Jamie Delano, Garth Ennis, William Simpson, Steve Pugh, Sean Phillips, Dave McKean – Hellblazer, Volume 5: Dangerous Habits (Hellblazer, New Editions, #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Hellblazer, New Editions, sērijas piekto krājumu var iedalīt divās daļās. Pirmā ar septiņiem komiksiem, kurus vēl ir sarakstījis Jamie Delano, un otrā daļa ar 6 komiksiem, kurus sarakstījis jau Garth Ennis, un, ja vien neskaita Džona un sērijveida slepkavas saķeršanos iepriekšējā krājumā Family Man, tad atšķirība ir manāma.

 

1) Jamie Delano

Sižeta ziņā visinteresantākais no visiem septiņiem šķita Dead-Boy’s Heart. Stāsts par atgadījumu no Džona bērnības, kad trīs vecāki puikas izaicina Džonu nepamanītam paņemt grāmatu no dīvaiņa būdeles, kurš dzīvo pamestu raktuvju teritorijā, bet, to darot, pie viena arī atrod neparastu akmeni, kurš mazā puikas iztēlē kļūst par kaut ko daudz īpašāku.

Bet tā katrs komikss bija vairāk pats par sevi kā īss stāsts, starp kuriem īpaši liela notikumu pāreja no viena uz otru nebija. Peļams nebija vēl arī divu komiksu stāsts (Man’s Work un Boy’s Games), fokusējot uzmanību uz Merkūriju un šajos komiksos sastaptu puiku Martinu, drausmīga rakstura tēva ietekmē. Bet pārējie četri bija pārāk dīvaini un eksperimentāli, īpaši Delano pēdējie divi komiksi The Hanged Man un The Magus, un veids kā tajos pasniegta informācija par Zelta puisēnu, otru mazuli, kurš dzemdībās kopā ar māti neizdzīvoja.

2)Garth Ennis

Tā vien šķiet, ka Džona beigu sākums tiek iezvanīts ar viņa vemšanas skaņām un apķertu tualetes podu. Tā kā vemšanai īsti iemesla nav, plus vēl ir arī asiņu piejaukums, Džons dodas pie ārsta, kurš tad paziņo šokējošu vēsti – Džonam ir neoperējams plaušu vēzis un dzīvot atlicis aptuveni nieka divus mēnešus nav atlicis. Bet tad var brīnīties, ja ņem vērā to, ka Džons smēķē 20 līdz 30 cigaretes dienā?

Loģiski, ko tādu dzirdot, Džona pirmā reakcija ir šoks, bet, kad tas pāriet, zobratiņi viņā prātā sāk kustēties, lai atbildētu un rastu risinājumu tikai uz vienu jautājumu, jo pārējais ir palicis nebūtisks. Kurš un/vai kā viņu var izārstēt no vēža, ja to nespēj medicīna? Tiek atsaukti prātā visi, kuriem Džons nebūt ir kā izlīdzējis agrāk, jo Džons neplāno nolikt karoti bez cīņas.

Ceļā uz šo mērķi, lasītājs līdz ar Džonu sastop gan jau redzētus tēlus (brīžiem Ennis atsaucas uz Delano stāstiem), gan vairākus jaunus tēlus, no kuriem saistošākais šķita Matt no slimnīcas onkoloģijas pacientu nodaļas ar citiem līdzīgiem vēža pacientiem. Vienīgi, atšķirībā no Džona, viņam paranormālā pasaule nav pazīstama, viņam jāsamierinās ar piešķirto likteni.

Dangerous Habits ir aizraujošs stāsts visu sešu izdevumu garumā. Jācer, ka arī sestais krājums Bloodlines ir ticis ieturēts līdzīgā garā un arī tajā izpaužas viltīgais Džona gars. :)

Jamie Delano, Mike Hoffman, Richard Piers Rayner, Mark Buckingham, Alfredo Alcalá – Hellblazer, Volume 3: The Fear Machine (Hellblazer, New Editions, #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Nekas nepamudina beidzot rīkoties vairāk kā sava ģīmetņa pamanīšana avīzes pirmajā lapā plus ar rakstu, kurā tiec apsūdzēts par slepkavību un paziņojums, ka tiec meklēts. Tādēļ Džons Konstantīns, lai nekristu nevienam acīs, izlemj pārcelties.

