David L. Mearns – The Shipwreck Hunter: A Lifetime of Extraordinary Discoveries on the Ocean Floor

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Aizraujošs autora David L. Mearns stāsts par neparastu karjeru nogrimušu kuģu meklēšanā un/vai izcelšanā, pašu kuģu un to glabāto vēsturisko vērtību atgūšanā. Kā pats grāmatas gaitā vairrākkārt atbild uz citu daudzkārt uzdoto jautājumu, kā gan viņš ir kļuvis par ‘’kuģu vraku mednieku’’, tad vienas konkrētas atbildes nav. Drīzāk amats izraudzījies viņu, ir bijusi tā laime darbības pirmsākumos būt īstajā laikā, īstajā vietā, un lielā mērā pašam ir nācies saprast, ko iemācīties un apgūt, jo nebūs pārsteigums, ja universitātes neeksistē viena tāda programma, kurā to visu apgūt.

The Shipwreck Hunter stāstu lieliski palīdz uzburt tās ierunātājs Dan Woren¸ kad pie grāmatas beigām būs grūti neasociēt viņa balsi ar autoru, jo memuārs ir pirmajā personā izklāstīts. Grāmata vienlaikus apkopo arī vēstures faktus par autora pieminētajiem kuģu vrakiem, pieņemu ņemti piemēri no interesantākajiem gadījumiem un no tādiem, kur nogrimušajam kuģim ir nozīmīga vēsture.

Pārliecinošu vairākumu sastāda kuģi no Otrā pasaules kara kā britu HMS Hood vai Austrālijas HMAS Syndney karakuģi, bet ir arīdzan traģiskāki stāsti kā tīši vai neapzināti nogremdēts pasažieru kuģis SS Athenia Otrā pasaules kara pirmajās stundās vai hospitāļa kuģis skaidri un acīmredzami atbilstoši marķēts, kas tik un tā to neglābj no nogremdēšanas. Vienlīdz fascinējoši vēsturiskie fakti par katru gadījumu, kur dažiem kuģiem eksistē tiem individuāli veltītas grāmatas (vai pavadīt stundas skatoties YouTube pieejamos video), gan sasaiste ar mūsdienām (Otrais pasaules karš) un pateicībām no dzīvajiem radiniekiem vai pat kāda grāmatas tapšanas brīdī no nogrimušā kuģa izdzīvojušā.

Autoram ir izdevies interesantā manierē pavēstīt gan par profesionālajām grūtībām kuģu meklēšanā, kur liels darbs veicams ar primārajiem vēstures avotiem, kas pielīdzināms detektīva darbam, lai mēģinātu saprast, kur tieši meklēt, lai neizniekotu laiku un naudu, gan vēsturi un upuru, dzīvo radinieku cilvēcisko faktoru, kas piešķir negaidītu emocionālo faktoru.

Frederick Burnaby – A Ride to Khiva: Travels and Adventures in Central Asia

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Oxford University Press

Manas pārdomas

A Ride to Khiva ir Frederick Gustavus Burnaby stāsts par viņa ceļojumu uz Khivas pilsētu, kuru Krievijas impērija 1875./76.gada ziemā, kad noris Frederika ceļojums, ir vien nesen iekarojusi un nosaukusi par savu. Piedzīvojumu, kuru vēl atrodoties Centrālāfrikā iedvesmo remarka, ka nesen krievi nav ļāvuši britu ceļotājiem ieiet Khiva–s pilsētā un likuši griezties atpakaļ un ka vispār ārzemniekiem tur labāk nav ko meklēt. Būdams piedzīvojumu meklētājs no dabas, par ko īsi lasītāju informē Peter Hopkirk priekšvārds, Frederika ziņkāre acumirklī pamudina viņu uz Kivu ar vai bez oficiālas iestāžu atļaujas.

