Brian McClellan – Powder Mage #1-3

#1 – Promise of Blood

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ierasti nemiernieku sacelšanās beidzas ar tirāniska un/vai korumpēta un nekompetenta karaļa gāšanu, un lasītājam jāpieņem, ka lielos vilcienos valsts pārvalde jaunajiem saimniekiem nesagādās pārāk lielas grūtības. Promise of Blood piedāvā ielūkoties patiesajā realitātē, kad visas frakcijas, kurām pirms tam bija šķietami vienots mērķis, pēc sasniegtās uzvaras katrs cīnās par savu spēka pozīciju.

Maģijas klasifikācija ar Priviliģētajiem un Powder magiem, kuri acīmredzami kļūst atkarīgi no šaujampulvera, radīta gana atšķirīga no citām fantāzijās manītajām, lai piešķirtu tai atšķirīgumu un negribētos to salīdzināt, kā arī sērijas gaitā izzināt to padziļinātāk. Bet par spīti maģijas esamībai, vien retais, kurš nav saistīts cieši ar Baznīcu un reliģiju, patiesi tic dievu eksistencei, kuru varoņdarbi un zināmās civilizācijas valstu radīšana attēlota mītos, leģendās un ir par pamatu valdošajai reliģijai.

Tamass, kurš apvērsumā piedalījies un ir uzņēmies jaunā līdera pozīciju, to no sirds darījis līdz tam lielākoties pusbadā dzīvojošo un citādi apspiesto vienkāršo cilvēku vārdā un ne aiz varas kāres. Tagad jāmēģina visu noturēt vienkopus un neļaut to citu varaskārei sagraut, lai spētu sagatavoties uzbrukumam no kaimiņvalsts, kura saož savu izdevību izplesties.

Tamasa dēls Thaniel grāmatas gaitā lieliski pierāda sevi gan profesionāli militārajā jomā, gan spēj uzlabot attiecības ar tēvu, kuras kopš mātes nāves nav bijušas tās pašas labākās.

Adamat – izbijis policijas detektīvs, tagad tāds kā privātā sektora izmeklētājs. Apvērsuma nakts vidū tiek uzmodināts, jo pats Tamass licis viņu izsaukt, jo visu nogalināto karalisku burvju pēdējie vārdi bijuši “don’t break Kresimir’s promise’’. Krezimirs būdams galvenais dievu Dievs, kas atbildīgs (ar ‘’brāļu un māsu’’ palīdzību) par zināmo valstu un to karaļnamu radīšanu. Adamatam uzdots noskaidrot, vai tam ir kāda nozīme un vai Tamasam par to būtu jāuztraucas. Novienkāršojot atbilde ir “Jā”.

Jāuzteic arī ierunātājs, nebija grūti atšķirt kurš tēls kad runā. Saskaitīju vismaz trīs balsis un noteikti bija vēl.

***

#2 – The Crimson Campaign

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Metoties pirmajam uzbrukumā vislielākajam Adro draudam Kez kaimiņvalstij Field Marshal Tamass atstāj savas valsts galvaspilsētu bīstami mazaisargātu ienaidnieku atbildes gājienam.

Tamass līdzi paņem ne tikai gandrīz visus šaujampulvera magus, bet pārgalvīgu manevru rezultātā tiek nogriezta jebkādu papildspēku un papildresursu piegādes iespējas. Ne reizi vien Tamasam nākas atcerēties, ka vairs nav tas pats spriganais jauneklis kā kādreiz, bet ar visu to viņš ir spējīgāks par lielu vairumu pretinieku.

Tikmēr mājas frontē Tamasa dēls Taniel “Two-Shot” ir knapi paspējis atgūties no Promise of Blood noslēdzošajiem notikumiem, lai ieraudzītu armiju atstātu pašplūsmā un šķietami nekompetentu un varbūt pat nodevīgi noskaņotu ģenerāļu rokas (vismaz daži no tiem), jo ko gan citu padomāt, kad Adro armijai tiek dota pavēle atkāpties pie paša mazākā iegansta. Situācijas, kuras varētu vērst sev par labu pat no šaubīgām izredzēm paliek neizmantotas un uzvaras pretiniekam tiek dotas kā svētku dāvanas. Tanielam gluži kā tēvam ir dotas gan lieliskas līdera dotības, gan šaujampulvera maga talants, ko puisis arī izmanto, lai mēģinātu situāciju kaujas laukā vērst par labu. Bet tā vietā, lai dotu Tanielam atbilstošu posteni, pret viņu tiek izvirzītas absurdi uzpūstas apsūdzības, kuras ir vien iegansts, lai aizvāktu kaitinošu traucēkli kaut kur tālāk nost no ceļa.

