Russell Blake – Black – #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Artemuss ‘’Džims’’ Bleks reiz bija Losandželosas mūzikas biznesa augstumos, bet neveiksmīgu sakritību un krāpnieciskas rīcības dēļ nu jau vairāk nekā divdesmit gadus nav pieskāries ģitārai un skatījies tajā virzienā. Izmēģinājis veiksmi dažnedažādos biznesos Bleks ir kaut cik nostabilizējies privātdetektīva amatā. Kaut cik, jo no grāmatas uz grāmatu un no vienas lietas uz otru, lai cik turīgi nebūtu klienti, dienas beigās ir jākasa kopā pēdējais dolāra cents, lai izvilktu.

Teorētiski sēriju varētu nelasīt sērijas grāmatu secībā, jo katra no tām iesāk un noslēdz ar citu nesaistītu izmeklēšanu. Vienīgai, ko varētu ne līdz galam uztvert būtu Bleka un viņa asistentes Roksijas savstarpējās attiecības, dialogi un turp un atpakaļ pavilkšana uz zoba, kuru mērķis nereti ir Bleka ģērbšanās stils vai nepārāk labvēlīgā attieksme pret reiz pieklīdušo ofisa kaķi Magziju, kura šķērsizmērs ir vērā ņemams.

Blackfilmu bizness, kurā reiz slavena, bet tagad pārādos ieslīdzis režisors cer ar savu pēdējo filmu radīt kases grāvēju, kas atgrieztu viņu slavas zenītā. Vienīgi izskatās, ka kāds dara visu iespējamo, lai to nepieļautu. Black Is Backfokusā ir hip-hopa uzlecošā zvaigzne B-side, kuram aizvien biežāk nākas saskarties ar savas dzīvības apdraudējumiem, bet ne industrijas ierastajā stilā no lodēm, bet nejauši izvairoties no elektrokūcijas nepareizi savienotam mikrofonu vadam ar pārējo sistēmu vai pirms liela koncerta kādam no līdzi pavadošās kompānijas pirmajam pagaršojot eksotisku saldumu, lai pēc tam knapi attaptos slimnīcā. Vien pavisam nesen B-side brālēns Blunt, tikpat jauns un nesen slavens Jamaikā ticis uzspridzināts un kura slepkavība pārsteidzoši nav tikusi atrisināta. Baumas un vaļa fantāzijai par motīviem un potenciālo ļaundari sit augstu vilni.

Black Is The New Black ieved Bleku augstas modes un modeļu pasaulē, kad aizdomīgi bieži vienas aģentūras modeles, pēc tam kad paklīdušas baumas par citas aģentūras viņu pārpirkšanu, sāk mirt dažādos šķietamos negadījumos. Personīgi no visām četrām šī trešā šķita visvājākā gan sižeta ziņā, gan ļaundaru atklāšanas kulminācijas brīdī un viņu noziegumu motivācijās. Pat viscaur pirmajām četrām grāmatām vienlīdz spēcīgais humors starp Bleku un Roksiju nespēja diži palīdzēt.

Black To Reality savukārt aizved Bleku pašu atpakaļ pie mūzikas spozmes, kad viņam negaidīti piedāvā piedalīties mūzikas realitātes šovā. Turklāt vēl grupā, kurā gadu iepriekš palika otrajā vietā, bet tas arī izrādās par iemeslu piedāvājumam tieši viņam, jo apstākļi, kādos tas notika izvērtās pavisam aizdomīgi, un kā to parādīs grāmatas notikumi, tad tas pats draud notikt arī šoreiz.

No citiem otrā plāna tēliem, bez kura palīdzības Bleks visnotaļ iespējams laicīgi nebūtu atrisinājis pat pusi lietu, ir detektīvs Stens, viņa kontakts policijā. Drusku atšķirīgā manierē kā dialogi ar Roksiju un ar lielāku profesionālu melnā humora piesitienu, bet arī šajās Bleka attiecībās valda zināms atslodzes humors, ko gan nevarētu teikt par viņa sesijām pie psihologa dusmu mazināšanas nolūkos.

Joël Dicker – The Truth about the Harry Quebert Affair (Marcus Goldman #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: MacLehose Press

Manas pārdomas

Markuss Goldmens gandrīz pirms diviem gadiem sarakstījis debijas romānu, kas izvērtās par negaidītu dižpārdokli. Tomēr tā vietā, lai apzinīgi ķertos klāt sava otrā romāna rakstīšanai, kā pēc noslēgtā līguma ar izdevniecību, jaunais autors labāk steidz izbaudīt necerēto bagātību un slavu. Diemžēl pa starpu uzaicinājumiem uz dažnedažādājiem televīzijas un radio šoviem vien pa reizei reti Markuss atceras par savu literāro mentoru no universitātes laika Hariju Quebert, kurš pats savā laikā ir pamanījies kļūt par diženu amerikāņu autoru, kad pirms 33 gadiem 1975.gadā (itkā) vienā vasarā sarakstījis savu debijas romānu The Origin of Evil, kas par spīti tā nosaukumam ir par aizliegtu mīlestību.

Markusa atmiņa par mentora eksistenci gan mainās, kad pie horizonta milst līgumā minētais termiņš, kad jāiesniedz vismaz pirmais manuskripts, bet pats labi apzinās, ka nav pat sarakstījis vienu nodaļu. Lai kādi līdzskrējēji bagātības rezultātā nebūtu saradušies, Markuss apzinās, ka vienīgais, kurš patiesi varētu palīdzēt ir Harijs, kurš ne vienā brīdī neliek manīt par pat ne mazāko aizvainojumu. Tieši otrādi, bijušais profesors gluži vai rod otru elpu, ko laikam attaisno fakts, ka citādi dzīvo pilnīgi vientuļu dzīvi, kas pavadaīta bez dzīves biedrenes, sievas vai bērniem. Nekas 2008.gada pavasarī arīdzan neliek manīt par šoku, kas pāršalks gan literāro pasauli, gan Marku un Somersetas mazpilsētu, kad paša Harija pagalmā tiek atrasta pirms 33 gadiem pazudušas 15gadīgas meitenes Nola Kellergan līķis.