A Ride to Khiva pamatā ir par autora ceļojumu cauri Krievijas impērijai turp uz Hivu,(ja pareizi atradu google kartē, tad tagad Uzbekistānas sastāvdaļa) pašu ceļamērķi izdodas apskatīt vien dažas dienas, kad ne aiz paša brīvas izvēles ir spiests doties atpakaļ. Interesantu autora stāstu padara grūtības gan laikapstākļu (lielais aukstums), gan pārtikas un citu resursu ziņā. Pārsteidzoši, ka Frederikam sarežģījumus ne ceļā, ne tiekot līdz Hivai nesagādā militārpersonas vai cita veida amatpersonas. Izceļamākais būtu civiliedzīvotāju mēģinājumi apšmaukt grāmatas autoru cenšoties pārdot klibu, neveselu zirgu vai ko citu ar zemu kvalitāti, kas domājams gadsimtu gaitā arī citur pasaulē lielākoties nebūs mainījies.

Grāmata kā laika kapsula attēlo pasauli, kurā ziņas no vienas pasaules malas ceļo salīdzinoši lēnu, ko ilustrē jautājumi Frederikam no dažnedažādiem vietējiem iedzīvotājiem un māju saimniekiem, kur nākas ciemoties. To pašu gan nevar teikt par baumu spējām izplatīties pa visu Hivas pilsētu, kad baltādainā uzrašanās, kurš nav krievs, ir notikumu notikums un izklaide teju visiem.

Grāmatā jūtamākais pasaules politikas aspekts ir Krievijas impērijas izplešanās Indijas virzienā, kura 1875./76.gadā ir vēl Lielbritānijas kolonija. Bažas vai gaidas, kādā virzienā abu impeŗiju attiecības varētu attīstīties, puslīdz diplomātiska, draudzīga līdzāspastāvēšana vai nenovēršamas militāra rakstura sadursmes.  Tāpat kā jautājumi par mēroto ceļu un apstākļiem, kultūru, soc. apstākļiem u.c. autora dzimtenē, tā arī sarunas, lielākoties no militārpersonām, skar šo tematu.

Kaut arī atpakaļceļu Frederiks ir spiests mērot pa to pašu ceļu, žēl ka, grāmatu publicējot, izvēle ir bijusi par labu to neiekļaut stāstā. Pieļauju, ka gan jau šis tas interesants un pieminēt vērts atgadījies arī tad. Ja nu vienīgi viens no apsvērumiem ir bijis papildus lapaspušu skaits, ko tas prasītu. Citādi vienīgais, ko vēl varētu pieminēt, ka nelielu lpp prasa pierašana pie drusku atšķirīgās angļu valodas manieres.

Paul Kalanithi – When Breath Becomes Air

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jauna gan vecuma, gan karjeras ziņā ārsta memuārs daļēji par pirmajiem iespaidiem un pieredzi neiroķirurģijā, bet pamatā viss tiek atspoguļots caur traģiskas ziņas prizmu, kad Paul Kalanthi tuvojoties rezidenta termiņa beigām (tā otrajā pusē) tiek diagnosticēts ar plaušu vēzi.

No pirmajiem simptomiem un cerībām, ka gan jau tas nav nekas tāds vien parastas un pārejošas muguras sāpes, līdz skaudrai atklāsmei par turpmāko atlikušo dzīvi, jo Polam “palaimējas” ar agresīvu plaušu vēža tipu un tā atklāšanu vien ceturtajā stadijā.

No diagnozes līdz grāmatas beigām paiet 22 mēnešu laika posms. Protams, nemaz negaidu, ka memuārā autors atklās visu pēdējo, bet nešķita, ka arī censtos kaut ko pārāk noslēpt. Ir gan par personīgajām attiecībām ar sievu, plāniem par bērnu, kāda būs sievas un bērna nākotne pēc viņa, un ironiskais fakts, ka pirms vēža fakta gandrīz pašķiras, gan par profesionālo karjeru, attiecībām tajā sfērā un kā pilnīgi visu nepiedodami izmaina vēzis ar vēsti par krietni īsāku dzīves mūžu, nekā jebkurš to iztēlojas pirms tam.

