Iepalicēji #22

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

**

1198250

Free to Trade (Power and Money #1) by Michael Ridpath

Pēc augstākās personīgās virsotnes sporta karjerā (3.vieta olimispkajā 800m finālskrējienā) Paul Murray, apzinoties, ka diez vai spēs savu sasniegumu pārtrumpot un ar nelielu žēlabu piedevu, jo apraksta sasniegumu ar otrā zaudētāja sajūtām, izvēlas kādam citam tikpat adrenalīnu uzdzenošai nodarbei – tirgošanās ar obligācijām.

Free to Trade iesākas, kad Pols jaunajā amatā ir pavadījis vien dažus mēnešus un darbošanās ar summām, kas mērāmas simtos tūkstošos un pat miljonos, vēl nav kļuvusi par kaut ko neikdienišķu, bet labs instikts un apņemšanās ne vien strādāt, lai ilgtermiņā gūtu peļņu, bet kļūtu par vienu no labākajiem, dod pirmos augļus, kad Pols neseko bez apdomas līdzi citām aitām. Bet, kad viņš nejauši atklāj, ka viņa firma iespējams ir tikusi apkrāpta vismaz 20miljonu apmērā un ka dažs labs cits, kurš to uzzodis vēl pirms viņa, vairs nav starp dzīvajiem, Pola darbadienas uzņem stipri vien straujāku un trauksmaināku gaitu. Tā vien šķiet Pola mazā pieredze vai tieši drosme, plus labie nodomi izcelties priekšnieka acīs, ka viņš pamanījis tāda mēroga kļūdu, mudina viņu rakt dziļāk un censties vērst situāciju par labu. Uz spēles cenas likti ne tikai milzu līdzekļi, ja runa ir par vidusmēra cilvēku, bet arī reputācija, lai esošie un potenciālie klienti nenovērstos.

Ātri vien Pols attopas pāri savai kompetencei, kad viņa kolēģi pēc abu kopīgām vakariņām nākošajā rītā atrod noslīkušu Temzā, bet pašam Polam sāk piekasīties kā parastā, tā finanšu policija. Gan Pols, gan lasītājs saprot, ka viņš acīmredzot kādam par nepatiku ir pietuvojies pārāk tuvu patiesībai, lai atstātu viņu bez ievērības.

Free to Trade ir labs un interesi noturošs finanšu pasaules trilleris, kur ikdienā operē pat miljardos mērāmās summās. Nav vajadzības pat ieskatīties grāmatas izdošanas gadā, lai nojaustu, ka tā sarakstīta laikā, kad internets vēl ir pašos pirmsākumos un kad stereotipiska tirgošanās aina, piemēram, Volstrītā vēl sastāda vairāk par dažiem procentiem no reālās kopainas. Reizēm gan galvenais varonis var likt neizpratnē un skaļā balsī likt jautāt ‘’kāpēc?!’’ un rīkoties drusku muļķīgi/kaitinoši, bet vispārējais sižets un mistērija ir gana laba, ar pieņemamu atrisinājumu, kuru nenomāc pārlieku sausa iekrišana ekonomikas pasaules sīkumos.

***

479561

The Neutronium Alchemist (Night’s Dawn #2) by Peter F. Hamilton

The Neutronium Alchemist premise, kurā mirušo dvēseles mūk no aizsaules tukšās un garlaicīgās pasaules un pārņem savā varā dzīvo ķermeņus, kā tāda personīgi jau sāk ar negatīvu handikapu, jo neticu dvēselēm (protams, autors tās piedēvē tikai cilvēkiem) vai kam citam paranormālam, un diemžēl arī Hamiltona sniegums nav tik labs, lai ļautos šai izdomātajai realitātei. Plus vēl visa tā sakāpinātā reliğiozitāte līdz galam piebeidza gandrīz visu baudāmību.

Aizrautību un līdzjušanu varoņi nespēja izraisīt. Kā labie, tā ļaunie (dvēseles no aizkapa pasaules) neizceļas ar izkoptu dziļu daudzpusību, bet drīzāk ar dažu iezīmju pārlieku lielu izcelšanu pietuvojas karikatūrai, kā Apsēsto līderis Als Kapone no 20.gs., kurš arī kalpo kā piemērs, ka no aizkapa atgriežas vien stāsta sižetam izdevīgas dvēseles.

Gribētos atzīmēt vienu no mīnusiem/kļūdām, kuras iekrīt acīs īpaši zinātniskās fantastikas grāmatās, kur darbība notiek salīdzinoši tālā nākotnē, ka nekad nav paticis populāru un sabiedrībā plaši atpazīstamu cilvēku piesaukšana teiksim sešus gadsimtus tālā nākotnē, ja tai pat laikā netrūkst dučiem tādu personību kaut no 19. un 20.gadsimta, kurus šodien spētu atcerēties vien retais, ja vispār, kuri savā laikā baudījuši lielu slavu.

