Home After Dark by David Small UN The Fade Out #1-12 (Complete) by Ed Brubaker, Sean Phillips

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Liveright

Manas pārdomas

Rusela formatīvie tīņa gadi, kuros bez dižas vecāku līdzdalības jāizprot un jātiek galā ar visu, kas vien šajos jaunības gados jauns, nepazīstams un/vai puslīdz interesants.

Prologs – strīdi starp vecākiem, māte pamet ar jaunu draugu, tēvam problēmas ar alkoholu, visticamāk zaudējis darbu, kara veterāns. Nav grūti noprast sākuma ‘’spēles laukuma’’ stāvokli, no kā izriet tālākie stāsta notikumi.

Spiesti pārcelties vairrākkārt. Dēls drīzāk cenšas rūpēties par tēvu, nekā otrādi, bet ‘’paldies’’ vietā saņem nepateicību un lamas. Līdz vienā jaukā dienā tēvs vairs neatgriežas no darba (pasniedza angļu valodu cietumā) un Rusela dzīves realitāte kļūst vēl skaudrāka nekā pirms tam.

Tā saucamie draugi, kuri nav tā pati labākā kompānija (huligāni), kuri ar vienaudžu spiedienu piespiež Ruselu uz rīcību, ko pats nedarītu, jo bailes par alternatīvu būt izstumtajam ir pārāk lielas. Ir pa dažam labam momentam, kuri varētu atgādīties vien izdomātā darbā gan starp Ruselu un viņa draugiem, gan vispār, kuros var just, ka autors uzkrītoši cenšas spēlēt uz emocijām un panākt kādu konkrētu reakciju.

Tiek aizskarts arī rasisma temats, kam par piemēru tiek dota  ķīniešu izcelsmes ģimene, un tieši no viņiem pārsteidzoši vai nē Rasels grūtākajos brīžos saņem vislielāko atbalstu. Ja pārmaiņas pēc ir vēlēšanās pēc pieaugšanas stāsta ārpus fantāzijas žanra, tad Home After Dark būs tā vēlamā grāmata.

Stāsts, kuru autors pamatā izvēlējies izklāstīt ar melnbaltu ilustrāciju palīdzību, reizēm uzlikot interesantus akcentus un uzvarus uz to, ko gribas izcelt.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Tāpat, kā lēnām uz lielā ekrāna izdziest pēdējais klusais filmas kadrs, tikpat melodramatiski apstājas un izdziest jaunas, daudzsološas aktrises Valeria Summers karjera un galvenokārt jau pati dzīve.

Ir 1948.gads un pēckara Holivudā vai varbūt visā ASV kā tādā pieredzētais no Otrā pasaules kara ir vēl dzīvā atmiņā, kur skepse un atklāts rasisms pret vācu un aziātiskas izcelsmes personām nekur nav pazudis, bet tā vietā dominējošo vietu aizņem The Red Scare jeb bailes no komunisma ietekmes pieaugšanas.

Galvenajam tēlam scenāriju rakstniekam, kurš par tādu šobrīd vien izliekas, Čārlijam ir tas gods būt Valērijas līķa atklājējam. Bet hroniska alkoholisma ietekmē, Čārlijs neko neatceras no aizvadītajām viesībām, ballītes. Nevēloties riskēt, ka policija ieskatās rūpīgāk viņa dzīvē un atklāj, ka viņa vietā scenārijus šobrīd raksta tuvākais draugs Gil, FIB melnajā sarakstā iekļuvis paša Čārlija vainas dēļ. Gils cīnās pat vēl ar lielākām alkoholisma problēmām, bet vismaz šādā sadarbības veidā katram atlec kāds labums

Krimināla rakstura amatier detektīvstāsts, kurā spožās Holivudas gaismas pilnībā izgaismo katra tēla un visas esošās pasaules realitātes samaitātību, kas vien slēpjas aiz glamūra un žilbinoša viltus smaida.

Grafiskā novele, kas gan tematikas, gan ilustrāciju ziņā nebūs domāts jaunākajiem lasītājiem. Stāsts, kura noslēgums nav klasiska rakstura, kurā vainīgie, lai kāds tiem amats un statuss, saņem visu pēc pilnas programmas. Atrisinājums nesniedz pilnīgu gandarījuma sajūtu, varbūt ir drīzāk neglaimojošas, bet ļoti varbūtējas realitātes seja.

Donald Ray Pollock – The Heavenly Table (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Stāsts pamatā par trim brāļiem Cane (vecākais un vienīgais pilngadīgais), jaunāko Cob (nedaudz prātā lēns, kaut arī par gudru nevienu no viņiem vai reti kurš cits tēls būtu nosaucams) un vidējo Chimney, kuri izvēlas vilinošo noziedznieku un gangsteru dzīvi pēc tam, kad vienā jaukā dienā, smagi strādājot uz lauka, brāļu tēva veselība (iespējams sirds) neiztur slodzi.

