3 in 1: Grafiskās noveles/Manga

Windhaven by George R.R. Martin, Lisa Tuttle, Elsa Charretier

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Ūdens dominējoša pasaule, kuras cilvēku iemītnieki, zvaigžņu ceļotāju pēcnācēji, dzīvo uz lielākām un mazākām salām. Kuģu satiksme starp tām ir regulāra, bet ne pietiekami ātra efektīvai ziņu un resursu apmaiņai, tirdzniecībai, par ko rūpējas īpaša lidotāju grupa. Ar spārniem kā putniem tie ceļo starp salām izpildot neatsveramu ziņneša un kurjera funkciju, bet kopš pirmsākumiem sākotnēji kā tradīcija un vēlāk kā likums spārni tiek pārmantoti ģimenē vecākajam dēlam vai meitai, ja dēlu nav, neatkarīgi no šī mantinieka prasmēm vai citām profesionālām vēlmēm vai no tā, vai tēvs (parasti) vēl ir lidotspējīgs un neapdraud tādejādi ne sevi, ne spārnus.

Windhaven ir galvenā tēla un šīs pasaules leģendārās varones Maris dzīvesstāsts, kura ne bez grūtībām ar kāpumiem un  kritumiem maina iesīkstējošo tradīciju par labu jaunai sistēmai, kurā par lidotāju var kļūt jebkurš, arī pirms tam no “īstenu” lidotāju puses nicinātie ‘’zemes žurkas’’.

Windhaven ir grafiskajam noveles formātam adaptēts fantāzijas romāns, ko bieži vien varēja just ar strauju un saraustītu pārēju no viena notikuma uz nākošo. Lai cik labas nebūtu pašas ilustrācijas, nepameta sajūta, ka daudz kas prozas ziņā tiek atmests. Iespaids, aizverot grāmatas vāku, ne tas pozitīvākais, un secinājums, ka labāk būs izlasīt tīri paša Džordža R.R. Mārtina grāmatu.

Klasisks fantāzijas izaugsmes stāsts vien ar izņēmumu, ka stāsts neapstājas varoņa mīta rašanās zenītā pēc panākuma izcīnīšanas un lasītājs kļūst par liecinieku Maris tēlam līdz pat viņas sirmam vecumam un viņas sasniegtā mērķa iedzīvošanos pieņemtā realitē un tālāko attīstību arī pēc tā sasniegšanas.

***

Akira, Vol. 1 (Akira 6 Volumes #1) by Katsuhiro Otomo

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Manas pārdomas

Bija diezgan jāpameklē, lai grāmatas Goodreads lapā atrastu atsauksmi, kuras autors nav pirms tam skatījies uz šīs mangas bāzēto animi par Neo-Tokiju pēc Trešā pasaules kara, un arī tad vispirms atradu atsauksmi, kurā min, ka bez šīs animes noskatīšanās, pati manga lielu skaidrību no kopējā sižeta mikšļa neieviestu. Neesmu un neplānoju to skatīties, bet varu vienīgi piekrist

Sižeta centrā divi draugi jaunieši Tetsuo un Kaneda, baikeru bandu līderi, no kuriem vienam pēc negadījuma sāk parādīties superspējas. Draudzības saišu spēks, cik nu ciešas viņas ir bijušas ir jautājums, tiek pārbaudīts līdz to maksimālajai kapacitātei. Bet pats sižets īsti nekāds sakarīgais. It kā kaut kas notiek, ir nemitīga kustība, bet bez ticama pamatojuma vai pārdomātības, plus pārejas starp paneļiem no viena notikuma uz pavisam citu haotiska un grūti uztverama.

Zāles/kapsulas, lai mazinātu galvassāpes, kas rodas superspēju īpašniekam. Kāpēc valdības grupa un ģenerālis tā koncentrējas uz vienu vienīgu izzagtu kapsulu, ja pēc visas loģikas viņiem to nevajadzētu trūkt? Īpaši, ja viņu kontrolē ir citi līdzī subjekti.

Sprādziena epicentrs iekapsulēts dīvainā uzpariktē, angāra apvalkā ar uzrakstu uz durvīm AKIRA. Satraukums, ka kaut kas tur mostas, bet kas, netiek paskaidrots, un pēc krājuma izlasīšanas nerodas vēlēšanās sēriju turpināt.

***

Orange by Ichigo Takano

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Seven Seas Entertainment

Manas pārdomas

10 gadus pēc vidusskolas beigšanas, draugu grupa sanāk kopā, lai izraktu pašu izveidotu laika kapsulu ar lielākoties muļķīgām sev uzrakstītām vēstulēm. Viena īpaša vēstule no skolnieka Kakeru, kas klasei pievienojās tikai attiecīgajā gadā, uzjundī ne tikai sāpīgas atmiņas, bet atskatoties liek visu pārdomāt jaunā gaismā, jo, pēc vēstules spriežot, puiša negadījums ar velosipēdu un sadursmi ar auto visticamāk bijis ir nolūku.