Trešais nozīmīgākais sižets saistās ar inspektoru, izmeklētāju Adamatu. Kaut arī Tamasa uzdotā izmeklēšana no sērijas pirmās grāmatas būtu tā kā noslēgusies, tad to pašu nebūt nevar teikt par viņa sievas un bērnu drošību, kuru dzīvības tādēļ nu tiek apdaudētas. Vienlaikus Adamats, cenšoties viņus atgūt dzīvus un veselus, iebrien jo dziļāk briestošā draudu dūksnājā Tamasa iecerētajai republikai. Gan iekšēji dižciltīgo kārtas un karaļnama atjaunot gribētāji, gan no ārpuses kā Kez.

Tik tiešām lieliska fantāzijas triloģija ar labu maģijas sistēmu un tikpat interesantu politisko, militāro un arīdzan persnīgo intrigu piepildītu pasauli.

***

#3 – The Autumn Republic

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Patiesi episkas fantāzijas triloģijas episks noslēgums.

Pilnā krāšņumā izvēršas cīņa gan iekšēji par pāreju no monarhijas pārvaldes sistēmu uz republiku un Adro Pirmā ministra vēlēšanu spriedzi, gan no ārpuses kā  ar jau The Crimson Campaign laikā manīto Kez armiju, gan jaunu agresīvu un iespēju izmantot cerošu kaimiņu Brudania. Deja un spēlr, kurā iesaistīti arī dievi.

Noslēgums trauksmainam pārejas periodam, kurā neatsverama loma bijusi arī inspektoram Adamatam, kurš par spīti dzīvības draudiem sievai un bērniem visas triloģijas laikā ir spējis saglabāt lojalitāti Adro. Viņa izmeklētāja talants ir nozīmīgs faktors iekš The Autumn Republic, palīdzot draugam un arodbiedrību vadītājam Rikardam, kad pretējā ministru kandidāta nometne sāk spēlēt maķenīt agresīvāk.

Bet bez sacelšanās iniciatora stingrās un savaldošās Tamasa rokas pēc karaļa gāšanas un taktiķa prāta uz kaujas lauka varētu ar lielu pārliecību teikt, ka cerētais iznākums būtu izgāzies. Pat ar dēla Taniela “Two-Shot” tikpat lielu un pat vēl lielāku meistarību cīņā pret visa veida ienaidniekiem, to skaitā dieviem!

Trešajā grāmatā ievērojamāka lomu piešķirta vairākiem tēliem, no kuriem dažs labs to gaidījis visu iepriekšējo triloģijas divu grāmatu garumā. No tiem izceļami priviliģētais Borbador un viņa mācekle, kura otrās grāmatas  sākumā vēl ir vien izbijusi šuvēja ar slēptu un vēl pašai nezināmu maģijas talantu.

Starp citiem otrā plāna tēli, kuri varbūt atrodas sava kolēģa vai priekšnieka ēnā, bet kurus būtu grēks nepieminēt būtu izmeklētāja Adamata draugs un muskuļspēks izbijis bokseris. Bet galvenokārt gribas atzīmēt Taniela tuvu draugu, kura triloģijas laikā kļūst par ko vairāk – Ka-poel. Dzimusi ārpus Adro vai kādas citas “civilizētās” vasts, bet apveltīta ar maģijas spēku, kā nevienam citam, kas lieti noder, lai izglābtu drauga dzīvību ne reizi vien. Abiem jāpacieš, ka teju visi meiteni nicinoši saukā par mežoni/barbaru un noraugās uz viņu ar skatu no augšas tā it kā paši vien dzimšanas faktoru kopas dēļ būtu pārāki.