Vienīgais no brāļiem, kuru varētu saukt par kaut cik patīkamu, ir noziedzībā līdzi paķertais Cob, kurš neko labāku nezinādams, uzticas abiem pārējiem brāļiem viņu lēmumos. Ja vēl Keins cenšas būt priekšzīmīgs, tad visi argumenti viņam par labu zaudē spēku mirklī, kad viņš, lai cik vai smags nebūtu darbs uz lauka ar visu līdzi nākošajām grūtībām, izvēlas par labu Čimnija idejai aplaupīt banku. Čimnijs, kuram visvairāk pie sirds iet noziedznieka imidžs un var just patīk arī atņemt dzīvību. Lai kā, tuvojoties grāmatas noslēgumam, autors necenstos Čimniju un Keinu attēlot no pozitīvākas puses, tad tas nav nekas pretstatā šo tēlu pastrādātajam.

The Heavenly Table kā literārais vēsturiskais romāns noteikti atrodas ārpus manas daiļliteratūras komforta zonas, un kopējais iespaids par grāmatu, to noklausoties, arī visai neviennozīmīgs. Itkā grāmatas darbība rit uz priekšu un paralēli brāļu stāstam tiek risināti arī citu tēlu sižeti, bet visas grāmatas laikā nepameta sajūta, ka tēli vairāk kalpo kā instrumenti autora rokās, lai paustu ideju attiecīgā grāmatas posmā, un pēc tam konkrētā tēla stāsts paliek karājamies gaisā neatrisināts un piemirsts. Pat trīs brāļu stāsta noslēgums vairāk liek vilties, šķiet tāds īsti nekāds un autoram pašam viss par tematu ir bijis pateikts, un kāda gan nozīme, kādas ir grāmatas beigas.

Anthony Doerr – All the Light We Cannot See (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

All the Light We Cannot See darbības laiks aptver visa Otrā pasaules kara periodu. Uzreiz klausoties šo grāmatu pēc Staļingradas izlasīšanas gribi negribi nākas salīdzināt vienu ar otru, par cik abas skar vienu un to pašu pasaules mēroga notikumu.

Maurie-Laure – akla jauniete Francijā, kuru tēvs (muzeja direktors) paspēj aizsūtīt uz okeāna piekrasti pie onkuļa un tantes pirms pats tiek apcietināts un nokļūst vāciešu nometnē.

Verners Pfennig – vācu jaunietis, apdāvināts radio ierīču remontēšanā un citādi zinātkārs. Ar dažus gadus jaunāku māsu dzīvodams bāreņnamā pats sev iemācījis, kā labot radio. Viens to tiem vāciešiem, kuri tiek ierauti pārmaiņu virpulī, un pat ja gluži nepiekrīt valstī notiekošajam, attieksmei pret ebrejiem, uzsāktajam karam u.c., tad skaitliskā pārspēka priekšā izvēlas plūst pa straumi un pievienoties pūlim, nekā piedzīvot daža laba maigāka rakstura puiša likteni. Būtu Vernera tēls jau gados vai vismaz 20+, tad varētu teikt, ka viņam ir vēl trešā alternatīva – pamest Vāciju un pārcelties kaut kur citur.


Stilā un raksturā ļoti atšķirīgas. All the Light We Cannot See karadarbība ir kaut kas tāds, kas vairāk notiek fonā, tā vietā caur Marijas un Vernera piedzīvoto attēlota tiek  ietekme uz civiliedzīvotājiem Francijā,  vai mijoties nodaļām no Marijas skatpunkta ar nodaļām no Vernera, no vācu jaunieša, kurš Marijas un daudzu citu acīs būtu pielīdzināms visam, ko pārstāv Nacistiskās Vācijas režīms. Vernera stāsts galu galā izvēršas visai traģisks, kad pienāk brīdis, kad puisim pamostas sirdsapziņa un cena par to jāmaksā visaugstākā.

Lai arī grāmatai ir savi plusi, tad diemžēl salīdzinoši ar Grosmana Staļingradu  nav pat tuvu, kaut vai prozas manierē būtu vēl kur augt. Arī sižeta atrisinājums, beidzoties karam liek vēlēties pēc kaut kā vairāk, kam seko epilogs 70.tajos gados un 21.gs sākumā, kuros visiem kaut cik nozīmīgiem tēliem tiek dots mirklis atvadām, par ko personīgi rodas jautājums, vai tieši tā bija vislabākā izvēlē, kā noslēgt romānu.

Vasily Grossman – Stalingrad (Stalingrad #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harvill Secker

Manas pārdomas

Pamata sižets 1942.gada vasara – Nacistiskās Vācijas un Hitlera neprātīgā ideja iebrukt un iekarot PSRS/Krieviju, vienlaicīgi karojot arī Rietumu frontē. Zibenskara astoņu nedēļu plāns izgāšas jau pirmajā gadā, bet maldīga nenovēršamas uzvaras sajūta vāciešiem pēc konstantas PSRS atkāpšanās gada garumā rodas tik un tā.

