Marcel Montecino – Big Time

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Grafton

Manas pārdomas

Salijam ‘’Salam’’ D’Amore dzīve ir viegla, dzīve ir laba. Sals ir talantīgs džeza mūzikas u.c. pianists, reizēm arīdzan komponists ar lieliem sapņiem par nākotnes panākumiem, vien gadi vieglajā dzīvē, spēlējot klubos, restorānos un citos pasākumos pagājusi tik ātri, ka nu jau pienācis 38 gadu vecums. Arī brunču medīšana, vēlams tādas, kurā tāds biezāks maks, ir laupījusi uzmanību no sapņu sasniegšanas. Bet galvenokārt jau vainīgs pats Sals, viņa neuzņēmība, vēlme iet to vieglāko ceļu un tad jau gan jau kaut kā.

Visu maina aizraušanās ar azartspēlēm, ar likmju likšanu totalizatorā, pirmāmkārtām jau uz zirgu skriešanas sacīkstēm. Jau kopš bērnu kājas kopš ar māti pārcēlās Ņuorleānu Salam bijusi tā laime vai nelaime sasaistīties ar pilsētas kriminālās pasaules pārstāvjiem un saites ar šo pasauli laika gaitā kļuvušas vien ciešākas, paļaujoties uz ienākumiem, kurus sniedz konkrētāk šīs pasaules pārstāvis Little Johnny Venezia. Vēsture sniedzas pat tik tālu, ka ar viņu sasaistījies arīdzan Sala tēvs, kuram pašam ar azartspēlēm un alkoholu saistītas problēmas. Jebkurš Salam būtu varējis pateikt, ka šmaukties ar citu klientu liktajām likmēm (piestrādā Džonija piederošā bārā) nav tā pati spožākā ideja un ka agri vai vēlu tas labi nebeigsies, bet kamēr viss rit gludi un ir sakasīts $80+ tūkstošu kopējā vinnestu peļņa viss šķiet rožaini, varētu pat izņemt to kā spožās karjeras pamatkapitālu.

Salu diemžēl iegāž viens liktenīgs solis par daudz un ar vienu likmi no + ~$80k Sals nonāk pamatīgos mīnusos teju $180 tūkstošu vērtībā. Mazais Džonijs Venezija nav tāds, kuru šādi varētu piečakarēt un pēc tam ar mierīgu sirdi lūgt piedošanu. Mazais Džonijs Venezija pats par šādu pārkāpumu gan goda, gan reputācijas ziņā varētu tev šo to nogriezt, ar ko nedomāju vien matus uz galvas. Salam neatliek nekas cits kā bēgt ko kājas nest. Pamest ierasto pasauli un dzimto pilsētu. Par laimi Salam viņam ir iedzimts izdzīvošanas talants un nogalināt viņu nemaz nav tik viegli.

Grāmatas aizmugures apraksts iepazīstina lasītāju ar Izabellas Gemelli tēlu, kura gan uz stāsta skatuves uzkāpj vien, kad grāmata jau ir teju pusē, kas no vienas puses man nepatīk, attiecībā uz aprakstā iekļauto informāciju, bet vienlaikus var saskatīt, ka tas nav mateiklīgi un diži ko lieku neatklāj. Izabella ir multimiljonāra un Brazīlijas luksusa brenda firmas īpašnieka Džiovanni meita. Veids, kā autors Marcel Montecino izvēlas iepazīstināt lasītāju ar Džiovanni un pēcāk arī Izabellas pasauli ir gana īpatnējs, kas citkārt varētu izbojāt visu lasītprieku. Grāmata sadalītā piecās daļās un pirmā beidzas uz klifhengera, Salam pametot Ņuorleānu, lai otrajā sāktu stāstu par kaut kādu tur kurpnieka dēlu Itālijā pirms Otrā pasaules kara. Lai nu kā, bet gala rezultātu jau atklāju, un dzīves ceļi viņu aizved uz Brazīliju, kur Džiovanni paša spēkiem noveicas kā reti kuram.

Pašai Izabellai piemīt vienam no miljona ja ne vēl retāks un izteiktāks dziedātājas talants. Gan sakritības maniere, kā Sals viņu sastop, gan arī abu tālākās profesionālās (un ne tikai) sadarbības ceļš ir izdomātam romānam gana cienīgs, kuram iespējams lielāku ticamību piešķir Dienvidamerikā dzīvojošo tautu atšķirīgā, reizēm sakāpinātāka mentalitāte un ekspresija.

