Craig Alanson – SpecOps (Expeditionary Forces #2) (Klausāmgrāmata)

30342581

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Pēc veiksmīgas Zemes izglābšanas no Kristang vai potenciāli citu citplanētiešu verdzības jūga, Džo Bišops tur mākslīgajam intelektam Skipijam doto vārdu doties atpakaļ Visuma plašumos, lai palīdzētu atrast citus MI un viņu transendējušos radītājus – Elders rasi. Neviena valsts tā vienkārši nepalaistu Džo gandrīz vienu pašu tāda veida uzdevumā, tāpēc viņam nākas veikt stingrus kompromisus (ne bez Skipija draudiem, ja par pašu galveno nebūs Džo) un bez oriģinālās, kā paši sevi iesauca merry band of pirates, komandas līdzi dodas arī dažādu valstu paši labākie gan no militārās, gan zinātnisko nozaru sfērām.

Kā pats svarīgākais nosacījums visas kas tiek darīts, neskaitot veiksmīgu galvenā uzdevuma izpildi, ir nepieļaut, lai Kristang vai jebkuram citam nebūtu ne mazākas aizdomas, ka cilvēcei ir pieejamas tehnoloģijas, lai ceļotu starp zvaigznēm, un tādējādi nerastos vēlme nosūtīt kosmosa kuģus uz Zemi, neskatoties uz slēgto tārpeju. Nonākot atklātībā kam tādam, varam būt droši, ka nekas tad nespētu glābt Zemi no vairāk attīstītu rasu postošās uzmanības.

Par sarūgtinājumu Skipijam, nevienā no pirmajām apmeklētajām Elders bāzēm nav to tehnoloģiju, kuras pat teorētiski pietuvinātu viņu un pārējo komandu uzdevuma noslēgumam. Vai nu kāds jau attiecīgo lokāciju jau ir izlaupījis un atstājuši aiz sevi vien drupas vai arī pie vainas ir citi faktori, kā meteori, bet viens paliek nemainīgs, ātrāk uz Zemes nav lemts atgriezties. Ja vēl citiem cerības uz to ir visai augstas, tad Džo Bišops tādas diži nelolo. Tomēr pa ceļam tā starp citu atklātā informācija, kura izraisa satraukumu pat Skipijam (kas pats par sevi jau nav labi), liek uz visu paraudzīties citām acīm.*Ja pirms tam visai droši varēja pieņemt, ka cilvēce var netraucēti turpināt eksistēt uz savas zaļās planētas, tad tagad visai nopietni ir jāapdomā veicamie pasākumi, lai uzlabotu tās iespējas vajadzības gadījumā aizstāvēties.

SpecOps gaitā Džo apgūst gan līdera prasmes, vadot internacionālu komandu, kuras sastāvā ir kā spēcīgāki, tā arī gudrāki biedri, gan sadarboties ar Skipiju, kurš turpina būt neizmērāmi iedomīgs un uzvesties kā skabarga pakaļā. Grāmatas kvalitāti noteikti palīdz izcelt tās ierunātājs R.C. Bray, ko grāmata viena pati, spriežot pēc vairākām Goodreads redzamām atsauksmēm, nespēj paveikt. Humors, ko galvenokārt romānā ienes Skipija tēls, ir gandrīz ideāls. Gandrīz, jo dažas situācijas un joki pie trešās vai ceturtās reizes jau vairs nešķita tik jautri; par spīti tam smieklīgi bez gala.**

Atliek vien Džo novēlēt, lai viņa pielietotajā leksikā neatgriezeniski neiegulst Skipija dāsni izmantotais cilvēku apzīmējums – monkeys.

********Apzināto maitekļu zona********

*pirms aptuveni 2,7miljoniem gadu, laikā, kad ne viena no šī brīža aktuālajām rasēm vēl nebija spērusi pirmos soļus Visumā, kāds, izmantojot Elders tehnoloģiju iznīcinājis mēnesi un pabīdījis planētas orbītu no zvaigznes tik tālu, lai gada laikā iestātos ledus laikmets, kas uz planētas iznīcinātu gandrīz visu dzīvo, tai skaitā cilvēkveidīgas būtnes.

**Piemēram, kad Džo prātā iešaujas ideja pirms Skipija (par spīti viņa ģenialitātei un lielajām datu apstrādes iespējām), ļaujot komandu izglābt no citādi droša gala.

