Izlasīju, lasu, lasīšu #180 (14.12-27.12)

Izlasīju:

Rob McCarthy – The Hollow Men (Dr. Harry Kent #1)

John Ajvide Lindqvist – I Am Behind You (Platserna #1)

Noklausījos:

Brandon Sanderson – Steelheart (The Reckoners #1)

Lasu:

Hjū Hovijs – Maiņa (Silos #2)

Klausos:

Tom Clancy – The Hunt for Red October (Jack Ryan Universe #4, Publication Order #1)

Craig DiLouie – Crash Dive #1-6

Lasīšu:

Penny Vincenzi – A Perfect Heritage

Klausīšos:

John Scalzi – Murder by Other Means (The Dispatcher #2)

Henning Mankell – The White Lioness (Kurt Wallander #3)

Rob McCarthy – The Hollow Men (Dr. Harry Kent #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Mulholland Books

Manas pārdomas

Harijs Kents papildus jau tā laiku aizņemošajam darbam slimnīcā pirms kāds laika pieteicās darbam policijā un tika pieņemts ar oficiālo amata apzīmējumu “policijas ķirurgs”, kas ir drusku greizs, jo operācijas darba pienākumos neietilpst. Izsaukms, kas aizsāk visas pārējās grāmatas notikumus, noris nakts vidū un nebūs ne tuvu līdzīgs nevienam no iepriekšējiem.

Jauns puisis, Solomon Idris (17g, vecāki imigranti) sagrābis pāris nelaimīgos ātrās ēdināšanas restorānā un pieprasa advokātu un BBC, lai varētu izstāstīt patiesību par pirms gada izdarīto draudzenes pašnāvību, jo ne policijai, ne kādam citam nerūp, ka meiteni līdz tam kāds noveda. Skarbā dzīves patiesība ir iemācījusi jaunieti uzticēties vien sev un pašam cīnīties, kā nu vien māk.

Papildus visam pa virsu puisim ir smaga pneimonija, kas ir bijis par pamata iemeslu Harija izsaukumam. Jau no pirmajām lpp var just, ka spriedze lasītāju neatlaidīs līdz nebūs tikts līdz otram grāmatas vākam, protams, ar pāris attelpas brīžiem, jo, ja nepietiek ar parastu ķīlnieku krīzi, tad situāciju vēl vairāk eskalē kāda šāviens tuvējā šķērsielā, kas jau tā uzvilkto nervu dēļ pamudina jauniņu policistu kļūdas pēc sašaut Solomon Idris.

Teorētiski pēc Solomon veiksmīgas nogādāšanas slimnīcā un rūpju nodošanas kolēğu rokās Harijs varētu par puisi aizmirst, jo nav jau tā, ka viņam netrūktu rūpju darbā vai personīgajā dzīvē. Būs jauna diena, jauna maiņa un nešaubīgi jauni pacienti, kurus glābt. Bet tāds nav Harija raksturs, lai arī kā neietu paša dzīvē, kurā spilgtākais izteikti sliktais lēmums ir bijis pārgulēšana ar vienīgā drauga sievu un par ko atmiņas no jauna tiek uzjundītas, jo ex-draugs attiecīgajā naktī strādā uzņemšanā, Harijs atrod laiku īpašiem gadījumiem, lai uzmanītu un sekotu līdzi pacienta dinamikai.

Līdzīgs īpašs gadījums ir arī pamats sadarbībai ar polociju, kad pirms dažiem gadiem ar galvas u.c. traumām slimnīcā nonāca jauna sieviete bez dokumentiem, bez nekā cita identificējoša un rezultātā visus šos gadus ir nogulējusi gandrīz teju veğetatīvā stāvoklī un neviens rads, draugs vai paziņa nav interesējies par viņu.

Paša Harija tēls ne tuvu nav no ideālajiem, dažs labs pirms grāmatas sākuma dzīvē pieņemtais lēmums tagad ir stipri jānožēlo, bet nav arī tik traki, lai Hariju nosauktu par anti-varoni.

Medicīniskais apsekts (situācijas uzņemšanā, terminu pielietošana utml) šajā trillerī šķita ļoti kompetenti veikts/izpētīts, kas piedeva darbam papildus plusus, pretēji citiem gadījumiem, vairāk laikam no TV pasaules, kad vairāk dominē dramatiskais sižets kā tāds.