Džonijs pavisam nejauši, bēgdams no policijas, atrod patvērumu dabas draugu/hipiju garā noskaņotā kopienā jeb precīzāk būtu teikts, ka Džonu atrod ar medija spējām apveltīta meitene vārdā Merkūrija. Daba, svaigs gaiss un putniņi čivina, viss šķiet kluss un mierīgs (pat pārāk mierīgs pēc Džona domām… ), vieta, kuru Džons varētu patiešām izbaudīt ilgāku laika posmu. Bet priekiem nav lemts ilgs mūžs, jo bez paša mērķtiecīgas izvēles Džons un jauniegūtie draugi tiek ierauti valsts un pat pasaules mēroga konspiratīvā konspirācijā. Ar Baiļu mašīnu, mentālām spējām apdāvinātu personāžu palīdzību dabas pozitīvas enerģijas pārvēršana bailēs, ar kurām ietekmēt parastos iedzīvotājus + aizvēsturiska dieva kontrole. Diemžēl nevienā brīdī nebija domātās spriedzes un grandiozuma sajūtas, kā arī problēmas atrisinājums gana straujš un vienkāršs.

Ilustrāciju un paneļu izvietojuma ziņā jāliek viens trekns mīnuss, kas turklāt nebija šī krājuma jaunums, bija, ka ne reizi vien tikai (pāra) lapaspuses beigās attopos, ka lapa bija jālasa kā viens liels atvērums. Bet, ja paneļi izskatās tāpat, kā ierastajā variantā, tad to galīgi nevar uzreiz nojaust. Diezgan traucējoši un kaitinoši. To pašu var teikt par sižeta caurumu, kad izrādās, ka policija nemaz nav tik ļoti ieinteresēta Džona noķeršanā, un tā vien šķiet iemesls, kas iekustināja krājuma notikumus, vēlāk tiek aizmirsts.

Arī šajā krājumā bez dialogiem ievērojama proporcija informācijas tiek pasniegta tēlu iekšējā monologa veidā. Patika, moments, kur tas tiek pasniegts vēstuļu sarakstes veidā, bet šaubos, vai šķistu tikpat labi, ja ko tādu atkārtotu vēlāk.

Turpretim fakts, ka viss krājums bija, kā viens stāsts, gan būtu pieskaitāms pie trešā krājuma plusiem. Vēl palicis ceturtais krājums The Family Man ar Jamie Delano kā rakstnieku. Ar interesi gaidīšu pārmaiņas, jo ir izteikti jūtams, kā Delano pauž savus politiskos uzskatus.

Jim Butcher – White Night (The Dresden Files #9) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Burvja, privātdetektīva un burvju Baltās padomes Čikāgas reģiona komandiera Harija Drezdena prasmes tiek pārbaudītas un paliktas zem lupas, kad viņa uzmanība tiek pievērsta aizdomīgām ‘’pašnāvībām’’ starp maģijas praktizētājiem amatieriem.

The Dresden Files sērijas devītajā grāmatā White Night tiek pārbaudītas arī vairākas no Harija attiecībām. Pirmkārt jau attiecības ar pusbrāli (vampīru no Baltā galam(pārtiek no dažādām cilvēku emocijām)) Tomasu, jo, lai kā tas nepatiktos, vairāki sākotnējie pavedieni par to, kurš stāv aiz slepkavībām, norāda Tomasa virzienā. Par labu Tomasa aizstāvībai nenāk viņa pēdējā laika uzvedība. Kopš dienas, kad Tomass un Harijs uzzināja par viens otru, Tomass savas dabas dēļ zaudēja vienu darbu pēc otra un bija spiests badoties, lai neriskētu kādu nogalināt. Bet tagad Harijs mana, ka viņš izskatās gan labi paēdis, gan arī atradis ienesīgu nodarbošanos, turklāt neatklāj neko ne par vienu, ne otru.

Patika, kā un cik ļoti romāna darbībā tika iesaistīta Harija jaunā mācekle Mollija Kārpentere. Lai cik labi nodomi būtu Harijam, vai cik ļoti pēc labākās sirdsapziņas Harijs ar savu piegājienu neapmācītu burvju padarīšanās, katru dienu pastāv risks, ka Mollija tomēr neizturēs Harija skolu un viena vai otra iemesla dēļ izvēlēsies aiziet pa tumšās maģijas ceļu. Par cik sods par šādu neveiksmi ir nāve gan māceklei, gan skolotājam, tas, domājams, nebūtu ne Harija, ne Mollijas interesēs. Protams, viņa ir tikai burves ceļa sākumā, ņemot vērā, ka arī Harijs priekš burvja skaitās jauns, bet jau tagad potenciāls meitēnam ir pamatīgs! Kamēr Harijs ir bēdīgi slavens ar brutālāku spēku un dažu labu nodedzinātu ēku, Mollijas maģija ir krietni smalkāka un izjustāka. Tas gan nenozīmē, ka viņa atteiksies no sava stila brīvajā laikā, cukurvates cienīga matu krāsa un pīrsingi nekur nepazūd. :)

