Iepalicēji #22

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

**

1198250

Free to Trade (Power and Money #1) by Michael Ridpath

Pēc augstākās personīgās virsotnes sporta karjerā (3.vieta olimispkajā 800m finālskrējienā) Paul Murray, apzinoties, ka diez vai spēs savu sasniegumu pārtrumpot un ar nelielu žēlabu piedevu, jo apraksta sasniegumu ar otrā zaudētāja sajūtām, izvēlas kādam citam tikpat adrenalīnu uzdzenošai nodarbei – tirgošanās ar obligācijām.

Free to Trade iesākas, kad Pols jaunajā amatā ir pavadījis vien dažus mēnešus un darbošanās ar summām, kas mērāmas simtos tūkstošos un pat miljonos, vēl nav kļuvusi par kaut ko neikdienišķu, bet labs instikts un apņemšanās ne vien strādāt, lai ilgtermiņā gūtu peļņu, bet kļūtu par vienu no labākajiem, dod pirmos augļus, kad Pols neseko bez apdomas līdzi citām aitām. Bet, kad viņš nejauši atklāj, ka viņa firma iespējams ir tikusi apkrāpta vismaz 20miljonu apmērā un ka dažs labs cits, kurš to uzzodis vēl pirms viņa, vairs nav starp dzīvajiem, Pola darbadienas uzņem stipri vien straujāku un trauksmaināku gaitu. Tā vien šķiet Pola mazā pieredze vai tieši drosme, plus labie nodomi izcelties priekšnieka acīs, ka viņš pamanījis tāda mēroga kļūdu, mudina viņu rakt dziļāk un censties vērst situāciju par labu. Uz spēles cenas likti ne tikai milzu līdzekļi, ja runa ir par vidusmēra cilvēku, bet arī reputācija, lai esošie un potenciālie klienti nenovērstos.

Ātri vien Pols attopas pāri savai kompetencei, kad viņa kolēģi pēc abu kopīgām vakariņām nākošajā rītā atrod noslīkušu Temzā, bet pašam Polam sāk piekasīties kā parastā, tā finanšu policija. Gan Pols, gan lasītājs saprot, ka viņš acīmredzot kādam par nepatiku ir pietuvojies pārāk tuvu patiesībai, lai atstātu viņu bez ievērības.

Free to Trade ir labs un interesi noturošs finanšu pasaules trilleris, kur ikdienā operē pat miljardos mērāmās summās. Nav vajadzības pat ieskatīties grāmatas izdošanas gadā, lai nojaustu, ka tā sarakstīta laikā, kad internets vēl ir pašos pirmsākumos un kad stereotipiska tirgošanās aina, piemēram, Volstrītā vēl sastāda vairāk par dažiem procentiem no reālās kopainas. Reizēm gan galvenais varonis var likt neizpratnē un skaļā balsī likt jautāt ‘’kāpēc?!’’ un rīkoties drusku muļķīgi/kaitinoši, bet vispārējais sižets un mistērija ir gana laba, ar pieņemamu atrisinājumu, kuru nenomāc pārlieku sausa iekrišana ekonomikas pasaules sīkumos.

***

479561

The Neutronium Alchemist (Night’s Dawn #2) by Peter F. Hamilton

The Neutronium Alchemist premise, kurā mirušo dvēseles mūk no aizsaules tukšās un garlaicīgās pasaules un pārņem savā varā dzīvo ķermeņus, kā tāda personīgi jau sāk ar negatīvu handikapu, jo neticu dvēselēm (protams, autors tās piedēvē tikai cilvēkiem) vai kam citam paranormālam, un diemžēl arī Hamiltona sniegums nav tik labs, lai ļautos šai izdomātajai realitātei. Plus vēl visa tā sakāpinātā reliğiozitāte līdz galam piebeidza gandrīz visu baudāmību.

Aizrautību un līdzjušanu varoņi nespēja izraisīt. Kā labie, tā ļaunie (dvēseles no aizkapa pasaules) neizceļas ar izkoptu dziļu daudzpusību, bet drīzāk ar dažu iezīmju pārlieku lielu izcelšanu pietuvojas karikatūrai, kā Apsēsto līderis Als Kapone no 20.gs., kurš arī kalpo kā piemērs, ka no aizkapa atgriežas vien stāsta sižetam izdevīgas dvēseles.