Fakts kā tāds varbūt nebūtu nekas Harijam Kvebertam nosodošs, bet gandrīz visi kā viens ir gatavi viņam piespriest nāves sodu, kad blakus līķim atrod sporta somu ar viņa debijas romāna manuskriptu un tam pievienotu veltījumu ‘’Goodbye, darling Nola’’. Ko vēl jo vairāk, kad pats Harijs atzīstas, ka The Origin of Evil ir romāna formātā pārstrādātas viņa romantiskās attiecības ar Nolu, kad pašam bijuši 34 gadi, un pat paša advokāts nelolo cerības, ka Harijs būtu nevainīgs notikušajā. Markuss ir viens no retajiem, kurš nezaudē cerību un pārliecību, ka diženais autors un universitātes dienu mentors un ar laiku arīdzan draugs, nebūtu spējis ko tādu pastrādāt, un kopā ar vienu no izmeklēšanā iesaistītajiem detektīviem Gahalowood atklāj ne vienu vien labi noglabātu mazpilsētas noslēpumu.

Sižets meistarīgi lekā starp notikumiem liktenīgajā vasarā pirms 33 gadiem un tagadni ar Marku kā galveno varoni. Ne reizi neuzkavējoties pa ilgu, neatklājot par daudz vienā piegājienā. Varbūt paši vērīgākie lasītāji jau laikus nopratīs vainīgos, kuri tiek piedavāti gan daudz, bet autoram manā gadījumā lielos vilcienos izdevās pēdējā mirkļa pārsteigumi.

Katra nodaļa piedevām tiek sākta ar padomiem rakstniekam, kas vēlāk nodēvēti kā esenciālie ‘’31 likumi’’, kuri jaunam Markusam tiek dotie viņa studenta gados, starplaikā starp Nolas pazušanu un viņas atrašanu. Lai arī nekas vairāk par padomiem tajos nav, tomēr atskatoties var saskatīt mājienus attiecībā uz grāmatas galveno sižetu.

Kā jau pienākas, tad autors piedāvā labu klāstu citu alternatīvo Nolas slepkavu sākot no vietējā bagātnieka, kura gleznu kolekcijā nezkāpēc ir puskailas Nolas portrets vai viņa šoferis, kuram pēc smaga uzbrukuma jaunībā un tās izraisītās fiziskās traumas iespējams radušās psiholoģiska rakstura problēmas, kuras galu galā novedušas līdz nejaušai slepkavībai. Vai varbūt Nolas kolēģe Dženija vietējā ēdnīcā, kura par spīti Nolas un Harija centieniem noslēpt jūtas vienam pret otru, kaut ko pamanījusi un greizsirdības dēļ pastrādājusi slepkavību mirkļa kaisles iespaidā. Vai varbūt vēl kāds cits, kurš pamanījies palikt noslēpts, kurš slēpjas acu priekšā un netiktu turēts aizdomās, vismaz ne uzreiz, ja patrāpītos acu priekšā.

Hidden (Alex Verus #5) UN The Trespasser (Dublin Murder Squad #6)

Hidden (Alex Verus #5) by Benedict Jacka

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Sērijas piektās grāmatas Hidden notikumi pārbauda jaunākās Aleksa draudzības saišu spēku, kas jau tā ir izjutusi spiedienu pēc iepriekšējās Chosen, kad Anna, būdama life mage, nosoda Aleksu, jo viņš redz izvēlējās labāk palikt dzīvajos, kā rezultātā nākas uzbrucējus nogalināt. Tagad briesmās nokļuvusi Anna, un, neskatoties uz varbūtēju un pat attaisnojamu aizvainojumu, Alekss negrasās palikt malā un neko nedarīt.

Ideju sadursme kā sadzīvot ar savām sliktajām, nepatīkamajām rakstura iezīmēm, kā atrast balansu. Ka varbūt veselīgāk ļaut tām reizi pa reizei izpausties nekā censties apspiest un pēcāk ciest no vulkānam pielīdzināma izvirduma, kas būtu vēl ļaunāk. Ar ko Alekss tā kā būtu ticis skaidrībā, kas jau pa savai reizei ir bijis redzams darbībā, bet ar ko nākas tikt pie skaidrības Annai, lai maksimālie centieni kādu neapdraudēt nu ne par ko, neizvērstos nepiedomātā savtīgumā un egoismā, kad dzīvības atņemšana pašaizstāvības nolūkos nav nekas nosodāms, kad Anna neaizdomājas, ka viņai mirstot, citu varētu zaudēt labu draugu.

***

The Trespasser (Dublin Muder Squad #6) by Tana French

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirmais un vienīgais kaut cik tiešais turpinājums Dublin Murder Squad sērijas ietvaros ar tiem pašiem galvenajiem tēliem/detektīviem kā The Secret Place Stīvenu Moranu un Antoinette Conway, vien ar atšķirību, ka The Trespasser notikumi tiek attēloti no Antoniettes perspektīvas.