Autors sev uzdod arī eksistenciāla tipa jautājumus par pieņemtajiem lēmumiem dzīvē, atskatās uz savu attieksmi no ārsta puses līdzīgā situācijā un salīdzinoši, kad pats ir pacienta vietā. Drusku uz beigām proza saprotami pavirzās reliģiskā virzienā, bet nekļūst uzmācoši nogurdinoša. Beigās patīkams pēcvārds no atraitnes puses.

Iepalicēji #9

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

The Darkslayer #1-6 by Craig Halloran

The Darksley sērijā Kregs Halorans ir radījis nemirstīgas un visvarenas būtnes, kuras izklaidējas radot jaunas pasaules ar dažnedažādām inteliģentām un sevi apzināties spējīgām radīgām, bet lielākoties tās iemītnieki sevi paši iznīcina un/vai to radītājiem kļūst garlaicīgi, un aizmirst par iepriekšējo.

Bish ir viena no tādām, vien ar atšķirību, ka tās radītāja nevēlas būt kā citi, un pievērš sevis radītajai pasaulei pastiprinātu uzmanību. To apdzīvo dažādas jau ierastās fantāzijas žanrā sastopamas radības. Bet unikālas radības šai sērijai ir underlings; sīkas, bet daudzskaitlīgas būtnes, kuras ir šīs pasaules sērga un apzīmē ļaunās/tumšās puses galveno ieroci pret pārējām.

Venir (Venīrs) jeb Darkslayer grāmatas stāstu laikā ir galvenais spēka iemiesojums, kas cīnās pret underlings sērgu. Bish radītāja vienmēr dod kādam viņas pasaulē šo misiju, protams, tai personai to nezinot, un nerimstošo dziņu pret tiem cīnīties, lai būtu labo un ļauno spēku balanss. Kristālskaidrs sižets no grāmatas uz grāmatu un pilnībā ticami 3D tēli nebūs sērijas spēcīgākā puse, un vismaz pirmās sērijas laikā, tai noslēdzoties, nepaliek sajūta, ka diži kas būtu mainījies.

Vairāku grāmatu garumā Underlings, pēc savu burvju pielietošanas (un burvestības, kas tā teikt lau Venīram šo dziņu), tiek ļauta brīva vaļa laupīt un iekarot, nelīdz nekāds pretspars, bet galu galā Venīrs atgūst savu iepriekšējo burvestības laupīto ‘’ES’’, kas paredzami ļauj minēt, ka otrā Bish and Bone sērijā Venīrs turpinās uz viņa uzlikto dzīves misiju, iznīcināt visus Underlingus uz Bish pasaules.

Salīdzinoši ar abām sērijām par pūķa Nath un rūķa Brenwar piedzīvojumiem, tad gan tematiski, gan notikumu attēlojuma un problēmsituāciju ziņā, šī šķiet vairāk paredzēta jau drusku nobriedušākam/lielākam lasītājam, bet tik un tā vēl mazgadīgajam.

 

***

An Area of Darkness (India Trilogy #1) by V.S. Naipaul

Ceļojuma memuārs, kuru reiz paķēru no grāmatu maiņas punkta neko par to nezinot un uzsāku beidzot lasīt – vien aiz sekliem iemesliem 1)oranžā Penguin spine muguriņa un 2)salīdzinoši mazais lpp apjoms, kas gan izrādās ir mānīgs faktors sīkā fonta dēļ.

Pēc grāmatas izlasīšanas pārņem miksētas un pretrunīgas sajūtas/iespaidi. No vienas puses autors, dzimis un audzis Trinidadā un vēloties apskatīt vecvecāku dzimteni, atspoguļo Indijā redzēto un piedzīvoto neko neslēpjot, un nešaubos, ka vairāk vai mazāk vismaz no aprakstītā nav mainījies, bet tajā pašā laikā varēja just zināmu augstprātību vai vismaz vietējo iedzīvotāju nolikšanu dzīves apstākļu, nabadzības u.c. faktoru dēļ.