Gribētos atzīmēt vienu no mīnusiem/kļūdām, kuras iekrīt acīs īpaši zinātniskās fantastikas grāmatās, kur darbība notiek salīdzinoši tālā nākotnē, ka nekad nav paticis populāru un sabiedrībā plaši atpazīstamu cilvēku piesaukšana teiksim sešus gadsimtus tālā nākotnē, ja tai pat laikā netrūkst dučiem tādu personību kaut no 19. un 20.gadsimta, kurus šodien spētu atcerēties vien retais, ja vispār, kuri savā laikā baudījuši lielu slavu.

Pirmo triloğijas grāmatu, kura nav atmiņā palikusi ar pozitīvu iespaidu un kuru centos izbaudīt audioformātā 2016.gada decembrī, pieļāvu varbūtību, ka stāsts nav pats piemērotākais tam formātam. Par sarūgtinājumu man nekas pozitīvāks nebija arī lasot sērijas turpinājumu, cerams, kas mainīsies, ja starp otro un trešo nebūs tikpat liela pauze, jo vienā no atsauksmēm Goodreads minēts iespaids par triloģiju kā vienotu grāmatu.

Steve Perry – Net Force (Tom Clancy’s Net Force #1)

2331866

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Net Force, nesen izveidots amerikāņu specdienests, kas kaut gan vēl atrodas lielāku brāļu kā CIP paspārnē, uzrauga likumu virtuālajā pasaulē, kura šajā autora Steve Perry iztēlotajā nākotnes 2010.gadā (grāmata publicēta 1998.gadā) ir krietni attīstītākā un vispatverošāka un tādejādi sekas ļaunprātīgai darbībai uz ārpasauli ir ņemamas vērā pilnā nopietnībā.

Protams, kā jau tas gadās, tad vienlaikus grāmatā sastopamajai tehnoloģiskajai nākotnei ir atrodamas līdzības šīsdienas realitātē sastopamo, bet tikpat lielos apmēros un pat vairāk ir aprakstīts, kas tāds, ko diezin vai ir vērts sapņot piedzīvot tik drīz, kur nu vēl pirms desmit gadiem. Acīmredzami optimisms par jaunu tehnoloģiju attīstīšanās ātrumu ir bijis pārlieku liels, tomēr kas zin, varbūt kovida krīze būs kā grūdiens kādai ar internetu un virtuālo realitāti saistītam jauninājumam vai izgudrojumam.

Net Force Virtuālās Realitāte (VR) un ‘’sērfošana’’ internetā ir cieši saistīta viena ar otru, šeit tā ir gluži kā otra Zeme, kur katrs savu laiku var pavadīt kādā lokācijā un atmosfērā pašam tīk. Vari ceļot ar jebkādu transporta veidu gribas, vienalga uz ūdens, zemes vai gaisā, ja vien rocība to atļauj. Vien satiekoties ar kādu virtuāli vienam jāpielāgojas tai videi, kuru redz otrs, lai nesanāk negribēts error. Vienīgi rodas jautājums, kādēļ gan šajā virtuālajā realitātē viss tik ļoti atkarājas no ierastās fiziskās realitātes likumiem un programmētāju talants attiecībā uz jauniem variantiem izpaužas brīžos, kad sižetiski tas ir izdevīgi.

Pēc būtības Net Force ir vidusmēra spraiga sižeta trilleris, gribētos teikt, ka pat drusku zem vidējā līmeņa kvalitātes, kas izpilda sava žanra minimumu un atķeksē vajadzīgās ailītes, bet galā nav tapis rezultāts, kas spētu paveikt ko vairāk. Ļaundari ir slikti un likumsargi ir tikpat nepārprotami labi, dzīve Net Force sērijas pirmajā grāmatā ir melnā un baltā krāsā. Proza nebūt nav nebaudāma, bet arī nerada ievērības cienīgus momentus vai dialogus, kuri izceltos.