Brian Lee Durfee – The Forgetting Moon (The Five Warrior Angels #1)

32919672._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Saga Press

Manas pārdomas

Piecu kontinentāu izmēru salu grupa Five Isles jau vairākus gadus ir kļuvusi par Sor Sevier karalistes armijas iekarojumu armijai. Mērāma vairākos tūkstošos krietni virs desmit tūkstošiem tā savā ceļā noslauka katru neko līdz tam brīdim nenojaujošu ciematu un pilsēteli (bik pietrūka kāda kripata detaļu par tik lielas armijas apgādi) To priekškagalā ir bēdīgi slavenais Baltais princis Aeros saukts arī par Angel Prince, kurš publiski citam teiks, ka kara mērķis ir atgūt pirms vairākiem gadsimtiem zaudētās teritorijas, bet patiesais mērķis ir daudz grandiozāk un ietver ar leğendām apvītus senus ieročus un artefaktus un vienas reliğijas divu zaru pareğojumus, kuru gan neslēpdams Aeros šo konkurējošu reliģiji ir nobriedis pazudināt no zemes virsas . Neiekarota atlikusi vien Gul Kana karaliste, kuras iedzīvotājiem par nelaimi tās pašreizējais karalis Jovan Bronachell ir kritis par upuri baznīcas arhibīskapa mobingam/lobijam un ir visādi citādi nekompetents un viegli ietekmējams, ka tieši attiecībā uz karali Jovan viņš būtu pelnījis zaudēt troni.

The Forgetting Moon savu stāstu atklāj lēkājot starp vairākiem tēliem, pārsvarā tādiem, kuriem dota lielāka spēles loma un tādēļ vārds tiek dots biežāk, bet reizēm arī kādam ne tik ļoti svarīgam. Lasītājam šādi lieliski tiek ļauts ieskatīties gan iekarotāju armijas nometnē, gan Gul Kana uz tuvojošās armijas fona šķietami nenozīmīgajās intrigās un notikumos, kā arī vārds tiek dots 17 gadīgam puisim vārdā Nail, kuram viņa aizbildnis kopš mazotnes (prologs) nav devis nekādus mājienus, ka viņš būtu jebkas vairāk par nožēlojamu bastardu, bet kuram lemts ņemt dalību viena no pareğojumu īstenošanā.

Kā jau to var gaidīt, tad varbūtība ir visai apšaubāma, ka visu POV tēli būs kaut cik patīkami, lai kurā labo/slikto pusē autors tos negribētu ielikt. Viena no tādiem ir jaunākas Gul Kana karalistes princeses Tala tēls, kurš visvairāk līdzinājas YA žanra tēlam, kas par visu vairāk uztraucas, kurš puisis viņai patīk vairāk. Bažas sākumā par grāmatas tematisko virzienu radīja līdzīga vecuma pieminētais Nail tēls un viņa izredzētā bāreņa statuss, bet, par laimi, grāmata kopumā tās pilnībā atspēko un atbilst labai, rekomendēšanas vērtai episkajai fantāzijai.

Ja The Forgetting Moon būtu ātri jāsalīdzina ar kādu citu darbu, lai dotu vispārēju priekšstatu, tad pirmais kas nāk prātā ir Troņu spēles. Līdzigi tai arī šajā sērijā, īpaši uz grāmatas beigām, radās iespaids, ka (gandrīz) neviens tēls nav neaizskarams. Tik rodas intriğējošs jautājams par lielo notīkumu attīstības virzienu un galīgo atrisinājumu, kad šķietami ir palicis tik mazs cerības stars, kas pēc autora atbildes grāmatas Goodreads lapā ir iecerēts ne vairāk kā piecās grāmatās. Vienīgi pēdējās neiekarotās karalistes klišeja jau personīgi pēdējos lasītajos fantāzijas darbos šķiet par biežu manīta. Kopumā pat ļoti atzīstams un spēcīgas debijas sniegums.

Brandon Sanderson – Elantris (Elantris #1) (Audio book)

68427._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Mistborn un The Stormlight Archive sērijas līdz šim bija vienīgās, kuras no šī autora daiļdarbiem biju klausījies, un abās bija sastopami labi izstrādāti tēli un pasaules uzbūve, un viena no otras gana atšķirīgas maģijas sistēmas, lai nenāktos saskatīt acīmredzamas līdzības. To pašu var teikt arī par Elantris, kas iznākusi pārsteidzoši pasen, 2006.g., bet labi zinot, cik apjomīgas ir viņa grāmatas, un pieļaujot, ka to izstrāde nav viena laiska vakara darbs, tad var arī to saprast.