Jau labu laiku Harijs savā prātā nav pilnībā viens. Līdzās viņa zemapziņas ‘’es’’ mājo arī daļa no kritušā eņģeļa Lasciel gara. Nepaiet ne diena vai izmeklēšana, kad viņa(vismaz manifestējas tādā veidolā), kad Lasciel nemēģinātu iekārdināt Hariju izņemt no slēptuves monētu un izmantot pilnībā tās piedāvāto spēka un varas potenciālu. Katru reizi Harijam tad ir sev jāatgādina, kādu cenu par to var nākties samaksāt. Bet tā vien šķiet, ka šīs grāmatas ietvaros, noritēja zināms pagrieziena punkts. Harijs viņas uzmanību pievērš interesantam priekšlikumam – brīvā griba. Harija dotais vārda saīsinājums Lash, laiks un dažādi citi faktori ir izmanījuši viņas būtību, ieguvusi savu veidolu un domāšanu, un vairs nav tā pati, kāda ir pārējā Lasciel daļa. Tā teikt nošķēlusies no kontinenta, viņa ir evolucionējusi par citu būtni. Tad kādēļ gan viņai turpināt cīnīties un mēģināt pierunāt Hariju paņemt monētu, lai ielaistu sevī oriģinālo Lasciel?

Atšķirība no Sarkanā un Melnā galma, Baltais galms nav ciešs ar vienotu mērķi attiecībā par karu starp burvjiem un vampīriem. Balto galmu pārvalda trīs spēcīgas un ietekmīgas ģimenes (katra barojas no atšķirīgas emocijas). Kamēr pašreizējais karalis no Raith ģimenes, kuras loceklis ir arī Tomass atbalsta ideju par mieru, ir citi, kuri saskata iespēju sakaut pretējo pusi reizi pār visām reizēm. Šī viedokļu atšķirība tad arī izraisa viļņošanos un cīņu par jaunu varas sadali.  Interesantāku situāciju padara situācija, ka karalis jau krietni sen vairs nespēj baroties un atjaunot spēkus, un kopš sērijas sestās grāmatas Blood Rites notikumiem faktiskā līdere, darbojoties no aizkulisēm, ir Tomasa māsa Lara.

Un visbeidzot nevar nepieminēt, ka arī Čikāgas kriminālās pasaules bosa Džona Markoni lomu esot Harija pusē, neizslēdzot savtīgas intereses. Tā vien šķiet viņa nozīme turpmāk varētu pieaugt.

Pie kā tomēr varētu piekasīties, un, kas jau sāk palikt par vecu un krist nedaudz uz nerviem, ir informācija, ko autors atkārto katrā grāmatā gadījumam, ja to ir sācis lasīt, kāds kurš ar sēriju saskaras pirmoreiz. Kaut arī var saprast, kāpēc tas tiek darīts, jau esošajiem sērijas lasītājiem, vai, ja kā es, centies sērijas lasīt secīgi, kārtējo reizi lasīt/klausīties jau zināmo ir kā ir. Protams, ir nedaudz citādāk, ja kopš iepriekšējās grāmatas būtu pagājis ilgāks laika periods.

Jamie Delano, John Ridgway, Alfredo Alcalá, Rick Veitch, Tom Mandrake – Hellblazer, Volume 1: Original Sins (Hellblazer, New Editions, #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Džons Konstantīns ir klasisks raupjais detektīvs ar kārtīgu personīgu problēmu nastu un saviem personīgiem principiem, kas ne vienmēr iekļaujas likuma robežās. Turklāt Konstantīns nav arī nekāds parastais detektīvs, bet gan tāds, kurš labi pārzina pārdabisko un paranormālo būšanu. Sāksim jau ar daudzajiem cilvēku gariem jeb spokiem, kuru nāvē šķiet viņš vaino sevi un kuri ik pa brīdim liek viņam izskatīties kā pamuļķim, kurš sarunās ar sevi. Tā teikt, cilvēki var nesaprast. :) Arī krājuma pirmajā iekļautajā komiksā Hunger, kur Konstantīns dodas uz Ameriku, lai tiktu galā ar nāvīga izsalkuma raisošu dēmonu, nerodas tas pats jaukākais iespaids. Kā arī no krājuma vāka pirmais iespaids par Konstantīnu bija, ka viņš ir kaut kāds kritušais eņģelis.

Lasītājs jau ar pirmajām lapaspusēm tiek iemests baseina dziļajā galā, informāciju par to, kas ir Konstantīns un kur kas vispār notiek, ir jāapgūst lasīšanas gaitā, ja tas nav izdarīts vispirms. Gan no ilustrāciju stila, gan izmantotā papīra materiāla (nav tur nekāds glancētais), pat neapskatoties uz komiksu iznākšanas gadu, var just, ka tas nevar būt nekas īpaši svaigs. Kā neliels piemērs, iekrita acīs aina, kurā kā vien var piesegti plikumi, ko tagad neviens nekautrējas attēlot. Plusiņš par to, ka nav mēģinājuši modernizēt. Līdz šim šāds stils bija redzēts tikai elektroniskā veidā. Savā ziņā patīkama pārmaiņa. Un par darbības vietu liecina gan tā laika politisko notikumu atspoguļojums, gan angļu sarunvalodas pielietojums.