Advertisements

E.C. Fray – Entangled Moon

38118042

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: She Writes Press

Manas pārdomas

Heather, Esperanza, Fiona un Mariah ir draudzenes jau kopš skolas laikiem. Katru gadu viņas atrod vismaz nedēļu laika, lai satiktos un nepazaudētu to draudzības saikni, kura toreiz ļāva kopīgiem spēkiem, viena otrai palīdzot un aizstāvot, izturēt tos smagākos brīžus kā skolā, tā arī mājās.

Ne vienai no viņām dzīve ne profesionālā, nedz ģimenes dzīve nav izvērtusies tik ideāla, kādu bērnībā katra bija iedomājusies un izsapņojusi. Vai nu mīlestība vienam laulātajam pret otru ir izčākstējusi gadu gaitā, kam kā pēdējais piliens ir atklātībā nākuši sānsoļi, vai arī ‘’bērnu dēļ’’ ir iemesls, kāpēc tik ilgi ir spējuši noturēties. Tāpat dažā labā ģimenē neiztikt arī bez strīdiem un roku pacelšanām. Varam vērot, ka arī turīgākajai no visām četrām (Fiona) aiz četrām sienām viss neiet tik spoži.

Grāmatas ļaundara loma piešķirta internacionālai kompānijai AAC (Astride Amalgamated Corporation), kuras pielietotās biznesa prakses metodes ir tālu no tām godīgākajām, par draudzīgām dabai, darbiniekiem vai kā citādi tās nenosauksi. Šī kompānija savā veidā arī apvieno četras galvenās varones, no kurām viena (žurnālistes) veido rakstus par ūdeni, cik nepareizi ir šādu dabas resursu monetarizēt un privatizēt (plus vēl piesārņot), bet otra strādā AAC un izmeklē atlaistas (vēlāk nogalinātas) darbinieces apsūdzību topošajam kompānijas CEO seksuālā izmantošanā.

Entangled Moon vienlīdz interesanti apvieno ģimenes dzīves drāmu un peripetijas par un ap lielo korporāciju izdarībām un netikumiem. Ne vienā brīdī pirmais neaizēno otru vai otrādi.

Dan Gilvezan – Dead Money

39329571

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: CreateSpace

Manas pārdomas

Privātdetektīvu Jolly Lomax, kurš pirms kāda laika nejauši ieguva zināmu atpazīstamību, kā cilvēks pie kura griezties problēmu gadījumos ar pārdabiskuma elementiem, nolīgst bagāta atraitne Mildreda verDorn, no kuras ofšora konta (atstājis mirušais vīrs, lai nebūtu jāuztraucas par ienākumiem) +/- pēdējā gada laikā, par spīti visiem pieņemtajiem drošības mēriem, aizskaitīti vairāki miljoni dolāru, kas viņai liek secināt tikai vienu, ka pie vainas ir mirušās (pa)meitas spoks.

Urķēšanās citu lietās un vainīgo atrašana vai biežāk neuzticīga laulātā izsekošana nav vienīgais Lomaksa talants, bez privātdetektīva profesijas viņam ir arī diezgan labas burvju mākslinieka iemaņas, kuras šad tad lieti noder izmeklēšanā, ja zini, kam pievērst uzmanību, un ar ko citi mēģinās tev to novērst. Atliek tikai iedot vienu pavedienu, lai Lomakss spētu aizrakties līdz nākošajam, tad jau aiznākošajam un tā jau līdz pašam vainīgajam. Lomakss nevilcinās riskēt un pakļaut sevi briesmām, kas būtiski palielina veiksmīga iznākuma iespējamību.

Dead Money ir pietiekami laba izklaides literatūra, kura uzreiz neizgaisīs no atmiņas pēc pēdējā vārda izlasīšanas, tādēļ pie iespējas, ja autors uzrakstītu vēl kādu privātdetektīva Jolly Lomax piedzīvojumu, nekautrētos tai ķerties klāt.

Izlasīju, lasu, lasīšu #118 (11.06-24.06)

Ņemot vērā, ka šajā divu nedēļu periodā pamanījos izlasīt 1243lpp garo Sandersona Oathbringer milzi, tad vēl viena izlasīta, Dead Money, par kuru plašāk nākamnedēļ, un vēl divas noklausītas grāmatas nav nemaz tik slikts rādītājs. Lielāko vilšanos sagādāja Nocturnal.