Lai gan neuzskatu sevi par galīgu vēstures nezinātāju, tad jāatzīstas, ka, uzsākot lasīt grāmatu, biju domājis, ka Staļingrada (tagad Volgograda) un Ļeņingrada (tagad Sanktpēterburga) ir viena un tā pati pilsēta, kurai vienkārši mainoties valsts līderiem nomainīts arī pilsētas nosaukums. Labi vēl, ka ātri tiku skaidrībā (paldies Vikipēdijai) un veltīgi negaidīju, kad tad beidzot sāksies aplenkums.

Var piekrist Staļingradas ievadā minētajam salīdzinājumam, nosaucot autoru par 20.gadsimta Tolstoju. Labā nozīmē var neapšaubāmi saskatīt, ka Karš un Miers ir bijis liels iedvesmas avots. Sižeta vēriens vērā ņemams, tēlu skaits, ja ne gluži galvu reibinošs, tad personīgi bija jāpiepūlas, lai vēl ar visiem tēva vārdiem un pamazināmajām formām, atcerētos, ka tiek domāts viens tas pats tēls, kurš pirms brīža nosaukts atšķirīgāk. Īpaši, ja viena uzrunas forma no otras atšķiras vairāk par tā paša vārda mīlināmo formu.

Spēcīgas, viegli iztēlojamas ainas vairāk kā vien pāris nodaļās. Nevar apgalvot, ka ir teju uz katras lapaspuses, bet neiestājas arī ilgi sausuma periodi starp teksta fragmentiem, kuri ainu un sajūtu uzbur tev acu priekšā. Tikpat labi, kā autora talantu, varēja saskatīt arī momentus, kuros tiek slavināta PSRS vai akcentēts Vācijas ļaunums, kuros autors pielabinās attiecīgajam režīmam, tā itkā pašā PSRS nekas līdzīgs nenotiktu. Nebija neviena slikta vārda par armijas apgādes kvalitāti vai aizstāvošās armijas rīcību pret civiliedzīvotājiem, vai par ko citu.

Liela uzslava pienākas tulkotājiem (Robert and Elizabeth Chandler). Cik zinu tad šis ir tuvākais oriģinālajam manuskriptam (bez cenzūras) eksistējošais tulkojums angļu valodā (publicēts 2019.g.). Beigas grāmatai tādas, ka, ja ne šogad, tad nākamgad noteikti izlasīšu arī vienlīdz garu turpinājumu, kas par tādu kļuva vien pēc šīs grāmatas jaunatklāšanas.

Hans Fallada – Wolf Among Wolves UN Tad Williams – Sea of Silver Light (Otherland #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība (1962)

Manas pārdomas

Tēli šajā grāmatā nav tie paši galvenākie, reizēm daža laba stāsts uz labu laiku tiek pilnībā piemirsts vai kaut kā nebūt atrisināts. Plus vairumam no tēliem vairāk vai mazāk kāda no rakstura iezīmēm ir stipri pārspīlēta, karikatūras līmeni, lai savā veidā izceltu domāto.


Vairāk uzsvars likts uz attiecīgā laika iezīmju attēlošanu. Darbības notikumi 1923.gada nogalē, kad markas vērtība no dienas uz dienu krīt arvien zemāk. Ietaupījumi, kurus esi krājis visa sava darba mūža garumā izkūp kā nebijuši, to vietā uzrodas šķietami bezvērtīgi papīrīši ar dienu jo lielākām nominālvērtībām. Kuru pārbaudījumi un pārmaiņas dzīvē norūda, padara stiprāku un ļauj atklāt dzīves mērķus un misiju un kuri neiztur spriedzi un atklāj savu patieso dabu, ko citkārt labākos, turīgākos un mierīgākos laikos ir iespēja veiksmīgāk noslēpt.

Volfgangs Pagels – grāmatai sākoties nelabojams ruletes spēlmanis, kuram diži nerūp apkārtējie, un Petra Lēdiga it kā Volfganga mīļotā, kuras labsajūta biežāk gan tiek piemirsta par labu ruletes spēlei.


Rotmistrs, kurš ir starp tiem, kuri pārticības un stabilitātes gados izmeties un izrādījies par nezkādu dižu kungu un saimniekotāju, bet tagad, kad patiesi būtu jāsatur groži, lai muižas saimniecība noturētos virs ūdeņa, tad gan labāk uzveļ pienākumus kādam citam; plus viņa ģimene, radi.

Fon Studmans – Volfganga Pagela draugs un kompanjons grāmatas otrajā daļā. Gan pats sevi, gan citu acīs kā mūžīgā aukle, kuram pat patīk un ir dzīves aicinājums rūpēties par citiem. Diemžēl tas bieži vien tiek darīts uz personīgās dzīves rēķina.

Ja gribētu piekasīties, tad nebūtu grūti atrast stāstam trūkumus, bet kopumā pēcgarša nemaz nav tik slikta. Var just izdošanas/tulkojuma gadu; valoda un izteikšanās veids, kas paspējis novecot. Nedaudz nesaprotama latviskotā grāmatas nosaukuma izvēle, jo ”Vilks starp vilkiem” kaut kā tomēr šķiet labāk par vienkārši ”Starp vilkiem”.

**

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Beidzot klāt tetraloģijas noslēgums.

