Izlasīju, lasu, lasīšu #204 (13.12-02.01)

Izlasīju:

Noklausījos:

Ron Ripley – Haunted Collection #1-9

Henning Mankell – The Pyramid (Kurt Wallander #9)

George R.R. Martin – Aces Abroad (Wild Cards #4)

Lasu:

Ben Counter – Galaxy in Flames (The Horus Heresy #3)

James Swallow – The Flight of the Eisenstein (The Horus Heresy #4)

Graham McNeill – Fulgrim (The Horus Heresy #5)

Otto Penzler – The Big Book of Christmas Mysteries

Klausos:

Brom – Lost Gods

P.D. James – The Black Tower (Adam Dalgliesh #5)

P.D. James – Death of an Expert Witness (Adam Dalgliesh #6)

Lasīšu:

Dean F. Wilson – Lostlander (The Coilhunter Chronicles #4)

Ben Aaronovitch – Moon Over Soho (Rivers of London #2)

Klausīšos:

Glen Cook – Shadows Linger (The Chronicles of the Black Company #2)

George R.R. Martin – Aces Abroad (Wild Cards #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nolūkos uzlabot attiecības starp parastajiem mirstīgajiem un Wild Cards vīrusa dažādo spēju apveltītajiem Džokeriem un Dūžiem Apvienotās Nācijas sarīko pasaules tūri ASV delegācijai, kurā ietilpst arīdzan ambiciozs senators Gregg Hartman ar lieliem nākotnes mērķiem (t.i. prezidentūra), lai tiktu gūta pieredze, kā citur pasaulē valstis un to režīmi attiecas pret Wild Cards vīrusa upuriem. Dažs labs gan ciniski un varbūt arī visnotaļ patiesi nojauš, ka viens no apslēptiem mērķiem ir bijis uz laiku novērst mediju un uzkurinātās sabiedrības acis no dažiem redzamākajiem personāžiem kā doktors Tachyon vai vienu no galvenajiem cīnītājiem par Džokeru tiesībām Xavier Desmond.

Ceturto Wild Cards sērijas stāstu krājumu sastāda 13 īsāki vai garāki stāsti no kuriem pirmie divi The Tint of Hatred by Stepehn Leigh un From the Journal of Xavier Desmond by George R.R. Martintiek miksēti pa fragmentam starp pārējiem stāstiem. No sākuma šāds koncepts likās šaujam greizi, bet ar laiku var sākt saskatīt, kā abi un īpaši paša Mārtina stāsts savelk kopā vienoti visu krājumu, lai noslēgums būtu labs un gandarījumu sniedzošs.

Delegācija aplido teju visu pasauli un pieredz apstākļus, kuri atskatoties atmiņās par situāciju pašu mājās liek saprast, ka var būt vēl sliktāk, kur par sliktākajiem piemēriem pasniegtas islāma un komunisma valstis, kurās labākajā gadījumā Duži spiestā kārtā stŗādā specdienestu labā. Arī citās valstīs atšķirības ir krasas no dēmonu lāsta apveltītiem un uz vietas nogalināmiem bez jebkādām šaubām līdz valstīm, kurās īpašo spēju apveltītie tiek pielūgti kā uz Zemes atgriezušos seno dievu pārstāvji, piem, Meksika un Maiji. Cits temats, kas krājumā uzpeld ik pa brīdim, ir Havjēra pārdomas par iemesliem, kāpēc gan Džokeri, gan Dūži pēc Wild Cards radītājām izmaiņām jūt vajadzību mainīt vārdu un identitāti no vecāku dotā vārda uz supervaroņu un ļaundari cienīgām iesaukām kā Golden Boy, Father Squid vai Puppetman.