Linwood Barclay – Elevator Pitch

46066507

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HQ

Manas pārdomas

Negadījums pirmdienas rītā vienā no Ņujorkas debesskrāpjiem liftam nekontrolēti nokrītot no augšējiem stāviem līdz pašam pagrabam ir šoks visai pilsētai. Negadījums uzreiz nākamajā rītā, kad krievu zinātniece izkļūst no starp stāviem iestrēguša lifta, bet savā stulbumā liecas atpakaļ pēc somiņas un rezultātā zaudē galvu uz pleciem jau izraisa aizdomas dažos. Bet trešais ‘’negadījums’’ trijās dienās izraisa paniku visā pilsētā, īpaši, kad mērs Richard Headley izskatās nekontrolējam situāciju un savās lēmumos, kā slēgt visus liftus līdz tie ir pārbaudīti, izraisa vēl lielāku haosu.

Vai pie vainas ir ārējs drauds kā ISIS vai kāda cita teroristu grupa? Vai liftu sabotāžu var saistīt ar iekšēju aktīvistu grupu Flyovers, kuras ideju atbalstītāji ir uzņēmušies atbildību par vairāku bumbu uzspridzināšanu piekrastes pilsētās, protestējot pret rietumu un austrumu lielo piekrastes pilsētu eliti un iekšzemes ASV vienkāršo iedzīvotāju atstāšanu novārtā? Vai arī izskaidrojums tomēr nav tik komplicēts un kāds vienkārši grib sagraut mēra Ričarda politisko karjeru, jo tas nav noslēpums, ka nākotnes mērķi ir visai augsti, neizslēdzot sapņus kļūt par prezidentu.

Paralēli galvenajam sižetam par un ap liftiem, Elevator Pitch aizsāk slepkavības izmeklēšanu detektīvu Bourque un Delgado vadībā. Būtu jābūt diezgan naivam vai žanrā maz lasījušam, lai negaidītu, ka šī slepkavība un liftu traģēdijas būs kādā veidā saistītas, kas tikai apstiprināts, kad noskaidrojas nogalinātā identitāte un viņa profesija liftu mehāniķis.

Grāmatas apraksts tā noslēgumā sola, ka pēc grāmatas izlasīšanas, bailes no iekāpšanas liftā būs līdzvērtīgas Psycho un Jaws ietekmei uz dušām un haizivīm, bet, diemžēl, man tur lielākus nopelnus vairāk gribētos piedēvēt filmām, un kas zin varbūt, ja Elevator Pitch arī tiek ekranizēts, tad realitāte, kurā tai ir līdzvērtīgi panākumi, nav nekas neiespējams.

Grāmatas spēks ir arī tās tēlos un viņu personībās, cilvēciskajās problēmās, kuras labi tiek izvērstas vienas grāmatas ietvaros. Gandrīz vai žēl, ka Elevator Pitch ir vienpatis nevis jau ierasti daļa no sērijas, kur gan vairāk turpinājuma potenciāls saskatāms tieši detektīvos, ne kādā citā tēlā. Autors pieprot savu amatu un ar vairākiem skatpunktiem, kuri lēkā no viena uz otru, un vairākiem mānekļiem par ļaundaru identitāti, notur interesi līdz pašām beigām.

Steve Berry – The Lost Order (Cotton Malone #12)

29939076

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: St. Martin’s Press

Manas pārdomas

Kārtējo reizi Malonu no rāmās grāmatnīcas īpašnieka ikdienas izrauj neliels, ātrs uzdevums, lūgums izpalīdzēt šoreiz nāk no Smitshonian institūta puses, kas vienā rāvienā pārvēršas par vēlvienu trillera cienīgu piedzīvojumu ar nāvīgi tuvām briesmām.

Iekš The Lost Order darbību ņem visi iepazītie Malona draugi un sabiedroti, gan draudzene Cassiopeia, gan Magellan Billet aģentūras vadītāja Stephanie Nelle un nesen atvaļinājies bijušais ASV prezidents Danny Danniels, kurš vairs nespēj izturēt nespēj izturēt atrašanos ārpus turbulentajiem politiskajiem ūdeņiem un tās pas pasaules dinamisko ikdienu. Grāmatas sākumā četrone vēl nenojauš, ka viņi visi reizē tiks ierauti spraigā cīņā par valsts un pasaules nākotni, bet Denija gadījumā par ideālu, bet bēdīgu, ieganstu kļūst negaidīt drauga un senatora nāve šķietamā negadījumā. Tomēr par skādi ļaundariem, Denijs nav nekāds amatieris vai iesācējs, un sajūt, ka ir nepieciešams parakt dziļāk.