Stāsta sākumā galvenā varone Naho saņem sev adresētu vēstuli no 10 gadus tālas nākotnes. Pirmā doma, kā jebkuram, protams, ir, ka kāds grib izspēlēt bezgaumīgu joku, bet ātri vien saprot, ka vēstule ir īsta, jo, to paredzot, vēstules sākumā iekļauti daži sīkumi, kas piepildās burts burtā. Naho varētu devēt par kautrīgu, klusu peli, kuru kāds tā varētu gribēt iznest cauri. Naho tik ļoti uztraucas par citu domām un viedokļiem, apšauba sevi nopietnu lēmumu brīžos, ka tādejādi visbiežāk izvēlas par labu bezdarbībai.

Glābšanas objekts jaunais klasesbiedrs Kakeru (16g). Jaunietis ar izteiktu noslieci uz depresiju.. Vēl pavisam mazs būdams stipri pārdzīvoja vecāku šķiršanos. Tagad mātes pašnāvība pirmajā skolas dienā jaunajā Kakeru nāk kā jauns un potenciāli iznīcinošs trieciens. Vēloties iejusties jaunajā klasē, Kakeru lauž solījumu mātei uzreiz bez kavēšanās doties mājās, kas pēc notikušā stipri gulstas uz jaunieša sirdsapziņu un tāpēc Kakeru vainu uzliek uz saviem pleciem. Arī vēlāk Kakeru visai līdzīgi Naho uz sava prieka rēķina nemitīgi uztraucas, ka tik nenodara pāri citiem, bet viņa gadījums ir vēl izteiktāks

Starp pārējiem tēliem ir raiba Naho un pēcāk arī Kakeru draugu kompānija, katrs ar savām īpatnībām un raksturu, bet visi kopā ir spēks un atbalsts viens otram, ka smagi brīži, kā mātes zaudējums nav jāpārcieš vienatnē. Neņemos spriest, cik labi vai slikti apspēlēts Kakeru depresijas jautājums , bet citādi jauks, viegli romantisks stāsts ar stipru morāli, kurā vēstules no nākotnes pamudina introverti vērstajai Naho būt drosmīgākai pat šķietami ikdienišķās situācijās

Dan Simmons – The Terror

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Divu Lielbritānijas karaliskās jūras flotes~ kuģu HMS Erebus un HMS Terror ekspedīcija ar mērķi atrast un izkuģot North-west ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu caur Ziemeļu Ledus okeānu. Viss šķietami sagatavots pēc labākās sirdsapziņas veiksmīgam iznākumam. Kuģi aprīkoti arkitskajiem apstākļiem kā neviens cits kuģis pirms tam, arī pārtikas krājumi iepirkti ar rezervi, papildus tam iegādāts krietns daudzums ogļu, lai varētu darbināt necilus tvaika dzinējus uz katra kuģa, kuri palīdzētu tikt uz priekšu cauri ledājiem. Vienīgais, ka dzinēji paši kā tādi nav tie jaudīgākie, kas pasaulē eksistē, ievietojot lielākus izmēru un tonnāžas dēļ būtu jāietaupa uz kaut ko citu.

Starta laiks 1845.gada rudens un sākums ir gana daudzsološs, bet ilgi tam tā nav lemts turpināties, abiem kuģiem iesalstot ’46/’47.gada ziemā. Turklāt vēl laikapstākļiem atklātā vietā, kurā kuģu apkalpei tie ir vēl skarbāki nekā citur kāda līča vai salas pasargātiem turpat netālu. No kā (iesalšanas) gan būtu bijis iespējams izvairīties, ja vairums personāžu ar ego, ambīcijām un sapņiem par ātru un veiksmīgu ekspedīciju ieklausītos mazākumā, kuriem muguras smadzenes un pieredze brīdina par potenciāliem un kārtīgiem sarežģījumiem, par varbūtējiem neraksturīgākiem un bargākiem laikapstākļiem. Kādi arī pienāk nākošajā ‘’vasarā’’, kura tā arī neļauj ledājiem pietiekoši atkust, nolemjot abus kuģus vēl vienai ledū ieskautai ziemai.

Ja vēl nepietiktu ar arktiskajiem apstākļiem 19.gs vidū bez šodienas (21.gs) ērtībām, tad autors savas grāmatas varoņiem piešķir papildus paranormāla rakstura grūtības. Divreiz lielāks, daudzkārt spēcīgāks un veiklāks par ledus lāci, Erebus un Terror kuģu eksistenci nolādējis kāds pārdabisks radījums, kura iespēju robežās ietilpst spējas nemanītam pagrābt kādu nelaimīgo sardzē uz nakti nostādītu jūrnieku. Nav grūti iedomāties, kā jau tā māņticīgos jūrniekus ietekmē šāds pavērsiens, kad tā vien šķiet viņus apsēdusi pati Nāve. Radījums ar prātu un viltību, izmanību; neuzbrūk akli vai pārtikas pēc.

No grāmatas varoņiem un kuģa apkalpes ir gan krietni tēli, kuri varbūt cīnās ar negatīvajām rakstura īpašībām un iekšējiem dēmoniem, bet izpildīs darbu pēc labākās sirdzapziņas un padomās arī par citu interesēm, bet netrūkst arī, maigi sakot, nepatīkami un nicināmi tēli (vairums no tiem mazizglītoti, ja vispār), kuri kopējai nolemtības sajūtai un drūmajiem notikumiem pieliek savu ne vienu vien darvas karoti klāt, kuriem sīks aizvainojums pārraug nesamērīgas cenas atriebībā.