Pirmo triloğijas grāmatu, kura nav atmiņā palikusi ar pozitīvu iespaidu un kuru centos izbaudīt audioformātā 2016.gada decembrī, pieļāvu varbūtību, ka stāsts nav pats piemērotākais tam formātam. Par sarūgtinājumu man nekas pozitīvāks nebija arī lasot sērijas turpinājumu, cerams, kas mainīsies, ja starp otro un trešo nebūs tikpat liela pauze, jo vienā no atsauksmēm Goodreads minēts iespaids par triloģiju kā vienotu grāmatu.

Larry Correia – Monster Hunter Legion (Monster Hunter International #4)

13051355

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dažādu mošķu un briesmoņu profesionāla medīšanas profesija nav no tādām, kurā tās profesionāļi var atklāti rīkot pieredzes apmaiņas konferences, lai viens no otra uzzinātu, kā labāk un efektīvāk nogalināt paranormālos monstrus, vēlams pēc tam paliekot dzīvajos. Viens ievērojams šķērslis ir nostāja no valsts pārvaldes sistēmu puses, vismaz no tiem, kuri par to zina, MCB aģentūras ziņā, kura netaupīs resursus, lai iznīcinātu jebkuru, ja tas sadomātu izmuldēties, ka kaut kas tāds kā vampīri, vilkači vai kas cits nav vis bagātas fantāzijas augļi, bet gan reāli eksistējošas briesmas. Otrs un salīdzinoši nenozīmīgāks iemesls būtu uzticības trūkums citiem, ne savas mednieku grupas biedriem.

Bet tam visam ir lemts mainīties, kad ar MCB aģentūras akceptu kāds anonīms sponsors ir gatavs noorganizēt pirmo internacionālo Monstru Mednieku konferenci savā gandrīz pabeigtajā, bet vēl neatklātajā viesnīcā/kazino. Ideāla lokācija Lasvegasā, lai slepenībā un bez liekiem trokšņiem varētu apspriest neko nenojaujošā sabiedrībā neapsriežamas lietas un uzlabotu internacionālu mednieku sabiedrību. Vēl jo labāk turpat netālu noris dažnedažādu ieroču izstāde, kas lieliski noņemtu jebkādas aizdomas, ja turpat blakus būtu simtiem līdz zobiem bruņotu indivīdu.

Sērijas galvenais varonis Ovens Zastava Pits, kurš pavisam nesen bija parasts ofisa klerks, bet tagad ir viens no respektētākajiem vismaz starp tuvākajiem kolēģiem, ja arī vēl netrūkst skeptiķu, kuriem grūti noticēt, ka parasts mirstīgais spētu nogalināt Old Ones dievu, beidzot var cerēt uz pelnītu atpūtu blakus sievai un MHI firmas īpašnieka mazmeitai Džūlijai. Jo kurš gan būtu tik dulls uzbruktu, kad apkārt čum un mudž pieredzes bagātākie mednieki pasaulē! Bet, protams, konfereci uzraudzoši ‘’vīri melnā’’ jeb MCB tur kārtis sev cieši klāt, pat ja tādejādi tiek lieki apdraudētas citu dzīvības, kā rezultātā Monster Hunter Legion iegūst vērienīgu sižetu, kas viegli ieskicē, ka dzīve arī turpmāk nekļūs vieglāka izredzētajam Ovenam un ar lāstu/dāvanu nolādētajai Džūlijai un no citiem Old Ones vai pat kaut kā vēl šausminošāka nebūs miera.

Ar ceturto grāmatu Monster Hunter International sērijā autors joprojām spēj ieviest spriedzi un noturēt interesi par MHI organizāciju, Ovenu un viņa lomu tajā, kā arī ne tiem pašiem godīgākajiem un tīrākajiem personāžiem valsts oficiāli slepeno monstru mednieku aģentūrās un, protams, draudu no sensenu vispārspēcīgu dievu puses no cilvēka prātam neaptveramām un pat prātu iznīcinošām dimensijām. Ne sižets, tēli vai dialogi neieslīgst pārspīlētība un galējībās, lai piedāvātu ko jaunu. Tā vien paredzu, ka likmes sērijai turpinoties paaugstinās, un nojaušams ir vēl šis un tas, bet katrai grāmatai nav vajadzības pārsteigt lasītāju uz katra stūra, ja vien izpildījums ir labs, kas Larry Correia gadījumā šajā sērijā noteikti tāds ir.

