēdzošo grāmatu, ar katru nākamo lapaspusi Morisu pārņem aizvien lielāka neticība un šausmas par viņa iemīļotā tēla izvēlēto ceļu. Drausmīgāku nodevību pret Goldu, kā arī lasītājiem, Moriss nespēj iedomāties!

Tādēļ, kad Moriss padzird, ka Džons 18 gados, kopš vairs nepublicējas un dzīvo nošķirti no sabiedrības, bez ievērojamas summas ir uzkrājis arī dučiem pierakstītas piezīmju grāmatu, dzimst ideja, kura realizējās 1978.gadā ar Morisa un vēl divu viņa drauģeļu, kurus interesē vien nauda, ielaušanos rakstnieka mājās. Labākais, ka par kaimiņiem vispār nav ko uztraukties, jo tuvākie ir vairāku jūdžu attālumā. Visticamāk Moriss tā notikumu gaidu savā prātā nebija iztēlojies, bet parasta ielaušanās un zādzība izvēršas arī rakstnieka un (pie velna!) vēlāk arī abu partneru slepkavībās.

Kaut arī karma dara savu un līdz cietumam un mūža ieslodzījumam Morisam nav ilgi jāgaida, mūža ieslodzījuma sods ir par pilnīgi ko citu. Mani vien nedaudz pārsteidz, ka ASV laikam ar mūža ieslodzījumu netiek domāts konkrētās personas dzīves garums, bet bez šādiem likumiem mums nebūtu kārtējās fantastiskās Stīvena Kinga grāmatas. Kā arī tādēļ laikam arī reizēm nākas dzirdēt ziņās sižetus par personām, kuras saņem vairākus mūža ieslodzījumus, bet tas tā. Īsāk sakot, Moriss būtu ideāli piemērots Annijai Vailksai no Mizerijas. Stīvens Kings ar Finders Keepers vēlreiz apskata ideju, kad lasītājs savā apbrīnā pāršauj pār strīpu un sāk uzskatīt sarakstīto vārdu svarīgāku par pašu autoru. Vienīgi šajā gadījumā Moriss pavisam droši pārspēj Anniju, un tas ir daudz teikts.

Aptuveni 30 gadus vēlāk Morisa mājā mitinās ģimene, kura ne vien cieš no ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām, bet arī no mistera Mersedesa uzbrukuma. Pītera Saubera tēvs Toms bija viens no tiem ‘’laimīgajiem’’, kuri cieta, bet izdzīvoja. Tagad Tomam kopā ar 13gadīgu dēlu Pīteru un četrus gadus jaunāku māsu nākas paļauties uz vienas personas, sievas Lindas, ienākumiem. Stress un finansiālās grūtības pārbauda Toma un Lindas laulības saišu izturību līdz brīdim, kad sāk regulāri sāk pienākt anonīmas vēstules ar tajās ievietotiem +/- $500, bet bez jebkāda pavadoša teksta, un aiz iracionālas māņticības nez kā nobiedēt anonīmo sūtītāju, vecāki piekodina bērniem nevienam par to nestāsti, kā arī paši četru gadu garumā nerīkojas vairāk par sačukstēšanos pie virtuves galda.

Pīters Saubers un Moriss Beleimijs katrs tiek attēloti tā, ka vienam nevari nejust līdzi un cerēt uz to labāko, bet otram bez sirds pārmetumiem novēli nolauzt kaklu un vēl vairāk. Laiks dara savu un lādē noslēptā nauda ir iztērēta, bet ekonomiskā situācija nav diži uzlabojusies un arī vajadzības nemazinās, tādēļ, lai cik liels Golda fans Pīters pats nebūtu, ir pienācis laiks jaunām idejām, kur rast vajadzīgos dolārus. Tā nu viens nepareiza retu un kolekcionējamu grāmatu veikala apmeklējums, izvēršas par vislielāko kļūdu Pītera nelielajā mūžā. Četrus gadus pēc ‘’dārgumu lādes’’ atrašanas un anonīmajām vēstulēm Pīters tagad vēlas, kaut nekad nebūtu atradis nedz naudu, nedz izlasījis piezīmju grāmatās no pasaules noslēptos literāros dārgumus, tostarp vēl divas Džimija Golda grāmatas!