Kā jau tas vienmēr būs stāstu krājumos ar plašu klāstu autoru, tad kvalitāte visos stāstos nebūs vienlīdz augsta, baudāmība vai vienkārši gaume, protams, arī ievieš savu kārtību. Bez diviem krājumu caurvijošajiem stāstiem gribētos vēl izcelt Blood Rights by Leanne C. Harper, kas norisinās Gvademalā un vēsta par diviem Dūžu spēju apveltītiem brāļiem, iezemiešiem, un viņu cīņu gan pret pastāvošo varu un tās patvaļu gadsimtu garumā no eiropiešu kolonistu uzrašanās laikiem, gan par Dūžu un Džokeru tiesībām tuvākajā apkārtnē. Cīņa ar mērķi izveidot drošu patvērumu arī kaimiņvalstīs esošiem Dūžiem un Džokeriem, kur justies droši, nebaidoties no soda par to, kas viņu kļuvuši vīrusa ietekmē.

Henning Mankell – The Pyramid: And Four Other Kurt Wallander Mysteries (Kurt Wallander #9)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Astoņās sērijas grāmatās detektīvs Kurts Valanders ir iepazīts kā labs, kompetents un prasmīgs detektīvs, kuram nenoliedzami reizi pa reizi atgādās pa kādai problēmai privātajā dzīvē, kurām papildus velkas bagāža ar ilgtermiņa problēmām un citiem niķiem un stiķiem, bet jau pirmajā sērijas grāmatā Faceless Killers lasītājs ierauga galveno varoni kā šķirtu vīru ar pieaugušu meitu.

Pirmais stāsts neizceļas ar atjautīgu nosaukumu un nav jābūt izcilam detektīvām, lai aptuveni nojaustu, par ko būs Wallander’s First Case. Papildus ieinteresētību izraisa paralēlais sižets ar draudzeni un nākotnes sievu Monu. Patīkami redzēt, ka klasiskās Valandera tēla rakstura iezīmes ir jau šajā varoņa izcelsmes stāstā, kas gan visvieglāk izskaidrojams ar faktu, ka Faceless Killers izdota astoņus gadus agrāk. Tāpat konsvekvents ir gan Valandera, gan citu kolēģu sentiments, ka Zviedrijas sabiedrība iet uz grunti, kam pieaugošais noziegums līmenis un pastrādāto noziegumu brutalitāte ir tikai viens no rādītājiem.

Pirms nonākt pie grāmatas titula stāsta The Pyramid, grāmata piedāva trīs interesantus un salīdzinoši ar pēdējo stipri īsākus stāstu, kuros Kurts Valanders pierāda savu māku kā detektīvs, bet nu jau sievas acīs zaudē vērtību kā pārlieku izteikts darbaholiķis, kurš darbu un noziedzinieku ķeršanu stāda augstāk par sievu un nu jau arī meitu. The Man with the Mask pat varētu klasificēties Otto Penzlera Ziemasvētku mistēriju īso stāstu kolekcijai, kuru grasos drīzumā lasīt, kamēr vēl ir ziema, bet šaubos, vai manīšu to tur.

Noslēdzoši The Pyramid ir labs un cienīgs tikt izceltam kā grāmatas vispārējais nosaukums. Mazas privātas lidmašīnas avārija nesaskaņota lidojuma laikā, kuru izmeklējot uzrodas pavedieni par potenciālu saistību ar narkotiku ievešanu Zviedrijā un to tālāku izplatīšanu, pārdošanu. Mazs ceļojums nelegālajā pasaulē ar negaidītiem vainīgajiem, kurus citkārt drīzāk uzskatītu par potenciāliem upuriem. Kā interesants ar nelielu humora devas piešprici, paralēlais sižets par Valandera tēva ceļojumu vienatnē uz Ēģipti, kura laikā šis iekuļas nepatikšanās ar vietējo policiju un Valanders ir spiests kāpt lidmašīnā, lai šo izpestītu.

2021.gadā izlasīto grāmatu top12

Atkal gandrīz vai nemanāmi piezagušas kalendārā gada beigas, kas, protams, nozīmē, ka laiks atskatīties un sastādīt šogad izlasīto un noklausīto grāmatu top 12. Procesu, kuru cenšos atvieglot katra mēneša beigās izvēloties Mēneša grāmatas titula ieguvēju.