Iepriekšējās grāmatas laikā radās iespaids, ka Antoniettes darba stāžs ir krietni lielāks par Stīvena, ka par spīti mobingam no vīriešu kolēģu puses viņa ir spējusi izveidot ilgstošu karjeru. Neliels pārsteigums, ka slepkavību izmeklēšanas nodaļā, cik nopratu, Antoniettes strādā salīdzinoši nieka trešo gadu. Tomēr viņa ir tuvu pēdējam pilienam, lai pamestu, ja ne darbu policijā, tad vismaz šo policijas nodaļu. Vienīgais īstais draugs un uzticības persona ir nesen iegūtais pārinieks Stīvens, bet grāmatas gaitā pat par to nākas sākt šaubīties. The Trespasser izmeklēšana kļūst par īstu rakstura pārbaudījumu Antoniettei, kā arī prasa pavērt acis citā rakursā, lai saskatītu, ka varbūt nemaz nav tik šausmīgi, kā līdz tam šķitis.

Pati slepkavības izmeklēšana sākotnēji šķiet ātri atrisināma un viegli norakstāma, kā mirkļa kaislību ķilda ar letālām sekām. Netrūkst pat kolēģu, kuri izrāda ieinteresētību iemeslos, kāpēc gan kaut kas tik vienkārši atrisināms, kad ir pat ideāls aizdomās turamais. Tomēr gan Atoniettei, gan Stīvenam kaut kas šķiet ne tā, kaut kas līdz galm īsta nesapas. Abiem un it īpaši Antoinettei nākas pašiem gandrīz kļūt par sliktajiem citu kolēģu acīs, lai nonāktu līdz patiesībai.

Dublin Murder Squad ir viena no retajāmsērijām, kurā varu ieteikt katru tās grāmatu (kriminālromānu lasītājiem), tā teikt nebūtu grūti atrast sliktākus piemērus. Nebūs vien pliks, varbūt pat uzspēlēta intriga ar kino cienīgām sakritībām. Papildus ļaundaru, slepkavu atrašanai/noķeršanai un viņu pastrādātā iemesliem, krietns laiks un uzmanība tiek veltīta arī upuriem, viņu rīcībai un motivācijai līdz liktenīgajai dienai.

Tana French – The Secret Place (Dublin Murder Squad #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Izolēta vide – eksluzīva meiteņu internātskola. Gadu veca neatrisināta puiša slepkavība, kura ķermeni atrod skolas teritorijā. Neatsaucīgi, melīgi liecinieki. Baumas un aizdomas skolnieču vidū, kurš varētu būt vainīgs. Ļoti iespējams, ka draudzības un lojalitātes vārdā kāds kādu piesedz.

Lielā ideja – apspēlē izgaistošas skolas dienu draudzības spēku, kas tā zenītā šķiet nesalaužams un nešķirams, bet pienāk brīdis, šajā gadījumā puisis, bet tikpat labi arī vienkārši pieaugšana, atšķirīgu interešu izveidošanās, kad saproti, ka lielā dzīve ir teju klāt, ka drīz viss mainīsies un vairs nebūs kā agrāk. Vai arī vienkārši pienāk kāds brīdīs, kad attopites, ka ciešajām draudzību saitēm ir ļauts atrofēties. Domājams gan autores dzīvē varētu būt līdzīga situācija, no kuras smelta iedvesma, gan lielākajai daļai lasītāju.

Puiša slepkavība varbūt arī paliktu neatrisināta, ja ne pie skolniecēm domāta anonīma ziņojumu dēļa pielikta atzīšanās, ka kāds zina slepkavas identitāti. Viena no skolniecēm ir jau reiz sērijā sastapta Holly Mackey, kur pamana šo paziņojumu un pasteidzas to pavedienu nogādāt detektīvam Stephen Moran, kuram pirms septiņiem gadiem citā slepkavības izmeklēšanā bija uzticēts iztaujāt Holiju kā liecinieci Faithful Place ietvaros. Lai arī akts apsveicams, tad, kā atklāsies, arī pati Holija nav gluži bez vainas, kāpēc izmeklēšana pirms gada cieta neveiksmi, ko autore lieliski izmanto, lai izkaisītu vairākus viltus mānekļus un lasītājam nāktos minēt par slepkavas identitāti. Ko vēl vairāk apgrūtina iespējamība, ka pastrādātais nav bijis iepriekšēji izplānots.

Duāls naratīvs – tagadnes atjaunotā izmeklēšana un pagātnes sižets no vairāku skolnieču perspektīves vēl pirms puiša slepkavības, par ko viens mīnuss šīs daļas ierunātājai, jo mainoties skolniecēm balss intonācijas identiskas. Kaut arī varbūt drusku piedodams, jo arī autorei meitenes sanākušas visai līdzīgas, tomēr kopējai radītajai attiecību pasaulei kā noslēgtam burbulim noticēju, kā visnotaļ iespējamai, neglaimojošai (to pārstāvēm) realitātei.

Ievērojami liels apjoms veltīts arī detektīva Stīvena Morana motivācijai šīs izmeklēšanas ietvaros. Par vēlmēm no Neatrsināto (Cold Case)S nodaļas iekļūt slepkavību izmeklēšanas komandā. Izvēršas interesanta attiecību dinamika ar slepkavības galveno izmeklētāju Antoinette Conway, kam pievienojas pārdomu raisošs komentārs ar Konveju kā piemēru par attieksmi policijā pret sieviešu kārtas kolēģēm.

Tana French – Broken Harbor (Dublin Murder Squad #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad jāizmeklē gandrīz visas vienas ģimenes slepkavība, Mick ‘’Scorcher’’ Kennedy ir īstais detektīvs, kurš vajadzīgs, lai izmeklētu šo lietu. Viņš nav no tiem detektīviem, kuram apetīti var sagādāt kāds nepatīkams skats slepkavības/nozieguma vietā. Drīzāk slikta dūša Mikam Kenedijam radīsies, ja vainīgajam izdosies palikt nesodītam.