Brandon Sanderson – Steelheart (The Reckoners #1)(Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

12 gadus Steelhaert sākuma virs debesīm uzradās kosmisks objekts, kura izstarotā enerğija saujiņai cilvēku deva dažāda veida un spēka pakāpes superspējas, no pavisam niecīgām līdz tādām, kas ļauj pilnībā jebko, ko sirds kāro. Pirms 10 gadiem ikdienišķā bankas apmeklējumā kopā ar tēvu astoņgadīgais Deivids zaudēja vienīgo radu un pasaule zaudēja pēdējās cerības paliekas kā nebūt kontrolēt jauno parādību un tās pielietotājus, uz kuriem jauno spēju apveltītajiem mirstīgo likums vairs neattiecas un tiek nosaukti par Epics. Tā vien šķiet pasaulē nav neviens gana spēcīgs Episkais, kurš nebūtu noskaņots uz varas pārņemšanu vai cīnītos cilvēces pusē


Visus šos 10 gadus Deivids, dzīvodams un iztikdams, kā nu mācējis, ir nodevies Episko izpētei ar vienu lielu galamērķi. Atriebt tēva nāvi un nogalināt vienu no spēcīgākajiem Episkajiem visā pasaulē. Lai cik liels nebūtu Episkā spēks un lai cik reizēm dīvains tas nebūtu, katram ir kāds vājais punkts, kas ļauj to nogalināt. The Reckoners, tāda kā pagrīdes organizācija, ir vienīgie, kuri vēl mēğina cīnīties pret episkaijiem, kuriem vēl ir cerība uz labāku nākotni brīvu no episko važām. Ne gluži samāksloti, bet Deivida iekļūšana viņu ierindā, lai nostādītu sevi labākā pozīcijā galamērķa īstenošanai, norid ārkārtīgi gludi un izredzētā stāsts var sākties.

Steelhaert piemīt gana daudz YA žanra īpašību un ir arī obligātais romantiskais faktors, kad Deivids ieskatās vienā no Reckoners biedrenēm, bet Sandersons ir gana labs autors, lai tas vai kāda cita žanra klišeja (jau pieminētais izredzētā statuss) nekļūtu par grāmatas klupšanas akmeni, kā tas ir daudzu citu autoru gadījumos.

Sērijas pirmā grāmata – ļoti labi izpildīts klasisks stāsts par izredzētā bāreņa lomu, kuram lemta izšķirīgā loma, lai no varas posteņa gāztu tirānu.

John Ajvide Lindqvist – I Am Behind You (Platserna #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Riverrun

Manas pārdomas


Vienā rītā četru treileru iemītnieki attopas nekuriens vidū. Kur vien skaties skatu neaizšķērso neviens cits objekts. Laikam ritot debesīs pat nav novērojama saules aktivitāte. Ja pirms tam nebūtu bijis iemesla pārmīt ko vairāk par pliku sasveicināšanos ar citiem trelera parka iemītniekiem, tad tagad loğiski ir pamats, lai mēğinātu saprast, kas īsti notiek. It kā īsteni laba metode, lai iemestu svešiniekus ar dažādiem raksturiem, noslēpumiem un pagātnēm vienā katlā, kur visiem prāti un domas ir uzvilktas, lai, pirms nonākšanas pie risinājuma, izceltos pa kādam labam konfliktam, bet personīgā skatījumā autoram ar šo grāmatu vēlamo efektu nepavisam nav izdevies panākt.

1)Stefan, Carina un kautrīgs dēls Emils.

2)Modele Isabella, kura cer vēl sasniegt karjeras virsotni (riebīgs raksturs), +/- slavens Zviedrijas futbolists Peter, kurš nesen zaudējis vietu valsts izlasē un meita Molly – pēc tā kā aprakstīta, burtiski citplanētietis. Laulība, kura jau labu laiku turas uz puļķiem un šis pārdabiskais notikums ļauj to izgaismot.

3)Donald un Majvor – senioru pāris ar 50+ kopdzīves gadiem, bet, kuri kopā palikuši vairāk aiz ieraduma, un arī viņu gadījumā nokļūšana kaut kur nekurienes vidū pārbaudīs laulības saišu izturību.