Pirms pievēršos top12 listei, vispirms neliela statistika, ko piedāvā Goodreads portāls.

Gluži tāpat kā iepriekšējā gadā, izvirzīto mērķi 200 grāmatas nebija grūtību sasniegt, tāpēc izšķiros par labu 2022.gadā to palielināt līdz 250, vairāk gan būtu lieks paša uzlikts stresiņš. Kopā izlasītas 69 699lpp, neņemot vērā dažu labu grāmatu, kas iekš Goodreads ievietota ar mazāku lpp skaitu, ka manam eksmeplāram, kas vidēji noapaļojot ir 348lpp uz vienu grāmatu.

Vispopulārākā starp citiem lasītājiem bijusi All the Light We Cannot See by Anthony Doerr virs 2,6 miljoniem atzīmju, bet vien ar nieka trim (nepiedodami maz…) ir bijusi Forests in Our World: How the Climate Affects Woodlands.

Citai statistikai kā vīriešu un sieviešu autoru sadalījumam vai kam citam nepievēršu uzmanību, galvenais lai pati grāmata, tās proza, sižets un tēli labi, tad nu tālāk top12 liste.

***

12)Michael Connelly – The Last Coyote (Harry Bosch #4) (Marts)

11)Ron Ripley – Haunted Village Series #1-9 (Novembris)

10)Michael J. Sullivan – Age of War (The Legends of the First Empire #3) (Augusts)

9)Ed Brubaker, Steve Epting, Elizabeth Breitweiser, Chris Eliopoulos, Drew Gill – Velvet (Complete) (Septembris)

8)Jean Nicole Rivers – Black Water Tales: To the Moon and Back (Black Water Tales #3) (Decembris)

7)Otto Penzler – The Big Book of Rogues and Villains (Jūlijs)

6)Joel Sartore – Vanishing: The World’s Most Vulnerable Animals (Photo Ark) (Oktobris)

5)John Katzenbach – The Madman’s Tale (Aprīlis)

4)Craig DiLouie – Crash Dive #1-6 (Janvāris)

3)Caroline Kepnes – You (You #1) (Februāris)

2)Dan Simmons – The Terror (Maijs)

1)Vasily Grossman – Stalingrad (Stalingrad #1) (Jūnijs)

Ron Ripley – Haunted Collection Series #1-9

Links uz grāmatu Goodreads lapu

Manas pārdomas

Victor Daniels – rakstnieks, analītiķis, pētnieks u.c. vienā jaukā vakarā atgriežas no darba saistīta ceļojuma, lai jaukas atpūtas vietā sagaidītu nogalinātu sievu. Oficiāli izskatās pēc pašnāvības, bet, kad nesen internetā pasūtīts spoka apsēsts rotaļu lācis tik tiešām sāk runāt un piedevām ir tendēts uz slepkavošanu, ir skaidrs, ka sieva nav izdarījusi pašnāvību. Labi saprotot, ka neviens racionāli domājošs cilvēks viņam nevis palīdzēs, bet ievietos ārstniecības iestādē un spītējot sērām un emocionālajām sāpēm, Viktors apņemas pats izcīnīt taisnību neapstāties līdz sieva nebūs atriebta!

Džeremijs(70+ gadi) – pieredzējis spoku apsēstu objektu mednieks ar 50+ gadu stāžu un, teiksim tā, privātā cietuma uzraugs, kura palīdzību Viktors veiksmīgi piesaista cīņā pret personu, kura atbildīga par viņa sievas nāvi. Mentors, bez kura Viktoram diezin vai izdotos tik kaut uz pusi tik tālu

Tom Crane – jaunietis, kurš, neko ļaunu nenojaušot un spokiem neticīgais, internetā pasūta antīku/vecu grāmatu ar preces aprakstu kā spoka apsēstu objektu, kā rezultātā tiek nogalināti abi vecāki, pat ja oficiālā versija būs cita. Nedaudz līdzīgs tēls ar Aleksi/Aleksandru no Hunted Village tādā ziņā, ka Toms nav parasts ierindas mirstīgais un sērijas gaitā sāk attīstīties paranormālas spējas, kuras ļauj labāk cīnīties ar maligniem spokiem. Pie ceturtās noklausītās Ron Ripley sērijas var ausīm dzirdami manīt variācijas pa tēmu.