Par cik šī ir Bila Hodža triloģija, tad, protams, neiztikt gan bez Bila, gan viņa ‘’asistentiem’’ – Holly Gibney un Jerome Robinson. No kuriem ar Holiju Bils tagad vada privātu firmu Finders Keepers, kas lielākoties nodarbojas ar pret galvojumu atbrīvoto tvarstīšanu. Patika, ka ‘’vecā’’ trio iesaistīšanās iemesls nebija aiz ausīm pievilkts. Tomēr Bila sakarā vēl interesantāka šķita sagatave trešajai un triloģijas noslēdzošajai grāmatai(pag… kaut kur jau dzirdēta frāze :D) – Bila vizītes uz slimnīcu, konkrētāk Breidija palātu, kur lielākā daļa personāla viņam ir norakstījuši ‘’dārzeņa’’ likteni, bet šādi tādi aizdomīgi notikumi pamazām veicina baumas par kaut ko citu. Vēl interesantāk šķita pirmie mājieni, ka šajā Stīvena Kinga radītājā pasaulē varētu pastāvēt arī kas pārdabisks. Atliek vien ķerties klāt End of Watch¸ kur jau pats nosaukumus šķiet nedaudz ar drūmu un tumšu noskaņu.

Frederick Forsyth – The Veteran

6975359

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Press

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

Piecu ’’ īso’’ stāstu kolekcija, kurus drīzāk varētu kvalificēties uz noveļu statusu, jo arī divu īsāko stāstu apjoms nav nekāds mazais – attiecīgi 34 un 36 lapaspuses. Patīkami pārsteidza katrs no savā starpā visai atšķirīgajiem stāstiem gan ar izraisītajām emocijām lasīšanas brīdi, gan pievērsto uzmanību dažādām detaļām un reizēm negaidītajiem pavērsieniem.

The Veteran – Pavecāka kunga dzīve priekšlaicīgi tiek pārtraukta, kad pēc kapsētas apciemojuma ceļā uz autobusa pieturu viņu uz ielas aptur divi jauni vīrieši, bet tā vietā, lai vienkārši atdotu maku un pulksteni, pretojas un par to tiek tik smagi piekauts, ka komas stāvoklī nokļūst slimnīcā, bet diemžēl neizdzīvo. Lielisks policijas un tiesu sistēmas procedūras kriminālstāsts, kur viss nenotiek tiek ātri un raiti, kā dažs labs seriāls liktu domāt. Parāda vienlīdz labi tiesu sistēmas vājajām pusēm, ka pietiek ar prasmīgu advokātu, lai pat slepkavas tehnisku iemeslu dēļ varētu izvairīties no apsūdzības, kā arī tomēr dod noslēgumā gandarījuma sajūtu, ka pasaulē tomēr vēl ir zināms taisnīgums.

The Art of the Matter – aktieris Trumpington Gore, kurš ir pabijis vairāk 100 filmās kopā ar lielajām zvaigznēm, bet nekas vairāk par dažu sekunžu/frāžu lomām nav sanācis, cerībā kaut ko saņemt, lai varētu apmaksāt rēķinus, uz mākslas galeriju aiznes gleznu. Nelaime tajā, ka Trumpingtons nezin gandrīz neko par gleznas izcelsmi vai tās autoru, turklāt glezna gadu gaitā tik ļoti novārtīta ar cigarešu dūmiem u.c., ka grūti pat saskatīt pašu gleznu. Par laimi, to, ka gleznai varētu būt milzu vērtība, saskata jauns galerijas darbinieks kaut arī bez formālas izglītības, bet ar vērīgu aci – Billy Evans. Tomēr apstākļu sakritības dēļ cits slīpētāks un augstāk stāvošs darbinieks rīkojas visnotaļ blēdīgi, apkrāpjot gan Trumpingtonam miljonus, gan Billiju, panākot, ka viņu atlaiž. Tad lūk Evansam kopā ar viņa draudzeni (datoru guru) dzimst vienreizējs atriebības plāns, kurā neiztikt arī bez izcila aktiera.

Autors meistarīgi parāda, ka ne vienmēr no malas elegantajā mākslas pasaulē viss notiek tik daiļi, un pēc šī stāsta izlasīšanas jau radās teorija, ka grāmatas kopējā tēma varētu būt atriebība, kas jau ar nākamo stāstu tika apgāzta.