Aizraujošs vēsturiskais romāns, kas rada vēlmi izlasīt, ja ne gluži dokumentālu non-fiction darbu tieši par šo ekspedīciju, tad noteikti kādu no grāmatplauktos esošajām ceļojumu grāmatām pirms modernā laikmeta ar GPS, pirms interneta un mobīlajiem.

Shari Lapena – An Unwanted Guest

37920735._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

‘’We can’t choose the strangers we meet. Usually we can avoid the people who makes nervous, make us afraid. Until we find ourselves in a situation we can’t escape. Trapped.’’

Tieši tā notiek ar duci svešinieku, kuri ierodas nomaļā kalnu viesnīcā ar dažādiem nodomiem, galvenokārt atpūsties un izbaudīt sievas, līgavas vai vienkārši draudzenes klātbūtni prom no ikdienas jezgas, bet, kā ne kuriem citiem viņiem palaimējas ierasties viesnīcā stipras sniega vētras priekšvakarā.

Varoņi ir dažādi un viens otram nelīdzinās. Ilgi precēts pāris, kuru laulība ir uz izjukšanas robežas; saderinājies pāris, kur ārkārtīgi pievilcīga sieviete ieprecas naudā; krimināltiesību advokāts, kurš pirms vairākiem gadiem ticis apsūdzēts sievas slepkavībā, bet pierādījumu trūkumu dēļ palaists brīvībā un vainīgais vēl joprojām nav noķerts; mazpazīstama rakstniece, kas pēc ilgiem spoku rakstīšanas gadiem citu autoru vārdā beidzot cer sarakstīt savu dižpārdokli; divas draudzenes, žurnālistes, no kurām viena cieš no PTSD pēc vairākiem gadiem strādājot Afganistānā un Irākā; kā arī pāris, kas vienkārši draudzējas un vēl nav ne precējies, ne saderinājies. Kā arī, protams, viesnīcas personāls – kas šoreiz īpaša izņēmuma kārtā ir viesnīcas īpašnieks un labs pavārs un viņa dēls (neslikts bārmenis).

Kad vētras dēļ pazūd elektrība un sapūstais sniegs un ledus neļauj tikt atpakaļ uz tuvāko pilsētu līdz ceļi netiks iztīrīti, neviens vēl nesāk satraukties. Viesu ir tik maz, ka pie krakšķoša kamīna visi sapazīstas un varbūt pastāsta šo to par sevi, ja ir tāda vēlme, bet, kā jau visiem, tad arī šajā cilvēku grupā katram ir savs dārgs noslēpums. Kādām pat tik svarīgs, ka cita dzīvība nebūtu par dārgu, lai to censtos nosargāt!

Sestdienas agrs rīts sākas ar spalgu kliedzienu un šausminošu atradumu pirmā stāva kāpņu pakājē, pie kurām pēc šķietama kritiena beigta guļ viena no viesnīcas viesēm. Situācija gan pārējiem, gan viesnīcas īpašniekiem nav nekāda patīkamā, bet vēl nekāda panika nesākas – acīmredzams negadījums. Bet pēc otrā upura, kuras nāve šoreiz nepavisam neizskatās pēc negadījuma pārvērš puslīdz mierīgo noskaņojumu stipri vien trauksmainākā. Īpaši bezpalīdzīgu situāciju rada telefona sakaru pārtrūkums līdz ar elektrību vētras dēļ un interneta neesamība tik nomaļā viesnīca, kuras īpašnieks lepojas ar saglabāto veco dizainu un pat piesaistīja atpūtniekus, kuru nevēlējās tā tikt iztraucēti.

Pat ja nav lasīts daudz mistēriju, tad tik un tā nebūs grūti atpazīt An Unwanted Guest, kā klasisku ‘’Kurš vainīgs?’’/Who dunnit mistēriju. Nedaudz varbūt varētu piekasīties, ka visi viesi ierodas piektdienas vakarā un nav pilnīgi neviens viesnīcas iemītnieks, kurš būtu ieradies jau teiksim nedēļas sākumā, lai paliktu arī uz nedēļas nogali, bet tas būtu tāds nebūtisks sīkums. Kopumā ļoti interesants un aizraujošs krimiķis!

Andy McNab – Crossfire (Nick Stone #10)

2800085

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Domājams, ja sērijā esi ticis jau līdz desmitajai grāmatai, tad visticamāk neradīsies situācija ar nepamatotām gaidām attiecībā uz to, ko sniegs grāmata, pretstatā tās saturam.

Jābrīdina gan, ka Crossfire no pagaidām lasītājām sērijā ir tas retais izņēmums, ar kuru nevarētu sākt intereses pēc un tikai pēc tam sameklēt pirmās, ja ir patikusi. Protams, tajā daļu vainas pamatoti būtu jāuzveļ autoram, ka gala rezultāts nav pievilcīgs reizē gan jaunpienācējam, gan tam, kas ir lasījis visu sēriju pēc kārtas.