Tā vien šķeit Steve Berry katrā Cotton Malone romānā spēj atrast kādu biedrību, organizāciju, kura atmostas no pagātnes miega, lai paceltu savu neglīto galvu no aizmirstiem arhīviem un censtos izmantot savu slēpto, cietiem piemirsto speķu. The Lost Order gadījumā tie ir The Knights of the Golden Circle, kuri ASV pilsoņu kara laikā atbalstīja konfederātu pusi. Jūtot zaudējuma nenovēršamo pusi, mūsdienās miljardos vērtas bagātības tika paslēptas tik ideāli, ka pat stāsta tagadnē vien ‘’sīkumus un grašus’’ ik pa brīdim kāds atrod. Kaut arī biedrības zelta laiks jau sen ir tālā pagātnē, tad tās biedri joprojām lolo ieviest izmaiņas ASV konstitūcijā un pārvaldes sistēmā, kur par tās aizsargiem atkal kļūst Malons & Co. Interesanti kā ne uz mirkli sižetā neuzpeld iepriekšējā 14th Colony apspriestās problēmas. Laikam būs raiti un gludi tās atrisinājušas…

Tā arī aizrit The Lost Order sižets, kur paralēli politiskajai vētrai Malonam un viņa draugiem jāspēkojas ar noslēpto konfederātu zelta medniekiem, kuri ir gatavi aizlaist aizsaulē visus to ceļā stāvošos šķeršļus, lai padarītu sevi stāvus bagātus!

Shari Lapena – An Unwanted Guest

37920735._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

‘’We can’t choose the strangers we meet. Usually we can avoid the people who makes nervous, make us afraid. Until we find ourselves in a situation we can’t escape. Trapped.’’

Tieši tā notiek ar duci svešinieku, kuri ierodas nomaļā kalnu viesnīcā ar dažādiem nodomiem, galvenokārt atpūsties un izbaudīt sievas, līgavas vai vienkārši draudzenes klātbūtni prom no ikdienas jezgas, bet, kā ne kuriem citiem viņiem palaimējas ierasties viesnīcā stipras sniega vētras priekšvakarā.

Varoņi ir dažādi un viens otram nelīdzinās. Ilgi precēts pāris, kuru laulība ir uz izjukšanas robežas; saderinājies pāris, kur ārkārtīgi pievilcīga sieviete ieprecas naudā; krimināltiesību advokāts, kurš pirms vairākiem gadiem ticis apsūdzēts sievas slepkavībā, bet pierādījumu trūkumu dēļ palaists brīvībā un vainīgais vēl joprojām nav noķerts; mazpazīstama rakstniece, kas pēc ilgiem spoku rakstīšanas gadiem citu autoru vārdā beidzot cer sarakstīt savu dižpārdokli; divas draudzenes, žurnālistes, no kurām viena cieš no PTSD pēc vairākiem gadiem strādājot Afganistānā un Irākā; kā arī pāris, kas vienkārši draudzējas un vēl nav ne precējies, ne saderinājies. Kā arī, protams, viesnīcas personāls – kas šoreiz īpaša izņēmuma kārtā ir viesnīcas īpašnieks un labs pavārs un viņa dēls (neslikts bārmenis).

Kad vētras dēļ pazūd elektrība un sapūstais sniegs un ledus neļauj tikt atpakaļ uz tuvāko pilsētu līdz ceļi netiks iztīrīti, neviens vēl nesāk satraukties. Viesu ir tik maz, ka pie krakšķoša kamīna visi sapazīstas un varbūt pastāsta šo to par sevi, ja ir tāda vēlme, bet, kā jau visiem, tad arī šajā cilvēku grupā katram ir savs dārgs noslēpums. Kādām pat tik svarīgs, ka cita dzīvība nebūtu par dārgu, lai to censtos nosargāt!