The Miracle – stāsts par diviem tipiskiem amerikāņu tūristiem (vīrs un sieva). Karsta diena, abi nosvīduši maldās pa Sjēnas vecpilsētu, bet nākas piestāt, kad sieva uz bruģa izmežģī potīti. Pie abiem pavisam nemānāmi piezogas kungs gados, kurš (īpaši vīru) apbur ar maģisku stāstu par sevi kā ķirurgu tieši tajā vietā, kur viņi atrodas, 1944.gadā Vācu armijai atkāpjoties. Vien stāsta beigās maģija pēkšņi pārtrūkst un par sevi atgādina cietsirdīgā realitāte. Reizē izraisīja dusmu reakciju, bet* savā ziņā tieši par to atzīt autora meistarību. Stāsti bez emocijām jau nebūtu nekas interesants.

The Citizen – stāsta darbība lielākoties norit noslēgtā telpā un laikā – British Airways lidmašīnas reiss no Bangkokas uz Londonu. Pilotam, saņemot anonīmu vēstuli no pasažiera, uz mirkli paliek aukstas kaujās bailēs, ka tās saturs varētu saturēt draudus viņa, apkalpes un visu pasažieru dzīvībām. Tā vietā tas ir meistarcienīgs plāns novērstu uzmanību no sevis, novirzot to uz diviem citiem pasažieriem, ziņojot par aizdomīgu sarunu starp pirmās un ekonomiskās klases pasažieri. Atskatoties uz visu krājumu, šis stāsts no visiem pieciem bija grāmatas vājākais posms.

Un visbeidzot krājuma visgarākais stāsts (vienīgais virs 100 lpp) – Whispering Wind. Stāsta sākums meklējams tālajā 1876.gada jūnijā, kad ASV aktīvi norisinās militāras sadursmes starp baltajiem ieceļotājiem un indiāņu ciltīm.

Jau vienubrīd šķita, ka krājums noslēgsies uz negatīvas nots ar stāstu, kurš galīgi neiederētos kopējā noskaņā, un pareizi vien darījuši, atstājot to uz pašām beigām. Ne pārāk bija piesaistījuši notikumu gaita līdz 7.kavalērijas neapdomīgajam uzbrukumam lielai indiāņu apmetnei (vēsturiski reāls notikums). Vai romantiskais stāsts par izlūku Benu Kregu un jaunu indiānieti Whispering Wing, pēc kuras nopratināšanas ģenerālis pavēl no viņas atbrīvoties, bet Bens nespēj būt tik cietsirdīgs un ļauj viņai aizbēgt. Ironiski, bet tieši šī rīcība ļauj būt vienīgajām izdzīvojušajam.

Bet tad seko pilnīgi negaidīts pavērsiens, kad galvenais varonis, pats uzreiz neapjauzdams, attopas simts gadus tālāk nākotnē. Sekojošais humors un īpaši spridzīgā beigu kulminācija pilnībā un ar uzviju atsvēra sākotnējo spriedumu par stāsta kvalitāti. Burvīgs stāsts par mīlestību, kas stāv pāri laikam!

Lisa Gardner – Find Her (Detective D.D. Warren #8)

25644437

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dutton

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Pirms pieciem gadiem Florence Deina jeb saīsināti Flora tika nolaupīta, turēta stundām un pat dienām ilgi šaurā koka kastē/zārkā, badināta un ietekmēta tik ļoti, ka 472 dienas vēlāk tā vairs nebija tā pati smaidīgā, jautrā un visos labā saskatošā meitene. Mājās atgriezās vien čaula no tās meitas un māsas, kuru reiz viņi pazina. Par upuriem bija kļuvuši viņi visi!

Piecus gadus vēlāk Flora joprojām, cik nu tas vien būtu iespējams, nav spējusi atgriezties ierastajā dzīvē, savā ziņā mentāli viņa joprojām atrodas gūstā, bet, pašai nemanot vai pat neapjaušot, Flora cenšas atkal izdzīvot, iespējams kaut ko pabeigt līdz galam. Piecus gadus vēlāk Flora atkal attopas nolaupīta, kaila un ar sasietām rokām, bet ‘’par laimi’’ šoreiz pamostas nevis zārkā, bet gan garāžā, un nolaupītājs bijis gana stulbs, lai pa rokai atstātu bīstamas ķimikālijas, īpaši sajauktas kopā.