Elantris pirms desmit gadiem bija šīs pasaules galveno notikumu, varas un maģiskā spēka epicentrs. Tās iemītniekiem pieeju maģijai Shaod un zināšanas par dažādas sarežģītības un komplicētības līmeņa simboliem. Kaut arī, cik saprotu, tad Shaod nav dzīvs organisms vai kāda infekcija, bet pārmaiņu process, kas piemeklē ‘’inficēto’’ personu; varbūt ne gluži kā tādas simbiotiskas attiecības, bet tālu no tā arī nebūtu. Viss bija labi un rožaini. Ap Elantris pilsētu tai apkārt gadsimtu gaidā izveidojās vairākas citas pilsētas, kuru pastāvēšana un resursu, piemēram, pārtikas apgāde varēja tikt nodrošināta ar elantriešiem piešķirtās maģijas palīdzību, kad viss pirms desmit gadiem vienā momentā mainījās. Pēkšņi no dzīviem dieviem elantrieši pārvērtās neizprotamas slimības graustos, bet pats šausmīgākais, ka Shaod tagad viņus un katru nākošo, tagad jau upuri, pārvērta dzīvos miroņos bez pulsa un ar neizmērojamu izsalkumu, kaut arī ēst vairs nav vajadzības. Pa virsu visam tam tagad katrs ievainojums un tā radītās sāpes nekur nepazūd un ievainojumu nepazūd, tie krājas un krājas tik ilgi līdz indivīds vairs nespēj izturēt un zaudē prātu. Neviens ne tad, ne šo desmit gadu laikā neizprot, kas varētu būt tā mainījies vai noticis, lai Shaod un maģiskie simboli pārstātu darboties un radītu tik drastisku pretefektu.

Lielākā daļa no grāmatas notiek vienā no reiz greznās Elantris piepilsētām Arelon (pārējās vairs resursu trūkuma dēļ vairs nespēja sevi uzturēt). Pārmaiņu rezultātā pie varas nākošais karalis Iadon ieviesis nestabilu titulu iegūšanas sistēmu, balstītu tīri uz ienākumiem un bagātības līmeņa. To labi apzinās Derethi baznīca, kura ir gatava izmantot pilnīgi jebkādas metodes, lai izplatītu savu ticību visā zināmajā pasaulē. Ar šo ‘’svēto’’ misiju saistās viens no lielajiem sižetiem, kuru īstenot nosūtīti divi radikāli atšķirīgi priesteri, Hrathen un Dilaf, vienu brīžiem māc šaubas par savu ticību un otrs ir izteikts fanāts, kas grāmatas laikā tiek risināts un kas ietekmē visus tā personāžus. Radās iespaids, ka šī baznīca vien izliekas par tādu, nevis atzīstas un sauc par sevi par teokrātisku valsti/impēriju, lai iesūtītu savus priesterus citu ticību pārstāvētās valstīs.

Par Elantris visgalvenākajiem tēliem būtu devējami karaļa dēls Raoden un Teod valsts princese Serene, kura grāmatas sākumā ierodas Arelonā, lai slēgtu laulību ar princi un tādējādi ar šo savienību pasargātu Teod no ārējiem draudiem. Tā vietā par šoku pašai, Serīna atrod sevi jau atraitnes statusā. Viņai tiek paziņots, ka Raoden negaidīti smagi saslimis un tā rezultātā miris, bet jautrākais, ka pirms tam noslēgtā laulību kontraktā ir punkts par gadījumu, ja otra puse nomirst pirms laulībām, ka tādā brīdī Serīna skaitās precējusies, viņai jāpaliek lojālai un nedrīkst precēties ne ar vienu citu.

Serīnai, atšķirībā no Arelon pieņemtās sociālās kārtības par sieviešu lomu un vietu sabiedrībā, ir stipri vien neatkarīgāka domāšana un uzdrīkstēšanās rīkoties. Viņa nekavējas ne mirkli iesaistīties vietējā politikā un rīkoties, kā uzskata par labu pēc iespējas lielākai pavalstnieku daļai, un nedomā pirmkārt un/vai galvenokārt vien par sevi.