Sestdienas agrs rīts sākas ar spalgu kliedzienu un šausminošu atradumu pirmā stāva kāpņu pakājē, pie kurām pēc šķietama kritiena beigta guļ viena no viesnīcas viesēm. Situācija gan pārējiem, gan viesnīcas īpašniekiem nav nekāda patīkamā, bet vēl nekāda panika nesākas – acīmredzams negadījums. Bet pēc otrā upura, kuras nāve šoreiz nepavisam neizskatās pēc negadījuma pārvērš puslīdz mierīgo noskaņojumu stipri vien trauksmainākā. Īpaši bezpalīdzīgu situāciju rada telefona sakaru pārtrūkums līdz ar elektrību vētras dēļ un interneta neesamība tik nomaļā viesnīca, kuras īpašnieks lepojas ar saglabāto veco dizainu un pat piesaistīja atpūtniekus, kuru nevēlējās tā tikt iztraucēti.

Pat ja nav lasīts daudz mistēriju, tad tik un tā nebūs grūti atpazīt An Unwanted Guest, kā klasisku ‘’Kurš vainīgs?’’/Who dunnit mistēriju. Nedaudz varbūt varētu piekasīties, ka visi viesi ierodas piektdienas vakarā un nav pilnīgi neviens viesnīcas iemītnieks, kurš būtu ieradies jau teiksim nedēļas sākumā, lai paliktu arī uz nedēļas nogali, bet tas būtu tāds nebūtisks sīkums. Kopumā ļoti interesants un aizraujošs krimiķis!

David Baldacci – Split Second (Sean King & Michelle Maxwell #1)

204276._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms astoņiem gadiem slepenā dienesta aģenta Sean King uzmanība tika novērsta uz vien dažām kritiskām sekundēm, bet ar to pietika, lai kāds pietuvotos no pūļa un viņa sargātais ASV prezidenta vēlēšanu kandidāts tiktu veiksmīgi nošauts. Visiem uzreiz bija labi zināms kā slepkava (ar to saprast, ka diži neviens neizmeklēja, vai darbojās viens vai nē), tā arī grēkāzis, uz kuru novelt lielāko vainas smagumu.

Grāmatas tagadnē (2004.gads) uzlecošā zvaigzne slepenajā dienestā Michelle Maxwell ar jau savas mazās vienības vadītājas posteni ir noteicēja par cita prezidenta vēlēšanu kandidāta drošību, kurš tāpat kā pagātnē nogalinātajam nepieder pie demokrātiem vai republikāņiem un līdz ar to nav izredžu tikt ievēlētam. Kandidāti nereti nenovērtē viņu drošības nodrošināšanai nepieciešamo darba svarīgumu un nopietnumu, paziņojumu par grafika izmaiņām tiek doti nepieklājīgi pēkšņi/vēlu vai pat apzināti izvēlas ignorēt kādu norādi, piemēram, grib, lai viņus telpā ar kādu atstāj vienus, kas, protams, Maksvelas apsargājamā gadījumā nav nekas unikāls, bet ‘’jopcik!’’ tieši Maksvelai visa servisa vēsturē jākļūst par precedentu, kuras kandidātu nolaupa, kamēr aģenti ievērojot lūgumu ir aiz durvīm.

Split Second kā klasiskam trillerim nav ne vainas un izklaide garantēta, bet, kad pavisam nesen ir lasīta autora nesenāk izdota grāmata, tad var just izaugsmi tajā aspketā, kas ir vien apsveicami. Neapgalvošu, ka citās nesen lasītās Baldači grāmatās, piem. no Amos Decker sērijas, sižeta premises ir vairāk ticamas, tomēr iekš Split Second tēlu izteikumi liecina, ka viņi apzinās, ka viņi atrodas izdomātā grāmatā. Māc šaubas, vai personas, kuras reāli strādā attiecīgajā darba sfērā, izvēlētos tādas frāzes, ja vien nav fani līdzīgām filmām.

To sakot, stāsta kvalitāte tik un tā ļauj izbaudīt Maksvelas un Kinga apvienotos spēkus darbībā, lai pašrocīgās izmeklēšanas ceļā mēģinātu attaisnot savu aptraipīto godu un vārdu. Ja jau citiem ir gatavs spriedums no malas, tad atliek vien pašu spēkiem ko darīt lietas labā!