Nenocietos un pēc mirkļa idejas, kad jau biju publicējis iepriekšējo divu nedēļu kopsavilkumu, izšķīros sākt klausīties Outlander trešo grāmatu. Kaut arī nebūt neesmu romantisko grāmatu fans, tad Gabaldonei ir padevies radīt stāstu un tēlus, kuri ieinteresējuši pat mani. :D

Turpinot par klausāmgrāmatām, iepatikās gan Expeditionary Forces, gan Inspector Hobbes sēriju pirmās grāmatas, kādēļ arī abas turpināšu. Bet Entangled Moon un Find You In The Dark lasu saistībā ar City Book Review.

Izlasīju:

34002132

Brandon Sanderson – Oathbringer (The Stormlight Archive #3)

39329571

Dan Gilvezan – Dead Money

Noklausījos:

12099550

Scott Sigler – Nocturnal

23153154

David Baldacci – Memory Man (Amos Decker #1)

Lasu:

38118042.jpg

E.C. Frey – Entangled Moon

Klausos:

10987.jpg

Diana Gabaldon – Voyager (Outlander #3)

30342581.jpg

Craig Alanson – SpecOps (Expeditionary Forces #2)

Lasīšu:

36632316

Nathan Ripley – Find You In The Dark

Klausīšos:

34356717.jpg

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Curse (Unhuman #2)

Brandon Sanderson – Oathbringer (The Stormlight Archive #3)

34002132

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan

Manas pārdomas

Trešās Stormlight Archive grāmatas Oathbringer fokuss vērsts Dalinar Kholin virzienā. Izņemot pašu pirmo, kurā redzam vēl nesamaitātus Parshendi ļaudis, tad visi pārējie atmiņu uzliesmojumi vēsta par Dalinaru. Par to kā viņš kopā ar brāli Gavilaru kopīgiem spēkiem un zobeniem rokās izveidoja vienotu Alethi valsti, atstājot uz kaujas lauka guļam ikvienu, kurš uzdrošinājās stāties pretim.

Ja Gavilars, gadiem ritot, vairāk sāka parādīt, ka viņam piemīt arī diplomātijas un politiķa talants, tad Dalinara asinskāre tikai aug augumā, un pilnīgi nekas nespēj mēroties spēkiem sajūtām uz kaujas lauka. Autors arī sniedz atbildes uz mistēriju ap Dalinara sievu, kas gan tik traģisks notika, ka Dalinars izvēlējās griezties pēc palīdzības pie Vecās Maģijas piekopējiem. Dalinara tēls ne tik ļoti izaug grāmatas ‘’tagadnē’’, kā vairāk rodas skaidrībā par to, kādi notikumi ir izveidojuši viņa pašreizējo stāvokli.

Tikmēr ‘’tagadnē’’, bāzējoties noslēpumiem pārbagātajā Urithiru torņa pilsētā, Dalinars mēģina atjaunot Oathgate vārtu sistēmu, kas ļauj vien pāris mirkļos nokļūt no viena Roshar planētas gala līdz otram, un tādejādi ar to palīdzību apvienot visu pasauli vienotai cīņai pret Odium. Šoreiz gan Dalinara karā iegūtā slava un reputācija nāk par sliktu, jo citi monarhi aiz viņa vārdiem saskata slepenus nodomus viņus iekarot. Papildus tam nebūt nepalīdz Dalinara secinājumu no viņa vīzijām, ka daudzu pielūgtais Almighty nav bijis nekas vairāk par ļoti spēcīgu garu/spren, kurš miris pēdējā Desolation notikumā/cīņā ar Odium un viņa padotajiem, gan precības ar Navani, nogalinātā brāļa Gavilara sievu.

Shallan tik labi (kaut arī pat ne tuvu to maksimumam) spēj maskēties un izveidot tik labas ilūzijas (arī skaņas), ka rodas problēmas ar savu patieso identitāti, kura no visām ir tad viņas īstā un patiesībā personība, vai varbūt katrā slēpjas daļa no patiesības graudā. Tā teikt, nav tālu pilnvērtīgas personības sadalīšanās. Apvienojumā ar otrajā grāmatā Words of Radiance uzzināto par Shallan un viņas bērnību, nav jābrīnās, ka viņai ir šaubas par gatavību stāties pretī Odium un viņa radītajai Everstorm.