Pats grāmatas sākums, kas sagatavo skatuvi galvenajam sižetam un iepazīstina ar sekundārajiem tēliem noris lielākas pasaules aizmirstā nomalē Basra, kur Niks Stouns ir nolīgts, lai nodrošinātu drošību diviem žurnālistiem. Viss iet raiti, gludi un ārpus letalitātes robežām līdz vienā jaukā vakarā abi žurnālisti sajūtas pārdroši, lai izietu ārpus nometnes vieni paši. Rezultātā dzīvajos paliek tikai viens, kas loģiski Nikam nozīmē darba un kontrakta beigas bez paša vainas tajā, bet interesantākais vien sākas atgriežoties mājās, kad ne aicināts, ne kā citādāk par sevi liek atgādināt vecais un ne īpaši iemīlēts priekšnieks no specdienestu dienām, kuram Niks devis iesauku Yes Man, jo ar ‘’Nē’’ uz viņa jautājumiem labāk būs neatbildēt. Tieši ar šo Yes Man saistās viens no faktoriem/sižetiem, kādēļ labāka konteksta vārdā, ko neizdara šī konkrēti šī grāmata pati, būtu iepazīties vismaz ar dažām no sērijas sākuma.

Iekš Crossfire nesastapt ģeniāli žilbinošu prozu vai galvu reibinoši komplicētu sižetu, bet gadījuma, ja ir vēlme no tādiem tieši atpūsties, tad Nick Stone sērija varētu būt īstā.

Andy McNab – Recoil (Nick Stone #9)

966003

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Pirmais lielais strīds ar Austrālijā sastapto Silkiju pamudina viņu pagriezties un mukt prom, un ne tikai kaut kur vienkārši tālāk prom no Nika Stouna, bet brīvprātīgajā darbā uz Āfriku, uz karadarbības pārņemto Kongo Demokrātisko Republiku. Labi apzinoties, kādi ir apstākļi Kongo, kur plosās Džozefa Konija dumpinieku armija un privāto uzņēmēju armijas raktuvju un investoru aizsardzības nolūkos, Niks netērē laiku, lai steigtos pakaļ Silkijai un pēc iespējās ātrāk paglābtu viņu no potenciāli nāvējošajām briesmām.

Recoil šķiet, kā labs sākumpunkts, lai iepazītu sērijas būtību, patīk vai nē un varētu ķerties pie tās sākuma. Neatliek tikpat kā nemaz laika juteklīgumam vai vēl kaut kam jaukam, jo gandrīz jau no pašiem pirmajiem ierašanās brīžiem Kongo, Niks tiek ierauts brutālā un asiņainā cīņā par Zemē ieslēgtajām minerālu bagātībām. Kā jau iepriekš militārā rakstura apraksti ir pa pirmo, vien gribētos, ka arī notikumu lokācija un dabai tiktu pievērsta drusku vairāk uzmanības, lai cik ļoti cilvēku alkatības dēļ tā nebūtu izpostīta. Nav gluži tā, ka Nika un Silkijas attiecību stāsts paliktu pilnīgi novārtā, bet labi gan vienam, gan otram, ka abi ātri saprot kas ir kas.

Ar šo grāmatu lasītājs iekāpj gluži svešā, bet diemžēl, kaut kur pasaulē līdzīgi eksistējošā realitātē, kur tādas briesmoņi kā Konijs un LRA posta un laupa, par aizsegu izmantojot nepatiesus mērķus, un bērni un jaunieši ar varu tiek piespiesti karot viņu labā. Bet tajā pašā laikā citur pasaulē atrodas cilvēku, kas ne tikai dzīvo superluksusā, bet arī gūst peļņu uz citu mocību rēķina.

Ieskatoties kvantitatīvajos vērtējumos par iepriekšējām sērijas grāmatām, redzu, ka par astoto Aggresor esmu piešķīris vien divas no piecām zvaigznēm. Varbūt tas tikai nozīmē, ka laba par daudz nevajag un ka šāda rakstura grāmatas vērts lasīt ar pārtraukumiem.

Tess Gerritsen – Die Again (Rizzoli & Isles #11)

24179528

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Sešus gadus atpakaļ grupai tūristu šķita interesanti doties tuvāk dabai gida pavadībā un izrauties no rutīnas un apnicīgajiem pilsētas džungļiem. Tā vietā viņi sastapa savus ļaunākos murgus, un no visiem starp dzīvajiem beigās palika tikai viens!

Die Again tagadnē viens no labākajiem taksidermistiem Bostonā un pat visā valsts teritorijā Leon Gott tiek atrasts nežēlīgi noslepkavots pats savās mājās – pakārts kā medījums un ar izlaistām iekšām, bet tajā pat dienā no zoodārza piegādātais sniega leopards (miris ar vecumu saistītu slimību dēļ) ir pazudis. Protams, detektīve Džeina Ridzoli un viņas pārinieks Frosts kā pirmos aizdomās tur kādu pār strīpu pāršāvušu dabas draugu vai to grupu, kuriem nav patikusi upura nodarbošanās un/vai fakts, ka viņa mājokļa sienas ir noklātas ar izbāztu dzīvnieku trofejām. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, ne viss ir tā kā tas lasītajām tiek pasniegts pirmajā brīdī.