4)Un divi fermeri Lennart un Olof, kuri pirms pāris gadiem, pēc tam, kad abu sievas pēc kopīga ceļojuma ārzemēs tā vienkārši izdomāja neatgriezties, sāka gulēt vienā gultā, jo atsevišķi vienatnē nespēj aizmigt. Pirms tam ne vienam, ne otram nav bijušas domas par to, ka viņam varētu patikt paša dzimuma pārstāvji, un arī līdz šim vairāk par sadošanos rokās reizēm nav tikuši, kur nu vēl publiski izrādīt jūtas starp svešiniekiem.

Plus ik pa brīdim fragmenti no suņa Benija skatpunkta, par kuriem māc stipras šaubas, ka antropomorfisma procents būtu uzskatāms kā zems. Benijs nav vienīgais mājdzīvnieks četru treileru nekurienes parkā, ir vēl arī kaķis, bet labi ka vēl no tā puses netika piedāvāts skatījums uz notiekošo

Pirmā puse vēl šķita gluži sakarīga, bet pie 200-300lpp sāc prātot, kad sekos sakarīgs skaidrojums situācijai, kurā tēli iemesti, bet pēc +/- trīssimtās jo tuvāk nāk beigas, jo vairāk pārņem sajūta, kādu sū**, ja drīkst tā izteikties, un murgojumu es lasu. Atstāja riktīgi sliktu pēcgaršu, kas 100% neatspoguļo pašu sākumu. Rodas jautājums kāda jēga bija no visām atmiņu ainām par tēlu pagātni no “reālās” pasaules, ja noslēgums tiek tā vienkārši aprauts, jo apnika rakstīt, un tās neko nenozīmē.

Varbūt I Am Behind You vislabāk kategorizējams kā sava veida mağiskais reālisms, bet gribētos teikt, ka grāmatas ielikšana šausmu žanrā (vismaz uz to vairāk paļāvos, kad to iegādājos) ir bijusi kļūdaina un vairāk nodara skādi, radot lasītājam nepamatotas gaidas, kuras grāmata nepiepildīs. Ja noņem triku ar grupiņu svešinieku iemešanu situācijā, kurā visi ir spiesti sadzīvot viens ar otru, plus tikt kaut kā galā ar līdz tam neatrisinātiem savstarpējiem konfliktiem, tad pāri nekas saturīgs nepaliek. Īpaši, ja vēl autoram šķietami zūd interese izskaidrot pašu fenomenu. Tikpat labi tēli varētu tikt ievietoti kādā citā līdzvērtīgā situācijā un lokācijā.

Izlasīju, lasu, lasīšu #179 (30.11-13.12)

Izlasīju:

Dean Koontz – Forever Odd (Odd Thomas #2)

Michael J. Sullivan – Age of Swords (The Legends of the First Empire #2)

Noklausījos:

Frederik Backman – A Man Called Ove

Lasu:

Rob McCarthy – The Hollow Men (Dr. Harry Kent #1)

John Ajvide Lindqvist – I Am Behind You (Platserna #1)

Klausos:

Brandon Sanderson – Steelheart (The Reckoners #1)

Lasīšu:

Hjū Hovijs – Maiņa (Silos #2)

Klausīšos:

Tom Clancy – The Hunt for Red October (Jack Ryan Universe #4, Publication Order #1)

Michael J. Sullivan – Age of Swords (The Legends of the First Empire #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Del Rey Books

Manas pārdomas

Kaut arī Raithe, nogalinot vienu no Fhrey/elfu rases, ir devis iedvesmu pārējiem Rhunes (cilvēki) pārstāvjiem, ka viņu rasei nav lemts mūžīgi dzīvot elfu apspiestības ēnā, Raithe pašam nav ticība, ka atklātā karā viņam vai kādam citam būtu izredzes uz uzvaru.

Kamēr elfu pusē ir gadu tūkstošos mērāms mūžs, kas devis papildus auru dieviem pielīdzināmajam statusam un tādejādi laupījis drosmi uz pretestību no Rhunes, vienlaikus ilgajai varai un spēkam līdzi nākošā augstprātība un neticība, ka kaut kādi tur nieka radījumi spētu mainīt dabisko pasaules kārtību, var kļūt par pirmo un pēdējo klupšanas akmeni un būt par iemeslu neatgriezeniskām pārmaiņām.