Kad nozieguma vietā ierodas detektīve D.D. Vorena, viņas vērīgajai acij garām nepaslīd Floras nolaupīšanas upuriem, kā arī vēl kādam, kas kādu ir nogalinājis, neraksturīgā reakcija uz notikušo, kas jau ar pirmajiem saskarsmes mirkļiem noskaņo detektīvi skeptiski pret. Vorenu vēl vairāk nokaitina Floras atbilžu maniere un tas, ka pēc viņas pašas lūguma, lietā jau tagad ir iesaistījies FIB – Dr. Samuel Keyes. Semjuels ir upuru/cietušo advokāts, kurš pirms pieciem gadiem palīdzēja Floras mātei un brālim tik grūtajos mirkļos, un vienīgais, kuram Flora personīgi ir izstāstījusi savu 472 dienu stāstu, vismaz lielāko daļu. Tik un tā informācija, kuru uzzinām no Semjuela, liek uz Flora paskatīties ne tikai kā uz cietušo, kura nav spējusi tikt notikušajam daudz maz pāri, bet arī kā uz potenciālu pašpasludinātu taisnības cīnītāju, jo šī jau ir ceturtā reize, kad viņai nākas lūgt zvanīt un izsaukt Semjuelu.

Neskatoties uz to, ka pleca traumas dēļ Vorenai ‘’vajadzētu’’ darboties tikai ar papīriem, turklāt veselība vēl neatļauj nokārtot pārbaudes, lai atgūtu tiesības nēsāt dienesta ieroci, Vorena nespēj tā vienkārši nosēdēt aiz galda sniegtās drošības, kamēr viņas kolēģi apdraud savas dzīvības. Varbūt dažs labs no viņiem apvainojas, uztverot to kā neuzticēšanos viņu darbam, bet Vorena tāda vienkārši ir. Viņai ir svarīgi redzēt pašai ar savām acīm, ne tikai izlasīt kāda cita rakstisku ziņojumu.

Floras stāsts diemžēl nav unikāls, katru dienu ir cilvēki, kuri no rīta izgājuši no mājām, vakarā tajās vairs neatgriežas. Ja pirms pieciem gadiem daudzu prātos bija Flora, tad tagad tā ir Stacey Summers. Varbūt tieši tas, ka Flora viņā saskata meiteni, kāda bija viņa pati pirms tika nolaupīta, kļūst par iemeslu, kas piesaista Floras uzmanību un novirza viņu uz pagātnes notikumu konfrontācijas ceļa!

Lisa Gardner – 3 Truths and a Lie (Detective D.D. Warren #7.5)

26867963

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dutton

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Kas gan varētu būt baisāk un satraucošāk kā tvarstīt slepkavas? Atšķirībā no vairuma detektīvei Vorenai tas ir ikdienas darbs, un uzstāšanās +/- 100 kriminālromānu, trilleru u.tml. grāmatu rakstnieku priekšā var pat šķist nervozāka padarīšana.

Par laimi, mirklī, kad sākas 50 minūšu garā lekcija, uztraukums detektīvei aiziet otrajā plānā, un viņa zina, par ko stāstīs ziņkārīgajai, asinskārajai auditorijai. Lekcijas temats – viena no dīvainajām lietām, kura sevī ietver upuri ar amputētu kāju un BIID slimību/sindromu, lētu hoteli, prostitūtu un spēcīgas pretsāpju zāles. Papildus prāta mežģi piedāvā redzamais video kameru uzfilmētajā materiālā.

Bet Vorena visu neatklāj kā uz delnas, viņa piedāvā rakstniekiem spēlēt un minēt līdzi, jo kaut kur stāstā būs ietverti meli*. Kopā ar auditorijā esošajiem arī lasītājs tiek ievilkts līdzi minēšanas spēlē , un, neskatoties uz to, ka stāsts nebūt nav garš (izlasāms vienā piegājienā), autore ne vien pamanās izvērpt lielisku stāstu, bet arī ar humoru paskatīties uz sevi un kolēģiem rakstniekiem.