Viens gan ir skaidrs, ka toreiz Āfrikā notikušais slaktiņš ir kādā veidā saistīts ar šodienas slepkavībām Bostonā, galvenokārt jau tāpēc, ka ik pa brīdim tiek iestarpinātas nodaļas (ar POV no vienīgā izdzīvojušā) ar ‘’maģiskā’’ safari izbraukuma notikumiem. Lasītājs tiek meistarīgi vazāts aiz degunu un uzvilināts turēt aizdomās te vienu, te otru tēlu. Vienīgais mīnuss, ka pagātnes notikumu nodaļas nav attiecīgi tā atzīmētas, radot nelielu apjukumu, par to ‘’kad’’ tās norisinās.

Nozīmīga loma grāmatas sižetā piešķirta arī tiesu medicīniskās ekspertīzes speciālistei Maurai, kurai bez problēmām mīlas frontē un personīgajā dzīvē, no jauna ir jācīnās ar kolēģu skepsi par iekāpšanu viņu izmeklēšanas teritorijā, pat ja viņas teiktais ir noderīgs un pamatots; arī draudzīgās attiecības ar Džeinu, ar kuru kopā ir pārciestas lielas lietas, ir cietušas. Kaut arī katru sērijas grāmatu var lasīt neievērojot secību, tieši šādi sīkumi var palikt nesaprotami vai tik palaisti garām. Die Again varu ieteikt gan sērijas fanam, gan vienkārši tādām, kas izbauda šī tipa romānus (par seriālu to nevaru teikt), pēc vienas izlasītas nodaļas tā vien gribēsies ķerties klāt nākosājai. Tomēr šķiet būšu sapratis, ka visvairāk patīk kriminālromāni, kur POV ir gan no izmeklētāju, gan ļaundaru puses.

Pirmdienas teikums #59

13221077

Pirmdienas teikums ir mana versija par Bonespark~ “Sunday Sentence”, kurā tiek izcelts teikums no tā, kas iepriekš izlasīts.

While this undoubtedly sounds like a safer strategy, moving a body involves its own dangers, including the risk of being spotted by witnesses, let alone transferring yet more evidence.

Lisa Gardner – The 7th Month (Detective D.D. Warren #5.5)

Lisa Gardner – The 7th Month (Detective D.D. Warren #5.5)

13221077

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

In her seventh month of pregnancy, D.D. should be taking it easy. Instead, she accepts a small consulting role on the set of a serial killer film shooting in Boston. D.D. figures she’ll be useful to someone for at least one night, serving as a police expert and making a little extra money in the bargain.

It seems like a simple task—until the previous film consultant, a former Boston cop, is found beaten to death. Suddenly D.D.’s date with Hollywood gets serious. Extremely pregnant, on the trail of a killer, and surrounded by a hundred and four murder suspects in the middle of a graveyard, D.D. must quickly unravel a tangled web of lies. As another cast member is attacked, D.D. realizes that like it or not, her priorities have changed—and her last desperate hope is that she can catch a killer before she and her unborn baby face mortal danger.

Izdevniecība/Publisher: Bantam Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no torenta

Vērtējums/Rating: 3.5/5

Mana recenzija/My review

Būdama septītajā mēnesī, seržante detektīve Vorena nosēdināta darbā ar papīriem, un nebūt nav sajūsma, ka laiž garām aktīvu izmeklēšanu. Vienā tādā garlaicīgā dienā rodas negaidīta iespēja konsultēt filmas uzņemšanā, lai izmeklēšanas detaļas un policistu lomu spēle būtu pēc iespējas akurātāka.

Tomēr lietas izvēršas nopietnākas, kad iepriekšējais konsultants, atvaļināts policists, tiek atrasts nogalināts, nosists ar beisbola nūju. Kā arī FBI aģenta klātbūtne kā aktierim ir visai negaidīta.

Vorena izjūt bailes par gaidāmo nākotni, ko viņai nepavisam negribas atzīt (neuzdrošinies to teikt viņas klātbūtnē :D), ne vien par gaidāmo mazuli, bet arī nenovēršamo kopdzīvi ar Aleksu, un, kā tas viss vēlāk ietekmēs viņas darbu un karjeru. Brīžiem labs, neliels humors, kas mazāk manāms garākā sērijas grāmatā.

Šo īso stāstu noteikti der izlasīt arī pavisam vienkārša iemesla dēļ, ja nu noder nākotnē, ka starp nodaļām ir īsi, ātri izlasāmi padomi kā nogalināt, izvēlēties upuri un ieroci, un, protams, ko tālāk iesākt ar līķi.

                                                                                                                                                

Being pregnant and in the 7th month Sgt. Detective D.D. Warren works behind desk with paperwork and she isn’t that thrilled to be out of action. In one such boring day an unexpected opportunity shows up and she has a chance to consult on movie about investigation details and that actors that play cops would be believable and as much accurate as possible.