To pašu varētu teikt par katru no galvenākajiem varoņiem šajā grāmatā. Katrs no viņiem izcīna iekšējo cīņu ar sevi, šauboties par saviem spēkiem, tāpat neviens nejūtas to vārdu cienīgs, ar kādiem viņus daudzina laika biedri vai tuvākie biedri un radi; rodas jautājumi pašiem sev, vai lielās atbildības sloga priekšā nesalūzīs, tādejādi pieveļot un pakļaujot briesmām gan sev dārgus cilvēkus, gan vienkāršos pavalstniekus.*

Adolin līdz šim ar savām duelista prasmēm varēja justies pārāks uz pārējo fona, bet tagad tās vairs nešķiet tik iespadīgas, kad uzrodas arvien jauni Mirdzošie Bruņinieki vai pilnvērtīga Bruņinieka tuvums ļauj (šķiet) ierobežotam skaitam sekotāju izpausties vismaz daļai no viņa spējām, un Adolins jūtas nedaudz palicis ārpus grupas. Tas nepāraug iracionālā naidā, vai, attiecībā uz Shallan un Kaladina draudzību, greizsirdībā, bet tomēr tam katru dienu ir jāpievērš uzmanība, lai tas tajā nepāraugtu.

Oatbringer ietvaros Kaladin ‘’Stormblessed’’ atšķirībā no pirmajām divām un īpaši sērijas pirmās grāmatas vairs nav tik lielas uzmanības centrā, lielākoties viņš vairs tas ap kuru grozās galvenā sižeta līnija. Tas, protams, nemaina Kaladina personību, viņš joprojām pārdzīvo katru, kura nāvi kaut mazākajā mērā viņš būtu vārējis novērst. Lai brūcei tēlaini piebērtu vēl vairāk sāls, Kaladins iepazīst konfliktu arī no vienkāršo Parshendi puses (piemēram, tādu, kuri līdz šim bijuši cilvēku vergi), kuri nevēlas neko vairāk, kā dzīvot brīvībā un ne viena netraucēti, bet tā vietā ir kļuvuši par upuri Odium grandiozajiem iznīcības plāniem.

Mazāk kā cerēts bija nodaļas un fragmenti no Diagrammas izveidotāja karaļa Taravangian skatpunkta vai Lift (krietni palīdzēja #2.5 grāmata Edgedancer), bet patīkami pārsteidza vairāki Bridge Four biedri. Pat varoņi, kuru loma lielajā shēmā ir krietni mazāka par jau pieminētajiem (Dalinars, Shallan, Adolins un Kaladins) vai citiem tēliem, ir apveltīti ar saviem mērķiem, sapņiem, vājībām u.c.; neviens nav tapis tikai, lai viegli un ērti palīdzētu virzīt sižetu uz priekšu. Bet par starpnodaļām jeb Interludes jāsaka vien tas, ka šoreiz tās šķita salīdzinoši vājākas un vieglāk piemirstamas.

********Apzināto maitekļu zona********

*Patiess pārsteigums bija pavērsiens ar jauno info, ka patiesi Voidbringer ir cilvēki, kuri gadu tūkstošiem atpakaļ, nemākulīgi un bezatbildīgi apejoties ar Knights Radiant līdzīgām spējām, iznīcināja savu pasauli, bet tad, līdzi atvedot arī Odium, saņēma patvērumu no Parshendi senčiem.

David Baldacci – Memory Man (Amos Decker #1) (Audio book)

23153154

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Grand Central Publishing

Manas pārdomas

Pirms 20 gadiem Eimosa Dekera profesionālā NFL spēlētāja karjerai tika pārvilkta strīpa jau pašā pirmajā spēlē, gūstot nopietnu galvas (un ne tikai) traumu, kā rezultātā Dekeram pēc tam tiek diagnosticēta hyperthemisia, stāvoklis, kas neļauj viņam aizmirst pilnībā neko, un viss paliek atmiņā tieši tā, kā Dekers to ir pieredzējis.