Par garlaicību sūdzēties nevar un nav pat īsti tam laika, jo ik pa brīdim Džons krusto ceļus ar fanātisku kristiešu grupu ar militāru ievirzi The Resurrection Crusade, kā arī ar dēmonu Nergal un viņa savādo un ļoti vardarbīgu grupu, kuru humora pēc nosaucis par The Damnation Army. Savu laiku paņem arī romantiskā stāsta līnijas ievirze. Kā arī tiek skarti tādi nopietni temati kā narkotiku atkarība un Vjetnamas karš.

Nedaudz samulsināja krājuma pēdējie divi Swamp Thing komiksi, bet tā diezgan laba grafiskā novele. Pēc Vikipēdijas noprotu, ka tieši Swamp Thing komiksā Džona Konstantīna tēls pirmoreiz tika iepazīstināts ar lasītāju. Noteikti bija urbānās fantāzijas vibrācijas/sajūtas. Iespējams tādēļ, ka jau labu laiku klausos The Dresden Files sēriju, kādēļ Konstantīns pavisam nedaudz šķita līdzīgs Harijam Drezdenam.

Jim Butcher – Summer Knight (The Dresden Files #4) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Harija Drezdena pārmaiņas

Kopš trešās grāmatas Grave Peril trauksmainajām beigām pagājuši ir deviņi mēneši. Visu šo laiku Drezdens sevi ir pilnībā nodevis brīnumainu zāļu līdzekļa vai jebkāda cita eksistējoša risinājuma meklējumos, kas ļautu Sjūzenu izdziedēt par simtprocentīgu cilvēku. Katra diena ir kā lieks risks, kad viņa mīļotā var neizturēt spiedienu un nogalināt pirmo upuri, tādejādi neatgriezeniski kļūdama par vampīru. Vismaz zinām, ka viss ir puslīdz kārtībā, ja žurnālā The Midwestern Arcane joprojām parādās Sjūzenas iesūtītie raksti.

Par cik neviens vismaz nesenākajā vēsturē neatceras par veiksmīgi atgriezenisku gadījumu atpakaļ par neinficētu cilvēku, šāda bezkompromisa nodošanās vienam šķietami bezcerīgam mērķim uz Hariju ir smagi atsaukusies un novedusi tik zemu, kādu mēs viņu vēl neesam redzējuši. Nekopta āriene, kas jebkuram dotu vēlēšanos pāriet pāri ielai, būtu pat vēl maza bēda. Harijam steidzami jādomā par detektīvaģentūru un klientiem, lai netaptu izlikts uz ielas.

Mērfija šajā grāmatā parādās vēl mazāk, bet arīdzan uz viņu rudenī notikušais atstājis paliekošas sekas.

Fejas

Tuvojas vasaras saulgriežu laiks. Brīdis, kad vasaras spēks sāk iet mazumā, bet attiecīgi ziemas spēks sāk pieaugt. Tagad ar Vasaras bruņinieka slepkavību un spēcīga maģiska priekšmeta pazušanu, feju pasaules varas balanss ticis pilnībā izjaukts. Draud ne vien vasaras un ziemas cikla beigas, bet briest arī karš starp abām pusēm ar potenciāli ļoti postošām sekām mirstīgo pasaulei.

Varētu domāt, kāda gan daļa gar šo visu ir Harijam? Kāda velna pēc, lai viņš bāztu savu kaklu tieši rīklē pār viņu spēcīgāku spēku sadursmē. Tad lūk, atcerēsimies par feju krustmāti un Harija parādu viņai. Diena, kad līst vardes jau tā nesola neko labu, bet tik lielu pavērsienu uz greizo pusi nebūtu bijis viegli paredzēt, kad Harija detektīvaģentūras ‘’asistents’’ vilkatis Billijs sarunā Harijam tikšanos ar potenciālu klienti viņa ofisā. Izrādās šī brīnumskaistā sieviete ir feja, un arī nekāda parastā feja, bet pati Ziemas karaliene. Viņa ir pārpirkusi Harija parādu un izsaka visnotaļ vilinošu piedāvājumu*. Harijam pēc paša izvēles jāizpilda trīs viņas lūgumi, sākot ar šo, un viņa parāds būs pilnībā atmaksāts. Tas izklausās tik labi, ka tur nu noteikti jābūt kaut kādam zemūdens akmenim! Tas, tā teikt, būtu fejām asinīs; šīs nebūt nav tās jaukās fejas no bērnu multenēm.