However things turn out to be a bit more serious when the previous consultant retired cop is found killed; also a presence of the FBI agent as an actor is a surprise.

Warren feels fear (that she doesn’t like to admit even to herself; be careful not to say that in her presence) thinking about future and inevitable moving in with Alex, and how that all will affect her carrier. There is a good humor which is less observable in other books.

Besides the story between chapters there are advices how to kill, choose the victim and your weapon, and of course what to do with the body. Who knows what the future holds so a must read for everyone, especially if the killing is in your job description.

Lisa Gardner – Love You More (Detective D.D. Warren #5; Tessa Leoni #1)

8701129

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

WHO DO YOU LOVE?
One question, a split-second decision, and Brian Darby lies dead on the kitchen floor. His wife, state police trooper Tessa Leoni, claims to have shot him in self-defense, and bears the bruises to back up her tale. For veteran detective D. D. Warren it should be an open-and-shut case. But where is their six-year-old daughter?
AND HOW FAR WOULD YOU GO . . .
As the homicide investigation ratchets into a frantic statewide search for a missing child, D. D. Warren must partner with former lover Bobby Dodge to break through the blue wall of police brotherhood, seeking to understand the inner workings of a trooper’s mind while also unearthing family secrets. Would a trained police officer truly shoot her own husband? And would a mother harm her own child?
. . . TO SAVE HER?
For Tessa Leoni, the worst has not yet happened. She is walking a tightrope, with nowhere to turn, no one to trust, as the clock ticks down to a terrifying deadline. She has one goal in sight, and she will use every ounce of her training, every trick at her disposal, to do what must be done. No sacrifice is too great, no action unthinkable. A mother knows who she loves. And all others will be made to pay.
Love you more . . .

Izdevniecība/Publisher: Bantam Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no torenta

Vērtējums/Rating: 4.75/5

Mana recenzija/My review

Policistes Tesas Leoni dzīve vienudien apgriežas kājām gaisā, kad viņa atgriežas mājās pēc maiņas, bet meita Sofija tur vairs nav, bet vīrs Braiens ar pašas dienesta ieroci tiek nogalināts viņas acu priekšā. Ar šaubīgu pagātni un īsti nezinot, kurš vēl iesaistīts, Tesa neuzdrošinās uzticēties saviem kolēģiem vai likuma aizstāvjiem vispār.

Šajā lietā varam baudīt kā Vorena un Bobijs apvienojas kopīgam darbam. Abi, īpaši jau par Vorenu, atraduši otro pusīti, bet tomēr jāuzmanās vienuviet esot, jo agrāk jau pirms pirmās sērijas grāmatas bijuši pāris, bet, saprotams, darbs katram bijis nozīmīgāks. Vorenai, ņemot vērā ar jauno sevis stāvokli un cenšanos aprast ar domu, lieta izvēršas citādāka. Viņas mērķis nostādīts uz Tesu un nepavisam negribas noticēt Tesas notikumu versijai.

Apbrīnojami, ko gan Tesa gatava paveikt, ja runa ir par briesmās esošo meitu, ko visticamāk citādāk nepieļautu pat domās. Bet, ejot arvien tālāk, pastāv drauds zaudēt vairāk no savas cilvēcības. Stāsts ietver sevī arī problemātiskas tēmas, kā aizraušanas ar azartspēlēm, neskatoties uz augošiem zaudējumiem plus vēl aizņemšanās no nepareiziem avotiem.

Vorenas sērijas grāmatas nezaudē savu šarmu ar katru nākamo grāmatu sērijā un spēj joprojām noturēt interesi, nezaudējot spriedzi un mistēriju, cerams arī atsevišķās Tesas sērijas grāmatas (pēc Goodreads datiem vēl divas ira) ir līdzīgas.

                                                                                                                                                

State police troopers Tessa Leoni’s life turns upside down when after a long shift she comes home to find her daughter Sophie missing and her husband Brian at gunpoint and then killed with her own gun in front of her. With suspicious past and not really knowing who else is involved Tessa doesn’t dare to trust her colleagues or other law enforcement.

This case gives the reader a chance to enjoy the investigative work when Bobby Dodge and D.D. Warren join together. Both of them have found a significant other but still as once ex-couple (before the first book in the series) and realizing that both of them enjoyed the work more. For Warren this case turns out to be something more as she tries to accustom with her new condition. Her target from the beginning is Tessa as she doesn’t buy her story.

It’s amazing what Tessa is willing to do and how far to go when her daughter is in danger, and probably what she didn’t even thought capable of before. But going further and further there are risks to lose more and more from your humanity. The book contains problematic themes as gambling even when your losses are increasing plus borrowing from wrong people.

Detective D.D. Warren series as it goes on doesn’t still can be interesting and not lose its mystery  and suspense, hopefully that’s the same for Tessa Leoni series. According to Goodreads two more books in that series.