Neesmu lasījis šī autora daiļliteratūras prozu, bet šajā grāmatā sastaptais nebūt neiedvesmoja meklēt triloģijas turpinājumus.

***

Sycamore Row (Jake Brigance #2) by John Grisham

Tā vien šķiet vairumu Grišama grāmatu var noteikti lasīt individuāli, pat ja tās ierindotas kādā sērijā un tēli atkārtojas, bet izšķīros uzsākt klausīties šo par cik pagājuši jau vairāk kā pieci gadi kopš būšu lasījis A Time to Kill jeb Laiks Nogalināt, kā arī +/- tuvākajā laikā plānos ir lasīt The Summons.

’80.gadu beigas, Misisipi štats un balta miljonāra pašnāvība pēc ilgstošas un neveiksmīgas cīņas ar vēzi, bet šokējošākais vairumam, ka dienu pirms liktenīgā akta, viņš ar roku uzraksta testamentu, kurā izslēdz jebkādu varbūtību, ka viņa bērni vai mazbērni saņemtu kaut centu un 90% atstāj melnādanai mājkalpotājai.

Interesantāk par gala iznākumu un to, kurš testaments un pēdējā griba tiesas prāvā gūs virsroku, un bija skaidri noprotams, kurai pusei jājūt līdzi, bija klausīties gan labajā ierunātāja Michael Beck sniegumā, gan sekot līdzi lieliskajam prozas izpildījumam un ceļam no vāka līdz vākam.

***

Only Human (Themis Files #3) by Sylvain Neuval

Labs noslēgums labai sērijai, kura piedāva vienu notikumu scenāriju, pilnu ar bailēm par citplanētiešu invāziju un cilvēces galu, pēc tam, kad uz Zemes tiek atrasts milzu robots ar nepārprotamu citplanētiešu izcelsmi.

Waking Gods noslēdzās ar vērā ņemamu klifhengeri, kad galvenos varoņus pēc nosacītas uzvaras varētu teikt teleportē uz robotu izcelsme planētu, kur spiesti pavadīt teju desmit gadus. Tas ko viņi dabūn redzēt atgriežamies mājās gandrīz nevarētu būt vēl sliktāk. ASV un Krievija izmanto katrai no tām pieejamo robotu, lai iekarotu citas valstis, un visapkārt pasaulei izveidotas neskaitāmas koncentrācijas nometnes, par kuru upuriem kļūst cilvēki, kuru gēnos, pašiem to loģiski nekotrolējot, pēc trim tūkstošiem gadu ir palicis visvairāk citplanētiešu gēni. Kā arī dažā labā reģionā cilvēkus izraugās arī to nacionalitātes un reliģijas piederības dēļ.

Tā vietā, lai apvienotos zem viena Zemes karoga un kļūtu stiprāki, ja nu naidīgi noskaņoti citplanētieši uzrodas vēlreiz, tas pats iemesls tiek izmantots, lai pastrādātu neiedomajamus briesmu darbus. Un autore dod tēliem mazāk kā 400lpp, lai rastu risinājumu un vērstu tik plašu katastrofu uz labo pusi.

 

Joe Harris – The X-files: Cold Cases (X-Files (Audible Original) #1) UN Sharon Washington – Feeding the Dragon (Klausāmgrāmatas)

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Nebūtu Audible uzsācis reizi mēnesi bez maksas devis iespēju noklausīties divus no saviem oriģināli ierunāties darbiem (šķiet pārsvarā īsākas grāmatas), tad arī visticamāk nebūtu tādām ķēries klāt.

X-files: Cold Cases ļauj seriāla faniem atgriezties iemīļotajā paranormālajā pasaulē (neesmu skatījies jaunāko seriālu) un domājams patiktu arī jaunpienācējiem. Katram tēlam ir sava balss, ierunā vairāki oriģinālie aktieri, audio efekti ir savā vietā un iederas izdomātā darbā, un vispār kopumā Cold Cases izklausās pēc audio dramatizējuma/modernas lugas. Droši vien publicitātes nolūkos tapis arī šis video.