*papildu bonuss. Ja Harijam izdosies atrisināt šo samilzušo problēmu, viņš, gaidāmajā karā starp burvjiem un vampīriem, nodrošinās drošu un ātru pārvietošanos uz Zemes caur Nevernever dimensiju un noskaņos sev par labu burvju Balto Padomi/White Council, kur pacietība pret Hariju iet mazumā un katrs viņa atbalstītājs ir zelta vērtē.

Un zvans no pagātnes

Katrā no līdzšinējām grāmatām ir bijis mazāks vai lielāks atgādinājums par Harija vecākiem, audžutēva slepkavību, kuru savā varā pārņēma tumšās zintis. Par to, ka Harijs pārkāpa vienu no būtiskajiem maģijas likumiem – nenogalināt!, par ko pienākas nāves sods, un ka viņu no tā paglāba tikai veiksmīga apstākļu sakritība, par spīti pašaizsardzības faktam.

Kopš tās dienas visu šo laiku Harijs ticēja, ka pirmā mīlestība un audžu tēva otrā mācekle Elain Mallory, viņu nodeva no brīva prāta un todien mira tāpat kā audžutēvs. Un tavu pārsteigumu, kad viņa vienā labā dienā klauvē pie Harija ‘’alas’’ durvīm! Situāciju vēl jautrāku padara fakts, ka arī viņa atlīdzina parādu, viņas gadījumā parāds ir pret Vasaras fejām, risinot šo slepkavību un maģiskā priekšmeta pazušanu.

********

Diemžēl brīžiem ar visu tā feju būšana, ņigu ņegu noņemšanās un daudzie tēli bija vienkārši par daudz, bet pa lielam joprojām neslikti. :)

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.4: Keys to the Kingdom (Locke & Key #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Ceturtajā Locke & Keys krājumā Keys to the Kingdom nāk klāt plejāde jaunu atslēgu, katra ar noderīgu spēju, kuras pielietojums var būt vienlīdz labs vai ļauns, atšķirība vien tajā, pie kura attiecīgā atslēgā atrodas. Atšķirībā no atslēgām, kuru, lasītājam zināmais, skaits šķiet nav pat tuvu pusei, tad sērija gan jau ir pāri pusei un tuvojas aizraujošam noslēgumam.

 

Nedaudz īpatnējs, atšķirīgs ir pašas pirmās nodaļas ilustrāciju stils. Pa lielam nav ne vainas, bet labi, ka tas tikai vienas nodaļas ietvaros. Attēlā redzama viena no jaunajām atslēgām – Animal Key. Izejot caur durvis, kuras tikušas atslēgtas ar šo atslēgu, tu tiec pārvērsts savā iekšējā dzīvniekā. Bode prognoze par sevi loģiski vairāk aizvirzās dzīvnieku gaļēdāju virzienā. Nepatīkams pārsteigums viņam, bet man diezgan jautrs moments bija brīdī, kad jaunākais no Locke bērniem uzzina, kāds dzīvnieks viņā mīt. :D

 

 

 

 

Skin Key ļauj izmainīt ādas krāsu un rasi. Lieti noder, ja vajadzīgs ielavīties slimnīcā pie kāda pacienta, lai vēlāk tevi nevarētu atrast. Autori eleganti mācējuši pieskarties arīdzan sociālai tēmai, kaut vai ar piemēru, kad Kinsey un Bode spēj noķert taksi vien tad, ka nomaina ādas krāsu atpakaļ uz savējo. Tā par katru varētu turpināt, bet kaut kas jau arī jāatstāj noslēpumā uz lasīšanas laiku. :)

Nedaudz tracināja, ka Zaka/Lūkasa patieso būtību un nolūkus vēl joprojām neviens neuzķer*. Pirmkārt jau Kinsey, kurai ir uzkritušas kārtīgas rozā brillēm. Lūk, sekas otrajā krājumā izņemtajām bailēm, kuras vairs neatgūt. Gatava pilnībā uzticēties ar katru jaunumu par atslēgām, neapdomā līdz galam potenciālas rīcības sekas uz citiem, kad ir jau par vēlu. No visiem trijiem Locke ģimenes bērniem viņa kaitina visvairāk. Tomēr nevajag domāt, ka tikai Kinsey pieņem stulbus, neapdomīgus lēmumus, tādi gadās arī Taileram. Un trešā nodaļa vispār diezgan ļoti pievēršas draudzības un attiecību tēmai.