Par upuriem nelaimīgā rītā kļuvuši divi jauni bērni un viņu tēvs, bet māte ar durtu brūci uz izdzīvošanas robežas nogādata laicīgi slimnīcā. Pat virspusēju motīvu slepkavībai netrūkst un vien drusku parokoties Kenedijam nav jābūt ģēnijam, lai izteiktu minējumus. Tomēr Kenedijam nepietiek vien notvert vainīgo, viņa sirdsmiera un ziņkārības apmierināšanai nepieciešams arī noskaidroti bez šaubu ēnas, kas pamudinājis slepkavu rīkoties. Vēl viena detektīva iezīme, kas līdz grāmatas beigām var dārgi maksāt.

Kā jau ierasts, tad pat šādā gadījumā pirmās aizdomas vispirms krīt uz kādu no vecākiem, it īpaši, kad nav redzamas ielaušanās un/vai zādzības mēģinājuma pazīmju. Šīs aizdomas, ka kādam vecākam, austot kārtejam smagajam pirmdienas rītam, ir lūzis vadzis, pastiprina fakts, ka ģimene bijusi uz naudas izsīkuma robežas. Vien pirms pāris mēnešiem dzīvojuši zaļi, kas krasi mainījies, ģimenes galvenajam nodrošinātājam tēvam zaudējot darbu un nespējot ātri atkal atrast. Naudas trūkuma radīto izmisumu iespējams vēl vairāk pastiprinājis salīdzinoši nesenā finansu krīze, iegādātais jaunais mājoklis, kuru banka bez žēlastības atņemtu, ja maksājumi laicīgi netiktu kārtoti. Ieskats ģimenē, kura īsā laikā novesta līdz postošam īsavienojumam.

Pētot ģimeni, tās sienu sacaurumoto mājokli, arī pašam Kenedijam tiek uzjundītas sāpīgas bērnības atmiņas. Vien tad puspamestais Ocean View piepilsētas rajons tika saukts par Broken Harbor. Darba gaitās Kenedijs ne mirkli neliek par to ar neko manīt, godīgi sakot, pat nepaspēj iedomāties, bet, lai tik kāds kolēģis pamēģina izteikt kādu neapdomīgu piezīmi. Sāpīgums saistās ar mātes pašnāvību noslīcinoties, bet traumatiskāks šis traģiskais gadījums bijis dažus gadus jaunākajai māsai Dina, kurai tas varbūt ir bijis par katalizatoru, lai pieaugot būtu āttīstījusies kārtīga garīga saslimšana.

Lai arī autore Tana French turpina kriminālizmeklēšanu kaut kā nebūt sasaistīt ar attiecīgās grāmatas detektīva pagātni, kas šoreiz gan atvirzīta stipri fonā un necentās atņemt būtisku uzmanību no galvenā sižeta. Par cik katra Dublin Murder Squad grāmata uzskatāma par patstāvīgu stand alone grāmatu, tad, paturot to prātā, šī autores tendece ir nosacīti piedodama.

Tana French – Faithful Place (Dublin Murder Squad #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atgriešanās mājās, dzimtajā pilsētā pie 22 gadus neredzētajiem vecākiem, brāļiem, māsām un citiem radiem nav tik rožaina, kā detektīvs Frenks varbūt bija cerējis, kaut arī dziļi sirdī labi zināja, ka tā būs, un tieši tāpēc tik ilgi tur nerādījās. Par iemeslu un katalizatoru Dublin Murder Squad sērijas trešās grāmatas Faithful Place notikumiem kalpo Frenka jaunības dienu lielās mīlestības ceļojumu koferis, kurš pēc šiem daudzajiem gadiem tiek nejauši atrasts, kad pārbūves nolūkos vienu no kaimiņu mājām plānots nojaukt.

Pats par sevi koferis nav nekas īpašs, bet tas kājām gaisā apgriešs gan Frenka, gan citu pieņēmumus par notikumiem 1985.gadā, kad Frenks ar Roziju bija plānojuši aizlaisties uz Londonu. Visu šo laiku Frenks bija domājis, ka pēdējā brīdī meitene viņu pametusi un viena pati devusies uz Londonu, pametot puisi pie sasistas siles. Bet acīmredzot tam par iemeslu ir bijis, kas cits. Viens nejaušs atradums, kas uzjundī sāpīgas atmiņas ne tikai Frenkam vienam vien.

Par liktenīgu Frenkam un viņam tuvo cilvēku dzīvē kļūst viens, prasts koferis un daža laba paša nožēlā un citu vainošanā piepildītas dzīves uzkrātas dusmas. No grāmatas apraksta jau ar bažām gaidīju, vai tik atkal nebūs tā, ka grāmatas galvenā varoņa pagātne netiks saistīta ar kādu tagadnes noziegumu. Pat viena autora daiļradē tas būtu jau gandrīz par daudz, kur nu vēl vienas sērijas ietvaros. Bet nē, pamatā Faithful Place risina jautājumus par un ap Frenku, viņa ģimeni, kā pašas mazākās ziņas un baumas dzimtajā mazpilsētā izplātās ātrāk kā kovids un vien galējā variantā konfliktu risināšanā tiek iesaistīta policija, lai kaimiņiem būtu mazāk ko redzēt un aprunāt u.c. Vien pašās beigās tiek piekarināts tagadnes noziegums, kad ļaundaris cer tādejādi sevi paglābt no soda par Rozijas slepkavību, bet arī tad tas iederas grāmatas sižetā, kad jau lasītājs ir iepazīstināts ar Frenka pasauli.

Lai arī katra Dublin Murder Squad grāmata individuāli ir bijis pat ļoti labs kriminālromāns, tad gribētos redzēt autori Tana French izpaužamies drusku vairāk, ne tikai labas variācijas pa tēmu vien ar jau pieminēto galvenā varoņa pagātnes sasaistīšanu ar stāsta tagadnē pastrādātu noziegumu.