Pirms 15 mēnešiem Dekers (detektīvs vietējā policijā), atgriežoties mājās, atrod savu sievu, deviņgadīgo meitu (vien trīs dienas pirms dzimšanas dienas) un sievas brāli noslepkavotus. Nav tālu, lai Dekers šokā padarītu sev galu, bet ilgu laiku par spīti savai super-atmiņai, Dekers nekādīgi nespēj iedomāties, kuru gan viņš būtu varējis tā aizvainot vai nokaitināt.

Ir teiciens trīs lietas – labas lietas, un savā ziņā to varētu teikt Dekera gadījumā, kad grāmatas ‘’tagadnes’’ sākumā tā pēkšņi policijas iecirknī iesoļo vīrietis, Sebastians Leopolds, kurš šķietami neviena nepiespiests atzīstas pieminētajās trijās slepkavībās. Viss kļūst trillerim un kriminālromānam cienīgi, kad, kamēr Sebastians ir jau aizturēts, netālajā skolā noris apšaude, kurā ticis izmantots tieši tas pats ierocis. Turklāt vainīgais ne tikai ne viena neaizturētam izdodas tikt prom no skolas teritorijas, bet iegūtie pavedieni liek secināt, ka darīšana ir ar loģiski domājošu lietpratēju.

Pēc sievas un meitas zaudējuma Dekera dzīve izgāja ārpus rāmjiem, zuda gan motivācija strādāt par detektīvu (ja nevari pasargāt savu ģimeni, kur ta nu vēl citus), bet pazaudēta tika arī pajumte, tādejādi nokļūstot uz ielas. Nav pagājis diez ko ilgs laiks kopš Dekers ir kaut cik sakopies, tagad strādājot par privātdetektīvu, un ir vēl kur tiekties, lai atgūtu cieņu paša acīs, lai godinātu sievas un meitas piemiņu. Negaidītais pavērsiens pirms 15 mēnešiem pastrādāto slepkavību lietā piešķir Dekera dzīvei papildus dzirksteli un degvielu, un slepkavas atstātie dažādie draudi, mājienu un izaicinošie teksti tā vien liekas tikai papildus motivē nezaudēt fokusu.

Biju pārsteigts atrodot vairākas negatīvas atsauksmes par Memory Man, piemēram šis. Klausoties audio grāmatu nemanīju ne vienu no pārmetumiem, kādēļ priekš šīs grāmatas audio formāts iespējams ir piemērotāks. Šeit vēl īss video no autora puses.

Scott Sigler – Nocturnal (Klausāmgrāmata)

12099550

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Empty Set Entertainment

Manas pārdomas

Tiek atrasts brutāli sakropļots izbijis mācītājs, kura dzīve paša izvēļu dēļ veikusi krietnu lejupslīdi, ka sākotnēji starp izmeklētājiem dominē teorija par liela suņa vai cita agresīva dzīvnieka uzbrukumu. Tomēr aptuveni tajā pašā laikā ar slepkavības dienu sākušies detektīva Braiena dīvaina rakstura murgi, ko papildus pavada Braienam neraksturīga saslimšana – drudzis.

Būt Braiena pāriniekam viņa īpatnējā rakstura dēļ jau tā nav viegli, bet abu draudzība un koleģiālās attiecību izturība tiek pārbaudīta līdz maksimālajai kapacitātei, kad pēc viņa aprakstītā ‘’sapņa’’, Braiens ar Pūkiju (iesauka) patiešām atrod tieši tādā veidā noslepkavotu jaunieti. Pūkijam nākas pretoties pirmajam instinktam, ka visu šo laiku viņš ir strādājis kopā ar maniaku, un šo iekšējo dilemmu, kā rīkoties (ziņot priekšniecībai vai noticēt Braienam) neatvieglo fakts, ka Braiens jau piecas reizes darba ietvaros (visas pamatoti attaisnotas) ir kādu nogalinājis. Labi, ka vēl Pūkijs bija tik liels komiķis, jo bez viņa joku un humora piešprices, grāmatu būtu grūtāk izturēt līdz galam.