Papildus iedomībai un augstprātībai pār cilvēkiem, par elfu ēras beigu otro tikpat lielu iemeslu var kalpot nesaskaņas pašu starpā starp vienu cilti, kuras pārstāvji vairāk vai mazāk spēj pārvaldīt mağiju sauktu par Art un kuri vēlās lielāku varu, un starp burtiski visiem pārējiem, kuriem ir pamats bažīties par savām dzīvībām.

Sižets tiek sadalīts vairākās daļās un lasītāja interese tiek meistarīgi noturēta katrā no tiem. Gan intrigu pilnajā elfu nometnē, gan Rhunes pusē, kuriem pastāv nopietns risks zaudēt karu vēl pirms pirmās cīņas. Lai to novērstu pirmkārt jāizvēlas viens kopējs vadonis/karalis, kas nebūt nav viegls process, ja gadsimtiem ilgi elfu uzkurināta ir valdījusi savstarpēja neuzticēšanās. Otrkārt visai lietderīgi būtu līdzvērtīgi vai pat vēl labāki ieroči pār elfiem esošajiem, pie kā paši elfi ir gudri piestrādājuši, lai pārsvars šajā aspektā būtu viņu pusē. Starp šiem diviem pārsvars jādod otrajam ‘’cilvēku’’ sižetam, kur tēli šķita daudz labāk izstrādāti, vairāk piedomāts pie raksturu daudzpusības.

Protams, par cik runa stāstā ir par cilvēces izdzīvošanu kā tādu, plus elfu pusē ir daži labi ne visai pozitīvi tēli, tad lasītājs uzreiz ir predispozicionēts just līdz Raithe u.c., bet tas nav nekas tāds, kas sabojātu grāmatas lasītprieku.

Fredrik Backman – A Man Called Ove (Klausāmgrāmata)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms Ove satika un vēlāk apprecēja Sonju, viņš jau bija viens liels rūgumpods, kurš apzināti izvēlas rutinizētu ikdienu ar pēc iespējas mazāk nejaušībām, pārmaiņām un variācijām. Pēc 40+ kopdzīves gadiem Ūve nav ne mazākajā mērā mainījies, bet diemžēl krāsainums līdz ar lielu dzīves jēgu, ko viņa dzīvē ienesa Sonja, ir zudis. Pirmajos mirkļos, kad Ūve piemin sievu, bet viņa nekur pati apkārt nav, rodas jautājums, vai Ūve ir līdz galam pieņēmis sievas nāvi pēc gadiem ilgas cīņas ar vēzi, bet patiesība ir pat skumjāka. Attiecību nozīme Ūvem ir bijusi tik liela, ka tas vēl joprojām neļauj beigt sērot par zaudēto un ļauties priecāties par labajām atmiņām.

Ūve ir vienpatis un ļoti izteikts principiālists. Ja apdzīvojamā teritorijā nav atļauts iebraukt ar auto, tad nemaz nedomā ielīst kaut pa centimetru, citādi vari būt drošs, ka Ūve būs klāt kā likts, lai labotu notikušo. Nav nozīmes, ka puķu dobē nekas neaug, tik un tā i neiedomājies tajā iekāpt, kaut vai nejauši. Labu veiksmi nabaga kasierim/zāles darbiniekam kādā elektro preču veikalā izskaidrot iesīkstējušam opim, kāpēc planšeitei nenāk līdzi klaviatūra, ja sarunas laikā viņš šo ierīci pielīdzina datoram. Tādi un citi piemēri, kā vienīgā vispār atzīstamā auto marka, kuru izvēlas normāli domājoši cilvēki, ir SAAB, ideāli raksturo Ūves personību.

Protams, šādi cilvēks cilvēks nekļūst vienas dienas laikā, kā jau visi, un atmiņu ainas gan pirms Sonjas, gan abu kopdzīves laikā, par ko Sonjas draugi nerima brīnīties, ko viņa Ūvē tādu saskatījusi, atklājas neviena vien sāpīga pieredze, kas no reizes uz reizi pārliecinājusi Ūvi paļauties tikai uz sevi, piesargāties pielaist citus pārlieku tuvu un uz vairumu, īpaši ofisa klerkiem, skatīties ar ļoti lielām aizdomām.