Tana French – The Likeness (Dublin Murder Squad #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc slepkavību izmeklēšanas sērijas pirmajā grāmatā detektīve Cassie Maddox nomaina komandas un iniciāli itkā arī pāriet no slepkavībām uz domestic violence, bet ikdiena iegriežas jaunās sliedēs un, tā teikt, slepkavību izmeklēšana atkal sevi sauc atpakaļ, kad tiek atrasts upuris tik līdzīgs Kesijai Madoksai, ka, pavirši paskatoties, varētu abas sajaukt. Papildus tam intrigu piešķir fakts, ka identitāte Lexie Madison, ar kuru upuris tiek atrasts, nav īstais mirušās vārds, bet gan sakrīt ar to, kuru karjeras pirmsākumos Kesija izmantoja, lai iefiltrētos starp narkotiku tirgotājiem Dublinas universitātē.

Vai tā ir tīrākā sakritība un šīs Madisones nāve saistīta ar citiem iemesliem, motīviem viņas pašas dzīvē? Vai tomēr kāds, kurš patiesībā vēlējies nogalināt Kesiju, tagadnes vai pagātnes nodarījumu dēļ, noskatījis nepareizo personu? Tādi ir vien daži neatbildētie jautājumi grāmatas sākumā. Bet Kesijas kolēģiem, par cik starp viņu un upuri ir tik neparasta līdzība, rodas cita spoža ideja, kāpēc gan neizmanto situāciju, lai iefiltrētu Kesiju kā Madsioni starp viņas četriem draugiem, kuri kopā apmetušies vienā mājā, lai izliktos, ka slepkavība nav izdevusies un noskaidrotu, kurš to pastrādājis, vai censtos noskaidrot tā vakara notikumu gaitu, ja vainīgs, kāds ārpus draugu loka.

Daniel, Abby, Justin un Rafe kļūst par Kesijas jeb Medisones jaunajiem draugiem. Kamēr viņa cenšas izprātot, vai viens no viņiem ir slepkava, paša ne mirkli nedrīkst ‘’paklupt’’ un novirzīties no tēla, kas zin, ar kādām sekām tas varētu beigties. Kā to rāda vismaz šī slepenpolicistes misija, tad neitrāla objektivitāte nav Kesijas stiprā pusē. Nepaiet nemaz tik ilgs laiks, lai viņa būtu emocionāli iesaistīta, pieķērusies šai ‘’draugu grupai’’ vairāk nekā vajadzīgs. Atliek vien cerēt uz Kesijas tiešo priekšnieku skaidru skatu no malas, lai par slepkavības upuriem īsā laika periodā nekļūst divas Lexie Madisones.

Attiecībā uz aizdomās turamajiem ir gana daudz gan kopējo dīvainību, gan individuālo noslēpumu, lai ne detektīvei, ne lasītājam nebūtu garlaicīgi. Intrigu tīkli varbūt nav tie paši piņķerīgākie, bet tas varbūt pat ir ar nolūku izveidots maldīgs priekšstats, kaut arī no četrones nenoliedzami dažam labam ir motivācija ir spēcīgāka par citiem.

Lincoln Rhyme #5-7

#5 – The Vanished Man

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vai beidzot kādam starp n-tajiem kriminālromāniem un detektīviem būs izdevies pastrādāt ideālo vai pareizāk būtu teikt ideālās slepkavības un nesodītam tikt cauri sveikā? Tā varētu pirmajos mirkļos padomāt, kad Amēlija un Linkolns saskaras ar jaunāko noziegumu, kura pastrādātājs no slēgtas telpas, vairākiem aculieciniekiem nemanot, pazudis bez pēdām.

Slepkava izmanto dažādu veidu burvju trikus gan slepkavību pastrādāšanas aktā, gan, lai pēc tam aizmuktu. Iespējams viņam, izmeklētāji dod The Conjurer iesauku, izdotos izvairīties no policijas ķetnām, ja vien paša prātam netrūktu daža laba skrūvīte. To lieliski parāda nodaļas no slepkavas perspektīvas, kurās ļaundaris sarunājas ar neeksistējošiem skatītājiem viņa ‘’triku’’ izpildes laikā, saukdams to par Revered Audience veco, labo laiku stilā.

Gan Amēlija, gan Linkolnam un citiem viņu kolēģiem burvju mākslinieku pasaule ir pilnībā sveša un viņi, lai kā necenstos, ir tikpat viegli apmānāmi un piemuļķojami kā citi labprātāki skatītāji. Tādēļ izmeklēšanai tiek piesaistīta jauna, ambicioza, bet zem Meistara tupeles vēl esoša māksliniece Kara.

Nekas stāsta laikā neliecina, ka The Conjurer būtu kāds līdzzinātājs un palīgs, bet vienlaikus slepkavošana tīri azarta un prieka pēc arī nenotiek. Linkolnam un Amēlijai jātur acis un ausis plaši vaļā, taipat laikā jāatgādina to darīt zemāka ranga kolēģiem un varbūt vēl lielākiem burvju triku skeptiķiem, ja aizdomās turamais galu galā notverts, ja vien nav vēlēšanās sērijas ietvaros pirmo reizi palikt ar garu degunu.

Varbūt aspektu, ka Amēlijai ir tendence aktīvas izmeklēšanas detaļas izpaust kādai trešajai personai, kā tas notiek The Stone Monkey ietvaros, šajā grāmatā uzlabo fakts, ka Kara oficiāli palīdz slepkavību izmeklēšanā, bet patīkami bija redzēt uzlabojumu uz labo pusi Linkolna galvenās partneres ziņā, kas noteikti jāņem vērā, ja viņai grāmatas ietvaros ir pašai savas ambīcijas kāpt pa karjeras kāpnēm un kļūt par detektīvi seržanti.