Tikmēr princis Raoden (tautā krietni populārāks un mīlētāks par tēvu) nevis guļ kādā kapa bedrē, bet patiesībā Shaod dēļ  ticis izraidīts uz Elantris. Kaut arī kopš krasajām pārmaiņām ir pagājuši vien desmit gadi, šī īsā laika periodā neizpratnes un baiļu dēļ kļūt par nākamo upuri ir izplatījušās viena par otru arvien trakākas baumas gan par slimību, gan stāvokli Elantris pilsētā un, kas tajā iespundētie dzīvie miroņi dara. Ne kāds ir centies aizdomāties, kāpēc kāds kļūst par Shaod upuri, un kā varētu palīdzēt, ne kā varētu atjaunot maģijas darbošanos, vai maz tas iespējams. Vieglāk ir izlikties, ka problēma neeksistē. Bet Raoden tik viegli nepadodas un viņa mūžīgais optimisms un ticība citu labajās īpašībās nemaz to neļauj izdarīt. Prinča sākums lielpilsētā, kuru grāmatas sākumā kontrolē vairākas bandas, nav viegls, ja ir vēlēšanās palikt pie skaidra prāta, bet, par laimi, ārkārtīgi veiksmīga sastapšanās ar neitrālu Elantris iemītnieku Galladon izveido neizmērojami veiksmīgu sadarbību un draudzību, bez kuras būtu stipri vien atšķirīgākas pirmās grāmatas beigas.

Tad nu starp šiem trim ceļo Elantris skatpunkts – princi Raoden un situāciju Elantris pilsētā, princesi Serīnu un viņas cīņu gan par savu vietu Arelon karaļnamā, gan pret Derethi baznīcas priesteriem un viņu nolūkiem arīdzan pret pašas dzimteni. Ne brīdi netiek dots gana garš atpūtas vai dīkstāves brīdis, ir gan politiskā intriga (pat pārpārēm), gan savs procents romantikas un ne mirkli neiestājas garlaicības moments.

 

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1) (Audio book)

10803121

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Ceturtā grāmata atgriežas Mistborn pasaulē aptuveni 300 gadus pēc The Hero of Ages noslēguma, kur iepriekš iemīlētie varoņi tagad ir daļa no vēstures leģendām. The Alloy of Law galvenais varonis ir Ladrian nama galva Waxillian ‘’Wax’’ Ladrian, kurš par spīti no ģimenes un sabiedrības gaidām izvēlējās iet savu ceļu un pēdējos gadus pavadīja mežonīgajās Roughs teritorijās, lai apkarotu noziedzību un aizstāvētu neaizsargātos civiliedzīvotājus.

Lai kāds būtu patiesais mērķis – atpūsties no nebeidzamās cīņas ar noziedziniekiem un/vai pārņemt ģimenes nama vadības grožus – Vakss par pārsteigumu sev pamazām vien atklāj, ka modernā Elendel pilsēta (atšķirībā no visu pieņemtā) varētu būt pat savā ziņā vēl bīstamāka nekā Roughs teritorijas. Vaksam dažādu iemeslu dēļ nav izveidojusies tā pati labākā reputācija augstajā sabiedrībā, kā arī Ladrian nama kase ir visai patukša, un, lai to labotu, Vakss pārsteidzošā kārtā ir spējis vienoties ar citu namu par precībām ar viņu atvasi.

Diemžēl pasaulei ir sava kārtība un lielais ritenis turpina griezties par spīti taviem plāniem – arvien lielāku bēdīgu slavu gūst presē nodēvētie Vanishers zagļi, kuri pamanās nevienam nemanot nozagt veselus vilcienu vagonus, bet arī nolaupīt dažu labu jaunu dāmu. Momentā ieslēdzas Vaksa ietrenētais likumsarga prāts, plus kopā ar bijušo kolēģi Wayne, kurš kalpo par vienu no galvenajiem joku un humora avotiem, ķeras klāt pie ragiem un atrastu pastrādātajās neģēlībās vainīgo vērsi.

Lieti noder gan Vaksa, gan Veina dažādās metālu maģijas spējas, un kaut arī neviens vairs nav tik spēcīgs kā Vina vai Elends pirms trim gadsimtiem, tad joprojām var atrast indivīdus, kuriem piemīt vērā ņemams spēju spēks un talants, tai skaitā divus pieminētos likumsargus. Vēl jāpiemin Vaksa topošās sievas māsīca lēdija Marasi, kurai pašai šķiet, ka viņai piemīt nekur nederīgas spējas. Kopā šai trijotnei izveidojas laba attiecību ķīmija, no kuras bailēs jātrīc katram ļaundarim.