Pēdējo reiz par detektīves piedzīvojumiem lasīju ’16.gada novembrī, turklāt atzinu tad sērijas septīto grāmatu Fear Nothing par attiecīgajā mēnesī labāko izlasīto. Domājams arī astotā Find Her neliks vilties, tāpat kā šis nelielais stāstiņš! : )

********Apzināto maitekļu zona********

*…un tie ir, ka slepkava redz bija iedomājies, ka spēs tikt cauri sveikā. :D

Kathy Reichs – Break No Bones (Temperance Brennan #9) (Audio book)

106128

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 2.75/5

 

 

 

 

 

Manas pārdomas

Ja četras grāmatas atpakaļ Brenanai bija tā laime atrast ‘’svaigas’’ mirstīgās atliekas arheoloģisko izrakumu laikā Gvatemalā, tad 9.sērijas grāmatā tas notiek turpat mīļajā ASV. Bet pirmais līķis ir tikai sākums! Atliek vien pirms tam atvadīties no studentiem. :D

Turpināt lasīt

James Patterson, Maxine Paetro – Private #1 Suspect (Private #2)

10808006

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hachette Book Group

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 2/5

 

 

 

 

 

Manas pārdomas

Džeks Morgans, privātās detektīvu aģentūras Private īpašnieks, nonāk kutelīgā situācijā, kad, atgriežoties mājās no biznesa ceļojuma, savā gultā atrod nogalinātu bijušo draudzeni un darbinieci. Tā vien izskatās, ka slepkava būs jāmēģina atrast pašam, jo visi pierādījumi liecina viņam par sliktu un neizskatās, ka policija būtu ieinteresēta meklēt kādu citu.

Turpināt lasīt

Greg Iles – The Bone Tree (Penn Cage #5)

22693231

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

THE DARKEST TRUTHS WILL COME TO LIGHT
Former prosecutor Penn Cage faces the crisis of a lifetime. His family has been torn apart and his father made a fugitive after being accused of murdering an African-American nurse.

Now, Penn has unwittingly started a war with the Double Eagles, a violent faction of the KKK who know more about Dr. Tom Cage than Penn ever did.

Tracking his father through Natchez and beyond, Penn is targeted by criminals and corrupt police whose power reaches the top levels of state government – people who will stop at nothing to prevent the truth from coming out.

To clear Tom’s name, Penn must either make a deal with the devil or destroy him. But there are others pursuing a different mission – one which will lead them to the ‘Bone Tree’, a legendary killing site that conceals far more than the remains of the dead

Izdevniecība/Publisher: HarperCollins

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 4.5/5

Turpināt lasīt

Tess Gerritsen – Last to Die (Rizzoli & Isles #10)

13272498

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

For the second time in his short life, Teddy Clock has survived a massacre. Two years ago, he barely escaped when his entire family was slaughtered. Now, at fourteen, in a hideous echo of the past, Teddy is the lone survivor of his foster family’s mass murder. Orphaned once more, the traumatized teenager has nowhere to turn—until the Boston PD puts detective Jane Rizzoli on the case. Determined to protect this young man, Jane discovers that what seemed like a coincidence is instead just one horrifying part of a relentless killer’s merciless mission.

Jane spirits Teddy to the exclusive Evensong boarding school, a sanctuary where young victims of violent crime learn the secrets and skills of survival in a dangerous world. But even behind locked gates, and surrounded by acres of sheltering Maine wilderness, Jane fears that Evensong’s mysterious benefactors aren’t the only ones watching. When strange blood-splattered dolls are found dangling from a tree, Jane knows that her instincts are dead on. And when she meets Will Yablonski and Claire Ward, students whose tragic pasts bear a shocking resemblance to Teddy’s, it becomes chillingly clear that a circling predator has more than one victim in mind.

Joining forces with her trusted partner, medical examiner Maura Isles, Jane is determined to keep these orphans safe from harm. But an unspeakable secret dooms the children’s fate—unless Jane and Maura can finally put an end to an obsessed killer’s twisted quest.

Izdevniecība/Publisher: Ballantine Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 3.5/5

Turpināt lasīt

Tess Gerritsen – John Doe (Rizzoli & Isles #9.5)

15766671

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

It should have been a night to remember, but Maura Isles can’t recall a thing.