Lisa Gardner – Live to Tell (Detective D.D. Warren #4)

7180727

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

A savage crime has rocked a working-class neighbourhood of Boston; four members of a family have been brutally murdered. The father is lying in an intensive care unit, his survival in doubt. He is the principal suspect. Female police detective D.D. Warren, however, is not one to take things at face value. At the same time, Danielle Burton is about to have her life thrown into turmoil; a nurse whose life is at the service of her profession, she has tentatively recovered from a devastating family tragedy of decades before – and the investigation by Warren and her partner is about to throw Danielle’s life into chaos once again. There is one more angle to the triangle: the devotion of a mother, Victoria Oliver, to her disturbed son is about to be tested to the limit.

Izdevniecība/Publisher: Bantam Books

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Lejuplādēju no torenta

Vērtējums/Rating: 4.5/5

Mana recenzija/My review

Tuvojas 25.gadadiena kopš Daniela izdzīvoja, kopš viņas tēvs nogalināja māti, māsu, brāli un pats sevi, bet viņu atstāja dzīvu. Katru gadu Daniela tuvojoties šim datumam uzņemas vairāk maiņu darbā kā ierasts, un strādā viņa slimnīcas nodaļā, kura ārstē garīgi slimus bērnus.

Darbaholiķei seržantei Vorenai prātā ik pa brīdim iešaujas doma, ka būtu pēdējais laiks atrast dzīves draugu un mēģināt veidot ģimeni, bet vienmēr atrunājies ar ilgajām un neparedzamajām darba stundām, kā arī, ka vienkārši nav tam domāta. Tomēr Bobijs kalpo kā pamudinājums kaut ko darīt, īpaši, pēc tam, kad viņa un Anabellas ģimenē skaitlisks pieaugums. Šajā ziņā interesanta autores intervija ar Vorenu pēc recencijas. : )

Jaunākā lieta, visa ģimene tiek atrasta nogalināta un izskatās, ka vainīgais tēvs, kurš mēģinājis izdarīt nesekmīgu pašnāvību. Bet papētot tuvāk atklājas interesantas lietas kā iespējamas finanšu problēmas (bet ne bezcerīgas) un garīgi slims adoptēts puika ar tendenci uz vardarbību.

Nepaiet īpaši daudz dienu, kad jau līdzīgu likteni piedzīvo cita ģimene. No pirmā iespaida varētu domāt, ka abām ģimenēm nav nekā kopīga, bet izrādās, ka ir – Danielas darbavieta, kura piedāvā savu klāstu aizdomīgo.

Kā vēl vienu interesantu tēlu var pieminēt agrāku finanšu haizivi, bet tagad garīgu dziednieku Endrū Vieglpēdi (Andrew Lightfoot). No malas, pārāk neiedziļinoties, var padomāt, ka tāds nekaitīgs kadrs ar vien labiem nodomiem.

Viktorija un viņas astoņgadīgais dēls Evans ir gandrīz kā atsevišķs stāsts, kas atklāj savu saistību ar pārējo vien tuvojoties beigām. Jāpiebilst, ka Evans arī cieš no garīgām kaitēm un mēdz būt īpaši nežēlīgs, bet tādas epizodes mijas ar retām priecīgām, un māte akli tic, ka tikai viņa zina, kas būtu labāk un ka tikai viņa spēj palīdzēt. Bet, manuprāt, tā vien pasliktinot situāciju.

                                                                                                                                                

25th anniversary is near since Danielle survived; since her dad killed her mother, sister, brother and himself and left her live to tell. Each year Danielle buries herself in the work and picks up extra shifts, and she works at hospital’s unit for mentally ill children.

Workaholic Sgt. D.D. Warren occasionally thinks that it might be the last time to think about starting a family but always excused herself with long and unpredictable work hours and also that it’s not just meant for her. However Bobby and Annabelle are as a stimulus especially when their daughter is born. In this case afterwards the review there is an interesting interview. : )

The newest case, the whole family is found killed and it seems that father was responsible who later unsuccessfully tried to shoot himself. But after looking into the matters more closely interesting fact are revealed like that the family had financial troubles but not so desperate to kill or that they had adopted mentally ill child with violent episodes.

Not that many days go by when another entire family is killed. From the first sight you might think that there is nothing common between them but there is – Danielle’s workplace, and there are enough suspicious characters

And one of those is former financial shark but now a spiritual healer Andrew Lightfoot. He gives an impression as harmless person with only good intentions.

Victoria and her 8 year old son Evan could be almost another story that reveals its connection to the main one only when the end is approaching. I should add that Evan also is mentally ill and can be very violent and cruel. But such episodes vary with happy ones, and the mother blindly believes that only she knows what’s best for her son and that only she can help, but in my mind only making everything worse.


Lisa Gardner Interviews Detective D.D. Warren / I thought that she became a Sgt. in the second book

Lisa Gardner: D.D.–What do you find most fascinating/frustrating about working with the new guy, crime scene expert Alex Wilson?
D.D.: Alex seems sharp. Knows his blood spatter–I respect that in a guy. ‘Course, he’s been teaching at the Academy, which is one thing, while we’re now standing in a Dorchester home with five dead and carnage in every room. I don’t want lectures, I want results. This was a family–according the neighbors, even a nice family who seemed to actually like one another. Until, of course, the father snapped and killed them all. Or did he? These are the kinds of questions I gotta ask, and Prof Alex better be ready to answer.