Sērija, kuru autors diemžēl izstiepis pārāk garu. Nevar teikt, ka atrisinājums tetraloģijai būtu sanācis drausmīgs, bet vienlaikus liek vilties, vēlēties pēc kā vairāk sērijā kopumā un neattaisno plašo vērienu un lpp skaitu. Nepamet sajūta, ka kompaktāks sižets uzlabotu pēcgaršu un kopējo iespaidu, sēriju pabeidzot.

Dan Simmons – The Terror

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Divu Lielbritānijas karaliskās jūras flotes~ kuģu HMS Erebus un HMS Terror ekspedīcija ar mērķi atrast un izkuģot North-west ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu caur Ziemeļu Ledus okeānu. Viss šķietami sagatavots pēc labākās sirdsapziņas veiksmīgam iznākumam. Kuģi aprīkoti arkitskajiem apstākļiem kā neviens cits kuģis pirms tam, arī pārtikas krājumi iepirkti ar rezervi, papildus tam iegādāts krietns daudzums ogļu, lai varētu darbināt necilus tvaika dzinējus uz katra kuģa, kuri palīdzētu tikt uz priekšu cauri ledājiem. Vienīgais, ka dzinēji paši kā tādi nav tie jaudīgākie, kas pasaulē eksistē, ievietojot lielākus izmēru un tonnāžas dēļ būtu jāietaupa uz kaut ko citu.

Starta laiks 1845.gada rudens un sākums ir gana daudzsološs, bet ilgi tam tā nav lemts turpināties, abiem kuģiem iesalstot ’46/’47.gada ziemā. Turklāt vēl laikapstākļiem atklātā vietā, kurā kuģu apkalpei tie ir vēl skarbāki nekā citur kāda līča vai salas pasargātiem turpat netālu. No kā (iesalšanas) gan būtu bijis iespējams izvairīties, ja vairums personāžu ar ego, ambīcijām un sapņiem par ātru un veiksmīgu ekspedīciju ieklausītos mazākumā, kuriem muguras smadzenes un pieredze brīdina par potenciāliem un kārtīgiem sarežģījumiem, par varbūtējiem neraksturīgākiem un bargākiem laikapstākļiem. Kādi arī pienāk nākošajā ‘’vasarā’’, kura tā arī neļauj ledājiem pietiekoši atkust, nolemjot abus kuģus vēl vienai ledū ieskautai ziemai.

Ja vēl nepietiktu ar arktiskajiem apstākļiem 19.gs vidū bez šodienas (21.gs) ērtībām, tad autors savas grāmatas varoņiem piešķir papildus paranormāla rakstura grūtības. Divreiz lielāks, daudzkārt spēcīgāks un veiklāks par ledus lāci, Erebus un Terror kuģu eksistenci nolādējis kāds pārdabisks radījums, kura iespēju robežās ietilpst spējas nemanītam pagrābt kādu nelaimīgo sardzē uz nakti nostādītu jūrnieku. Nav grūti iedomāties, kā jau tā māņticīgos jūrniekus ietekmē šāds pavērsiens, kad tā vien šķiet viņus apsēdusi pati Nāve. Radījums ar prātu un viltību, izmanību; neuzbrūk akli vai pārtikas pēc.

No grāmatas varoņiem un kuģa apkalpes ir gan krietni tēli, kuri varbūt cīnās ar negatīvajām rakstura īpašībām un iekšējiem dēmoniem, bet izpildīs darbu pēc labākās sirdzapziņas un padomās arī par citu interesēm, bet netrūkst arī, maigi sakot, nepatīkami un nicināmi tēli (vairums no tiem mazizglītoti, ja vispār), kuri kopējai nolemtības sajūtai un drūmajiem notikumiem pieliek savu ne vienu vien darvas karoti klāt, kuriem sīks aizvainojums pārraug nesamērīgas cenas atriebībā.

Aizraujošs vēsturiskais romāns, kas rada vēlmi izlasīt, ja ne gluži dokumentālu non-fiction darbu tieši par šo ekspedīciju, tad noteikti kādu no grāmatplauktos esošajām ceļojumu grāmatām pirms modernā laikmeta ar GPS, pirms interneta un mobīlajiem.

Max Brooks – World War Z: An Oral History of the Zombie War UN Anthony Marra – A Constellation of Vital Phenomena

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pavisam nesen, iepriekšējā 2020.gada oktobrī, lasīju vienu no loģiskākajām un inteliģentākajām zombiju grāmatām, kādu ir nācies lasīt – gidu kā izdzīvot zombiju apokalipses gadījumā, ko labāk nedarīt un ko darīt labāk, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas.