Sērijas galvenais ļaundaris ir Stefan Korzh, kurš par dzīves mērķi pēc vecāku nāves ir nolicis viņu spoku apsēsto objektu kolekcijas izjaukšanu. Bērnība ir bijusi tik smaga un neciešama, ka, lai atspēlētos mirušajiem vecākiem, izpaužas to izsūtīšanā pa plašo ASV neko nenojaušiem cilvēkiem. Jo lielāks posts un vairāk nogalināto, jo labāk. Viktors, Toms un Džeremijs nav vienīgie, kuri lūko apturēt gan Stefana plānus, gan viņa mūžu. Paralēli Stefanam jācīnās pret viņa mirušā tēva (spoks) un dzīvās pusmāsas Ariannas centieniem.

Atšķirīgs spoku paveids/tips Haunted Collection sērijā. Izceļot divas izteiktas atšķirības – pirmkārt spoki ir izteiktāk tendēti uz ķermeņa pārņemšanu. Alkas pēc tā salīdzinoši stiprākas un otrkārt spoku un to objektu iznīcināšana, kuriem tie pēcnāves dzīvē piesaistījušies, krietni sarežģītāks process ar bīstamākiem blakusefektiem, no kuriem citās sērijās nav ne miņas. Kas pēc būtības nebūtu nekas traks, ja vien autors neierindotu visas sērijas vienā kopīgā pasaulē, par ko liecina Šeina tēla kārtējā parādīšanās, kurš grūtākos brīžos sniedz palīdzīgu roku šīs sērijas galvenajiem tēliem.

Izdota 2018.gāda, par gadu agrāk salīdzinoši ar tikko pirms tam noklausīto Haunted Village sēriju. Var manīt, ka pieeja mainījusies, un gribētos teikt, uzlabojusies. Pēc katras grāmatas “bonusa” nodaļas, kuras dod ieskatu kāda tēla pagātnē vai nu par konkrētās grāmatas spoku, kad persona vēl bijusi dzīvajos, vai kādu no sērijas pamata tēliem. Pēdējās devītās grāmatas Dereanged Souls bonusa nodaļas sauktu pat par tādu kā pagarināto epilogu. Varbūt ne vienmēr nozīmīgas galvenajai sižeta arkai, bet noteikti kā informatīvs papildmateriāls un atpūta pirms nākošās ‘’kārtīgās grāmatas.

Katra sērijas grāmata ir gan kā atsevišķs piedzīvojums, kurā labie tēli tiek galā ar vienu no Stefana pasaulē palaistajiem objektiem, gan vairāki sižeta pavedieni, kurus, autors žonglējot, caurvij no vienas grāmatas uz nākošo.

Izlasīju, lasu, lasīšu #203 (29.11-12.12)

Izlasīju:

Jean Nicole Rivers – To the Moon and Back (Black Water Tales #3)

Noklausījos:

Paul Kalanithi – When Breath Becomes Air

Lasu:

Ben Counter – Galaxy in Flames (The Horus Heresy #3)

James Swallow – The Flight of the Eisenstein (The Horus Heresy #4)

Graham McNeill – Fulgrim (The Horus Heresy #5)

Klausos:

Ron Ripley – Haunted Collection #1-9

Lasīšu:

Otto Penzler – The Big Book of Christmas Mysteries

Dean F. Wilson – Lostlander (The Coilhunter Chronicles #4)

Klausīšos:

Henning Mankell – The Pyramid (Kurt Wallander #9)

George R.R. Martin – Aces Abroad (Wild Cards #4)

Jean Nicole Rivers – Black Water Tales: To the Moon and Back (Black Water Tales #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Simonas (kopā ar viņas ģimeni) atgriešanās bērnības dienu mājās, kura tika pamesta pēc neiedomājamas traģēdijas, kurā dzīvību zaudē Simonas māte, māsa un jaunākais brālia. Dzīvajos paliek vien Simona un arī tad vien par mata tiesu. Varbūt Simonai nav palikušas fiziskas rētas, bet emocionālajā ziņā to noteikti netrūkst. Galvenais neļaut vaļu sliktajai fantāzijas pusei un iztēloties briesmas no katras tumša stūra un dīvainas skaņas puses tagad.