Samuel Pepys – The Diary of Samuel Pepys Complete (1660-1669)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Naxos AudioBooks

Manas pārdomas

Gads, kurā visā pasaulē globāla pandēmija ievieš ievērojamas pārmaiņas un personīgi man dod negaidīti daudz brīvā laika lasīšanai ar prieku ļauj piepildīt izaicinājuma 200 grāmatu sarakstu ar krietni biezākām grāmatām ar skatu uz jaunu personīgo rekordu arī lapaspušu skaita ziņā, kas ierastākos un normālākos apstākļos nebūtu iespējams.

Tādēļ par tādu kā jūnija audio projektu izvēlējos noklausīties Semjuela Pīpsa dienasgrāmatas no 1660.g. līdz 1669.gada maija beigām to nesaīsinātajā versijā aptuveni 116 stundu garajā audio formātā. Šis ievērojamais literatūras avots un ieskats pagātnē var kārtējo reizi parādīt, ka, lai cik ļoti būtu tehnoloģijas attīstījušās starp to laiku un mūsdienām, cilvēku raksturi, vēlmes, sapņi u.c. pēc būtības lielā mērā ir tie paši.

Dienasgrāmatas variē gan no pavisam īsiem un ikdieniešķiem darīju to un to tipa ierakstiem, gan pieskaras notikumiem karaļnamā, parlamentā un vispār varas gaiteņos vismaz tik lielā mērā, cik tas saistīts ar ne tik neievērojamo Pīpsa darbu Jūras kara flotē. Ierakstos vērojama apbrīnojama atklātība un godīgums pret sevi, kuros Pīpss necenšas obligāti sevi pārādīt labākajā gaismā, teiksim noklusējot nevēlamo, piemēram, regulārus laulības sānsoļus. Vienlaikus interesanti ir arī ieraksti par kultūras pasākumu, piemēram, teātru apmeklējumiem, kur atmiņā paliekošs ir ieraksts par Pīpsa iespaidiem par pirmoreiz uz skatuves redzētu sievieti aktrisi.

Nemaz nepretendēšu, ka manas zināšanas par attiecīgā laika perioda Anglijas vēsturi ir tik labā līmenī, lai no šī darba iegūtu visu ko tas sniedz, bet gribētos teikt, ka tādas nebūt nav nepieciešamas, lai to izbaudītu. Protams, var vispirms izmēģināt kādu no neskaitāmajām saīsinātajām versijām, kurās sīki un nenozīmīgi ieraksti ir izņemti laukā un spriest pats, vai gribas tomēr izlasīt arī tos. No tādiem lieliem vēsturiskajiem notikumiem pieļauju/ceru, ka lielākā daļa būs dzirdējuši par 1666.gada lielo Londonas ugunsgrēku, bet ne citiem vēl tiek pieminēts Otrais angļu-holandiešu karš un mēra gads Londonā. Personīgi pirms ķeršanās pie Pīpsa dienasgrāmatām izlasīju anglisko Vikipēdijas ierakstu, lai +/- noorientētos un ar to pilnībā pietika, lai interesi spētu noturēt paša Semjuela personāžs, kuru jo tālāk grāmatā, jo tā vien šķiet labāk var sagaidīt viņa izteikšanās manieri kādā situācijā.

Pašu gan šī grāmata nebūs iedvesmojusi uzsākt kārtīgu dienasgrāmatu, bet mierinu sevi, ka grāmatu blogs, kurā ievietots šis raksts, varētu tikt saukts par manu tādu kā literāro dienasgrāmatu, jo lasīšana astpoguļo lielu manu brīvā laika pavadīšanas izvēles un tad ieraksti tāpat sastāvētu no lasīju vai klausījos to un to.

Izlasīju, lasu, lasīšu #166 (01.06-14.06)

Izlasīju:

254089

Jeff Rovin – Op-Center (Tom Clancy’s Op-Center #1)

Noklausījos:

Lasu:

479561

Peter F. Hamilton – The Neutronium Alchemist (Night’s Dawn #2)

Klausos:

The Diary of Samuel Pepys Volume I, II and III 1660-1669

Lasīšu:

13051355

Larry Correia – Monster Hunter Legion (Monster Hunter International #4)

Klausīšos:

51w3lQTh31L._SL500_

Titus Livy – The History of Rome: The Complete Works

Jeff Rovin – Op-Center (Tom Clancy’s Op-Center #1)

254089

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms vien aptuveni pusgada izveidotai jaunai specvienībai, kura vēl nav nodalīta atsevišķi no vecāka brāļa CIA aģentūras, pēc terorakta Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā sagaida tās pirmais lielais izaicinājums, kurš nedrīkst palikt neatrisināts un bez vainīgo notveršanas, ja ir vēlēšanās saglabāt savas darbvietas. Iespēja pierādīt un attaisnot savu pastāvēšanu tiks dota tikai vienreiz.