Šīs World War Z grāmatas gadījumā autors pats iejūtas žurnālista lomā, lai intervētu apokalipsē izdzīvojušos no dažādākajiem dzīves gājumiem sākot pat ar bērnu un vienkāršu civiliedz. un beidzot ar armijas specvienības pārstāvi. Emocijām pilnas pieredzes stāsti, kurus oficiālā pētījumā un dokumentā žurnālista priekšnieki nav atļāvuši iekļaut

Tos pašus pozitīvos vārdus, ko varu veltīt The Zombie Survival Guide, varētu dod kā uzslavas arī zombiju apokalipses orālās vēstures grāmatai. Autors neieslīgst klišejās, bet +/- realistiski iztēlojas cilvēku un valstu reakcijas un krīzes menedžmenta soļus. Grāmata publicēta 2006.g, krietni pirms pašreizējās C-19 pasaules pandēmijas, tā kā varbūt iztēlotās reakcijas uz pēkšņo krīzi būtu pat drīzāk saucamas par optimistikām, redzot, kas ir noticis un notiek pasaulē attiecībā uz kovidu.


Vienīgais teorētiskais mīnuss, ka bija stipri par īsu, būtu varējis klausīties vēl un vēl.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Galvenais sižets 2004.gada Čečenijā ar iestarpinātiem atmiņu ainu fragmentiem gan īsi pirms un pēc PSRS sabrukuma un klusām neatkarības cerībām, gan nozīmīgāki notikumi gadu gaitā līdz grāmatas sižeta tagadnei.

Sonja – ātriem soļiem kļūst par pieredzējušāko speciālisti vietējā slimnīcā gandrīz vai apstākļu un kolēģu trūkuma spiesta.  Tas gan nenotiek tik ļoti aiz brīvas prāta un pašas apņemšanās, kā nerimstošās cīņa starp nemierniekiem, brīvības cīnītājiem u.c. pušu dēļ, kuri nodrošina konstantu pacientu plūsmu dažādākajos nopietnības stāvokļos. Bieži vien jāsaskaras ar absurdāko situāciju, kad ieroči un narkotikas ir lētākas un vieglāk pieejamas nekā tik ļoti nepieciešamās medicīnas preces.

Ahmeds – mūk no viena reģiona uz citu (Sonjas slimnīcu) līdzi paņemdams nolaupīta un nogalināta kolēģa 8 gadīgo meitu. Tiek pieņemts darbā slimnīcā vien darbinieku trūkuma dēļ, un, kā drīz vien atklājas, tad Ahmeds ātri nokļūst ārpus savas ērtās komforta zonas un noskaidrojas, ka viņa patiesais talants slēpjas mākslā nevis medicīnā. Abu personāžu dzīves apstākļi un skarbie šķēršļi, kuriem jātiek pāri, piešķir papildus nianses stāstam, kad tēli par spīti visam tomēr cenšas saskatīt arī pozitīvo, cik nu tas iespējams.

Labs, interesants turklāt debijas romāns lokācijā, par kuru reti personīgi ir nācies lasīt kādu stāstu, ja vispār. Būtu viegli iztēloties putnu biedēkļa pretargumentu negatīvai kritikai, ja grāmata būtu neizdevusies – “bet tā taču patiesībā arī līdzīgi notika” -, kas šoreiz nav jāsaka.

Craig DiLouie – Crash Dive #1-6 (Klausāmgrāmata)

Izdevniecība: Blue Heron Audio

Manas pārdomas

#1Crash Dive
Čārlijs Harisons, vēl pavisam jauns puisis, piesākās armijā,konkrēti uz zemūdenēm, lai dotu savu artavu cīņā pret japāņiem un atriebtu Pērlhārboru. Čārlija degsme dot savu artavu ir pat tik liela, ka viņš pirms došanās prom izšķiras no draudzenes, lai nekas lieks nemaisītos pa viņa domām cīņu laikā. Tikai vēlāk no pieredzējušākiem kolēģiem Čārlijs saprot, ka tikpat ļoti, kā motivācija, lai dotos karā, ir arī nepieciešams kas tāds, kas mudinātu atgriezties mājās.
Tiek norīkots uz pavecas zemūdenes, kura pat ir pieredzējusi darbību pirmajā pasaules karā, bet tas netraucē viņam, kapteinim un pārējai komandai nogremdēt pāris pretinieku kuğus un pašiem(ne visiem) palikt dzīvajos. Izpelnās paaugstinājumu jau pēc pirmās patruļas

#2 Silent Running
Otrajā patruļā Čārlijs tiek norīkts uz citas modernākas zemūdenes (iepriekšējā bojājumu dēļ neizvilka līdz māju krastam) un pie jaunas komandas, kura ar aizdomām skatās uz vēl salīdzinoši jaunu gurķi, kurš sazin kādā veidā ir pamanījies pakāpties pa hierarhijas kāpnēm jau pirmās patruļas laikā. Respekts un cieņa jāiemanto ar jauniem darbiem. Kaut arī pirmajā brīdī varētu šķist, ka lielos vilcienus būtu jāpriecājas par iespēju darboties ar krietni jaunāku mašīnu, tad Čārlijam nākas atklāt, ka ne vienmēr viss jaunais ir labāks par jau darbos pārbaudītu veco, kam par vislabāko piemēru kalpu uz papīra tik labās jaunā tipa torpēdas, kuras drīzāk vienlīdz labi var palīdzēt pašiem tikt nogremdētiem.
Kaut arī oficiālā misija ir svarīgu materiālu/resursu piegāde, situācija iegrozās tā, ka Čārlijs jau atkal brīžos, kad tas ir visvairāk nepieciešams, pierāda sevi tik labi, lai izpelnītos paaugstinājumu arī otrajā patruļā pēc kārtas.