Malders un Skallija, kuri jau vairākus gadus dzīvo ar slepenām identitātēm un ‘’adoptētu’’ dēlu (pēdiņās, jo patiesībā tas ir Skallijas dēls, kuru viņam dzimstot nebija droši paturēt), ir spiesti atgriezties un atkal kļūt par aktīviem aģentiem, kad šis dēls nokļūst citplanētiešu uzmanības lokā.

Lielākais šī produkta mīnuss, ka tiek iesākti vairākas stāsta līnijas, bet pat darba beigās daudz kas paliek karājamies gaisā. Tajā pašā gadā vien dažus mēnešus vēlāk ir izdots turpinājums Stolen Lives, bet pat ar visu to tas nešķiet labs tonis atstāt tik daudz kā neatbildēta. Seriālā taču viss jāatrisina vienas epizodes ietvaros, tad kādēļ šajā gadījumā jādara citādāk?

Mistisks Sindikāts, citplanētieši šeipšifteri, kloni un ar prāta kontroli nomākti cilvēki sektās (ģērbušies tumšos paltrakos); paralēlo pasauļu varbūtība, laika plūduma anomālijas un vēl daudz kā paranormāli mistiska sastopams X failu – Aukstajās lietās. Nedomāju, ka tērēšu ikmenēša kredītu, lai noklausītos turpinājumu uzreiz, bet pie atkārtotas iespējas noteikti noklausītos.

Tikmēr Feeding the Dragon, kuru ierunā pati autore Sharon Washington ir tāds kā atmiņu stāsts memuāra stilā par laika posmu, kad viņa ar vecākiem dzīvoja mazā dzīvoklīti lielas bibliotēkas augšējā stāvā – katra grāmatu mīļa sapnis.

Tikai pēcāk izlasīju Goodreads aprakstu, kurā teikts, ka Feeding the Dragon vispirms tapis kā vienas aktrises luga un tikai pēc tam pārlikta arī kā audiogrāmata. Šīs grāmatas gadījumā visvisādie skaņas efekti, autores dīvainās balss intonācijas un vēl šis tas kaitinošs pilnībā nešķita iederīgs ne tikai kā nonfiction darbam, bet arī puslīdz nopietnām atmiņām par bērnību. Varbūt mana kļūda, ka neizlasīju pirms tam, bet tik un tā, šis nav gadījums, kad viena mākslas veida pasniegšanas stils der arī citam. Radās arī iespaids, ka Feeding the Dragon ir tikai tāda kā viena vai divas nodaļas no iecerētas lielākas grāmatas un varbūt pat ir tendēta bērnu auditorijai.

Autore stāsta ne tikai par burvīgo iespēju pēc bibliotēkas darba laika ņemt un lasīt ko vien tīk, bet arī pieskaras citiem tematiem, kā tēva atkarība no alkohola vai mācīšanos prestižā skolā kopā ar bērniem no pārsvarā bagātām (un baltām) ģimenēm.

Gerry Jones – Time After Time; Laurie Lee – Cider with Rosie; James Hilton – Lost Horizon; Sebastian Baczkiewicz – The Last Submarine Hunter

Manas pārdomas

Time After Time  by Gerry Jones

Pamostoties sev svešā un nepazīstamā vietā jebkurš justos vismaz nedaudz apjucis, bet, kad visi apkārtesošie (viesnīcas personāls) uzvedas uzkrītoši dīvaini un izteikti lien vai no ādas laukā, lai izvairītos no tiešas jautājumu atbildēšanas, un piedevām ir grūtības atcerēties paša vārdu, vai, lai kā tu censtos tikt prom, vienmēr attopies atkal kur sāki, nav jābrīnās, ja sāc apšaubīt savu veselo saprātu.

Šitik trakoti neparastā situācijā sanāk nonākt Polam Vudam (Paul Wood), kam par atvieglojumu nenāk arī sastapšanās ar citu personu (Robert Craig), kuram ir tāda pati liksta.