Visi pierādījumi ļoti atklāti un pat pārāk labi norāda Ziemeļkorejas virzienā, un kamēr vieni diži neiedziļinoties ir gatavi dot militāru atbildi, lai presei un sabiedrībai no malas šķistu, ka viņi rīcība ar gana laba un bez kavēšanās tiktu dota pienācīga atriebīga, plus iegūtu politiskos punktus/balsis, citi labāk steidz izmeklēt un patiesi pārliecināties pirms kaut ko sasteigt, kā piemēram uzsākt nevajadzīgu karu, nolemjot nāvei neskaitāmus pašu karavīrus.

Militāri politisks trillerītis, kura centrā ir divās naidīgās valstīs sašķeltā Korejas pussala, kur dažiem potenciāla apvienošanās ideja tik ļoti derdzas, ka viņi ir gatavi uz visu, lai to nepieļautu.Tēli visi kā viens nav gluži identiski, bet nevajadzētu arī cerēt uz izteiktu daudzdimensionalitāti katram pat kaut cik nozīmīgam varonim. Bija brīži, kad vajadzēja palauzīt galvu/atmiņu kas ir kas. Kopumā Op-Center sērijas pirmais trilleris izdara savu pienākumu apmierinoši labā līmenī.

Neseno 2020.gada notikumu gaisotnē, kad ASV pati savu kā vispasaules taisnīguma un demokrātijas cīnītāja  imidžu ir krietni sabojājusi uz ilgu laiku, šāda tipa grāmata šķiet kā aizgājušu laiku relikvija un utopiska ideja autoram, -iem. Protams, problēmas arī agrāk ir bijušas turpat, vien pateicoties sociālajiem tīkliem un katrā telefonā esošai kamerai, ko tādu tagad ir iespējams parādīt pārējai pasaulei…

Izlasīju, lasu, lasīšu #165 (18.05-31.05)

Izlasīju:

651253

Sigrid Undset – Kristin Lavransdatter #1-3

Untitled-1

Valters Mērss – Kapteiņa Zilā lāča 13 ½ dzīves (Zamonien #1)

32919672._SY475_

Brian Lee Durfee – The Forgetting Moon (The Five Warrior Angels #1)

6632450

R.A. Salvatore – Streams of Silver (The Legend of Drizzt #5, The Icewind Dale Trilogy #2)

Noklausījos:

R.A. Salvatore – The Crystal Shard (The Legend of Drizzt #4, The Icewind Dale Trilogy #1)

R.A. Salvatore – The Halfling’s Gem (The Legend of Drizzt #6, The Icewind Dale Trilogy #3)

34376766._SY475_

Jason Shreier – Blood, Sweat and Pixels

18800655

Marko Kloos – Terms of Enlistment (Frontlines #1)

34942741._SY475_

John Scalzi – The Consuming Fire (The Interdependency #2)

28363972._SY475_

Graham Moore – Last Days of Night

31702749

Malka Ann Older – Infomocracy (Centenal Cycle #1)

170641

Mary Higgins Clark – I Heard That Song Before

26803054._SY475_

James B. Donovan – Strangers on a Bridge

Lasu:

 

254089

Jeff Rovin – Op-Center (Tom Clancy’s Op-Center #1)

Klausos:

The Diary of Samuel Pepys Volume I, II and III 1660-1669

Lasīšu:

479561

Peter F. Hamilton – The Neutronium Alchemist (Night’s Dawn #2)

Klausīšos:

51w3lQTh31L._SL500_

Titus Livy – The History of Rome: The Complete Works

Iepalicēji #21

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

18800655

Manas pārdomas

Terms of Enlistment (Frontlines #1) by Marko Kloos

Viegla rakstura sci-fi, kurā Frontlines sērijas pirmā grāmata Terms of Enlistment iepazīstina lielos vilcienus lasītāju ar sērijas pasauli no galvena varoņa Endrū POV, kurš mūkot no nabadzības mājās piesakās militārajā dienestā ar cerību tikt prom no Zemes un nokļūt kādā kolonizētā planētā, bet par sarūgtinājumu viņam vispirms tiek nozīmēts dienēt militārajos spēkos, kuri uztur kārtību un apspiež nemierus nabadzīgajos rajonos, no kuriem pats nācis. Pats varonis tādēļ nemaz tik diži simpatizējošs vismaz sērijas sākumā nav, jo nokļūstot medaļas otrajā pusē, redzot, kur aizplūst milzu līdzekļi, viņu nemoka morāles dillemas, pretrunas it nemaz, un izmantot letālu spēku un ieročus ir tīrais nieks.