Linkolna tēla ziņā saķeršanās ar The Conjurer liek rūdītajam detektīvam jaunā gaismā kārtējo reizi paskatīties uz savu veselības stāvokli, it īpaši momentā, kad slepkava draud atņemt Linkolnam vēl vienu maņu, padarīt viņu vēl vairāk no citiem atkarīgu. Lai arī negadījums vēl pirms sērijas sākuma gala rezultātā ir izveidojis detektīvu, kādu lasītajs pazīst un kas ļauj viņam atrisināt teju katru lietu, tomēr neziņa par nezināmo baida kā citus, tā arīdzan Linkolnu.

***

#6 – The Twelfth Card

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Neizdevušās slepakvības notikuma vietā uzbrucējs atstāj taro kāršu kavas 12.to kārti, lai izmeklētājiem, kuri par nelaimi viņam ir Linkolns Raims un viņa partnere Amēlija Saksa, būtu par ko palauzt prātus un censtos tādejādi novest viņus uz nepareiza ceļa. Iecerētais upuris ir vien 16 gadīga vidusskolniece Geneva Settle, kura uzbrukuma brīdī vietējā bibliotēkā meklē teju 140 gadus vecu avīžrakstu saistībā ar skolas projektu, kurā izvēlējusies rakstīt par senci, kurš viņasprāt kā atbrīvots vergs (nepatiesi apsūdzēts noziegumā, turklāt vēl piedalījies pilsoņkarā Union pusē) un vēlāk aktīvi darbojies 14.Amendment/Likuma apstiprināšanas centienu labā.

Autors gan lasītājam, gan detektīviem piedāvā daudz labu viltus mānekļu, par kuru kvalitāti vainīgais, kā izrādās nolīgts slepkava ar psiholoģiska rakstura novirzēm, būtu noteikti jāizsaka uzlavas. Krietns laiciņš tiek patērēts no Linkolna un Amēlijas puses, lai izburtos cauri varbūtējai slepkavības mēģinājumu saistībai ar Ženēvas senci, tad potenciālu terorisma aktu vai kādu citu plānotu noziegumu, kura plānošanas darbiem meitene itkā neviļus kļuvusi par liecinieci un tāpēc pēc iespējas ātrāk nogalināma.

Personīgās attiecības starp Linkolnu un Amēliju nesasteigti turpina progresēt, tā arī acīmredzams progress turpina noritēt Linkolna rehabilitācijas vingrojumu centienos atgriezt vismaz minimālas kustības galvenokārt jau rokās, kad nu atmesta ideja par eksperimentālu operāciju. Domas par un ap iespējamu uzlabošanos šajā Linkolnam tik jutīgajā jautājumā, ko vēl akūtāku padara attiecības ar Amēliju un reizēm ārpus kontroles izejošās neracionlas domās, ko un kā viņa padomās, reaģēs vai pat, cik ilgi viņa ar tādu kā Linkolns vēlēsies būt kopā.

Cits psiholoģiska rakstura moments, kas grāmatas gaitā tiek apspēlēts vairāk saistīts ar Amēlijas kolēģi, grāmatā kā otrā vai pat trešā plāna tēlu, kura acupriekšā nogalina liecinieku. Vienā brīdī persona dzīva ar tevi sarunājas, pēc mirkļa un klusinātiem šāvieniem šis cilvēks ir miris, un kādu psiholoģisko traumu, slodzi tas izdara uz detektīvu. Bet kurš nevis saprot, ka vajadzētu ieturēt pauzi, meklēt teiksim psihologa palīdzību, kā ‘’īsts vīrietis’’ izcieš psiholoģisko traumu praksē un tā teikt ieskatās bailēm acīs, lai tās pārvarētu

***

#7 – The Cold Moon

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Autoram iepatikušies sērijveida slepkavas, jau trešā no septiņām sērijas grāmatām, kurā slepkava/ļaundaris ietilpst šajā kategorijā. Prasītos drusku lielāka izdoma, variācija pa tēmu vismaz.

Linkolnam jāizprot, slepkava kā izaicinājumu viņa ķērājiem pie upuriem noliek veclaicīgu retro tipa kabataspulksteni, izbauda varu pār upuriem, apmierina ziņkāri, cik ilgu laiku (sekundēs) prasa dzīvības izgaišana. Bet viss pamatā, kā daudzslāņains, līdz sīkumiem izstrādāts viltus māņu plāns, lai novestu izmeklētājus no pareizā ceļa un neļautu viņiem izjaukt nolīgtā slepkavas plānus. Atrisinājums šim galvenajam sižetam

Pirmā grāmata sērijā, kurā vienlaikus tiek risināti divi noziegumi. Amēlijai kļūstot par pilntiesīgu detektīvi, viņai tiek uzticēta pašai sava krimināllieta, pareizāk būtu teikt, ka viņa pati uz to raujas. Kā jau tas pienākas izdomātam romānam, tad izrādīsies, ka šai lietai ir gan komplicēta saistība ar Amēlijas tēva kā policista pagātni, gan otru Linkolna Raima pārziņā esošo slepkavību izmeklēšanu. Diemžēl paralēlā sižeta klātesamība, papildus žonglējamo objektu esamība un nepieciešamība uzturēt saspringtu ieinteresētību abos, izjauca vēlamo efektu kā vienā, tā otrā sižetā. Kaut arī nevar teikt, ka The Cold Moon izgāztos vai liktu vilties salīdzinoši ar iepriekšējām sērijas grāmatām, tad tomēr kritums kvalitātē pamanāms.

