Inga Gaile – Stikli (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #4)

Grāmatas apraksts no Goodreads/Synopsis from Goodreads:

“Romāna “Stikli” darbība risinās no 1937. līdz 1939.gadam, kad Latvijā valda Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Tas ir laikmets, kad Latvijas vēsturē, pēc daļas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju domām, bija pārpilnības, latviskuma un kārtības laiks. “Stiklos” valdošā atmosfēra, notikumi, kas risinās laikā, kad viss šķiet labi, bet to, kas neatbilst valdošā vairākuma izpratnei par labo un ļauto, apiet, noklusē vai mēģina ierobežot, diemžēl atgādina šodienas Latviju.”
Inga Gaile.

Izdevniecība/Publisher: Dienas Grāmata

Kā tiku pie šīs grāmatas?/How I got this book?

Paldies izdevniecībai par grāmatas eksemplāru!

Vērtējums/Rating: 3.25/5

Mana recenzija (pārdomas)/My (thoughts) review

Vairumā gadījumu, pieminot pirmās brīvvalsts laiku un īpaši, kad pie varas ir Ulmanis, tas tiek darīts ar pozitīviem un slavinošiem vārdiem, ka tad jau gan bija labi laiki toreiz, par spīti veidam, kā šī vara tika iegūta.

Protams, tāda situācija Latvijas valstī nav unikalitāte, un tāpatās ir ar eigēnikas idejām un perfekta cilvēka un tautas izveidošanu. Pavisam absurda ideja pēc kaut kādu pazīmju kopas dēvēt vienu daļu labākus par citiem, vienus labākus un citus mazvērtīgākus.

Tā nonākam Strenču slimnīcā, no kuras jauns ārsts Kārlis Vilks aizfīrējis prom uz lauku mājām pie mātes Ilzes vienu no pacientiem Magdalēnu, jo padarījis viņu grūtu. Apsveicami, ka Kārļa uzskati par piemērotākajām metodēm garīgi slimu pacientu ārstēšanā, atšķiras no kolēģu un nav tik drastisks un vardarbīgs, bet šķiet šajā reizē tas un arī paša raksturs(piemērs ar atbildības novelšanu uz māti) novedis pie nevēlama rezultāta.

Lai kā Vadonim gribētu, ka viss un visi būtu ideāli, tā dzīvē nenotiek. Magda pamazām iejūtas pie Ilzes, bet arī tajā pusē cilvēki nav bez saviem trūkumiem. Tā pati Ilze un (dzīves biedrs/draugs) Mārtiņš, lai gan apkārtējie sadomājušies un runā visu ko (ir iemesls), pēc pašu teiktā kaut kas vien nesen, kā arī Ilzes māsas Lidijas ģimenes dzīve nav viens vienīgs rožu dārzs +, ja pareizi sapratu momentu, tad tā vieglītiņām skarta arī atšķirīga orientācija. Neliels ieskats arī pie Magdalēnas vecākiem.

Kā grāmatas lielāko mīnusu var minēt juceklīgumu un vismaz sākumā, lai skatpunkta maiņas brīdī saprastu, kurš tēls tagad izsakās, un, par ko ir runa, pagāja, ja ne kāda rindkopa, tad daži teikumi pavisam noteikti. Šis aspekts diezgan patraucē ‘’iebraukt’’ stāstā.

Otrs, mazāks mīnuss, kas bija arī abās pārējās manis lasītajās sērijas grāmatās bija nodaļu trūkums. Šaubos, ka tas būtu kāds uzstādījums autoriem, bet tāda sajūta rodas. Saprotams, ka stāsta būtību tas pārāk nemaina, bet uztveramāka jau gan.

***************************************

Most of the times when people mention the time of Latvia’s freedom between two world wars and especially the time when Kārlis Ulmanis had the power with positive and wishful words that back in those days it were all good, despite the way how got there.

Of course the situation then and also the time the book talks about (1937 to 1939) isn’t unique, and the same is with ideas about eugenics to create the perfect man and nation. Absolutely absurd to think that certain set of features and qualities makes some part better than others, that some are less valuable just because of that.

So we arrive at Strenču hospital from which a young doctor Kārlis Vilks managed to send away to country, to his mother’s home one of the patient (Magdalen) which he managed to get pregnant. It positive that his opinions on the best ways to treat mentally ill patients differ from his colleagues and are less violent, but it seems that in this case that and also because of his character (for example avoiding responsibility about the baby) it didn’t end well.

No matter how much the Leader would like that everything and everyone is perfect, in life that doesn’t happen. While Magdalen gets used to live with Kārlis mother Ilze, Ilze herself and her relationship status isn’t what it should be according to the time; also Ilzes sister’s marriage life has its difficulties + if I understood correctly, just briefly and obscurely the topic about orientation is touched. A little bit about Magdalen’s parents too, just to know them.

The book’s biggest minus was its unclear change of POV, when at least for me I had to read at least few sentences if not a paragraph to understand which characters is speaking. That made the story unnecessarily difficult to get into.

The second thing was the lack of chapters. The same was in the two other books of this series that I have read. I doubt that it’s a request from the authors. Of course the story itself wouldn’t change but the divide in chapters might help to make to it more perceptible.