Pirmais iespaids par sēriju, ko sniedz tās pirmā grāmata, nav nedz slikts, ne galvu reibinošs, bet, ja pieņem, ka sērijas turpinājumi padziļina tēlu personības un dod ticamu motivāciju tam, ko viņi dara, bagātina pasaules uzbūvi un dod labus pamatojumus un izskaidrojumus, kāpēc tik ilgi zemieši kolonizējot eksoplanētas  tikai tagad sastop pirmos inteliğentos citplanētiešus, tad Frontiers nekas neliedz būt labai, baudāmai sērijai.

***

170641

I Heard That Song Before by Mary Higgins Clark

Kāda plašu viesību vakarā, kā 6gadīga galvenā dārznieka meita Carrington ğimenes īpašumā, Kay Lansig noslēpusies kapellā, dzird sarunu starp divām personām, kura tolaik mazam bērnam diži neko neizsaka, bet, gadiem ejot uz priekšu un atskatoties uz to, ka nākošajā rītā viens no visiem ir bezvēsts pazudis, visai iespējams, ka rokoties dziļāk pagātnē Keja var uzjundīt noslēpumus, kuru kāds cits labprāt atstātu apraktu.

22gadus vēlāk Keja bibliotekāres amatā rīko labdarības pasākumu, kura ieejas maksu varētu krietni paaugstināt, ja vien tas tiktu rīkots kādā šikā vietā. Šis iegansts abus ne gluži no jauna saved Kejua kopā ar tagadējo Carrington ğimenes galvu, kuram tagad ir 42 un diez vai atceras kaut kādu tur dārznieka meitu, bet noteikti pāršķir dzīvi uz krietni spraigāku lapaspusi.

Labs psiholoğiskais trilleris/mistērija, kur lieliski zini, ka acīmredzamie aizdomās turamie vai citi pirmie vilinošie kandidāti slepkavas lomai diez vai būs tie īstie.

***

31702749

Infomocracy (Centenal Cycle #1) by Malka Ann Older

Distopiska nākotnes versija, kurā jau vairākas desmitgades vairs neeksistē individuālu/nacionālu valstu, bet reğioni sadalīti tā, lai katrā būtu pa simts tūkstošiem, kuros tad tiek rīkotas vēlēšanas. Radās iespaids, ka prezidentu šajā nākotnes versijā neeksistē, bet varu līdz ar ierastajām politiskajām partijām ir ieņēmuši dažādas biznesa korporācijas, bet kandidējot dēvējas nevis par partijām, bet gan uzreiz kā valdības. Laikam par uzvarētāju pasludina to, kuram ir visvairāk balsu un nekādu daudzpartiju valdību arīdzan nav. Interesanti, ka autore piemin tādas firmas kā Mitsubishi un Sony, bet ne reizi, piemēram, FB, Apple, Amazon vai Twitter.

Infomocracy vairāk radīja lielās idejas grāmatas iespaidu, kur tēli vairāk palīdz to apspēlēt. Tās pirmizdevums ir bijis 2016.gada jūnijā. Tātad savu laiciņu pirms prezidenta vēlēšanām ASV un citiem pēc tam sekojošiem atgadījumiem, kas arī pirms tam eksistējošu misinformācijas un propagandas tematiku paceļ aktuālu un ir spējis tādu noturēt. Ne tikai vēlēšanu kontekstā, kas vēlāk ietekmē pārējo likumdošanas varu u.c., bet arī pieaugošo cilvēku skaita krišanu dažādu stulbu konspirāciju varā.

Infomocracy pasaulē visi tā paļaujas uz mākoņos un datu sistēmās esošo informāciju un citām par pašsaprotamām opcijām kļuvušu ikdienu, ka pat postoša zemestrīce ar lielu upuru skaitu nespēj ne tikvien uz pietiekamu laiku pārcelt vēlēšanas, jo pasaule tak turpina griezties, bet nobrukušās datu sistēmas dēļ ļaut manipulēt ar balsīm un informāciju, lai pārvilinātu vēl neizlēmušos

Kā debijas romānam Infomocracy ir savi iesācēja trūkumi, bet tie nav tik jūtami, lai rastos vēlme pamest grāmatu nepabeigtu.