Komplimentus un uzslavas gan varētu izteikt par divu pagaidām vēl mazsvarīgu otrā plāna tēlu iepazīstināšanu. Amēlijas izmeklēšanā jauniņš policists, kuram vēl jāapgūst un no pieredzes jāiemācās, ko darīt un ko labāk ne, kad katram pieņemtajam lēmumam var būt paša, kāda kolēģa vai citas personas dzīvības cena. Bet Linkolna gadījjumā tā būtu interviju speciāliste Kathryn Dance, tāda kā psiholoģe un kinesikas eksperte, kuras tehnika ir tik profesionāla, ka pat Linkolnam nav vietas, kur iebilst, kad citkārt Linkolns, kurš paļaujas tikpat kā tikai uz taustāmiem pierādījumiem un, piemēram, liecinieku pienesumu uzskata par otršķirīgiem pierādījumiem,

Mazāks uzsvars uz Linkolna kā ratiņkrēslā esoša detektīva faktu, eksperimenti, speciāli izstrādāti vingrojumi vai kas cits par un ap Linkolna stāvokļa uzlabošanas centieniem ne tik fokusēts, kā iepriekš.

Tana French – In the Woods (Dublin Murder Squad #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad Dublinas piepilsētas mežā tiek atrasta nogalināta 12 gadīga meitenīte, detektīvam Rob Ryan nākas konfrontēt savas 20 gadus senas atmiņas, kad divi viņa tuvākie draugi tajos pašos mežos tika atrasti miruši un vienīgi viņam nez kādā veidā izdevies palikt dzīvam. Asiņu pilni apvai, zilumainas un noskrambātas ekstremitātes un traumatisko notikumu ietekmē zudusi un apzināti apspiestas atmiņas.

Slepkavību izmeklēšanas komanda nesen papildināta ar jaunu biedru, kas nemaz nenotiek tik regulāri, turklāt vēl ar sievieti, detektīvi Cassie Maddox, kas ir vēl retāka parādība pat stāsta tagadnes 2004.gadā. Stāsts norit no Raiena perspektīvas un jo tālāk stāstā tiek, jo vairāk brīžiem piezogas domas, ka Raiens varētu nebūt nemaz tik uzticams galvenais tēls, kas ietekmē viņa darbu un pārāda savu neglīto galvu profesionālajā sfērā, izmeklējot šo slepkavību.

Kā jau mazpilsētā, kurā viens otru pazīst, aizdomās turamo loks nav liels, ja vien nepieļauj iespēju, ka vainīgā persona oportūniski izmantojusi negaidītu iespēju un pēc tam pazudusi kaut kur savās ikdienas gaitās. Tādēļ viens fokusēts aizdomu kūļa stars tiek pavēsts ģimenes locekļu virzienā. Visvairāk vispirms jau tēva virzienā, ņemot vērā nogalinātas meitenes ķermenim nodarīto, tomēr neizslēdzot pilnībā no aizdomās turamajiem gandrīz pilngadīgu vecāko māsu. Nav viegli izlavierēt starp visiem, lai beigu beigās nonāktu pie pareizā slēdziena.

Ja pareizi atceros dzirdēto par Dublin Murder Squad sēriju kā tādu, tad katra grāmata ir no cita slepkavību izmeklēšanas komandas locekļa, dodot iespēju gan variēt interesāk ar galvenā slepkavības sižeta niansēm, gan par komandas savstarpējām attiecībām un kā katrs uztver kā tagad notiekošo, gan pagātnes notikumus, ja uz tiem tiks veikta kāda atsauce. Ja vēl In the Woods skaitās kā debijas romāns, tad vispār cepuri nost. Ja būtu jāizsaka kāda lielāka negatīva kritika, tad tas būtu attiecībā uz Raiena pagātnes stāsta sižetu, kas līdz galam, kurš tad vainīgs draugu slepkavībās, tā arī netiek atklāts.

Lincoln Rhyme #2-4

#2 – The Coffin Dancer

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc pusotra gada pauzes pēc pirmās sērijas grāmatas The Bone Collector noklausīšanās, atgriežos pie detektīva, kuram pat nevajag piecelties no (ratiņ-)krēsla, lai kopā ar pārinieci Amelia Sachs un citiem kolēģiem spētu notvert algotu slepkavu.

Pieļauju, ka galvenais iemesls lielajai starpībai starp pirmo un šo sērijas turpinājumu meklējams lielajā izvēles klāstā, kas pieejams, ne tajā, ka būtu palicis kāds izteikti negatīvs iespaids. Ja var spriest pēc The Coffin Dancer, kas interesanti pilnībā koncentrējas uz algotā slepkavas notveršanu, kurš sevi tā arī dēvē par ‘’Zārka Dejotāju’’, tad iespaids ir tieši pretējs. Labs sižets un vēl labāki mānekļi, lai novērstu lasītāja aizdomas no patiesā vaininieka, kas gan tiek panākts vairāk aiz tā, ka tiek dots ieskats no ļaundara perspektīvas, kurš dzird balsis, kurš nemaz nav īstais Coffin Dancer.

Lincoln Rhyme dedukcijas spējas ir Šerloka Holmsa līmenī, kurām tādām arī jābūt, lai biežāk neesot notikumu epicentrā un vien saņemot ziņas savā dažado saziņas tehnoloģiju aprīkotajā ratiņkrēslā, varētu ar prātu pārspēt kolēģus uz vietas, to skaitā viņa protežē Amēliju, kurai pašai ir diezgan laba galva uz pleciem.

Lai gan īsti godīgi tas nav, ka skatpunkts, kurš tiek dots no viena ļaundara ar lieliski psiholoģiski savērptu motivāciju būt slepkavam, kuram kaut kas prātiņā vienkārši beidzot sagājis paīstam uz īso, nemaz nav grāmatas nosaukuma titula īpašnieks, tad atrisinājums un īstā vainīgā loģiskums bija gana labi attēlots, lai neradītu vilšanās sajūtu par sabojātu noslēgumu, kad vainīgais izvilkts teju no gaisa. Tā teikt izbaudīt var gan ceļu no sākuma līdz beigām, gan atrisinājuma gandarījumu, ko nesabojā arīdzan slepkavību pasūtītāja identitātes atklāšana.