The Alloy of Law lielais, sliktais ļaundaris ir cits Vaksa izbijis amata brālis no Roughs teritorijām, kuram apriebās bez redzama gala rezultāta dienu no dienas tvarstīt zagļus, slepkavas un citus noziedzniekus, kamēr Elendel pilsēta, no kuras vairums tādu uzrodas, neko lietas labā neuzsāk. Tādēļ viņš ir izsecinājis, ka jārisina problēma tās saknē, bet tā vien šķiet līdz galam neapzinās, ka viņa operāciju sponsoram (dēvē sevi par Mr. Suit) ir drusku citādāki mērķi un motivācija.

Tā pati pasaule, bet citi varoņi; vienkāršāks un ne tik pārdabisks ļaunais tēls vai vēl citi faktori, bet kopumā jaunās sērijas sākums kopējā Mistborn sērijā nešķita tik spožs.

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3) (Audio book)

2767793

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Negribot Vinas izlaistais spēks no Well of Ascension, saukts par The Ruin, plosās pa Sandersona radīto Mistborn sērijas pasauli ar nolūku iznīcināt. Tas netiek darīts ar ļaunu, tāda vien ir šīs entītijas būtība, kura beidzot ņem tam apsolīto. Ruin pretstats ir Preservation, tieši šis pretspēks bija tas, kas vēl pirms Lord Ruler laika ieslodzīja savu kolēģi Akas atrašanās vietā, tādējādi cerot dot (gan ar dažādajām maģijām, gan vienkārši novilcinot izšķirošo konfrontāciju) tā radītajiem cilvēkiem iespēju nākotnē sevi paglābt no apsolītās iespējās Ruin/Iznīcības spēkam tos iznīcināt.

No debesīm aizvien vairāk krītošie pelni pārtikas audzēšanu padara ar dienu jo grūtāku, arī citi uz iznīcību vērstās dabas katastrofas kā zemestrīces noris jo biežāk un spēcīgāk. Tā pat optimists, kur nu vēl regulāras pacilātības cilvēks, var iegrimt nelielā bezspēcīgas depresijā, kad šķiet, ka nekas vairs nespēj apturēt Run loloto plānu par pasaules galu. Labi pasaulei un cilvēcei, ka tajā šajā grūtajā brīdi Iznīcībai pretī stājas Vina un viņas vīrs, Jaunās Impērijas valdienieks, Elends. Lai cik grūts un bedrains bija viņa sākums pārņemot varas grožus, tik pārliecinošs un jau ar neatsveramu situāciju un pieredzes bagāts Elends spēj pieņemt lēmumus, kuri iepriekš viņu būtu apgrūtinājuši un lieki apstulbinājuši. Tiek rasts balanss starp stingru valdīšanu, savas pārvaldāmās teritorijas paplašināšanu, tā lai nepazaudētu savas personības rakstura iezīmes un nekļūtu par jauna veida tirānu.

Patika, ka salīdzinoši liela uzmanība tiek veltīta arī citiem oriģinālās Kelsiera sapulcētas komandas biedriem, kā Spook vai kā Sazed, kurš izcīna cīņu ar sevi, apšauba vai viņa pirms tam ilgā nodošanās dažādo Lord Ruler apspiesto un iznīcināto reliģiju pētīšanai ir maz bijusi jēga. Nākas iziet cauri daudz kam, lai atgūtu dzīvotprieku, par spīti tam, ka, lai kā viņš gribētu pretējo, katrā ticībā var atrast acīmredzamus loģikas robus. Caur šo tēlu Sandersons drusku iebrien reliģiskās tematikas filozofēšanā; pluss, ka tas nešķita izrauts ārpus konteksta un bija iederīgs kopējā stāstā.