Ja pieņemam, ka gan Polam, gan Robertam prātā viss vēl ir savās vietās, rodas pamatoti jautājumi par citu nodomiem un rīcības motivāciju. Viesnīcas personāls, policisti un daudzi citi. Vai tiešām viņi strādā kāda labā, lai šādi āzētu cilvēkus? Vienkārši sabiedrības locekļi vai tomēr kādas vērienīgākas konspirācijas līdzdalībnieki?

Aizraujoša mistērija, kuru nedaudz, bet ne ļoti, pabojā noslēguma izskaidrojumus. Kaut arī tas ir iespējams vien izdomātā pasaulē, tik un tā tas ir pietiekami ‘’normāls’’/racionāls iemesls, lai pārdabiskā burvība drusku noplaktu.

Cider with Rosie by Laurie Lee

Godīgi, līdz šim neko nebiju dzirdējis par tādu Laurie Lee, un diemžēl viņas autobiogrāfiskā memuāru triloģijas pirmā grāmata, lielākoties par bērnību, neizraisīja vēlmi to mainīt.

 

 

 

 

Lost Horizon by James Hilton

Ir ‘30tie gadi un četru pasažieru lidmašīna tiek nolaupīta, tās pasažieri nokļūst noslēpumaini krāšņajā Zilā Mēness ielejā (Šangrilā). Vide, kalnu retinātais gaiss un gadsimtiem glabāti noslēpumi no ļaunās ārpasaules glabā ļoti vērtīgu dāvanu – ārkārtīgi garu mūžu -, ja vien ir vēlme pieņemt nosacījumus.

Līdzīgi kā iepriekš minētā grāmata, arī šī neizraisīja sajūsmu; vairāk filozofēšanas ar autora priekšzināšanām par gaidāmo Otro pasaules karu, kur izskan doma ļaut agresoriem vienam otru iznīcināt, lai lēnprātīgi rāmie un uz mieru tendētie varētu pēc tam ņemt lietas savās rokās, nekā dižs sižets un/vai uzmanības vērti notikumi.

The Last Submarine Hunter by Sebastian Baczkiewicz

Pēdējā laikā Zviedrijas ūdeņos manīti vairāk nekā septiņi tūkstoši nezināmi zemūdens objekti – saīsināti USO -; tā teikt, ja jau var būt UFO, tad kāpēc lai ar okeāna ūdeņiem, no kuriem izpētīts ir krietni par maz, būtu citādāk. Liela daļa met aizdomu ēnu uz Krieviju, kas atsauca atmiņā šo 2014.gada ziņu sižetu.

Ēriks, kurš bija apsēsts ar zemūdenēm, bet tagad jau kā gadu ir pazudis, un par lielu sakritību viņa pazušana aptuveni sakrīt ar personas slepkavību, kuram sakāpinātā strīdā viņš bija izteicis nāves draudus. Tad nu klausītājs var dzirdēt gan izmeklētāju intervijas ar viņa māsu, gan to varbūtējo saistību ar iepriekš minēto.

Juli Berwald – Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin RandomHouse audio

Manas pārdomas

Spineless: The Science of Jellyfish and the Art of Growing a Backbone ir reizē autores Juli Berwald memuārs par viņas ceļu uz medūzu pasauli un pieaugošo fanātisko apsēstību ar tām, kad galu galā tiek pārvarēti dažnedažādākie šķēršļi un grūtības, lai pieliktu savu roku šo maģisko radību izpētē, kas, gan aplamu pieņēmumu dēļ, gan rezultējoša finansējuma trūkuma dēļ (kā arī no cilvēku skaita kā tāda, kas to darītu), nav noticis ar pārlieku lieliem apgriezieniem. Viens gan jāsaka, ka autorei ir kārtīgi noveicies ar saprotošu ģimeni, kura ar sapratni reizēm piecieš sajūsmu pilnas lekcijas un citādus ar medūzām saistītus izgājienus.