***

26803054._SY475_

Strangers on a Bridge by James B. Donovan

Notikums 20.gs 50.gadu otrajā pusē, par kuru uzzināju tieši no šīs grāmatas, ne kāda cita avota; arī filma, kura uzņemta ņemot par pamatu Strangers on a Bridge, nav atmiņā palikusi kā redzēta.

Autors James B. Donovan, būdams aizturētā padomju spiega Abel advokāts, ļoti labi spēj pasniegt notikumu gaitu un atklāj ne tikai to no tiešās pieredzes, bet drusku arī to, kā tiesas prāvu u.c. uztvēra mediji, kolēği, draugi. Varbūt autoram likās, ka tas aizēnotu pašu stāstu, bet šis aspekts varēja būt jūtamāks.
Dažas īsās viena divu teikumu atsauksmes grāmatas aizmugurē, slavējot to kā top-notch spiegu trilleri, un pats vāks, kurš no biežāk redzētās garlaicīgi melnbalta foto klases, ņemts laikam no filmas, virzīja domas uz izdomāta romāna pusi.

Tikai pēc pašu notikumu izklāsta ķēros klāt Jason Matthews sarakstītajam priekšvārdam un autora ievadam, galvenokārt grāmatas non-fiction kategorijas dēļ, jo izdomātos romānos biežāk to izlaižu vispār, bet šajā gadījumā gan viens, gan otrs piešķir papildus kontekstu, it īpaši autora citiem profesionālajiem sasniegumiem.

***

28363972._SY475_

The Last Days of Night by Graham Moore

Kurš pirmais izdomājā elektrikso spuldzīti? Tas ir viens no centrālajiem jautājumiem ap ko apvīti The Last Days of Night vēsturiskā romāna notikumi, kad pavisam jaunu advokātu Paul Cravath nolīgst George Westinghouse, lai cīnītos viņa labā pret Tomasu Edisonu. Diemžēl galvenais varonis nespēja būt gana interesants un saistošs, lai uz reālu vēsturisku personāžu fona kā J.P. Morgans, Nikolass Tesla un Aleksandrs Bells padarītu gana interesantu, lai tikai pēc grāmatas noklausišanās vēlme izlasīt kādu Vikipēdijas rakstu(kā šis par DC un AC strāvu karu), ja ne uzreiz dokumentālu grāmatu, liktu par sevi manīt.

Nekad īpaši nav patikuši autora pēcvārdi izdomātos vēsturiskajos romānos, tādēļ arī tos parasti nelasu. Pilnībā pietiktu ar izmantoto avotu sarakstu.

***

34942741._SY475_

The Consuming Fire (Interdependency #2) by John Scalzi

Imperatores priekšā gaidāms neapskaužāmi sarežğīts uzdevums. Labi zinot Flow straumju pastāvēšanas nenovēršamu galu, kuras savieno vienu Interdependency impërijas apdzīvotu plānētu ar citā saules sistēma esošu un ir ekonomikas stabilitātes pamats, viņai ar dažu zinātnieku palīdzību jāmēğina pārliecināt pārējos sākot no vienkāršajiem pilsoniem līdz visu ietekmīgo (politiski un ekonomiski) ğimeņu galvām, ka šie apgalvojumi nav tukšas fantāzijas un viņas personīgās manipulācijas, lai no tā kaut ko iegūtu un citiem konkurentiem kaitētu.

Starp vairākiem tēliem lēkājošais POV veido labu kopējo bildi un nerodas saraustīta sižeta iespaids. Attīstība pozitīvā virzienā gan pasaules uzbūvē, gan tēlu izaugsmē ir pārliecinoša; rodas pat vēlme pēc garākas sērijas. Pārgāja vēlme šo salīdzināt ar kādu citu sēriju, salīdzinoši ar kā tas bija sērijas pirmajā grāmatā The Collapsing Empire. Priecē arī ierunātāja Wil Wheaton sniegums.

Brian Lee Durfee – The Forgetting Moon (The Five Warrior Angels #1)