Bet, lai kā Ūve censtos, stāsta tagadnes ainās un sižetā pa druskai  vien atklājas, ka Ūve lielākoties mēğina visās situācijās būt liels rūgumpods, kura pasaulē reti kurš vairs pats māk salabot kaut ko vienkāršu vai uzņemties atbildību utt., lai tādejādi sevi pasargātu, bet visu izmaina vienas jaukas imigrantu ğimenes ievākšanās kaimiņos un pagalmu kaķa uzrašanās, kur bez Ūves aizsardzības būtu gals klāt. Stāsta laikā, lai kā Ūve necenstos, tomēr atklājas, cik plaša patiesībā ir Ūves sirds.

Jauks feel-good stāsts, kas jauki ietērpj pamācību nespriest par vīru pēc viņa cepures. Filmu, kas uzņemta pēc romāna motīviem neesmu skatījies, bet treilera lielais humors gan šķita drusku pārspīlēts/nevietā.

Dean Koontz – Forever Odd (Odd Thomas #2)(Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Odd Thomas dzīve ar spēju redzēt mirušo garus, kuri kāda iemesla dēļ nav uzreiz pēc nāves devušies uz nākošo pasauli, jau tā nav viegla, bet pēc galvu reibinošajiem un personīgi arī trağiskajiem notiekumiem iepriekšēja gada  augustā pirmās grāmatas ietvaros, Odam atgūties nav bijis viegli. Draudzenes Stormijas un abu kopīgās nākotnes zaudējums ir bijis tik smags, ka Ods vēl joprojām nav atgriezies savā darba vietā kā ātrās ēdināšanas pavārs. Labi, ka gan priekšniece, gan tuvākie draugi, kuru vairāk vai mazāk zina par Oda spējām, ir tik labi saprotoši.

Bet miera periodam Oda dzīvē pienāk straujš gals, kad vienā jaukā nakts vidū drauga (kopš bērnības) patēva spoks, kurš vēl vakar bija dzīvs, uzrodas Oda guļamistabā. Ja vairums uzreiz zvanītu policijai, lai lūgtu pārbaudīt, kas tieši ir noticis, tad Oda būtība viņam neļauj mierīgi sēdēt malā un ļaut citiem uzņemties briesmu nastu, pat ja tas būtu pat ļoti pamatoti racionāls lēmums. Par laimi, policijas šefs Porters ir viens no tiem, kurš ir plašāk informēts par puiša spējām, izmanto to savā darba procesā un neuzskata Odu par jukušu.

Aina, kas paveras drauga Denija mājās ir visai šokējoša – patēvs ir nežēlīgi nogalināts, bet Denija nekur nav, kuram turklāt vēl ir patoloğija, kuras dēļ kauli lūzt vieglāk nekā citiem, lai gan vairs ne tik ļoti kā agrāk. Oda īpašo spēju kopums sevī ietver arī spēju, ko pats ir nodēvējis par ~paranormālo magnētismu~. Ar to domājot, ja Ods vēlas kādu atrast, tad reizēm šķietama bezmērķīga klaiņošana un paļaušanās uz intuīciju, piemēram, krustojumos un krustcelēs izvēloties turpmāko ceļa gaitu, reizēm ļauj nonākt vēlamajā galamērķī. Ne vienmēr gan uz to var paļauties, ne vienmēr šāds magnētisms nostrādā un reizēm pat tas nostrādā nodevīgi pretējā virzienā, bet pavisam noteikti dod papildus unikalitāti tēlam, kuram jau tā tas netrūkst.

Forever Odd puiša ceļā nostāda pirmo viņam līdzvērtīgo pretinieku, kurš zemiski un ļaunprātīgi izmanto Oda draugu, lai ievilinātu Odu viņam neizdevīgā lokācijā, lai varētu iegūt sev vēlamus labums. Pretinieks, kurai šķiet, ka tas pilnībā izprot paranormālo pasauli, bet tieši tas būs lielākais trūkums.

No pirmās grāmatas nopratu, ka bodaki, kuri otrajā nav tik prominenti, ir samaitāti/ļauni cilvēku gari, kurus piesaista potenciāla trağēdija, nāves daudzskaitlī, bet laikam būšu drusku pāpratis klausoties, jo šeit Ods tos definē kā garus/radījumus no kādas citas, paralēlas realitātes.