Bieži vien mediji, lai savāktu vairāk klikšķu, ar skaļiem virsrakstiem pievēršoties sensacionālākām detaļām, palaižot garām kopainu. Ja biežāk novēro medūzu ‘’saziedēšanu’’(blooming), jau tiek celta trauksme par ļaunuma iemiesojumiem, kas ar dzelošajiem taustekļiem bez maz vai pārņems pasaules varu. Interesanti bija klausīties par medūzu un klimata pārmaiņu savstarpējo mijiedarbību, kā neilgtspējīgo zivju pārzvejošanas vai kuģu balasta ūdeņu un invazīvo sugu ietekmi uz okeānos un jūrās sastopamo dzīvnieku dažādību, koraļļu stāvokli u.c. Personīgi zināju par to, ka kukaiņi būs ‘’nākotnes ēdiens’’, bet grāmatā sastopamās kulinārijas detaļas pārliecināja neatteikties no iespējas, ja tāda rastos, nobaudīt kādu medūzu. :D

Gluži kā šajos nelielajos video (te, šeit un šiten), tā arī Spineless pasniegtā informācija būs viegli saprotama arī nepārzinot tematiku. : ) Diemžēl par pārsteidzošo un resursus prasošo mugurkaula evolucionāro rašanos pasaulē, kuru lielākoties klāj ūdens, gan bija mazāk kā cerēts.

Ja nu gadījumā temats šķiet vismaz kaut cik saistošs un non-fiction žanrs nebaida, tad šeit ir iespējams noklausīties 10 minūšu paraugu.

Trevor Noah – Born a Crime: Stories From a South African Childhood (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Savā grāmatā Born a Crime: Stories from a South African Childhood pasaulē atpazīstamais komiķis un The Daily Show raidījuma vadītājs Trevors Noa atklāj daļu no personības un dzīves, kas TV kamerām paliek paslēpts un dod iespēju ielūkoties pasaulē, kuru daudziem, par laimi, nav nācies piedzīvot. Tādēļ vēl jo vairāk var apbrīnot to, ko šobrīd ir sasniedzies Trevors (protams, nezinot neko tuvāk par personīgajām raizēm un problēmām, kuru ir ikvienam), ņemot vērā apstākļus pēc aparteīda beigām, no kuriem liela daļa nespēja izkļūt, un ne būt tikai savas vainas dēļ.

Viens brīdinājums grāmatas sākumā gan būtu jāpasaka. Born a Crime nav Trevora stāsts par tapšanu par komiķi un nokļūšanu ASV (tas ir pieminēts, bet salīdzinoši nedaudz), bet, kā uz to norāda apakšvirsraksts, dažādi stāsti no bērnības līdz skolas pabeigšanai un vēl drusku. Autors caur humora prizmu atskatās uz bērnību Dienvidāfrikā, uz ikdienišķu saskaršanos ar neslēptu rasismu. Uz valsti, kur, ja nebiji baltais, dzīve pret tevi bija daudz skarbāka, un, kuras iedzīvotāji pat neapjauš, kā iebarotais rasisms ir pavērsis cilvēkus vienu pret otru un radījis atšķirības, kur to nav. Meistarīgi izmanto valodu barjeru.

Tomēr grāmatas lielākais dārgums slēpjas Trevora attiecībās ar māti, kuras labi raksturo pārfrāzēts albuma nosaukums, abi divi kopā pret pasauli. Dažs labs atstāts gan no abu attiecību trakulīgās un neparastās dinamikas, gan viscaur grāmatai, uzbur platu smaidu un arīdzan pa kādam smieklam. Tādos mirkļos izpaužas Trevora kā komiķa gars, bet galvenokārt var novērtēt, ka grāmatu ir ierunājis autors pats, piešķirot kvalitāti, kuru citādāk neiegūt. Šajā video viņš par to arī drusku izsakās. Bet viens gan tapa skaidrs, lai vai cik ļoti Trevors būtu varējis lepoties ar nešpetnākā un uz palaidnībām naskākā puišeļa statusu visā apkārtnē, uz strīdiem ar māti (īpaši) par reliģiju un Dievu ir praktiski bezjēdzīgi, kā arī ka uz brīdi policija un īslaicīgs laiks cietumā var pat šķist vilinošāk, nekā uzzināt mātes dusmu apmērus. :D

Born a Crime varētu pieskaitīt pie grāmatām (līdzīgi kā ar Malalu), kuru būtu vērts izlasīt jebkura (lasītājam). Kā arī skaidrs ir viens, ka pateicoties tam, ka Trevors vada The Daily Show, daudz lielāks skaits, tai skaitā es, uzzinās par grāmatas eksistenci un iepazīs tajā aprakstīto.