Neskaitot jau pieminēto pirmo nodaļu, ilustrāciju kvalitāte un sērija kopumā turpina būt augstā līmenī, ko vēl vairāk uzslavēsi. :D Domājams, tas, ka vienā nedēļā esmu izrāvis cauri četrus krājumus daudz ko liecina par labu tam, cik laba ir šī sērija! :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Bet momentā, kad krājuma noslēdzošajā Detectives nodaļā beidzot Lūkass tiek atkosts, noris (negaidīts) pavērsiens, apgriežot visu kājām gaisā. Pat rodas jautājums, vai ‘’labajiem’’ tēliem vispār ir cerības uz pozitīvām beigām.

Interesants moments, savā ziņā atklājot Lūkasa iesaukas ‘’Dodge’’ rašanos, bija paukošanas turnīra epizode.

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Seven

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Septītā Fables grāmata sevī slēpj divus pamatstāstus Sons of Empire un Father and Son, kā arī vairākus pat ļoti īsus, no kuriem garākais Jiminy Christmas jau pēc nosaukuma pasakāms, ka lieta grozās ap Ziemassvētkiem.

Sons of Empire – Bigbija vizīte Dzimtajā zemē, iznīcinot Džepeto maģisko birzi, nav palikusi bez ievērības, un arī viņa draudzīgo aicinājumu katrai pusei likt vienam otru mierā dzirdīgas ausis šķiet nav atradušas. Varbūt uzreiz pa galvu, pa kaklu nekas netiek sasteigts, bet plāni top! Stāsts galvenokārt sastāv no diviem iedomātiem scenārijiem Imperatora atbildes triecienam, bet pirmais reālais solis ir Ansīša kā vēstnieka nosūtīšana uz Fablestown. Diemžēl viņš nekad nav spējis piedot raganai par nodarīto, kādēļ sirdi pārņēmis ļaunuma gars.

Pluss, ka vārds un kaut neliela uzmanība tiek dota tēliem, kas to baudījuši mazāk vai vispār parādās pirmoreiz Fables stāstos. Jautri un noderīgi brīži ir arī ar jauniem maģiskajiem priekšmetiem, kā maģisks lidojošais paklājs.

Father and Son pievēršas komplicētajām attiecībām starp Bigbiju un viņa tēvu Mr. North. Būtu aplami teikts, apgalvojot, ka starp abiem valda siltu jūtu. Gan viens, gan otrs pagātnē ir pielicis savu roku konflikta eskalācijai. Kaut vai Bigbijs ar saviem septieņiem mēģinājumiem nogalināt tēvu. :D Tagad ģimenes pieauguma vārdā abi ir gatavi spert soļus normālāku attiecību virzienā, bet redzēs, cik ilgi tas izdosies. Patika ģimenes attiecību temats viscaur grāmatai arī starp citiem tēliem, piemēram, Džepeto un Pinokio.

Bija interesanti lasīt pašās beigās pievienotos īsos, interesantos mini-stāstiņos atbildēts uz vienpadsmit lasītāju uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem atbildes neietver maitekļus gaidāmajiem un jau ieplānotajiem autora notikumiem. Par nelaimi, līdz ar to ir arī daudz dažādu ilustrāciju stili, un dažs labs, īpaši noslēdzošajā stāstā The Birthday Secret, kas pabojā kopējo iespaidi. Manuprāt, tas reti kad spēj rezultēties pozitīvi, vēl retāk, kā milzum liels tēlu skaits.

Kaut arī šī no pirmajā septiņām nebija tā pati aizraujošākā Fables grāmata, pēc astotās izlasīšanas, nāksies uz laiku atvadīties no tēliem, jo dažam labam sērija apnika. :D

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Two

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Seši atsevišķi stāsti, no kuriem daļa turpina mūsdienu sižetu un daļa atskatās pagātnē.

Bag o’ Bones – stāsts par Džeku ASV pilsoņu kara laikā. Sākotnēji cīnās dienvidu štatu pusē, bet, kad kļūst skaidrs, ka uzvarēs pretējā puse, lieki netērē laiku, lai glābtu pats savu ādu. Atšķirībā no egoistiskā Džeka, kurš atkal pierāda, ka vispirms domā par savu labumu, maģijas elementi ar nepiepildāmo maisu un Nāves tēls bija visnotaļ baudāmi.

A Sharp Operations – fakts par pasaku tēlu eksistenci vienmuļajā vienkāršo cilvēku pasaulē gadsimtiem ilgi veiksmīgi ticis turēts noslēpumā. Bet, kad šāds vientiešu (mundy) žurnālists vēršas pie Bigbija, paziņodams, ka plāno publicēt rakstu par viņiem, tas viss draud nākt atklātībā. Fablestown šerifs Bigbijs un Bluebeard atkal nonāk konfliktā, jo katram ir sava pieeja un plāns, kā noregulēt situāciju. Viens ir gatavs iztikt bez asinsizliešanas, kamēr otrs nesaskata labāku risinājumu kā apklusināt žurnālistu. Patika arī Sleaping Beauty tēla iesaistīšana.