Maura is at a party. A handsome man approaches. He’s charming and sophisticated. She flirts and drinks champagne. And then nothing. Total blackness. Nothing, that is, apart from these two facts: a man is dead and her address is found in his pocket . . .

Izdevniecība/Publisher: Ballantine Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums/Rating: 4.25/5

Turpināt lasīt

Locket Full of Secrets (Blog Tour) + Giveaway

locket

Title: Locket Full of Secrets

Author: Dana Burkey

Genre: Thriller, Mystery, Suspense

Publication Date: July 4th 2015
Add it to Goodreads / But it on Amazon

Synopsis: After over 4 years, Olena comes rocketing back into Claire’s life, changing everything for the worse. Picking up the shattered pieces, Claire is not sure who to believe. Is Olena who she says she is, or is she a killer to stay away from? Leaning on her new boyfriend Steven for support, Claire is faced with the choice on who to trust: a friend she barley knows, or a history lesson she barely remembers. Together, the three will begin a journey that will take Claire from the safety of her home to the last place she thought she would ever be: The Chernobyl Nuclear Power Plant. With the wreckage of rector four looming behind her, Claire will have to see Olena’s plan through until the end if she wants any chance of making it out alive.

Guest post:

I Might Be Crazy….

I might be crazy, but a few years ago I decided I wanted to get more in shape. Okay, that is not the part that makes me crazy. The crazy part will come in a minute, I assure you. Well, at first I started to just work out, eat right, and generally stay active. It was working well for a little while, so I signed up to do a local fun run. It was two miles, and lead to me trying out two 5ks in the next few months. After that second 5k (3.2 miles for those of you who need to google it like I did back then), I somehow decided I was going to go for a bigger race. But why skip to a 10k, or simply try to better my time on a 5k? No, instead of those logical next steps, I went and registered for my first half marathon.

That’s right, I decided that I could go from wogging (walking/jogging) 3.2 miles to suddenly completing 13.1 miles all at once. This is the crazy part, in case you were not sure! And it was crazy! It was crazy for me to think that I could just do this. Especially since training turned out to be really boring! I have never liked the idea of running in my neighborhood, and since I did not have a car at the time to drive to a local running trail, I bought a treadmill and trained at home in my basement. So, each night I would start going and just stare at the wall. It was super boring, and I would always stop after about 3 miles. The one time I actually pushed myself to go farther, I only made it to a whopping 5 miles!

Well, race day arrived, and it was time for me to see what I could do. The race was on September 25th 2011, and happened to also be my 26th birthday! My dad was in town from Ohio to visit me in Washington State, so he took me to the race and was going to be there to cheer me on when I finished. Or rather, if I finished. I had a few friends taking part in the race that day as well, so I hung out with them at the start and listened to them chat about how fast they were going to go, or how their latest training run went. Did you catch that? Their “training runs.” As in they did more than just walk 5 miles on a treadmill in their basement! I knew I was in trouble by the time the starting gun went off.

I think it was around mile 3 when I started to feel great about my life choice. The sun was shining and I got some water and things were going great. I was passing people, I didn’t have to stop and use the porta potties that were sitting in the sun all day, and my body was not really in any pain. In fact, I was feeling so good I even started to jog a bit in celebration at how great I was doing! And, when I passed mile 5, the farthest I had ever gone in training, I was excited for the unknown world ahead of me. I knew there was something called “hammer gel” at mile 6, and then I could start counting down the miles I had left.

Hammer gel turned out to be about the consistency of glue, and tasted like glue with a little bit of a Kool aide powder mixed in for fun. It was pretty terrible, but it was almost like food, so I loved it! I ate it super-fast and kept going, feeling pretty good. But then, my body started to realize what was going on. My body suddenly realized that I was not going to be stopping in a few minutes, but rather had half of a race to go! That was when my knees, hips, ankles, and shins started to hurt. It was like my whole lower half was trying to fall off of my body so they could quit before I made them do anything else crazy like run or even walk.