LG: When did you know you were going to have your own novel?
D.D.: First time I walked on scene in Alone. Please, I’m five times tougher than fellow detective Bobby Dodge and twenty times smarter. Plus, I look damn good in Jimmy Choos. Let’s see the former sniper do my job in my heels, then we’ll talk.

LG: What’s the most difficult case you’ve ever had to handle? Why?
D.D.: These past two family homicides. For one thing, any crime involving kids wrecks you a little. For another…I don’t believe in coincidence. Here are two families, totally different neighborhoods, socioeconomics, lifestyles, etc., yet they both wind up the same way, dead. Now, what are the odds of two totally different fathers going whacko in exactly the same way? I don’t believe it, but my boss isn’t into gut feel. All comes down to evidence. I would like some. Really, it would be nice right about now. Yo, Alex…

LG: What is the thing you love most about being a Boston P.D. Sergeant?
D.D.: Being in charge, calling all the shots, being the boss. Did I mention being in charge?

LG: What’s on your nightstand? What’s in the drawer?
D.D.: On my nightstand–back issue of the FBI Law Enforcement Bulletin I keep meaning to read. In the drawer–emergency stash of chocolate, couple of condoms (don’t I wish), and a Kindle loaded up with the latest J.R. Ward steamy hot, seriously action-packed vampire novel. Tell anyone, and they will never find your body.

LG: Favorite food?
D.D.: I’ve always been partial to Italian. Which my squadmate Phil, told Alex all about. Now, Alex claims to be a serious Italian cook–apparently his mother is a Capozzoli and they know their Bolognese. A little wine, a little homemade pasta, a little tiramisu. All I gotta do is pick up the phone, tell him a time and date…one phone call. How hard can that be? One little call.

LG: You drive that butch police car all day. What’s your idea of a dream ride?
D.D.: Walking on a beach. No car, no pager, no shoes. Just me, the wind, the waves and the cry of the gulls. I’d probably go nuts within minutes, but it would be nice to give peace a chance.

LG: Can you ever see yourself partnering successfully with another cop? Or are you the quintessential lone wolf?
D.D.: Excuse me, I love my squad and my squad loves me. Neil is one of the finest detectives around, plus better him than me viewing all the autopsies. And Phil–hey, family man, great wife, four kids, works in homicide to escape the violence. Gotta love Phil. They have my back and I have theirs. Life is good.

LG: I’m a woman traveling alone, staying in a hotel. What are your top three tips to keep me safe from psychos?
D.D.: Most hotel crimes have to do with property theft. Unfortunately, a guest walking in on a burglary, or a thief breaking in assuming the room’s vacant only to find a guest present, can lead to violence. Thus, your best defense is to always use the deadbolt, and always advertise when you’re “home,” so to speak.

Bolt all locks anytime you’re in the room and hang out the Do Not Disturb Sign Double-check door is closed and latched (failures happen more than you think) Try to avoid staying in rooms closest to the elevators and/or stairs–these rooms are more frequently targeted by thieves as the location allows for quick getaways.

LG: Do you have any scars?
D.D.: Maybe, but you should see the other guy. Give as good as you get, that’s always been my motto.

LG: What’s the most you’ve ever spent on a pair of shoes? Describe!
D.D.: Silver sequined Jimmy Choos, on sale $500. Should never have bought them, but they’re really pretty and when I wear them, I don’t look like a cop, walk like a cop, or think like a cop. How does that commercial go…? Oh yeah, priceless.

LG: If you had to: dog or cat?
D.D.: No! Never! Don’t even think it!

LG: Tell me something I don’t know about you.
D.D.: I like mobiles. Don’t ask me why. But there’s something cool about looking up and watching the various shapes and colors slowly twist around. Sometimes, after a really bad day, I go home, close my eyes and create mobiles in my head–maybe one with bright origami animals, or another with silver geometric shapes. I let them go round and round, til finally I can sleep. Then when I wake up, I’ll know something critical about the crime–a piece of the puzzle I missed the day before, a clue I’d overlooked. I think it’s from focusing on patterns. That’s what crimes are, really–very violent patterns that a good detective must deconstruct, then rebuild in her head.

LG: Worst crime scene?
D.D.: The mummified remains of six girls on the grounds of the abandoned mental institute in Mattapan. Never saw anything like it, never want to again. Funny, that was Bobby Dodge’s first case as a detective (Hide)–got him a wife, and now a baby girl. But he never talks about it, and neither do I. Sometimes, finding justice for the victims isn’t enough, but it’s all we got. So a good detective walls it up, puts a Do Not Disturb Sign on that section of memory and walks away. Gotta in this job, or you’ll go mad.

LG: What do you wish you knew five years ago?
D.D.: Can a working woman have it all? Five years ago, I sweated my job. I worried I wasn’t working smart enough, closing cases fast enough. Now, I sweat my entire life. Am I working too hard? Missing out on other parts of life? Maybe I should take Alex up on his offer of homemade alfredo, except can I really be the detective I need to be, while trying to be the girlfriend I’d like to be? Can’t figure it out. So I wish that I’d realized five years ago, how good I had it. That focusing only on my policing career was a luxury I’d never have again. Spoken like a true workaholic, huh?