***

#3 – The Empty Chair

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Fons un iegansts galveno varoņu iesaistei kriminālizmeklēšanā ārpus Ņujorkas štata – Linkolna došanās uz klīniku, lai tur viņam veiktu eksperimentāla rakstura operāciju ar cerību uzlabot viņa pašreizējo stāvokli.

Par Linkolna atrašanos tuvumā padzird Ziemeļkarolīnas mazpilsētas Tanner’s Corner policija, kurai sīka huligānisma vai cita viegla rakstura noziegumu, nekārtību vietā, jāmēģina tikt galā ar slepkavību un nolaupīšanu. Nav gluži tā, ka viņiem nebūtu zināms galvenais aizdomās turamais, kura pirkstu nospiedumi atrasti uz slepkavības ieroča, bet mazās pieredzes dēļ viņi lūdz Linkolna un viņa pāriniecesAmēlijas Saksas palīdzību.

Abiem, ierodoties mazpilsētā un konkrēti nozeiguma vietā, jāsaskaras ar nekompetenci pierādījumu ievākšanas jautājumā no vietējo puses, kura kritiku uztver, kā uzbrukumu. Pieredzes trūkums pat neder kā attaisnojums, ja pastāv risks, ka tāpēc vainīgais varētu palikt sveikā pateicoties advokāta centieniem pēcāk tiesas zālē.

Grāmatas premisē minētais viedokļu konflikts par to vai 16 gadus veicais Insect Boy (viņa aizraušanās dēļ)iesauku ieguvušais Grants tik tiešām ir vainīgs slepkavībā vai vienkārši atradies neīstajā vietā, neīstajā laikā starp Amēliju un Linkolnu noris tik salīdzinoši vēlu, ka biju gatavs pēc grāmatas nopelt premises anonīmo autoru, bet grāmatas autora Jeffrey Deaver nopelni ir gana labi, lai to varētu viegli aizmirst.

Sižeta gaita lieliski ilustrē situāciju, kurā par likumsargiem kļuvuši indivīdi, kuri citkārt būdu viegli sodāmi noziedznieki. Personas, kurām amata vara pār citiem ļauj arīdzan sajusties pārākiem, vienlīdzīgākiem un labākiem. Dažs labs tēls no minētās kategorijas ir tiešām labi izdevies, lai neizteiktos citādāk.

Vienīgā izteiktā kritika, kas uzreiz nāk prātā  ir par grāmatas noslēgumu, kas no lielām nepatikšanām pēdējā brīdī ātri un ērti izpestī vienu no sērijas galvenajiem varoņiem. Pretējais variants būtu pārsteidzošāks un interesantāks attiecībā uz sērijas turpinājumiem.

***

#4 – The Stone Monkey

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lielā mērā vienlīdz nozīmīgs The Stone Monkey aspekts, kā ļaundara notveršana, šajā Lincoln Rhyme sērijas grāmatā ir amerikāņu un ķīniešu kultūru atšķirību parādīšana, salīdzinoši lielus fragmentus un pat nodaļas veltot jauno (nelegālo) imigrantu pieredzei un kultūras šokam jaunajā sapņu zemē.

Negaidīta draudzība starp Linkolnu un detektīvu Sonny Li no Ķīnas, kurš izlikās par vienu no imigrantiem uz cilvēku pārvadātāja, tirgoņa u.c. tipa noziedznieka iesauktu par Ghost, jo neviens šo līdz šim nav spējis notvert. Sacīkste par desmit izdzīvojušo imigrantu dzīvībām starp Spoku un Linkolnu un arīdzan Amēliju. Vien vēlāk atklājot, ka visi bēgļi ir Ķīnas disidenti un Spoka centieni visus nogalināt varētu būt kas vairāk, kā traucējošu liecinieku novākšana no ceļa.

Paralēli konkrētās grāmatas sižetam no galveno varoņu Linkolna un Amēlijas dzīves un abu savstarpējām romantiskajām attiecībām, kuras nevienā mirklī neaizzēno galveno sižetu – 1)Tikpat negaidīti romāna gaitā seko Linkolna atteikšanās no eksperimentālās operācijas, kuru The Empy Chair grāmatas notikumu dēļ nācās atlikt. Mācības gūšana no Ķīnas kolēģa, kurš pamudina Linkolnu paskatīties uz savu fizsiko stāvokli no citas, pozitīvākas puses. It īpaši attiecībā uz profesionālo karjeru, kurā noziegumus Linkolns pamatā atrisina ar prāta un dedukcijas spēju palīdzību, protams, arīdzan kolēģu darbs. Tomēr, kas varētu krasi izmainīties, ja tiktu atmodinātas citas maņas.

2) Amēlijas vēlme pēc bērna, kas iepriekšējā sērijas grāmatā tika vien ieskicēta un šajā grāmatā papildināta. Pagaidām nekas neliecina, ka šis jautājums varētu kļūt par strīda objektu starp Amēliju un Linkolnu un kalpot par galveno iemeslu, lai abi pašķirtos, bet kas zina.

Liels mīnuss – izmeklēšanai sensitīvas informācijas atklāšana civilpersonām, kas, protams, galu galā neprasa neveiksmīgas un izgāztas izmeklēšanas cenu, par cik šis ir izdomāts romāns, bet noteikti kas tāds, kas reālajā dzīvē prasītu viņas amatu.

Grāmata publicēta 2002.gadā, kad ASV kā sapņu zemes leģenda vēl bija dzīva, bet personīgi zuda pēc 2016.gada prezidenta vēlēšanām.