Sadly, I could not just quit or take off my legs and phone in the rest of the race, so I kept on going. I put one foot in front of the other and before I knew it, I heard a sound I loved. People cheering! I was near the finish line! I walked up this hill that was in front of me, and there was a crowd of people cheering! But my heart fell. They were not cheering for me. They were cheering for the people who were finishing, people that were 4 miles ahead of me! I wanted to cry in that moment, but instead just kept going while people literally walked past me on the other side of a rope. They were finishing, and I was still heading out farther and farther from the finish. And, to make matters worse, the wind was picking up. Every step felt like three, the wind pushing on me every second of the way.

One thing that I didn’t do as part of my “training”, if you can even call it that, was look at the course map. If I had, I would have known that the last few miles would take me out to Boulevard Park and back. But, I did not know this until there it was in front of me. It happened to be one of my favorite parks in town, and to this day is my favorite place in the world to watch the sunset. The problem is that one element of the park is a long boardwalk that extends over the ocean from the land above. That land truly is above, making it a massive uphill climb. I have since walked up the hill a few times, and even when it is at the start of a walk it feels like a million mile trek to get to the top!

As I started up the hill, noticing that mile 11 was located about half way up. It was hard, but I felt like I could do it. I put one foot in front of the other and forced myself to keep going. At the top of the hill I was so happy I wanted to cry! I had done it! I was up this massive hill, and I was getting close to the finish for real this time. But, as if to stop my celebration in its tracks, my stomach began to growl. I was hungry, and my body really wanted to let me know about it. Not only was I hungry, however, I was hungry and still would be burning quite a few calories while continuing on to the end of the race. Oh, and in case things were not looking bad enough, the next mile was a stead uphill that was slight enough to make you feel like you could do it, but at the same time steep enough for your body to always be working double time just to keep moving.

It was at this point in the race, with less than 2 miles to go, that I remembered something. I had a burrito in the fridge at home! It was my leftovers from dinner the night before, but was enough food to fill my empty stomach for sure. So, each step I took suddenly was not about the finish line, but about my burrito! I said the word in my head with each step, and imagined how great everything would feel once I could eat the whole thing while sitting down! Thankfully, the idea of this amazing food that was still to come kept me going when I wanted to quit so bad!

With the idea of Mexican food in my mind, and my legs still trying to quit on me, I continued to walk and jog my way to the finish. My dad stood cheering me on as I crossed the finish line and received my race medal. I had to fight back tears of both joy and pride in that moment, happy I finished what I set out to do, and also happy that it was all over! And it was over indeed! I limped to the car with my dad, my legs now wanting to stop working all together, then headed home for lots of food, a shower, and rest! It was, up until that point, the hardest thing I have ever done.

In the hours that followed the race I thought about what I had done over and over again. I thought about how insane the 13.1 miles had been, but also how I made it through it all. All of a sudden, the idea of doing it again was sounding like a great idea! Every time I looked at my beautiful race medal, I got the feeling I could do it a second time. So, it in the years that have followed I have done 9 more half marathons, countless 5ks and 10ks, and even a triathlon this past summer! The memory of crossing the finishing line and feeling accomplished keeps me going for each new race I set out to run.

The other thing that has come from me doing that first race, and even some of the ones since that day, is that I know I can do more than I think I can sometimes. When I face difficult things in my personal life or in my work life I remember how much I worked hard and pushed through in that race on my birthday. I think about how easy it is to quit, but how rewarding it is to keep going! Now, I get to apply that to my writing. I get to go one step closer to the finish line as I write words, edit paragraphs, and create characters. Self-publishing really is like a half-marathon, so much work put in to each page. But, in the end, seeing readers enjoy my work and reading reviews posted online feels the exact same way as that medal around my neck! I know it will not always be easy, and often feel like an uphill climb, but the accomplishment and feeling of pride I get for really pushing myself makes all of it worth it!

 

About the author:

I graduated college from Youngstown State University in 2009 with a degree in theater and a minor in creative writing. I am currently living in Washington State in a little cabin in the woods with my cat Cato. I work full time at a kids camp, and spend my free time doing community theater and adventuring in nature! I am an avid geocacher, and love watching reality TV shows like So You Think You Can Dance, Project Runway, and Big Brother! I am currently working on my next project that includes a few YA romances and a YA dystopian series!

Giveaway:

U.S. only (paperback)

a Rafflecopter giveaway

INT (e-book)

a Rafflecopter giveaway
//widget-prime.rafflecopter.com/launch.js