Bob Mayer – Bodyguard of Lies (The Cellar #1)

360943

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Forge

Manas pārdomas

Kad izbijušu slepena biroja/organizācijas Cellar operatīvo darbinieku Gant mūžībā aizsauc zaudēta cīņa ar vēzi, viņš sūta dzīvesbiedri Neeley sava veida bagātību medībās, lai beigās visu kopā savācot, mutvārdu vienošanās starp Cellar un viņu turpinātu attiekties un aizsargāt arī viņu. Tomēr ne visi ir tk mierīgi un saprotoši, un labprātāk redzētu lieki pasaulē kaut kaur noslēptos kritiski bīstamos pierādījumus esam iznīcinātus. Īpaši, ja runa vēl iet par ambiciozu politiķa karjeru.

Ganta nāve ievieš galvu reibinošas izmaiņas ne tikai Nīlijas dzīvē. Ja vēl Nīlija, pēdējos desmit gadus dzīvojot kopā ar Gantu, ir varējusi apgūt Ganta sniegtās profesionālās iemaņas, tad to nebūt nevarētu teikt par Hannu, kuras mājsaimnieces dzīve apgriežas kājām gaisā, pēc tam kad vienā jaukā rītā vīrs dodas uz golfa laukumu un vairs neatgriežas. Cik ticama vēlāk ir viņas pārvēršanās no psiholoģisha grausta ar alkohola problēmām par tādu, kura spēj tikt galā ar gadiem ilgi trenētiem pretiniekiem atkal un atkal (kas attiektos arī uz jauno draudzeni Nīliju) vai, piemēram, pirmo reizi slēpojot izskatīties kā profesionālei vai bez dižas pieredzes spēt uzrābties stāvā klintī, jau ir cita runa.

No Bodyguard of Lies nevajadzētu sagaidīt neko vairāk, kā no vienkārša ierindas spriedzes trillera. Vēl jo vairāk gribētos piebilst, ka nebeidzamie labvēlīgie notikumu pavērsienu un šķietami nebeidzamā profesionālā nekompetence no pretinieku puses vairāk velk uz grāmatu, kas izteikti ir mērķējusi kļūt par filmu.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis, kam daļēji varu piekrist. 😊

Brad Meltzer – The Escape Artist (Audio book)

31933276

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hachette Audio

Manas pārdomas

Uz militārās bāzes apbedīšanas darbinieka Jim “Zig” Zigarowski galda, lai tiktu sagatavots apbedīšanai ar vaļēju zārku, ir nonācis kārtējās mirstīgās atliekas. Pēc meitas nāves ir pagājuši jau vairāki gadi, bet atmiņas tādēļ nav kļuvušas mazāk sāpīgas, un tā vien šķiet Džims jeb Zigijs jūtas komfortablāk mirušo sabiedrībā nekā ar dzīvajiem.

Šoreiz mirušās nāves izraisītājs ir bijis pavisam skaidrs – lidmašīnas avārija tikko pēc pacelšanās. Visu darba kolēģi Džimu pazīst kā izteiktu darbaholiķi ar talantu uz detaļām un zina, ka tieši viņam var uzticēt pašus sarežģītākos gadījumus, bet tagad Džims pieteicās pats, lai strādātu pie avārijas upuriem, jo konkrēto mirušo viņš pazīst personīgi. Vienīgi pievēršoties sīkumiem Džims vairs neatrod tās rētas, kuras viņš simtprocentīgi zin, ka tādām tur jābūt, pat plastiskā operācija būtu atstājusi kādas rētas. Acīmredzami kāds būs pieļāvis kļūdu mirstīgo atlieku identifikācijā.

Attiecīgā avarējusī lidmašīna nebija nekāda parastā komerclidmašīna, bet gan pacēlās tā no militārās bāzes Aļaskā ar septiņiem īpašiem pasažieriem, tai skaitā itkā arī Džimam pazīstamo Nola Brown. Ja izslēdz identifikācijas kļūdas iespējamību, tad atliek vien trakoti neiespējama doma, ka kāds stipri augstākstāvoša amata ieņemējs ir pielicis šajā savu pirkstu, kas būtu par signālu Džimam palikt savā vietā un vērst skatu citā virzienā. Turpināt darbu pie kāda cita ķermeņa un aizmirst domas par varbūtējām konspirācijām. Bet Nolas saistība ar Džima pagātni un it īpaši viņa mirušo meitu pārvelk svītru jebkādai racionālai domāšanai. Tādejādi no citiem garlaicīga un/vai atbaidoša darba apbedīšanas birojā Džimijs ielec baseina dziļajā galā līdz pat pašam dibenam un no vienas dzīvībai bīstamas situācijas attopas jau nākošajā.