32919672._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Saga Press

Manas pārdomas

Piecu kontinentāu izmēru salu grupa Five Isles jau vairākus gadus ir kļuvusi par Sor Sevier karalistes armijas iekarojumu armijai. Mērāma vairākos tūkstošos krietni virs desmit tūkstošiem tā savā ceļā noslauka katru neko līdz tam brīdim nenojaujošu ciematu un pilsēteli (bik pietrūka kāda kripata detaļu par tik lielas armijas apgādi) To priekškagalā ir bēdīgi slavenais Baltais princis Aeros saukts arī par Angel Prince, kurš publiski citam teiks, ka kara mērķis ir atgūt pirms vairākiem gadsimtiem zaudētās teritorijas, bet patiesais mērķis ir daudz grandiozāk un ietver ar leğendām apvītus senus ieročus un artefaktus un vienas reliğijas divu zaru pareğojumus, kuru gan neslēpdams Aeros šo konkurējošu reliģiji ir nobriedis pazudināt no zemes virsas . Neiekarota atlikusi vien Gul Kana karaliste, kuras iedzīvotājiem par nelaimi tās pašreizējais karalis Jovan Bronachell ir kritis par upuri baznīcas arhibīskapa mobingam/lobijam un ir visādi citādi nekompetents un viegli ietekmējams, ka tieši attiecībā uz karali Jovan viņš būtu pelnījis zaudēt troni.

The Forgetting Moon savu stāstu atklāj lēkājot starp vairākiem tēliem, pārsvarā tādiem, kuriem dota lielāka spēles loma un tādēļ vārds tiek dots biežāk, bet reizēm arī kādam ne tik ļoti svarīgam. Lasītājam šādi lieliski tiek ļauts ieskatīties gan iekarotāju armijas nometnē, gan Gul Kana uz tuvojošās armijas fona šķietami nenozīmīgajās intrigās un notikumos, kā arī vārds tiek dots 17 gadīgam puisim vārdā Nail, kuram viņa aizbildnis kopš mazotnes (prologs) nav devis nekādus mājienus, ka viņš būtu jebkas vairāk par nožēlojamu bastardu, bet kuram lemts ņemt dalību viena no pareğojumu īstenošanā.

Kā jau to var gaidīt, tad varbūtība ir visai apšaubāma, ka visu POV tēli būs kaut cik patīkami, lai kurā labo/slikto pusē autors tos negribētu ielikt. Viena no tādiem ir jaunākas Gul Kana karalistes princeses Tala tēls, kurš visvairāk līdzinājas YA žanra tēlam, kas par visu vairāk uztraucas, kurš puisis viņai patīk vairāk. Bažas sākumā par grāmatas tematisko virzienu radīja līdzīga vecuma pieminētais Nail tēls un viņa izredzētā bāreņa statuss, bet, par laimi, grāmata kopumā tās pilnībā atspēko un atbilst labai, rekomendēšanas vērtai episkajai fantāzijai.

Ja The Forgetting Moon būtu ātri jāsalīdzina ar kādu citu darbu, lai dotu vispārēju priekšstatu, tad pirmais kas nāk prātā ir Troņu spēles. Līdzigi tai arī šajā sērijā, īpaši uz grāmatas beigām, radās iespaids, ka (gandrīz) neviens tēls nav neaizskarams. Tik rodas intriğējošs jautājams par lielo notīkumu attīstības virzienu un galīgo atrisinājumu, kad šķietami ir palicis tik mazs cerības stars, kas pēc autora atbildes grāmatas Goodreads lapā ir iecerēts ne vairāk kā piecās grāmatās. Vienīgi pēdējās neiekarotās karalistes klišeja jau personīgi pēdējos lasītajos fantāzijas darbos šķiet par biežu manīta. Kopumā pat ļoti atzīstams un spēcīgas debijas sniegums.

R.A. Salvatore -The Legend of Drizzt #4-6, The Icewind Dale Trilogy #1-3

66693

Manas pārdomas

#1 -The Crystal Shard

The Icewind Dale triloģija sarakstīta pirms The Dark Elf triloğijas, bet hronoloğiski noris pēc tiem, grūti izšķirt, vai The Crystal Shard tādēļ patika labāk, jo tēli ir jau drusku iepazīti un ir vairāk saprotams, ko sagaidīt, vai arī pirma triloğija nešķita tik laba, jo šo būtu bījis labāk lasīt vispirms, kā šur tur iesaka. Kas zin, iespējams pie vainas ir abu faktoru kombinācija.

Triloğijas pirmās grāmatas darbība noris ļoti nomaļā pasaules nostūrī, tālu ziemeļos, kur aukstajos un visādi citādi skarbajos apstākļos izdzīvot spēj tikai atjautīgākai, rūdītākie un spēcīgākie. Ap ezeru kompleksu un to krastos izmitinājušas desmit puslīdz draudzīgas cilvēku apdzīvotas pilsētas, bet par vienotu un savstarpēji īpaši draudzīgu šo reģionu nevar nosaukt, līdz brīdim, kad nepieciešamība izdzīvot piespiež mainīties Pirmais vienotas alianses pārbaudījums seko no klaiņojošajām barbaru ciltīm, bet kā vēlāk laiks rādīs, tad īstais izaicinājums ir tikai vēl priekšā.

