Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Orbit
Manas pārdomas
Ar vairākām lielajām idejām autors Kim Stanley Robinson piedāvā lasītājam ceļojumu pa Saules sistēmu 24.gadsimta sākumā, konkrētāk 2312.gadā. Cilvēce ir spējusi teraformēt un apgūt teju visas planētas, pat apgūt dzīvi uz Merkura (uz sliedēm tā ēnā braucoša Terminatora pilsēta), daudzus no to pavadoņiem un pat pārvērst asteorīdus par tādiem kā dzīvās dabas muzejiem un kosmoskuģiem.
Sižeta darbību aizsāk galvenās varones Swan vecmammas Aleksas negaidīta nāve. To vēl jo negaidītāku padara fakts, ka pateicoties zinātniskajiem sasniegumiem medicīnā cilvēka mūžu ir iespējams pagarināt līdz pat 200 un pāri gadiem (izpēte turpinās, diemžēl ne visiem pieejama). Ņemot vērā kādos vērienīgos darbos viscaur Saules sistēmai, dažādās līgās un uz Zemes Aleksa iesaistījusies, tiek pat apsvērta ideja, ka kāds, lai izskatītos dabiski, būtu viņu nogalinājis. Tā lūk darbībā iesaistās inspektors Jean Genette, kaut arī varēt vienlaikus viņu vainot sava veida interešu konfliktā (par labu labajiem tēliem), jo arī viņš ir spēlējis un turpina to darbīt kopīgajos plānos ar Aleksu.
Kamēr uz planētām un to pavadoņiem (un asteorīdiem) turpina ritēt teraformēšanas darbi pilnā sparā, jo vien Marss ir kaut cik spējis pietuvoties dzīvei brīvā dabā kā uz Zemes, citur dažādās ‘’kastēs’’ un ‘’teltīs’’ un citos aizsargājošos apstākļos. Tikmēr uz Zemes pat pēc lielajiem plūdiem un ledāju izkušanas, kas vēl turpinās, pēc okeāna līmeņa katastrofālas paaugstināšanās un lielas daļas floras un faunas izmiršanas globālā klimata pārmaiņu dēļ (asteorīdi viens no veidiem kā palīdzēt) strīdi un muļļāšanās, kas pārsvarā beidzas vien ar pliku runāšanu, turpinās. Tā nu cilvēce, no kuras 11 miljardiem uz Zemes liela daļa maigi sakot negatīvi uztver jebkuru ‘’kosmosnieku’’/spacer, ir nonākusi interesantā un pat kritistkā momentā, kad lielāki darbi ir iespējami ārpus tās dzimtās planētas. Iespējams kādai grupai vai indivīdam šis nepatīk, jo pēc Aleksas nāves atgadās vispirms šķietami nenopietns un vēlāk jau smagāks uzbrukums kolonijām/apmetnēm, kas nerezultējas ar tūkstošu nāvēm, lai gan atskatoties šķiet ir bijis viens tāds gadījums pagātnē vēl Aleksai dzīvai esot, tad tos neapstādinot tas drīz vien var mainīties un iegrūst cilvēci vēl nebijušā konfliktā ar sevi.
Tā nu šajā rakstā kā pēdējo lielo ideju bez dzīvildzes un vēl visvisādām iespējām sevi pārveidot, ko tas nozīmē, kā to uztvert, un vides pārveidošanas, varu iepazīstināt mākslīgo intelektu, kura pēdējās versijas šeit nosauktas par qube un ir iespējams ievietot kā uz rokas pulksteņa līdzīgas ierīces vai pat sev tieši galvas smadzenēs. Lai arī krietni ātrāki un veiktspējīgāki par ‘’vecajiem’’ MI, qube pēc to lietotāju un ražotāju teiktā nespēj neko vairāk kā esi tos ieprogrammējis. Paši no sava prāta tie nespētu sākt slepeni komunicēt ar citiem sev līdzīgajiem ‘’brāļiem un māsām’’ un, tā teikt, sākt plānot apvērsumus, kas pirmajā momentā šķiet diezgan optimistiski, ja pieņem faktu par to gudrumu un kādu to iespējams sasniegt mūsu realitātē. Gan Svanai, gan inspektoram Jean Genette, kā arī vairākiem citiem tēliem, kuri bijuši tuvi Aleksas kolēģi, no kuriem vissvarīgākais šīs grāmatas sižetā ir vēl Fitz Wahram, rūpīgi jāapsver visi pieejamie fakti, reizē nedaudz uztraucoties, cik lojāli cilvēcei ir viņu pašu qube intelekti, lai atrisinātu pašreizējās problēmas un draudus gan Terminatora pilsētai uz Merkura, gan progresā esošajiem darbiem uz Venēras u.c.
2312 vēl neparasti starp nodaļām papildina te fragmenti no tādas kā enciklopēdijas, kuri paskaidro autora ieviestos zinātniskos nākotnes izgudrojumus, vai vīzijas medicīnas jomā, kā cilvēks sevi pa šo laiku nu spēj izmainī. Reizēm tie ir īpatnēji saraksti, minu, kā galvenās varones Svanas ‘’sastādīti’’, kuriem nenoliegšu vien pārlaidu acis pāri. Bet trīs reizes nosaukti par Quantum Walk tie ir ieskati vēl dīvainākajā veidā, kā pasauli uztver qube. Mans minējums, jo tas atklāti netiek pateikts.
2312 pavisam noteikti nebūs sci-fi, kas domāts jebkuram šī žanra fanam. Pieeja stāstam, kurā galveno lomu spēlē idejas, ne problēmsituāciju sižets, gana daudziem var likt tā vilties, lai nesaskatītu autora iecerēto domu vai vismaz daļu no tā. Līdzīgi, bet atšķirīgi, protams, prātā nāk Dune sērijas otrā grāmata Dune Messiah, kura pēc visiem aizraujošajiem sērijas pirmās grāmatas notikumiem sižetiski ir pavisam par ko citu un arī stāsta izklāsta manierē arīdzan atšķiras gana būtiski, lai nesagatavotu liktu vilties.
You must be logged in to post a comment.