#3-4 Battle Stations un Contact!
Čārlija straujais kāpums, sērijai turpinoties, nesamazina savu tempu un visnotaļ īsā laikā, bet ne bez pamatotiem nopelniem, Čārlijs ir nākamais aiz kapteiņa, par kuru neapšaubāmi Otrā pasaules kara laikā viņam lemts kļūt, ja vien pēkšņi karadarbība neapstājas, par ko nekas nelieciena.
Čārlijs vairs nav tas pats nepieredzējušais puisis, kāds bija sērijas sākumā. Viņa vēlme nogalināt pēc iespējas vairāk japāņu un nogremdēt pēc iespējas vairāk viņu kuğu nav mazinājusies, bet līdz ar asinsstindzinošiem notikumiem ir nākusi pieredze, lai tagad varētu ar pārliecību vadīt un dot komandas citiem, lai pārgalvība neņemtu virsroku pār veselo saprātu. Kā arī apziņa, ka tikai propogandā ienaidnieks var būt absolūti ļauns, un ka dzīve nav tik melnbalta.
Sižets nav tikai par un ap karadarbību vai apstākļiem iekš dzīves uz zemūdenes. Nereti kā Čārlijs, tā viņa cīņu biedri iedomājas, ko darīs mājās, kad karš būs cauri. Ja vieni plāno palikt dienēt un citi bez mazākajām šaubām to pamest, tad kā Čārlijs un vēl daži citi baiļojas, vai karadarbība nebūs viņus izmainījusi tik ļoti, ka tie nespēs vairs atgriezties mierpilnajā civiliedzīvotāja dzīvē.


#5-6 Hara-Kiri un Over the Hill
Tas brīdis ir pienācis un Čārlijs ir pilntiesīgs kapteinis, bet viņa ambīcijas nav tik lielas, lai tagad mērķētu uz admirāļa vai vēl citu augstāku posteni. Tikai atrodoties kapteiņa lomā, Čārlijs saprot, kāds personīgais spiediens kapteinim jāiztur, pieņemot katru lēmumu, kas tik pat labi var beigties ar zemūdenes nogrimšanu dzelmes dziļumos un vairuma, ja ne visu, kolēģu dzīvību zaudēšanu, kā ar slavas lauriem uzvaras gadījumā.
Kaut arī katra grāmata ir samērā īsa, sižeta virzība un trajektorija ir gluda un samērā ne pārāk komplicēta, tad, sēriju ņemot kopumā, to gribētos novērtēt augstāk nekā katru grāmatu individuāli.

Iepalicēji #21

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

18800655

Manas pārdomas

Terms of Enlistment (Frontlines #1) by Marko Kloos

Viegla rakstura sci-fi, kurā Frontlines sērijas pirmā grāmata Terms of Enlistment iepazīstina lielos vilcienus lasītāju ar sērijas pasauli no galvena varoņa Endrū POV, kurš mūkot no nabadzības mājās piesakās militārajā dienestā ar cerību tikt prom no Zemes un nokļūt kādā kolonizētā planētā, bet par sarūgtinājumu viņam vispirms tiek nozīmēts dienēt militārajos spēkos, kuri uztur kārtību un apspiež nemierus nabadzīgajos rajonos, no kuriem pats nācis. Pats varonis tādēļ nemaz tik diži simpatizējošs vismaz sērijas sākumā nav, jo nokļūstot medaļas otrajā pusē, redzot, kur aizplūst milzu līdzekļi, viņu nemoka morāles dillemas, pretrunas it nemaz, un izmantot letālu spēku un ieročus ir tīrais nieks.

Pirmais iespaids par sēriju, ko sniedz tās pirmā grāmata, nav nedz slikts, ne galvu reibinošs, bet, ja pieņem, ka sērijas turpinājumi padziļina tēlu personības un dod ticamu motivāciju tam, ko viņi dara, bagātina pasaules uzbūvi un dod labus pamatojumus un izskaidrojumus, kāpēc tik ilgi zemieši kolonizējot eksoplanētas  tikai tagad sastop pirmos inteliğentos citplanētiešus, tad Frontiers nekas neliedz būt labai, baudāmai sērijai.

***

170641

I Heard That Song Before by Mary Higgins Clark

Kāda plašu viesību vakarā, kā 6gadīga galvenā dārznieka meita Carrington ğimenes īpašumā, Kay Lansig noslēpusies kapellā, dzird sarunu starp divām personām, kura tolaik mazam bērnam diži neko neizsaka, bet, gadiem ejot uz priekšu un atskatoties uz to, ka nākošajā rītā viens no visiem ir bezvēsts pazudis, visai iespējams, ka rokoties dziļāk pagātnē Keja var uzjundīt noslēpumus, kuru kāds cits labprāt atstātu apraktu.

