Reki Kawahara – Sword Art Online (Light Novels) #1-2 (Aincrad)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Ir 2022.gads (grāmata izdota 2009.gadā) un desmit tūkstoši laimīgo, to starpā beta testētāji, kā pirmajiem ir iespēja sākt spēlēt pirmo pilnas imerijas virtuālās realitātes MMORPG spēli Sword Art Online. Diemžēl ātri vien spēles galvenais izstrādātājs/radītājs ātri vien laupa šo prieku, paziņodams, ka vienīgais veids, kā izkļūt no spēles, ir pieveikt tās simts līmeņus. Jebkurš cits mēģinājums izlogoties, it īpaši radinieku mēģinājumi fiziski noņemt VR iekārtu NerveGear no nelaimē nokļūvušā rezultēsies ar attiecīgā indivīda permanentu nāvi.

Sword Art Online būtu ieliekama GameLit subžanra kategorijā, jo, lai arī tās varoņi ir iestrēguši spēlē, kurā ir jākrāj pieredze un līmeņi, ir visvisādi ieroči, resursu ieguve utt., tad nevienā brīdi tas, kur nu vēl, piemēram, talantpunktu izlietošana, netiek uzskatāmi parādīts, kā tas būtu iekš LitRPG.

Vēl interesantāk, ka autors jau pirmajā mangas stila prozas (light novel) krājumā (maiteklis) izšķiras par labu tam, ka viņa galvenajiem varoņiem beta versijas testētājam Kirito un spēcīgākās ģildes biedrei Asuna (ne-pārsteidzoši krass dzimumu sadalījums spēlē) kopā ar citiem censoņiem izdodas spēli pieveikt un atbrīvot tajā iestrēgušos, kuri divu gadu laikā vēl palikuši dzīvajos. Jāpieļauj, ka Sword Art Online izstrādātājiem ir ļoti spēcīgi advokāti, ka pat divus gadus pēc notikušā viss rit savu gaitu.

Var viegli saprast, kāpēc Sword Art Online būtu kļuvis tik populārs, bet brīžiem prasās dziļāka, daudzslāņaināka tās pasaules simts līmeņu izpēte, spēles mehānikas parādīšana, bet kāds gan būtu turpmākais sižets, ja jau pirmajā krājumā visa problēmsituācija atrisināta. Tad nu vismaz sērijas otrais krājums to paveic ar vairākiem prīkvela stila īsajiem stāstiem par Kirito un Asunu. Vienīgais, lielais mīnuss, ka par šiem piedzīvojumiem, to ietekmi uz tēliem nevienā zilbē nebija dzirdmas sērijas debijā. Ja turpinājumi būtu līdzīgā manierē, nevis hronoloģiski pēc pirmā krājuma turpinājums, tad šķiet labāk patiktos apstāties šajā punktā, ja vien autors nepārslēdzas uz pavisam citiem tēliem, nekā dažādu īso stāstu formā uzzināt kaut ko par Kirito un Asunu hronoloģiski ačgārnā pasniegšanas veidā.