Stipri vien lielākas bažas un galvas sāpes, kā Ten-Towns iedzīvotājiem, tā arī pēc paša gribas trimdā aizgājušajam tumšajam elfam Drizzdt, rūķu draugam Bruenor un viņa ciltsbrāļiem sagādā augstprātīgs, bet dienas beigās par sevi nedrošs un nemākulīgs burvis Akar Kessel, kuram ir lemta tā likteņa loterijas loze, ka viņu savā varā pārņems sens mağisks un ļoti spēcīgs artefakts, kurš nesapńo neparko citu kā vien iznīcību.

Līdzības ar LOTR ir grūti nepamanīt, un visuvarenā gredzena aizstāšana ar kristāla lauskas artefaktu ir tikai viena no tām, bet, par laimi, darbam ir gana jūtams atšķirīgums, lai tas nešķistu viegli nokopēts variants.

***

6632450

#2 – Streams of Silver

Kurš gan saka, ka dažādība/diversity ir šī gadsimta izdomājums literatūrā un kultūrā kā tādā, kad piedzīvojumu kvestā dodas tumšais elfs Drizdz, rūķis Bruenor, sērijas pirmajā grāmatā par draugu kļuvušais barbars Wulfgar un jauktenis Regis, kura paša īpašumā ir ar spēcīgu maģiju apveltīts dārgakmenis. Protams, pietrūkst šai sērijai vērā ņemams sieviešu kārtas tēls, kas pastāvētu par sevi, bet tas šai grāmatai un triloģijai diži nekaitē.

Turpinās līdzības ar LOTR un galvneokārt tieši minētā kvesta dēļ, kurā Bruenor kopā ar draugiem dodas zudušās dzimtās mājvietas Mithral Hall meklējumos, no kuriem pirms 200 gadiem tikuši padzīti, jo nav spējuši laicīgi apstāties un rakušies pārāk dziļi pazemē. Tagad vairs neviens īsti neatceras, kur tāda vieta maz ir (tiešām?), un tikai viņu kopīgiem spēkiem ir lemti panākumi. Kā itneresants blakus sižets ir algotņa dzīšanās pēc jaukteņa Regis viņa pagātnes darbu dēļ, lai atgūtu viņa nozagtu artefaktu un izrēķinātos gan ar viņu, gan jebkuru citu, kurš to censtos novērst.

***

68396

#3 – The Halfling’s Gem

Pirms rūķim Bruenor lemts dažu paragrāfu garumā atgūt zaudēto Mithral Hall un viņam pienākošos troni, ir jāpaveic šis tas cits. Triloģijas noslēdzošajiem piedzīvojumiem iesākoties labo tēlu komanda ir sadalīta, un lai izglābtu otrās grāmatas noslēgumā algotņa nolaupīto draugu jaukteni Regis un tumšā elfa Drizda sabiedorot panteru/viņas maģisko statueti katram duetam (elfs un barbars, rūķis un viņa adoptēta cilvēku meita Catti-brie, kura nosacīti ir vienīgā vērā ņemamais pretējā dzimuma tēlsmeistare lokšaušanā ar neiztukšojamu bultu maku) ir jāmēro savs ceļš cauri nebeidzamiem cīniņiem ar dažnedažādiem monstriem.

Varētu uzskaitīt vienu šķietamu vainu pēc otras šajā pulp-iskajā fantāzijas darbā, kur neizbēgamā paredzamība un labo varoņu neaizskaramība, kad tā tikai grāmatā varētu notikt momentu ir tik cik uziet, ir mazākā no problēmām. Domājams tieši tas pat kalpo kā viens no plusiem šāda tipa grāmatai, kas piesaistītu lasītāju, ļaujot pilnībā atslābināties un ļauties popkorna izklaides literatūrai, kur tevi pēkšņi nepārsteigs kāds nebūt negaidīts pavērsiens ļauno tēlu labā ar paliekošām sekām. Drusku vairāk gan nepatika pretrunas morāles un attieksmes ziņā pret dažādiem tēliem, kur būt aizspriedumu pilnam un naidīgam pret tumšo elfu Drizdu ir slikti tikai viņa rases dēļ, bet pagaidu Mithral Hall iemītnieki pelēkie rūķi ir slikti visi kā viens, jo viņi ir pelēki/atšķirīgi. Nedaudz neiet kopā, bet tās tā.

Kopumā šī triloģija patika vērā ņemami vairāk nekā The Dark Elf triloģija, un kaut arī pagaidām pa rokai nav nākošās, lai tik drīz turpinātu, tad nedomāju šo plašo pasauli nolikt malā pavisam.