22gadus vēlāk Keja bibliotekāres amatā rīko labdarības pasākumu, kura ieejas maksu varētu krietni paaugstināt, ja vien tas tiktu rīkots kādā šikā vietā. Šis iegansts abus ne gluži no jauna saved Kejua kopā ar tagadējo Carrington ğimenes galvu, kuram tagad ir 42 un diez vai atceras kaut kādu tur dārznieka meitu, bet noteikti pāršķir dzīvi uz krietni spraigāku lapaspusi.

Labs psiholoğiskais trilleris/mistērija, kur lieliski zini, ka acīmredzamie aizdomās turamie vai citi pirmie vilinošie kandidāti slepkavas lomai diez vai būs tie īstie.

***

31702749

Infomocracy (Centenal Cycle #1) by Malka Ann Older

Distopiska nākotnes versija, kurā jau vairākas desmitgades vairs neeksistē individuālu/nacionālu valstu, bet reğioni sadalīti tā, lai katrā būtu pa simts tūkstošiem, kuros tad tiek rīkotas vēlēšanas. Radās iespaids, ka prezidentu šajā nākotnes versijā neeksistē, bet varu līdz ar ierastajām politiskajām partijām ir ieņēmuši dažādas biznesa korporācijas, bet kandidējot dēvējas nevis par partijām, bet gan uzreiz kā valdības. Laikam par uzvarētāju pasludina to, kuram ir visvairāk balsu un nekādu daudzpartiju valdību arīdzan nav. Interesanti, ka autore piemin tādas firmas kā Mitsubishi un Sony, bet ne reizi, piemēram, FB, Apple, Amazon vai Twitter.

Infomocracy vairāk radīja lielās idejas grāmatas iespaidu, kur tēli vairāk palīdz to apspēlēt. Tās pirmizdevums ir bijis 2016.gada jūnijā. Tātad savu laiciņu pirms prezidenta vēlēšanām ASV un citiem pēc tam sekojošiem atgadījumiem, kas arī pirms tam eksistējošu misinformācijas un propagandas tematiku paceļ aktuālu un ir spējis tādu noturēt. Ne tikai vēlēšanu kontekstā, kas vēlāk ietekmē pārējo likumdošanas varu u.c., bet arī pieaugošo cilvēku skaita krišanu dažādu stulbu konspirāciju varā.

Infomocracy pasaulē visi tā paļaujas uz mākoņos un datu sistēmās esošo informāciju un citām par pašsaprotamām opcijām kļuvušu ikdienu, ka pat postoša zemestrīce ar lielu upuru skaitu nespēj ne tikvien uz pietiekamu laiku pārcelt vēlēšanas, jo pasaule tak turpina griezties, bet nobrukušās datu sistēmas dēļ ļaut manipulēt ar balsīm un informāciju, lai pārvilinātu vēl neizlēmušos

Kā debijas romānam Infomocracy ir savi iesācēja trūkumi, bet tie nav tik jūtami, lai rastos vēlme pamest grāmatu nepabeigtu.

***

26803054._SY475_

Strangers on a Bridge by James B. Donovan

Notikums 20.gs 50.gadu otrajā pusē, par kuru uzzināju tieši no šīs grāmatas, ne kāda cita avota; arī filma, kura uzņemta ņemot par pamatu Strangers on a Bridge, nav atmiņā palikusi kā redzēta.

Autors James B. Donovan, būdams aizturētā padomju spiega Abel advokāts, ļoti labi spēj pasniegt notikumu gaitu un atklāj ne tikai to no tiešās pieredzes, bet drusku arī to, kā tiesas prāvu u.c. uztvēra mediji, kolēği, draugi. Varbūt autoram likās, ka tas aizēnotu pašu stāstu, bet šis aspekts varēja būt jūtamāks.
Dažas īsās viena divu teikumu atsauksmes grāmatas aizmugurē, slavējot to kā top-notch spiegu trilleri, un pats vāks, kurš no biežāk redzētās garlaicīgi melnbalta foto klases, ņemts laikam no filmas, virzīja domas uz izdomāta romāna pusi.

Tikai pēc pašu notikumu izklāsta ķēros klāt Jason Matthews sarakstītajam priekšvārdam un autora ievadam, galvenokārt grāmatas non-fiction kategorijas dēļ, jo izdomātos romānos biežāk to izlaižu vispār, bet šajā gadījumā gan viens, gan otrs piešķir papildus kontekstu, it īpaši autora citiem profesionālajiem sasniegumiem.

***

28363972._SY475_

The Last Days of Night by Graham Moore

Kurš pirmais izdomājā elektrikso spuldzīti? Tas ir viens no centrālajiem jautājumiem ap ko apvīti The Last Days of Night vēsturiskā romāna notikumi, kad pavisam jaunu advokātu Paul Cravath nolīgst George Westinghouse, lai cīnītos viņa labā pret Tomasu Edisonu. Diemžēl galvenais varonis nespēja būt gana interesants un saistošs, lai uz reālu vēsturisku personāžu fona kā J.P. Morgans, Nikolass Tesla un Aleksandrs Bells padarītu gana interesantu, lai tikai pēc grāmatas noklausišanās vēlme izlasīt kādu Vikipēdijas rakstu(kā šis par DC un AC strāvu karu), ja ne uzreiz dokumentālu grāmatu, liktu par sevi manīt.