Storybook Love – Grāmatas pamatstāsts, kur Goldilocks atkal atgādina par sevi. Jādomā, kas gan ar to jauko, nevainīgo meiteni stāstā ar lāču ģimeni, noticis un pārvērtis par tādu maniaku, kādu redzam tagad. Kopš izgāztās revolūcijas dzīvnieku fermā neviens nav manījis vai spējis aizturēt. Iemesls, kāpēc tā, reizē šokējošs un vienkāršs, Zilbārdis spēlē abās komandās. Vienlaicīgi bīda savus plānus, kā arī izliekas, ka palīdz labajiem uzturēt kārtību. Jāsaka, ka pārliecinoši pamazām Bigbijs, kā arī Sniegbaltīte, kļūst par šīs sērijas mīļākajiem tēliem. Arī romantika ar pārsteidzošiem, negaidītiem pavērsieniem, nešķiet nevietā.

Barleycorn Brides – līdzīgi kā Bag o’ Bones stāsts, šī leģenda par īkstīšu/liliputu pilngadību sasniegušo puišu tradīciju neiekļaujas mūsdienu Fablestown sižetā vai nestāsta sīkāk par kāda tēla pagātni, kādēļ nebija tik saistoša un interesanta, arī ilustrāciju stils bija atšķirīgs un ne visai gāja pie sirds.

Stāsts The Last Castle, kuru lasītājam un Sniegbaltītei izstāsta Little Boy Blue vēsta par pēdējo bēgļu kuģi, bet ne pēdējiem bēgļiem uz vientiešu pasauli, Bluebeard vadībā. Naidnieka ļaunajiem spēkiem un neizmērojamai armijai neviens nespēj pretoties, palikusi vairs tikai viena pils, un cerības uz brīnumu neviens vairs nelolo. Kaut arī katru gadu visi trimdinieki kopā svin Remembrance day, tie, kuri todien izglābās ar pēdējo kuģi un šodien ir dzīvi, rīko savu mazo piemiņas vakaru, lai atcerētos tos, kuri sevi upurēja, lai nodrošinātu viņu izglābšanos. Uzzinām, kas notika ar Sarkangalvīti.

Prozas stāsts, nevis komikss, A Wolf in the Fold par Bigbija pirmo sastapšanos ar Sniegbaltīti un Rose Red, par viņa cilvēka veidola iegūšanu, nokļūšanu Fablestown, kad Ņujorka vēl tika dēvēta par Jauno Amsterdamu. Bigbijs vēl joprojām nav ieguvis visu atzinību par saviem individuālajiem pūliņiem, apkarojot Adversary spēkus un palīdzot bēgļiem nokļūt mūsu pasaulē, viņu joprojām vajā sliktā slava no trīs sivēntiņu laikiem, ko daudzi nav gatavi aizmirst.

Ja pirmajā Fables grāmatā bija divi krājumi, divi lieli stāsti, tad šoreiz vienā izdevumā apvienoti vairāki sīkāki. Kaut arī vairs nav nepieciešams paskaidrot detaļās pašreizējo situāciju un to, kāpēc pasaku varoņi dzīvo Ņujorkā, tad šī sadrumstalotība, un Bag o’ Bones ar Barleycorn Brides neiekļaušanās lielajā bildē, pavilka kopējo iespaidu uz leju.

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Tas, ko Erenam nejauši izdevās paveikt iepriekšējā krājuma beigās ar parasto titānu uzvedības manipulāciju, kā arī spekulācijas par Erena spējām radīt super-cietu vielu, lai atjaunotu sienas, dod vaļu pāragri lielām cerībām ātriem soļiem, nekā līdz šim, ja ne dot triecienu titāniem, nevis tikai aizstāvēties, tad vismaz atgūt līdz galam zaudēto Marijas sienu. Jo civiliedzīvotāju piespiedu evakuācija pēc viltus trauksmes par Rozes sienas krišanu, pierāda, ka, pat pēc tik īsa laika sprīža, kā nedēļa, radītais papildu stress uz resursiem, nav nepieciešams daudz, lai cilvēks vērstos pret cilvēku.