Teren Hanz – Maya: Thirty-Five Years and Three Continents in the Remarkable Life of Maya Sian

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

1977.gada 26.septembrī deviņpadsmit gadu vecumā Maja kļuva par sievu pilnīgam svešiniekam, pat nepārmijot kārtīgu sarunu ar topošo vīru Bali. Kaut arī pati vēlāk vairākkārt piemin, ka diži tam nepretojās un neiebilda, un atzīst, ka pakļāvusies stingri patriarhālajai sabiedrības normai, tomēr var teikt, ka Maja kļuva par upuri sarunāto laulību praksei, kas šķiet nav izzudusi pat šodien, kur nu vēl tad.

Maju glābj viņas neizmērojamais optimisma gars, jo attieksme, ar kādu Bali gandrīz pastāvīgi izturas pret sievu, ir zem katras kritikas pat tik atšķirīgā kultūrā kā šī. Domājams, ar diviem piemēriem lieliski pietiek, lai to ilustrētu. Neilgi pēc kāzām Bali devās atpakaļ uz Tanzāniju un pusgadu Maja no viņa nesaņēma nekādu vēstuli, un tad, kad beidzot viņa dodas pie vīra un nolaižas lidostā, neviens viņu tur nesagaida. Tiec līdz attiecīgajai adresei, kā nu pats proti! Tas un viss pārējais grāmatā minētais noteikti, ir tikai aisberga redzamā daļa, kur pārējo vārdos ietērpt nav iespējams. Tad arī nav nekāds brīnums, kad papildus liekais stress vēlāk liek par sevi manīt slimības formā.

Cepuri nost Majas izturībai par spīti visām grūtībām un netaisnībām, jo diemžēl arī no vecākiem un ģimenes praktiski, kuriem svarīgākas ir kaimiņu domas, nekādu morālu atbalstu nesaņem

Ja pirmais kontinents ir Āzija un otrais Āfrika, tad trešais būtu Eiropa (Londona). Kaut arī uzskatu, ka non-fiction žanrā nevar būt maitekļu, tad tomēr negribas visu tā priekšā izklāstīt. Ja lasāt memuārus un ir iespēja tikt pie šī, tad droši! :)

Maja savu pieredzi pauž pirmajā personā, tāpēc šķiet, ka viņa lasītājam personīgi klātienē to stāstītu. Pozitīvisms un gaišais skats uz dzīvi un cilvēkiem caurstrāvo grāmatu no sākuma līdz beigām. Pirms sāku lasīt bija zināms skepticisms, bet man prieks, ka piekritu izlasīt! Paldies par e-grāmatas eksemplāru.

Grāmata izpilda By an author of a different culture kategoriju manā bingo kartītē.

Salman Rushdie – Joseph Anton

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Jonathan Cape

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Samainīju ar citu Latvijas Grāmatu izstādes 2016 grāmatu maiņas punktā.

Vērtējums: 4/5

 

 

 

 

 

Manas pārdomas

Pie Ķīpsalas izstādes grāmatu maiņas plauktiem šī grāmata sev uzmanību piesaistīja galvenokārt ar biezumu/lpp skaitu. Jāatzīst uzreiz, ka nevienu Salmana Rušdi sarakstītu (bez šīs), pat bēdīgi slaveno The Satanic Verses (kaut arī pirms Joseph Anton nebiju par to neko dzirdējis), neesmu lasījis, bet tas nebūt netraucē izbaudīt šīs grāmatas tekstu.