Nekad īpaši nav patikuši autora pēcvārdi izdomātos vēsturiskajos romānos, tādēļ arī tos parasti nelasu. Pilnībā pietiktu ar izmantoto avotu sarakstu.

***

34942741._SY475_

The Consuming Fire (Interdependency #2) by John Scalzi

Imperatores priekšā gaidāms neapskaužāmi sarežğīts uzdevums. Labi zinot Flow straumju pastāvēšanas nenovēršamu galu, kuras savieno vienu Interdependency impërijas apdzīvotu plānētu ar citā saules sistēma esošu un ir ekonomikas stabilitātes pamats, viņai ar dažu zinātnieku palīdzību jāmēğina pārliecināt pārējos sākot no vienkāršajiem pilsoniem līdz visu ietekmīgo (politiski un ekonomiski) ğimeņu galvām, ka šie apgalvojumi nav tukšas fantāzijas un viņas personīgās manipulācijas, lai no tā kaut ko iegūtu un citiem konkurentiem kaitētu.

Starp vairākiem tēliem lēkājošais POV veido labu kopējo bildi un nerodas saraustīta sižeta iespaids. Attīstība pozitīvā virzienā gan pasaules uzbūvē, gan tēlu izaugsmē ir pārliecinoša; rodas pat vēlme pēc garākas sērijas. Pārgāja vēlme šo salīdzināt ar kādu citu sēriju, salīdzinoši ar kā tas bija sērijas pirmajā grāmatā The Collapsing Empire. Priecē arī ierunātāja Wil Wheaton sniegums.

Sigrid Undset – Kristin Lavransdatter #1-3

651253

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Abacus

Manas pārdomas

Vienas sievietes, Kristin Lavransdatter, dzīvesstāsts izklāstīts vienā triloģijā, kur katra nākošā grāmata ir garāka par iepriekšējo. 1000+ lapaspuseš lasītājam lemts iepazīt viņas mūžu no jaunību dienām līdz pat nāves dienai, esot klosterī un mirstot no mēra.

Vēsturiska triloğija, kurā  par lielākajiem notikumiem nosaucami skandāli par to, ko kurš nebūt ir izdarījis, kā nav pieņemts. Ar to ir jārēķinās un jāpieņem pirms vainot grāmatu/autori. Pirmkārt jau pati triloğija ir sarakstīta pirms gandrīz 100 gadiem, kad savstarpējo attiecību etiķete atšķiras no 2020.gada, kad dažos brīžos šodien reakcija man ir “nu un, kas viņiem par daļu?”. Papildus tam romāna darbība 14.gadsimta pirmās puses Norvēğijā. Ja apskatās, kuros gados grāmatas sarakstītas, tad to pēc valodas/tulkojuma stila noteikti var just.

To iegaumējot romāna sākums ir visai trauksmains, kad galvenā varone, iespītējot tēva vēlmei un viņa izraudzītajam topošajam vīram, panāk savu un apprecas ar citu, turīgu puisi Erlendu, kurā ieskatās dzīvojot klosterī (ne tas, kurā būs lemts nonāk mūža nogalē) gadu pirms paredzētajām laulībām.

Ne brīdi Kristinu pašu nevarētu saukt par nabadzīgu, bet arī ne tādu, kura gulētu uz citu pelnītiem lauriem, bet visu pieaugušo dzīvi strādā saimniecība tikpat čakli kā strādnieki. Paļauties uz vīru, kuram patīk vairāk tērēt un laiskoties, nekā fizisks darbs, arī nevar īsti paļauties. Par cik sērijā aprakstītie notikumi ir no Kristinas skatpunkta, tad ir brīži, kur jājautā, cik ļoti var viņai uzticēties, un vai viss lasītājam tiek pateikts un atklāts, vai viņas cita tēla rakstorujums ir pilnībā akurāts, vai, par piemēru kas tāds, ko ievērotu un nenotušētu cits tēls.

Dzīve Kristinu tās laikā attalgo ne tikai ar darba augļiem, bet arī septiņiem dēliem salīdzinoši īsā laikā. Protams, romāns ir romāns un galvenā varone izdzīvo visās dzemdībās, bet nav brīnums, ka vidējais cilvēku mūžs agrāk ir bijis krietni zemāks. Šajā gadījumā, kad nereti dzemībās mirst pati māte, vai kā vēlāk romānā no parasta ievainojuma darbojoties ar instrumentu brūce iekaist un kļūst par nāves iemeslu, par ko mūsdienās neviens nesatrauktos, jo ir taču antibiotikas.

Būtu lieki un mateiklīgi iet cauri Kristinas dzīvesstāstam, ja tā ir pati romāna būtība, bet var teikt vienu, ka triloğijai nevajadzēja burties cauri ar piespiešanos. Pieņemu, ka šis darbs varētu atrasties Norvēğijas mācību listē, Vikipēdija saka, ka vēsturiskajai akurātībai tas ir visai tuvs, un līdzīgā manierē iztēlojos kādu pašmāju vēl nelasītu klasiku.