Jau tagad netrūkst tādu, kuriem prioritāte ir ‘’jo vairāk varas, jo labāk’’, un, lai parastie mirstīgie tiek galā kā paši māk. Interesants pavērsiens saistīts ar Militāro policiju. Visi tik seko dotajām pavēlēm no augstāk stāvošajiem, bet, kurš tad īsti stāv aiz tām?* Politiskās intrigas dominē šajā krājumā, kas, iespējams, nav autora stiprākā sižetiskā līnijā. Jau kārtējo reizi jāatzīmē nepieklājīgi ilgā beast titāna prombūtne, un vispār sāk piemesties sajūta, ka notikumi tiek vilkti garumā. Erena tēva pagrabs tā vien šķiet ir aizmirsta lieta.

Nesūdzētos par mazāk atmiņu ainām, kas varbūt bija noderīgs vien saistībā ar Kristu jeb Historia (šajā ziņā šis tas jauns, interesants un jautājumu raisošs). Vai arī kaut drusku mazāk ilustrācijām, kur katrs tēla ģīmetnis attēlots, cik šokēts viņš/viņa jūtas.

Cits viedoklis šeit, kurš krietni detalizētākā analīzē ienirst titānu pasaulē. (:

********Apzināto maitekļu zona********

*Interesants pavērsiens beigās, kas liek domāt par kādu nebūt militāru apvērsumu! (: Nu tie ir tēli! – gan komandieris Ervins, gan kapteinis Levi!

Stephen King – The Wind Through the Keyhole (The Dark Tower #4.5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Scribner

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

The Wind Through the Keyhole, kuru hronoloģiski var ievietot starp ceturto un piekto The Dark Tower sērijas grāmatu, apvieno trīs stāstus. 2012.gada Goodreads Choice Awards Fantasy kategorijā.

Rolandu un viņa ka-tet sastopam neilgi pēc viņu tikšanas prom no viltus Ozas burvja. Pirms vēl viņi ir sasnieguši Kallu un vilkus, kas kā sērga reizi paaudzē tai uzklūp, ir ātri jāsameklē patvērums no postošas, mūsu realitāte neesošas (labi, ka tā), vētra – saukta par Starkblast. To raksturo neierasti silts/karsts laiks pirms vētras ar sekojoši ļoti strauja temperatūras pazemināšanās un ļoti spēcīgu vēju. Temperatūra nokrīt tik zemu, ka koki burtiski sasprāgst! Kas zin, nebūtu mūsu varoņiem līdzās Oy vai nesastaptu upes pārcēlāju Bix un viņa padomu, mums lasītājiem būtu stipri īsāka sērija.

Kamēr Rolands, Džeiks, Edijs un Oy pārlaiž vētru drošā vietā, Rolands pie ugunskura siltās gaismas ‘’nosit’’ laiku ar stāstu no savas jaunības par to, kā viņš ar citu jaunu strēlnieku tika nosūtīts uz Debaria pilsētu ar sālsraktuvēm netālu, lai tiktu galā ar skinman jeb shapeshifter, kurš vainojams neskaitāmās slepkavībās, ieskaitot gan sievietes, gan bērnus. Stāsta darbība norit pat vēl pirms The Little Sisters of Eluria notikumiem, kuriem piešķirts #0.5 kārtas skaitlis. Lai cik jauns vai pieredzējis Rolands būtu, viņa tēla balsī jau var sajust to, kāds viņš būs. Tā izceļas uz pārējo fona, sajaukt ar citu ir neiespējami. :)

Par laimi, pēdējā no briesmoņa uzbrukumiem ir izdzīvojušais. Kaut arī Bils slēpjoties redzēja vien uzbrucēja kājas, ir cerība, ka pat tāds sīkums + Rolanda hipnotizētāja iemaņas spēs palīdzēt notvert vainīgo. Bilam, kurš vēl ir tikai mazs puika, pēc tēva zaudējuma nav viegli, un Rolands, kuram vecāka zaudējums nav svešs, mierina puika ar Mid-world pasaules stāstu/leģendu par drosmīgu puiku (Tims) līdzīgā vecumā. Pat tajā neiztikt bez Tumšā torņa, tomēr būtu paticies, ja tornis būtu bijis ar lielāku klātbūtni visā grāmatā, kura nav slikta, bet salīdzinoši ne tik laba. Arī ‘’izdomātajā’’ leģendā par Timu ir jūtama ietekme no mūsu pasaules, kā arī pagātnes paliekas no ‘Old People’ laika, kad vēl pasaule nebija sākusi virzīties tālāk.

Lai gan aprakstītā pasaule – ainava, fauna (piemēram, pūķi un purva cilvēki) un flora – nešķita tā drošākā vide, tā spēj aizgrābt elpu un neatteiktos paviesoties. Bez tā vēl gribētos izcelt stāstu izkārtojumu, kur centrā titulstāsts The Wind Through the Keyhole, apkārt tam Rolanda stāsts par skinman un grāmatas sākumā un beigās jau iemīļotie varoņi līdz šim. Ja ne sīpols :D, tad gredzens gan. :)