Pretstatā Elendam vai tam pašam Sazed Vina ērtāk jūtas darbojoties tiešā veidā ar attiecīgo problēmu personīgi, nevis pirms tam studējot pieejamos tekstus un cita veida materiālus, bet arī viņas dienaskārtību nodarbina domas par veidiem kā uzveikt Ruin. Ir noiets tāls ceļš kopš viņa bija neievērojama ielu zagle, kas pat nav ne tuvu salīdzināms ar pašreizējo (dzīves) stāvokli. Papildus tam Vinai katru dienu ir jāsaskaras ar Kelsiera radīto reliģisko mantojumu un faktu, ka simtiem tūkstošu viņa ir pielūgšanas vērta.

Burvīga triloģija ar beigās meistarīgi atrisinātiem jautājumiem, dažs labs pārsteidzoši drosmīgi, jo ne katrs pat triloģijas noslēdzošajā grāmatā par to izšķirtos.

Brandon Sanderson – The Well of Ascension (Mistborn #2) (Audio book)

68429

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Pēc gadsimtiem ilgi ar dzelzs dūri valdošā Lord Ruler nāves, Elend Venture kā spēcīgākā nama atvase (tēvs sacelšanās laikā pameta pilsētu) kā loģiskākā izvēle ir kļuvis par galvaspilsētas Luthadel karali. Viņa uzdevumos ietilpst vien tik tāds nieks kā neatsvešināt dižciltīgāko sabiedrības daļu, dodot līdz tam apspiestajiem Skaa lielākas tiesības visās dzīves jomās.

Elends ir ideālists un grib visiem kā labāk, kādēļ tiek izveidota konsultatīva Padome ar dažādu grupu pārstāvjiem, bet ne bez ievērojamām politiskajām ietekmes spējām. Elends nevēlas kļūt par cita veida Lord Ruler, bet līdera pieredzes trūkums, ārēji no Padomes biedriem tiek uztverts kā pārliecības trūkums un riskanta nedrošība tuvojošos briesmu un grūtību priekšā.

Ārpus Lutadeles starp bijušajiem imperatora vasaļiem un šobrīd pašdeklarētiem karaļiem notiek ietekmes pārdale uz pilnu klapi, bet trīs no viņiem, to starpā Elenda tēvs, ir spējušie savākt pietiekami lielas armijas, lai apdraudētu tagad Elenda pārvaldītas pilsētas drošību. Vienkāršu varaskāri papildina alkatība, kuru tikai vēl vairāk pastiprina baumas par lielam visvērtīgākā metāla krātuvēm Elenda rīcībā vai kaut kur paslēptām pilsētā.

Ne bez Vinas un citu mirušā Kelsier pulcētās komandas, kā Sazed, Spook un Breeze, Elends spētu tikt galā dienu no dienas. Uz katra iekšējiem pārdzīvojumiem un cīņu ar dažādām tiek pavērsta lasītāja uzmanība. Ja Elenda problēmu sarakstā ietilptu vien uz viņa troni aci uzmetušie trīs pretendenti, tad ar asiem prātiem un laiku būtu iespējams gandrīz vienkārši tikt galā.

Pavisam cita rakstura briesmas sagādā migla/mist, kura pēc Lord Ruler sākusi uzvesties gan ne kā līdz tam, tā arī laupīt dzīvības šķietami nejaušā ‘’izvēles’’ kārtībā. Risinājums izklausās pat vēl neiespējamāks par Kelsiera plānu gāzt neapgāžamo Lord Ruler – Vinai iešaujas prātā ideja atrast pareģojuma tekstos minēto well of ascension, kurai vajadzētu dod nepieciešamo spēku. Pati Vina otrās grāmatas laikā, kā jau liela daļa tēlu, paralēli izcīna iekšējo izaugsmes cīņu, lai sarastu ar savu jauno lomu karaļvalstī, ar savu pašvērtējumu un attiecībām ar nu jau karali Elendu, kā arī ar šaubām, vai tik tiešām viņa varētu būt jaunā Hero of Ages, kura iepriekšējo inkarnāciju Lord Ruler pie akas reiz sen, sen nogalināja.

Kaut arī Mistborn sērijas pirmās divas grāmatas kā tādas nešķiet notikumu darbības mērogā tik vērienīgas un episkas kā jau lasītās The Stormlight Archive grāmatas, tad bija sajūta, ka Sandersons laikā starp Final Empire un The Well of Ascension ir kļuvis meistarīgāks, un, kā novēroju pēc abām sērijas grāmatām, to vērtējums rakstīšanas procesā par tām tikai auga.