Bet kā jau to varētu nojaust, tad lai cik ilgs laiks nebūtu pagājis, lai kā Sals, nomainīdams identitāti necenstos, tad agri vai vēlu būs jāstājas pretī pagātnes rēgiem un jāatbild par reiz Mazajam Džonijam Venezijam nodarīto.

Ramsey Campbell – Cold Print

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Grafton

Manas pārdomas

Cold Print ir pirmā autora Ramsey Campbell grāmata, kuru man nācies lasīt. Kā jau visām grāmatam, tad arī šī uz aizmugurējā vāka tiek slavināta, autors pielīdzināts britu Stīvenam Kingam un lasāmi vēl citi superlatīvi. Ja vien apzināti neizvēlies to izlaist, tad pirms tiec pie pirmā stāsta ir lasāms ievads no paša autora ne tikai par krājumā iekļautajiem stāstiem, kuriem iedvesma radusies no H.P. Lovecraft un viņa Cthulhu mīta daiļrades.

Pirmajos četros krājumā iekļautajos stāstos (The Church in High Street, The Room in the Castle, The Horrors from the Bridge un The Insects from Shagggai) izteikti var just, ka autors vairāk cenšas imitēt un atdarināt Lavkraftu. Nav gluži ‘’tumšā, tumšā naktī, tumšā tumšā mājā…’’ utml. stilā, bet pārāk tālu no tāda tipa stāsta arī nav. Izteikti daudz klišeju, vaigiem piepūstas lillā prozas, kura nerada šausmu stāsta atmosfēru, bet grib, lai lasītājs sāktu baidīties tikai no individuālu vārdu iekļaušanas un to nozīmes dēļ vien.

Ja sākot ar piekto stāstu The Render of the Veils nevarētu manīt acīmredzamas pārmaiņas uz labo pusi, tad tikšana līdz grāmatas otram vākam nebūtu viegla un, kas zin, atkarībā no kopējā stāstu skaita varbūt nemaz nepabeigtu, kas man gadās reti. Vismaz var sākt saprast, kas ļāvis autoram kļūt par pilna laika rakstnieku.

Beidzot parādās dialogi, tēli ar vairāk vai mazāk sakarīgu rīcības motivāciju un dažs labs stāsts uzurda nelielu šausmu stāstam pienācīgu satraukumu, kas jau ir daudz teikts, ja atmiņā vēl svaigi ir pirmie četri stāsti. Tik jāuzmanās, lai uz to fona nesanāk pārslavēt kādu pēc tiem sekojošu stāstu.

Krājums Cold Print publicēts 1985.gadā un paši jaunākie stāsti ir ar 1962. un 1964.gadu, ko var just. Visi stāsti vispirms publicēti citur un apkopoti šeit vēlāk. Arī individuālo stāstu garums variē no mazāk kā 10 lapaspusēm līdz pat gandrīz 40lpp, diemžēl starp garākajiem stāstiem ir arī viens no pirmajiem četriem jau pieminētajiem stāstiem. Bet atkārtošos arī ar to, ka, par laimi, autors ar lielāku pieredzi ir spējis atrast savu balsi un vēlāk seko arī vienlīdz garš, bet stipri labāks stāsts – The Inhabitant of the Lake. Gandrīz visu stāstu darbība, izņemot vienu Blacked Out, noris turpat Lielbritānijā un tā teikt autors stāstus ievietojis sev pazīstamās lokācijās.

Cold Print – stāstu krājums, kas pavisam noteikti neiesākas ar elpu aizgrābjošu prozu un sižetu, bet kas tikpat pārliecinoši kļūst labāks. Starp labākajiem sāstiem ierindotu arī pašu pēdējo The Voice of the Beach, kas atstāj labu pēcgaršu un kopā ar citiem krājumā iekļautajiem labākajiem stāstiem, kā The Tugging, varbūt pārliecinās lasītāju (mani) pēc kāda laika izlasīt arī kādu citu autora grāmatu.

Bija arī iepriekš zināms, ka Lavkrafta Cthulhu mītu pasaule ir diezgan populāra, bet Amazon portālā meklētājā, ierakstot ‘’Arkham Horror’’ vai kādu citu saistītu atslēgas vārdu, nebiju domās, ka tik ļoti.