Lēmums atgriezties pamatā pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ. Simonas vīram Makam, nespējot atrast darbu kā automehāniķis, abi kopīgi izšķiras par labu pārcelties uz Black Water mazpilsētu, ka Simonas vīrs Maks jārada darbu pašam un pie viena arī vēl kādam citam, iegādājoties slēgtu autodarbnīcu.. Kā nekā tuvojoties trešā bērna piedzimšanai (pirmajam dēlam), ir jābūt izlēmīgiem, pat ja Simonas ziņā atgriešanās noteikti uzjundīs sāpīgas atmiņas, pirmajā vietā jāstāda kopējais ģimenes labums.

Mierīgais sākums Simonai dod viltus cerības, ka viss nepatīkamais tik tiešām palicis pagātnē. Vien pamazām piezogas pa momentam, kad kā lasītājs vari novērtēt savu drošību un labsajūtu, bet tēliem novēlēt to labāko. Lai arī trešajā Black Water Tales grāmatā (katra ir pati par sevi kā stand-alone) šausmu cēlonis ir mazāk pārdabiskas un paranormālas daba un no autores sniegtajiem pavedieniem drusku uzminams, tad izpildījums ir tikpat labs kā The Secret Keepers un The Unwanted.

Klasisks mājās atgriešanās stāsts, kurā pamatota iemesla dēļ pamest māja joprojām glabā dzīvībai bīstamus noslēpumus un kuru tieši tāpēc neviens nav vēlējies iegādāties. Stāsts, kurā par īstajiem upuriem/cietējiem saucami Simonas bērni un vīrs.

Paul Kalanithi – When Breath Becomes Air

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jauna gan vecuma, gan karjeras ziņā ārsta memuārs daļēji par pirmajiem iespaidiem un pieredzi neiroķirurģijā, bet pamatā viss tiek atspoguļots caur traģiskas ziņas prizmu, kad Paul Kalanthi tuvojoties rezidenta termiņa beigām (tā otrajā pusē) tiek diagnosticēts ar plaušu vēzi.

No pirmajiem simptomiem un cerībām, ka gan jau tas nav nekas tāds vien parastas un pārejošas muguras sāpes, līdz skaudrai atklāsmei par turpmāko atlikušo dzīvi, jo Polam “palaimējas” ar agresīvu plaušu vēža tipu un tā atklāšanu vien ceturtajā stadijā.

No diagnozes līdz grāmatas beigām paiet 22 mēnešu laika posms. Protams, nemaz negaidu, ka memuārā autors atklās visu pēdējo, bet nešķita, ka arī censtos kaut ko pārāk noslēpt. Ir gan par personīgajām attiecībām ar sievu, plāniem par bērnu, kāda būs sievas un bērna nākotne pēc viņa, un ironiskais fakts, ka pirms vēža fakta gandrīz pašķiras, gan par profesionālo karjeru, attiecībām tajā sfērā un kā pilnīgi visu nepiedodami izmaina vēzis ar vēsti par krietni īsāku dzīves mūžu, nekā jebkurš to iztēlojas pirms tam.

Autors sev uzdod arī eksistenciāla tipa jautājumus par pieņemtajiem lēmumiem dzīvē, atskatās uz savu attieksmi no ārsta puses līdzīgā situācijā un salīdzinoši, kad pats ir pacienta vietā. Drusku uz beigām proza saprotami pavirzās reliģiskā virzienā, bet nekļūst uzmācoši nogurdinoša. Beigās patīkams pēcvārds no atraitnes puses.