Starp spraiga sižeta nodaļām ir papildinoši fragmenti par Nolas pagātni un grūtībām pie audžu tēva – skarbs dzērājs, kas no bērna sagaida vien bezierunu paklausību, atrašanos virtuvē un visādi citādi savas vietas apzināšanos. Un kā jau izdomātā stāstā tie nekalpo vienkārši tēla iepazīstināšanai un līdzjūtības radīšanai pret viņu, bet līdz grāmatas beigām sasaistās ar kulminācijas brīdi.

Kopumā interesants mistērijas trilleris, kuru šobrīd no tā, kas lasīts un klausīts no šāda tipa žanra grāmatām, gribētos likt virs vidējā.

Paul Tremblay – The Cabin at the End of the World

38893065._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Titan books

Manas pārdomas

Adoptētas septiņgadīgas meitenītes Wen un viņas vecāku Ērika un Endrū atpūta nomaļā lauku mājiņā netālu no ezera tiek pēkšņi un brutāli iztraucēta uz neatgriešanos. Liktenīgajā rītā Vena spēlējas laukā un veic ‘’nopietnu’’ sienāžu pētījumu, kad viņai pienāk klāt Lenards (līderis). It kā meitene kaut kur prāta atmiņā dzird brīdinājumus no vecākiem, ka ar svešiniekiem spēlēties nevajadzētu, bet tas viss pazūd iniciālā Lenarda smaida un šarma priekšā par spīti viņa muskuļoti masīvajam apjomam. Dzirdami trauksmes zvani sāk atskanēt vien brīdī, kad no līkuma iznāk un parādās vēl trīs svešinieki ar īpatnējiem instrumentiem/ieročiem rokas, kad jau ir par vēlu.

Četrotnes vēstījums ir biedējoši vienkārš, bet vienlaikus arī n-jautājumu izraisošs – vienam no viņiem trim (Venai, Ērikai vai Endrū) jāupurē kādu brīvrātīgi, lai novērstu apokalipses un pasaules gala iestāšanos. Neviens viņus nepiespiedīs veikt izvēli, jo jābūt brīvprātīgai, bet atteikšanās rezultātā pasauli sāks pārņemt plūdi, epidēmijas, līdz debesis sāks krist uz zemes un iestāsies visaptveroša tumsa. Ja līdz uzbrukumam Ēriks un Endrū varēja priecāties, ka mobilo sakaru tīkla pārklājuma un interneta trūkums ļaus atpūsties un atslēgties no pārējās pasaules, tad tagad jaunās realitātes priekšā šis fakts kļūst par viņu lāstu.

Diemžēl viss aprobežojas ap ideju, ka četri viens otram nepazīstami cilvēki vienā jaukā dienā izlemj uzbrukt kādai ģimenei, jo redz tieši viņu upuris ļaus novērst pasaules galu. Ne vienā brīdi neseko sakarīgs izskaidrojumus šai rīcībai. Labākais pēdiņās, kas tiek piedāvāts ir vīzijas no Dieva un neapgāžama ticība no četrotnes indivīdu puses. Tāpat gribētos jautāt, pat ja tiktu izvēlēts upurēšanas ceļš un Ēriks, Endrū vai pat Vena nogalinātu kādu no savējiem, vai tas novērstu kādu no piedraudētajām katastrofām? Kā jau loģiski domājoši tēli gan Ēriks, gan Endrū nemetas ar galvu pa kaklu piekrist  Lenarda apgalvojumiem un grib kaut kādus pierādījumus tik absurdiem apgalvojumiem, un arī viņiem piedāvātie pierādījumi neiztur dižu kritiku.

Nevienā brīdī situācija, kas pavisam noteikti nav nekādā atpūtas pastaiga, neizrasīja šausmu žanram pieskaitāmas izjūtas, kas vēl izpelnītos teikumu no paša Stīvena Kinga uz grāmatas vāka. Kam arī nepalīdzēja autora prozas stils, brīžiem izteikti jūtamā liekvārdība, vien +/- 300lpp garā grāmatā, kā arī uzkrītoši biežie salīdzinājumi. Tā vien šķiet citādāk autors nemācētu izteikt savu domu, tēlu sajūtas un rīcību.