Grāmatas ļaundaris ar pēdiņās patiesi traģisku stāstu – 12gadīgs puika Rekss, kurš kļuvis par pamata upuri skolas huligāniem, četru jauniešu bandai. Nocturnal grāmatas ietvaros autors faktiski apvelta Reksu ar iespēju atriebties šiem četriem pāridarītajiem, kuru izdarības neaprobežojas vien ar verbālu apcelšanu vai dunkām, un ļauj realizēt dzīvē vēlēšanos ‘’kaut viņi nomirtu’’! Diemžēl veids, kā Reksam tika dota šāda iespēja, nedeva to efektu, uz kādu grāmatas sākums ļāva cerēt. Un, ja to atņem, nekā cita diži nepaliek, kā vien atziņa, ka nepalīdz pat sava skepses līmeņa pazemināšana, un ka kas tāds (ar visiem fantastiskajiem elementiem) varētu notikt vien grāmatā.* Reksa tēls ne mazākajā mērā neļāva nevienā brīdi, neskatoties uz Reksa rīcību un tā sekām, just viņa līdzi kā anti-varonim.

Par spīti asiņainajām slepkavībam iekš Nocturnal¸ radās iespaids, ka grāmata būtu piemērot Reksa vecuma auditorijai. Pietrūka sižeta daudzslāņainums/kompleksumsun labāk izstrādā tēlu motivācija. Tajā pašā laikā daudz pozitīvāk varu izteikties par klausāmgrāmatu kā tādu. Bija gan labi skaņas efekti, piemēram, telefonu sarunu laikā vai vienas nodaļas ietvaros, kad mainās POV, un vari pienācīgi sagatavoties, lai gala rezultātā neapjuktu par to, kas vispār notiek.

********Apzināto maitekļu zona********

*Vai tiešām cilvēki/monstri ar ekstra zeta hromosomu, kas tad piešķir dažādas superspējas, būtu koncentrējušies vienā pilsētā un nekur citur pasaulē.

Blogam 4 gadi!

download

Atzīmējot bloga ceturto dzimšanas dienu un piektā gada sākumu, gribas teikt ašu paldies visiem tā lasītājiem! :) Iepriekšējā gadā ikdienas dunā sanāca piemirst un atcerējos vien tad, kad šādam rakstam jau bija par vēlu.

Četru gadu laikā šķiet izlasīts vairāk kā pirms tam pavisam lasītāja gadiem kopā, plauktu pilnāki un TBR kalns nesasniedzams. :D

Izlasīju, lasu, lasīšu #117 (28.05-10.06)

Šo divu nedēļu periodā gadījās izlasīt tikai vienu grāmatu, kura nokaitinātu un/vai citādi liktu vilties, turklāt tā pati, Sin in the Big Easy, bija priekš City Book Review.

Šķita, ka no teātra izrādes šis tas vēl atmiņā bija palicis un arī ilgāku laiku nebija lasīts Latvijas autora darbs, tādēļ izšķīros par labu Svina garšai, un pavisam īsi var teikt, ka grāmatu ir vērts izlasīt. :) Viens no labajiem piemēriem šajā sērijā; kā nakamo (jūlijā iespējams) domāju lasīt Arno Jundzes Sarkano dzīvsudrabu.

Audio ziņā, izmantojot maija akciju, kad par vienu kredītu varēja dabūt divas grāmatas (no noteikta saraksta), izvēlējos tādas, kurām citkārt varbūt nemaz nepieķertos klāt (vispirms būtu par tādām jāuzzina) un gan Columbus Day, gan Inspector Hobbes and the Blood bija pārsteidzoši labas. Vien šī brīža audio grāmata Nocturnal nav slikta, bet nav arīdzan labāka par divām iepriekšminētajām.

Izlasīju:

36254378

Elizabeth McCourt – Sin in the Big Easy

61664

John Scalzi – The Sagan Diary (Old Man’s War #2.5)

39876113

Neena H. Brar – Tied to Deceit

24961951

Māris Bērziņš – Svina Garša (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #6)

Noklausījos:

39343183

Craig Alanson – Columbus Day (Expeditionary Forces #1)

18206813

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Blood (Unhuman #1)

Lasu:

34002132

Brandon Sanderson – Oathbringer (The Stormlight Archive #3)

Klausos:

12099550.jpg

Scott Sigler – Nocturnal

Lasīšu:

39329571

Dan Gilvezan – Dead Money

Klausīšos:

23153154

David Baldacci – Memory Man (Amos Decker #1)